Dienu pirms noteiktā termiņa beigām, kad valsts un pašvaldības uzņēmumiem jāiesniedz pieteikums par pārreģistrāciju komercreģistrā joprojām lielais vairums šo uzņēmumu to nav izdarījuši. Daļa valsts un pašvaldības uzņēmumu līdz 31. oktobrim neiesniegs pārreģistrācijas pieteikumu Komercreģistrā un tie tiks likvidēti. To atzīst LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Viņš gan norāda, ka pēdējās dienās ir vērojams valsts un pašvaldību uzņēmumu pieteikumu pieaugums pārreģistrācijai Komercreģistrā. Jāatgādina, ka valdība pagājušajā valdības sēdē izlēma daudzu valsts uzņēmumu turpmākos likteņus, daļu piesakot pārreģistrācijai, daļu likvidējot. Tā vakar un aizvakar LR Uzņēmumu reģistrs ir saņēmis vairāk nekā 100 pieteikumus par valsts un pašvaldību uznēmumu pārreģistrāciju Komercreģistrā. LR Uzņēmumu reģistra apkopotā informācijas liecina, ka reforma attiecināma uz vismaz apmēram 900 uzņēmumiem, bet nebija pārreģistrēti apmēram 600. J. Endziņš atzīst, ka daļa no šiem uzņēmumiem, kuri vēl nav iesnieguši dokumentus pārreģistrācijai, to izdarīs šodien paši iesniedzot tos Uzņēmumu reģistrā vai nosūtot pa pastu, savukārt daļa nemaz nenāks uz pārreģistrāciju, jo jau sen reāli nestrādā un tie ir jālikvidē tik un tā. Tomēr konkrētu skaitli cik tad īsti valsts un pašvaldību uzņēmumu neiesniegs pārreģistrācijas pieteikumu un tiks likvidēti, J. Endziņš varēšot nosaukt tikai novembrī. Uzņēmumu reģistra vadītājs arī atzīst, ka nekāda termiņu pārbīde valsts un pašvaldību uznēmumu pieteikšanai pārreģistrācijai Komercreģistrā nav sagaidāma, jo savulaik jau tā tika pārcelta no 2003. gada 31. decembra uz 2004. gada 31. oktobri.

Komercreģistrā tiek pārreģistrēti tie uzņēmumi, kuri savus pieteikumus bija iesnieguši pērnā gada nogalē, bet to dokumenti neatbilda izvirzītajām prasībām un Uzņēmumu reģistrs deva laiku atklāto nepilnību novēršanai. Februārī komercreģistrā pārreģistrēti 575, bet martā — 264 agrāk reģistrēti uzņēmumi, tādējādi komercreģistrā kopumā pārreģistrēti 37 190 uzņēmumi. To rāda SIA Lursoft apkopotie dati pēc LR Uzņēmumu reģistra informācijas. «Šobrīd komercreģistrā tiek pārreģistrēti tie uzņēmumi, kuru pieteikumos pārreģistrācijai bija atklātas kādas nepilnības, kuru novēršanai tika dots laiks – visbiežāk divi mēneši,» skaidro Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Viņš atzīst, ka precīzi, cik ir tādu uzņēmumu, kuriem ir dots noteikts laiks visu pārreģistrācijai nepieciešamo dokumentu savešanai kārtībā atbilstoši izvirzītajām prasībām, nosaukt nevar. «Šobrīd tādu uzņēmumu skaits ir mērāms dažos desmitos,» norāda J. Endziņš. Viņš arī uzsver, ka dažiem uzņēmumiem ir dots ilgāks termiņš par diviem mēnešiem. Šie uzņēmumi turpina darboties pēc vecajiem likumiem, bet to lietās ir izdarīts ieraksts par pārreģistrācijas atlikšanu komercreģistrā. Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs uzskata, ka no šādām problēmām varēja izvairīties, ja konkrētie uzņēmumi būtu snieguši dokumentus uz pārreģistrāciju nevis pērnā gada pēdējās dienās, bet gan vismaz pāris mēnešu iepriekš. «Tad visas nebūšanas būtu novērstas jau pērn vai sliktākajā gadījumā, sā gada pašā sākumā un tās nebūtu ievilkušās līdz 2005. gada pavasarim,» uzsver J. Endziņš. Viņš arī atgādina, ka vislielākais pieteikumu skaits pārreģistrācijai komercreģistrā ticis saņemts tieši decembra pēdējās dienās, kaut arī pārreģistrāciju varēja veikt kopš 2002. gada 1. janvāra — tātad trīs gadus. Pārreģistrācijas atlikšana uz pēdējo brīdi radīja ne tikai papildu galvassāpes Uzņēmumu reģistram, bet arī pašiem gumijas stiepējiem, uzskata J. Endziņš.

Šodien, 3. janvārī, ir pēdējā diena, kad vēl ir iespējams iesniegt dokumentus pārreģistrācijai Komercreģistrā, personīgi vēršoties Uzņēmumu reģistra nodaļās vai nosūtot dokumentus pa pastu.Jāatgādina, ka Komercreģistrā jāpārreģistrējas visām līdz 2002. gadam Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībām, kā arī individuālajiem uzņēmumiem, kuru gada apgrozījums no saimnieciskās darbības pārsniedz 200 000 Ls vai gada apgrozījums pārsniedz 20 000 Ls un savas saimnieciskās darbības veikšanai uzņēmums nodarbina vairāk nekā 5 darbiniekus. Līdz šā gada 27. decembrim Komercreģistrā vēl joprojām nebija pārreģistrējušies aptuveni 28 500 uzņēmumu, kuriem šī pārreģistrācija ir obligāti jāveic. «Daļa no uzņēmumiem nemaz nenāks uz pārreģistrāciju, jo jau sen vairs nestrādā un tie ir jālikvidē tik un tā,» atzīst LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Pēc LR Uzņēmumu reģistra aplēsēm, pārreģistrācijai Komercreģistrā nepieteiks ap 20 000 uzņēmumu (komercreforma skar apmēram 70 000 uzņēmumu — pārsvarā SIA un a/s). Viņš norādīja, ka precīzi dati par to, cik uzņēmumu nebūs iesnieguši pieteikumus, būs zināmi 5. janvārī, jo likums nosaka, ka pieteikumus var iesniegt arī pa pastu. Tie uzņēmumi, kuri neiesniegs pieteikumu uz pārreģistrāciju līdz 2005. gada 3. janvārim, tiks likvidēti normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, jo trīs gadu garais pārreģistrācijas termiņš ir bijis pietiekami garš. 30. decembrī pēc SIA Lursoft statistikas datiem Komercreģistrā bija pārreģistrējušies 34 645 uzņēmumi, kā arī reģistrēti 21 760 jauni komersanti. Tādējādi kopumā komercreģistrā ir iegrāmatoti 56 405 uzņēmumi.

Šā gada janvārī reģistrēts par 40% vairāk komersantu nekā pagājušā gada janvārī. Reģistrēto subjektu vidū tradicionāli visvairāk ir SIA un individuālie komersanti, liecina liecina LR Uzņēmumu reģistra informācija pēc SIA Lursoft apkoptiem datiem. Janvārī komercreģistrā pavisam reģistrēti 2915 komersanti, no tiem 875 ir no jauna reģistrēti, bet 2040 – pārreģistrēti no uzņēmumu reģistra komercreģistrā. Salīdzinot ar 2003. un 2004. gada janvāri, būtiski ir audzis tieši pārreģistrēto komersantu skaits un īpatsvars, kas izskaidrojams ar to, ka šā gada 3. janvāris bija pēdējā diena, kad vēl varēja iesniegt pieteikumu pārreģistrācijai no uzņēmumu reģistra komercreģistrā, un daudzi uzņēmēji šo procesu bija atstājuši uz pēdējo brīdi. Tādējādi vēl šā gada janvārī UR turpināja izskatīt pieteikumus uzņēmumu pārreģistrācijai komercreģistrā, liecina LR Uzņēmumu reģistra informācija pēc SIA Lursoft apkoptiem datiem. Tradicionāli gan no jauna reģistrēto komersantu, gan komercreģistrā pārreģistrēto vidū ir SIA un individuālie komersanti. Salīdzinot reģistrācijas tendences šā gada janvārī ar šo pašu laika periodu 2003. un 2004. gadā, redzams, ka būtiskākais pieaugums bijis SIA un akciju sabiedrību reģistrēšanā, liecina LR Uzņēmumu reģistra informācija pēc SIA Lursoft apkoptiem datiem.

Lielākā daļa uzņēmumu pārreģistrāciju Komercreģistrā ir veikusi Komerclikuma reformas pēdējā — 2004. — gadā, kad kopumā pārreģistrējies 25 091 uzņēmums. To rāda SIA Lursoft dati pēc LR Uzņēmumu reģistra informācijas. Dati rāda, ka pērn salīdzinājumā ar 2003. gadu par 73.2 % jeb 25 091 uzņēmumu pieaugusi agrāk reģistrēto uzņēmumu pārreģistrācija Komercreģistrā. Komercreģistrā kopumā pārreģistrējies 34 271 uzņēmums, no kuriem lielākā daļa — 25 091 uzņēmums to darījis 2004. gadā. Turklāt pieaugums vērojams tieši no Uzņēmumu reģistra Komercreģistrā pārreģistrēto subjektu vidū un lielāka uzņēmēju aktivitāte bija vērojama reformas pēdējos mēnešos – novembrī un decembrī, kad attiecīgi tika pārreģistrēti 4433 un 5022 uzņēmumi. Jārēķinās, ka liela daļa vēl ir tikai iesniegusi pieteikumus pārreģistrācijai Komercreģistrā. Pērn salīdzinājumā ar 2003. gadu agrāk reģistrēto uzņēmumu skaits, kuri pārreģistrējušies Komercreģistrā, ir pieaudzis 3 reizes, bet salīdzinājumā ar Komercreformas pirmo — 2002. gadu — 25 reizes.

Šādu jaunu dalībnieka (gan personālsabiedrības biedra, gan kapitālsabiedrības dalībnieka/akcionāra) pienākumu paredz grozījumi Komerclikumā, kurus aprīļa vidū Saeima pieņēma 1.lasījumā, un tiek paredzēts, ka grozījumi stāsies spēkā 2011.gada 1.jūnijā.

Pierasts, ka Starptautiskais Valūtas fonds rosina dažāda veida iniciatīvas un šis likumprojekts nav izņēmums, jo izstrādāts ņemot vērā Starptautiskā Valūtas fonda 2006.gadā izteiktās rekomendācijas, tas ir, nodrošināt piekļuvi informācijai par patiesā labuma guvējiem un personām, kuras kontrolē juridisko personu. Jānorāda, ka ar grozījumiem plānotā patiesā labuma guvēja paziņošanas kārtība atšķiras no tās, kuru bija iecerēts ieviest ar 2010.gada Komerclikuma grozījumiem, kuri paredzēja, ka informāciju par patiesā labuma guvējiem tur pati sabiedrība un, pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas, izsniedz to tiesībaizsardzības un kontroles institūcijām.

Lai arī līdz Komerclikuma reformas beigām atlikušas tikai 34 dienas, pieteikumus pārreģistrācijai komercreģistrā vēl nav iesniegusi puse jeb 33 308 uzņēmumi uz kuriem attiecas reforma. No tiem lielākā daļa jeb 27 062 atrodas Rīgā, bet 6246 – citos Latvijas reģionos. «Uzņēmumu reģistrs atlikušajā termiņā sagaida vēl aptuveni 16 000 aktīvi strādājošu uzņēmumu pieteikumus pārreģistrācijai, un reģistra kapacitāte neradīs problēmas pieņemt un izskatīt tik lielu pieteikumu daudzumu,» uzskata Uzņēmumu reģistrs (UR) galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Pavisam UR reģistrēti aptuveni 66 000 uzņēmumu, uz kuriem attiecas Komerclikuma prasības, un 29 644 jau ir pārreģistrējušies komercreģistrā. Patlaban aktīvi ir 16 595 tādi uzņēmumi, kuriem vēl jāpārreģistrējas komercreģistrā (13 118 Rīgā un 3477 reģionos). Dati liecina, ka aktīvo vēl nepārreģistrēto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) skaits pēdējo trīs mēnešu laikā (kopš 1. septembra) ir sarucis par gandrīz 10 000, bet kopējais to uzņēmumu skaits (ieskaitot neaktīvos ) uz kuriem reforma attiecas - par 11 000.

Investoru – akcionāru interešu aizsardzības paaugstināšanai varētu tikt piedāvātas izmaiņas normatīvajos aktos, taču par tām būs jālemj politiķiem

Diskusijas par akcionāru interešu aizsardzības jautājumiem lielākoties aizsākas ar konkrēta uzņēmuma akcionāru savstarpējo attiecību noskaidrošanu, taču līdz risinājumam šajā jautājumā daudzu gadu garumā politiķi tā arī nav tikuši. Iepriekšējos gados publiski tieši akcionāru strīdi publiskajā telpā bija saistīti ar lieliem spēlētājiem tranzītbiznesā – Ventbunkeru un Ventspils naftu. Jautājumi par akcionāru tiesībām tuvākajā laikā var uzvirmot ar jaunu sparu, jo jaunāko laiku akcionāru karu pārņemtajā a/s Olainfarm 22. septembrī paredzēta ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Tā kā iepriekš jau ir bijuši strīdi par to, kur īsti notiek dalībnieku sapulce, kas tajā var piedalīties un kādi lēmumi tiek pieņemti, tad arī šoreiz ar lielu varbūtību Uzņēmumu reģistra lēmumi spēlēs nozīmīgu lomu uzņēmuma nākotnē.

Daļa no lielajiem daudzu uzņēmumu kapitāldaļu īpašniekiem savus lolojumus (SIA un a/s) — kompānijas – ir pārreģistrējuši Komercreģistrā, taču daļa pametuši likteņa varā, pakļaujot tos likvidācijai. To liecina SIA Lursoft apkopotā informācija pēc LR Uzņēmumu reģistra datiem. «Tik nopietnu lēmumu kā uzņēmuma tālāko pastāvēšanu — pārreģistrāciju Komercreģistrā lemj to īpašnieki, nevis konkrētā uzņēmuma izpildinstitūcija,» uzsver SIA Lursoft valdes locelis Ainars Brūvelis. Viņš norāda, ka Komercreģistrā noteiktajā termiņā nepārreģistrējās 22 944 uzņēmumi, kuru vidū ir arī vienam īpašniekam piederoši vairāki uzņēmumi. Piemēram, vislielākais Komercreģistrā nepārreģistrēto uzņēmumu skaits Komercreģistrā ir Aleksandram Pavļikovam — 17, vēl astoņām fiziskajām personām katrai nepārreģistrēto uzņēmumu skaits ir 10 vai vairāk. «Iemesli kāpēc konkrētais īpašnieks nepārreģistrēja savus uzņēmumus Komercreģistrā, ir jājautā pašiem īpašniekiem,» uzsver A. Brūvelis. Viņš pieļauj, ka visbiežāk dzirdamais iemesls varētu būt, ka konkrētais uznēmums savulaik ir ticis nodibināts, bet savu saimniecisko darbību nekad netika uzsācis vai arī uzņēmums ir strādājis neefektīvi un tāpēc ir atstās likvidācijai, jo saimnieciskā darbībā tikusi pārtraukta jau agrāk. Tiesa, A. Brūvelis atzīst, ka 8033 no šobrīd Komercreģistrā nepārreģistrētiem uzņēmumiem bija problemātiski pārreģistrēties, jo tiem Valsts ieņēmumu dienests vai tiesa ir noteicis liegumu veikt jebkādas pārmaiņas.

«Likvidēto uzņēmumu skaita pieaugums šogad ir vairāku faktoru rezultāts,» skaidro LR Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietniece Ina Panasova. Viņa norāda, ka 2004. gads ir pēdējais Komerclikuma reformas gads, kurā īpašniekiem ir jāizlemj, ko īsti darīt tālāk — turpināt uzņēmējdarbību — pārreģistrēties Komercreģistrā vai likvidēt veco un dibināt jaunu, vai vispār pārtraukt biznesu. Turklāt šobrīd jau ir beigusies valsts un pašvaldības uzņēmumu un statūtsabiedrību pārreģistrācija komercreģistrā. Līdz ar to daļa pašvaldību un valsts uzņēmumu reģistrēja izslēgšanu no Uzņēmumu reģistra (likvidāciju), taču tika pārveidoti par aģentūrām, bet daļa — jau reāli nestrādājošu vai nevajadzīgu uzņēmumu — likvidāciju, skaidro I. Panasova. Viņa arī atzīst, ka šogad ir jāpabeidz uzņēmumu likvidācijas procesi, kuri bija iesākti līdz Komerclikuma spēkā stāšanās datumam — 2002. gada 1. janvārim. I. Panasova atzīst, ka 2005. gada sākumā lielam skaitam uzņēmumu tiks izdarīts ieraksts par darbības izbeigšanu sakarā ar pieteikuma neiesniegšanu pārreģistrācijai komercreģistrā, taču tas nenozīmējot izslēgšanu no uzņēmumu reģistra. «Reāli pēc kreditoriem noteiktā pieteikšanās termiņa beigām tiek lēsts, ka no Uzņēmumu reģistra būs iespējams izslēgt apmēram 6000 uzņēmumi,» norāda I. Panasova. Savukārt atlikušie nepārreģistrējušies Komercreģistrā, pēc I. Panasovas teiktā, paliks it kā pakārti gaisā, jo Uzņēmumu reģistrā būs ietverta atzīme par darbības izbeigšanu, taču tie nebūs likvidēti, bet uzņēmējdarbibu nebūs tiesīgi veikt.

Valsts sekretāru sanāksmē šodien tika izsludināti grozījumi Komerclikumā, kuri paredz vienkāršot uzņēmumu gada pārskatu iesniegšanas sistēmu, paredzot, ka turpmāk pārskati būs jāiesniedz tikai Valsts ieņēmumu dienestā (turpmāk - VID). Grozījumos paredzētas arī citas izmaiņas likumā, piemēram, tiks noteikta kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas procedūra, mākleru un komercaģentu reģistrēšanu Komercreģistrā u.c.

Kā teikts likumu grozījumu anotācijā pašlaik Komerclikums noteic, ka gada pārskati ir iesniedzami komercreģistra iestādei, savukārt Gada pārskatu likums paredz gada pārskatu iesniegšanu gan VID, gan Uzņēmumu reģistram (turpmāk - UR). Tādējādi sabiedrībai, uzliekot pienākumu vienu un to pašu dokumentu iesniegt divām valsts iestādē, tiek radīts papildus administratīvais slogs. Turklāt šobrīd ir praktiski neiespējami pārbaudīt, vai abās valsts iestādēs iesniegtie gada pārskati ir identiski. Līdz ar to nav iespējams gūt pārliecību, vai no iesniegtajiem gada pārskatiem ir iespējams iegūt patiesu un identisku informāciju par sabiedrības darbību un tās rezultātiem.

Uzņēmēju līdzšinējā aktivitāte Komerclikuma prasību izpildē vērtējama pozitīvi, tas nozīmē, ka uzņēmēji apzinās - likumā noteikto prasību izpilde ir pašu uzņēmēju interesēs, norāda Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Vienlaikus uzņēmēji tiek aicināti būt atbildīgi un uzņēmuma dokumentāciju sakārtot laikus.

Saskaņā ar Komerclikuma grozījumiem no 2013.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 30.jūnijam visām SIA, kas reģistrētas līdz šo grozījumu spēkā stāšanām datumam, Uzņēmumu reģistrā bija jāiesniedz pirmais dalībnieku reģistra nodalījums. Ar mērķi atvieglot prasību izpildi, šā gada 4.jūnijā tika pieņemti jauni Komerclikuma grozījumi, kas šo prasību kā obligātu noteica visām divu vai vairāku īpašnieku SIA, no prasībām atbrīvojot viena īpašnieka SIA. Uzņēmumu reģistra statistikas dati liecina, ka līdz šī gada 1.oktobrim 70 091 jeb 43% no visām SIA ir Uzņēmumu reģistrā iesniegušas Komerclikumā noteiktajām prasībām atbilstošu dalībnieku reģistra nodalījumu. Kopējā uzņēmēju aktivitāte tiek vērtēta pozitīvi, tomēr Uzņēmumu reģistrs aicina visas divu vai vairāku īpašnieku SIA dokumentācijas sakārtošanu neatlikt.

Nedēļas nogales pārgājienus SIA Dzīvojam zaļi īpašniekam Jānim Zariņam izdevies pārvērst veiksmīgā uzņēmējdarbībā

Jāņa biogrāfija ir interesanta – bijis skolotājs vēl 12. klasē, izvēlējies pamest algotu darbu Saeimā tieši 2008.gada izskaņā. «Aizgāju un sākās pārdomu laiks par to, ko darīt, negribēju braukt prom un netaisos to darīt. Apdomāju, ko vispār protu. 2008. gada decembra beigās gājām pārgājienā no Zasulauka līdz Bolderājai pa dzelzceļu, pa ceļam apspriedām ideju par pārgājienu aprakstiem, padomiem, forumu internetā. To arī realizēju – 2009.gada janvārī nodibināts IK Savādāks skatījums, un drīz dzima mājaslapa pargajieni.lv, aprīlī organizēts pirmais pārgājiens,» viņš stāsta.

Tulznas

Uzņēmums dzima brīdī, kad visapkārt visiem viss bruka, un pašam Jānim bija tikai aptuvens priekšstats par izvēlēto virzienu: «Protams, tas, ka esi diplomēts ģeogrāfs, ir labi, bet neko diži tas nepalīdz, tikpat daudz arī nezināmā – nav atbilstošas izglītības, nezini, kā maršrutus veidot, nav kontaktu, nesaproti, kas notiek – krīze visriņķī, esi iemests vai pats ielecis sabangotā jūrā un nu jāpeld, nav variantu!»

Septembrī komercreģistrā no jauna reģistrēto komersantu un pārreģistrēto uzņēmumu skaits ir vislielākais kopš Komerclikuma reformas uzsākšanas 2002. gada janvārī, norādīts LR Uzņēmumu reģistra informācijā. Septembrī komercreģistrā ir reģistrēti 886 komersanti un tas ir lielākais skaitlis kopš komercreģistrā veic ierakstus. Tas salīdzinājums ar jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāti deviņdesmito gadu otrajā pusē. Septembrī komercreģistrā pavisam reģistrēti 2921 komersants, no tiem 886 ir no jauna reģistrēti, bet 2035 pārreģistrēti no uzņēmumu reģistra komercreģistrā. Salīdzinot ar augustu ir būtiski pieaudzis gan reģistrēto, gan pārreģistrēto subjektu skaits (augustā reģistrēti 687, pārreģistrēti — 1475),norādīts LR Uzņēmumu reģistra informācijā.Tradicionāli aktīvākā uzņēmējdarbības forma gan no jauna reģistrēto komersantu, gan pārreģistrēto vidū ir SIA (pavisam reģistrēti 2569, tajā skaitā pārreģistrēti 1870) un individuālie komersanti (283 un 116). Līdz šim vislielākais no jauna reģistrēto komersantu skaits fiksēts tieši pēdējo trīs mēnešu laikā - jūlijā (734), augustā (735) un septembrī (886); šajos mēnešos ir vērojamas arī lielākās pārreģistrācijas aktivitātes - jūlijā pārreģistrēto subjektu skaits pārsniedza pusotru tūkstoti, sasniedzot 1612, bet septembrī – divus tūkstošus (2035),norādīts LR Uzņēmumu reģistra informācijā.

Lai arī līdz Komerclikuma reformas pabeigšanai atlikuši vairs tikai 4 mēneši, tomēr liela daļa uzņēmumu vēl joprojām nesteidzas pārreģistrēties Komercreģistrā. To rāda SIA Lursoft dati pēc LR Uzņēmumu reģistra informācijas. Šā gada augustā Komercreģistrā pārreģistrējušies 1617 Uzņēmumu reģistrā agrāk ierakstītie uzņēmumi, kas ir par 2.3 % jeb 38 uzņēmumiem mazāk nekā šā gada jūlijā. Kopumā līdz šim Komercreģistrā ir pārreģistrējušies 19 893 uzņēmumi, taču pēc Uzņēmumu reģistra aplēsēm, vēl līdz gada beigām jāpārreģistrējas apmēram 46 000 uzņēmumu, no tiem apmēram 25 000 šādus pieteikumus cer sagaidīt. «Lai arī jūlijā un augustā ir atvaļinājumu laiks, tomēr, neraugoties uz to, pārreģistrācijas pieauguma temps Komercreģistrā ir saistīts ar šī termiņa beigām, kā arī nosacījumu, ka SIA ir jāpārreģistrējas, Komercreģistrā izdarot jebkurus grozījumus,» skaidro LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Viņaprāt, pakāpeniski pārreģistrācijas pieteikumu skaits augs un savu apogeju sasniegs decembrī.

Ziņojums par akciju sabiedrības Laima obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātiem un nozīmīgas līdzdalības iegūšanu.

Izpildot Finanšu instrumentu tirgus likuma 79.panta un 61.panta prasības, sniedzu ziņojums par akciju sabiedrības Laima obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma rezultātiem un nozīmīgas līdzdalības iegūšanu.

1. Mērķa sabiedrība

Akciju sabiedrība Laima, reģistrēta LR Uzņēmumu reģistrā 1993.gada 25.novembrī, pārreģistrēta 1996.gada 31.oktobrī un ierakstīta LR Komercreģistrā 2003.gada 19.jūnijā ar reģistrācijas numuru 40003020441, juridiskā adrese:

Sporta iela 2, Rīga, tālruņa numurs: 7080301, faksa numurs: 7080332, e-pasta

adrese: [email protected], interneta mājas lapas adrese: www.laima.lv (turpmāk - Mērķa sabiedrība).

1. augustā stājās spēkā grozījumi Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumā, kuri paredz pagarināt valsts zinātnisko institūciju – bezpeļņas organizāciju – pārreģistrācijas termiņu,norādīts, Uzņēmumu reģistra informācijā. «Termiņa pagarināšana saistīta ar Saeimā pieņemto Zinātniskās darbības likumu, kas nosaka, ka gada laikā no likuma spēkā stāšanās dienas valsts bezpeļņas zinātniskie uzņēmumi reorganizējami atbilstoši Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likuma noteikumiem,» norāda Uzņēmumu reģistrs (UR) galvenais valsts notārs Jānis Endziņš. Pašvaldības zinātniskajām, valsts un pašvaldības kultūras un izglītības institūcijām, kuras darbojas kā bezpeļņas organizācijas, ir pienākums iesniegt pieteikumu pārreģistrācijai komercreģistrā, biedrību vai nodibinājumu reģistrā, pārveidoties par valsts vai pašvaldības iestādi vai pieteikties likvidācijai. Valsts zinātniskajām institūcijām termiņš pagarināts līdz 2006. gada 18. maijam, bet valsts un pašvaldības kultūras un izglītības iestādēm, pašvaldības zinātniskajām institūcijām ar bezpeļņas organizācijas statusu šis termiņš paliek nemainīgs – tām pieteikumi pārreģistrācijai jāiesniedz līdz šā gada 1. septembrim. norādīts, Uzņēmumu reģistra informācijā.

SIA Lursoft valdes loceklis Ainars Brūvelis atzīst, ka šobrīd, kā jau iepriekš tika prognozēts, tiek sturmēta pārreģistrācija Komercreģistrā, jo šogad pārreģistrēto skaits salīdzinājumā ar 2003. gadu ir pieaudzis vairāk nekā trīs reizes , turklāt tikai pēdējā mēneša laikā Komercreģistrā ierakstīti vairāk nekā 5507 uzņēmumu. jārēķinās, ka Uzņēmumu reģistram būtiski pieaudzis darba apjoms, jo šogad vairāk nekā 23 200 pārreeģistrēto un vairāk nekā 9000 jaundibināto uznēmumu ir ierakstīti Komercreģistrā. Viņš norāda, ka neraugoties uz šo darba apjoma pieaugumu Uzņēmumu reģistrs ir sekmīgi spējis tiks ar to galā. «Ķīlu ņēmēji ir būtiski pastrādājuši ar ķīļu devējiem (parādniekiem), jo kā Db rakstīja 100 dienas pirms komercreformas termiņa nepārreģistrējušies Komercreģistrā bija 3913 uzņēmumi ar kopējo reģistrēto komercķīlas par kopējo maksimālo prasījumu summu 2.51 miljards Ls, kamēr pašlaik — vairs tikai 641 uzņēmums ar reģistrēto kopējo maksimālo prasījumu summu 168 milj. Ls apmerā. Komercreģistrā ierakstīti kopumā 53 524, no tiem jauni 21 311 un 32 213 — pārreģistrēti;

Līdz pārreģistrācijas pieteikumu termiņa beigām — šā gada 31. decembrim — atlikušas divas nedēļas, tomēr Komercreģistrā nepārreģistrēto un pārreģistrācijai nepieteikto SIA un a/s kopējais skaits ir ievērojams — 31 315 uzņēmumi. To rāda SIA Lursoft apkopotie dati pēc LR Uzņēmumu reģistra informācijas. Lieli skaitļi 1)Komercreģistrā ierakstīti kopumā 53 524, no tiem jauni 21 311 un 32 213 — pārreģistrēti; 2) Komercreģistrā nepārreģistrēti 31 315 nelikvidēto SIA un a/s — kopējais pamatkapitāls ir 776.6 milj Ls jeb 17.3 % no kopējā Latvijā reģistrēto nelikvidēto uzņēmumu pamatkapitāla; 3)Nepārreģistrēto skaitā — 8033 uzņēmumi, kuriem Valsts ieņēmumu dienests vai tiesa noteikusi liegumu reģistrēt jebkādas pārmaiņas; — 2461 uzņēmums, kurš iesniedzis pieteikumu uz likvidāciju vai pāreģistrāciju, bet process nav pabeigts; — 1725 uzņēmumi, kuri atrodas maksātnespējas procesā; — 4474 uzņēmumi ar ārvalstu kapitālu 309.8 milj. Ls jeb 24.2 % no ārvalstu investīcijām Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā; — 764 uzņēmums, kurā ir valsts un pašvaldības kapitāla daļu ar kopējo pamatkapitālu 89 milj. Ls; — 641 uzņēmumi, kuri ir devuši komercķīlas par kopējo maksimālo prasījumu summu 168 miljoniem Ls; — 2200 uzņēmumu, kuri bija iesnieguši gada pārskatus par 2003. gadu. 4) par 27 108 uzņēmumiem nav nekādu ziņu.

Individuālajiem uzņēmumiem, kurām gada neto apgrozījums pārsniedz 20 000 Ls un tās nodarbina vairāk nekā 5 strādājošos, vai tā gada neto apgrozījums pārsniedz 200 000 Ls, ir obligāti jāpārreģistrējas Komercreģistrā. Db rīcībā nav precīzu datu, cik daudzi no Latvijā reģistrētajām un joprojām nelikvidētajām 21 452 individuālajiem uzņēmumiem pārsniedz minētos kritērijus un kurām obligāti jāpārreģistrējas Komercreģistrā. Tomēr tiek lēsts, ka pārreģistrācija Komercreģistrā būtu nepieciešama vismaz pāris simtiem esošo individuālo uzņēmumu. Tiesa, šīs noramas neattiecas uz tiem individuālajiem uzņēmumiem, kuru galvenais darbibas veids ir amatniecība. Interesanti, ka pārreģistrācija Komercreģistrā nav obligāta zemnieku saimniecībām, kurām ir miljonos latu mērāms apgrozījums un nodarbināti vairāki desmiti strādājošo. Tā kā Komerclikums tādu uzņēmējdarbības formu kā individuālo uzņēmumu neparedz, tad, ir iespēja pārreģistrēties par individuālo komersantu, vai arī par kapitālsabiedrību. Lai pārreģistrētos par SIA vai a/s, jāsāk reorganizācija, kura ilgst apmēram trīs mēnešus. Tāpēc LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš iesaka, lai, piemēram, pašreizējā individuālā uzņēmuma varētu iesniegt pārreģistrācijas pieteikumu 2004.gada 31.decembrī, sludinājumam par reorganizācijas lēmuma pieņemšanu ir jābūt publicētam ne vēlāk kā septembra beigās. Individuālos uzņēmumus ir iespējams pārveidot par kapitālsabiedrībām — SIA vai a/s, taču process prasa gan dažādas procedūras, gan ir pietiekami laikietilpīgs. Esošā uzņēmuma pārveidošana var notikt tikai Komerclikumā paredzētajā kārtībā. J. Endziņš atgādina, ka līdz šim sabiedrībā vairāk runāts par agrāk reģistrētu SIA vai a/s pārreģistrāciju Komercreģistrā, taču faktiski minimāli runāts par citu uzņēmējdarbības formu uzņēmumu, kuriem pārreģistrācija jāveic obligāti. J. Endziņš arī atzīst: ja tie individuālie uzņēmumi, kurām Komerclikums prasa pārreģitrēties to nebūs pieteikušas līdz 2004. gada 31. decembrim — Komerclikuma reformas beigu termiņam, tām draud piespiedu likvidācija.

Nesen FM publicēja ziņu (1), ka plānots ieviest valdes solidāru atbildību par uzņēmuma nesamaksātajiem nodokļiem, kas izveidojušies pēc nākamā gada 1. janvāra. Drīz pēc tam publiskots arī pats likumprojekts un tā anotācija (2). Galvenā doma nav peļama – valsts vērsīsies pret negodīgajiem valdēs, kas pamet dēļ nodokļu parādiem grimstošu kuģi un izveido jaunu, ar pēc iespējas līdzīgu nosaukumu, ar no kuģa pārņemtiem aktīviem un bez satīrīšanas aiz sevis.

Piemērs

Likumprojektā paredzēts, ka jāpiepildās visiem trijiem kritērijiem, lai nodokļus varētu piedzīt no valdes. (3) Tomēr, tas var izrādīties nemaz ne tik sarežģīti. Piemēram, VID audita laikā ar informācijas pieprasīšanu ārvalstu nodokļu administrācijām uzņēmumam iespējams ilgstoši neatmaksāt PVN. Alternatīvs variants – biznesa projekts izrādījies neveiksmīgs. Tādēļ uzņēmumam izveidojas nodokļu parāds, kas pārsniedz EUR 16 000. Bankas un citi kreditori tajā pašā laikā novēršas. Arī VID nepiekrīt kavētos maksājumus sadalīt termiņos vai atlikt, jo kritēriji ir subjektīvi – VID var sadalīt vai atlikt, bet tam parasti nepieciešams kāds nodrošinājums.

Kādas sabiedrības darbība varēs tikt izbeigta, pamatojoties uz Uzņēmumu reģistra (UR) vai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmumu, lēmis Ministru kabinets.

Ja tiks konstatēts kāds no objektīvi novērtējamiem pārkāpumiem – subjektam ilgstoši nav valdes, subjekts ilgstoši nav iesniedzis nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai gada pārskatu vai sabiedrība nodarbina personas, ar kurām nav noslēgts rakstveida darba līgums, un šo personu skaits ir vismaz piecdesmit procenti, bet ne mazāk kā trīs personas no sabiedrības nodarbināto skaita, un sabiedrība trīs mēnešu laikā pēc tās darbības apturēšanas nav novērsusi minēto pārkāpumu, uzņēmuma darbība varēs tikt izbeigta, paredz grozījumi Komerclikumā un likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru», kuri vienkāršos uzņēmumu likvidācijas procesu un ļaus «tukšos» un ekonomiski neaktīvos subjektus ātri izslēgt no komerctiesiskās vides, norādīts Tieslietu ministrijas likumprojekta anotācijā.

Pēc Rīgas rajona tiesas lēmuma Uzņēmumu reģistrs (UR) komercreģistrā nevarēs veikt ierakstus par AS Air Baltic Corporation (airBaltic) pamatkapitāla palielinājuma un akciju apmaksu, informē UR pārstāve Baiba Vismane.

Viņa stāstīja, ka 28.septembrī UR saņēma iesniegumu par aizlieguma atzīmes ierakstīšanu Komercreģistrā saskaņā ar Rīgas rajona tiesas tās pašas dienas lēmumu par prasības nodrošināšanu.

Savukārt vakar, 29.septembrī, valsts notārs pieņēma lēmumu par nodrošinājuma līdzekļa reģistrēšanu, kā rezultātā tika piemērota aizlieguma atzīme Komercreģistrā veikt ierakstus par airBaltic pamatkapitāla palielinājuma un akciju apmaksu.

Tā kā noteikts aizliegums izdarīt ierakstus Komercreģistrā par pamatkapitāla palielināšanu, nekādas darbības, kas saistītas ar airBaltic pamatkapitāla palielināšanu, UR nedrīkst veikt.

1. 2006.gada pārskata apstiprināšana.

Lēmums:

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca kārtējā akcionāru pilnsapulce (27.04.2007.) izskatīja un pieņem zināšanai Padomes un Valdes paziņojumu par 2006.gada darba rezultātiem, revidenta SIA Invest-Rīga Daugavpils ziņojumu, un apstiprina AS Ditton pievadķēžu rūpnīca pārskatu par 2006.gadu (pielikumā).

2. 2006.gada peļņas sadale.

Lēmums:

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca 2006.gada tīro peļņu 106 879 Ls apmērā izlietot sekojoši:

2.1. Novirzīt tīrās peļņas daļu 11 100 Ls apmērā vai 10,39%, kas ir 0,0015 Ls par vienu akciju, dividenžu izmaksai, par aprēķina dienu vienlaicīgi nosakot 18.05.2007. un dividenžu izmaksas dienu 29.05.2007.. Dividenžu izmaksu sabiedrības akcionāriem veikt saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Centrālā depozitārija noteikumiem.

Atbilstoši SIA Lursoft sadarbībā ar Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru (UR) aprēķinātajai statistikai, pagājušā gada laikā reģistrēti 13 500 uzņēmumi un komercsabiedrības, kas ir lielākais jaunreģistrēto komercdarbības subjektu skaits pēdējo 11 gadu laikā. Turklāt tas ir par 22,63% vairāk nekā 2005. gadā (11 009).

Visu, vairāk kā 50,000 uzņēmumu kopējā peļņa 2005. gadā pārsniedza zaudējumus un sasniedza 1 miljardu latu, kas, savukārt, ļāva šo peļņu atgriezt tautsaimniecībā 2006. gadā. Šie un vairāki citi rādītāji ļauj uzskatīt 2006. gadu par dinamiskāko un finansiāli veiksmīgāko atjaunotās Latvijas Republikas vēsturē.

Lursoft atgādina, ka līdz pat 2002. gadam jaunu uzņēmumu dibināšanas tempi katru gadu samazinājās, sasniedzot zemāko skaitu 2002. gadā - 6270.

Būtiskākie iemesli jaunu uzņēmumu reģistrācijai:

-un uzņēmumu ienākumu nodokļu likmes samazināšana, kas ne tikai ļauj pašiem uzņēmējiem pašiem optimizēt savus līdzekļus pretstatā neefektīvajai valsts sociālā nodokļa izmantošanas kārtībai, bet padara Latvijas uzņēmējus šajā ziņā konkurentspējīgākus pasaulē;