Citas ziņas

Ārzemnieku uzturēšanās atļaujas pret investīcijām varēs saņemt no jūlija

Guna Gleizde, 23.02.2010

Jaunākais izdevums

Uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret investīcijām Latvijā varēs saņemt tie ārzemnieki, kas ieguldījumus veiks pēc šī gada 1. jūlija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīcijas – atskats un perspektīva

Latvijas Bankas ekonomisti Gintars Bušs un Ieva Opmane, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Mūsu mērķi - drošums, efektivitāte un kvalitāte

Sandris Točs, speciāli DB, 01.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieciešamais investīciju apjoms, lai esošā elektrotīkla stāvokli ne tikai uzturētu, bet arī uzlabotu, nākamajos desmit gados ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā

Tā intervijā saka AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Elektrotīkla sistēmas operators AS Sadales tīkls ir uzsācis darbu pie plašas investīciju programmas īstenošanas. Kādi ir uzņēmuma būtiskākie izaicinājumi šajā ziņā?

Vispirms jāņem vērā uzņēmuma mērogs. Sadales tīkls ir lielākais sadales sistēmas operators Latvijā, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. Ir vēl tikai neliels skaits lokālu sadales tīklu operatoru. Mūsu kopējais elektrotīklu garums – gaisvadu līnijas un kabeļu līnijas ir 95 tūkstošus kilometru garas – vairāk kā divas reizes pārsniedz Zemes apkārtmēru pa ekvatoru. Kopējais elektrības uzskaišu skaits ir aptuveni viens miljons. Klientu skaits ir mazliet mazāks – aptuveni 850 tūkstoši, jo vienam klientam var piederēt vairāki objekti, līdz ar to ir vairāki uzskaites punkti. Tā ir mūsu saimniecība, kas ik dienu jāuztur visā valstī, sākot no Liepājas līdz Zilupei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīciju iespējas jaunā ES fondu plānošanas perioda noskaņās

Latvijas Bankas ekonomisti Kristofers Pone un Ieva Opmane, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī apgalvots, ka eiro ieviešana palīdzēs piesaistīt investīcijas, pagaidām novērojams pretējais.

Jaunākie Latvijas Bankas (LB) dati par ārvalstu tiešajām investīcijām (ĀTI) liecina, ka šā gada pirmajā ceturksnī pirmo reizi kopš 2009. gada piedzīvots investīciju kritums. Marta beigās investīciju atlikums bija 10,26 miljardi eiro – par 10,5% mazāk nekā pirms gada. Samazinājums piedzīvots teju visu valstu investīcijās – izņēmums ir Lietuva un Ungārija. Lielākās investīcijas 2,43 miljardu eiro apmērā joprojām nāk no Zviedrijas.

Samazinājums vērojams visās lielākajās nozarēs, kurās koncentrējas investori. Joprojām dominē finanses un apdrošināšana (1. ceturkšņa beigās 2,7 miljardi eiro), apstrādes rūpniecība (1,24 miljardi eiro) un operācijas ar nekustamo īpašumu (1,16 miljardi eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas tie tādi - maksātnespējas provokatori

SIA “Sabiedrība Mārupe” valdes priekšsēdētājs Modris Spuģis, 20.07.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 42 dienām, kopš masu medijos parādījās ziņa par iespējamo SIA Sabiedrība Mārupe maksātnespēju, tika pasludināts Rīgas rajona tiesas spriedums. Ar to noraidīts pats maksātnespējas pieteikums, izbeigts maksātnespējas process, bet tā ierosinātājs – SIA Investīcijas atzīts par apzināti nepatiesu informācijas sniedzēju. Neatbildēts paliek vien jautājums – kāpēc viss šis absurda teātris bija sarīkots?

Primitīvo maksātnespējas procesa pieteikumu Rīgas rajona tiesā šā gada 20.janvārī bija iesniedzis SIA Investīcijasdibinātājs un valdes loceklis vienā personā Jānis Aukstars, kuram jau gadus četrus tā arī nav izdevies pārņemt slēgtās komercsabiedrības SIA Sabiedrība Mārupe kapitāldaļas. Tiesnese atteicās pieņemt SIA Investīcijas pieteikumu, norādot uz komercsabiedrības dalībnieku sapulces kompetenci, kas noteikta Komerclikuma 210.pantā. Tomēr Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģija 30.aprīlī apmierināja Investīciju un to jaunā aizstāvja – advokāta Jāņa Ešenvalda blakus sūdzību, nododot jautājumu jaunai izskatīšanai Rīgas rajona tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tekošā konta deficīts atgriežas: vai tas uz labu?

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula, 15.02.2019

1. attēls. ES valstu, Islandes, Šveices un Norvēģijas IKP, ekonomikas atvērtība un tekošā konta saldo vidēji 2013.-2017. gadā; burbuļa lielums – IKP

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rupmejs pametis Rets Investīcijas valdi

Gunta Kursiša, 11.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Rets Investīcijas valdi pametis tās līdzšinējais valdes loceklis Valdis Rupmejs, liecina informācijas laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Izmaiņas uzņēmuma amatpersonu sastāvā reģistrētas 7. novembrī.

SIA Rets Investīcijas, kas līdz šim bija pazīstama kā Latvijas pirmā lielā vēja parka Grobiņā apsaimniekotāja, šā gada oktobrī tika reorganizēta 11 mazākās kapitālsabiedrībās. SIA Rets Investīcijas šķelšanās notikusi, uzņēmuma investīcijas sadalot SIA Vēja parks 10 un desmit citiem uzņēmumiem ar līdzīgu nosaukumu (Vēja parks 11, Vēja parks 12 utt.). Katrai no kapitālsabiedrībām ir 172 tūktošus latu liels pamatkapitāls, bet līdz reorganizācijai SIA Rets Investīcijas pamatkapitāls bija 700 tūkstoši latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Grobiņas vēju parku apsaimniekotājs pabeidz reorganizāciju

Vēsma Lēvalde, 10.10.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Rets investīcijas, kas iepriekš bija pazīstama kā Latvijas pirmā lielā vēja parka Grobiņā apsaimniekotāja, reorganizēta 11 mazākās kapitālsabiedrībās.

Komersanta sašķelšanās daļās notikusi, SIA Rets investīcijas sadalot SIA Vēja parks 10, Vēja parks 11, Vēja parks 12, Vēja parks 13, Vēja parks 14, Vēja parks 15, Vēja parks 16, Vēja parks 17, Vēja parks 18, Vēja parks 19 un Vēja parks 20. Katrai no kapitālsabiedrībām ir 172 tūkstošus latu liels pamatkapitāls, liecina informācija Latvijas Vēstnesī. SIA Rets investīcijas pamatkapitāls bija 700 tūkstoši latu.

«Rets investīcijas reorganizācija grupas ietvaros veikta, lai vienkāršotu ieguldījumu struktūru INPO 5,» Db.lv reorganizāciju komentēja uzņēmumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

(Labots) Eksperta viedoklis: Enerģētika – politiķu jājamzirdziņš bez īpašas izpratnes par realitāti

Ivars Zariņš, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja p.i., 08.12.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas gāze: Kāpēc Latvijai ar investīcijām zaļajā enerģijā vēl jāskrien uz priekšu?

Līva Melbārzde, 17.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvija jau ir zaļākā valsts Eiropā ar savām lielajām hidroelektrostacijām un ļoti tīrām koģenerācijas stacijām. Jebkuras papildu investīcijas šajā jomā izmaksā ļoti dārgi»

To Sorosa fonda rīkotajā 3. Enerģētikas diskusijā, kas veltīta enerģētikas investīciju ietekmei un enerģijas gala cenu, sacīja a/s Latvijas gāze valdes loceklis Jorgs Tumats. «Ja es būtu politiķis, es arī ar to argumentētu, ka Latvija jau ir ļoti tīra un zaļākā valsts Eiropā. Kāpēc ar investīcijām šajā jomā vēl skriet uz priekšu un kaut ko mēģināt?» neizpratnē ir Jorgs Tumats, sakot, ka šādas investīcijas izmaksā ļoti dārgi. Viņš skaidroja, ka a/s Latvijas gāze Latvijas dabasgāzes sistēmā pēdējo 15 gadu laikā ir investējusi 234,1 milj. Ls, no kurām lielāko daļu veido investīcijas Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, bet arī vairāk nekā 1600 km jaunu gāzes vadu izbūvē. «Nākotnē investīcijas ir jāturpina, lētākas tās nekļūs, bet līdz 2025.g. Inčukalnā plānots investēt vēl 134,2 milj. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

AFI Investīcijas: Šogad izaicinājums ir veidot stratēģiju tirgiem, kuros valda stabila izaugsme

Db.lv, 05.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas investīciju un vērtspapīru tirdzniecības kompānija AS AFI Investīcijas pagājušo gadu noslēdza ar 11,082 miljonu eiro peļņu, salīdzinot ar 843 tūkstošiem eiro gadu iepriekš, informē uzņēmums.

Neto peļņa no darījumiem ar finanšu instrumentiem pārsniedza 14,21 miljonus eiro, salīdzinot ar 6,25 miljoniem eiro 2016. gadā. AFI Investīcijas pašu kapitāls 2017. gada beigās pārsniedza 22,8 miljonus eiro, bet kompānijas aktīvi bija 69,48 miljoni eiro.

AFI Investīcijas ir Latvijas investīciju kompānija, kuras darbības pamatā ir ieguldījumi starptautiskos vērtspapīru tirgos, galvenokārt atvasinātos finanšu instrumentos – opcijās un nākotnes līgumu darījumos.

«Pagājušā gada pirmo pusgadu raksturo tieši šādi tirgus apstākļi – pēc Donalda Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā tirgū bija vērojams paaugstināts uztraukums, kuru pagājušā gada sākumā nomainīja stabila izaugsme. Gada otrā puse uzņēmumam bija mazāk veiksmīga, jo AFI Investīcijas ieguldījumu modeļi nav piemēroti mērenai un noturīgai pasaules fondu tirgu izaugsmei. Opciju un nākotnes līgumu tirgu ienesīgumu virza tirgu volatilitāte un pagājušā gada noslēgumā tā bija zema. Tomēr, arī šajos apstākļos AFI Investīcijas guva peļņu no vērtspapīru tirdzniecības, optimizējot mūsu ieguldījumu portfeļus un darbības modeļos samazinot riskus,» stāsta Deniss Pospelovs, AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs un dibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Iepakošanas nozarē - veselīga izaugsme

Lāsma Vaivare, 21.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāja vēlmes gan sekmē iepakotu preču patēriņa pieaugumu, gan motivē investēt iepakojuma ražošanā.

«Pasaulē pašlaik dominē trīs materiāli, ko izmanto iepakojuma izgatavošanai, – elastīgie (flexible – pakām, paciņām utt.) un stingrie dažādu polimēru iepakojumi (rigid plastic – trauciņi, burciņas, kastes utt.), kā arī papīra un kartona (ekoloģiskais) iepakojums.

Arī Latvijā ir līdzīgi, tomēr jāmin, ka proporcijas starp šiem materiālu veidiem ir svārstīgas, jo, ņemot vērā, ka ir daudz mazo un vidējo ražotāju, bieži vien viņi biežāk izvēlas ekoloģiskos materiālus – kartonu, papīru, tekstilu, atsevišķos gadījumos arī koku kā primāro iepakojumu, dažreiz izmantojot ar fleksiblos polimērus kā papildmateriālu produkta saturēšanai,» DB norāda Latvijas Iepakojuma asociācijas valdes priekšsēdētāja Iveta Krauja. Vienlaikus lielākās investīcijas ieplūst tieši elastīgo iepakojumu nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jauniem un inovatīviem uzņēmumiem būs pieejami 15 miljoni eiro

Žanete Hāka, 12.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi veicināt jaunu un inovatīvu iesācējuzņēmumu izveidi un attīstību Ekonomikas ministrija izstrādājusi jaunu un Latvijā līdz šim vēl nebijušu 2014.-2020.gada planošanas perioda valsts atbalsta programmu, kas nodrošinās iespējas inovatīviem un jaundibinātiem saimnieciskās darbības veicējiem (komersantiem un lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām) saņemt atbalstu savas saimnieciskās darbības uzsākšanai un attīstībai akselerācijas fondu ietvaros.

Šā gada 12.aprīlī Ministru kabinets apstiprināja jauno atbalsta programmu, informē ministrija.

«Latvijas ekonomikas konkurētspēja ir balstīta uz produktivitātes pieaugumu – tehnoloģiskiem faktoriem, ražošanas efektivitāti un inovācijām. Lai to veicinātu, manās prioritātēs ietilpst gan finanšu resursu pieejamības nodrošināšanas mehānismu pilnveidošana, gan arī iesācējuzņēmumu jeb start-up regulējuma izveidošana. Jaunā valsts atbalsta programma ir efektīvs instruments jaunu, inovatīvu uzņēmējdarbības veidu uzsākšanai,» stāsta ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Lai nodrošinātu akselerācijas fondu ieviešanu, AS Attīstības finanšu institūcija Altum publiskās iepirkumu procedūras ietvaros izvēlēsies divus līdz trīs finanšu starpniekus (fondu pārvaldniekus), kuru pienākumos būs nodrošināt bez maksas akselerācijas pakalpojumu sniegšanu (mentoringu, palīdzību nozares ekspertu piesaistē, pircēju, piegādātāju, partneru un nākamo investoru piesaistē) un finansiālu atbalstu pirms-sēklas un sēklas investīcijas veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Zemo procentu laikmeta ietekme uz investoru rīcību fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū

Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns, 12.06.2018

Mājsaimniecību un nefinanšu uzņēmumu eiro noguldījumu vidējās svērtās gada procentu likmes jauniem darījumiem Latvijas kredītiestādēs

Avots: Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar ekonomikas izaugsmes atgriešanos pēdējā laikā arvien vairāk publiskajā telpā parādās debates par centrālo banku noteiktajām procentu likmēm. Jau ilgāku laiku tās ir bijušas rekordzemos līmeņos. Kā tas ietekmējis investorus un kā tie rīkojušies aizvadītajos gados?

Daudz plašāk publiskajā telpā runāts par to, kā zemas procentu likmes veicina ekonomikas aktivitātes pieaugumu, samazinot uzņēmēju un mājsaimniecību procentu maksājumus par kredītiem un sekmējot patēriņu. Tāpat zemas procentu likmes palīdz uzņēmumiem vieglāk un lētāk piekļūt naudas resursiem, kas veicina jaunas investīcijas un ļauj tiem straujāk attīstīties. Ilgā laika periodā mēs visi esam ieguvēji no zemākām procentu likmēm periodā, kad pēc ekonomikas kritumiem nepieciešams veicināt straujāku atkopšanos un izaugsmi, tomēr īsā laika posmā ir arī zaudētāji, un tie ir kapitāla īpašnieki, kas veic ieguldījumus fiksēta ienesīguma vērtspapīru tirgū. Kapitāla īpašnieku zaudējumi veidojas no negūtiem ienākumiem, ko tie varētu gūt, ja procentu likmes būtu augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tīklu izbūvējot ar drošākiem elementiem un vienkāršojot, tas kļūst efektīvāks arī no jaudu izmantošanas viedokļa

To intervijā DB teic a/s Sadales tīkls valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Ko nozīmē sadales tīkla operatora pakalpojumu kvalitāte, kas ir tās pamats?

Droša un nepārtraukta elektroapgāde ir tā, kas mūsu klientu interesē visvairāk– pēc tās ikviens Latvijas iedzīvotājs vērtē mūsu darbu. Tieši pēdējo gadu laikā esam ļoti nopietni pievērsušies mūsu pakalpojumu kvalitātei. Ir divi veidi, kā varam uzlabot elektroapgādes kvalitāti. Pirmais, ar ikdienas darbu, ko veicam, uzturot savas iekārtas un elektrolīnijas darba kārtībā. Viscaur Latvijā ir redzams, ka šobrīd tiek intensīvi tīrītas elektrolīniju trases. Nesenajā vētrā, kad paaugstinātā darba gatavībā nostrādājām trīs dienas, pārliecinājāmies, ka bojājumu skaits bija ievērojami mazāks, kāds tas būtu bijis pirms četriem vai pieciem gadiem. Visu laiku veicam arī plānotos remontus, rūpējamies, lai iekārta nevainojami kalpotu, defektus nekavējoties novēršam. Tas ir veids, kā paildzinām esošo iekārtu darba mūžu. Otra lieta ir investīcijas. Ir ļoti svarīgi, kā investējam elektrotīklu atjaunošanā un cik efektīvi to darām. 2013.gadā tika veikts Latvijas elektrotīkla audits. No starptautiskajiem nozares profesionāļiem konkursa kārtībā izvēlējāmies skandināvu konsultāciju kompāniju Sweco, lai iegūtu neatkarīgu skatu uz savu darbu. Tika izanalizētas četras tipiskākās mūsu tīkla teritorijas ar dažādu klientu blīvumu gan pilsētā, gan laukos un saņemtas rekomendācijas, kā attīstīt elektrotīklu nākotnē. Mums ieteica uzlabot elektrotīkla elementu drošumu, lai mazinātu laika apstākļu ietekmi uz elektroenerģijas piegādes kvalitāti. Balstoties uz veiktā elektrotīkla audita ieteikumiem un secinājumiem, 2014.gadā izstrādājām a/s Sadales tīkls desmit gadu attīstības plānu, kas kalpo par pamatu investīciju turpmākai veikšanai un darbības efektivitātes paaugstināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KP piemēro saistošos noteikumus ZMK investīcijas iegādei

Dienas Bizness, 13.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut SIA Vides investīcijas iegūt izšķirošu ietekmi SIA ZMK investīcijas un SIA Vides pakalpojumu grupa. Lai netiktu ierobežota konkurence sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumu tirgū, KP noteikusi apvienošanās dalībniekiem saistošos noteikumus.

Darījuma rezultātā daļa no SIA ZMK investīcijas un tam piederošā uzņēmuma SIA Vides pakalpojumu grupa tiks pievienota SIA Vides investīcijas piederošajam uzņēmumam SIA Clean R. Šajā daļā apvienošanās atļauta, jo tā nesamazinās konkurenci vai nenostiprinās apvienotā dalībnieka dominējošo stāvokli ražošanas atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu tirgū, no atkritumiem atdalīto otrreizējo materiālu tirdzniecības pakalpojumu tirgū, nekustamā īpašuma pārvaldīšanas pakalpojumu un ēku un teritoriju tīrīšanas un uzkopšanas pakalpojumu tirgū, kā arī vides labiekārtošanas iekārtu tirdzniecības un labiekārtošanas pakalpojumu tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināts: Igauņi parādu nomocītajās PIIGS valstīs investējuši 1,3 miljardus eiro, latvieši - 43 miljonus eiro

Jānis Rancāns, 28.07.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz eirozonas parādu krīzi, Latvijas ziemeļu kaimiņi ir izvērsuši apjomīgas investīcijas finanšu nepatikšanās esošajās eirozonas valstīs, tomēr Latvijā valda daudz piesardzīgāka gaisotne un investīciju apjoms minētajās valstīs ir mazāks. Igaunijas investīcijas šajās valstīs bijušas 1,3 miljardu eiro apmērā, bet Latvijas tikai 30 miljonu latu apmērā. Šī atšķirība tiek saistīta ar Latvijas investoru interesētību bijušajās PSRS republikās, kā arī ar to, ka, iespējams, apjomīgās Igaunijas investīcijas veido kādas vienreizējas vai specifiska investora investīcijas, kas neliecina par Igaunijas ieguldītāju optimismu par šo reģionu.

Igaunijas privātā sektora investīcijas parādu krīzes nomocītajās eirozonas valstīs jeb tā sauktajās PIIGS valstīts (Portugāle, Itālija, Īrija, Grieķija un Spānija) uz šī gada marta beigām veidojušas 1,3 miljardus eiro, vēsta Postimees.

Šī summa veido astoņus procentus no visām Igaunijas ārvalstu investīcijām. Itālijā Igaunija investējusi 663 miljonus eiro, savukārt Grieķijā 28 miljonus eiro.

Tomēr, kā Db.lv uzzināja Latvijas Bankā, tad Latvijā valda konservatīvāka gaisotne un investīciju apjoms parādu krīzes skartajās valstīs ir neliels.

«Latvijas privātā sektora (bankas, ieguldījumu fondi, iedzīvotāji) ieguldījumi kā Grieķijas, tā citu parāda krīzes skarto valstu valsts un privātajos vērtspapīros ir ļoti nelieli - 9.2 miljoni latu Grieķijā un 30.3 miljoni latu šai valstu grupā kopumā. Attiecinot šo summu pret banku sektora kopējiem aktīviem, tie ir tikai 0.15%,» Db.lv pastāstīja Latvijas Bankas Statistikas pārvaldes galvenais finanšu statistiķis Hermanis Djomkins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijas jaunuzņēmumi piesaistījuši vismaz 34,9 miljonus eiro, liecina Latvijas startup asociācijas Startin.LV apkopotā informācija.

Asociācijas projektu vadītāja Elīze Rubesa piebilst, ka gads vēl nav beidzies un, iespējams, dati vēl var mainīties.

Vienu no šā gada publiski zināmajām lielākajām investīcijām – piecus miljonus eiro – piesaistīja tiešsaistes savstarpējo aizdevumu platforma «Mintos». Turpmāk uzņēmuma klientiem būs iespēja atvērt IBAN kontus un saņemt debetkartes. IBAN konts dos iespēju platformas lietotājiem veikt un saņemt maksājumus no visas pasaules, tostarp saņemt algu tieši «Mintos» kontā, savukārt debetkarte ļaus investoriem norēķināties par maksājumiem visā pasaulē, kā arī izņemt skaidru naudu bankomātos. Kopš uzņēmuma darbības sākuma platformā finansēti kredīti vairāk nekā miljarda eiro apmērā, padarot «Mintos» par lielāko šāda veida aizdevumu tirgu pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Portāls: ZZS caur Vides projektiem maksājusi savas un Lemberga priekšvēlēšanu kampaņas veidotājam

Dienas Bizness, 04.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ilgus gadus politiski pārraudzītā valsts SIA Vides projekti, kuras darbība kopš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) politiskās vadības maiņas nonākusi tiesībsargājošo iestāžu uzmanībā, 2006. gada augustā necaurspīdīgā viedā noslēgusi 354 000 eiro vērtu līgumu ar firmu, kuras īpašnieks tobrīd veidoja ZZS un Aivara Lemberga priekšvēlēšanu kampaņu, liecina portāla Pietiek.com rīcībā esošie dokumenti.

Tā kā ZZS un Lembergu tobrīd apkalpojošajam sabiedrisko attiecību speciālistam Ainaram Vladimirovam piederošajai SIA LLT investīcijas nebija ne pieredzes, ne kapacitātes, lai īstenotu konkrēto Vides projektu pasūtījumu, pastāv aizdomas, ka šis bez iepirkumu procedūras slēgtais līgums bijis «atlīdzība» par priekšvēlēšanu kampaņas veidošanu. Dokumenti, kas izgaismo šo aizdomīgo iepirkumu, jau nodoti tiesībsargājošajām iestādēm, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.

2006. gada augustā valsts SIA Vides projekti uzvarēja Rīgas brīvostas pārvaldes konkursā par tehniski ekonomiskā pamatojuma projektam «Jaunu ostas teritoriju attīstība Krievu salā» izstrādi. Līguma kopējā summa pēc Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamā publiskā paziņojuma bija iespaidīga - 505 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Grobiņas vēju parku pārņem INPO 5

Vēsma Lēvalde, 12.05.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no Latvijas lielākajiem vēja parkiem Grobiņas novadā apsaimniekotāja SIA Rets investīcijas paziņojusi par reorganizāciju.

Par Grobiņas vēja parku tiešo īpašnieku reorganizācijas rezultātā kļūst SIA INPO 5, kuram līdz šim piederēja Rets investīcijas. Reorganizācijas mērķis ir organizācijas struktūras optimizēšana, informē SIA Privāto aktīvu pārvalde sabiedrisko attiecību speciālists Juris Pētersons. Līdz šim Rets investīcijas īpašumā bija meitas uzņēmumi, kam savukārt pieder vēja turbīnas Grobiņas novadā. Reorganizācijas ietvaros Rets investīcijas manta (aktīvi un saistības) tiek nodota proporcionāli visām meitas kapitālsabiedrībām, bet pati sabiedrība beidz pastāvēt kā tiesību subjekts. Līdz ar to tiek vienkāršota uzņēmumu struktūra, kuri nodarbojas ar enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, skaidro J. Pētersons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas ražojošie uzņēmumi plāno vidēji 9% apgrozījuma pieaugumu

Dienas Bizness, 27.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ražojošajiem uzņēmumiem eksporta daļa apgrozījumā patlaban veido ap 71%, un šo gadu uzņēmumi plāno noslēgt ar vidēji 9% apgrozījuma pieaugumu un noturētām eksporta daļām, liecina Swedbank veiktā ražojošo uzņēmumu aptauja.

Lai gan piesardzīgi, bet tiek plānotas arī investīcijas, lielākoties efektivitātes palielināšanas pasākumos.

«Aptaujas rezultāti apliecina mūsu ražojošo uzņēmumu augsto eksporta spēju un fokusēšanos un eksporta īpatsvara noturēšanu, vienlaikus palielinot kopējo apgrozījumu. Investīciju plānos gan izpaužas piesardzība, un investīciju uzsvars vairāk vērsts un efektivitātes vingrinājumiem, nevis jaunu produktu radīšanu. Visbiežāk minētais šķērslis izaugsmei gan Latvijā, gan Igaunijā ir – pieprasījums. Taču gadījumā, ja pieprasījums rodas, bet nav attiecīgās jaudas, ir risks, ka uzņēmums nespēj apmierināt šo pieprasījumu. Ieteicama būtu arī lielāka uzmanība uz jaunu tirgu apgūšana un jaunu produktu attīstīšanu, kur ir nepieciešamas arī aktīvākas investīcijas,» saka Swedbank valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Reinis Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1. pusgada noslēgumā jautājām ekspertiem, vai ekonomikā 2. pusgadā gaidāma «raža» vai «nezāles» vien, kādi ir riski un iespējas un – ko katram cilvēkam, uznēmumam, lēmumu pieņēmējam – darīt/nedarīt, lai būtu labāk.

Jānis Ošlejs, Primekss valdes priekšsēdētājs un ekonomists

Deflācijas jeb krītošu cenu laikā uzņēmumiem vienmēr ir zaudējumi, tāpēc bankām nav pamata aizdot tiem naudu.Tāpēc investīcijas nenotiek, bet ja nav investīciju, nav arī ekonomiskās izaugsmes. Deflācija līdz ar to nozīmēs, ka šogad (un tik ilgi kamēr kritīsies cenas) ekonomika neaugs, bet samazināsies. Reālistiskais scenārijs ekonomiskās izaugsmes atsākšanai un nodarbinātības nodrošināšanai ir uzsākt plašas valsts investīcijas ekonomikā, turpinot valsts būvju celtniecību, ceļu būvi un ieguldījumus zinātnes un rūpniecības infrastruktūrā, kas vienlaikus nodrošinātu pamatu ilgtspējīgai izaugsmei un iedarbinātu ekonomikas dzinēju, lai tas atsāktu griezties, jo investīcijas iepludinātu ekonomikā naudu (nav iespējams pie esošās SVF programmas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Elektrības tirgus saka – neinvestējiet

Līva Melbārzde, 19.03.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pie tik zemas elektrības tirgus cenas, nav iespējams rentabli uzbūvēt jaunas ražošanas jaudas». To intervijā DB atzīst Eesti Energia valdes priekšsēdētājs Sandors Līve, sakot, ka elektrības cenai būtu jābūt vismaz par 50% augstākai, lai atmaksātos jaunu staciju būvniecība.

Kādi pašlaik ir Eesti Energia investīciju projekti?

Aulepa spēkstacijai pašlaik ir pieņemts lēmums par pirmā 300 megavatu (MW) bloka būvniecību 640 milj. eiro vērtībā. Iespējams, tiks būvēts arī vēl otrs bloks, taču par to lēmums vēl nav pieņemts. Esam investējuši vairāk nekā 100 MW vēja parkos, izvērtējam vēl dažas vēja enerģijas ražošanas iespējas, tomēr jāatzīst, ka no atjaunojamo enerģiju subsīdiju viedokļa vēja parkiem limits pašlaik Igaunijā ir izsmelts. Līdz ar to tuvākajā nākotnē, visticamāk, jaunu investīciju šajā jomā nebūs. 222 milj. eiro esam investējuši Enefit 280 jaunajā eļļas ražotnē no degslānekļa. Ļoti nozīmīgas ir arī 108 milj. eiro veiktās investīcijas mūsu degslānekļa spēkstaciju atsērošanas iekārtās, kas ļaus mums veiksmīgi turpināt darbu atbilstoši ES vides normām. Līdz ar to visas runas par to, ka mums savas ražotnes vides apsvērumu dēļ tuvāko gadu laikā būtu jāslēdz, neiztur kritiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Mīti, kas traucē Latvijas startup attīstību

Juris Birznieks, biedrības «Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls» (LatBAN) valdes loceklis, 19.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrība LatBAN kopš 2014. gada pavasara katru mēnesi organizē Investīciju sesijas, kur investori, biznesa eņģeļi satiekas ar jaunajiem uzņēmējiem. Trīs gadu laikā mūsu biedriem piedāvāto projektu skaits pārsniedz 450, bet Investīciju sesijās prezentēti 170 spēcīgākie projekti. Rezultāts ir 23 investīcijas - reāli privāto investoru ieguldījumi apmēram divu miljonu eiro apmērā dažāda veida jaunos biznesa projektos.

Veidojot biznesa eņģeļu kustību, esam identificējuši vairākus būtiskus un bīstamus šķēršļus, kas ir klātesoši Latvijas startup vidē un kavē tās attīstību.

Pirmkārt, Latvijā ir ierasts domāt, ka jauno projektu, startup uzņēmumu, nākamo mūsu valsts Skype, Facebook vai Apple tā saucamo veiksmes stāstu sākums ir brīdis, kad projekts saņēmis investīcijas. Jāsaka, ka tas ir aplams redzējums un bīstams virziens, kas var nolemt projektu neveiksmei. Neapšaubāmi, investīcijas ir apliecinājums projekta potenciālam un kvalitātei, bet ne veiksmes garantija. Pasaules statistika liecina, ka vairāk nekā 90 % investoru atbalstīto projektu neizdodas - labas idejas līdz ar vērienīgiem ieguldījumiem aiziet nebūtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru