Baltic pulp likvidācija Latvijai izmaksās 69 tūkst. Ls – pārējo no 210 tūkst. Ls, kas ir likvidēšanas izmaksas segs pārējie akcionāri.

A/s Baltic Pulp likvidācijas izmaksas segs akcionāri proporcionāli sev piederošo akciju skaitam. Ir parakstīts līgums starp Latvijas valsti un Metsä-Botnia AB (Eiropas otrs lielākais celulozes ražotājs) kas ir a/s Baltic Pulp akcionāri par Latvijas celulozes rūpnīcas kompānijas a/s Baltic Pulp darbības izbeigšanu, norādīts Ministru kabineta informācijā.

Valsti a/s Baltic Pulp darbības izbeigšanas līguma sarunās ar esošo un bijušajiem akcionāriem pārstāvēja Valsts kanceleja. Galvenais Valsts kancelejas uzdevums bija panākt, ka esošais akcionārs (Oy Metsä-Botnia AB) un bijušie akcionāri (Södra cell AB, Zviedrija un Oy Metsäliitto International Ltd., Somija) apliecina, ka tiem nav pretenziju pret Latvijas Republiku saistībā ar 900 milj.eiro vērtā a/s Baltic Pulp“ projekta neīstenošanu. Šādi apliecinājumi ir saņemti no Oy Metsä-Botnia AB, Somija, Södra cell AB, Zviedrija un Oy Metsäliitto International Ltd., Somija.

A/s Baltic Pulp turpina darbu pie Sulfātcelulozes rūpnīcas ar jaudu 600 000 t būvniecības Krustpils pagasta Ozolsalā ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojuma. Noslēguma ziņojums tiks pabeigts pēc dažām nedēļām,norādīts a/s Baltic Pulp informācijā. A/s Baltic Pulp Ietekmes uz vidi novērtējuma procesu sāka 2001. gada sākumā, iesaistot 4 zinātniskos institūtus, 5 konsultantu uzņēmumus un lielu skaitu Latvijas un Somijas ekspertu no dažādām organizācijām. «Tomēr pirms Ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojuma iesniegšanas valsts birojā vēl nepieciešams zināms darbs tā pilnīgai pabeigšanai,» situāciju skaidro a/s Baltic Pulp izpilddirektors Jukka Laitinens. Viņš uzsver: «Noslēguma ziņojums ir svarīgs dokuments un tā pabeigšana un rediģēšana prasa vairāk laika nekā bija paredzēts, lai būtu pārliecība, ka materiāls ir pilnībā gatavs.» A/s Baltic Pulp ir projekta uzņēmums, kas pieder Latvijas valstij (33% akciju) un Somijas uzņēmumam Metsaliitto (67% akciju), norādīts a/s Baltic Pulp informācijā.

A/s „Baltic Pulp” akcionāru pilnsapulce valdes locekļus ir ievēlējusi par padomes locekļiem: Eero Kytölä turpmāk būs padomes priekšsēdētājs, bet Uldis Kalniņš padomes priekšsēdētāja vietnieks. Izpilddirektors Jukka Laitinens savukārt ir iecelts par vienīgo valdes locekli, tādējādi izpildirektora amats vairs nepastāv, norādīts a/s „Baltic Pulp informācijā. No 2005. gada 1. februāra A/S „Baltic Pulp” kontaktpersona Latvijā būs Ronalds Drunka.Lai turpinātu A/S „Baltic Pulp” attīstību, „Metsäliitto Cooperative” uzsāks sarunas ar Latvijas valdību. Sākot ar 2005. gada 1. februāri, A/S „Baltic Pulp” jaunā adrese būs Rīgā, Vienības gatvē 87 E, LV – 1004,norādīts a/s Baltic Pulp informācijā.

Sāktas sarunas par celulozes projekta a/s Baltic Pulp likvidāciju. Pagaidām nedz investora, nedz Latvijas valsts puse nekomentē kuluāros dzirdēto par ļoti iespaidīgām kompensācijām, ko investors varētu prasīt no Latvijas valsts par to, ka nerealizējās 900 milj. eiro projekts.

To sarunā ar Db apstiprināja Valsts kancelejas direktores vietniece tiesību aktu lietās Elita Ektermane, vienlaikus uzsverot, "ka šobrīd notiek darbs pie šīs sabiedrības izbeigšanas līgumprojekta izstrādes, jo 67% īpašnieka Metsa-Botnia Ab priekšlikumi par šo jautājumu ir saņemti gan Valsts kancelejā, gan Privatizācijas aģentūrā". Tuvākajā laikā tiks sastādīts konkrēts teksts un tad jautājums tiks virzīts izskatīšanai Ministru kabinetā, kur arī tiks pieņemts galīgais lēmums, skaidro E. Ektermane.

Sīkāk nestāstīs

Viņa norāda, ka visa sīkākā informācija par AS Baltic Pulp darbības izbeigšanu vismaz šobrīd vēl nav izpaužama, tāpēc neko vairāk ne par otra līdzīpašnieka izvirzītajiem nosacījumiem, ne par Latvijas nostāju nevarot pateikt. Tieši minēto iemeslu dēļ viņa arī nekomentēja kuluāros dzirdētās runas par kādām iespaidīgām kompensācijām, ko it kā investors varētu prasīt no Latvijas par to, ka netika realizēts apmēram 900 milj. eiro vērtās celulozes rūpnīcas projekts. E.Ektermane tomēr norādīja, ka Valsts kanceleja šais sarunās rūpējas par to, lai valsts intereses būtu maksimāli aizsargātas un vēlāk nebūtu pārsteigumu par negatīvām sekām budžetam.

Lai arī Latvijas valdība jau 2003. gada janvārī nolēma pārdot Latvijas valstij piederošos 33 % celulozes rūpnīcas a/s Baltic Pulp akciju, tomēr līdz šim — gandrīz divu gadu laikā — darījums nav īstenots.Valdības lēmums paredzēja, ka Latvijas valstij piederošo 33 % celulozes rūpnīcas a/s Baltic Pulp akciju pārdošanas cena nedrīkst būt mazāka par to nominālvērtību — apmēram 65 000 Ls. «A/s Baltic Pulp valstij piederošo akciju pārdošana ir saistīta ne tikai ar pašu pirkšanas — pārdošanas darījumu, bet arī ar investīciju nosacījumiem un paša projekta tālāko virzību, un no tā ir atkarīga arī šo kapitāldaļu vērtība, kuras valsts plānojusi pārdot,» skaidro Privatizācijas aģentūras sabiedrisko attiecibu speciāliste Aiga Pelane. Viņa norāda, ka viens no būtiskākajiem jautājumiem projekta attīstībā bija saistīts ar Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinumu par rūpnīcas celtniecības iespējamību. Šāds atzinums tapa tikai 2004. gada 17. maijā. Taču atzinumā bija uzsvērts, ka iecerētajai rūpnīcai ir aizliegts izmantot balināšanas tehnoloģiju ar hlora savienojumu saturošajām ķimikālijām un a/s Baltic Pulp šo aizliegumu apstrīdēja. «Līdz ar to tikai tagad šis jautājums ir atrisinājies, un būtu vēlams, lai tiktu turpinātas valsts un investora sarunas gan par investīciju nosacījumiem, gan nosacījumiem ar kādiem savas daļas ir gatava pārdot valsts, gan ar kādiem nosacījumiem tās ir gatavs tagad iegādāties investors,» uzsver A. Pelane. Viņa atzina, ka pēdējo mēnešu aktualitāte bija saistīta arī ar a/s Baltic Pulp pārreģistrāciju Komercreģistrā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksu kārtību "Baltic International Bank" noguldītājiem, sākot ar ceturtdienu, 22.decembri, informē FKTK pārstāvji.

Tādējādi garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem tiks sāktas septītajā darbadienā kopš noguldījumu nepieejamības iestāšanās, kuru FKTK konstatēja ar 13.decembra lēmumu.

Baltic International Bank akcionāri nepiekrīt bankas darbības apturēšanai 

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam...

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu garantētajai atlīdzībai ir jābūt pieejamai bankas noguldītājiem ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad konstatēta noguldījumu nepieejamība.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda (NGF), un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Latvijas kredītiestāžu klienti ir valsts aizsardzībā, skaidro FKTK pārstāvji. Valstī izveidotā noguldījumu garantiju sistēma šādā situācijā sniedz risinājumus, kā nodrošināt klientu noguldījumu aizsardzību. FKTK ir nodrošinājusi noguldītāju interesēm atbilstošāko risinājumu un izstrādājusi kārtību, kā tiks organizēta garantētās atlīdzības izmaksas. Garantētās atlīdzības veidā savus noguldījumus saņems 1257 vai 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksu FKTK nodrošinās ar Latvijas Bankas starpniecību, izmantojot Latvijas Bankas informācijas sistēmas, tādējādi nodrošinot pēc iespējas ātrāku un noguldītājiem ērtāku garantētās atlīdzības izmaksu Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā termiņā.

Garantēto atlīdzību katram noguldītājam izmaksās vienā nedalītā maksājumā eiro valūtā ar pārskaitījumu uz "Baltic International Bank" noguldītāja vārdā atvērtu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē, kura darbojas SEPA ("Single Euro Payments Area") zonā.

"Baltic International Bank" klienti - noguldītāji varēs pieteikt sev pienākošos garantēto atlīdzību, izmantojot "Baltic International Bank" internetbankas sistēmu un iesniedzot garantētās atlīdzības pieteikumu.

Tiem bankas klientiem - noguldītājiem, kuriem nav pieejas tiesību "Baltic International Bank" internetbankai, būs iespēja trijos veidos pieteikt garantētās atlīdzības izmaksu - "Baltic International Bank" darba laikā fiziski ierodoties klātienē bankas telpās - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, vai iesniegt pieteikumu, kas parakstīts ar drošu elektronisko parakstu un nosūtīts uz "Baltic International Bank" e-pasta adresi "[email protected]", vai arī nosūtīt notariāli apliecinātu pieteikumu pa pastu uz "Baltic International Bank" adresi - Grēcinieku ielā 6, Rīgā, LV- 1050.

Garantētās atlīdzības pieteikumus nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim jāiesniedz Latvijas Bankas telpās tās darba laikā - līdz 30.decembrm (ieskaitot) Latvijas Bankas klientu kasēs Krišjāņa Valdemārā ielā 1B, Rīgā, bet no 2.janvāra Latvijas Bankas jaunajās klientu kasēs Bezdelīgu iela 3, Rīgā.

Saskaņā ar nepilngadīgā noguldītāja likumiskā pārstāvja vai personas, kura sākotnēji atvēra kontu nepilngadīgajam noguldītājam, pieteikumu garantētās atlīdzības izmaksa tiks pārskaitīta uz pieteikumā norādīto kontu, kurš atvērts uz nepilngadīgā vārda citā noguldījumu piesaistītājā un kurā esošo līdzekļu izmantošanas nosacījumi ir līdzīgi tiem, kādi bija noteikti "Baltic International Bank".

FKTK par garantētās atlīdzības (noguldījuma) pārskaitīšanu uz nepilngadīgās personas - noguldītāja kontu citā kredītiestādē nekavējoties rakstiski paziņos nepilngadīgā noguldītāja likumiskajam pārstāvim.

Vienlaikus saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu FKTK uzlikusi par pienākumu "Baltic International Bank" segt FKTK prasījumu izmaksātās garantētās atlīdzības apmērā.

Latvijas Noguldījumu garantiju sistēma paredz līdz 100 000 eiro garantēto atlīdzību katram noguldītājam, kuram ir tiesības uz garantēto atlīdzību. To izmaksā gan fiziskām, gan juridiskām personām par visu veidu noguldījumiem jebkurā valūtā. Garantētā atlīdzība attiecas uz bankas klientu noguldījumiem, uz noguldījumu procentiem, kas uzkrāti līdz noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienai.

Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien, 12.decembrī, ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank". Savukārt 13.decembrī pieņemts lēmums par noguldījumu nepieejamību bankā.

Vienlaikus policijas speciālo uzdevumu vienība, izsitot ieejas durvis, pirmdienas vakarā ielauzās "Baltic International Bank" ēkā Grēcinieku ielā, Vecrīgā, novēroja aģentūra LETA. Neoficiāla informācija liecina, ka kratīšanas notika arī bankas amatpersonu dzīvesvietās.

Pēc aģentūras LETA rīcībā esošās informācijas, izmeklēšanas darbības "Baltic International Bank" notikušas kriminālprocesā par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

FKTK lēmums paredz, ka 12.decembrī plkst.18 bankai pilnībā bija jāpārtrauc finanšu pakalpojumu sniegšana, ieskaitot klientu maksājumu izpildi. Tas nozīmē, ka no šī brīža "Baltic International Bank" karšu, internetbankas un maksājumu darbība ir apturēta.

Šāds lēmums pieņemts, lai nepieļautu līdzekļu aizplūšanu no bankas un aizsargātu bankas klientu un kreditoru intereses.

FKTK atzinusi "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un lēmusi neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēmusi, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bijuši nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Likums paredz, ka piecu darbdienu laikā no dienas, kad FKTK konstatējusi bankas nespēju izmaksāt noguldījumus, jāpieņem lēmums par noguldījumu nepieejamību. Ne vēlāk kā septiņu darbdienu laikā pēc dienas, kad iestājusies noguldījumu nepieejamība, jāuzsāk garantētās atlīdzības izmaksa.

Savukārt "Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt FKTK lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu. Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Iepriekš šī gada martā "Baltic International Bank" ziņoja, ka vairākuma akciju īpašnieki Valērijs Belokoņs un Vilorijs Belokoņs vienojušies par daļu akciju pārdošanu Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) šeiham Hamadam bin Halifam bin Mohammedam al Nahjanam, kurš tādējādi kļūtu par bankas lielāko akcionāru. Darījumu bija plānots pabeigt pēc Eiropas Centrālās bankas un FKTK apstiprinājuma saņemšanas, taču tāds netika saņemts.

Augustā FKTK padome piemēroja "Baltic International Bank" soda naudu 5325 eiro apmērā par revidēta gada pārskata savlaicīgu neiesniegšanu un nepubliskošanu.

"Baltic International Bank" šogad deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Septembra beigās "Baltic International Bank" kapitāla un rezervju apmērs bija 33,519 miljoni eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2021.gada beigās.

"Baltic International Bank" pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 5,091 miljona eiro apmērā, kas ir 4,3 reizes vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt bankas aktīvi 2021.gada 31.decembrī bija 210,771 miljona eiro apmērā, kas ir par 3,1% jeb 6,675 miljoniem eiro mazāk nekā 2020.gada beigās.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

Tehnisko ekspertu kopējs darbs ļauj veidot efektīvāku, mūsdienīgāku un ekonomiski izdevīgāku elektrotīklu

To intervijā DB saka a/s Sadales tīkls valdes loceklis, tehniskais direktors Raimonds Skrebs, piebilstot, ka tas ir ļoti svarīgi elektrodrošības uzlabošanai un elektroapgādes kvalitātei.

Kā uzņēmumā nonācāt līdz idejai izveidot tehnisko ekspertu kopu?

Mūsdienās, kad ļoti strauji attīstās tehnoloģijas un iekārtas, to izvēle un ilgtspējas novērtēšana ir ārkārtīgi svarīgs jautājums. Tāpēc 2012.gadā uzdevām sev jautājumu, kā šādos brīvā tirgus apstākļos ar tik ļoti piesātinātām dažādām tehnoloģijām, iekārtām un atšķirīgiem piedāvājumiem dzīvot tālāk? Jāņem arī vērā fakts, ka tirgus dalībnieki ir ar tik dažādiem mērķiem, proti, daļa ir godprātīgi ilgtermiņa spēlētāji, daļa ir ar īstermiņa mērķiem «nopirkt/pārdot», bet mēs sapratām, ka Latvijā neesam tik bagāti, lai kļūdītos. Pirmkārt, mēs nevaram atļauties elektrotīklā uzstādīt tehnoloģijas, kuras vēlāk izrādās nederīgas. Neesam tik bagāti, lai pirktu lētas preces, kas vēlāk ekspluatācijā var uzņēmumam izrādīties dārgas. Otrkārt, mūsu uzstādījums ir, ka tam, ko mēs pērkam, ir jākalpo četrdesmit, piecdesmit gadu. Mēs esam to stingri definējuši. Mūsu izbūvētajām vai rekonstruētajām elektroietaisēm ir jākalpo nākamajām paaudzēm, tāpēc ir svarīgi, lai visas iekārtas un elektrotīkla elementi būtu kvalitatīvi. Nonācām pie secinājuma, ka uzņēmumā ir jādibina tehnisko ekspertu kopa.

Latvijā darbību sāk jauns interneta medijs www.whatcar.lv.

What Car? ir viens no pasaulē ietekmīgākajiem auto ekspertu medijiem, kas kopš 1972. gada tiek izdots Lielbritānijā un citās pasaules valstīs. Jau vairāk nekā 30 gadu What Car? eksperti piedāvā objektīvu, neatkarīgu ekspertu vērtējumu par jauniem un lietotiem automobiļiem.

What Car? mērķis – palīdzēt pircējiem nopirkt piemērotāko auto par atbilstošāko cenu. Latvijā Whatcar.lv sāk darbību kopā ar diviem partneriem – vadošo līzinga kompāniju Hansa Līzings un apdrošināšanas kompāniju IF Latvia.

Whatcar.lv lasītājiem būs pieejami neatkarīgu ekspertu vērtējumi par vairāk nekā 300 jauniem auto (rudenī saturs tiks papildināts ar ekspertu vērtējumiem par 400 lietotiem automobiļiem), jaunākās auto ziņas un reportāžas no auto notikumiem pasaulē un Latvijā, padomu sadaļa auto pircējiem, unikāli tirgus pētījumi, kā arī lasītāju vērtējumu sadaļa. Sadarbībā ar What Car? televīziju Whatcar.lv lasītājiem būs pieeja vairāk nekā 400 video testu, kā arī video reportāžām.

"Baltic International Bank" akcionāri nepiekrīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu, pavēstīja bankas pārstāvji.

Viņi norāda, ka "Baltic International Bank" pašreiz pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

Bankas akcionāri apliecina, ka "banka ir labā finansiālā stāvoklī un spēj norēķināties ar visiem klientiem, neizmantojot valsts līdzekļus, jo pieejamais operatīvo līdzekļu apjoms ir pietiekams, lai nebūtu nepieciešams izmantot Noguldījuma garantijas fonda līdzekļus".

Lai kredītiestāde varētu turpināt savu darbu un nodrošināt vairāk nekā 200 darbiniekiem darba vietas, "Baltic International Bank" akcionāri ir gatavi meklēt risinājumu ar regulatoriem, kas neparedz licences anulēšanu, bet gan kapitāla turpmāku stiprināšanu un darba turpināšanu.

Oy Metsä-Botnia Ab iesniegusi Latvijas valdībai ierosinājumu likvidēt a/s Baltic Pulp un izbeigt iesaldēto celulozes rūpnīcas projektu. Pirms vairākiem gadiem izstrādātais celulozes rūpnīcas koncepts vairs neesot konkurētspējīgs, Db.lv informēja Oy Metsä-Botnia Ab direktors Jukka Laitinens.

A/s Baltic Pulp īpašnieki ir Latvijas valsts (33%) un Oy Metsä-Botnia Ab (67%). Baltic Pulp uzdevums bija izpētīt iespējas būvēt Latvijā celulozes rūpnīcu, kas gadā saražotu 600 000 tonnu produkcijas un kuras izmaksas būtu apmēram 900 miljoni eiro.

A/s Baltic Pulp tika izveidota 2000. gadā, un tās īpašnieki bija Metsäliitto, Södra Skogsägarna un Latvijas valsts. 2005. gadā kompānija tika nodota Oy Metsä-Botnia Ab īpašumā.

Oy Metsä-Botnia Ab ir otrs lielākais celulozes ražotājs Eiropā. Tā ikgadējais produkcijas apjoms ir 2,7 miljoni tonnu celulozes, un visas piecas Botnia celulozes rūpnīcas atrodas Somijā. Botnia pašlaik būvē miljona tonnu jaudas eikaliptu celulozes rūpnīcu Urugvajā. Krievijā kompānija 2006. gadā beigusi zāģētavas celtniecību. Botnia īpašnieki ir Metsäliitto Group (53%) un UPM-Kymmene Corporation (47%).

26. februārī, sāks darboties a/s Baltic Pulp uzlabotā mājas lapa. Tas būs vērtīgs informācijas avots par Ozolsalas celulozes rūpnīcas projektu. Mājas lapa sniedz informāciju arī par projekta sociālekonomiskās un vides ietekmes prognozēm, norādīts a/s Baltic Pulp informācijā. Ņemot vērā pašreizējo projekta attīstības gaitu, īpaša uzmanība mājas lapā tiek pievērsta informācijai par celulozes rūpniecības vides aspektiem. Iekļautas arī lietderīgas saites uz saistītām mājas lapām, lai tās apmeklētāji varētu iegūt papildus informāciju, norādīts a/s Baltic Pulp informācijā. Baltic Pulp cer, ka uzlabotā mājas lapa palīdzēs tās lasītājiem iegūt noderīgu informāciju un veicinās iesaistīšanos produktīvās diskusijās.

"Baltic International Bank" klientiem garantētajās atlīdzībās līdz šim ir izmaksāti 12,976 miljoni eiro, informē Latvijas Bankā.

Centrālajā bankā informē, ka līdz piektdienas, 13.janvāra, dienas beigām noguldījumus garantētās atlīdzības veidā bija saņēmis 461 "Baltic International Bank" noguldītājs.

No visiem noguldītājiem, kuri līdz šim ir saņēmuši garantēto atlīdzību, 71,8% ir iekšzemes klienti.

Jau vēstīts, ka 22.decembrī sākās garantēto atlīdzību izmaksas "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantēto atlīdzību izmaksai "Baltic International Bank" noguldītājiem ir nepieciešami 43,7 miljoni eiro. Garantētās atlīdzības veidā noguldījumus saņems 1257 bankas klienti jeb 80% no visiem "Baltic International Bank" noguldītājiem.

Garantētās atlīdzības izmaksas pilnībā veiks no Latvijas Noguldījumu garantiju fonda, un šim mērķim nebūs nepieciešami līdzekļi no valsts budžeta.

Ministru kabineta sēdē, pirmdien, 4. augustā apstiprināts jaunās VKKF padomes sastāvs, kas stājas to ekspertu vietā, kuru pilnvaru termiņš ir beidzies.

Par VKKF padomes locekļiem apstiprināti un darbu uzsāks:

• Filmu mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Daira Āboliņa – Ilješane;

• Latvijas Pašvaldību savienības Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja Ligita Gintere;

• Nacionālās kultūras padomes locekle Nora Ikstena;

• Mūzikas un dejas mākslas ekspertu komisijas nozaru priekšsēdētājs Rolands Kronlaks;

• Kultūras mantojuma nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Dace Lamberga;

• Teātra mākslas nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Edīte Leščinska;

• Starpnozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Ilze Martinsone;

• Literatūras nozares ekspertu komisijas priekšsēdētāja Dace Meiere;

Celulozes rūpnīcas projekta kompānijas a/s Baltic Pulp (BP) ārvalstu akcionāram ir jāpieņem lēmums par Latvijas valstij piederošo 33 % akciju pārņemšanu un projekta turpināšanu vai arī tā izbeigšanu. Tā sarunā ar Db atzina iecerētās darba grupas vadītājs zemkopības ministrs Mārtiņs Roze. Viņš norādīja, ka BP šobrīd atrodoties tā kā «pakārta gaisā», jo Latvijas valdība jau 2003. gadā pieņēma lēmumu par izstāšanos no šīs uzņēmējsabiedrības, taču nav otra akcionāra lēmuma par šo 33 % akciju pārņemšanu, pretējā gadījumā BP tiek likvidēta. Ministrs piekrita uzstādījumam — vai nu potenciālais investos Metsä Botnia (Metsäliitto grupa) pārņem pilnībā Baltic Pulp un realizē celulozes rūpnīcas projektu, vai arī Baltic Pulp tiek likvidēta. M. Roze atzina, ka konkrētu lēmumu pieņemšanas termiņš ir atkarīgs no abām pusēm, it īpaši tāpēc, ka šobrīd ir atsākušies kontakti — konsultācijas — ar potenciālajiem investoriem.

#Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts.

Šī gada sākums būs nozīmīgs satiksmes ministram, jo gandrīz pēc divu gadu stratēģiskā investora meklējumiem ir jāatrāda rezultāts. Uzdevums nav vienkāršs, par ko varētu liecināt tas, ka ministrs vairs nerunā par stratēģiskā investora piesaisti, bet, iespējams, uz valdību virzīs finanšu investora piedāvājumu.

Daudzi igauņi un lietuvieši mūs apskauž par Air Baltic un Rīgas kā Baltijas avio nozares centru, tomēr uzņēmuma uzturēšana ir prasījusi lielus valsts līdzekļus, jo īpaši pēc B. Flika atstātā «mantojuma», ar kura sekām uzņēmums cīnās vēl šodien.

Valsts pēdējo sešu gadu laikā uzņēmumā Air Baltic ir ieguldījusi apmēram 220 miljonus eiro: no 2010. līdz 2012. gadam tika veiktas ap 140 miljonu eiro valsts investīcijas, ieskaitot LVRTC iegādātās 0% obligācijas un divus kapitalizētus valsts aizdevumus, bet 2015. gada nogalē valsts ieguldīja vēl 80 miljonus eiro kopā ar Vācijas investoru Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu.

Ceturtdien sumināti Nasdaq Baltic biržās kotētie uzņēmumi par labākajām investoru attiecībām 2014.gadā.

Apbalvošanas ceremonija notika jau devīto gadu pēc kārtas un norisinājās vienlaicīgi Rīgā, Viļņā un Tallinā ar video tilta starpniecību.

Igaunijas ūdensapgādes uzņēmums Tallinna Vesi atzīts par uzvarētāju galvenajā nominācijā Labākās investoru attiecības Baltijas valstīs jau otro gadu pēc kārtas.

Lietuvas valsts uzņēmums Klaipėdos nafta ieguva 1.vietu nominācijā Lielākais progress gada laikā un saņēma Nasdaq grupas valdes priekšsēdētāja Boba Greifelda uzaicinājumu svinīgi iezvanīt tirdzniecības sesijas atvēršanas zvanu Nasdaq MarketSite studijā - Ņujorkas Taimskvērā.

«Lai uzņēmums mūsdienās būtu ienesīgs, ar investoru un finansējuma piesaisti izaugsmei vien nepietiek – arvien robustākais finanšu tirgus regulējums diktē nepieciešamību parādīt godīgu, atklātu un pastāvīgu dialogu ar investoriem un saprātīgu korporatīvās pārvaldības praksi,» sacīja Arminta Saladžienė, Nasdaq Baltic vadītāja.

Igaunijas valstij piederošā enerģētikas kompānija Eesti Energia draud savu lielāko klientu - papīra ražotāju Horizon Pulp & Paper - atstāt bez elektrības, ja tas līdz 1. augustam nesamaksās savu parādu par Eesti Energia veiktajiem pakalpojumiem, ziņo BBN.

Eesti Energia sabiedrisko attiecību pārstāvis Ivari Marukašvili (Ivari Marukahvili) norādījis, ka gadījumā, ja netiks samaksāta parāda summa, kura pagaidām netiek izpausta, Eesti Energia būs spiesta atstāt kompāniju bez elektrības padeves, kas nozīmētu Horizon Pulp & Paper rūpnīcas slēgšanu.

Horizon Pulp & Paper rūpnīcas izpilddirektore Žanna Botvinkina (Žanna Botvinkina) norādīja, ka viņai ir zināms par parādu, taču sīkāk viņa situāciju nekomentēja.

Būvuzņēmējs Ainārs Pauniņš notiesājošam spriedumam esot gatavs. Intervijā uzņēmējs, kura vārds šobrīd bieži tiek piesaukts gan saistībā ar Maxima traģēdiju, gan uguns postījumiem Rīgas pilī, stāsta par Latvijas būvniecības tirgus īpatnībām, vājajiem posmiem un arī problēmu iemesliem.

Kā ir mainījusies jūsu dzīve kopš Zolitūdes traģēdijas?

Tas, kas notika Zolitūdē, bija briesmīgi. Es to pārdzīvoju divas trīs reizes vairāk nekā daudzi citi. Traģēdija ir skārusi arī manus ģimenes locekļus un tuviniekus. Es jūtu milzīgu morālo līdzatbildību par to, kas ir noticis, jo nekas tāds nedrīkstēja notikt. Tas nedrīkst atkārtoties. Mēģinām noskaidrot cēloņus notikušajam, tāpēc esam piesaistījuši gan vietējos, gan britu ekspertus, kas dod savus slēdzienus. Sadarbojamies arī ar tiesībsargājošajām institūcijām. Kopš Zolitūdes traģēdijas veicam dubultu drošības kontroli būvniecības objektos. Tas nozīmē, ka objektā būvniecības laikā būvuzraugs izvērtē visas konstrukcijas, dodot slēdzienu par to nestspēju un citām īpašībām saskaņā ar projektu. Šādu pašu pārbaudi veicam, kad objekts tiek nodots ekspluatācijā.

Dienas laikā biedrības «Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi» dienas aprūpes centrā izgatavo dažus desmitus sveču

Biedrība «Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi» sniedz dienas aprūpes centra pakalpojumu pilngadību sasniegušiem cilvēkiem ar smagiem attīstības traucējumiem. Jau četrus gadus centrā ir sveču darbnīca, kas ir dienas aprūpes centrā integrēta nodarbinātības aktivitāte. «Sveču gatavošana ir ļoti piemērota centra apmeklētājiem, jo šo aktivitāti var sadalīt nelielos posmos, līdz ar to ir iespējams piemeklēt katram cilvēkam darbiņu, kuru viņš spēj veikt. Sveču gatavošanā mēs izmantojam īpašu tehnoloģiju, kas ietver arī terapeitisku efektu,» saka Inga Šķestere, biedrības «Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi» valdes priekšsēdētāja.

Viņas skatījumā sveču darbnīca ir lieliska aktivitāte cilvēkiem ar smagiem kustību traucējumiem, jo to iespējams sadalīt dažādos posmos, lai ikviens spētu darboties savu iespēju robežās. Apmeklējot darbnīcas, jaunieši piedalās dažādos sveču tapšanas procesos – lauž parafīna plāksnes, pilda sveču formas utt. «Jaunieši darba procesā strādā, lai sniegtu patīkamas emocijas sveču saņēmējiem. Katrs jaunietis rada unikālas sveces, kas sniedz mīlestību, neviltotu prieku un lepnumu par paveikto,» teic I. Šķestere.

Publiskajā telpā izskanējusi informācija par “būvnieku karteļa” ietekmi uz Latvijai pieejamo Eiropas Savienības finansējumu, sodiem un nākotnes iespējām.

Vienas frontes pusē saka, ka risks šādām sekām ir ārkārtīgi augsts un šo ideju aktīvi pauž arī sociālajos tīklos, savukārt no otras puses proponē – Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā soda gatavošanu neapstiprina. Lasītājs ārpus nozares, visticamāk, netiek gudrs, kuram viedoklim pieslieties, tāpēc sniegšu īsu ieskatu būvniecības procesā no Latvijas būvniecības nozares ekspertu skatu punkta, kas visnotaļ spilgti korelē ar Konkurences padomes lēmumu “būvnieku karteļa” lietā. Pasūtītāja kompetencei Konkurences padomes skatījumā ir būtiska ietekme uz būvniecības procesu, jo tieši pasūtītāja pieņemtie lēmumi dod virzību tālākajam būvniecības procesam.

SIA Baltic Airlines vērsies Rīgas apgabaltiesā ar prasību pret a/s Latvijas krājbanku, apstrīdot komercķīlas tiesību izlietošanu.

To sarunā ar DB atzina 100% airBaltic meitas kompānijas SIA Baltic Airlines valdes loceklis Alnis Vītols. «Prasības pieteikumu tiesā iesniedzu ar mērķi, aizstāvēt kompānijas Baltic Airlines intereses,» sacīja A. Vītols. Viņš uzsver, ka pārsūdz Latvijas krājbankas realizēto Baltic Airlines nevis airBaltic komercķīlu. «Sīkākas pārsūdzības detaļas es jums pat gribot nevaru atklāt, jo visas līgumsaistības ir konfidenciālas, es nevaru atklāt ne strīda būtību, ne citu ar šo faktu saistīto informāciju,» piebilst A. Vītols, norādot, ka pārstāv tikai un vienīgi Baltic Airlines, nevis kāda konkrēta mātes kompānijas airBaltic akcionāra intereses.

Nevienu no Latvijā iegādātajiem dzīvojamajiem īpašumiem Lielbritānijas uzņēmums One Baltic Investment Group (One Baltic) tuvāko gadu laikā neplāno pārdot, visi īpašumi tiek izīrēti, sacīja One Baltic izpilddirektors Jurijs Ušeņins.

«Investīciju projektus Rīgā neuztveram kā spekulatīvus projektus, One Baltic stratēģija neparedz īstermiņa investīcijas, piemēram, - šodien nopirkām, rīt pārdodam. Lielākā daļa One Baltic nopirkto kvadrātmetru ir tādi kā Kaivas ielā 50 - nepabeigti dzīvokļi bez apdares, kurus iepriekšējais īpašnieks nav spējis pabeigt. One Baltic sadarbībā ar vietējām būvfirmām veic dzīvokļu apdari un tad tos piedāvā īres tirgū,» skaidroja Ušeņins.

Viņš piebilda, ka One Baltic cenšas ieviest jaunievedumus Latvijas īres tirgū, piemēram, jau veicot Mārupē iegādāto dzīvokļu apdares darbus, potenciālajiem īrniekiem tika piedāvāts - ja īrnieks vēlas noslēgt ilgtermiņa īres līgumu, piemēram, uz trīs gadiem, tad īrniekam ir dzīvokļa izpirkšanas tiesības. Turklāt pēdējā gada laikā iemaksātā īres maksa tiks skaitīta kā iemaksa par dzīvokļa iegādi.

A/s Baltic Pulp (BP) Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā iesniegusi Sulfātcelulozes rūpnīcas būvniecības Krustpils pagasta Ozolsalā ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojumu. Tagad tiks veikta iesniegtā ziņojuma izvērtēšana, skaidro Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja direktors Jānis Avotiņš. Viņš atzīst, ka nepieciešamības gadījumā birojam ir tiesības no a/s Baltic Pulp (67 % akciju pieder Somijas koncernam Metsaliitto un 33 % Latvijas valstij) prasīt iesniegto ziņojumu papildināt. «Ja viss rit savu gaitu, tad divu mēnešu laikā —ap 18. maiju var sagaidīt Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja atzinumu par šo projektu un tā realizācijas gadījumā izvirzītajiem priekšnoteikumiem,» uzsver J. Avotiņš. Viņš aicināja visus Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts birojā iesniegt savus priekšlikumus un vērtējumu par celulozes rūpnīcas prognozēto ietekmi uz vidi. Turklāt iesniegtā noslēguma ziņojumā tāpat kā agrāk iesniegtā BP darba ziņojuma izvērtēšanā piedalīsies dažādi speciālisti. Ja kāda no pašvaldībām, kura atrodas celulozes rūpnīcas ietekmes zonā, iebildīs pret šī projekta realizāciju, tad galīgais lēmums būs jāpieņem politiskā līmenī — Latvijas valdībai, kuru šobrīd vada zaļais premjers Indulis Emsis. Jāatgādina, ka 2003. gada 8. aprīlī Ietekmes uz vidi valsts birojam tika iesniegts ietekmes uz vidi novērtējuma darba ziņojums, savukārt 2003. gada 30.jūnijā BP no Ietekmes uz vidi novērtējuma valsts biroja saņēma atzinumu par iesniegto ziņojumu ar pieprasītajiem jautājumiem un papildinājumiem. Kopumā BP sagatavotais ietekmes uz vidi novērtējuma noslēguma ziņojums ir uz vairāk nekā 1000 lappusēm. Jāatgādina, ka pērnvasar BP prognozēja, ka Ietekmes uz vidi vērtējuma galīgais ziņojums tiks iesniegts – 2003. gada 3. ceturksnī.