Šajā pavasarī dažādās Latvijas vietās novērots paaugstināts asinssūcēju kukaiņu jeb knišļu skaits, brīdina Latvijas Entomoloģijas biedrības speciālisti, norādot, ka lielākam knišļu uzbrukumu riskam pakļauti Latvijas Austrumrajoni.
Šā gada pavasarī knišļu kāpuriem bija labvēlīgi barošanās apstākļi, jo pali aprīļa otrajā pusē bija ilgstoši un ar augstu ūdens līmeni. Arī zivju un citu plēsēju ietekme uz knišļu populāciju bija neliela - ja ūdens līmenis ir augsts, plēsēji knišļu kāpurus neatrod. Rezultātā knišļi sekmīgi beidz attīstību. Šo iemeslu dēļ novērots augstāks knišļu skaits kā parasti, informē Entomoloģijas biedrība.
Tādēļ Latvijas lopkopji aicināti rūpīgi sekot dzīvnieku uzvedībai ganībās un iespējamiem knišļu uzbrukumiem, «lai neatkārtotos 2005. gada bēdīgā pieredze, kad gāja bojā ap simts govju», teikts biedrības paziņojumā.
Lielākie riska rajoni ir Austrumlatvijā - Aiviekstes upes baseinā, Veļikajas upes baseinā un Daugavas pieteku apkārtnē Latgalē.
Knišļu uzbrukuma gadījumā mājlopi jāatstāj kūtī. Knišļu lidošanas periods var ilgt līdz jūnija beigām. Savukārt, ja rodas aizdomas, ka dzīvnieku ir smagi sakoduši knišļi, dzīvnieks ir nekavējoties jāved (vislabāk jātransportē, nevis jādzen) uz novietni vai zem nojumes, kā arī jāizsauc veterinārārsts, norādīts Pārtikas un veterinārā dienesta speciālisti.
Knišļi ir sīki no trīs līdz četriem milimetriem gari asinssūcēji kukaiņi, kas pēc izskata atgādina sīkas pelēkas mušas, lai gan patiesībā tie ir odi, teikts biedrības paziņojumā. Knišļu kāpuri attīstās tekošos ūdeņos un filtrē ūdenī suspendētās daļiņas, savukārt pieaugušie pēc izkūņošanās ir sauszemes apdzīvotāji. Mātītes ir asinssūcējas, tēviņi pārtiek no nektāra un augu sulām, vai arī nebarojas. Sūcot mājdzīvnieku un arī cilvēka asinis, knišļi brūcītē ievada siekalas, kuras ir toksiskas. Rezultātā dzīvnieks ne tikai zaudē asinis, bet saņem arī toksīnu devu. Masveida savairošanās gadījumā knišļi var nopietni sabojāt dzīvnieku veselību un pat izraisīt to nāvi.