Citas ziņas

Arvīds Vilde: Nav pieļaujama cukurbiešu audzēšanas un cukura ražošanas nozares likvidācija

, 15.01.2007

Jaunākais izdevums

Pēdējā laikā tiek plaši diskutēts jautājums par cukurbiešu audzēšanu un cukura ražošanu Latvijā ar arvien jūtamāku ievirzi attaisnot tās izbeigšanu, atstājot šī jautājuma izlemšanu cukurfabriku īpašnieku ziņā.

Pirmkārt, ja paši cukuru neražosim, mums tas būs jāiepērk, vismaz par 25 – 30 miljoniem latu gadā, palielinot jau tā nenormālo importa pārsvaru pār eksportu. Kāpēc būtu jāieved tas, ko mēs paši varam saražot? Kāpēc būtu vajadzīgs kārtējais malēniskais risinājums. Latvijā cukuru ražo par trešdaļu mazāk nekā ir tā patēriņš un tas nekādi nedeformē cukura tirgu. Lai cukura ražošanu samazina valstis, kurās tā ir krietni lielāka par pašu vajadzībām, piemēram, Vācija, kas ražoja par 40% vairāk cukura, nekā vajadzīgs pašapgādei un tāpēc liekais cukurs bija jāeksportē maksājot par to eksporta subsīdijas. Kāpēc Latvijai par to būtu jācieš? Kāpēc mums jābūt peramajam zēnam par citu pārkāpumiem? Nesaprotami, kāpēc mūsu valsts vadītāji un atbildīgie darbinieki to nav pratuši izskaidrot ES vadītājiem. Bet varbūt, atsevišķu personu savtīgo interešu dēļ, kā tas pavīd dažās ziņās, to nav gribējuši. Varbūt vēl tagad var protestēt pret šo Latvijai netaisnīgo lēmumu un panākt nosacījumu mīkstināšanu.

Paradoksāli, ka Portugālē pēc iestāšanās Eiropas Savienībā sāka audzēt cukurbietes un uzbūvēja cukurfabrikas, bet mums esošās būtu jālikvidē.

Arī mūsu kaimiņi lietuvieši nedomā pārtraukt cukurbiešu audzēšanu un cukura ražošanu pie līdzīgiem ES nosacījumiem. Lietuvai cukura ražošanas kvota it 102 tūkstoši tonnu gadā, turpat divtik daudz kā Latvijai. Tā nodrošina iekšējo patēriņu un ļauj daļu cukura eksportēt, arī uz Latviju, kā tas redzams mūsu veikalos, sedzot daļu mūsu pašu nesaražotā cukura. Dzirdama žēlošanās, ka Latvijai ir maza cukura ražošanas kvota. Bet te nav vainīga ES. Bija zināms, ka iestājoties ES, kvotas būs atbilstošas sasniegtajam ražošanas līmenim. Diemžēl Aigaram Kalvītim esot Zemkopības ministram, likvidēja Jēkabpils cukurfabriku, izaudzētās cukurbietes lika ieart zemē par to maksājot kompensāciju. Līdz ar to zemē tika iearta nesaražotā cukura kvotas daļa un uzsākta cukurbiešu audzēšanas un cukura ražošanas nozares likvidācija, kuru cer pabeigt tagad. Tā nerīkojās lietuvieši, kas cukura ražošanu šajā laikā palielināja. Arī tagad Kalvītis korespondentiem esot izteicies, ka Latvijā cukurbiešu audzēšanas nozare ir jāsaglabā, tomēr no valdības puses nekas netiek darīts, lai tā būtu.

Otrkārt, nav apsvērumu, ko liksim cukura ražošanas vietā, kādas varētu būt eksportpreces līdzvērtīgas importējamā cukura apjomam. Varbūt atkal tas būs darba spēks no Latvijas uz valstīm, kurās ražošanas nozares tiek attīstītas, nevis likvidētas. Mēs gaužamies, ka esam trūcīgākā valsts Eiropā. Kā mēs varam būt bagāti, ja pietiekami neražojam. Bagātākas ir tās valstis, kas vairāk ražo. Latvija pirms kara trīsdesmito gadu nogalē kļuva bagātāka tāpēc, ka attīstīja gan lauksaimniecisko, gan rūpniecisko ražošanu un tās preču eksports pārsniedza importu. Tagad mūsu valsts vadītāju rīcība daudzviet ir pretēja. Ražošana daudzās nozarēs ir samazinājusies, dažās pat izbeigta. Šajā sakarībā cukura ražošanas izbeigšana būtu kārtējais solis Latvijas nabadzības virzienā.

Cukurbietes ir kultūra, kas ļauj intensīvi izmantot zemi un no tās iegūt lielāko produkcijas daudzumu nosacītās vienībās, vienlaikus ceļot augsnes auglību un veicinot sekojošo laukaugu ražības palielināšanos. Aizstāt tās ar mazāk intensīvām kultūrām, piemēram, liniem vai mieža brāli kurināmā granulu ražošanai tautsaimnieciski nebūtu lietderīgi. Tiesa, agrāk linus audzēja arī Zemgalē, bet pirmskara gados no tiem atteicās, dodot priekšroku cukurbietēm un daudzgadīgiem zālājiem. Uzskatīja, ka tie ceļ lauku auglību, bet lini to noplicina. Nedaudz linus audzēja pašu saimniecību vajadzībām; grožiem, streņģēm auklām arī krekliem palagiem un galdautiem, īpaši kara laikā. Zemnieki atzina nepirkt to, ko var paši izaudzēt un saražot, ar to veicinot savu turību, un tādējādi ietaupītos līdzekļus izmantot saimniecības modernizācijai, bērnu skološanai.

Treškārt, kāda ir garantija, ka mēs stabili tiksim nodrošināti ar vajadzīgo cukura daudzumu par pieņemamu cenu. Tādas nav. Pašlaik it kā pasaulē cukuru ražo vairāk nekā ir tā patēriņš. Bet situācija var mainīties. Sakarā ar ne visai stabilo stāvokli naftas ieguvē, tās produktu piegādē, krājumu izsīkšan un cenu pieaugumā arvien vairāk izejvielu, kas bija cukura ražošanai, tiek izmantotas biodegvielu ieguvei. Var pienākt brīdis, ka šīm valstīm būs izdevīgāk cukura vietā ražot biodegvielu un mūsu vajadzības pēc cukura tiks ignorētas.

Žēl, ka mums ir pārāk īsa atmiņa. No līdzīgas cukura ražošanas racionalizācijas jau cietām pagājušā gadsimta nogalē. Līdzīgs norādījums par cukurbiešu audzēšanas izbeigšanu Latvijā, kā bijušajā Padomju Savienībā vistālāk ziemeļos esošajā teritorijā, bija pagājušā gadsimta sešdesmito gadu nogalē no kādreizējās PSRS Valsts plāna komitejas, pamatojoties uz argumentiem, ka Ukrainā izaudzēt cukurbietes ir vieglāk un lētāk, kā arī vienkāršāk iegūt cukuru, pārstrādājot Kubas jēlcukuru. Par laimi šī iecere pilnībā neizdevās, tomēr cukurbiešu sējplatības Latvijā samazināja uz pusi, atstājot cukurbiešu audzēšanu tikai dažās lielsaimniecībās. Pagāja gadi piecpadsmit. Ukrainā neraža, problēmas ar jēlcukura piegādi. Padomju Savienībā un arī Latvijā izveidojās ass cukura trūkums. Šādas nelabvēlīgas attieksmes dēļ Latvijā biešu cukura ražošanas līmenis bija nokrities līdz 16 tūkstoš tonnām gadā, bet atbildīgā par to vairs nebija. Cukuru izsniedza normēti uz taloniem. Kas gribēja vairāk, bija pašam jāizaudzē un jānodod cukurfabrikai bietes apmaiņā pret cukuru. Cukurbietes žigulīšos un moskvičos, sabērtas maisos, veda pat no Valkas un Alūksnes rajoniem. Tas toreiz vēl bija iespējams, jo cukurfabrikas nebija likvidētas vai pārkārtotas tikai jēlcukura pārstrādei. Nav izslēgta iespēja, ka kaut kas līdzīgs varētu atkārtoties. Bet kā būs tad, ja cukurfabriku vairs nebūs?

Ceturtkārt, ir jautājums par Latvijas neatkarību no ārvalstu piegādēm. Pašlaik meklē risinājumus par atkarības samazināšanu no ārvalstu piegādēm enerģētikas jomā, ieskaitot pat kārklu un apšu audzēšanu mūsu laukos kurinmā ieguvei. Turpretī neuztraucamies par nonākšanu citu valstu atkarībā cukura vajadzību nodrošināšanai, kā tas jau bija noticis vēl tikai desmit gadus atpakaļ. Tad, lai novērstu radušos cukura krīzi, tika pieņems Ministru kabineta lēmums par cukurbiešu audzēšanas un cukura ražošanas krasu palielināšanu, lai Latvijas iedzīvotājus un pārtikas rūpniecību apgādātu ar pašražotu cukuru. Tika izstrādāta, pamatota un sekmīgi realizēta šīs nozares attīstības koncepcija. Biešu cukura ražošana strauji palielinājās, sasniedzot 66-68 tūkstoš tonnu līmeni, divkārtīgi pārsniedzot gan pirmskara gan pēckara biešu cukura ražošanas līmeni. Aprēķini rādīja, ka Latvijā iespējams to vēl palielināt līdz 100 tūkstoš tonnām gadā, pilnīgi nodrošinot Latviju ar pašražotu cukuru. Tā to ir izdarījuši lietuvieši. Diemžēl 2000. gadā līdz ar valdības lēmumu par kvotu ieviešanu cukura ražošanas attīstība tika apturēta, nesasniedzot iepriekš izvirzīto mērķi. Un tagad ir virzība cukurbiešu audzēšanu un cukura ražošanu pilnīgi izbeigt, kas nozīmē ar vieglu roku pārsvītrot iepriekšējo gadu pūles un lielo līdzekļu ieguldījumu šīs nozares attīstībai. Ja desmit gadus atpakaļ, zemnieki tika aicināti veltīt maksimālās pūles cukurbiešu ražošanas palielināšanai, tad tagad tiek paziņots, ka tā nav vajadzīga. Vai valdībai nav jābūt politiski atbildīgai par to? Citādi iznāk kā teicienā: „Moris savu ir padarījis, moris var iet”. Piekrītot cukurbiešu audzēšanas un cukura ražošanas nozares likvidācijai dažu savtīgu personu interesēs valdība ir nodevusi zemniekus cukurbiešu audzētājus. Kāda gan var būt ticamība, ka tā sauktās restrukturizācijas rezultātā zemnieki netiks kārtējo reizi piekrāpti? Var mainīties situācija, likumi, palikušās cukurfabrikas var neiemaksāt restrukturizācijas fondā paredzētos līdzekļus un nebūs naudas par ko maksāt iecerētās kompensācijas. Papildus līdzekļi būs vajadzīgi arī cukura iepirkšanai.

Piektkārt, demagoģiski ir solījumi, ka, īstenojot iecerēto reformu, cukura cena pie mums samazināsies par 30 - 36%. Ja arī vecajās Eiropas Savienības valstīs, kurās cukurs mazumtirdzniecībā bija dārgāks par latu kilogramā, pie šāda iecerētā samazinājuma tā cena varētu būt 70 līdz 80 santīmi kilogramā, t.i., apmēram līdzīga pašreizējām cenām mūsu veikalos, būtu naivi gaidīt, ka pie mums cukurs varētu kļūt par trešdaļu lētāks. Pašlaik cukurs ir lētāks valstīs, kas pašas to ražo, nevis ieved. Tā Latvijā un Lietuvā (ražo turpat divreiz vairāk cukura nekā Latvijā un neplāno to pārtraukt) tas tagad ir lētāks nekā Igaunijā, kas cukuru neražo.

Sestkārt, ļoti aktuāls un svarīgs ir jautājums par biodegvielu, konkrēti – bioetanola un biogāzes ražošanu. Pēc ES pieņemtās stratēģijas par biodegvielu un tās ražošanas atbalstīšanu tā lauksaimniekiem kļūs arvien nozīmīgāka. Cukurbietes kā cukuru saturošas ir vairāk piemērotas bioetanola ražošanai nekā graudi un kartupeļi, kas cukuru nesatur. No 14 tonnām cukurbiešu var iegūt vienu tonnu bioetanola. Tā iespējamā ieguve no cukurbiešu platības vienības ir divreiz lielāka nekā no graudiem vai kartupeļiem, bet izmaksas zemākas. Jau tagad Francijā 70% bioetanola iegūst no cukurbietēm. Vācijas cukura ražošanas gigants Suedzucker ar valsts līdzfinansējumu izvērš darbību bioetanola ražošanā no cukurbietēm. Rezultātā, samazinot biešu cukura ražošanu, biešu sējumu platības nesamazinās, bet daudzos gadījumos pat palielinās kā izejvielu bāze bioetanola ražošanai. Kāpēc šādu risinājumu, ja cukura ražošana kļūtu nerentabla, neizmantot arī Latvijā?

Papildus tam cukurbietes, kā to rāda vācu pieredze, ir vēl plašāk izmantojamas atjaunojamās vai tā dēvētās „zaļās” enerģijas ieguvei. No cukurbiešu lapu sausnes vienības var iegūt divreiz vairāk biogāzes nekā no attiecīgas kūtsmēslu vienības. Latvijas apstākļos, izmantojot cukurbiešu lapas, no katra hektāra varētu iegūt 1500-2000 kubikmetru biogāzes ar tās enerģētisko vērtību 8000 – 12000 kWh/ha. Turklāt Vācijā biogāzes ieguvei izmanto arī cukurfabriku notekūdeņus un organiskos atlikumus no cukura ražošanas. Iegūto biogāzi izmanto apkurei un koģenerācijas elektrostaciju darbināšanai, tādējādi gūstot papildus ienākumus. Vācieši ir atzinuši, ka biogāzes ražošanai un izmantošanai kā atjaunojamās, videi draudzīgās enerģijas avotam lauksaimniecībā ir nākotne.

Cukurbiešu audzēšanas mehanizācijas līmenis Latvijā atbilst pārējo ES valstu līmenim, bet tehnikas izmantošanas efektivitāte sakarā ar lielākām cukurbiešu sējplatībām saimniecībās ir pat augstāka. Tā, piemēram, kontraktors (tehnisko pakalpojumu sniedzējs) Janssens no Kalkaras, stāstīdams par savu biznesu, īpaši uzsvēra, ka ar sešrindu pašgājēju kombainu „Holmer” sezonā novāc 500-600 ha cukurbiešu. Jautāts, kāpēc tik maz, ja Latvijā īsākā sezonā novāc līdz 1000 ha, viņš paskaidroja, ka cukurbiešu sējplatības saimniecībās ir mazas 6 - 8 ha un, lai sasniegtu lielāku izstrādi, jāapkalpo vairāk nekā simts saimniecību, kas saistīts ar lielu laika patēriņu pārbraucieniem. Līdzīga aina ir arī ar cukurbiešu sējmašīnu izmantošanu.

Viens no izteiktajiem argumentiem, kāpēc jāizbeidz cukurbiešu audzēšana Latvijā, ir zemā biešu ražība – caurmērā 38,5 t/ha. Bet kāpēc netiek ņemts vērā, ka tā ir atkarīga no sasniegtā augšņu auglības līmeņa. Attiecīgi zema ražība ir arī citiem laukaugiem: graudiem rapsim, kartupeļiem u.c. Tā spriežot, iznāk, ka būtu jāatsakās arī no to audzēšanas. Pareizāk tomēr būtu celt laukaugu ražību, ielabojot augsni. Cukurbietēm pēdējā desmitgadē ražība ir ievērojami pieaugusi. Ja 1991.-1995. gados tā caurmērā bija tikai 20,7 t/ha, tad pēdējos gados, neskatoties uz nelabvēlīgajiem laika apstākļiem, tā jau ir sasniegusi 38,5 t/ha, t.i. turpat divreiz augstāka, un turpina pieaugt. Labākajās saimniecībās tā pārsniedz 50 t/ha, cukura raža sasniedz 8 - 9 t/ha un līdzinās Eiropas līmenim. Arī Lietuvā un Somijā, kas turpinās cukurbiešu audzēšanu, cukurbiešu ražība nav augstāka kā Latvijā. Augstāku ražu ieguvi kavē arī ieviestā kvotu sistēma, jo ražība tiek regulēta, lai iegūtais biešu daudzums nepārsniegtu kvotā pieļauto.

Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) pētījums, tiek pasniegts kā neapstrīdams pamatojums cukurbiešu audzēšanas un cukurrūpniecības likvidācijai Latvijā. Tomēr šis pētījums ir ļoti vienpusīgs. Tajā ir apskatīta iespējamā cukurfabriku darbība tikai cukura ražošanā. Nav skaidrotas iespējas cukurbiešu izmantošanai bioetanola ražošanai, kā tas tiek risināts citās valstīs, ja samazina cukura ražošanu. Uz jautājumu, kāpēc nav šādu pētījumu, LVAEI direktora Andra Miglava atbilde ir, ka Zemkopības ministrija nav to pasūtījusi. Kāpēc tas tā, kāpēc Zemkopības ministrijai ir tik šaura, vienpusīga attieksme pret cukurbiešu audzēšanas nozari?

ES cukura ražošanas reforma tiek veikta nevis lai izbeigtu cukura ražošanu, bet, lai to sakārtotu tā, lai cukuru neražotu vairāk par tā patēriņu, nebūtu jāsubsidē liekā cukura eksports un padarītu biešu cukuru konkurētspējīgāku attiecībā pret cukurniedru cukuru. Racionālākais no restrukturizācijai piedāvātajiem un ES plaši atbalstītajiem risinājumiem būtu cukurfabriku pārkārtošana bioetanola ražošanai, izmantojot cukura kvotu samazinājuma dēļ pāri palikušās cukurbietes. Tomēr pret šādu risinājumu iebilst, piemēram, Jelgavas cukurfabrikas direktors, sacīdams, ka valstij nav bioetanola ražošanas programmas. Kāpēc nav šādas nozares saglabāšanas programmas, bet pāris nedēļās tiek izstrādāta tās likvidācijas programma?

Cukura ražošanas likvidācija nelikvidēs tā patēriņu Latvijā. Ja mēs paši neražosim, to darīs citas valstis, ar to sev sagādājot lielāku cukura ražošanas apjomu un tā eksporta iespējas uz Latviju. Ja mūsu cukurfabrikas atzīst savu nespēju, varētu mūsu cukura ražošanas kvotas nodot lietuviešiem un piegādāt bietes Lietuvas cukurfabrikām. Ja mēs varam uz Lietuvu eksportēt pienu, kāpēc to nevarētu darīt ar cukurbietēm. Paņevežas cukurfabrika galvenajiem Latvijas cukurbiešu audzēšanas rajoniem pat atrodas tuvāk nekā Liepājas cukurfabrika. Iepriekšējos gados nelielos apmēros ar virskvotas cukurbietēm tā jau ir darīts.

Ievērojot it kā PTO panākto vienošanos, ka jāļauj ES importēt cukurniedru cukuru, varbūt būtu lietderīgi atjaunot jēlcukura pārstrādi, ar to sedzot no cukurbietēm neiegūtā cukura daļu. Mūsu cukurfabrikas tam ir piemērotas. Tādā gadījumā, ja jēlcukurs būtu lētāks, arī no tā iegūtais cukurs būtu lētāks. Tas arī bišu piebarošanai būtu noderīgs. Tomēr šāda iespēja nav apsvērta.

Rezumējot izteiktos apsvērumus, secināms, ka lēmums par cukura ražošanas un cukurbiešu audzēšanas likvidāciju Latvijā nav pamatots. To nevar balstīt uz tik vienpusīgu LVAEI pētījumu. Jāskatās plašāk un tālāk.

2007. gadā būtu jāturpina cukurbiešu audzēšana un cukura ražošana, vienlaicīgi risinot jautājumus par ražošanas dažādošanu vai maiņu, piemēram, uzsākot bioetanola ražošanu. Restrukturizācijai paredzētie līdzekļi jāizmanto ražošanas pārkārtošanai, nevis tās likvidēšanai.

Gribētos cerēt, ka mūsu valsts vadītāji būs tik saprātīgi, ka nepieļaus voluntārus, ekonomiski un politiski tik tuvredzīgus lēmumus par cukurfabriku un cukura ražošanas (līdz ar to cukurbiešu audzēšanas) nozares likvidāciju Latvijā.

Nobeigumā gribu atzīmēt, ka 2006. gadā apritēja 120 gadi kopš cukurbiešu audzēšanas un cukura ražošanas Latvijā pamatlicēja Jāņa Lažes dzimšanas, kā arī 80 gadi kopš cukura ražošanas uzsākšanas Jelgavas cukurfabrikā. Nožēlojami, ka tas tiek atzīmēts ar lēmumu par šis nozares likvidāciju. Lietuvieši, balstoties uz Latvijas pieredzi, cukura ražošanu uzsāka astoņus gadus vēlāk. Vai tagad mums nevajadzētu mācīties no lietuviešiem, kā šo nozari saglabāt?

Jānis Laže pēc Kārļa Ulmaņa savulaik izteiktā viedā ļaužu vērtējuma bija darbinieks, kuram „sabiedrības labums augstāk par paša interesēm stāv un kura centieni sniedzas pāri pašlabuma meklēšanas robežām”. Diemžēl tagadējiem cukurfabriku īpašniekiem šo morālo īpašību nav. Tas arī ir iemesls sarežģījumiem cukurbiešu nozares turpmākai pastāvēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Cukurbiešu audzētāji saņems papildus atbalstu

, 15.04.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga Eiropas Savienības atbalstu cukura rūpniecības restrukturizācijai, kas paredz papildus atbalstu cukurbiešu audzētājiem.

Grozījumi noteikumos nosaka, ka papildus jau paredzētajam cukura rūpniecības restrukturizācijas atbalstam cukurbiešu audzētājiem, kas sastāda 20 % no cukura ražotājam pieejamā atbalsta, cukurbiešu audzētāji saņems arī papildus restrukturizācijas maksājumu, kā arī atbalstu dažādošanai , kura mērķis ir veicināt ražošanas pārstrukturizēšanu saimniecībās un nodrošināt ienākumu gūšanas iespēju saglabāšanos.

Cukura rūpniecības restrukturizācijas atbalsta cukurbiešu audzētājiem kopējo apjomu iegūst restrukturizācijas atbalsta likmi saskaitot ar dažādošanas atbalsta likmi cukurbiešu audzētājiem.

Grozījumi noteikumos nosaka, ka papildus restrukturizācijas atbalstam cukurbiešu audzētājs saņems arī dažādošanas atbalstu, ja viņam ir noslēgts cukurbiešu piegādes līgums ar cukura ražotāju par cukurbiešu piegādi cukura ražošanai 2006.gadā un, ja ir piegādājis cukurbietes ražotājam. Ja cukurbietes nav piegādātas, tad saskaņā ar Cukura nozares līgumu ir sastādīts akts par cukurbiešu sējumiem nodarītajiem zaudējumiem. Tāpat cukurbiešu audzētājs var saņemt dažādošanas atbalstu, ja ar 2008.gadu ir pilnībā izbeidzis cukurbiešu audzēšanu, kā arī, ja līdz 2008.gada 15.maijam ir iesniedzis dienestā iesniegumu dažādošanas atbalsta saņemšanai cukurbiešu audzētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

LOSP uzskata, ka cukura nozare Latvijā būtu jāsaglabā

, 18.12.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) uzskata, ka Latvijas cukurfabrikām būtu jāturpina ražošanu, tādēļ aicina nozarē iesaistītos pārstāvjus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus. "Ir sacelta nevajadzīga ažiotāža, jo neviena no abām cukurfabrikām vēl nav pieņēmusi galējo lēmumu par iespēju pārtraukt ražošanu," uzsver LOSP pārstāve un Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācijas izpilddirektore Aija Ukše.

"Tajā pat laikā uzsveram nepieciešamību skaidri paziņot cukurbiešu audzētājiem, kāds ir pārstrādātāju lēmums par savu turpmāko darbību. Gads jau ir gandrīz beidzies un lēmumu vairs nevar atlikt." Pašreiz cukurbiešu audzētāji ir vienojušies ar cukurfabrikām par 20 % kompensācijas apjomu, kas tiks izmaksāts cukurbiešu audzētājiem gadījumā, ja cukurfabrikas tomēr izlems neražot.

Lauksaimnieki vēlas skaidrību par savu nākotni, jo ir pienācis laiks, kad cukurbiešu audzētājiem nepieciešams ieguldīt līdzekļus tehnikas atjaunošanā. LOSP uzskata, ka cukurfabrikām būtu jāslēdz ar cukurbiešu audzētājiem ilgtermiņa līgumus vismaz uz 3-4 gadiem. "Nav jēgas investēt ražošanā, ja nav drošības par to, ka tā neturpināsies ilgāk par vienu gadu," uzver A.Ukše. "Jāteic, ka daudziem cukurbiešu audzētājiem svarīgākais ir godprātīga ražotāju attieksme." Aptaujājot audzētājus, LOSP dalīborganizācija ir nonākusi pie secinājuma, ka daļa no tiem ir gatavi turpināt cukurbiešu audzēšanu, ja vien būtu neatkarīga laboratorija, kura veiktu cukura un netīrības satura analīzes. Ik gadu biešu piegādes laikā lauksaimnieku organizācijas uzklausa neskaitāmus zemnieku zvanus, kas apšauba cukurfabrikās veikto analīžu rezultātu objektivitāti, taču diemžēl šos faktus nav kur pārbaudīt, jo Latvijā nav sertificētas laboratorijas, kas varētu dot oficiālu atzinumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Abas Latvijas cukurfabrikas, neplānojot pārstrukturizēt ražošanu, gatavo likvidācijas plānus un lēš, ka ar solīto ES atbalstu visiem pasākumiem nepietiks. Restrukturizācija nozīmē abu rūpnīcu likvidāciju. No idejas par ražošanas pārstrukturizēšanu, piemēram, uz bioetanola ražošanu, rūpnīcas ir atteikušās.

Lai arī pirms gada a/s Liepājas cukurfabrika izskatīja iespēju cukura vietā ražot bioetanolu, decembra beigās tā publiski paziņojusi par uzņēmuma likvidāciju. Savukārt Jelgavas cukurfabrikas vadība gatavojas demontēt iekārtas un nojaukt ēkas, bet turpmākos plānus neatklāj. Noprotams, ka ar bioetanolu tie nav saistīti. Arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Db atzina, ka ražot bioetanolu no cukurbietēm būtu pārāk dārgi. Tiesa, iespējams ir variants ražot gan cukuru, gan bioetanolu, kas ir ekonomiski izdevīgāk, ministrs piebilda. Viņš arī ieteica zemniekiem cukurbiešu vietā audzēt linus un rapšus, kam gan lauksaimnieki nepiekrīt.

Tomēr jau provizoriskas aplēses liecina, ka ar ES kompensācijām varētu nepietikt, lai veiktu visus restrukturizācijas pasākumus, tostarp ēku demontāžu, sociālos un vides pasākumus. Kā jau tas daudzkārt ziņots, ja abas cukurfabrikas veiks pilnīgu iekārtu demontāžu, ES maksās 48,5 milj. eiro kompensāciju, no kuras 80 % tiks cukurfabrikām, bet atlikušie 20 % - cukurbiešu audzētājiem. Db jau vairākkrt ziņoja par Latvijas valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) veikto zinātnisko pētījumu par cukurbiešu nozares nākotni, kas parāda, ka ilgtermiņā no ekonomiskā viedokļa tā nespēs darboties ienesīgi. Līdz 31. janvārim Latvijai jāsagatavo restrukturizācijas plāns. Kā iepriekš Db sacīja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (29.12.2006.), pagaidām nav zināms laiks, kad zemnieki varētu tikt pie kompensācijām, savukārt ja cukurfabrikas restrukturizācijas pasākumus veiks gana efektīvi, tas, kas ir pa virsu, paliks rūpnīcas rīcībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

LOSP: cukura nozare būtu jāsaglabā

, 18.12.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) uzskata, ka Latvijas cukurfabrikām būtu jāturpina ražošanu, tādēļ aicina nozarē iesaistītos pārstāvjus nepieņemt pārsteidzīgus lēmumus, Db.lv informēja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes biroja vadītāja Linda Bille.

"Ir sacelta nevajadzīga ažiotāža, jo neviena no abām cukurfabrikām vēl nav pieņēmusi galējo lēmumu par iespēju pārtraukt ražošanu," uzsver LOSP pārstāve un Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācijas izpilddirektore Aija Ukše.

"Tajā pat laikā uzsveram nepieciešamību skaidri paziņot cukurbiešu audzētājiem, kāds ir pārstrādātāju lēmums par savu turpmāko darbību. Gads jau ir gandrīz beidzies un lēmumu vairs nevar atlikt." Pašreiz cukurbiešu audzētāji ir vienojušies ar cukurfabrikām par 20 % kompensācijas apjomu, kas tiks izmaksāts cukurbiešu audzētājiem gadījumā, ja cukurfabrikas tomēr izlems neražot.

Lauksaimnieki vēlas skaidrību par savu nākotni, jo ir pienācis laiks, kad cukurbiešu audzētājiem nepieciešams ieguldīt līdzekļus tehnikas atjaunošanā. LOSP uzskata, ka cukurfabrikām būtu jāslēdz ar cukurbiešu audzētājiem ilgtermiņa līgumus vismaz uz 3-4 gadiem. "Nav jēgas investēt ražošanā, ja nav drošības par to, ka tā neturpināsies ilgāk par vienu gadu," uzver A.Ukše. "Jāteic, ka daudziem cukurbiešu audzētājiem svarīgākais ir godprtīga ražotāju attieksme."

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izstrādāti noteikumi cukura nozares restrukturizācijai

, 09.01.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība apstiprinājusi Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta noteikumus Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga Eiropas Savienības atbalstu cukura rūpniecības restrukturizācijai, kuros noteikta Eiropas Savienības (ES) cukura rūpniecības restrukturizācijas atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība saskaņā ar vairākām Eiropas Padomes regulām par pagaidu shēmu cukura rūpniecības restrukturizācijai Kopienā, Db.lv informēja Zemkopības ministrija.

Normatīvais akts izstrādāts, jo Latvijas cukura ražotāji ir paziņojuši par vēlmi saņemt atbalstu cukura rūpniecības restrukturizācijai. Līdz ar to ZM radījusi likumisko bāzi cukura rūpniecības restrukturizācijas procesa sakārtošanai, tas ir: iesniegumu iesniegšanas kārtībai, restrukturizācijas atbalsta maksājuma daļu apjoma noteikšanai cukurbiešu audzētājiem un tā izmaksāšanas kārtībai, cukura rūpniecības restrukturizācijas iesniegumu izvērtēšanas kārtībai un cukura rūpniecības restrukturizācijas iesniegumā paredzēto pasākumu, kontroles un ziņojumu sagatavošanas kārtībai.

Dokumentā noteikts, ka cukurbiešu audzētāji restrukturizācijas atbalstu saņems 20 % apmērā no Padomes regulā noteiktās kopējās atbalsta summas, cukura ražotājiem atsakoties no savām cukura ražošanas kvotām un pilnībā veicot ražošanas iekārtu demontāžu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eiropa grib eksportēt vēl pusmiljonu t ārpuskvotas cukura

, 27.01.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtas apstākļu dēļ pasaules cukura tirgū ES līdz šā gada 31. jūlijam vēlas papildus eksportēt vēl 500 tūkstošus tonnu ārpuskvotas cukura.

Šis pasākums, kas pilnībā atbilst ES starptautiskajām saistībām, ir iespējams, pateicoties ārkārtējiem tirgus apstākļiem gan ES, gan visā pasaulē un esot maz ticams, ka šāda situācija cukura tirgū nākotnē atkārtosies. ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere Bola norāda, ka pašreizējais stāvoklis pasaules tirgū ir ārkārtējs - ražošanas apjomi ir mazāki par patēriņu, cukura krājumi izsīkst, tāpēc cukura cenas ir cēlušās līdz agrāk nepieredzētam līmenim, kas kaitēj patērētājiem nabadzīgākās valstīs.

«Situācija radusies vienlaikus ar ES cukura nozares pārstrukturizācijas noslēguma posmu. ES tirgus cena ir samazinājusies, un ne tik konkurētspējīgie ražotāji ir pārtraukuši cukura ražošanu. Tādējādi uzlabojusies ES cukura nozares konkurētspēja gan cukurbiešu audzētāju, gan cukura ražotņu līmenī. Cenas ES un pasaules tirgū, kā arī biešu audzēšanas un cukura ražošanas izmaksas ES ir tādas, ka ES saražoto ārpuskvotas cukuru var eksportēt, nepārkāpjot saistības par subsīdijām, ko ES uzņēmusies PTO,» skaidro komisāre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījums par situāciju cukurbiešu cukura nozarē Latvijā liecina, ka tā tuvākajos gados nespēs turpināt darbību. A/s Jelgavas cukurfabrika valdes priekšsēdētājs Jānis Blumbergs norāda, ka turpināt darbu, balstoties tikai uz "labu gribu", nebūs iespējams, tāpēc pārtraukt nozares darbību būtu racionālākais un reālākais ceļš.

Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta Lauksaimniecības attīstības un ekonomisko attiecību nodaļas vadītājs Andris Miglavs atzinis: "No ekonomikas viedokļa raugoties, jāatzīst, ka racionālākais ir nozari slēgt, jo cukurbiešu audzēšana kļūs arvien neizdevīgāka. Turklāt racionāli būtu pārtraukt cukurbiešu audzēšanu jau ar 2007./2008. gada sezonu tāpēc, ka, jo vēlāk šis lēmums tiks pieņemts, jo mazāks būs restrukturizācijas fonda apjoms. Rupji rēķinot, katrs lēmuma atlikšanas gads nozarei izmaksās ar zaudētiem 20 miljoniem eiro." Nozare ilgtspējīgi nespēs pastāvēt vairāku faktoru dēļ - Latvijā salīdzinot ar citām ES dalībvalstīm ir ļoti zema cukurbiešu vidējā ražība , mūsu cukurfabrikām ir mazas ražošanas kvotas, tāpat strauji palielinās gāzes un darbaspēka izmaksas. Tomēr galvenais faktors ir pieaugošā konkurence un prognozējamais cukura cenas samazinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Otaņķu Dzirnavnieks” - pazīstams ar zīmolu "OtankiMill.eu" - ir ģimenes uzņēmums, kurš kopš neatkarības atjaunošanas darbojies graudkopībā un graudaugu pārstrādē.

Paplašinot pakalpojumu klāstu un 2017. gadā noslēdzot vērienīgu sadarbības līgumu ar vadošo Baltijas cukura pārstrādes uzņēmumu "Nordic Sugar Kedainiai AB" Lietuvā par cukurbiešu novākšanu, kraušanu un piegādi, "OtankiMill.eu" no 2017. gada veiksmīgi darbojas arī cukurbiešu nozarē.

Šonedēļ Baltijā sākas biešu rakšana, un uzņēmums ir pilnībā gatavs jaunajai sezonai, lai klientiem secīgi un laikā nodrošinātu biešu novākšanu, pārkraušanu un loģistiku.

2023. gada cukurbiešu sezonu, divkāršojoties biešu novākšanas un pārkraušanas apjomiem, SIA “Otaņķu Dzirnavnieks” sācis ar 1,3 milj. lielām investīcijām.

“Uzņēmums papildinājis savu esošo četru vienību biešu vākšanas un pārkraušanas traktortehnikas parku ar divām jaunām traktortehnikas vienībām - "Ropa Tiger S6" cukurbiešu novākšanas tehniku un "Ropa Maus 6" cukurbiešu pārkraušanas/attīrīšanas iekārtu. Šīs investīcijas būtiski palielinās "OtankiMill.eu" biešu vākšanas un loģistikas veiktspēju, ņemot vērā to, ka šogad plānojam apkalpot 45% no "Nordic Sugar Kedainiai AB" apjoma, kas ir divreiz vairāk nekā pērn,” pauž SIA “Otaņķu Dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Ričards Riepšs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Cukurbiešu audzētājus aicina pieteikties atbalstu saņemšanai

, 16.04.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cukurbiešu audzētāji līdz 2007.gada 15.maijam var iesniegt Lauku atbalsta dienesta (LAD) reģionālajās lauksaimniecības pārvaldēs (RLP) iesniegumus restrukturizācijas atbalsta saņemšanai, Db.lv informēja LAD Sabiedrisko attiecību sektora pārstāve Sandra Peškova.

Uz minēto atbalstu var pieteikties cukurbiešu audzētāji, ar kuriem AS Jelgavas cukurfabrika un/vai AS Liepājas cukurfabrika 2006./2007. tirdzniecības gadā noslēdza cukurbiešu piegādes līgumus. Jāņem vērā, ka atbalstu varēs saņemt tikai tādā gadījumā, ja cukurbiešu audzētājs 2006./2007. tirdzniecības gadā ir piegādājis cukurbietes saskaņā ar līgumu vai, ja cukurbietes nav piegādātas, saskaņā ar cukura nozares līgumu ir sastādīts akts par cukurbiešu sējumiem nodarītajiem zaudējumiem.

Ministru kabineta 2007.gada 9.janvāra noteikumi Nr.51 Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga Eiropas Savienības atbalstu cukura rūpniecības restrukturizācijai nosaka, ka restrukturizācijas atbalsta likmi aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot Eiropas cukura nozares pārstrukturēšanas plānu, tika atteiktas 5,8 milj. tonnu cukura kvotas, kas ļoti tuvu sākotnējam mērķim – 6 milj. tonnu.

Šā četru gadu laikposma noslēgumā ES cukura un izoglikozes kvota – 2006. gada cukura reformas pamatelements – samazinājusies līdz 14 miljoniem t (no kurām 13,3 miljoni t attiecas uz cukuru). Pašlaik ES cukura ražošana koncentrēta 18 dalībvalstīs (atšķirībā no 23 pirms reformas), kurās ir labvēlīgi agronomiskie apstākļi, un aptuveni 70 % no ražošanas notiek 7 dalībvalstīs, kurās ir visaugstākais cukura ieguvums. Cenas vietējā tirgū samazinās, tas arī bija reformas mērķis – panākt ES cukura nozares ilgtspējību un konkurētspēju.

Jau ziņots, ka 2006. gada februārī ES lauksaimniecības ministri oficiāli pieņēma radikālu ES cukura nozares reformu. Tās mērķis bija garantētās minimālās cukura cenas samazinājums par 36 % (no 631,9 eiro/t 2006./2007. gadā līdz 404,4 eiro/t no 2009./2010. gada), kompensācijas lauksaimniekiem un cukura ražotāju finansēts Pārstrukturēšanas fonds, kura mērķis bija mudināt konkurēt nespējīgos cukura ražotājus pārtraukt darbību šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Veiksmīga biznesa receptes, kas nepievīla pat ekonomiskās recesijas laikā

Māris Ķirsons, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksimāli plašs kvalitatīvas produkcijas sortiments savienojumā ar spēju ātri reaģēt gan uz lielu, gan mazu pasūtījumu izpildi ļauj SIA MebTex sekmīgi strādāt gan Latvijas, gan ārvalstu noieta tirgos

«Individuāla pieeja ikkatram klientam neatkarīgi no tā, vai tā ir fiziska vai juridiska persona, vai tas ir viens mazs vai liels pasūtījums,» veiksmes recepti atklāj SIA MebTex īpašnieks Mārtiņš Vilde. Viņš norāda, ka minētā recepte ne reizi nav pievīlusi, arī ekonomiskās recesijas laikā, kurā, tāpat kā visiem pārējiem, nācies «griezt» izdevumus.

Kvalitatīvs produkts ar augstu pievienoto vērtību nevar būt lēts.

Kā vēl vienu veiksmes recepti M. Vilde min faktu, ka mazajā kolektīvā nav lielu izmaiņu un ir pat tādi cilvēki, kuri kopā ar viņu strādā kopš SIA MebTex izveides. Arī pats M. Vilde, kurš ir gan uzņēmuma vadītājs, gan īpašnieks, strādā kopā ar saviem padotajiem gan pasūtījumu izpildē, gan arī to montāžā. Mazs kolektīvs būtībā ir tāda kā ģimene. Bez tam uzņēmums iekārtu iegādē ir izmantojis savus līdzekļus un izticis bez banku kredītiem, kā arī ES struktūrfondu projektu atbalsta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

No Jelgavas cukurfabrikas piedzen parādu

, 22.03.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta 22. martā pasludināja spriedumu Zemgales reģionālās lauksaimniecības pārvaldes, kura saskaņā ar likumu pārstāv desmit cukurbiešu piegādātājus, prasības lietā pret A/S Jelgavas cukurfabrika par parāda Ls 32339,99 piedziņu. Civillietu tiesu palāta nosprieda prasību apmierināt daļēji un no A/S Jelgavas Cukurfabrika p/s Lielvircava labā piedzīt parāda summu un nokavējuma procentus kopā Ls 8043,59 un z/s Līgo labā Ls 4201,86, Db.lv informēja Augstākās tiesas preses sekretāre Baiba Kataja.

Pārējā daļā prasība noraidīta. Spriedums stājas spēkā tā pasludināšanas brīdī. Par spēkā stājušos spriedumu 30 dienu laikā var iesniegt kasācijas sūdzību. Motivēts tiesas spriedums būs pieejams 10. aprīlī.

2002. gada martā un aprīlī SIA Fito-AL, z/s Druvas, p/s Lielvircava, z/s Ivulla, z/s Rudeņi, z/s Līgo, z/s Silmači, SIA ZiediJP, z/s Cīruļi, z/s Līvi Z noslēgušas cukurbiešu piegādes līgumus ar A/S Jelgavas cukurfabrika par A ( Ls 18, 80 par tonnu) un B ( Ls 15 par tonnu) kvotas cukurbiešu piegādi. Saskaņā ar noslēgtiem līgumiem cukurbiešu audzētāji piegādāja atbildētājam cukurbietes termiņā un pienācīgā kvalitātē, tās tika pieņemtas bez iebildumiem, izpildot līgumsaistbas. Atbildētājs samaksu veica pilnā apmērā un termiņā. Tāpat cukurbiešu piegādātāji p/s Lielvircava, SIA Fito-AL un z/s Līgo ar atbildētāju noslēdza vienošanos par grozījumiem 2002. gada cukurbiešu piegādes līgumos, kas paredzēja papildus cukurbiešu piegādi (C kvotas cukurbietes) ar pamatcenu Ls 3,30 par tonnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cukurs vēl dārgāks; par trešdaļu palēkusies arī pārtikas cena kopumā

Jānis Šķupelis, 06.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē dārgāks pandēmijas laikā kļuvis vesels lērums izejvielu, tai skaitā arī cukurs.

Nupat tā cena ASV preču biržā sasniegusi teju 20 ASV dolāra centus par mārciņu, kas ir visvairāk četros gados. Strauji - līdz gandrīz 500 ASV dolāriem par tonnu – pieaugusi arī baltā cukura cena Londonas preču biržā. Kopš šā gada sākuma cukurs tur kļuvis par 16% dārgāks.

Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 37% apmērā. Var vien lēst, ka arī šāda cukura vērtības palielināšanās spēlēs par labu tam, lai turpinātu augt dažnedažādu citu pārtikas preču cena.

Cukura deficīts

Pamatā cukura cenas nesenajam lēcienam enerģiju piešķīluši slikti laika apstākļi Brazīlijā, kas visai pārliecinoši ir pasaulē lielākā šīs pārtikas izejvielas eksportētāja. Cukurniedru audzēšanas reģionus šajā valstī skārušas netipiski bargas salnas. Tas sabojājis esošās cukurniedres, negatīvi ietekmējis to augšanas procesu un mazinājis cukura īpatsvaru tajās. Šādas salnas nākušas pavisam nelaikā, kur cukurniedru fermeriem jau pirms tam nācās cīnīties ar lielu sausumu, kas arī negatīvi bija ietekmējis ražu (DB jau rakstījis, ka šīs pašas salnas lielas problēmas sagādājušas kafijas fermeriem).Rezultātā šobrīd Starptautiskā Cukura organizācija (ISO) lēsusi, ka šogad globālais cukura patēriņš tā piedāvājumu pārsniegs par četriem miljoniem tonnām. Tādējādi jau otro gadu pasaule dzīvošot šīs saldās izejvielas deficīta apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena nozarē ir krīze un trūkst finansējums problēmu risināšanai, bet Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) saskata papildus iespējas atbalstu sniegt jau šogad.

Kā informē LOSP, Lai atbalstītu piena nozari līdzekļus nedrīkst noņemt citām ražojošām nozarēm, kuras saņem vienoto platības maksājumu, bet līdzekļus varētu iegūt no maksājumiem, kuru ekonomiskā lietderība vairs nav pamatojama. Zemkopības ministrija (ZM) darba grupā informēja lauksaimnieku organizācijas, ka ir izvērtēti bijušo cukurbiešu audzētāju ekonomiskie rādītāji, dažādi maksājumi un kompensācijas par zaudējumiem un secināts, ka pašreiz cukurbiešu audzētajiem ir segti visi zaudējumi, kas saistās ar cukurbiešu audzēšanas pārtraukšanu. Turpmākai kompensācijas izmaksāšanai nav ekonomiska pamatojuma. ZM plāno ievērojamu daļu no cukura kompensācijām jau 2009.gadā novirzīt vienotā platības maksājuma aploksnei, bet 2010.gadā pat 75% novirzīt piena nozares atbalstam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zemnieki vēlas cukura nozares saglabāšanu

, 15.12.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieki ir gatavi arī turpmāk audzēt cukurbietes, tādēļ Latvijas cukurbiešu audzētāju asociācija aicina saglabāt cukura nozari Latvijā, Db.lv informēja Latvijas cukurbiešu audzētāju asociācijas izpilddirektore Aija Ukše.

Cukurbiešu audzētāju asociācija uzsver, ka zemnieki ir nolēmuši turpināt audzēt cukurbietes, saņemot par to taisnīgu samaksu. Asociācijas biedri aptaujā ir pauduši skaidru nodomu turpināt darbu. Protams, zemnieki vēlas strādāt uz izdevīgiem nosacījumiem. Cukurbiešu audzētāju aptaujā apkopotie priekšlikumi 27.novembrī iesniegti abām cukurfabrikām. Zemnieki sagaida cukurbiešu iepirkuma cenas saglabāšanu šī gada līmenī un ilgtermiņa nozares līguma noslēgšanu. Tomēr tikšanās reizēs abu cukurfabriku vadības ir apliecinājušas, ka nespēj saglabāt cukurbiešu cenu 2006. gada apjomā.

Latvijas cukurbiešu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Caune: "Mēs gaidām skaidru lēmumu no cukurfabrikām, vai nozare pastāvēs arī nākamā gadā vai ne. Zemniekiem sava nākotne un investīcijas ir jāplāno."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES), reformējot cukura tirgu, ir samazinājusi savā teritorijā ražoto cukura daudzumu un lielāku vietu atvēlējusi importa cukuram. Taču neviens nerēķinājās, ka trešo valstu cukurs, kas ierasti maksājis daudz lētāk par ES saražoto, tirgū maksās dārgāk

Šī netipiskā situācija patlaban izveidojusies saistībā ar bažām par cukura trūkumu pasaulē, kas lielā mērā saistīts ar lielākajās eksportētājvalstīs Brazīlijā un Indijā gaidāmo slikto cukurniedru ražu, raksta laikraksts Diena.

Nereformēt savu daudzus gadus aizsargāto cukura tirgu ES nevarēja augošā spiediena dēļ no trešo valstu cukura ražotājiem, arī Brazīlijas, Austrālijas, Taizemes. Šīs valstis bija nemierā ar ES praksi maksāt eksporta subsīdijas jeb piemaksāt saviem cukura ražotājiem par ārpus ES pārdoto cukuru. Tādējādi mākslīgi pazemināta cukura cena pasaulē, kropļots tirgus un radīti zaudējumi trešo valstu cukura ražotājiem. Pasaules Tirdzniecības organizācijas strīdu izšķiršanas panelis 2005. gadā lika ES samazināt subsidētā eksporta apjomu par sešiem miljoniem tonnu. Vienlaikus pēc Āfrikas, Klusā okeāna un Karību jūras reģionu sūdzības ES uzdots arī padarīt savu tirgu pieejamāku trešajās valstīs ražotajam cukuram. 2006. gadā pieņemts lēmums reformēt ES cukura nozari, vairāk to orientējot uz tirgu, tajā noturot konkurētspējīgākos. Tiem, kas vēlējās palikt tirgū, par tiesībām ražot tirgum (cukura kvotas tonnu) četrus gadus reformas laikā bija jāveic konkrētas iemaksas fondā. No tā maksāja kompensācijas tiem, kas no savas kvotas atteicās - izlēma pārtraukt ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db viedoklis: Rūp kompensācijas, nevis cukura nozares saglabāšana

Aprēķini rādot, ka cukura nozares pastāvēšanai Latvijā nav ekonomiska pamatojuma un turpmāka tā subsidēšana valstij ik gadus var radīt miljoniem lielus zaudējumus.

No vienas puses, ja tiek ražots konkurētnespējīgs produks, tad tā ražošana tirgus ekonomikas apstākļos nav attaisnojama.

Līdz ar cukurfabriku slēgšanu, saskaņā ar ES cukura nozares reformu Latvijas cukura ražotāji un audzētāji saņems kompensācijas darba pārtraukšanas gadījumā. Nepārprotami, to apzinās arī cukura nozarē iesaisītās puses, un dažbrīd tā vietā, lai diskutētu par nozares kā tādas nākotni, notiek cīniņš, kurš saņems lielāko ES kompensācijas kūkas gabalu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Precizēs noteikumus saistībā ar cukura ražošanas slēgšanu Latvijā

, 08.01.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts sekretāru sanāksmē ceturtdien, 8. janvārī, no jauna tika izdoti Ministru kabineta (MK) noteikumi par Eiropas Kopienas (EK) pašu resursu sistēmas funkcionēšanas kārtību. Izmaiņas noteikumos izstrādātas, lai precizētu tiesību normas saistībā ar cukura ražošanas slēgšanu Latvijā.

Tā kā ar 2007. gadu cukura ražošana Latvijā tika slēgta, likvidējot abas cukurfabrikas, cukura ražošanas nodeva Latvijai vairs nav jāmaksā. Līdz ar to turpmāk Zemkopības ministrijai (ZM) katru gadu līdz 1. martam nebūs jānodrošina, lai informācija par cukura ražošanas A un B kvotu sadalījumā pa cukura ražošanas uzņēmumiem nākamajam tirdzniecības gadam tiktu iesniegta Valsts ieņēmumu dienestā (VID). Tāpat vairs nebūs jānodrošina katru gadu līdz 1. martam, lai informācija par provizoriskajiem cukura ražošanas rādītājiem kārtējam tirdzniecības gadam, bet līdz 15. septembrim – par galīgajiem cukura ražošanas rādītājiem par iepriekšējo tirdzniecības gadu, tiktu iesniegta VID un EK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Ar sargeņģeli uz pleca

Anda Asere, 06.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne vienmēr sargeņģelis ir neredzams – Evitas Vildes radītie ir pavisam labi saskatāmi

«Es taisu sargeņģeļus un mājas gariņus. It kā tās ir dekoratīvās lelles, bet es tās gatavoju no sirds un dvēseles, un man liekas, ka cilvēki to jūt, pārsvarā pērk sev mīļiem un tuviem cilvēkiem, piemēram, uz kāzām, kristībām,» stāsta pašnodarbinātā Evita Vilde, kura rada lelles ar zīmolu Dolly.

Pirmās lelles viņa gatavoja jau piecu gadu vecumā. «Mana omīte strādāja adīšanas cehā un stiepa mājās visādas lupatiņas, no kurām man patika daudz ko taisīt,» saka E. Vilde. Mīļākās lellītes bija tieši tās, ko viņa pati bija uzšuvusi. Ar leļļu radīšanu gan bija iepauzēts līdz kādai reizei pirms vairākiem gadiem, kad E. Vildei bija jādodas ciemos, bet bija sarežģīti finansiālie apstākļi un viņa nezināja, ko dāvināt. Nolēmusi uzšūt lelli. Tā E. Vilde atsāka tās gatavot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Cer veicināt ārpuskvotas cukura ražošanu

Zanda Zablovska, 20.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar grozījumiem Cukura nozares likumā Latvijā plānots veicināt virskvotas cukura ražošanu un rūpnieciskā cukura pārstādi.

Saeima likuma grozījumus atbalstījusi 2. lasījumā.

Likumprojekts paredz definēt ārpuskvotas cukuru kā saražotā cukura daudzumu, kas pārsniedz Eiropas Savienības Padomes regulā valstij noteikto kvotas daudzumu konkrētam tirdzniecības gadam. Paredzēts, ka noteikumus, kas noteiktu iestādi, kas veiks ārpuskvotas cukura ražotāju un rūpnieciskā cukura pārstrādātāju apstiprināšanu, pārbaudes un soda sankciju piemērošanu, kā arī nepieciešamo informāciju, ko ārpuskvotas cukura ražotājs un rūpnieciskā cukura pārstrādātājs iesniedz kompetentajai iestādei cukura bilances sagatavošanai utt., izdos Ministru kabinets.

Pašlaik cukura ražošanas kvota Latvijai ir noteikta 0 tonnu apmērā. Jāatgādina, ka cukura reforma, lai samazinātu cukura cenu iekšējā tirgū un atvērtu to trešajām valstīm, Eiropas Savienībā tika sākta 2006. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Pasaules cukura cenu kāpums Latviju neietekmēšot

, 17.04.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ražotāji un tirgus eksperti būtisku ietekmi no šonedēļ vērojamā cukura cenu kāpuma pasaulē neparedz.

Db norādīja saldumu ražotāja a/s Laima mārketinga vadītāja Dace Kokina, ikdienas cukura cenu svārstības uzņēmumu neietekmē, jo a/s Laima ar cukura piegādātāju ir noslēgts ilgtermiņa līgums, kurā ir noteikta fiksēta cukura cena.

Arī Nordic Sugar mazumtirdzniecības daļas vadītājs Baltijā un Skandināvijā Henriks Bramsteds norāda, ka cukura cenas pasaules biržās ir cēlušās, «pateicoties» mazākai plānotajai cukura ražai Indijā, taču tās neietekmēs cenas Eiropas tirgos t.sk. Latvijā, jo šeit sistēma ir slēgta. Tiesa, ES cukura tirgus tiek reformēts, taču šī brīža pasaules cukura cenas to neietekmē, viņš piebilda. LTVC pārstāvis Juris Hāzners Db atzina, ka cenu kāpums Latviju nevar skart, jo ES cukura tirgus ir ierobežots cukura importam. Viņš arī piebilda, ka šobrīd Latvijā cukura cena ir viena no augstākajām ES valstu vidū, kas būtu par 10 % zemāka, ja vien Latvijai būtu kāds alternatīvs cukura piegādātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Kāds ir zemnieku viedoklis par iespēju atjaunot cukurbiešu audzēšanu?

Dienas Bizness, 29.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku viedokli par iespēju atjaunot cukurbiešu audzēšanu Latvijā noskaidrojis reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Arnis Vējš, SIA «Uzvara-Lauks» valdes priekšsēdētājs:

– Ieceri atjaunot cukura ražošanu, līdz ar to arī cukurbiešu audzēšanu uzskatu par pozitīvu. Ja tā tiešām notiks, esmu gatavs gādāt tehniku un pievērsties šai kultūrai. Visi atceramies, ka Uzvaras pusē lauki ir labi, piemēroti cukurbiešu audzēšanai. Svarīgi, protams, lai šis bizness būtu rentabls un lai konkurence ar citiem cukura ražotājiem Eiropā veidotos godīga.

Vēsma Veģere, Rundāles novada Svitenes pagasta zemnieku saimniecības «Urštēni» īpašniece:

– Mēs cukurbietes audzējām vairāk nekā 100 hektāros. Tā bija laba kultūra, arī strādniekiem izdevīga. Tagad lielāko daļu lauksaimniecības zemes aizņem kuļamās kultūras. Sezona ir īsa – no pavasara līdz agram rudenim, septembra sākumam. Gandrīz pusgadu zemniekiem jādomā, kādus darbus dot strādniekiem pirms aktīvās sezonas sākuma. Ar cukurbietēm bija citādāk. Kamēr visu izdarījām, pienāca novembra beigas vai decembra sākums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zemnieki vēlas turpināt audzēt cukurbietes

, 15.12.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieki ir gatavi arī turpmāk audzēt cukurbietes, tādēļ Latvijas cukurbiešu audzētāju asociācija aicina saglabāt cukura nozari Latvijā.

Cukurbiešu audzētāju asociācija uzsver, ka zemnieki ir nolēmuši turpināt audzēt cukurbietes, saņemot par to taisnīgu samaksu. Mūsu biedri aptaujā ir pauduši skaidru nodomu turpināt darbu. Protams, zemnieki vēlas strādāt uz izdevīgiem nosacījumiem. Cukurbiešu audzētāju aptaujā apkopotos priekšlikumus 27.novembrī esam iesnieguši abām cukurfabrikām. Zemnieki sagaida cukurbiešu iepirkuma cenas saglabāšanu šī gada līmenī un ilgtermiņa nozares līguma noslēgšanu. Tomēr tikšanās reizēs abu cukurfabriku vadības ir apliecinājušas, ka nespēj saglabāt cukurbiešu cenu 2006. gada apjomā.

Latvijas cukurbiešu audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Caune: "Mēs gaidām skaidru lēmumu no cukurfabrikām, vai nozare pastāvēs arī nākamā gadā vai ne. Zemniekiem sava nākotne un investīcijas ir jāplāno."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2025. gadam Coca-Cola mērķis ir panākt, lai 50% Eiropā pārdoto dzērienu būtu ar zemu vai nulle kaloriju saturu. Lai sasniegtu šo mērķi, mēs turpinām prioritizēt cukura samazināšanu Coca-Cola produktos un ar mārketinga kampaņu palīdzību popularizējam dzērienus ar samazinātu cukura saturu vai bez tā.

Kad cilvēki man jautā, kur es strādāju, gandrīz neizbēgami seko jautājums par to, vai es dzeru Coca-Cola ar cukuru. Mana atbilde ir "Jā, bet ne tik bieži". Taču kādēļ tā?

Tāpat kā daudzi citi, arī es cenšos kontrolēt ikdienā patērētā cukura daudzumu un bieži vien dodu priekšroku Coca-Cola dzērieniem bez pievienota cukura un kalorijām. Daudzi Coca-Cola patērētāji rīkojas tāpat. Šobrīd 42% no mūsu dzērienu apjoma Eiropā veido dzērieni ar zemu vai nulle kaloriju saturu, turklāt Coca-Cola mērķis ir panākt, lai līdz 2025. gadam šo dzērienu īpatsvars sasniegtu 50% .

Coca-Cola ir 136 gadus ilga pieredze dzērienu ražošanas tirgū, un vienmēr esam sekojuši līdzi patērētāju vēlmēm, lai spētu piedāvāt to, kas pircējiem ir svarīgs. Šobrīd pircēji seko līdzi tam, lai viņu mīļākajos dzērienos būtu samazināts cukura daudzums un lielāka pievienotā vērtība, kā arī tas neietekmētu dzērienu ierasto garšu. Tādēļ aktīvi strādājam pie tā, lai cilvēkiem piedāvātu dzērienus, kas atbilst viņu gaidām.

Komentāri

Pievienot komentāru