Lai panāktu patvēruma iegūšanu Ekvadorā un izvairītos no izdošanas Zviedrijai, Wikileaks dibinātājs Džulians Asandžs savai aizstāvībai nolīdzis pasaulslaveno spāņu juristu un cilvēktiesību aizstāvi Baltazaru Garsonu (Baltasar Garzon).

«Asandža kungs lūdzis B. Garsona pakalpojumus viņa lietas risināšanai,» citējot Ekvadoras ministru Rikardo Patino (Ricardo Patino), vēsta Reuters.

Dž. Asandžs meklē iespēju izvairīties no izdošanas Zviedrijai, kurā viņš apsūdzēts vairākos seksuālos noziegumos. Londonas tiesa lēmusi par viņa izraidīšanu, taču patlaban Dž. Asandžs atrodas Ekvadoras vēstniecībā Londonā un ir lūdzis Kito patvērumu. Wikileaks dibinātājs ir pārliecināts, ka Zviedrijā viņu negaida taisna tiesa, turklāt viņš varētu tikt no Zviedrijas izdots ASV, lai arī apsūdzības vēl nav izvirzītas, varētu novest pie Dž. Asandža nāves soda – saskaņā ar ASV likumdošanu tas ir bargākais sods par valsts noslēpumu izpaušanu. Jāatgādina, ka austrālietis Dž. Asandžs publicējis WikiLeaks lielu apjomu konfidenciālas informācijas par kariem Irākā un Afganistānā.

Baltazars Garsons ir pasaulē pazīstams cilvēktiesību aizstāvis, kuram par sarunu noklausīšanos 2012. gada februārī Spānijas augstākā tiesa liedza 11 gadus nodarboties ar profesionālo darbību, pildot tiesneša pienākumus. B. Garsons ieguvis pasaules slavu ar spriedumiem pret Augusto Pinočetu un Osamu bin Ladenu. Sods tiesnesim piespriests, jo atzīta viņa vaina advokātu un klientu sarunu noklausīšanā, šīs apsūdzības jurists kategoriski noliedza. Tāpat B. Garsons pazīstams, jo viņš mēģinājis panākt sešu ietekmīgu ASV prezidenta Džordža Buša administrācijas pārstāvju notiesāšanu par viņu lomu ieslodzīto spīdzināšanā Gvantanamo cietumā, taču šī prāva tika atsaukta ASV spiediena dēļ. Savukārt 2002. gadā tiesnesis pasludināja ārpus likuma basku seperātistu grupējumu ETA.