Jaunākais izdevums

«Tas, ka Latvija ir augstu nodokļu zeme, ir mīts. Iemesls šādam priekšstatam varētu būt tas, ka mums ir ļoti daudz nelielu uzņēmumu, kuriem, tā teikt, katri desmit lati ir svarīgi un kuriem, ņemot vērā to mērogu, valsts prasītais var likties daudz,» intervijā laikrakstam Diena norāda Labklājības ministrijas (LM) parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.

«Latvijā bizness mazliet ir gājis tādu Ķīnas lētā darbaspēka ceļu. Mums ir maz lielu uzņēmumu, un ar tiem relatīvi vidējiem un mazajiem tiešām ir tā, ka nereti ir pierasts, teiksim tā, pablēdīties,» uzskata A. Ašeradens.

Viņš arī norāda – krīze nozīmē arī beigas vienam posmam Latvijas ekonomikā, un turpmāk tā vairs nevarēs. «Cilvēki tā vairs nebūs ar mieru,» pauž LM parlamentārais sekretārs.

«Man šķiet, mēs vēl tā īsti neesam sapratuši, ka Latvijas atrašanās eiroklubā nozīmē ne tikai citu valūtu, bet arī citus spēles noteikumus. Te liela nozīme ir arī arodbiedrībām,» norāda A. Ašeradens.

Skaidrojot, kādēļ uzskats par lielajiem nodokļiem Latvijā ir mīts, viņš stāsta, ka, nodokļu slogs Dānijā pērn bija 49%, Zviedrijā – 45,8%, Igaunijā – 32,3%, Bulgārijā – 34,4%. Savukārt Latvijā – tikai 30%.

«Ja mēs turpināsim šo nodokļu samazināšanu, rodas nopietnas bažas, vai spēsim finansēt nepieciešamās lietas,» viņš norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) darbu valdībā atstās pēc 2018.gada budžeta pieņemšanas Saeimā, proti, novembra beigās, pirmdien pēc koalīcijas partneru sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Valsts budžeta likumprojektu un to pavadošo likumprojektu paketi pirmajā lasījumā plānots izskatīt 25.oktobrī un 26.oktobrī. Savukārt otrajā, galīgajā lasījumā - 22.novembrī un 23.novembrī.

Kučinskis stāstīja, ka šāda vienošanās ar Ašeradenu panākta šorīt un koalīcija šādu priekšlikumu atbalstīja.

Pēc premjera teiktā, nākamā gada budžeta pieņemšana ir šī gada «galvenais notikums». Tāpat valdības dienaskārtībā ir virkne citu jautājumu, piemēram, atbildes sniegšana «Telia» par SIA «Latvijas Mobilais telefons» un SIA «Lattelecom», «Liepājas Metalurga» nākotne, Inčukalna pazemes gāzes krātuves nākotne un citi jautājumi.

Ašeradens žurnālistiem sacīja, ka koalīcija atbalstīja «Vienotības» virzītu ekonomikas ministra amata kandidātu un noteiktā kārtībā saskaņos nākamo ministru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Vai Ašeradens nozaga tautai 78,9 miljonus?

Sandris Točs, speciāli DB, 06.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministrs tagad triju gadu laikā sola izdarīt to, ko jau pirms diviem gadiem solīja izdarīt «nākamgad». OIK vajadzēja būt atceltam jau vakar. Jau vismaz divus gadus ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens staigā apkārt un stāsta, kā gatavojas risināt OIK jautājumu. Tagad ir pietuvojušās ekonomikas ministra pilnvaru termiņa beigas, jo tuvojas šīs Saeimas pilnvaru beigas un rit Kučinska valdības pēdējie mēneši, bet Ašeradens sola, ka OIK varbūt tiks atcelts līdz 2022. gadam.

Tas nozīmē, ka Ašeradens kā ekonomikas ministrs OIK neatcels un to neizdarīs arī Māra Kučinska valdība. Faktiski visa šīs solīšana «kaut ko darīt ar OIK» ir izrādījusies nekas cits kā sabiedrības mierināšana, ņemot vērā, ka cilvēki ir augstākā mērā sašutuši. Mierināšana melojot, maldinot un imitējot aktīvu politiķa darbību, kurš tiekas un sasauc darba grupas, protams, par mūsu, nodokļu maksātāju, naudu, kuri jau tāpat pārmaksā par elektrību. «Tautas nodoklis OIK mafijai» ir sadārdzinājis elektrību par 30% dārgāk nekā Igaunijā un 42% dārgāk nekā Lietuvā

Cilvēki ir šokā, saņemot elektrības rēķinus, kuros, rūpējoties par caurspīdīgumu un atklātību, ir ailīte, kuras precīzāks nosaukums tiešām būtu «tautas nodoklis OIK mafijai». Par ko? Cilvēki ir nesaprašanā, prese ir sašutusi, nedaudz piemirstot, kā vēl nesen jūsmoja par atjaunojamo energoresursu ieviešanu, «zaļo enerģiju», «enerģētisko neatkarību», «nokāpšanu no Krievijas gāzes adatas» un citām klišejām, ar kurām tika pavadīta absolūti nepamatotā sadārdzināto elektrības ražotņu ieviešana Latvijā apjomos, kādos to nedara neviena Eiropas valsts. Lielākā daļa ES valstu AER īpatsvars nesasniedz pat 20%, kamēr Latvijā tā ir 37% energoresursu bilancē. Par šo neprātu nākas dārgi maksāt. Tiešā veidā – rēķinos. Netiešā veidā, kas īstenībā ir tikpat tiešs, kad OIK pieliek punktu tādai rūpnīcai kā Liepājas metalurgs, kura vairs nespēj konkurēt tirgū pārmērīgās elektrības dārdzības dēļ. Latvijas ekonomika attīstītos labāk, ja nebūtu OIK. Tas nozīmē, ka daudzi arī nebūtu aizbraukuši no Latvijas, ja nebūtu OIK. Grūti atrast otru tik acīmredzami kaitīgu un pret Latvijas interesēm vērstu instrumentu kā OIK. Un tātad atceramies vēlreiz saukļus, ar kuriem tas tika ieviests.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vienotības valde varētu lemt par Ķirša izvirzīšanu ekonomikas ministra amatam

LETA, 06.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī «Vienotībā» nav vienprātības par ekonomikas ministra amata kandidātu, partijas valde varētu lemt par politiķa Viļņa Ķirša izvirzīšanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Ķirsis pašlaik ir Rīgas domes deputāts, «Vienotības» priekšsēdētāja vietnieks. Iepriekš viņš pildīja arī Ekonomikas ministrijas parlamentārā sekretāra pienākumus. Neoficiālās sarunās politiķi prognozē, ka tieši Ķirsim varētu būtu valdes vairākuma atbalsts.

Atsevišķi politiķi gan uzsver, ka ekonomikas ministra amatam būtu jāvirza kandidāts, kuram jau tagad ir pielaide valsts noslēpumam, proti, Iekšlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Evika Siliņa. Pielaide valsts noslēpumam esot arī Zandai Kalniņai-Lukaševicai, kura pilda Ārlietu ministrijas parlamentārās sekretāres pienākumus, kā arī pašreizējiem ministriem, kuru vārdi arī izskanēja kontekstā ar šo amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs, Ministru prezidenta biedrs Arvils Ašeradens (V) izlēmis pamest ministra amatu un pieņemt Saeimas deputāta mandātu, lai vadītu Vienotības Saeimas frakciju.

Ašeradens šodien partijas biedriem piedāvājis savu kandidatūru šim amatam, kas arī tikusi atbalstīta. Jautājums formāli tikšot atrisināts nākamo nedēļu laikā, Vienotībai piedāvājot arī jaunu ekonomikas ministra kandidātu. Pagaidām Vienotība nenosauca iespējamus kandidātus, jo gala lēmums nav pieņemts.

Ašeradens skaidroja, ka brīdī, kad viņš uzņēmās partijas vadītāja amatu, esot bijis skaidrs, ka jāturpina pārmaiņu process Vienotībā. Viņš uzsvēra, ka valdības stabilitātei ir nepieciešams stabils frakcijas darbs. Tuvojas nākamā gada valsts budžeta pieņemšana un nākamā gada Saeimas vēlēšanas, tāpēc valdības stabilitāte ir būtiska, akcentēja Ašeradens. Politiķis minēja arī jaunas Vienotības iniciatīvas, kurās ir būtiska viņa kā partijas vadītāja darbība frakcijā, piemēram, pāreja uz izglītību latviešu valodā mazākumtautību skolās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

LTRK atbalsta Ašeradena lēmumu saglabāt amatu

Rūta Lapiņa, 07.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lēmums droši vien nebija viegls, bet jāsaprot, ka tuvākajā laikā jāpieņem visai Latvijai ļoti būtiski jautājumi gan domājot par «Latvijas Mobilā Telefona» un «Lattelecom» tālāko likteni, gan sakārtojot obligātās iepirkumu komponentes jautājumus, gan arī gāzes krātuves nākotne utt. Diez vai cilvēkam «no malas» izdotos tik veiksmīgi iedziļināties visās problmās, lai pieņemtu kompetentus un izsvērtus lēmumus, tādēļ Arvila Ašeradena palikšanu ekonomikas ministra amatā, vērtējam pozitīvi,» atzīst Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents Aigars Rostovskis.

Pašreiz Ekonomikas ministrija uzsākusi darbu, lai veiktu nepieciešamās izmaiņas konkrētu nozaru regulējumu sakārtošanā, kā arī uzklausa un diskutē ar uzņēmējiem par nepieciešamajām pārmaiņā gan mazajam biznesam, gan arī dažādās jomās, piemēram, taksometru, ēdinātāju utt. «Mēs zinām, ka A. Ašeradens turpinās strādās aktīvi un mijiedarbībā ar LTRK, lai pieņemtu nopietnus un izdiskutētus lēmumus, meklējot kompromisus,» saka A. Rostovskis.

Viņš arī norādīja, ka pēdējās nedēļas liecina par to, ka partija «Vienotība» ir lielu pārmaiņu priekšā, domājot gan par savu ministru profesionalitāti, gan arī to, kā vislabāk nodrošināt darbu Saeimā. LTRK cer, ka izmaiņas ir uz labu un labklājība tiks balstīta tautsaimniecības izaugsmē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ašeradens: Būvniecības nozarei nākamo trīs gadu laikā ir potenciāls ik gadu augt par 10%

LETA, 18.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) aprēķini liecina, ka nākamo trīs gadu laikā Latvijas būvniecības izaugsmes potenciāls ir 10% gadā, šodien Būvniecības nedēļas 2017 atklāšanas pasākumā sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ministrs norādīja, ka finanšu konsultāciju kompānijas "Pwc" veiktajā pētījumā par globālās būvniecības attīstību līdz 2030.gadam, secināts, ka globālie būvniecības apjomi pieaugs par 85%, kas būtībā palielināsies, balstoties uz attīstīto valstu atgūšanās no ekonomiskās nestabilitātes.

Ašeradens skaidroja, ka būvniecības nozares vidēja termiņa attīstības stratēģijā iestrādāts mērķis nozarei nākamo septiņu gadu laikā dubultot savu apgrozījumu, sasniedzot trīs miljardus eiro, plānojot ikgadējo nozares pieaugumu par 8% līdz 9%. "Redzēsim. Tas ir ļoti ambiciozs mērķis, bet es gribētu teikt, ka, ja mēs to sabalansējam ar eksporta mērķiem, (..) tad pilnīgi noteikti tas ir iespējams," sacīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Ašeradens: KPV LV pārstāvjiem nav vienota viedokļa par valdības veidošanu

LETA, 24.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partijas «KPV LV» politiķiem Artusam Kaimiņam, Aldim Gobzemam un Atim Zakatistovam nav vienota viedokļa par valdības veidošanu, tāpēc nav skaidrs, ko «KPV LV» ir gatava piedāvāt, pauda partiju apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) politiķis Arvils Ašeradens.

Kā ziņots, Kaimiņš JV politiķim Krišjānim Kariņam kā iespējamajam premjera amata kandidātam piedāvā neņemt iekšlietu ministra amatā Gobzemu, bet vienlaicīgi atteikt ministru krēslus arī visām tām personām no «vecajām varas partijām», kas jau iepriekš ir bijušas valdībā vai augstos valsts amatos.

Ašeradens pastāstīja, ka Kaimiņš ar šo vēstījumu vēl nav vērsies pie partijām, tāpēc ir grūti to komentēt. «Turklāt nav skaidrs, ko «KPV LV» piedāvā pretī. No vienas puses ir tas, ko saka Kaimiņa kungs, no otras puses - Gobzema kungs. Un pavisam atšķirīga komunikācija mums ir ar frakcijas vadītāju, un Zakatistova kungam ir pavisam atšķirīgs viedoklis no abiem iepriekšminētajiem,» pauda Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ašeradens: Valdībai ir pēdējais brīdis sākt domāt par OIK likvidēšanu

LETA, 08.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai ir pēdējais brīdis sākt domāt par obligātā iepirkuma komponentes (OIK) kā vēstures paliekas likvidēšanu, šodien debatēs Saeimā sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

To viņš sacīja debatēs par Latvijas Reģionu apvienības iesniegto pieprasījumu par neuzticības izteikšanu Ašeradenam. Saeimas vairākums šo pieprasījumu noraidīja.

Ministrs norādīja, ka EM drīz sasniegs savas OIK sistēmas ierobežošanas iespējas griestus. «Ir nepārprotami skaidrs, ka pašreizējais OIK finansēšanas modelis ir morāli bankrotējis un sabiedrība nav to gatava tālāk akceptēt. Arī Eiropas Savienības (ES) enerģētikas politikas veidotāji aizvien skaļāk runā par atteikšanos no pārrobežu aizliegumiem, daudziem un atšķirīgiem atbalsta mehānismiem un tirgus kropļojošām subsīdijām,» pauda Ašeradens.

Viņš skaidroja, ka zaļā enerģija ir arī planētas nākotne un tās ieviešanai ir jāmeklē inovatīvi, efektīvi un tālredzīgi risinājumi - iespējams, uz tirgus principiem balstīti, nevis finansēti no iedzīvotāju maksājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomists: Ašeradens izveidoja aktīva un ieinteresēta ministra imidžu

Lelde Petrāne, 12.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrs, Ministru prezidenta biedrs Arvils Ašeradens (V) savas darbības laikā izveidoja aktīva un ieinteresēta ministra imidžu, biznesa portālam db.lv savu viedokli pauda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Kā vēstīts, A. Ašeradens izlēmis pamest ministra amatu un pieņemt Saeimas deputāta mandātu, lai vadītu Vienotības Saeimas frakciju.

«Darbības laika posmā ir sperts būtisks solis uz priekšu OIK jautājuma risināšanā. Tāpat ticis strādāts pie biznesa, jo īpaši jaunuzņēmumu vides veidošanas un eksporta veicināšanas. Tomēr, lai izmaiņas būtu noturīgas un jūtamākas, darbības inercei ir jābūt ilgstošākai. Tādēļ ļoti būtiska ir iesākto darbu pārmantojamība. Respektīvi tas, ar kādu izpratni un enerģiju iesāktās lietas turpinās vai uzsāks nākamais ministrs,» uzskata ekonomists.

Viņš piebilst, ka ministrs «ir aktīvi iesaistījies arī mājokļu pieejamības jautājuma risināšanā – viņa laikā izdevies nostiprināt valsts atbalsta programmu ģimenēm ar bērniem un paplašināt to arī attiecībā uz jaunajiem profesionāļiem. Šī ir lieta, kas palīdz Latvijai ilgtermiņā piesaistīt un noturēt iedzīvotājus».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vienotība nosauc priekšnosacījumus, lai atbalstītu nodokļu reformu

LETA, 03.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partija "Vienotība" atbalstīs nodokļu reformu, ja tajā iekļaus finansējumu veselībai, tiks nodrošināts, ka nepieaugs valsts parāds, un netiks apturētas jaunās politikas iniciatīvas, šodien valdības sēdē sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ašeradens norādīja, ka nodokļu reforma ir attīstījusies veiksmīgi, tomēr laika gaitā "Vienotībai" radusies virkne jautājumu, uz kuriem nepieciešamas atbildes.

Saņemot atbildes uz visiem jautājumiem, kā arī ar nosacījumu, ka pamatnostādnes tiek attiecīgi papildinātas, "Vienotība" nodokļu reformu varētu atbalstīt Ministru kabineta 9.maija sēdē, norādīja partiju pārstāvošie ministri.

"Mums šķita godīgi pateikt, ka "Vienotībā" nav atbalsta reformai, un mums nav mandāta šodien balsot par nodokļu politikas pamatnostādnēm līdz nesaņemsim atbildes uz mūsu jautājumiem," teica Ašeradens.

Lai atbalstītu nodokļu reformu, "Vienotība" vēlas dzirdēt atbildes uz trim konkrētiem jautājumiem. Pirmkārt, kā tiks nodrošināts ilgtspējīgs finansējums veselības aprūpes nozarei. "Nodokļu politikas pamatnostādņu izstrāde sākās ar jautājumu - kā atrisināt desmitiem gadu ieilgušo jautājumu par finansējumu veselības nozarei. Laika gaitā šis jautājums pazuda no dienaskārtības un patlaban nodokļu politikas pamatnostādnes nesniedz atbildi uz to," teica ekonomikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partiju apvienības «Jaunā Vienotība» (JV) finanšu ministra amata kandidāts ir Jānis Reirs, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Rīta panorāma» atzina politiķis Arvils Ašeradens.

Iepriekš arī Ašeradens bija izskanējis kā iespējamais JV finanšu ministra amata kandidāts. Viņš gan apliecināja, ka šim amatam tiks virzīts Reirs. Tāda esot JV premjera amata kandidāta Krišjāņa Kariņa izvēle.

Tāpat Ašeradens apstiprināja, ka ārlietu ministra postenim JV virzīs līdzšinējo ministru Edgaru Rinkēviču.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka galējais scenārijs būs redzams valdības apstiprināšanas laikā, bet līdz tam vēl iespējamas izmaiņas. Viņš gan cerot, ka nekas nemainīsies.

Politiķis uzskata, ka jaunajai valdībai sākumā varētu būt grūtāk strādāt, jo tajā būs daudz cilvēku, kuriem nav pieredze valdības un politiskajā darbā. Tomēr tas ir pārejoši, viņš norādīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku Saeimas kongresā piektdien ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens piedāvāja vairākus risinājumus OIK sloga samazināšanai lauksaimniekiem.

Ražojošie zemnieki gan pauda lielu neapmierinātību ar piedāvājumu.

A. Ašeradens informēja lauksaimniekus, ka šobrīd tiek meklēti risinājumi kopējā OIK sloga samazināšanai. Viens no variantiem ir OIK diferenciācija, kā arī Latvenergo virspeļņas 79 miljonu eiro apmērā novirzīšana OIK samazināšanai.

Daļu no šīs naudas plānots novirzīt arī uzņēmējiem, lai samazinātu OIK slogu. A. Ašeradens pauda uzskatu, ka jāatbalsta rūpniecība, jo tās pieaugumam ir strauja attīstības dinamika. Turklāt rūpniecība stabilizē iedzīvotāju skaitu, pieaug nodarbinātība un tāpēc tiek meklēta iespēja rūpniecības atbalstam. Diferencējot OIK pēc pieslēguma veida, lielākie ieguvēji varētu būt kokapstrāde un pārtikas rūpniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) jautājumā par iespējamu SIA «Lattelecom» un SIA «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) apvienošanu atbildi skandināvu telekomunikāciju uzņēmumam «Telia Company» («Telia») sola šā gada novembrī, savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) aicina ņemt vērā «Telia» pozīciju abu Latvijas uzņēmumu apvienošanas jautājumā.

Komentējot «Telia» vēstulē valdībai pausto brīdinājumu, ka, neapvienojot LMT un «Lattelecom», Skandināvijas koncerns varētu pārdot savas daļas šajos uzņēmumos, Kučinskis aģentūrai LETA sacīja, ka viņš solījis sniegt atbildi «Telia» šā gada oktobrī, bet ticamākais tas notiks novembrī, kas tiek uzskatīts par pēdējo brīdi atbildes sniegšanai.

Pēc Ministru prezidenta teiktā, patlaban Privatizācijas aģentūra (PA) aktīvi sazinās ar «Telia», bet par sarunu gaitu viņš neesot informēts.

Savukārt Ašeradens aģentūrai LETA atzina, ka viņš novērtē «Telia» veiktos «manevrus un pozīcijas maiņu» jautājumā par «Lattelecom» un LMT apvienotā uzņēmuma īpašnieku struktūru, proti, valstij apvienotajā uzņēmumā piederētu 51% akciju, lai gan sākotnēji Skandināvijas koncerns piedāvāja pārņemt apvienoto uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - KVV Liepājas metalurga potenciālajam investoram dotas divas nedēļas

LETA, 04.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» potenciālajam investoram dotas divas nedēļas, lai izlemtu par metalurģijas uzņēmuma iegādi, ceturdien žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Viņš atzina, ka sarunas ar metalurģijas uzņēmuma potenciālo investoru nav pārtrauktas, tomēr investors sarunās vēlas panākt sev labvēlīgākus nosacījumus. Tajā pašā laikā valdība ir ieinteresēta atgūt maksimāli daudz uzņēmumā ieguldītos valsts līdzekļus, lai gan ir skaidrs, ka visu ieguldīto summu nebūs iespējams atgūt.

«Valdība visus līdzekļus neatgūs, bet konkrētu summu varēšu nosaukt tad, kad būs panāktas visas vienošanās,» pauda Ašeradens.

Pēc viņa teiktā, valdība potenciālā investora lēmumu par «KVV Liepājas metalurga» iegādi gaidīs vēl divas nedēļas. Šajā laikā potenciālajam investoram ir jāiesniedz valdībai garantijas un jāieskaita finansējums «KVV Liepājas metalurga» kreditoru kontos. Ja divu nedēļu laikā tas netiks izdarīts, valdība ir gatava lemt par metalurģijas uzņēmuma pārdošanu pa daļām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Papildināts - EM valsts sekretāra amatā plāno iecelt bijušo Microsoft Latvia vadītāju Eglīti

LETA, 27.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra amatā plāno iecelt bijušo «Microsoft Latvia» vadītāju Ēriku Eglīti, aģentūrai LETA apliecināja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Patlaban Eglītis strādā Būvniecības valsts kontroles birojā, kur pilda būvniecības informācijas sistēmas (BIS) projekta vadītāja pienākumus.

Ašeradens norādīja, ka, meklējot līdzšinējā EM valsts sekretāra Jura Stinkas aizvietotāju, ministrs meklējis kandidātus EM resorā, kā arī konsultējies ar ekspertiem, kuri ieteikuši, kādas prasmes būtu jāpārvalda nākamajam EM valsts sekretāram. Kā viena no svarīgākajām prasmēm tika minēta korporatīvās zināšanas un prasmes.

«Es vērtēju pieejamos kandidātus, vērtēju EM vadības cilvēkus, bet manu uzmanību pievērsa cilvēks, kurš kritiskā brīdī iesaistījās BIS projektā un panāca lielu progresu,» stāstīja Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Neproduktīviem uzņēmumiem tirgus būs jāatstāj

Līva Melbārzde, 13.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Neproduktīviem uzņēmumiem tirgus būs jāatstāj, to nosaka tirgus loģika. Arī darbinieki nenāks strādāt pie tiem, kas nevar samaksāt.»

To DB rīkotajā konferencē Biznesa prognozes 2018 teica ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, uzstājoties pirmajā – valdības diskusiju panelī kopā ar citu ministriju pārstāvjiem. Šīs diskusijas pieteikumā DB uzsvēra, ka nākamais ir ļoti vērienīgu un daudzpusīgu reformu gads, tāpēc mēs centāmies saprast, uz ko ir virzītas un kādus rezultātus sagaida šo reformu iniciatores – Ekonomikas, Finanšu, Veselības, Izglītības un zinātnes ministrijas.

Lai gan DB valdes loceklis Jānis Maršāns šīs konferences atklāšanas runā sacīja: «Es apstiprināto nodokļu reformu uzskatu par vienu no lielākajiem valdības koalīcijas uzmetieniem uzņēmējiem pēdējo 10 gadu laikā. No uzņēmējiem dzirdētie epiteti par šo reformu ir ļoti spilgti», ministriju pārstāvji katrs no savas perspektīvas centās uzsvērt pretējo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LDDK: Būtu bijis vēlams, lai Ašeradens saglabā ekonomikas ministra amatu, turpinot iesākto

LETA, 12.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pozitīvi vērtē līdzšinējo sadarbību ar ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu (V), kurš nolēmis pamest ministra amatu un pieņemt Saeimas deputāta mandātu, lai vadītu Vienotības Saeimas frakciju, aģentūrai LETA atzina uzņēmēju organizācijās.

LTRK prezidents Aigars Rostovskis norādīja, ka līdzšinēja sadarbība ar Ašeradenu bija ļoti veiksmīga, kopīgi strādājot pie dažādu konkurētspējas jautājumu risināšanas un arī kopējās ekonomikas izaugsmes. «Regulāri kopīgi rīkotas gan tikšanās, gan arī esam sajutuši vēlmi iedziļināties problēmās, lai rastu risinājumus gan ēnu ekonomikas mazināšanā, gan dažādu citu jomu sakārtošanā, tādējādi veicinot Latvijas biznesa izaugsmi un arī nozaru sakārtošanu,» viņš sacīja.

Rostovskis arī pauda viedokli, ka Ašeradens ar savu mērķtiecību spēs vadīt Vienotības frakciju Saeimā. «Ceram turpināt sadarbību tik pat kvalitatīvi kā līdz šim, lai kopā ar lielākajām uzņēmēju organizācijām, tostarp LTRK attīstītu Latvijas ekonomiku, nonākot līdz galvenajam mērķim - labklājībai, eksportspējai un izaugsmei,» viņš uzsvēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Partija Vienotība pirmdien, 16.oktobrī valdes sēdē nolēma pagaidām vēl nevirzīt jaunu kandidātu uz ekonomikas ministra amatu.

To žurnālistiem pavēstīja Vienotības valdes priekšsēdētājs, pašreizējais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Jau ziņots, ka Ašeradens nolēmis atstāt ekonomikas ministra amatu, lai kļūtu par Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāju, Solvitai Āboltiņai (V) šo amatu atstājot.

Ašeradens darbu valdībā atstās pēc 2018.gada budžeta pieņemšanas Saeimā, proti, novembra beigās, pirmdien pēc koalīcijas partneru sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Valsts budžeta likumprojektu galīgajā lasījumā plānots izskatīt 22.novembrī un 23.novembrī. Savukārt par jaunu ekonomikas ministru Saeima varētu balsot 16.novembrī, pastāstīja Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija tuvāko triju gadu laikā varētu pilnībā atteikties no obligātā iepirkuma komponentes (OIK), pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam «Rīta Panorāma» sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

«Šobrīd mēs esam salikuši kopā scenāriju, kas ļauj triju gadu laikā pilnībā atteikties no OIK maksājumiem. Mēs 1.augustā publiskosim šo scenāriju. Viegli nebūs. Es jau redzu, ka šobrīd ir ļoti asa pretreakcija,» teica Ašeradens.

Vienlaikus ministrs atzina, ka Latvija no OIK varētu atteikties arī nākamajā gadā, bet šādā gadījumā valsts tiktu ierauta apjomīgās tiesvedībās. «Es nespekulēšu, bet šīs summas varētu būt simtos miljonu eiro. Mūsu uzdevums ir atrast tiesiskus risinājumus, kādā veidā mēs varam tikt no šīs situācijas ārā,» teica Ašeradens, piebilstot, ka tostarp labus instumentus attiecīgā jautājuma risināšanai piedāvā Eiropas Komisija.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka valdība šogad 17.aprīlī nolēma izveidot darba grupu elektroenerģijas obligātā iepirkuma maksājumu sistēmas atcelšanai. Darba grupas vadītājs ir Ašeradens, bet darba grupas vadītāja vietnieks ir Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis. Darba grupā ir iekļauti atbildīgo ministriju un valsts institūciju vadītāji un eksperti, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Ārvalstu investoru padomes un citu valdības sociālo partneru vadītāji, kā arī atjaunojamo energoresursu nozares asociāciju pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - Partijas pēc nedēļas Vējonim sola piedāvāt kopīgi atbalstītu premjera kandidātu

LETA, 28.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četras potenciālās jaunās valdības tā dēvētās kodola partijas 4.janvārī Valsts prezidentam Raimondam Vējonim varēšot piedāvāt kopīgi atbalstītu premjera kandidātu.

Par to šodien vienojušās «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «Attīstībai/Par!» (AP) un nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK), žurnālistiem pavēstīja šo politisko spēku pārstāvji.

Partijas lēmušas, ka ir gatavas pēc iespējas ātrāk virzīt jauno valdību apstiprināšanai Saeimā, norādīja JV politiķis Arvils Ašeradens.

Minētās partijas atbalstītu arī «KPV LV» pievienošanos valdībai un atbildi no «KPV LV» paredzēts gaidīt līdz 3.janvārim, pauda politiķis. 3.janvāra pēcpusdienā paredzēts turpināt konsultācijas valdību veidojošo partiju starpā par tālāko virzību.

JKP līderis Jānis Bordāns norādīja, ka panāktā vienošanās apliecina visu četru partiju valstisko pieeju. VL-TB/LNNK politiķe, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un AP līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce pauda, ka politiskie spēki gaidītu «KPV LV» pievienošanos veidojamajai valdībai. Reizē arī četras partijas ir gatavas virzīties uz balsojumu Saeimā bez «KPV LV», ja tā nepieņem lēmumu par labu dalībai šajā valdībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sarunas ar KVV Liepājas metalurga potenciālajiem investoriem ir noslēguma fāzē

LETA, 11.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarunas ar maksātnespējīgā KVV Liepājas metalurgs potenciālajiem investoriem ir noslēguma fāzē, pirmdien intervijā LNT raidījumam 900 sekundes pauda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Ir pieteicies pietiekami liels investoru skaits un sarunas par iespējamo investīciju risinājumu ir noslēguma fāzē, sacīja Ašeradens, piebilstot, ka sarunu noslēguma termiņš ir pagarinātas līdz 15.septembrim.

Es ar izpratni attiecos pret to ko dara [KVV Liepājas metalurga] administrators. Valdība nav vienīgais kreditors - ir vēl arī četri citi nopietni kreditori. Visiem ir jāvienojas un ir arī jāvienojas ar jauno investoru. Tas nav vienkāršs process, tas ir daudzmiljonu darījums, tāpēc drusku pagaidīsim, sacīja Ašeradens.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka 2017.gada maija beigās Ašeradens pēc valdības sēdes sacīja, ka seši potenciālie investori ir iesnieguši nesaistošos piedāvājumus KVV Liepājas metalurga iegādei un Ministru kabinets devis zaļo gaismu tālākām sarunām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Ašeradens: Agrāk vai vēlāk valdībai lielo uzņēmumu akcijas būs jāliek biržā

LETA, 07.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Agrāk vai vēlāk valdībai valsts lielo uzņēmumu akcijas būs jāliek biržā, intervijā aģentūrai LETA pauda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Viņš norādīja, ka ekonomikas dinamisku izaugsmi nākotnē ir grūti iedomāties bez kapitāla tirgus. «Latvijā tirgus kapitalizācija jeb brīvā tirgū pieejamais uzņēmumu vērtspapīru apmērs veido knapi 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), lai gan Igaunijā tas ir 8%. Eiropas vidējais rādītājs ir 33% no IKP. Nešaubīgi, ka agrāk vai vēlāk, bet valdībai lielo uzņēmumu akcijas būs jāliek biržā. Lietuva to izdarīja ļoti sekmīgi, un lielākā daļa lielo enerģētikas spēlētāju tagad ir biržā. Turklāt tas nebūt nenozīmē šo uzņēmumu privatizāciju, jo vismaz 90-95% akciju joprojām paliek valdības rīcībā,» skaidroja Ašeradens.

Viņš piebilda, ka AS Latvenergo obligāciju emisija un kredītreitinga piešķiršana likusi valdībai būt uzmanīgākai ar ikvienu lēmumu attiecībā uz uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būtiski saīsināt būvniecības procesa saskaņošanas laiku, mazāku administratīvo slogu īpašumu reģistrācijā, 0% birokrātijas nodokļu nomaksā un grāmatvedības uzskaitē mazajiem uzņēmumiem.

To paredz Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plāna projekts. Gan uzņēmēji, gan politiķi atzīst, ka uzņēmējdarbības vide nemitīgi mainās un līdz ar to faktiski visu laiku ir nepieciešams veikt visāda veida uzlabojumus, tādējādi ne tikai nodrošinot Latvijas valsts konkurētspējas uzlabošanu, bet vairākās pozīcijās arī pielīdzinoties konkurentvalstu labākajiem sasniegumiem. Pašlaik gan nav skaidrs, kad Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas plāna projektu varētu skatīt Ministru kabinetā, un līdz ar to varētu būt jautājums par vairāku šajā plāna projektā ietverto pasākumu izpildes termiņiem, jo ir skaidrs, ka vairāku pasākumu izpildes termiņš 2019. gada 1. janvāris vairs īsti reāls nešķiet. Vienlaikus gan tiek norādīts, ka pasākuma izpildes termiņa precizēšana (nobīde) kādu pasākumu īstenošanai ir loģiska, ņemot vērā, ka pasākumu plāna projekts tapis vairāku mēnešu laikā un tā veidotāji bijuši ļoti optimistiski par tā virzības gaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Attīstībai/Par! un Jaunās Vienotības sarunas iezīmējot «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās

LETA, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Attīstībai/Par!» (AP) un «Jaunās Vienotības» (JV) otrā klātienes tikšanās iezīmē «jaunu fāzi» valdības veidošanas sarunās, žurnālistiem paziņoja abu politisko spēku līderi.

AP līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts pēc tikšanās ar JV pārstāvjiem pauda, ka sarunās vērojams progress, un politiķi apspriež pēc būtības to, kas topošajai koalīcijas jādara. Abu politisko spēku daudzi ieskicētie darbi ir ļoti līdzīgi, pauda Pavļuts.

«Varam teikt diezgan droši, ka šī tikšanās iezīmē jaunu fāzi topošās koalīcijas veidošanas sarunās,» norādīja Pavļuts. Viņa paustajām piekrita arī JV līderis Arvils Ašeradens, kurš sarunas arī vērtēja kā konstruktīvas, jo politiķi sāk strādāt pie reāli veicamo darbu saraksta. Ašeradens arī pauda, ka šī tikšanās iezīmē jaunu fāzi nākamās koalīcijas veidošanā.

Ašeradens tieši nevērtēja, kuras partijas vadītās sarunas ir bijušas veiksmīgākas - AP, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vai «KPV LV». Viņš gan piebilda, ka sarunās ar AP panākts vislielākais progress attiecībā uz veicamajiem darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas premjera padomnieks: Ar Latviju nav izdevies vienoties par sašķidrinātās gāzes tirgu; mēģināsim runāt ar Igauniju

LETA, 30.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvai nav izdevies ar Latviju panākt vienošanos jautājumā par sašķidrinātās gāzes tirgu, bet tā vēl mēģinās runāt ar Igauniju, ziņu aģentūrai BNS trešdien sacījis Lietuvas premjerministra Sauļus Skverneļa padomnieks Deivids Matuļonis, reaģējot uz informāciju, ka Latvijas Ekonomikas ministrija (EM) Baltijas valstu kolēģiem prasīs papildu informāciju par reģionālā sašķidrinātās gāzes risinājuma izmaksām un ieguvumiem.

«Iedrošinos apgalvot, ka mums diemžēl nav izdevies panākt vienošanos. Ja tas būs vajadzīgs, mēs informāciju varam sniegt, bet šobrīd attiecībā uz šo projektu Latvija ir piesardzīga, un varbūt mums jādomā ar igauņiem, ko darīt tālāk,» viņš atzinis.

Pēc Matuļoņa teiktā, tiks meklēti ceļi, kā nodrošināt Eiropas Savienības (ES) atbalstu Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa izpirkšanai, runājot par to tikai ar Igauniju, taču pagaidām vēl grūti spriest, vai Eiropas Komisija atzītu tikai divu Baltijas valstu pieteikumu par reģionālu, kas nepieciešams, lai tas varētu pretendēt uz atbalstu gāzes infrastruktūrai.

«Grūti pateikt, nekur nav sacīts, vai tā ir divu, triju vai četru valstu darīšana. Vai divu valstu projektus nevarētu traktēt kā reģionālos?» retoriski vaicājis Lietuvas premjera padomnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru