1.Statūtu grozījumu izskatīšana, apstiprināšana, statūtu jaunās redakcijas apstiprināšana (attiecībā uz jaunās nodaļas ievešanu statūtos - personāla akcijas).

Lēmuma projekts: „Grozīt Sabiedrības statūtus sekojoši: Grozīt statūtu 3.5.

punktu un izteikt to šādā redakcijā:

3.5. 2013 akcijas 1.00 (viens) LVL nominālvērtībā katra ir personāla akcijas,

attiecībā uz kurām ir piemērojami sekojošie noteikumi:

3.5.1. Personāla akcijas var iegūt tikai Sabiedrības darbinieki un valdes

locekļi vai pati Sabiedrība, ievērojot Statūtos un likumdošanā noteiktus

ierobežojumus.

3.5.2. Personāla akciju īpašniekiem nav balsstiesību Sabiedrības akcionāru

sapulcēs un tiem nav tiesību saņemt likvidācijas kvotu.

3.5.2. Sabiedrības Personāla akciju uzskaitei Sabiedrības valde ved Sabiedrības

personāla akciju reģistru. Par personāla akciju īpašniekiem ir atzīstami tie,

A/s Latvijas tilti kārtējā akcionāru pilnsapulcē, kas notika

2007.gada 11.maijā, tika pieņemti sekojoši lēmumi:

1.Akcionāru sapulce pieņēma lēmumu apstiprināt piedāvātos AS Latvijas tilti

Statūtu grozījumus un Statūtus.

AS Latvijas tilti Valdes piezīme: „Grozīt Sabiedrības statūtus sekojoši:

Grozīt statūtu 3.5. punktu un izteikt to šādā redakcijā:

„3.5. 2013 akcijas 1.00 (viens) LVL nominālvērtībā katra ir personāla akcijas,

attiecībā uz kurām ir piemērojami sekojošie noteikumi:

3.5.1. Personāla akcijas var iegūt tikai Sabiedrības darbinieki un valdes

locekļi vai pati Sabiedrība, ievērojot Statūtos un likumdošanā noteiktus

ierobežojumus.

3.5.2. Personāla akciju īpašniekiem nav balsstiesību Sabiedrības akcionāru

A/s Olainfarm 2007.gada 13.aprīļa kārtējās akcionāru sapulces lēmumu projekti:

1. Valdes ziņojums par 2006.gada darbības rezultātiem.

Lēmuma projekts:

Pieņemt zināšanai Valdes ziņojumu par 2006.gada darbības rezultātiem.

2. Revidētā 2006.gada pārskata apstiprināšana.

Lēmuma projekts:

Apstiprināt a/s Olainfarm 2006.gada revidēto finanšu pārskatu.

3. Revidētā konsolidētā 2006.gada pārskata apstiprināšana.

Lēmuma projekts:

Apstiprināt 2006.gada revidēto konsolidēto finanšu pārskatu.

4. Rīcība ar 2006.gada peļņu.

Lēmuma projekts:

Novirzīt a/s Olainfarm 2006.gada peļņas daļu 814 275 latu (1 158 609 eiro) apmērā iepriekšējo periodu nesegto zaudējumu segšanai, bet peļņas daļu 171 409 latu (243 893 eiro) apmērā reinvestēt Sabiedrības attīstībā.

AS Latvijas tilti nepagarinās piedāvājumu par Klaipēdas piestātnes rekonstrukciju, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

2015. gada 10. septembrī AS Latvijas tilti iesniedza piedāvājumu Klaipēdas Valsts jūras ostas direkcijas rīkotajā iepirkumā Objekta Piestātnes Nr. 67 un Nr. 68 (II un III būvniecības posmi) rekonstrukcija Klaipēdā būvdarbi ar darbības termiņu 90 kalendārās dienas no piedāvājuma iesniegšanas dienas. AS Latvijas tilti piedāvājums Iepirkumā tika atzīts par uzvarētāju.

Iepirkuma rezultāti tika apstrīdēti Klaipēdas apgabaltiesā, vienam no iepirkuma pretendentiem iesniedzot sūdzību par AS Latvijas tilti piedāvājuma pārmērīgi zemo cenu. Klaipēdas apgabaltiesa uzsāka tiesvedības procesu, piemērojot arī pagaidu aizsardzības līdzekli - aizliegumu slēgt Iepirkuma līgumu ar uzvarējušo pretendentu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pirmdien Ģenerālprokuratūrai nosūtījis krimināllietas materiālus kriminālvajāšanas sākšanai pret vienu Latvijā reģistrētu juridisku personu par iespējamu ārvalsts amatpersonas kukuļošanu, informēja birojā.

Lai arī KNAB neatklāj iesaistīto uzņēmumu, aģentūra LETA noskaidroja, ka tas ir AS "Latvijas tilti".

Biroja preses paziņojumā skaidrots, ka pērn 6.jūnijā KNAB ierosināja krimināllietu par iespējamu Krimināllikuma 323. panta noziedzīgu nodarījumu - kukuļošanu - pret juridisku personu, kuras interesēs tās pārstāvis īstenoja noziedzīgus nodarījumus. Krimināllietas materiāli satur informāciju, ka juridiskās personas pārstāvis 2016.gadā Lietuvas amatpersonai deva kukuļus vairāk nekā 10 000 eiro apmērā, lai amatpersona pieņem konkrētajam uzņēmumam labvēlīgus lēmumus.

KNAB preses paziņojumā arī citēta biroja priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule, kas uzsvērusi, ka Krimināllikums ar visu savu bardzību ļauj vērsties ne tikai pret fiziskām personām, kas iesaistās kukuļošanā, bet arī pret uzņēmumiem, kuru interesēs kukuļošana īstenota.

Kārtējās akcionāru sapulces sasaukšana

AS Latvijas tilti valde paziņo, ka 2007.gada 11.maijā plkst.16-00 notiks kārtējā AS Latvijas tilti akcionāru pilnsapulce.

Pilnsapulce notiks Granīta 15, Stopiņu nov., Rīgas raj., AS Latvijas tilti administratīvās ēkas 3.stāvā, konferenczālē, tālr. 67251372 Dalībnieku reģistrācija no plkst 15-30 līdz plkst. 15-50.

Dienas Kārtība

1. Statūtu grozījumu izskatīšana, apstiprināšana, statūtu jaunās redakcijas apstiprināšana (attiecībā uz jaunās nodaļas ievešanu statūtos - personāla akcijas);

2. Valdes ziņojums par 2006.gada darbības rezultātiem;

3. Padomes ziņojums;

4. Zvērināta revidenta ziņojums;

5. AS “Latvijas tilti” 2006.gada pārskata apstiprināšana;

Lielākās Latvijas ceļu un tiltu būvniecības kompānijas Latvijas tilti valdes priekšsēdētājs Genādijs Kamkalovs tiek turēts aizdomās par kukuļa došanu Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas infrastruktūras direktoram Ģediminam Zumaram par firmai finansiāli izdevīgu lēmumu pieņemšanu.

Abas amatpersonas ceturtdien aizturētas. Latvijā aizturēti vēl seši Latvijas tilti darbinieki.

Kā teikts Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienesta paziņojumā, «G.K., pārstāvot Latvijas kompāniju, kas uzvarējusi vairākos Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijas būvdarbu konkursos vairāk nekā desmit miljonu eiro vērtībā, par direkcijā pieņemtiem Latvijas kompānijai finansiāli izdevīgiem lēmumiem vairākās reizēs devis G.Z. kukuli, kas vairāk nekā 250 reizes pārsniedz iztikas minimumu, proti 9500 eiro robežu.»

STT ziņo, ka veic pirmstiesas izmeklēšanu sadarbībā ar Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB). Ceturtdien veiktas kratīšanas Klaipēdas valsts jūras ostas direkcijā.

Latvijas tiltu būvniecības uzņēmuma a/s Latvijas tilti un Lietuvas ceļu būves kompānijas Kauno keliai konsorcijs uzvarējis konkursā par Panemunes apvedceļa būvniecību Lietuvā, informē a/s Latvijas tilti pārstāvji.

Paredzētā līguma summa ir 84,78 miljoni litu jeb 17,3 milj. Ls, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). A/s Latvijas tilti paredzamā darbu daļa veido 45% no kopējā projekta apjoma jeb 37,9 milj. litu (7,7 milj. Ls), ieskaitot PVN. Pašlaik tiek gaidīts piedāvājums noslēgt līgumu.

Projekta ietvaros a/s Latvijas tilti veiks vairāk nekā 460 metrus gara tilta būvniecību, kā arī tilta estakādes un stiprinošās sienas būvniecību.

«Tā kā mēs saskatām lielu uzņēmuma izaugsmes potenciālu tiltu un ceļa pārvadu būvniecībā Lietuvā, tad arvien aktīvāk iesaistāmies konkursos kaimiņvalstī,» norāda a/s Latvijas tilti prokūrists Artjoms Milovs, piebilstot, ka uzņēmumam nozīmīga loma ir stratēģiskai sadarbībai ar lietuviešu ceļu būves uzņēmumu Kauno keliai.

Dažu pēdējo gadu tendences pēc pilnīgas Komerclikuma ieviešanas un sabiedrību pārreģistrācijas komercreģistrā rāda, ka komercsabiedrību (turpmāk arī sabiedrība) iekšējie procesi nereti noved pie tiesvedības.

1. Valdes locekļa amata uzticības raksturs

Apkopojot tiesu prakses atziņas, kopš 2005.gada skaidri iezīmējas secinājums, ka valdes locekļa amats ir vēlēts amats ar izteiktu uzticības raksturu, tādēļ, atceļot valdes locekli no amata, nav piemērojamas Darba likuma normas par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Minētās attiecības regulē Komerclikuma 224. (sabiedrībām ar ierobežotu atbildību) vai 305. un 306.pants (akciju sabiedrībām). No teiktā izriet šādi praktiskajā dzīvē vērā ņemami tiesu secinājumi:

• darba līguma noslēgšana ar valdes locekļiem neatceļ Komerclikuma normu piemērošanu; Darba likuma normas piemērojamas tikai tiktāl, ciktāl Komerclikumā kā speciālā likumā attiecībā par valdes locekļiem nav noteikts citādi ;

2014. gada 1. jūlijā apritēs gads, kopš Komerclikums vairs nenosaka dividenžu aprēķināšanas biežumu, tāpēc kapitālsabiedrību dalībnieki un akcionāri (1) var noteikt un aprēķināt dividendes pēc saviem ieskatiem ne tikai ikgadējā kopsapulcē, kurā apstiprina gada pārskatu un lemj par peļņas sadali. Ja sabiedrībai ir iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa, sabiedrības dalībnieki var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Jāatzīmē, ka līdz 2013. gada 1. jūlijam Komerclikuma noteikumi paredzēja, ka dividendes nosakāmas un aprēķināmas tikai reizi viena kalendārā gada ietvaros.

Līdz ar 2014. gada 16. janvāra grozījumiem Komerclikumā likumdevējs ir ieviesis arī jaunas tiesību institūcijas - ārkārtas dividenžu, izmaksas tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk atvieglotu sabiedrību īpašnieku ikdienu. Tas dod iespēju sabiedrībai paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, proti, reizi ceturksnī. Tādējādi ir ļauts sadalīt dividendēs arī sabiedrības tekošā gada peļņu.

Ņemot vērā, ka jaunie noteikumi par ārkārtas dividendēm stāsies spēkā jau pavisam drīz – 2014. gada 1. jūlijā, šajā rakstā skaidrosim, kādas darbības veicamas sabiedrībām, kas vēlēsies tās izmaksāt jau šā gada otrajā pusē.

Mainīta viena no lielākajiem Latvijas ceļu un tiltu būves nozares uzņēmumiem a/s Latvijas tilti valde, par kompānijas jauno valdes priekšsēdētāju kļūstot Valērijam Gorjunam, liecina Lursoft informācija.

«Pēdējā laikā a/s Latvijas tilti izvirzījuši divus galvenos uzdevumus – palielināt darbu apjomu ārpus Latvijas Republikas robežām un palielināt darbu apjomus hidrobūvniecības jomā. Tādēļ a/s Latvijas tilti padome pieņēmusi lēmumu pastiprināt uzņēmuma valdes sastāvu ar speciālistu šajā specifiskajā jomā,» Db.lv skaidroja a/s Latvijas tilti padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs.

Līdzšinējais a/s Latvijas tilti valdes priekšsēdētājs Sergejs Brovkins turpmāk pildīs uzņēmuma valdes locekļa amata pienākumus ar tiesībām pārstāvēt kompāniju vismaz ar vēl vienu valdes locekli. Darbu valdē turpina arī līdzšinējā tās locekle Regīna Vitrjaka.

A/s Olainfarm 2007.gada 20.jūlijā ārkārtas akcionāru sapulces lēmumu projekti:

1. Statūtu grozījumi.

Lēmumu projekti:

1.1. Veikt sekojošus grozījumus a/s Olainfarm Statūtos:

1.1.1. Izteikt Statūtu 2.1.punktu sekojošā redakcijā: „Sabiedrības pamatkapitāls ir 14 085 078 LVL (četrpadsmit miljoni astoņdesmit pieci tūkstoši septiņdesmit astoņi lati). Sabiedrības pamatkapitāls sastāv no 14 085 078 (četrpadsmit miljoni astoņdesmit pieci tūkstoši septiņdesmit astoņi lati) akcijām. Vienas akcijas nominālvērtība ir LVL 1,- (viens lats).”

1.2. Apstiprināt Statūtu jauno redakciju.

1.3. Noteikt, ka Statūtu grozījumi un Statūtu jaunā redakcija stājas spēkā ar to reģistrācijas dienu Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistra Komercreģistra iestādē.

1. 2006.gada pārskata apstiprināšana.

Lēmums:

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca kārtējā akcionāru pilnsapulce (27.04.2007.) izskatīja un pieņem zināšanai Padomes un Valdes paziņojumu par 2006.gada darba rezultātiem, revidenta SIA Invest-Rīga Daugavpils ziņojumu, un apstiprina AS Ditton pievadķēžu rūpnīca pārskatu par 2006.gadu (pielikumā).

2. 2006.gada peļņas sadale.

Lēmums:

AS Ditton pievadķēžu rūpnīca 2006.gada tīro peļņu 106 879 Ls apmērā izlietot sekojoši:

2.1. Novirzīt tīrās peļņas daļu 11 100 Ls apmērā vai 10,39%, kas ir 0,0015 Ls par vienu akciju, dividenžu izmaksai, par aprēķina dienu vienlaicīgi nosakot 18.05.2007. un dividenžu izmaksas dienu 29.05.2007.. Dividenžu izmaksu sabiedrības akcionāriem veikt saskaņā ar spēkā esošajiem Latvijas Centrālā depozitārija noteikumiem.

Patlaban iespēju laicīgi sava uzņēmuma pamatkapitālu pārreģistrēt eiro ir izmantojuši vien 7000 jeb apmēram 5% no komercreģistrā reģistrēto uzņēmumu, informē Uzņēmumu reģistra pārstāvji.

Sākot ar šī gada 1.jūliju tiem uzņēmumiem (SIA, AS, kooperatīvajām sabiedrībām), kuru pamatkapitāls joprojām ir izteikts latos, statūtu grozījumus Uzņēmumu reģistrā varēs pieteikt tikai vienlaikus tajos, paredzot arī pamatkapitāla denomināciju eiro.

Pirmo pusgadu no eiro ieviešanas dienas uzņēmēji varēja pieteikt statūtu grozījumus, piemēram, par izmaiņām dalībnieku (akcionāru) sapulces sasaukšanas kārtībā, vēl neparedzot pāreju uz eiro, taču sākot no šī gada 1.jūlija, jebkurus statūtu grozījumus varēs pieteikt Uzņēmumu reģistrā tikai gadījumā, ja statūtu grozījumi vienlaikus paredzēs arī pamatkapitāla un pamatkapitāla daļas (akcijas) nominālvērtības denomināciju no latiem uz eiro.

Pilnsabiedrība Latvijas tilti & SZMA par 1,5 miljoniem latu veiks Rīgas Ukraiņu vidusskolas ēkas renovāciju, informē holdingkompānija LNK Group (Latvijas Novitātes Komplekss).

Pilnsabiedrība Latvijas tilti & SZMA izveidota Rīga Skolas renovācijas projekta īstenošanai. Galvenās saistības šajā projektā uzņemas a/s Latvijas tilti, kas ietilpst holdingā LNK Group.

Rīgas Ukraiņu vidusskola atrodas Visvalža ielā 4 un E. Birznieka-Upīša ielā 18a. Tās renovācijas darbi ilgs līdz 2011. gada novembra vidum. Darba pasūtītājs ir Rīgas domes Īpašuma departaments.

Ir paredzēts renovēt visu skolu – trīsstāvu ēku 2000 m2 platībā un sešstāvu ēku 1200 m2 platībā. Plānots, ka paralēli tiks projektēts, saskaņots un uzbūvēts tunelis – galerija 21 kvadrātmetra platībā, kas otrā stāva līmenī savienos abas Rīgas Ukraiņu vidusskolas ēkas.

AS DnB NORD Banka 2007. gada 27. marta kārtējās akcionāru sapulces LĒMUMU PROJEKTI.

AS DnB NORD Banka darbības 2006. gada pārskata izskatīšana un apstiprināšana. Apstiprināt Valdes iesniegto un Padomes pārbaudīto AS DnB NORD Banka 2006. gada pārskatu kopā ar atkarības pārskatu.

AS DnB NORD Banka Valdes locekļu atbrīvošana no atbildības par darbību 2006.

gadā. Atbrīvot AS DnB NORD Banka Valdes locekļus Andri Ozoliņu, Gundaru Andžānu, Aivaru Flemingu, Ivaru Kapitoviču, Rūdolfu Franci Kargesu (Rudolf Franz Karges) un Mihaelu Kīzeveteru (Michael Kiesewetter) no atbildības par darbību 2006. gadā.

AS DnB NORD Banka peļņas sadale.

1. AS DnB NORD Banka 2006. gada peļņu, ko veido Ls 9.870.003,65 (Deviņi miljoni astoņi simti septiņdesmit tūkstoši un trīs lati un 65 santīmi), novirzīt iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai;

Ar šo informējam, ka 2007. gada 27. martā plkst. 13.55 tika slēgta AS DnB NORD Banka kārtējā akcionāru sapulce, kurā tika izskatīti visi dienas kārtībā iekļautie jautājumi un pieņemti sekojoši lēmumi:

AS DnB NORD Banka darbības 2006. gada pārskata izskatīšana un apstiprināšana. Apstiprināt Valdes iesniegto un Padomes pārbaudīto AS DnB NORD Banka 2006. gada pārskatu kopā ar atkarības pārskatu.

AS DnB NORD Banka Valdes locekļu atbrīvošana no atbildības par darbību 2006. gadā. Atbrīvot AS DnB NORD Banka Valdes locekļus Andri Ozoliņu, Gundaru Andžānu, Aivaru Flemingu, Ivaru Kapitoviču, Rūdolfu Franci Kargesu (Rudolf Franz Karges) un Mihaelu Kīzeveteru (Michael Kiesewetter) no atbildības par darbību 2006. gadā.

AS DnB NORD Banka peļņas sadale

1. AS DnB NORD Banka 2006. gada peļņu, ko veido Ls 9.870.003,65 (Deviņi miljoni astoņi simti septiņdesmit tūkstoši un trīs lati un 65 santīmi), novirzīt iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai;

Piektdien, plkst. 21.00 akcijas GAISMAS TILTI ietvaros iedegsies nu jau 215 tilti 155 Latvijas pašvaldībās un 22 simboliskas gaismiņu vietas. Informāciju par akcijas centrālajiem tiltiem meklējiet Latvijas jubilejas dienasgrāmatā www.lv90.lv sadaļā GAISMAS TILTI vai zvanot uzziņu dienestam 1188.

Dodoties uz tiltiem, noteikti neaizmirstiet paņemt līdzi savu lukturīti vai kādu citu gaismas objektu, lai 21.00 kopā ar visu Latviju varētu vienoties vienā Gaismas tiltā. Tāpat būtiski ir paņemt līdzi arī Latvijas Radio, kas dos galveno signālu gaismiņu iedegšanai visā Latvijā.

Ja kāds šovakar nevarēs klātienē piedalīties akcijā Gaismas tilti, tad pasākumus Rīgā, Daugavpilī, Kuldīgā un Valmierā varēs vērot Latvijas Televīzijas 1. kanāla tiešraidē. Arī Latvijas Radio šovakar stundu nodrošinās tiešraidi un 21.00 aicinās visus iedegt lukturīšus. Latvijas Radio studijā būs akcijas Gaismas tilti vēstnese Žanna Dubska, kā arī notiks sazvanīšanās no dažādiem tiltiem Latvijā. Plānots, ka pārējie akcijas Gaismas tilti vēstneši šovakar dosies uz sev tuvajiem tiltiem visā Latvijā – Nora Ikstena gaismu pacels Rīgā uz Akmens tilta, Māra Ķimele – Valmierā, bet Imants Lancmanis - Rundālē.

Būvniecības uzņēmuma a/s Latvijas tilti valdē iecelti trīs jauni locekļi – Igors Goļcovs, Andrejs Bočkarjovs un Romāns Maizenbergs, savukārt uzņēmuma valdi pametis līdzšinējais valdes loceklis Sergejs Brovkins.

Uzņēmuma valde papildināta ar attiecīgu būvniecības nozaru speciālistiem, ņemot vērā Latvijas tilti darbības paplašināšanu, informē kompānijas pārstāvji.

Savukārt līdzšinējo valdes locekli S. Brovkinu uzņēmuma padome atsauksi no amata, jo «viņš atrodas ilgstošā prombūtnē».

Jaunievēlētais valdes loceklis I. Goļcovs uzņēmumā strādā kopš 2007. gada, ieņemot tāmju – līgumu daļas vadītāja amatu un vēlāk tehniski – ekonomiskā departamenta vadītāja amatu. I. Goļcovs nav a/s Latvijas tilti daļu turētājs.

A. Bočkarjovs no 2008. līdz 2011. gadam bija a/s Latvijas tilti galvenais inženieris, savukārt sākot no 2012. gada līdz šim brīdim viņš pildīja galvenā inženiera departamenta vadītāja amatu. A. Bočkarjovam pieder 421 a/s Latvijas tilti uzrādītāja akcija.

2007.gada 12.martā notika akciju sabiedrības Staburadze ārkārtas akcionāru sapulce. Akcionāru sapulce pieņēma šādus lēmumus:

1. Darba kārtības jautājumā „Statūtu grozījumi”:

1) Izteikt statūtu 4.3.punktu sekojošā redakcijā: „4.3.Padome sastāv no 5 (pieciem) padomes locekļiem”.

2) Izteikt statūtu 4.6.punktu sekojošā redakcijā: „4.6. Valdes priekšsēdētājs pārstāv Sabiedrību atsevišķi, bet pārējie valdes locekļi pārstāv Sabiedrību tikai kopā”.

3) Ja Komercreģistra iestādes - LR Uzņēmumu reģistra valsts notārs pieņems lēmumu atteikt AS Staburadze statūtu grozījumu reģistrāciju, pilnvarot AS Staburadze valdi ar savu lēmumu novērst reģistrācijas atteikuma iemeslus, kas minēti Latvijas Republikas Komercreģistra iestādes - LR Uzņēmumu reģistra valsts notāra lēmumā.

Latvijas ceļu un tiltu būvniecības kompānija Latvijas Tilti, pret kuru Lietuvā nodota tiesai krimināllieta saistībā ar korupciju Klaipēdas ostā, saņēmusi jaunu šīs ostas pasūtījumu un par 10,2 miljoniem eiro rekonstruēs ostas piestātnes, trešdien preses konferencē paziņojis Klaipēdas ostas infrastruktūras direktors Vidmants Paukšte.

«Noticis konkurss par 105. un 106.piestātnes rekonstrukciju un pielāgošanu 14 un 16,5 metru dziļumam. Uzvarējusi kompānija Latvijas tilti. Iespējamie apstrīdēšanas termiņi jau beigušies, saņemta valdes piekrišana, tuvākajā laikā parakstīsim [dokumentus] un sāksim darbus,» viņš norādījis.

Kā ziņu aģentūru BNS informējusi ostas direkcijas pārstāve Nijole Dvarjonaite-Milkintiene, Latvijas Tilti šos darbus veiks kopā ar kompāniju Borta. Pēc viņas teiktā, otro vietu konkursā ieņēmis kompānijas Hidrostatyba un Latvijas uzņēmuma BMGS konsorcijs, taču šā piedāvājuma summa pagaidām netiek izpausta.

Klaipēdas ostas 105. un 106.piestātni izmanto kompānija Biriu kroviniu terminalas (BKT), kas pārkrauj Baltkrievijas mākslīgā mēslojuma kompānijas Belaruskalij kravas.

A/s Latvijas tilti 2012. gadā apgrozīja 17,6 miljonus latu, kas ir par 2,31% mazāk nekā aizpērn. Šogad uzņēmums prognozē apgrozījuma kāpumu, liecina Lursoft dati.

A/s Latvijas tilti peļņa pērn samazinājās līdz 65,1 tūkst. Ls, un 2011. gadā tā veidoja 173,2 tūkst. Ls.

Vidēji pērn a/s Latvijas tilti nodarbināja 243 darbiniekus.

Tā kā pagājušajā gadā a/s Latvijas tilti pievērsuši uzmanību cenu analīzei, iepērkot materiālus un īrējot celtniecības tehniku un mehānismus, veikuši pasākumus darba optimizācijai, paredzams, ka 2013. gadā uzņēmuma finanšu rādītāji uzlabosies, paredz a/s Latvijas tilti vadība.

Vērtējot pēc 2011. gada apgrozījuma, kas veido 18 milj. Ls, a/s Latvijas tilti Latvijas lielāko uzņēmumu sarakstā TOP 500 ierindojas 239. vietā.

Oficiāli atklāta pilnsabiedrības Latvijas tilti & SZMA Rīga restaurētās Rīgas Ukraiņu vidusskolas ēka. Skola, kuras kopējā platība ir 3,2 tūkstoši kvadrātmetru, restaurēta pilnībā. Tagad abus tās korpusus savieno jaunizbūvēts tunelis – galerija.

«Pilna apjoma skolas renovācija kļuvusi par svarīgu posmu Latvijas tiltu darbībā, ņemot vērā agrāk pieņemto lēmumu: uzņēmums līdzās infrastruktūras (tilti, viadukti) un hidrotehnisko objektu būvniecībai realizēs arī rūpniecības un civilās būvniecības projektus,» sacīja holdinga LNK Group un uzņēmuma Latvijas tilti padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Milovs.

Viņš arī norādīja, ka pērn pabeigts darbu cikls, kurā tika nosiltinātas skolas un bērnudārzi Jelgavā. «Ar šo pašu virzienu saistīti arī janvāra sākumā iesāktie darbi Rīgas 1. slimnīcā, kas paredz rekonstruēt trīs tās korpusus. Līguma summa ir 1,5 miljoni latu,» stāstīja A. Milovs.

Pastmarku blokā attēlots Kandavas tilts, kas ir vecākais laukakmeņu tilts Latvijā. Kandavas tilts uzcelts 1873. gadā un tas savieno veco un jauno Kandavu.

Arī uz pirmās dienas aploksnes un speciālā zīmoga attēlots tilts no dažādiem skatu punktiem. Pirmās dienas aploksni un speciālo zīmogu rotā uzraksts Kandavas tilts. Pastmarkas tirāža ir 30 000 eksemplāru, tā drukāta Austrijas tipogrāfijā OSD. Pastmarkas nomināls – 1 lats. Pastmarku bloka autors ir mākslinieks Ludis Danilāns, Db.lv informē Inese Kreicberga, VAS Latvijas Pasts Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja.

Sērija Latvijas tilti tiek izdota kopš 2002. gada, un šis jau ir septītais pastmarku bloks šajā sērijā. Līdz šim sērijā Latvijas tilti iekļauti šādi tilti – seno ķieģeļu tilts pār Ventu, tilts pār Gauju Siguldā, dzelzceļa tilts pār Daugavu Rīgā, viadukts Altonavas ielā Rīgā, mūra tilts pār Raunu, dzelzceļa tilts pār Aivieksti un tilts pār Kandavu.