Ārvalstu investoru padome asi kritizē ārlietu ministra Aivja Roņa izteikumus par zviedru banku atbildību krīzes izraisīšanā un pauž bažas. Šāda retorika, kas saskan ar atsevišķu politisko spēku, piemēram, Par labu Latviju pozīciju, pēc vēlēšanām varot novest pie saistību nepildīšanas pret starptautiskajiem aizdevējiem, kā rezultātā Latvijas sabiedrībai nāksies maksāt par dārgākiem aizņēmumiem citur.
«Man tas šķiet dīvaini. Acīmredzot, Roņa kungs vēlējās kritizēt zviedru bankas, tomēr mēs visi lieliski saprotam, ka toreizējā situācijā Zviedrijas valdības darbības būtu bijušas iejaukšanās Latvijas iekšējās lietās,» laikrakstam Bizness&Baltija piektdien teicis Ārvalstu investoru padomes (ĀIP) pārstāvis Lāšs Gunnars Jungdāls. «Zviedrija ir lielākais investors Latvijā. Es nesaprotu, kādēļ Roņa kungs tā pateica. Viņš taču ir gudrs cilvēks. Man ir saprotama viņa vēlme pateikt paldies ASV par palīdzību, bet kādēļ jālieto aizvainojoši izteikumi?» neizpratnē paudis ārvalstu investoru pārstāvis.
Bizness&Baltija atgādina, ka Zviedrija kopā ar Dāniju, Somiju un Norvēģiju kopējā starptautiskā aizdevuma paketē Latvijai piešķīrusi kredītu 1,8 miljardu eiro (1,3 miljardu latu) apmērā.
ĀIP esot nobažījusies, ka šādi uzbrukumi donoriem var beigties ar nākamās pēcvēlēšanu valdības atkāpšanos no saistībām, ko Latvija apņēmusies pret starptautiskajiem aizdevējiem. «Šādi piedāvājumi jau izskan no apvienības Par labu Latviju. Tas ir ārkārtīgi bīstami,» laikrakstam saka L. G. Jungdāls. Pēc viņa vārdiem, ārvalstu donori ātri novērsīsies no Latvijas, jaunā valdībā nolems ieviest būtiskas izmaiņas kreditēšanas noteikumos vai starptautiskā aizņēmuma izmantošanā. Tādā gadījumā Latvijai nāktos aizņemties naudu finanšu tirgos pret lieliem procentmaksājumiem, bet par politisko retoriku nāksies maksāt vēlētājiem, atsaucoties uz sarunu ar ĀIP pārstāvi, raksta Bizness&Baltija.
ĀIP apvieno 25 lielākos investorus starp kuriem minami uzņēmumi Rimi, SEB banka, Ernst&Young, Fazer, Dalkia Latvia, Knauf, Statoil un citi.
DB jau rakstīja, ka aizvadītajā nedēļā ASV Tirdzniecības palātas rīkotajā sanāksmē ar uzņēmējiem un ārvalstu diplomātiskā korpusa pārstāvjiem Latvijā par tēmu «Latvijas un ASV ekonomiskās attiecības» A. Ronis uzteicis ASV, kura globālās finanšu krīzes apstākļos Latvijā iesaistās ar investīcijām, tā rādot piemēru citām valstīm īpaši – Zviedrijai. «Latvija vēlētos sagaidīt šādu solidaritāti un iesaisti Latvijas ekonomikas konkurētspējas atjaunošanā no Zviedrijas un tās premjerministra, īpaši ņemot vērā, ka Zviedrijas bankas bija deklarējušas, ka Latvijas tirgus ir Zviedrijas pašmāju tirgus turpinājums,» paziņoja A. Ronis. Ministrs norādīja, ka Latvijas politiķu izteikumos izskan arvien pieaugoša kritika Zviedrijas banku politikai Latvijā. Viņaprāt, būtu atbalstāma Latvijas Saeimas un Zviedrijas Riksdāga kopīgas komisijas izveide pēc vēlēšanām finanšu sektoru regulatoru darbības izvērtēšanai Latvijā un Zviedrijā laika posmā līdz 2008. gadam, «lai nākotnē spēlētu atbildīgu lomu un turpinātu banku sektora darbību labāk regulētā vidē».