Likumi

Ārzemniekus valdēs varētu atšķaidīt ar eiropiešiem

Māris Ķirsons, 15.12.2014

Jaunākais izdevums

Ideja, ka valdes locekļiem, kas nebūs no Eiropas Savienības (ES) un Norvēģijas, Islandes vai Lihtenšteinas, prasība par personīgu ierašanos Uzņēmumu reģistrā (UR) var tikt aizstāta ar obligātu prasību pēc viena valdes locekļa no Eiropas

Galavārds būs jāsaka parlamentam. DB jau rakstīja, ka valdība atbalstījusi Finanšu ministrijas priekšlikumu likumā «Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru», kas paredz, ka UR atliks ierakstu izdarīšanu komercreģistrā, ja valdes locekļi nebūs no ES un Norvēģijas, Islandes vai Lihtenšteinas, ja vien citu valstu valdes locekļi nebūs UR personīgi iesnieguši pieteikumus. Tas raisīja jautājumus par to, kā UR fiksēs šo valdes locekļu ierašanos, cik tas maksās, kā arī vai piedāvātā šķirošana – no Eiropas vai no citurienes – neradīs problēmas Latvijai ar investoriem no valstīm, ar kurām ir noslēgti investīciju aizsardzības līgumi, kuri šo valstu investoriem paredz tieši tādus pašus nosacījumus kā vietējiem.

Ir citas metodes

«Realizējot ideju, ka, reģistrējot jaunu uzņēmumu vai ārvalstu filiāli, kuras locekļi nav ES vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstu pilsoņi, vismaz vienam paraksttiesīgajam valdes loceklim būs jāierodas UR personīgi, tiks radīti šķēršļi biznesa vides attīstībai. Rezultātā varam nonākt situācijā, kad ārvalstnieki pārdomā un izvēlas neuzsākt uzņēmējdarbību Latvijā, tā vietā izvēloties kaimiņvalstis, jo apšaubu, ka kāds no Ķīnas, ASV vai Indijas vēlēsies mērot garo ceļu uz Latviju, lai tikai pierādītu, ka ir reāls cilvēks, kurš patiesi vēlas attīstīt biznesu mūsu valstī,» vērtē SIA Lursoft valdes priekšsēdētāja Iluta Riekstiņa. Viņa atgādina, ka mūsdienu elektronizācijas laikmetā ir iespējams realizēt dažādus veidus, kā pārliecināties par valdes locekļu identitāti.

Visu rakstu Ārzemniekus valdēs varētu atšķaidīt ar eiropiešiem lasiet 15. decembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma palielināšanā ignorēts likums

LETA, 23.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likumības revīzijā ar mērķi noskaidrot, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, VK secinājusi, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā.

Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, konstatējusi VK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dienas tēma: Valsts uzņēmumu vadītāju algas atšķiras pat 27 reizes

Lāsma Vaivare, 08.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts uzņēmumu vadītāju algas atšķiras pat 27 reizes; virs 100 tūkst. eiro gadā gan nopelna vien dažviet

Tas izriet no DB analīzes, pētot lielāko valstij daļēji un pilnībā piederošo uzņēmumu vadītāju pērnā gada deklarācijas. No tām arī secināms, ka pagājušajā gadā vadītāju algas augušas, tiesa, dažos uzņēmumos krietni straujāk nekā citos.

Visstraujākais algas pieaugums vērojams par valsts naudu uzturētajā a/s Air Baltic Corporation, kas arī iepriekš izcēlusies ar dāsni atalgotiem vadītājiem. Nacionālās lidsabiedrības valdes priekšsēdētājs Martins Gauss pērn nopelnījis pāri par 935 tūkst. eiro, par teju 300 tūkst. eiro vairāk nekā gadu iepriekš un 550 tūkst. eiro vairāk nekā 2012. gadā. Skopošanās nav vērojama arī attiecībā uz citiem aviokompānijas valdes locekļiem – Martins Sedlackis saņēmis 520,8 tūkst. eiro, kas ir par 128 tūkst. eiro vairāk nekā gadu iepriekš, bet Vitolds Jakovļevs – 358,9 tūkst. eiro. Arī viņa alga pērn krietni pieaugusi – 2013. gadā V. Jakovļevs saņēma 276,5 tūkst. eiro, liecina deklarācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VIDEO: Neziņa un draudi OlainMed darbiniekiem liek vērsties pie sabiedrības

Jānis Goldbergs, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc AS Olainfarm meitas uzņēmuma SIA OlainMed 34 darbinieku publiskās vēstules, kurā viņi pauduši neizpratni par vadības maiņu, Dienas Bizness uz sarunu aicināja uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Viktoriju Zefirovu-Tačinsku un valdes locekli Darju Cvetkovu

AS Olainfarm ir biržā kotēts uzņēmums, kuru kopš galvenā īpašnieka Valērija Maligina nāves vij strīdi par pārvaldību uzņēmumā. Tomēr līdz šim akcionāru strīdi par kontroli uzņēmumā tieši neskāra darbiniekus ne Olainfarm, ne saistītajos uzņēmumos. SIA OlainMed darbinieku publiskā vēstule bija gluži kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, kas liecina, ka cīņa par varu sasniegusi zemāku līmeni par Olainfarm padomi vai valdi.

Kā vispār sākās Olainfarm stāsts par veselības aprūpes iestādēm? Tas taču nav zāļu ražotāja pamatbizness?

V. Zefirova-Tačinska: Mani 2016. gadā uzrunāja Valērijs Maligins ar nolūku uzsākt jaunu darbības veidu, konkrēti - attīstīt veselības aprūpes iestādes. Tas bija pilnīgi jauns projekts. 2016. gada beigās tika iegādāta klīnika SIA Diamed, kas atrodas Rīgā. Līdz šā gada 23. aprīlim biju SIA Diamed valdes priekšsēdētāja. 2017. gadā Olainfarm no Olaines pašvaldības izsoles kārtībā nopirka Olaines veselības centru, kas arī ir SIA OlainMed. Šī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja biju mazliet ilgāk - līdz šā gada jūlija beigām. Klīnika Diamed jau pērn uzsāka strādāt ar peļņu, savukārt SIA OlainMed, kam priekšā garāks ceļš, apgrozījums 2018. gadā pieauga par 26% attiecībā pret 2017. gadu. Uzņēmumu rezultativitātes rādītāji ir labi, abi turpina attīstīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas pašreizējā Imigrācijas likumā būs jau tuvākajā laikā, savukārt jauns Imigrācijas likuma projekts tiks izstrādāts līdz 2019. gada 31. martam

Tādu ainu iezīmēja Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē. Valdība jau šā gada 13. februārī akceptēja konceptuālo ziņojumu saistībā ar migrācijas politiku, kas arī paredz vairākas izmaiņas attiecībā uz ģimenes apvienošanu, ārvalstu studentiem un strādājošajiem, kā arī valdes locekļu migrācijas jomu. Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa norādīja, ka ES pašlaik runā par biometrijas datiem, personu identifikāciju, taču skaidras vīzijas, kas ES līmenī varētu mainīties migrācijas jomā, nav, iespējams, tāpēc, visticamāk, likumprojekta izstrādes gaitā vēl būs korekcijas.

Saeimas deputāts Anrijs Matīss gribēja zināt, cik daudz Latvijā strādā ES valstu iedzīvotāju (gan kā direktori, valdes locekļi utt.), taču PMLP direktora vietniece Maira Roze norāda - korektu šādu datu nav. A. Matīss atgādināja, ka Šengenas zonā var uzturēties trīs mēnešus, pēc tam jāiet reģistrēties attiecīgajā valstī, uz ko saņēma piebildi - šie citu ES valstu cilvēki var izbraukt no Latvijas kaut vai uz vienu dienu, un atkal šī atskaite par 90 dienām sākas no nulles. Kopumā, ieskaitot TUA, Latvijā uzturas 39 674 personas, no Eiropas – 12 811, skaidroja M. Roze. Viņa norādīja, ka pērn izsniegta 301 pirmreizējā TUA saistībā ar nekustamo īpašumu , 2490 - pamatojoties uz darba attiecībām, un 1943 – studentiem. Kopumā uz 2018. gada 1. janvāri Latvijā, balstoties uz TUA, saistībā ar nekustamo īpašumu uzturējās 9939 personas un 7700 darba ņēmēji. M. Roze prognozēja, ka darba ņēmēji – viesstrādnieki – kļūs par lielāko grupu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šodien Ministru kabinetā paredzēts skatīt konceptuālo ziņojumu par imigrācijas politiku, kurā tiek piedāvāti risinājumi saistībā ar migrāciju, kā arī ārvalstu investoru uzņemšanu.

Ārvalstu investoru piesaistē apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām pārmaiņu nebūs, bet attiecībā uz darbaspēku un studentiem gan varētu būt

Šodien Ministru kabinetā paredzēts skatīt konceptuālo ziņojumu par imigrācijas politiku, kurā tiek piedāvāti risinājumi saistībā ar migrāciju, kā arī ārvalstu investoru uzņemšanu. Lai arī tiek uzskatīts, ka no minēto jautājumu skatīšanas nav iespējams izvairīties, tomēr imigrācijas politika pirmsvēlēšanu gaisotnē var pārvērsties par instrumentu, ar kura palīdzību bruģēt ceļu uz nākamo Saeimu.

Ziņojuma autori piedāvā divus risinājuma variantus – neko nemainīt vai arī tomēr kaut ko darīt.

Ziņojumā secināts, ka no 1990. gada strauji mainījās Latvijas iedzīvotāju sociālais stāvoklis un, līdzīgi kā citās postsociālisma valstīs, strauji samazinājās dzimstība. Īsā laikā dzimušo bērnu skaits samazinājās uz pusi – no vairāk nekā 40 tūkstošiem jaundzimušo 1986.–1988. gadā līdz aptuveni 19 tūkstošiem 1996.–1999. gadā. Rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, dzimušo skaits saruka līdz desmit bērniem 1993. gadā un pat zem astoņu bērnu atzīmes 1997.–1998. gadā. Latvijas vecumpiramīdas īpatnības – zemā dzimstība un augstais vecāku cilvēku īpatsvars – nosaka, ka jau tuvākajos piecos gados mainīsies Latvijas darba tirgus jaunpienācēju skaits. Ar katru gadu samazināsies to jauno cilvēku skaits, kuri varēs papildināt Latvijas darba tirgu, bet pakāpeniski palielināsies to cilvēku skaits, kuri būs sasnieguši pensijas vecumu. Jāņem vērā, ka no jauniešiem liela daļa, iespējams, turpinās mācības vai emigrēs, līdz ar to viņu reālais skaits būs ievērojami mazāks. DB jau vēstīja par paradoksālu situāciju, kad joprojām ik dienu no Latvijas peļņā uz ārzemēm dodas viens autobuss ar cilvēkiem, tajā pašā laikā daudzu jomu uzņēmēji žēlojas par darbinieku trūkumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Augsti kvalificētus ārzemju speciālistus varēs piesaistīt ar atvieglotiem nosacījumiem

Rūta Lapiņa, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja atvieglotu nosacījumu piemērošanu augsti kvalificētu speciālistu piesaistei no ārvalstīm, informē Ekonomikas minsitrijas Sabiedrisko attiecību daļa.

Tie paredz, ka gadījumā, ja nodarbinātais vēlēsies saņemt ES zilo karti - minimālais atalgojums nedrīkstēs būt zemāks par vidējo bruto darba samaksu Latvijā iepriekšējā gadā reiz koeficients 1,2 (pašreizējā koeficienta 1.5 vietā). Ārvalstnieku varēs piesaistīt vakancei, kas Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēta vismaz 10 darba dienas (pašreizējā prasība – ne mazāk kā mēnesi).

Profesiju saraksts, uz kuru atvieglojumi attieksies, veidots izmantojot EM rīcībā esošos datus par prognozēto darba spēka trūkumu; identificējot profesijas, kurās darba devēji jau šobrīd saskaras ar darbaspēka iztrūkumu (darba devēju aptauja); prognozējot, kurās profesijās tuvākajā nākotnē sagaidāms būtisks darbaspēka trūkums.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Eiropas māmuļa pārkāpj bērnu tiesības

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors, 30.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieki cer, ka nesaskaņas tiks atrisinātas sarakstes, nevis tiesas ceļā un Eiropas komisija ievilks nagus, nevis sekos finansiālas sankcijas

EK prasa atcelt lauksaimniecības zemes iegādes ierobežojumus vairākās valstīs. Paziņojuma ultimatīvā forma ar noteikto divu mēnešu termiņu un draudiem vērsties ES Tiesā liecina par apņēmību izskalot nepaklausīgo delveru, tostarp Latvijas, galvas. Latvija neesot bijusi pietiekami centīga savu noteikumu par lauksaimniecības zemes iegādi pieskaņošanā ES tiesību aktiem. EK uzsver, ka valstīm neklājas radīt tādu regulējumu, kas būtu diskriminējošs attiecībā pret citiem ES pilsoņiem. Tiesa, ierobežojumi mūsu valstī formāli nebūt nenoliedz citu valstu pilsoņus, taču arī uz viņiem attiecas likumā Par zemes privatizāciju lauku apvidos noteiktie 2000 ha griesti, pašvaldības akcepts lielākiem darījumiem, solīšanās sēt burkānus vai ganīt govis un lauksaimnieka diploms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunojamā enerģija vairs nav tikai alternatīva, šobrīd jau var runāt par visu fosilo enerģijas veidu aizvietošanu vēl mūsu dzīves laikā, Dienas Bizness organizētajā konfernecē Tīra enerģija visiem eiropiešiem uzsvēra Vēja enerģijas asociācijas (VEA) valdes loceklis Kristaps Stepanovs.

«Eiropas Savienības mērķis ir panākt 20% atjaunojamās enerģijas izmantošanu gala patēriņā līdz 2020. gadam un 35% līdz 2030. gadam, taču šie mērķi tehnoloģiju attīstības iespaidā jau tiek uzskatīti par pārāk pieticīgiem,» atzīst K.Stepanovs, norādot, ka atjaunojamo energoresursu (AER) progresu virza ne tikai Eiropas Savienība (ES). «Kalifornija sasniegs 50% AER mērķi 2020. gadā, kas ir 10 gadus ātrāk nekā sākotnēji plānots. Arī citi ASV štati izvirza, piemēram, 75% vai 100% mērķus noteiktā periodā. 20-30% līmenis jau kļūst par vakardienu,» pauž VEA valdes loceklis.

Tāpat K.Stepanovs norāda, ka attīstījušās ir arī AER tehnoloģijas. «Tehnoloģijas attīstība saules, vēja un biomasas izmantošanā būtiski palielina atjaunojamās enerģijas ražošanas efektivitāti, kā arī samazina pašizmaksu līdz konkurētspējīgam līmenim, ļaujot zaļajai enerģijai pietuvoties tirgus cenai,» atzīmē K.Stepanovs, aicinot atjaunojamo enerģiju neuztvert tikai kā iespēju sasniegt uzstādītos mērķus. «AER spēj nodrošināt arī zemāku elektroenerģijas cenu, apgādes drošību un kliedētās enerģijas attīstību,» uzsver VEA valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas elektroenerģijas patērētājam raksturīgs kūtrums

Armanda Vilcāne, 15.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieciešams veicināt aktīvāku patērētāju iesaisti tirgū un līdzdarbību sistēmas pakalpojumu nodrošināšanā, Dienas Bizness organizētajā konfernecē Tīra enerģija visiem eiropiešiem uzsvēra AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes loceklis Gatis Junghāns.

Viņš atzina, ka šobrīd elektroenerģijas patēriņš Latvijā ir ļoti neelastīgs, jo esošajā tirgus modelī patērētāju loma ir ierobežota. «Patērētāju iesaiste tirgū pamatā aprobežojas ar piegādātāja maiņu,» pauž AST valdes loceklis. Viņš atklāj, ka Latvijas patērētāji pārsvarā izvēlas fiksētas cenas līgumus - vien 3,3% mājsaimniecību izvēlējušās noslēgt līgumu, kura cena ir piesaistīta Nord Pool Spot elektroenerģijas biržai. Tajā pašā laikā citās Eiropas valstīs situācija ir kardināli atšķirīga - Igaunijā šādi līgumi noslēgti 38% mājsaimniecību, Zviedrijā - 47%, bet Norvēģijā - 72%.

G.Junghāns Latvijas elektroenerģijas patērētāju kūtrumu skaidro ar priekšstatu, ka fiksētās cenas līgumi palīdz izvairīties no dažādiem cenu riskiem un papildu izmaksām. «Taču tas tā nav, jo Zviedrijas un Norvēģijas pieredze liecina, ka ilgtermiņā Nord Pool Spot biržai piesaistītās cenas ir zemākas,» atzīmē G.Junghāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pērn visvairāk darba atļaujas izniegtas Ukrainas pilsoņiem

Elīna Pankovska, 27.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados ir palielinājies iznsiegto darba atļauju skaits Latvijā citu valstu pilsoņiem. Ja divus gadus atpakaļ tika izsniegti 4,8 tūkst. atļauju, tad pagājušā gadā kopumā to skaits bija vairāk nekā 7,68 tūkst., liecina Pilsonības un migrācijas pārvaldes (PMLP) sniegtie dati DB.

Arī salīdzinot ar 2016. gadu, pērn ir izsniegts krietni vairāk darba atļauju citu valstu pilsoņiem. Proti, 2016. gadā tie bija nedaudz vairāk nekā seši tūkst. atļauju. Jāpiemin, ka, piemēram, 2012. gadā šādu atļauju skaits bija tikai 2,68 tūkst. Runājot par valstīm, kuru pilsoņiem visvairāk atļauju ir izsniegts, PMLP norāda, ka top trīs valstis pērn bija Ukraina (4029), Balkrievija (1230) un Krievija (1095). Tāpat sarakstā ir arī Indija, ASV, Filipīnas, Ķīna, Turcija, Kazahstāna un citas.

Savukārt pirmajā vietā, skatoties pēc nozarēm, ierindojas sauszemes un cauruļvadu transports (2952), datorprogramēšana, konsultēšana un saistītās darbības (741), citu transportlīdzekļu ražošana (364), iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana (318). Kā arī, piemēram ēdināšanas pakalpojumi, ēku būvniecība, vairumtirdzniecība, inženierbūvniecība, izglītība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Ņemot vērā nepieciešamās diskusijas par atsevišķām sarakstā esošajām profesijām, valdība atlika lemšanu par kvalificēta darbaspēka piesaisti no ārzemēm atsevišķās jomās.

Ministru kabinets šodien atlika lemšanu par kvalificēta darbaspēka piesaisti no ārzemēm atsevišķās jomās, ņemot vērā, ka vēl nepieciešamas diskusijas par atsevišķām sarakstā esošajām profesijām.

Minētie jautājumi tiks pārrunāti tad, ka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) atgriezīsies no vizītes Korejā.

Ekonomikas ministrija (EM) otrdien izskatīšanai valdībā bija iesniegusi rīkojuma projektu par profesijām, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijā var tikt uzaicināti ārzemnieki.

Tas paredz noteikt, ka ārvalstu darbaspēku varēs piesaistīt 237 profesijās tādās jomās kā zinātne, fizika, ķīmija, matemātika, statistika, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, apstrādes rūpniecība, elektrotehnoloģijas, elektrotehnika, būvniecība, finanšu analīze, zvejas kuģu vadība, gaisa kuģu piloti un tehniskās apkopes personāls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Valdes atbildība. Vai tiešām pārmērīga?

Helmuts Jauja, komerctiesību jurists, 21.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā telpā periodiski uzvirmo diskusijas par to, vai Latvijā uzņēmumu valdes locekļu atbildība ir samērīga. Viedokļi atšķiras diapazonā no «valdes locekļi ne par ko neatbild» līdz «valdes locekļu atbildība ir tik nesamērīgi augsta, ka mums drīz nebūs neviena, kas gribēs uzņemties risku strādāt valdē». Kā tad īsti ir?

Komerclikums lakoniski paredz, ka valdes locekļiem ir jārīkojas kā krietniem un rūpīgiem saimniekiem, pretējā gadījumā ir jāsedz zaudējumi, ja tādi ir radušies valdes rīcības rezultātā. Starptautiskajā praksē valdes locekļi parasti neatbild, ja zaudējumi ir iestājušies biznesa risku dēļ, ja vien valdes locekļi ir rīkojušies labā ticībā, ir rīkojušies ar rūpību, ko no viņiem attiecīgajā situācijā varēja saprātīgi sagaidīt un valdes locekļiem ir bijis pietiekams pamats uzskatīt, ka viņu rīcība ir uzņēmuma interesēs. Tas ir t.s. business judgement rule. Latvijas Komerclikumā šāds formulējums nav atrodams, taču nedz tiesību zinātnieku vidū, nedz tiesu praksē šis princips arī netiek apšaubīts. Vairāk neizpratnes ir jautājumā, vai valdes locekļiem ir jāatbild arī uzņēmuma kreditoru priekšā, t.i. par uzņēmuma nesegtajām saistībām. Latvijas likumos ir paredzēti divi izņēmumi no vispārējā principa, ka valde neatbild par uzņēmuma saistībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi

Armanda Vilcāne - DB žurnāliste, 15.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados pieņemtie politiskie lēmumi sekmējuši tīrās enerģijas izmantošanu Latvijā, nākotnē būtu nepieciešams domāt par vienotiem atbalsta mehānismiem visā Eiropā. To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par tīru enerģiju uzsvēra pieaicinātie nozares eksperti.

Jau ziņots, ka, lai nodrošinātu efektīvāku enerģijas izmantošanu, Eiropas Parlaments (EP) nākamajai desmitgadei noteicis ambiciozus mērķus, kas ietekmē arī biznesa vidi, radot uzņēmējiem ne vien jaunas iespējas, bet arī pārbaudījumus un riskus. Būtiska vieta uzņēmēju diskusijām ar likuma veidotājiem atvēlēta arī šodien notiekošajā DB konferencē Tīra enerģija visiem eiropiešiem, kas visas dienas garumā norisinās Bellevue Park Hotel.

Mērķi ambiciozi

Eiropas Savienībā (ES) būtu jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi visiem enerģētikas tirgus dalībniekiem, domā. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) valdes priekšsēdētājs Rolands Irklis. «No vienas puses, Eiropā tika radīts vienots tirgus, taču tajā pašā laikā atbalsta mehānismi un subsīdiju līmenis jaunajiem ražotājiem katrā valstī bija atšķirīgs. Ja Eiropa raudzījās uz vienotu enerģētikas tirgu kā vienotu mehānismu, loģiski būtu bijis visiem ražotājiem radīt arī vienlīdzīgus noteikumus,» atzīmē R. Irklis, uzsverot, ka jaunajā Tīras enerģijas jeb tā dēvētajā Ziemas pakotnē iekļauti vienotāki mehānismi, kā atbalstīt tīrāku un zaļāku ražošanu, kā arī veicināt energoefektivitāti. DB jau ziņoja, ka EP atbalstījis trīs tā dēvētās Ziemas pakotnes likumprojektus – par energoefektivitāti, atjaunojamo energoresursu (AER) enerģijas izmantošanas veicināšanu un Eiropas Enerģētikas savienības pārvaldību. Likumprojekti paredz visā Eiropā līdz 2030. gadam par 35% paaugstināt energoefektivitāti un vismaz 35% visas patērētās enerģijas iegūt no AER.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Birža ir neizmantots finansējuma piesaistes veids valsts uzņēmumiem

LETA, 27.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Birža ir neizmantots finansējuma piesaistes veids valsts uzņēmumiem, atzina Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta vadītājs Latvijā Andris Grafs.

Viņš norādīja, ka viens no iemesliem, kāpēc Latvijā, iespējams, nevedas ar valsts uzņēmumu akciju kotāciju biržā, ir negatīvā pieredze ar privatizāciju 90.gados. "Domāju, ka viens no iemesliem ir 90.gadu privatizācijas rēgs, kas joprojām klīst apkārt, maldinot sabiedrību un lēmumu pieņēmējus, ka investoru piesaiste ir bīstama rotaļa," sacīja Grafs.

Vēl viens no iemesliem varētu būt saistīts ar to, ka politiskā elite nevēlas zaudēt 100% kontroli par uzņēmumiem.

"Viens no iemesliem, kāpēc ar to ir tik grūti, varētu būt tāds, ka politiskā elite nemaz negrib no savām rokām izlaist 100% lemšanu par uzņēmumiem, jo tad ir jārēķinās arī ar citiem akcionāriem, arī ārvalstu investoriem. Ja uzņēmumam ir vairāki īpašnieki, tas liek sakārtot procesus un izslēdz dažādus spontānus eksperimentus, ko spilgti raksturo gadījums ar ekonomikas ministru Ralfu Nemiro (KPV LV) un "Latvenergo" padomi," pauda Grafs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Iemāca ekstremālās situācijās gūt uzvaru

Anita Kantāne, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāts iemācās saredzēt jebkurus priekšmetus, kurus var izmantot, lai aizsargātos, – šalli, somu, cepuri, atslēgas. Prāta asums ieslēdzas arī ikdienas dzīvē un ļauj saredzēt kritiskas situācijas citās jomās, piemēram, biznesā

Šādi var raksturot cīņas veidu Pekiti Tirsia Kali (PTK), kas izplatās Latvijā, Eiropā un arī citviet pasaulē. Cīņas veids radās Filipīnās, un Latvijas PTK saimei septembrī bija iespēja piedalīties treniņos, ko vada instruktors Tuhons Rommels Tortals (Tuhon Rommel Tortal). Viņš ir pēctecis ģimenei, kura 1897. gadā Filipīnās šo cīņas veidu radīja.

Tas nav sports

«Pekiti radās, lai aizsargātu savu īpašumu un ģimeni. Mēs Filipīnās esam pārdzīvojuši trīs lielus karus – spāņu, amerikāņu un japāņu, kas ietekmēja sadzīvi un kultūru. Cīņas māksla radās, lai izdzīvotu, un par ieročiem kļuva lauksaimniecībā lietotie darbarīki – dažāda veida naži, zobeni. Tie bija vienīgie pieejamie ieroči, lai aizstāvētu savu ģimeni. Šaujamieroču nebija, zemnieki dzīvoja nabadzīgi, un viņu galvenā nodarbošanās bija lauksaimniecība,» vēsturisko fonu PTK rašanās laikā ieskicē T. R. Tortals. Filipīnieša ģimene izkopa cīņas veidu un nodeva to tālāk saviem mācekļiem. Nogurdinošo karu laikā pekiti kļuva par veidu, kā izdzīvot, un nemitīgā karadarbība bija pamats, lai izkoptu cīņas taktiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Strauji augošus uzņēmumus pirks kā karstus pīrādziņus

Māris Ķirsons, 08.08.2018

Auditorkompānijas SIA PricewaterhouseCoopers Biznesa konsultāciju nodaļas direktors Raimonds Dauksts.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības karš, ko izraisīja ASV un Ķīnas, kā arī ASV un ES ievedmuitas tarifu ieviešana, investorus ir darījis piesardzīgus, tomēr nekas neliecina, ka Ķīnas uzņēmumi pārstātu iepirkties Eiropā, to intervijā Dienas Biznesam stāsta auditorkompānijas SIA PricewaterhouseCoopers Biznesa konsultāciju nodaļas direktors Raimonds Dauksts, kurš pavisam nesen atgriezies Latvijā pēc vairāku gadu darbošanās ASV.

Viņaprāt, Latvijā pilnībā netiek izmantots biznesa konsultantu piesaistīšanas iespēju potenciāls, lai risinātu sarežģītus procesus uzņēmumu pirkšanā, pārdošanā, apvienošanā un sadalīšanā.

Fragments no intervijas

Kas ir tie stimuli, kas likuši atgriezties Latvijā?

Kad devos uz ASV, man jau bija skaidrs, ka kaut kad atgriezīšos Latvijā. Nozīmīga loma bija dzīves kvalitātei Latvijā, ko īsti nevar novērtēt līdz brīdim, kamēr neesi bijis ārzemēs. No savas pieredzes varu sacīt, ka Latvijā dzīves kvalitāte ir labāka, nekā mēs paši to apzināmies un novērtējam. Ir lietas, kuras, visu laiku dzīvojot Latvijā, pieņem par pašsaprotamām, bet, nonākot, piemēram, ASV, sāc novērtēt krietni vairāk. Piemēram, rodas jautājums par bioloģisku ēdienu, taču iegādāties ģenētiski nemodificētus pārtikas produktus, kas nebūtu pārsaldināti un citādi pārveidoti, nav nemaz tik vienkārši. Rīgā, nemaz nerunājot par citām Latvijas pilsētām, cilvēki ir pieraduši pie parkiem un kokiem vai jūras tuvuma. Savukārt ASV daudzās vietās par šādu skatu var tikai sapņot, un, lai to redzētu, ir jābrauc daudz desmitu un pat simtu kilometru attālumā. Lai ainavu ar parku (kokiem) varētu redzēt no sava mājokļa loga Ņujorkā, ir jāšķiras no simtiem tūkstošu un pat miljoniem ASV dolāru. Faktiski, esot ASV, novērtēju to, kas ir Latvijā, bet kā nav šajā ekonomiski bagātajā lielvalstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Infrastruktūras projektiem pieejami lieli līdzekļi, taču trūkst projektu, Dienas Bizness organizētajā konfernecē Tīra enerģija visiem eiropiešiem uzsvēra BaltCap Infrastructure Fund (BInF) Investment direktors Latvijā Matīss Paegle.

Viņš atklāj, ka BInF finansē dažādus infrastruktūras projektus, tajā skaitā atjaunojamo energoresursu (AER) un energoefektivitātes projektus. Infrastruktūras projektu, kuri varētu pretendēt uz finansiālo atbalstu, trūkumam ir vairāki iemesli, domā M.Paegle. «Pirmkārt, nenotiek aktīva publiskās un privātās partnerības (PPP) projektu virzība un netiek domāts par to, no kādiem līdzekļiem tiks veiktas investīcijas infrastruktūrā pēc 2020.gada, kad samazināsies Eiropas Savienības fondu apjomi,» pauž M.Paegle, atgādinot, ka, kamēr Latvija joprojām ir pie sava pirmā PPP projekta, Polijā jau īstenoti 128 PPP projekti.

«Tāpat Latvijai joprojām nav nekādas vīzijas par nākotnes atbalsta mehānismiem AER. Gadiem atbalstot dabasgāzes koģenerāciju, tajā skaitā lauvas tiesu maksājot Latvenergo termoelektrostacijām, valsts ir pilnībā iznīcinājusi izpratni par to, kas patiešām ir zaļā enerģija,» atzīmē BInF Investment direktors Latvijā, uzsverot, ka bažīties liek arī priekšvēlēšanu populisms.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Apstākļi, kas novērš uzmanību

Anita Kantāne, DB galvenās redaktores vietniece, 30.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Priekšvēlēšanu aģitācijas periods kārtējām Eiropas Parlamenta vēlēšanām sākās 26. janvārī, taču šoreiz pa Rīgas ielām neredz braukājam autobusus ar kandidātu sejām uz sāniem. Šoreiz autobusi pat bez īpaša marķējuma ir kā baļķis acī, kurš novērš uzmanību no Eiroparlamenta vēlēšanām.

Gan iekšpolitikas, gan ārpolitikas notikumi kopš gada sākuma ir bijuši skaļāki par Eiroparlamenta kandidātu uzrunām. Jau priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākums bija gandrīz vienlaicīgs ar ilgi gaidītās valdības apstiprināšanu. 23. janvārī Saeima apstiprināja Kariņa valdību, un zem sabiedrības lupas nomāca jaunie ministri, nevis ziņas par partiju sarakstiem, kuri mērķē uz Eiroparlamentu.

Savukārt ārpolitikā visa Eiropa sekoja un joprojām seko līdzi Brexit attīstībai, un tā atlikšana iedzīvotāju noskaņojumu doties uz vēlēšanām, iespējams, ietekmē pozitīvi. Proti, Brexit nenotikšana rada iespaidu, ka joprojām esam liela ģimene, nevis šķirta. Kopumā šogad var apgalvot tieši to pašu ko 2014. gadā – vēl nekad EP vēlēšanas nav notikušas uz šāda krīzes, pesimisma un eiroskepticisma fona.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Eiropas Parlaments (EP) atbalstījis vairākus likumprojektus, kas paredz ierobežot arī Latvijā tik aktuālās subsīdijas enerģijas ražotājiem, zaļā enerģija joprojām būs Eiropas prioritāte, Dienas Bizness organizētajā konfernecē Tīra enerģija visiem eiropiešiem uzsvēra EP deputāts Krišjānis Kariņš.

«Šobrīd vēlamies panākt to, ka zaļā enerģija Eiropā konkurē, balstoties uz tirgus principiem,» atklāj K.Kariņš, norādot, ka pašlaik Eiropa virzās prom no subsīdijām akmeņoglēm, dabasgāzei, naftas produktiem, kā arī atjaunojamajiem energoresursiem. «Nevar vieniem subsīdijas atņemt, bet otriem - atstāt. Tas kropļo tirgu. Turpmāk uzņēmējiem sava darbība būs jābalsta uz biznesa plānu, ņemot vērā konkurenci,» atzīmē EP deputāts.

Tajā pašā laikā K.Kariņš uzsver, ka EP pieņemtie lēmumi gan nenozīmē, ka zaļā enerģija vairs nebūs Eiropas prioritāte. «Zaļais virziens paliks nemainīgs, taču elektroenerģijas tirgū vairs nebūs vieta parazītiskai uzņēmējdarbībai,» pauž K.Kariņš, atgādinot, ka šobrīd EP tiek darīts viss iespējamais, lai tirgu atbrīvotu un panāktu lielāku konkurenci starp elektroenerģijas ražotājiem. «Jo vairāk ražotāju, jo asāka konkurence, kas spiedīs uz leju arī elektrības cenas. Iedzīvotāji un uzņēmēji šādā gadījumā būs tikai ieguvēji,» prognozē K.Kariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārstrādājot Latvijā saražoto biogāzi degvielā, jau pašlaik ir iespējams aizvietot pat 10% dīzeļdegvielas tirgus, Dienas Bizness organizētajā konfernecē Tīra enerģija visiem eiropiešiem uzsvēra Latvijas Biogāzes asociācijas pārstāve Kristīne Ruģele.

Viņa atzīmē, ka šobrīd būtu nepieciešams sakārtot normatīvo aktu bāzi, kas ietekmē biometāna sertificēšanu un pārdošanu, kā arī attīstīt biometāna starpvalstu tirgu. «Pašreizējā likumdošana bremzē biogāzes pāreju no koģenerācijas uz biometāna, kuru iegūst bagātinot biogāzi, ražošanu,» atzīst K.Ruģele. Šim apgalvojumam piekrīt arī Ekodoma projektu vadītāja Anda Jēkabsone, apstiprinot, ka izmaiņas normatīvajos aktos tik tiešām ir vajadzīgas.

«Nepieciešams izstrādāt vairākus praktiski un ekonomiski pieejamus biometāna ražošanas un izmantošanas mehānismus. Tāpat vajadzētu izveidot arī vietējo plānu ar mērķi sasniegt vismaz 3% biometāna patēriņu tuvāko piecu gadu laikā,» domā K.Ruģele. Viņa atklāj, ka biometāna cena salīdzināma ar dīzeļdegvielu cenu. «Tajā pašā laikā biometāna gadījumā, piemēram, siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas ir daudz zemākas nekā, izmantojot citas atjaunojamo energoresursu degvielas, kā arī, protams, fosilās degvielas,» skaidro Latvijas Biogāzes asociācijas pārstāve, uzsverot, ka tas ļauj biometānam kļūt par pamatotu risinājumu Latvijas biodegvielu tirgus attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2015. gada valdes locekļiem var nākties pašiem segt vadītā uzņēmuma nodokļu parādus, ja tie pārsniegs 18 tūkst. eiro; eksperti brīdina – sāksies šo amatpersonu imports .

Šāda situācija var rasties, ja jaunā Saeima akceptēs grozījumus likumā «Par nodokļiem un nodevām», kas paredz jaunu pantu par kapitālsabiedrību nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu. Faktiski šīs izmaiņas valdes locekļus kapitālsabiedrībās, kuru īpašnieki riskē ar nodalītu mantu, padarīs par personīgi atbildīgiem – nodokļu nomaksas jautājumā, kas paaugstinās šo amatpersonu risku iekrist, īpaši tad, kad darījumu partneris nesamaksās par piegādāto preci vai sniegtajiem pakalpojumiem. Vienlaikus tiks dots stimuls valdes locekļu amatos apstiprināt ārzemniekus gan no tuvākajām, gan no eksotiskām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ar atombumbu pa zvirbuļiem

Ivars Pommers, Advokātu biroja Glimstedt un partneri Uzņēmumu iegādes un restrukturizācijas grupas vadītājs, 21.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā samērā bieži ir publicēti viedokļi un komentāri saistībā ar vairākām likumu izmaiņām, kas palielina valdes locekļu atbildību. Taču daudzo izmaiņu jūklī pienācīga uzmanība nav pievērsta jaunajam Maksātnespējas likuma 721.pantam, kas maksātnespējas gadījumā paredz valdes locekļu pilnu personīgu atbildību par visiem uzņēmuma pamatparādiem tikai tāpēc, ka maksātnespējas administratoram pietiekamā apmērā un formā nav nodoti grāmatvedības dokumenti.

Pārfrāzējot zināmo teicienu, pieņemtos grozījumus varētu raksturot kā šaušanu ar atombumbu pa zvirbuļiem. To spēkā stāšanās ir atlikta līdz 1.martam, taču jāceļ nopietna trauksme, jo šāda regulējuma ieviešanai būs būtiski negatīva ietekme uz biznesa vidi Latvijā un par jaunās normas negodprātīgas vai nekompetentas piemērošanas upuriem var krist godīgi biznesa vadītāji. Turpretī krāpnieki, kuru apkarošana ir šo likuma izmaiņu mērķis, tāpat atradīs veidus, kā no reālas atbildības izvairīties. Tāpēc jābrīdina godprātīgus valdes locekļus, kādiem riskiem turpmāk var tikt pakļauta visa viņu privātā manta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sievietes vada 7% uzņēmumus Eiropā un 4% pasaulē

Anda Asere, 06.07.2017

Deloitte Baltijas partnere un Lietuvas Biznesa sieviešu asociācijas Lydere dibinātāja un biedre Kristīne Jarve

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē joprojām ir mazs sieviešu īpatsvars uzņēmumu augstākajos amatos; ja kompānijas vadītāja amatā ir sieviete, tad arī valdē un vadībā būs lielāks skaits sieviešu, nekā uzņēmumos, kuros vadītāja lomu pilda vīrietis .

Tā liecina jaunākais profesionālās pakalpojumu firmas Deloitte globālais pētījums Sieviete uzņēmuma vadībā, kurā apskatīts, kā 64 pasaules valstīs tiek veicināta sieviešu iesaiste uzņēmumu augstākā un vidējā līmeņa vadībā, cik šobrīd ir liels sieviešu īpatsvars uzņēmumu valdēs un vai pastāv kopsakarības starp valdes priekšsēdētāja dzimumu un dzimumu diversifikāciju uzņēmuma valdes sastāvā.

Šobrīd pasaulē vidēji 15% no uzņēmuma valdes locekļiem ir sievietes. Kaut arī tas ir par 3% vairāk, nekā 2014. gadā, to var uzskatīt par mazu rādītāju, jo pēdējos gados daudzās valstīs jau ir ieviestas regulas, normas un kvotas, kas paredz dzimumu līdzsvarošanu uzņēmumu vadībā. Ja analizē tikai Eiropas valstis, rādītājs ir augstāks – šobrīd vidēji 23% no uzņēmuma valdes locekļiem ir sievietes. Taču tikai vidēji 7% Eiropā un 4% pasaulē sievietes ieņem valdes priekšsēdētāja vai augstākā vadītāja amatu. Tomēr, salīdzinājumā ar 2014. gadu, sieviešu īpatsvars augstākajos amatos gan pasaulē (2014. gadā 2%), gan Eiropā (2014. gadā 3%) ir vairāk nekā dubultojies. Taču, ņemot vērā faktu, ka dzimumu līdztiesība ir viena no Eiropas Komisijas pamatvērtībām, un tā jau kopš 2010. gada izstrādā stratēģijas un pasākumu plānus, lai veicinātu un nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības vīriešiem un sievietēm uzņēmējdarbībā, rādītāji joprojām uzskatāmi par zemiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Uzņēmumu vadītājiem būs jāatbild par nepamatotiem parādiem

Valdis Kronis, zvērināts advokāts, maksātnespējas procesa administrators, 30.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdes loceklim ir jāvada uzņēmums kā krietnam un rūpīgam saimniekam, kas sevī ietver arī pienākumu nepieļaut nepamatotu parādasaistību rašanos.

Diemžēl mūsu valstī izplatīta ir saistību izpildes kavēšana kā rezultātā darījuma partneri ir spiesti aprēķināt dažādas soda sankcijas. Nereti arī nodokļu pārbaudēs uzņēmumiem tiek veikti uzrēķini par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Vispārpieņemta ir finanšu grūtībās nonākušo uzņēmumu maksātnespējas pieteikšanas novilcināšana, lai sagaidītu noilguma termiņu iestāšanos administratora tiesībām atgūt izsaimniekoto mantu, tādejādi uzņēmumiem ilgstoši turpina pieaugt soda naudas, nokavējuma procenti un līgumsodi.

Līdz šim valdes locekļiem nebija jāatbild par prettiesiskas darbības vai bezdarbības rezultātā radītu parādsaistību pieaugumu, jo tiesu praksē bija nostiprinājies uzskats, ka uzņēmumam aprēķinātās soda sankcijas nav zaudējums, ja tās nav reāli apmaksātas. Īpaši saudzīga līdzšinējā tiesu prakse bija pret valdes locekļiem, kuru uzņēmumiem nodokļu auditos bija veikti uzrēķini un pret kuriem maksātnespējas administratori bija cēluši prasības par zaudējumu piedziņu. Administratoru prasības, praktiski, vienmēr tika noraidītas aizbildinoties ar uzskatu, ka nodokļu auditā netiek vērtēta valdes locekļa civiltiesiskā atbildība un, ka auditā uzrēķinātās soda sankcijas nav atzīstamas par zaudējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru