Atkritumu apsaimniekošana

Arvien vairāk veicinās atkritumu šķirošanu

Māris Ķirsons, 17.06.2022

SIA Clean R Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Vairāk nekā ceturtā daļa daudzdzīvokļu māju Rīgā nešķiroja atkritumus, tādējādi maksājot arvien lielākas summas, šo situāciju varēja mainīt ar iedzīvotāju izglītošanu un paradumu maiņu.

To liecina vides pakalpojumu, tostarp atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Clean R veiktais pētījums, iegūto datu analīze un pasākumi. Tā kā Eiropas Savienība ir paredzējusi samazināt atkritumu poligonos noglabājamo apjomu, tad arī Latvijā pakāpeniski tiek paaugstināta dabas resursu nodokļa likme par atkritumu noglabāšanu poligonā (2021. gadā bija 65 eiro/t, 2022. gadā tā jau ir 80 eiro/t, bet 2023. gadā būs 95 eiro/t), un tāpēc visiem arvien lielāks spiediens būs tieši uz atkritumu šķirošanu un izmešanu tikai tiem paredzētos konteineros.

23% nešķiroja

“Aplūkojot Latvijā lielākā māju apsaimniekošanas uzņēmuma SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotās ēkas, secinājām, ka daudzu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji atkritumus nešķiro, un tāpēc nolēmām veikt pētījumu par to, kas tad īsti tiek izmests konteinerā un vai, attiecīgo saturu šķirojot, ir iespējams samazināt atkritumu apsaimniekošanas izmaksas ne tikai attiecīgo namu iedzīvotājiem, bet arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam, un lai atbildētu uz jautājumu, ko atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums varētu darīt citādi, lai panāktu iedzīvotāju paradumu maiņu,” pētījuma priekšvēsturi skaidro SIA Clean R Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane.

Viņa norādīja, ka sākotnējie dati bijuši pārsteidzoši, jo 39% daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju atkritumus dažādu iemeslu dēļ nešķiroja. “Tam ir vairāki iemesli – cilvēki nevēlas, jo tas ir ķēpīgi, iedzīvotājiem trūkst zināšanu un izpratnes par šķirošanas nozīmi un lomu, mājas novietojums un atrašanās vieta neļauj uzstādīt vairāk nekā vienu atkritumu konteineru,” uz jautājumu par to, kāpēc šo māju iedzīvotāji ar atkritumu šķirošanu nenodarbojās, atbild L. Rumpane.

Viņa uzsver, ka SIA Clean R kopā ar SIA Rīgas namu pārvaldnieks nolēma mainīt šo māju iedzīvotāju attieksmi, parādot, ko viņi iegūtu, ja atkritumus šķirotu. “Ikviena daudzdzīvokļu māja var ietekmēt (samazināt) savus atkritumu apsaimniekošanas rēķinus, ja atkritumus šķiro,” tā L. Rumpane. Viņa norāda, ka tika izvēlētas divas daudzdzīvokļu mājas, kuras nešķiroja atkritumus, un, viņiem nezinot, SIA Clean R nešķiroto atkritumu konteineru saturu atveda uz šķirošanas centru un secināja, ka 52% no šiem atkritumiem ir viegli šķirojami. “Iepakojums – papīrs, skārda, stikla, plastmasas pudeles, stikla burkas, arī bioloģiski noārdāmi jeb BIO atkritumi,” uz jautājumu, kas tad ir tie šķirojamie atkritumi, atbild L. Rumpane.

Viņa norāda, ka arī atkritumu apsaimniekotājam darbības ar šķirotiem atkritumiem izmaksā lētāk, jo šķiroti atkritumi kļūst par resursu un izejvielu citiem produktiem, nevis nonāk atkritumu poligonā uz apglabāšanu, kur par to ir jāmaksā dabas resursu nodoklis. “Bioloģiski noārdāmiem atkritumiem iepriekš tarifā bija salīdzinoši maza starpība no tarifa, kas apstiprināts nešķirotiem sadzīves atkritumiem. Taču Saeima ir nolēmusi, ka no 1. jūlija brūnajos konteineros ievietoto bioloģisko atkritumu tarifs būs par 20% zemāks, nekā tas ir pašlaik,” skaidro L. Rumpane.

Var ietaupīt tūkstošiem eiro

Daudzdzīvokļu mājām, kuras līdz tam nešķiroja atkritumus, tika izdalītas gan šķirošanas instrukcijas (bukleti), gan arī speciāli mazi konteineri ērtai BIO šķirošanai dzīvoklī un viss cits šķirošanai nepieciešamais. Vienlaikus notika arī aktīvs izskaidrošanas darbs. “Ar aktīvu mājas vecākā līdzdalību vienā mājā izdevās pārliecināt par atkritumu šķirošanas ekonomisko ieguvumu un vienlaikus zaļāku dzīvošanu, un rezultātā konkrētās mājas iedzīvotājiem atkritumu apsaimniekošanas pakalpojuma rēķins nepieauga, kaut gan valstī pieauga valsts noteiktie atkritumu apsaimniekošanas maksājumi (dabas resursu nodokļa likme) – tarifi,” tā L. Rumpane.

Viņa norāda, ka pašlaik situācija jau ir kardināli uzlabojusies. “Labas sadarbības ar SIA Rīgas namu pārvaldnieks speciālistiem un intensīva darba rezultātā divu mēnešu laikā par 50% izdevās samazināt to daudzdzīvokļu māju skaitu, kas atkritumus nešķiroja,” uz lūgumu minēt sasniegtos rezultātus atbild L. Rumpane. Viņa arī uzsver, ka tagad jau Rīgas dome ir pieņēmusi saistošos noteikumus, kuri tikai izņēmuma gadījumā atļauj nešķirot atkritumus. “Tie ir patiešām īpaši gadījumi, piemēram, ja mājai nav, kur novietot vairākus konteinerus, lai varētu šķirot atkritumus, tās ir mājas ar iebūvētu atkritumu vadu kāpņutelpās uz neesošu pagalmu,” uz jautājumu, kas tās ir par īpašajām mājām, atbild L. Rumpane.

Viņa atzīst, ka ir bijuši arī gadījumi, kur mājas iedzīvotāji vēlas šķirot atkritumus un konteineri tiek novietoti aiz mājas, bet tajos tikuši samesti visādi atkritumi, kas īsti vairs neatbilda šķirotiem. Uzņēmums maina pieeju Pētījumā iegūtie dati Clean R mudināja ieviest izmaiņas savā darbībā. “Mainījām konteineru uzlīmes, lai visiem būtu skaidrs, ko tajā drīkst, bet ko nedrīkst ievietot, jo secinājām, ka tikai pēc konteinera krāsas – zils, dzeltens, zaļš, brūns – cilvēki orientēties nespēj. Jo īpaši tādēļ, ka visā Latvijā joprojām nav ieviesti vienoti nosacījumi un standarti, kuros noteikts, kādas krāsas konteiners paredzēts noteiktiem atkritumu veidiem,” stāsta L. Rumpane. Viņa norāda, ka līdztekus tam cilvēkiem tika izdalīti informatīvie materiāli, kuros uzsvērti šķirošanas ekonomiskie, ekoloģiskie un finansiālie ieguvumi.

“Iepriekš atkritumu apsaimniekotāji strādāja galvenokārt ar līgumu slēdzējiem – tātad māju apsaimniekotājiem, nevis attiecīgās mājas iedzīvotājiem,” tā L. Rumpane. Viņa atgādina, ka, piemēram, privātmāju īpašnieku vidū atsaucība atkritumu šķirošanai ir daudzkārt lielāka nekā daudzdzīvokļu namos, kur nebija tieša kontakta ar dzīvokļu saimniekiem. “Uz atkritumu konteineriem ir izvietoti arī kvadrātkodi (QR kodi), kas it īpaši tehnoloģiski zinošākiem (lielākoties jauniešiem) ļauj iegūt informāciju par atkritumu šķirošanu, tās nozīmi, ieguvumiem, uzsverot, ka, piemēram, pareizi šķirots vieglais iepakojums – papīrs, plastmasa un metāls, kā arī stikla iepakojums – tiek izvests bez maksas,” tā L. Rumpane.

Viņa atzīst, ka līdz šim QR kodi vairāk izmantoti tirdzniecībā, sabiedriskajā transportā, ka arī Covid-19 vakcinācijas fakta apliecināšanai. Tagad tie ļauj kļūt digitālākiem arī atkritumu konteineriem.Visu redz “Visu redzam un par to informējam namu apsaimniekotāju,” uz jautājumu, vai nevar būt situācija, ka juridiski atkritumi tiek šķiroti, bet realitātē tāpat viss nonāk vienā un tajā pašā konteinerā, atbild L. Rumpane. Viņa atzīst, ka 100% tīrību teju vai nav iespējams panākt, jo konteinerā vienmēr var būt piemests klāt kaut kas, kam tajā nebūtu jāatrodas, – sadzīves atkritumi, cita veida iepakojums, pat bīstamie atkritumi, taču šo piemaisījumu īpatsvaram nevajadzētu pārsniegt dažu procentu apmēru.

Tāpat ir vietas, kurās ir uzstādīta foto un video tehnika, kas ļauj identificēt, kurš, kad un ko ir darījis. “Šādu materiālu parādīšana konkrētā nama iedzīvotājiem ir labs stimuls šķirot rūpīgāk un arī sašķirotos atkritumus ievietot tiem paredzētajos, nevis tuvāk stāvošajos konteineros. Turklāt šādi arī mājas iedzīvotāji var efektīvāk īstenot paškontroli, kad uz šķirošanu aktīvāki iedzīvotāji palīdz šķirošanu apgūt arī kaimiņiem – šķirošanas iesācējiem,” stāsta L. Rumpane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns nākamajiem astoņiem gadiem, kas stājās spēkā 2021. gadā, iekļaujot starptautiskajos un nacionālajos politikas plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos noteiktās saistības un mērķus, paredz ne tikai nozīmīgas izmaiņas atkritumu apsaimniekošanā, šķirošanā un pārstrādē, bet arī uz aprites ekonomiku orientētu sabiedrības domāšanas, attieksmes un paradumu maiņu.

Lai arī aizvien lielāka daļa Latvijas sabiedrības aktīvi iesaistās atkritumu šķirošanā un rūpīgi piedomā pie saviem ikdienas pirkumiem, nešķiroto sadzīves atkritumu daudzums palielinās, līdz ar to, 2035. gada mērķu sasniegšana varētu būt nopietns izaicinājums.

Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu 

Latvijā aizsāktā atkritumu saimniecības reforma, lai sasniegtu izvirzītos Eiropas Savienības mērķus,...

Ar mērķi rast risinājumus atkritumu nozares transformācijai virzībai uz sabiedrībai saprotamu, ērtu un izskaidrotu nepieciešamību šķirot atkritumus, konferences “Vairāk sašķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu” saturs ir orientēts uz diviem faktoriem, kas ir noteicošie, lai sekmētu straujākas izmaiņas sabiedrības paradumu maiņā:

  • integrēta, ekonomiski pamatota un ilgstpējīga atkritumu apsaimniekošanas sistēma Latvijā,
  • mērķtiecīga, skaidrojoša un saprotama komunikācija sabiedrības iesaistei rūpēs par apkārtējo vidi.

Tiešraide šeit.

PROGRAMMA

10.00 – 10.05 Priekšvārds, pasākuma moderators Arnis Krauze

10.05 – 10.20 Vai atkritumi pārvēršas tautsaimniecībā pieprasītā resursā?

Artūrs Toms Plešs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

I DAĻA | ATKRITUMU APSAIMNIEKOŠANAS UN ŠĶIROŠANAS SISTĒMA LATVIJĀ

10.20 – 10.40 Vai Latvijai ir gatava bio atkritumu šķirošanai?

Rudīte Vesere, VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore

10.40 – 11.00 Vai bez atkritumiem kā energoresursa, iespējams sasniegts visas Eiropas un Latvijas nospraustos zaļos mērķus?

Valerijs Stankevičs, SIA “Clean R” izpilddirektors

11.00 – 11.20 Izaicinājumi bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītās vākšanas sistēmas ieviešanai Latvijas reģionos

Gints Kukainis, SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs

11.20 – 11.40 Šķirošanas sistēmas attīstība Latvijā – traucējošie faktori un risinājumi

Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs

11.40 – 12.00 Jaunā depozīta sistēma kā atkritumu šķirošanas sistēmas sastāvdaļa – izaicinājumi un pirmie rezultāti

Miks Stūrītis, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” valdes priekšsēdētājs

12.00 – 12.40 Diskusija. Šķirošana – veids kā samazināt izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu?

Diskusijas dalībnieki:

  • Rudīte Vesere, VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore,
  • Ralfs Nemiro, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedrs,
  • Guntars Levics, SIA “Clean R” valdes loceklis,
  • Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs,
  • Gints Kukainis, SIA “ZAAO” valdes priekšsēdētājs

12.40 – 13.30 Pusdienu pārtraukums

II DAĻA | ATKRITUMU ŠĶIROŠANA UN PĀRSTRĀDE RESURSU ATGŪŠANAI

13.30 – 13.50 Vairāk šķirotu atkritumu – mazāk apglabātu resursu. Sabiedrības vēlmēs balstītas šķirošanas sistēma

Liene Rumpane, SIA “Clean R” Ilgtspējas projektu vadītāja

13.50 – 14.10 Tekstilizstrādājumu savākšana no 2023. gada – risinājumi un ražotāju iesaiste

Kaspars Zakulis, AS “Latvijas Zaļais punkts” direktors

14.10 – 14.30 Sadzīves bīstamo atkritumu savākšana no 2025. gada – tālāka pārstrāde

Jānis Vilgerts, AS “BAO” Padomes priekšsēdētājs (aicināts, dalība tiek saskaņota)

14.30 – 14.50 No atkritumiem ražots kurināmais – priekšrocības un izaicinājumi

Evita Goša, SIA “SCHWENK Latvija” valdes locekle, Vides un juridiskā direktore

14.50 – 15.10 Atkritumu izmantošana siltumapgādē dabasgāzes īpatsvara samazināšanai

Līga Šmite, SIA “Getliņi EKO” Vides un attīstības pārvaldes vadītāja, Guntis Kampe, SIA “Getliņi EKO” izpilddirektors

15.10 – 15.50 Diskusija. Atkritumi kā fosilo resursu aizstājējs enerģijas un siltumapgādē

Diskusijas dalībnieki:

  • Evita Goša, SIA “SCHWENK Latvija” valdes locekle, Vides un juridiskā direktore,
  • Guntars Levics, SIA “Clean R” valdes loceklis,
  • Jānis Aizbalts, SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs,
  • Guntis Kampe, SIA “Getliņi EKO” izpilddirektors
  • Andris Vanags, SIA “GREN Latvija” valdes priekšsēdētājs

15.50 – 16.00 Noslēgums

Komentāri

Pievienot komentāru