Jaunākais izdevums

Ārvalstu investori, kuru viedoklis par Covid-19 ietekmi uz biznesa vidi apkopots Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) un Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) veiktajā pētījumā, apliecina, ka pandēmijas krīze jau pašreiz ir skārusi lielāko daļu uzņēmumu. Investori īpaši uzsver nepieciešamību pieņemt stratēģiskus lēmumus, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz kopējo uzņēmējdarbības klimatu Latvijā ilgtermiņā.

Kā uzsver pētījuma autori, "SSE Riga" profesors Arnis Sauka un FICIL politikas veidotāja Linda Helmane, 45 ārvalstu investoru Latvijā viedokļu apkopojums veikts ar mērķi sniegt valdībai un publiskajam sektoram informāciju, kas veicinātu stratēģisku un uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanu, mazinot krīzes negatīvo ietekmi. Pētījuma rezultāti parāda, ka Covid-19 pandēmija jau pašreiz ir atstājusi negatīvu ietekmi uz lielāko daļu aptaujāto uzņēmumu - pieprasījumam pēc to produktiem un pakalpojumiem krītoties robežās no 5% līdz pat 100%.

Kā būtiskākās problēmas, ar kurām pašlaik saskaras ārvalstu investori, tiek minēta darbinieku un klientu veselības, drošības un iespēju strādāt attālināti nodrošināšana, kā arī uzņēmējdarbības nepārtrauktība kopumā laikā, kad konkrētas saimnieciskās darbības un darījumi ir apturēti.

Runājot par ilgtermiņa jautājumiem, uzņēmumi uzsver izaicinājumu saglabāt darbinieku un klientu apjomu, ieņēmumu sarukšanu un saimnieciskās darbības samazināšanos, nenoteiktību attiecībā uz turpmākiem mobilitātes ierobežojumiem, nenoteiktību finanšu sektora attīstībā, produktu un pakalpojumu pieprasījumā, kā arī izmaiņas vispārējā patērētāju un uzņēmumu uzvedībā.

Kā uzsver FICIL valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone: "Ir pāragri spriest par konkrētām sekām, kas izriet no Covid-19 izplatības, tomēr ir svarīgi turpināt informācijas apmaiņu, pieņemt lēmumus un komunicēt par būtiskiem jautājumiem un iespējamiem risinājumiem. Ne mazāk svarīgi ir jau šodien uzsākt aktīvu darbu pie ekonomikas atveseļošanās plāna. Grūtos laikos ir nepieciešams saglabāt mieru un vēsu prātu, tāpat neaizmirst par ilgtermiņu.

Ja sākumā šķita, ka tas ir sprints, tad nu ir skaidrs, ka Covid-19 izplatības seku novēršana būs maratons. Ir jāstrādā vienoti, lai pārvarētu izaicinājumus, ar kuriem sabiedrība un uzņēmumi saskaras šodien un lai mēs būtu gatavi brīdī, kad ekonomika atsāks augšupeju. FICIL turpina aktīvu sadarbību ar valsts institūcijām, jo ir būtiski dalīties kā vietējā, tā arī starptautiskā pieredzē, izmantot labāko praksi, lai mazinātu Covid-19 negatīvo ietekmi ilgtermiņā."

Vaicājot par pašreiz veiktajiem pasākumiem situācijas negatīvo seku mazināšanai, vairākums investoru minēja izmaksu un izdevumu samazināšanu, kas ietver arī darbinieku atlaišanu.

Starp citām aktivitātēm uzņēmēji min pāreju uz attālinātu darbu un vēl stingrāku iekšējo drošības noteikumu ieviešanu uzņēmumos, kā arī valdības noteikto Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumu ieviešanu. Daži uzņēmumi aktīvi meklē palīdzību, piedaloties biznesa organizāciju komunikācijā vai konsultējoties un gūstot finansiālu atbalstu no mātesuzņēmumiem ārzemēs.

Pozitīvi, ka vairāki uzņēmumi īsteno sociāli atbildīgas aktivitātes, piekopjot labāko praksi krīzes laikā. Kas attiecas uz mātesuzņēmumiem, daži jau ir pievērsušies likviditātes jautājumiem un augstākā līmeņa krīzes pārvaldībai.

Aptaujā tika noskaidrota iespējamā ilgtermiņa ietekme uz kopējo ekonomiku, uz kuru atbildes svārstījās no negatīvām līdz pozitīvām. Starp negatīvajām ilgtermiņa sekām ārvalstu investori minēja bezdarba pieaugumu, uzņēmumu likvidāciju un globālās ekonomikas lejupslīdi. Tomēr daļa investoru paredz arī zināmas pozitīvas sekas Covid-19 rezultātā, kā piemēram, iespējamu attālinātas uzņēmējdarbības efektivitātes uzlabošanu, digitālo prasmju attīstību, kā arī pozitīvas izmaiņas patērētāju uzvedībā un vērtībās.

Lai stabilizētu biznesa vidi un Latvijas ekonomiku kopumā, ārvalstu investori politikas veidotājiem iesaka tādus pasākumus kā slimības atvaļinājumu atbalstu un aizdevumu garantijas. Investori arī uzsver, ka ir jāuzlabo komunikācija attiecībā uz Covid-19 ietekmi, jānodrošina efektīvs atbalsts medicīnas nozarei cīņā pret pandēmiju, kā arī aicina politikas veidotājus plānot taktiski: "Valdībai jāizstrādā pēckrīzes valsts atveseļošanās plāns un jānovērtē, kuri ES līdzfinansētie projekti varētu atgriezt un veicināt naudas plūsmu ekonomikā." Kopumā vēstījumos uzsvērta vajadzība pēc politikas veidotāju ātras un stratēģiskas darbības, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz investīciju klimatu Latvijā.

FICIL cer, ka šis ziņojums politikas veidotājiem kalpos par pamatu uz pierādījumiem balstītu lēmumu pieņemšanai tā, lai uzņēmumi spētu veiksmīgi atgūties no krīzes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāju ievēlēts būvmateriālu ražotāja "SCHWENK Latvija" valdes loceklis Māris Gruzniņš.

Viņš šajā amatā nomaina "Circle K Latvia" izpilddirektori Guntu Jēkabsoni, kura pēc 25 gadu karjeras šajā uzņēmumā ir paziņojusi par vēlmi ļauties jauniem izaicinājumiem profesionālajā dzīvē. Aprīļa beigās viņa atstās "Circle K Latvia" un attiecīgi arī FICIL valdi.

Amatu atstāj Circle K Latvia izpilddirektore Gunta Jēkabsone 

Pēc 25 gadu karjeras uzņēmumā un 6 gadiem tā vadībā Gunta Jēkabsone...

"Esmu pagodināts, ka man ir uzticēta šī pozīcija un iespēja sniegt savu pienesumu FICIL vīzijai - Latvijai kā investīcijām pievilcīgākajai vietai Baltijas jūras reģionā. Vairāk kā 20 gadu laikā FICIL ir ieguvis reputāciju kā uzticams valdības partneris, kas veicina kvalitatīvas diskusijas par Latvijas uzņēmējdarbības vidi. Es uzskatu, ka FICIL stingrie principi ir mūsu organizācijas veiksmes pamatā. Ar FICIL darba grupu palīdzību mēs strādājam pie ilgtspējīgiem un caurspīdīgiem risinājumiem, kas nes labumu plašākai sabiedrībai. Šobrīd gan publiskais, gan privātais sektors atrodas būtisku izaicinājumu priekšā, jo ik vienam no mums ir liela loma Latvijas zaļās ekonomikas izaugsmē un digitālajā transformācijā. FICIL, kā vienmēr, turpinās paust savu viedokli un aktīvi piedalīsies diskusijās par nepieciešamajām reformām valsts investīciju vides uzlabošanai," komentē M.Gruzniņš.

M.Gruzniņš FICIL valdes locekļa amatu ieņem kopš 2018.gada, šajā laikā pildot arī valdes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus. Turpmāk FICIL valdes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus pildīs SEB bankas valdes loceklis Ints Krasts un PwC Latvia valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska. FICIL valdē strādā arī BALTA valdes priekšsēdētājs Īans Kenedijs, KPMG Latvija partnere Evija Šturca, BITE Latvija lielo biznesa klientu direktors Valts Kārkliņš, kā arī Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Kopš FICIL izveidošanas 1999.gadā, ik gadu notiek augsta līmeņa tikšanās starp ārvalstu investoriem un Latvijas valdību, lai apspriestu svarīgākos veicamos darbus biznesa vides uzlabošanā. Nākamā augsta līmeņa sanāksme notiks šī gada rudenī.

Galvenās tēmas, kuras FICIL plāno apspriest ar Latvijas valdību, ir cilvēkkapitāls, zaļās ekonomikas attīstība, valsts digitalizācija un tieslietu sistēmas efektivitāte.

FICIL ir nevalstiska organizācija, kurā apvienojušies lielākie ārvalstu kapitāla uzņēmumi no dažādām nozarēm, ārvalstu tirdzniecības kameras Latvijā un Rīgas Ekonomikas augstskola. FICIL mērķis ir, izmantojot tās biedru pieredzi un zināšanas, sniegt rekomendācijas valsts pārvaldes institūcijām uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai Latvijā un konkurētspējas uzlabošanā ārvalstu investīciju piesaistē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investoru padomi vadīs Zlata Elksniņa-Zaščirinska

Db.lv, 05.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jauno Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētāju kļuvusi Zlata Elksniņa Zaščirinska, kas amatu pārņēmusi pēc Māra Gruzniņa, Schwenk Latvija valdes locekļa, atkāpšanās no FICIL valdes priekšsēdētāja amata.

“Gan valstis, gan uzņēmumi šobrīd ir daudzu izaicinājumu priekšā - vēl joprojām cīnāmies ar pandēmijas sekām, kad klāt nākuši arī ģeopolitiskie notikumi. Papildu tam jānotur ES fokuss zaļās ekonomikas un digitalizācijas virzienā. Līdz ar to FICIL šobrīd ir liels uzdevums – panākt Latvijā investoriem stabilu, paredzamu un drošu vidi, kurā attīstīt biznesus, līdz ar to veicinot arī valsts ekonomisko izaugsmi. Šajos apstākļos FICIL prioritātes būs enerģētiskā drošība, zaļā kursa sasniegšana, darbaspēka pieejamība un ēnu ekonomikas mazināšana. To varam sasniegt ar pārdomātām publiskā sektora reformām, kā arī digitalizāciju,” stāsta FICIL valdes priekšsēdētāja, PwC Latvia vadošā partnere Zlata Elksniņa Zaščirinska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investori iesaka Latvijai definēt transporta nozares skaidru ilgtermiņa stratēģiju

LETA, 17.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori iesaka Latvijai definēt transporta nozares skaidru ilgtermiņa stratēģiju, lai veicamās darbības saskaņotu ar plāniem, nodrošinātu koncentrēšanos uz gala mērķi, atbalstītu jaunu uzņēmējdarbības virzienu izstrādes iespējas, kā arī palīdzētu Latvijas ekonomikai.

Tas pausts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) nostājā par transporta un infrastruktūras jautājumiem.

Lai īstenotu stratēģiju, jānosaka skaidri mērķi un prioritātes, kā arī nepieciešams definēt izmērāmas darbības un regulārus starpmērķus, iesaka FICIL. Iznākumam, ieguldījumiem un ieguvumiem jānosaka galvenie darbības rādītāji (KPI), lai nodrošinātu visaptverošu plānošanu. Ieteicams KPI noteikt katram gadam, lai biežāk varētu novērtēt progresu attiecībā uz svarīgākajiem mērķiem.

FICIL ieskatā reformām jābūt rūpīgi pārdomātām un izsvērtām, lai tās iekļautos plašākos valsts plānos un atbalstītu ilgtermiņa valsts stratēģiju, nevis otrādi. Ieinteresētās puses jāiesaista jau no paša reformu izstrādes sākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investori uzsver Darba likuma neatbilstību mūsdienu tirgus prasībām

LETA, 20.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) savā ikgadējā ziņojumā par darbaspēka jautājumiem Latvijā uzsvērusi Darba likuma neatbilstību mūsdienu tirgus prasībām.

FICIL rekomendē Darba likuma tekstā ieviest skaidrību par nepilnā summētā darba laika piemērošanu, kā arī izsaka priekšlikumus attiecībā uz pagarinātu darbinieka uzteikuma termiņu un nulles darba stundu līgumu.

Saistībā ar nepilna summētā darba laika ieviešanu ārvalstu investori norāda, ka pašlaik pastāv dažādas valsts iestāžu interpretācijas un publiski paustās pozīcijas attiecībā uz nepilnā summētā darba laika piemērošanu. Pēc FICIL biedru domām, šī neskaidrība būtiski ierobežo darba devēju un darbinieku iespējas vienoties par savstarpēji pieņemamu darba laika plānošanas modeli.

Ņemot vērā pretrunīgo tiesu praksi šajā jautājumā un atšķirīgos juristu viedokļus, būtu nepieciešams precizēt Darba likumu, nosakot, ka summētā darba laika organizācija ir pieļaujama arī nepilna laika darbiniekiem. Lai garantētu darbinieku tiesību aizsardzību, varētu paredzēt, ka nepilna summētā darba laika gadījumā ir nepieciešams noteikt darbiniekam minimāli garantēto stundu skaitu, kas nevar būt mazāks par, piemēram, piecām stundām nedēļā, pauž FICIL.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārvalstu investoru ieskatā Latvijas ekonomika salīdzinoši sekmīgi pārvarējusi pandēmijas sekas

LETA, 16.09.2021

FICIL paredz, ka situācija stabilizēsies arī visvairāk cietušajās - ēdināšanas un izmitināšanas, kā arī izklaides un atpūtas nozarēs.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomika salīdzinoši sekmīgi ir pārvarējusi līdzšinējās Covid-19 pandēmijas radītās sekas, un pēc krituma pirmajā ceturksnī ir vērojamas pārliecinošas ekonomikas atjaunošanās pazīmes, pausts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) nostājā par makroekonomikas politikas jautājumiem.

FICIL pauž, ka jūnijā ekonomikas noskaņojums ir uzlēcis līdz augstākajam līmenim pēdējo četru gadu laikā. Pateicoties labvēlīgajai ārējai konjunktūrai, eksports būs viens no izaugsmes virzītājiem, - tas uzturēs labu dzinuli apstrādes rūpniecības attīstībai.

Tāpat ārvalstu investori atzīmē, ka arī patēriņš turpinās atdzīvoties, tādēļ tirdzniecības izaugsme paātrināsies, bet pakalpojumos atjaunosies izaugsme.

FICIL paredz, ka situācija stabilizēsies arī visvairāk cietušajās - ēdināšanas un izmitināšanas, kā arī izklaides un atpūtas nozarēs. Tomēr, lai šīs nozares atkoptos pilnībā, būs nepieciešams ilgāks laiks, nekā prognozēts iepriekš, kā arī prognozējamāka epidemioloģiskā situācija. Pēc gada sākumā novērotā apjoma samazinājuma būvniecībā aktivitāte nozarē turpmāk atkal strauji atjaunosies. Transporta un uzglabāšanas nozarē gan turpināsies lejupslīde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) uzsver nepieciešamību saredzēt veselības aprūpes nozari kā ieguldījumu, kas nozīmē pienācīgu finansējumu, lai turpinātu šīs nozares ilgtspējīgu attīstību.

FICIL aicina atcerēties, ka jābūt arī gataviem potenciālam otrajam Covid-19 uzliesmojumam. Neskatoties uz veselības aprūpes darbinieku milzīgo darbu, nozarē joprojām pastāv izaicinājumi, kuriem nepieciešami ilgtspējīgi risinājumi. 2019. gada novembrī Latvijas veselības aprūpes darbinieki rīkoja protestu par nepietiekamu finansējumu un pārmērīgu darba slodzi. Lai arī valsts atzina ilgstošos veselības aprūpes nozarē pastāvošos izaicinājumus un problēmas, Ministru kabinets lēma šos jautājumus risināt pakāpeniski.

FICIL uzskata, ka pašreizējā situācija globālā un nacionālā līmenī pieprasa nekavējoties pārskatīt risinājumus izaicinājumiem, kas saistītas ar nepietiekami finansēto veselības aprūpes sistēmu. Valstij ir jākoncentrējas ne tikai uz uzņēmējdarbības un valsts uzņēmumu turpmāko darbību, bet arī jānodrošina atbilstošs finansējums veselības aprūpes sistēmai, tai skaitā nepietiekami atalgotajiem veselības aprūpes nozares speciālistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Investori aicina par prioritāti izvirzīt Latvijā izdarītos noziegumos iegūtu līdzekļu iesaldēšanu

LETA, 17.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori aicina valdību par tiesībsargājošo iestāžu prioritāti nekavējoties izvirzīt tādu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanu un līdzekļu iesaldēšanu, kas ir radušies Latvijā izdarītu noziegumu rezultātā.

Šādu nostāju pauž Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), vērtējot finanšu un ekonomisko noziegumu apkarošanu.

Patreizējam fokusam atrodoties uz ārvalstīs izdarītu noziedzīgi iegūtu līdzekļu rezultātā iegūto līdzekļu konfiskāciju un resursu trūkuma dēļ nespējot vispusīgi koncentrēties uz Latvijas predikatīvajiem noziegumiem, cieš Latvijas godprātīgo uzņēmumu intereses, uzskata padome.

FICIL ieskatā, labvēlīgas investīciju vides veicināšanā nepieciešams nodrošināt, ka gadījumos, kad tiek iesaldēti un arestēti uzņēmuma līdzekļi, tie pēc iespējas ātrāk tiek atdoti uzņēmumam, ja tiek konstatēta līdzekļu likumīga izcelsme.

Padome norāda, ka ēnu ekonomikas un "aplokšņu" algu problēmai nav viena risinājuma. Raugoties uz uzņēmēju un cilvēku dažādo motivāciju maksāt "aplokšņu" algu, nepieciešams veikt cēloņu analīzi. Tāpat jāveic uzņēmumu un cilvēku profilēšana, lai noskaidrotu, kur rodas skaidrās naudas aprite, kam standarta situācijās uzņēmumā nevajadzētu parādīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators "Tele2" kļuvis par Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) biedru.

"Mūsu mērķis ir paplašināt tirgus daļu biznesa klientu sektorā, tādēļ mēs vēlamies aktīvāk iesaistīties sabiedriskajos procesos valstī, kas ir būtiski ilgtermiņa uzņēmējdarbības vides tālākai attīstībai. Mums ir svarīgi strādāt sakārtotā un prognozējamā uzņēmējdarbības vidē, kurā valda godīgi spēles noteikumi visiem tirgus spēlētājiem. Mēs iestājāmies FICIL, lai būtu tuvāk diskusijām par uzņēmējiem svarīgiem lēmumiem," skaidro "Tele2" valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

FICIL valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone norāda: "Augstu attīstīta mobilo sakaru infrastruktūra ir viena no Latvijas priekšrocībām gan konkurējot par ārvalstu investīcijām, gan attīstot vietējo uzņēmējdarbību. Telekomunikācijas, digitālie pakalpojumi un IT ir nozares, kas rada augstu pievienoto vērtību. Tādēļ "Tele2" zināšanas un pieredze būs lielisks papildinājums FICIL darbā, lai Latvijas valdībai piedāvātu tālredzīgas rekomendācijas uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai."

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Premjers: Atteikšanās no diferencētā neapliekamā minimuma būs nākamās Saeimas jautājums

LETA, 11.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atteikšanās no diferencētā neapliekamā minimuma būs nākamās Saeimas jautājums, piektdien pēc tikšanās ar Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) pārstāvjiem žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Nostājas dokumentā par nodokļu politiku un administrēšanu ĀIPL norāda, ka diferencētā neapliekamā minimuma piemērošana ir sarežģīta, rosinot valdību noteikt fiksētu neapliekamo minimumu vai vienkāršot algu aprēķinu, atceļot diferencēto neapliekamo minimumu un ieviešot vairākas progresivitātes pakāpes.

Kariņš pauda, ka viņš idejiski atbalsta šādu priekšlikumu. "Mums jāatrod veids, kā aiziet no tā [diferencētā neapliekamā minimuma] prom. Bet tas nebūs 2021.gada un 2022.gada jautājums. Tas jāskata plašākas nodokļu reformas kontekstā, ko varētu skatīt nākamā Saeima," atzina Kariņš.

Premjers norādīja, ka viņa mērķis bija līdz šī gada pavasarim panākt politisku vienošanos par nodokļu reformu, tomēr Covid-19 pandēmija šos plānus izmainīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FICIL: Pāršķirta jauna lappuse finanšu un biznesa attiecību kultūrā

Zane Atlāce - Bistere, 21.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņojums pēc FATF plenārsēdes Parīzē ir vēl viens pozitīvs solis, kas parāda Latvijas progresu normatīvi un regulatīvi veikto izmaiņu ieviešanā praksē, norāda Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL).

Uzņēmēji ar lielu interesi gaidīja Moneyval un FATF vērtējumus, jo šie atzinumi ir ļoti būtiski lai veicinātu investoru uzticību Latvijas finanšu sektoram un uzņēmējdarbības vides stabilitātei.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana ir globāla problēma, kas prasa visaptverošu cīņu pret ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem. FICIL vairāku gadu garumā ir uzsvērusi nepieciešamību pilnveidot un attīstīt valsts spējas apkarot šāda tipa noziegumus un ir gandarīta par starptautisko organizāciju pozitīvo novērtējumu Latvijā paveiktajam.

Padomes ieskatā noteikti jāturpina darbs pie Latvijas finanšu sektora reputācijas atjaunošanas starptautiskajā kontekstā, kā arī ir svarīgi demonstrēt veiksmīgu uzņemtā kursa turpinātību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot galvenos ekonomikas konkurētspējas virzītājus 2020. gadā, ārvalstu investori Latvijā vislēnāko progresu saskata nenoteiktības mazināšanas, nodokļu sistēmas, kā arī demogrāfijas jomās, secināts jaunākajā FICIL Ārvalstu investīciju vides indeksa pētījumā.

Investori joprojām norāda uz būtiskiem trūkumiem neētiskas vai nelikumīgas rīcības novēršanā, kā arī uzņēmējdarbības likumdošanas kvalitātē. Savukārt daudz pozitīvāk tiek vērtēts progress attiecībā uz finanšu sektora stabilitāti, valdības atbalstu un komunikāciju ar politikas veidotājiem.

Nedaudz vairāk kā puse no 44 lielāko ārvalstu uzņēmumu pārstāvjiem, kas piedalījās pētījumā, vismaz daļēju progresu atzina arī darbaspēka pieejamības, izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības aprūpes un tieslietu sistēmas jomās.

“Šis ir pirmais gads, kad salīdzinoši pozitīvāk tiek vērtēta tieši darbaspēka pieejamība. Tomēr tas, visticamāk, ir Covid-19 pandēmijas ietekmes rezultāts: lai arī skaitliski darbaspēka pieejamība ir uzlabojusies, darbaspēka efektivitāte ir novērtēta zemāk kā iepriekšējā gadā. Arī uzlabojumi izglītības un zinātnes kvalitātes, veselības un tieslietu jomās vairāk ir saistīti ar iesāktajām reformām, kā arī ar jau izdarīto, tomēr labu rezultātu sasniegšanai te vēl ir daudz darāmā. Piemēram, tieslietu sistēmas jomā investori liek lielas cerības uz ekonomisko lietu tiesas izveidi, uzsverot, ka vēl praktiski jāredz, kā šī tiesa strādās,” uzsver pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Aicina Kariņu pārskatīt valsts īstenoto cilvēkkapitāla attīstības politiku

Db.lv, 10.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa pakalpojumu asociācija (ABSL Latvia) un Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), pārstāvot virkni eksportējošu uzņēmumu intereses, sagatavojušas oficiālu ierosinājumu vēstuli Krišjānim Kariņam, aicinot Ministru prezidentu nekavējoties risināt darbaspēka kvalifikācijas celšanas jautājumu, centralizējot sadrumstaloto atbildību valsts pārvaldes pusē, kā arī pārskatot esošo atbalsta instrumentu efektivitāti un ietekmi uz iedzīvotāju iespējām atrast labāk atalgotu darbu.

Vēstulē paustajam aicinājumam pievienojas arī citi nozīmīgi nevalstiskā sektora pārstāvji tādi kā Latvijas Eksportētāju Asociācija "The Red Jackets", Latvijas Jaunuzņēmumu asociācija, Amerikas, Norvēģijas un Zviedrijas Tirdzniecības palātas Latvijā. Atbalstu aicinājumam pauduši arī vairāk nekā 20 lieli un atpazīstami kā Latvijas, tā ārvalstu kapitāla uzņēmumi.

Kā norāda ABSL Latvia un FICIL pārstāvji, problēmas būtība slēpjas tajā, ka cilvēkkapitāls jau ilgstoši ir nepietiekami novērtēts resurss Latvijas ekonomikas attīstībā, kuru mērķtiecīgi izglītojot, iespējams piesaistīt investīcijas, izveidot labi apmaksātas darbavietas, mazināt nevienlīdzību un vairot labklājību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Elksniņa-Zaščirinska: Vienota banku pieeja visiem klientiem nav iespējama

LETA, 16.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienota banku pieeja visiem klientiem nav iespējama, jo dažādos biznesa līmeņos jāsaskaras ar dažādām riska pakāpēm, trešdien Finanšu nozares asociācijas diskusijā "Atbilstības kultūra - ilgtspējīgas attīstības pamats" sacīja Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes locekle Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

"Klientu atbilstības kultūra nerodas uzreiz, tā tiek veidota piecu, desmit, vai vairāk gadu laikā. Jāpieļauj arī iespēja, ka kādam paslīd kāja, bet no tā visi mācīsies. Tāpat arī jāsaprot, ka katram klientam jāveido cita pieeja un tas jāsabalansē," skaidroja Elksniņa-Zaščirinska.

Viņa norādīja, ka viena pieeja būs vietējā kapitāla uzņēmumiem, cita - būvniecības uzņēmumiem, vēl cita - ārvalstu investoriem vai "FinTech" uzņēmumiem.

Tāpat Elksniņa-Zaščirinska stāstīja, ka Latvijā ir dubultais risku profils - viens ir saistīts ar vēsturi, kuru nevar mainīt un var strādāt tikai ar tās sekām, savukārt otrs riska profils ir nākotne, un tas vistiešākajā veidā ir saistīts ar ēnu ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa vide Latvijā salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm nav slikta, taču ir virkne uzlabojamu lietu, piektdien intervijā Latvijas Radio atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes locekle un "PricewaterhouseCoopers" valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

"Ja mēs salīdzinām ar kaimiņvalstīm, Latvijas biznesa vide nav slikta," sacīja Elksniņa-Zaščirinska.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka investori un uzņēmēji vienmēr prasīs vairāk. "Mēs vienmēr prasīsim un tieksimies uz ideālo jeb krietni labāku pasauli," teica Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes locekle.

Viņa arī minēja, ka līdz šim nesakārtotie jautājumi Covid-19 pandēmijas laikā ir kļuvuši vēl aktuālāki, tostarp tas attiecas uz tiesu sistēmas efektivitāti, uz būvniecības procesu sakārtošanu gan attiecībā uz ēnu ekonomiku, gan uz būvniecības procesiem un to uzraudzību, kā arī uz administratīvo slogu uzņēmumiem.

"Visas šīs lietas joprojām ir aktuālas," sacīja Elksniņa-Zaščirinska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Progress saistībā ar risinājumiem darbaspēka pieejamības jomā pēdējā laikā nav vērojams, par problēmām regulāri politiķu vidū tiek spriests, taču reāla, mērķtiecīga rīcība neseko, Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījuma "Ārvalstu investīciju vides indekss 2019" ietvaros notiekošajā ekspertu diskusijā atzina eksperti.

"Situācija darbaspēka jomā ir kritiska, un pēc idejas mēs runājam par darbaspēka neesamību," atzīst "PwC" Latvijas biroja vadītāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Tomēr, pēc viņas teiktā, šīs jomas jāsadala divos problēmu blokos - īstermiņa un ilgtermiņa problēmas.

"Ilgtermiņā mēs varam runāt par izglītības un veselības jomu attīstību, taču īstermiņā jārunā, ka darba rokas mums vajadzīgas tūlīt, un diemžēl ar dažādiem produktivitātes uzlabojumiem mēs nespējam panākt virzību. Iepriekšējā gadā esam runājuši ar politiķiem par mobilitātes programmām, taču virzība šajā jautājumā nav vērojama," viņa pauž.

Tādēļ būtu nepieciešama rīcība no politiķu puses, jo uzņēmēji, ja tas būs iespējams, atradīs variantus, kā ievest darbaspēku un nodarbināt, bet tam jānotiek godīgi, konkurētspējīgi un prognozējami, piebilda FICIL vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Negatīvās tendences pasaules finanšu tirgos ietekmē arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu, taču apdrošināšanas kompāniju pārstāvji norāda, ka šobrīd atbrīvoties no šiem ieguldījumiem nebūtu prātīgi, drīzāk tieši pretēji, un vērts veikt ieguldījumus.

Runājot par atlīdzības izmaksu gadījumā, ja polises īpašnieks miris no koronavīrusa, apdrošinātāji norāda, ka visdrīzāk tā tiks veikta.

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu apvieno divus elementus – savas dzīvības apdrošināšanu un uzkrājuma veidošanu nākotnei. Veicot regulārus maksājumus, iespējams veidot uzkrājumu savas nākotnes finansiālai nodrošināšanai vai kāda noteikta mērķa vai sapņa īstenošanai, vienlaikus nodrošinot materiālu aizsardzību savai ģimenei personas nāves gadījumā, skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Šī apdrošināšanas veida ietvaros ir iespēja veidot uzkrājumu ar garantētu jeb fiksētu peļņu (%) vai arī veidot uzkrājumu, kas piesaistīts ieguldījumu fondiem. Ieguldot līdzekļus fondos, ir iespējams nopelnīt vairāk, vienlaicīgi gan jāapzinās, ka peļņas iespējamība un apmērs ir atkarīgs no izvēlētās ieguldījumu stratēģijas un ieguldījumu fondu darbības rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules finanšu tirgū pēdējās dienas bijušas trauksmainas. Pēc jaunumiem par to, ka koronavīruss sācis straujāk izplatīties ārpus Ķīnas, spēji zemāk planējusi daudzu riska aktīvu vērtība.

Piemēram, ASV "Dow Jones Industrial Average" akciju indeksa vērtība šo pirmdien saruka vairāk nekā par 1000 punktiem un procentuālā izteiksmē - par 3,6%. Rezumējot - akcijām pats šīs nedēļas sākums bija sliktākais divos gados.

ASV akciju cena straujāk sarūk jau kopš pagājušās nedēļas vidus, un šajā visai nelielajā laika posmā tās ir iespējušas paspēlēt jau visus savus šā gada guvumus. Līdzīgas tendences vērojamas arī citos lielākajos pasaules akciju tirgos. Turklāt šīs otrdienas pēcpusdienā izskatījās, ka cenu kritums turpināsies. Viedokļi par notiekošo tradicionāli ir visai daudz. Finanšu tirgos ne vienmēr tendences nosaka kādi dzelžaini fakti. Patiesībā tie mēdz būt visai emocionāli. Mēdz teikt, ka Volstrītā cenu tendences drīzāk nosaka alkatība un bailes. Vēl pagājušonedēļ DB rakstīja, ka februāris akciju tirgos varētu būt ieskicējis eiforiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

15. jūlijā darbu sāk jaunie AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes locekļi – valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone un valdes loceklis attīstības jautājumos Arnis Daugulis.

Abus jaunos valdes locekļus saskaņā ar nominācijas komisijas ieteikumiem konkursa kārtībā izraudzījās un apstiprināja AST padome.

"AST nospraustie stratēģiskie mērķi ir izaicinājuma pilni - līdz 2025. gadam, kad plānota Baltijas elektrotīklu sinhronizācija ar Eiropu, AST ir jāveic virkne apjomīgu priekšdarbu un jāievieš jaunas, Latvijā līdz šim neizmantotas tehnoloģijas. Vienlaikus plānota arī dinamiska uzņēmuma attīstība, lai nodrošinātu Latvijas un Eiropas apņemšanās saistībā ar klimatneitralitāti un integrētu pārvades sistēmā liela apjoma atjaunojamo enerģiju. Izaicinājums būs arī plānotā debitēšana obligāciju tirgū, lai iegūtu nepieciešamo finansējumu attīstībai, taču esmu pārliecināta, ka kopā ar AST profesionāļu komandu mums izdosies sasniegt nospraustos mērķus un izpildīt dotos uzdevumus", par izaicinājumiem jaunajā amatā stāsta G. Jēkabsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 25 gadu karjeras uzņēmumā un 6 gadiem tā vadībā Gunta Jēkabsone atstāj Circle K Latvia izpilddirektores amatu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz vēlmi ļauties jauniem izaicinājumiem profesionālajā dzīvē, informē uzņēmums.

No 1.maija izpilddirektora amatā stāsies Sigitas Raila, kurš šobrīd ir Circle K Ireland finanšu direktors.

G.Jēkabsones karjera Circle K Latvia (tajā laikā Statoil) sākās 1996.gadā degvielas uzpildes stacijas pārdevējas amatā un turpinājās ar strauju izaugsmi, kas 2008.gadā aizveda līdz Finanšu departamenta vadītājas amatam, bet jau 2015.gadā - uzņēmuma izpilddirektores pozīcijai.

Uzņēmums norāda, ka G.Jēkabsonei pildot finanšu direktores pienākumus, veiksmīgi tika pārvarēta 2008.gada pasaules finanšu krīze, jau vadītājas amatā realizēta Statoil zīmola maiņa, kā arī visā izpilddirektores pienākumu izpildes laikā: paplašināts un modernizēts DUS tīkls, digitalizēti vadības sistēmas procesi, kā arī sperti nozīmīgi soļi pretim ilgtspējīgiem risinājumiem uzņēmuma pārvaldībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cilvēkkapitāla atpalicība ik gadu pieaug

Jānis Goldbergs, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka kvalifikācijas celšanas jautājumi ir tik tālu samilzuši, ka Biznesa pakalpojumu asociācija (ABSL Latvia) un Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) vērsušās pie premjera ar lūgumu nekavējoties risināt problēmu.

Dienas Bizness jau iepriekš aprakstīja dažādus kvalifikācijas celšanu ierobežojošus faktorus, kurus izraisa ieņēmumu līmenis. Proti, pie zemiem ienākumiem ir ierobežota iespēja pilnveidot profesionālās prasmes vai pārkvalificēties. Vēstules Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam pamatā ir privātā un nevalstiskā sektora novērojumi, kas norāda arī uz nopietnām institucionālām problēmām un neefektīvu valsts darbību šajā jomā.

Cilvēkkapitāla attīstības problēmas Latvijā Dienas Bizness skaidrot aicināja ABSL Latvia valdes priekšsēdētāju Fredi Bikovu.

Kolektīvā atbildība pieaugušo izglītībā

“Atbildība par pieaugušo izglītību ir sadrumstalota, un mēs sapratām, ka bezjēdzīgi ir cīnīties par panākumiem šādos apstākļos, tādēļ arī iesniedzām vēstuli premjeram, lai jomai pievērstu uzmanību,” skaidrojumu uzsāka F. Bikovs. Viens no galvenajiem argumentiem šajā vēstulē ir Ekonomikas ministrijas (EM) darba tirgus 2019. gada pētījums Darba tirgus apsteidzošo pārkārtojumu sistēmas izveides iespējas un vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognožu sasaiste ar rīcībpolitiku, kas atklāj pieaugušo izglītības atbildības sadali valsts ministriju un institūciju vidū. Norādītas vismaz 3 ministrijas, 18 institūcijas un 9 padomes, kas nosaka darba tirgus attīstības politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā joprojām ir viduvējs

Žanete Hāka, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā 2019. gadā joprojām ir viduvējs, sasniedzot 2,6 punktus no 5, un tas salīdzinājumā ar 2018. gada mērījumiem ir uzlabojies tikai par 0,1 punktu.

Tā secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktajā pētījumā “Ārvalstu investīciju vides indekss 2019”.

“Pašreizējos apstākļos Latvijā strādājošie ārvalstu investori jūtas salīdzinoši labi, un ir pieaudzis to uzņēmumu īpatsvars, kas šogad plāno īstenot jaunus investīciju projektus: no 55% 2018. gadā līdz 64% šogad. Taču uzņēmēji norāda uz ilgstoši nerisinātām problēmām, kas bremzē Latvijas konkurētspēju par jaunām investīcijām, piemēram, darbaspēka nepieejamība, demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, izglītības kvalitāte, joprojām augstais ēnu ekonomikas īpatsvars. Turklāt turpina strauji pieaugt darbaspēka izmaksas, tādēļ nākamajos gados iespējama situācija, kad atsevišķi uzņēmumi sāk meklēt citu atrašanās vietu tām funkcijām, kas rada zemāku pievienoto vērtību. Latvijas izaicinājums ir uzlabot konkurētspējas aspektus, lai mēs būtu gatavi šādai situācijai, kad aizplūstošas zemākas pievienotās vērtības investīcijas būs jāaizvieto ar jaunām augstas pievienotās vērtības investīcijām,” norāda pētījuma autors Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) profesors Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšanas stagnēšana ir viens no aktuālajiem jautājumiem, kas tautsaimniecībai ir svarīgs, taču nav vienotu zāļu, kā to risināt, tika secināts Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) rīkotajā ekspertu diskusijā, kas tika rīkota saistībā ar pētījumu "Ārvalstu investīciju vides indekss 2019".

Ir dažādi faktori, kas bremzē attīstību - pats finanšu sektors, tā noskaņojums, starptautiskais novērtējums, un dažādi citi signāli, ko saņemam, rada vidi, kurā bankas nejūt, ka tās ir gatavas palielināt riska ekspozīciju. Arī uzrauga lauciņā ir bijušas neskaidrības, pie kurām patlaban tiek strādāts, skaidroja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Santa Purgaile.

LASI ARĪ: Ārvalstu investoru TOP valstis

"Manā darba lauciņā ir rast risinājumu, kā atkāpties no sāpīgā augoņa, kas bija atbilstības un AML jautājumu bubulis, tādēļ esam ar pārējām atbildīgajām finanšu jomas institūcijām uzsākuši darbu pie daudz skaidrāku vadlīniju veidošanas rokasgrāmatu formātā," uzsvēra FKTK vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) padome par atbilstošāko valdes priekšsēdētāja amata kandidātu izraudzījusies Guntu Jēkabsoni, savukārt par valdes locekli attīstības jautājumos – Arni Dauguli.

Plānots, ka valdes priekšsēdētāja un valdes loceklis darbu uzsāks jūlijā.

Guntas Jēkabsones līdzšinējā profesionālā darba pieredze, tai skaitā pēdējos sešus gadus izpilddirektores amatā, saistīta ar lielāko degvielas mazumtirdzniecības tīklu Latvijā SIA "Circle K Latvia", kas ir daļa no starptautiska, Toronto biržā kotēta uzņēmuma. Vienlaikus Gunta Jēkabsone kā valdes priekšsēdētāja aktīvi darbojusies arī Ārvalstu investoru padomē Latvijā (FICIL). Ieguvusi maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā, kā arī papildinājusi savas zināšanas dažādās biznesa vadības programmās Rīgas Ekonomikas augstskolā, Kornela universitātē (Cornell University) ASV, kā arī Londonas Biznesa skolā (London Business School).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas dēļ investīcijas nav apstājušās, bet tās šajā laikā ir grūtāk realizēt, atzina Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) valdes priekšsēdētājs un būvmateriālu ražotāja SIA "Schwenk Latvija" valdes loceklis Māris Gruzniņš.

Viņš pauda, ka pēdējie divi gadi saistībā ar Covid-19 pandēmiju ir bijuši izaicinājumiem pilni, taču tas, kāds šis gads bija ārvalstu investoriem, ir atkarīgs no nozares, kurā investors strādā. "Gads kopumā ir bijis atkarīgs no tā, kādā industrijā konkrētais investors ir strādājis. Taču arī tām nozarēm, kurām pandēmijas laikā ir gājis veiksmīgi, gads ir bijis izaicinājumu pilns saistībā ar dažādajiem ierobežojumiem un prasībām, lai nodrošinātu ražošanu," sacīja Gruzniņš.

Jāizmanto pandēmijas dotās iespējas piesaistīt investīcijas 

Pandēmija ir sadārdzinājusi starpkontinetālos pārvadājumus, un to piegādes kļuvušas garākas,...

Tostarp viņš minēja, ka, piemēram, tiem, kas nodarbojas ar Covid-19 testu ražošanu vai vakcinācijas procesu, visticamāk, šis gads bija ļoti veiksmīgs, taču pretī ir tādas nozares kā sabiedriskā ēdināšana, kur noteikumi mainās pa mēnešiem un valda ļoti liela neziņa.

"Tas ir bijis gads, kurā vienam ir labi, otram slikti, bet kopumā jāsaka, ka iekšzemes kopprodukts (IKP) ir audzis un gads izrādījies ne tik ļauns, kā gaidīts. Jāatzīst, ka valdības pieņemtie lēmumi par palīdzību uzņēmējdarbībā, kā dīkstāves pabalsti un apgrozāmo līdzekļu daļēja segšana, ir bijis pareizs solis un noturējis lielu daļu uzņēmumu virs ūdens," teica Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs.

Gruzniņš atzīmēja, ka investīcijas pandēmijas dēļ nav apstājušās. "Es nāku no "Schwenk Latvija", kura pēdējo divu gadu laikā ir veikusi lielākās investīcijas, kopš tika uzbūvēta Brocēnu cementa rūpnīca. Šo divu gadu laikā kopējās investīcijas ir vairāk nekā 40 miljoni eiro. Tas ne tik daudz ir saistīts ar to, ka redzējām kādus ieguvumus no pandēmijas laika, bet mēs esam nosprauduši skaidru mērķi attiecībā uz "zaļo kursu". Ar to es gribu teikt, ka investīcijas pandēmijas situācijas dēļ nav apstājušās. Tās gan šajā laikā ir grūtāk realizēt dažādo ierobežojumu dēļ, piemēram, ir ceļošanas ierobežojumi, problēmas ar speciālistu piesaisti no ārvalstīm," viņš teica.

Tāpat Gruzniņš piebilda, ka padome sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu katru gadu veic investoru aptauju, un jaunākās aptaujas dati par par kopējo investoru noskaņojumu un tendencēm tiks prezentēti nākamā gada aprīlī. Taču pirmās intervijas laikā viens no biedriem atklāja, ka turpinās investēt - tuvāko divu gadu laikā vismaz 10 miljonus eiro. "Investori nav beiguši ticēt, cerēt un investēt," uzsvēra Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes priekšsēdētājs.

Jautāts, kādas ir prognozes par ārvalstu investoru interesi par Latviju pēc pandēmijas, Gruzniņš atzīmēja, ka tas noteikti būs atkarīgs no nozares. "Domāju, ka atkopšanās nozarēs, kas saistītas ar tūrismu, aizņems vairākus gadus. Savukārt ražošanas vai pārstrādes uzņēmumiem, ja būs pieprasījums, būs piedāvājums. Ja šīm nozarēm ir bijis kāds samazinājums, tad tās atkopsies daudz ātrāk. (..) Domāju, ka investoriem vienmēr būs interese, paturot prātā, ka investors ir tas, kas no ieguldījumiem gaida peļņu. Un arī mēs, protams, Latvijā esam ieinteresēti, lai mums būtu vairāk tādu uzņēmumu, kas pelna un maksā nodokļus," viņš teica.

Vienlaikus viņš pauda, ka nepiekrīt viedoklim, ka investori atturas no ieguldījumiem. "Teikt, ka šajā laikā investori turas pie naudas un neinvestē… Tam es negribētu piekrist. Domāju, ka šis ir mirklis, kad nauda ir jāiegulda, un to mēs redzam no vairākiem investoru piemēriem. Redzam, ka pēdējo gadu laikā mūsu pašu biedrs "Orkla" ir veicis milzīgas investīcijas. Tas tikai norāda uz to, ka, par spīti pandēmijai, viņu plāni netiek atcelti. Taču no otras puses mēs, protams, tuvākajos gados neredzam lielas investīcijas, piemēram, viesnīcu būvniecībā. Pandēmija ir ieviesusi savas korekcijas, taču kopumā jāsaka - cilvēki ir piesardzīgi, taču biznesā tas nav tik jūtams," sacīja Gruzniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ar Covid-19 inficējusies Latvijas iedzīvotāja ceļojusi no Itālijas

LETA, 03.03.2020

Preses konference par Latvijā pirmo pacientu, kuram diagnosticēta koronavīrusa izraisītā slimība "Covid-19".

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais ar jauno koronavīrusa slimību "Covid-19" inficējies Latvijas iedzīvotājs sestdien, 29.februārī, ielidojis no Minhenes, pirms tam ceļojot vīrusa skartajā Itālijas reģionā, žurnālistus informēja SPKC Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Lidsabiedrības "airBaltic" lidmašīna ar reisa numuru "BT-226" 29.februārī plkst.15.40 izlidojusi no Minhenes un plkst.17.55 ielidojusi Rīgā. Perevoščikovs skaidroja, ka inficēšanās notikusi Itālijā. Sieviete kopā ar ģimeni ceļojusi no Itālijas uz Minheni Vācijā un tad ar lidmašīnu uz Rīgu.

Persona tikusi izmeklēta ambulatori, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķiem analīzes paņemot cilvēka mājās, rezultātam apstiprinoties.

Sieviete nogādāta Latvijas Infektoloģijas centrā ārstēšanai un izolēšanai. Kopā ar sievieti slimnīcā ievietots arī viņas bērns, kuram gan minētā slimība nav konstatēta.

Speciālisti jau ir ieguvuši visu nepieciešamo informāciju par ceļojumu, kā arī lidmašīnas pasažieriem. Identificētas tuvākās kontaktpersonas, kas sēdējušas tuvu saslimušajai personai.

Komentāri

Pievienot komentāru