Nodokļi

Asociācija: Aplokšņu algas mazumtirdzniecībā sasniegušas kritisku apjomu

Lelde Petrāne, 16.08.2016

Jaunākais izdevums

Atalgojums mazumtirdzniecībā ar katru gadu pieaug, taču kāpums varētu būt straujāks, ja to nebremzētu lielais ēnu ekonomikas īpatsvars ekonomikā un zemā produktivitāte valstī kopumā, norāda Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Lai pārrunātu tirdzniecības darbinieku intereses un ar ēnu ekonomiku un aplokšņu algām saistītās problēmas valstī, 17. augustā tiksies LPTA un Latvijas Tirdzniecības darbinieku arodbiedrība.

«Neskatoties uz būtiski lielākām algām un tādiem papildu labumiem kā apdrošināšana, mūsu asociācijas biedru uzņēmumi Rimi Latvia, Narvesen Baltija un Maxima Latvija saskaras ar grūtībām piesaistīt jaunus darbiniekus. Cilvēki Latvijā nereti izvēlas nedaudz lielāku algu aploksnē, nevis sociālās garantijas un drošību nākotnē,» komentē N. Krūzītis.

Esot jāņem vērā, ka darbaspēka izmaksas ir viena no būtiskākajām uzņēmumu izdevumu pozīcijām, kam ir liela ietekme uz preču pārdošanas cenu, tādējādi «pelēko uzņēmumu» radītā negodīgā konkurence ir būtisks šķērslis, kas kavē algu situācijas uzlabošanu, īpaši lielo uzņēmumu gadījumos, kur darbinieku skaits ir vairāki tūkstoši nodarbināto.

VID statistika liecina, ka trīs gadu periodā teju puse no mazumtirdzniecības uzņēmumiem strādā ar zaudējumiem, kas ir pretrunā ar mazumtirdzniecības kā biznesa struktūru. Tā ir skaidra norāde, ka uzņēmumi izvairās no nodokļu nomaksas, ir negodīgi pret valsti un saviem darbiniekiem, uzsver LPTA izpilddirektors Noris Krūzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Tirgotāji: Samazinot PVN pārtikai, mazināsies arī preču cenas plauktos

LETA, 22.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadījumā, ja valdība atbalstīs Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu samazināt pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likmi pārtikai un atsevišķām produktu grupām, preču cenas samazināsies arī veikalos, aģentūrai LETA sacīja veikalu ķēžu Maxima, Rimi un Narvesen pārstāvošās Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš arī uzsvēra, ka LPTA biedri pauž atbalstu PVN likmes samazināšanai svaigiem augļiem un dārzeņiem. Vienlaikus Krūzītis prognozēja, ka PVN samazināšana augļiem un dārzeņiem samazinātu Latvijā nelikumīgi ievesto produktu apjomu.

«Latvijas pārtikas mazumtirgotāji viennozīmīgi atbalsta ieceri samazināt PVN nodokļa likmes svaigiem dārzeņiem un augļiem. Pašlaik Latvijā tiek ievests liels apjoms nezināmas izcelsmes svaigu dārzeņu un augļu, kas mazumtirdzniecībā tiek pārdoti, nemaksājot PVN. Kā apliecinājuši pašmāju augļu un dārzeņu ražotāji, samazinot PVN likmi svaigiem dārzeņiem un augļiem, saruks valstī nelikumīgi ievesto produktu apjoms un secīgi arī ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē,» skaidroja Krūzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji prasa nešķirot nozares, lemjot par atbalstu

Lelde Petrāne, 20.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un vairāk nekā 30 nozaru asociācijas kopīgi uzrakstījušas atklātu vēstuli Saeimai un valdībai, prasot nešķirot nozares laikā, kad tiek lemts pat atbalstu.

"Vispirms, vēlamies uzteikt Saeimas un valdības līdz šim operatīvo un savlaicīgo rīcību, veicot nepieciešamos pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā. Tāpat uzteicama ir ātrā reaģēšana, izstrādājot īpašu likumu ekonomikas stabilizācijai," vēstuli iesāk uzņēmējus pārstāvošās apvienības.

LASI ARĪ: Koronavīrusa trieciena "neitralizācijai" vajadzīga valdības "pote"

Vēstulē norādīts, ka "vairums likuma normu ir lietderīgas un atbalstāmas, tomēr ir nepareizi un tuvredzīgi, censties šauri nodefinēt krīzes skartās nozares un atbalstu paredzēt tikai šo nozaru uzņēmumiem".

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Tirgotāji: Pārtikas mazumtirdzniecībā vides aizsardzības prasības būs arvien aktuālākas

LETA, 27.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu perspektīvā pārtikas mazumtirdzniecības nozares dienaskārtībā aktuāla būs vides aizsardzības prasību īstenošana, atzina Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš norādīja, ka vides aizsardzības jēdziens ietver ne tikai patlaban visvairāk apspriesto jautājumu par dzērienu iepakojumu un depozīta sistēmu, bet arī tādas tēmas kā pārtikas atkritumi, videi draudzīgs iepakojums, energoefektivitāte un efektivitāte kopumā, kas ir sasniedzama, samazinot resursu patēriņu visos produkta dzīves cikla posmos.

Tāpat Krūzītis sacīja, ka nākamajā gadā Latvijā jāsāk darbs, lai 2022.gadā sekmīgi ieviestu depozīta sistēmu.

"Gan ražošanas, gan tirdzniecības jomas pārstāvji meklē risinājumus, kā plastmasas iepakojumu aizstāt ar papīru, kartonu, citu dabisko šķiedru un bioplastmasas izejmateriāliem vai citām videi draudzīgām alternatīvām. Tas ir tehnoloģiski sarežģīts process un nav paveicams vienā dienā, jo jāņem vērā gan pircēju ērtības, gan pārtikas drošības prasības," viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība, kas ir pozitīvi, jo nākotnē bioloģiskie pārtikas produkti kļūs arvien pieprasītāki, teica Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš pastāstīja, ka 10.jūlijā ticies ar zemkopības ministru Kasparu Gerhardu (VL-TB/LNNK) un pārrunājis Latvijā ražotu produktu īpatsvaru mazumtirdzniecības tīklos, augļu un dārzeņu samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieviešanas rezultātus, kā arī citus aktuālus tirdzniecības jomas jautājumus.

Pēc Krūzīša teiktā, tirgotāju novērojumi liecina, ka bioloģiskie produkti kļūst arvien pieprasītāki. Pozitīvi vērtējams, ka arī Latvijā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība un nākotnē tās izaugsmei ir perspektīvas. Latvija jau šobrīd ir samērā «zaļa» un ir potenciāls audzēt bioloģiskos produktus. Pēc Krūzīša teiktā, arī kopumā Eiropā bioloģisko produktu ražošanas apmēri ir sasnieguši samērā lielu kapacitāti, un to cenas jau ir pietuvinājušās industriāli ražoto produktu cenām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas zemo cenu veikalu tīkla Lidl ienākšana Latvijas tirgū tirdzniecības nozarē saasinās cīņu par darbiniekiem, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Viņš norāda, ka tirdzniecībā darbinieku trūkst visiem tirgus dalībniekiem. Kā sacīja Krūzītis, tirdzniecība nav nozare, kurā algu līmenis būs augsts, «pārskatīt kaut ko būs grūti».

Līdz ar to Lidl būs izaicinājums atvērt daudzus veikalus un apmācīt daudzus darbiniekus. Tādejādi sagaidāms, ka cīņa par darbiniekiem saasināsies.

Kā atzina Krūzītis, viss liecinot, ka šoreiz Lidl ienāks Latvijas tirgū jau tuvāko gadu laikā. Tiekot pirkti zemesgabali, plānota tirdzniecības centru būvniecība.

Pēc LPTA izpilddirektora teiktā, visticamāk, Lidl Latvijas tirgū ienāks ar vairāk nekā desmit veikaliem vienlaicīgi. Par to liecinot uzņēmuma prakse pasaulē, tostarp kaimiņvalstī Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rīgā, iespējams, taps arī Lidl loģistikas centrs

Sandra Dieziņa, Elīna Pankovska, 03.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ulbrokas ielā Rīgā taps jauns loģistikas centrs, kas, iespējams, saistīts ar Vācijas zemo cenu veikalu tīklu Lidl. Iedzīvotājus uztrauc, ka šai kompānijai dots noslēpumains labvēlības statuss no Rīgas domes (RD).

Kā liecina Db rīcībā nonākusī informācija, šā gada 4. jūlijā izsniegta būvatļauja loģistikas centra, tehniskās palīgēkas, ūdens rezervuāru, apsardzes posteņa izbūvei Ulbrokas ielā. Šī būvatļauja ir izsniegta uz 1934.gadā dzimušās Baibas Gaisas vārda. Zemesgrāmatas dati arī liecina, ka pērn 22. decembrī starp B. Gaisu un SIA MMS Property Solutions noslēgts nekustamā īpašuma pirkuma līgums un šajā pašā dienā noteikts aizliegums bez MMS Property Solutions rakstiskas piekrišanas šo nekustamo īpašumu atsavināt, dāvināt, sadalīt un apgrūtināt ar lietu tiesībām.

Iedzīvotāji uztraucas, ka aiz Gaisas kundzes slēpjas Lidl veikalu ķēdes attīstītāji SIA MMS Property Solutions, kas saņēmuši netipiski pretimnākošu attieksmi no Rīgas domes – tik liela mēroga projektam nav pieprasīts izstrādāt detālplānojumu, nedz veikt ietekmes uz vidi novērtējumu. Turklāt arī sabiedriskā apspriešana šim projektam nav piemērota. Vēl jo vairāk, atbilstoši spēkā esošajiem noteikumiem piecu dienu laikā no būvatļaujas saņemšanas, pasūtītājam zemes gabalā bija jāizvieto būvtāfele, kas pēc aculiecinieku teiktā objektā nav atrodama un neesot bijusi. Līdz ar to, 4.augustā, atbilstoši likumdošanai, beidzas būvatļaujas apstrīdēšanas termiņš, taču sabiedrībai šāda informācija par iespēju apstrīdēt nav sniegta, informē satrauktie iedzīvotāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Rimi un Maxima: Nav pamata apšaubīt mūsu godaprātu - cenas samazināsies

Lelde Petrāne, 06.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) biedri – lielākie Latvijas mazumtirgotāji Rimi un Maxima - atbalsta pievienotā vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu pārtikai un atsevišķām produktu grupām. Ņemot vērā, ka PVN Latvijas valsts budžetā ir otra lielākā nodokļu ieņēmumu pozīcija un daudzām produktu grupām būtu grūti ieviest samazināto likmi, LPTA atzinīgi vērtē valdības ieceri vispirms to samazināt svaigiem dārzeņiem un augļiem.

To šodien izplatītā paziņojumā uzsver asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis.

«Lielie pārtikas mazumtirgotāji vairākkārt pauduši atbalstu šai iecerei, apliecinot, ka ir atbildīgi tirgotāji un pārtikas produktiem piemērotās PVN likmes samazināšanas gadījumā proporcionāli samazināsies arī konkrēto produktu cena veikalu plauktos. Tomēr ir grūti prognozēt samazinājuma apmēru, ko izjutīs pircējs, jo svaigu augļu un dārzeņu cenu, ko nosaka piegādātājs, ietekmē sezonalitāte – raža, laikapstākļi, gadalaiks. Turklāt cenu svārstības ir jūtīgas arī ļoti īsa perioda ietvaros,» skaidro N. Krūzītis.

Valdības iecere vispirms samazināt PVN likmi svaigajiem augļiem un dārzeņiem esot lietderīga, un tā pozitīvi ietekmēšot vietējos ražotājus. «Sezonas laikā Latvijā tiek ievests liels apjoms nezināmas izcelsmes svaigu dārzeņu un augļu, kas, nemaksājot PVN, mazumtirdzniecībā tiek pārdoti par cenām, ar kurām vietējais ražotājs nevar konkurēt. Samazinot PVN svaigiem dārzeņiem un augļiem, saruks arī negodīgas peļņas gūšanas gadījumi, sniedzot iespēju vietējiem ražotājiem pārdot vairāk savas produkcijas. Secīgi var prognozēt, ka cena šādā gadījumā samazināsies arī vietējo ražotāju produkcijai,» pauž asociācijas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas tirgotāji būs gatavi jau no 1.janvāra tirgot Latvijai raksturīgos svaigos augļus, ogas un dārzeņus ar samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis.

Lai to izdarītu, tirgotājiem pēc veikalu slēgšanas šogad būs jāveic izmaiņas kases aparātos, lai čekos varētu norādīt atbilstošu PVN likmi, kā arī manuāli jānomaina attiecīgo produktu cenu zīmes.

Kā sacīja Krūzītis, tirgotāji sākotnējā periodā arī centīsies norādīt pircējiem, kuriem produktiem piemērots samazinātais PVN un kā veidojas cena.

Tirgotāju pārstāvis atzina, ka 1.janvāris nav pateicīgākais brīdis izmaiņu veikšanai kases aparātos un cenu zīmju nomaiņai, taču visi tirgotāji būšot gatavi. Līdzīgi procesi jau ir bijuši, piemēram, kad Latvija pārgāja no latiem uz eiro, vai kad mainījās pievienotās vērtības nodokļa likmes.

Teorētiski varot parādīties kāda cilvēcīga kļūda saistībā ar cenu zīmēm, taču tie būšot izņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES līderu vienošanās pagarināt sankcijas pret Krieviju vēl par pusgadu Latviju īpaši vairs neietekmēšot – eksportētāji lielākoties situācijai pielāgojušies, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas vadītājs Noris Krūzītis DB atklāj, ka sankciju ietekme uz iekšējo tirgu būtībā vairs nav jūtama. Iekšējais tirgus vairāk vai mazāk esot orientēts uz vietējo produkciju, un Krievijas produktus, pēc kuriem Latvijas sabiedrība izjustu lielu trūkumu, nosaukt esot grūti. «Protams, Krievija mums ir tuvākais kaimiņš, un jebkurš tirgus, kas paveras šajā virzienā, atvieglo situāciju arī iekšējā tirgū, pašizmaksa kļūst zemāka. Tagad – kaut gan jauda ir liela, visus saražotos produktus nav īsti kur likt. Līdz ar to rodas kaut kādas fiksētās izmaksas, kas lielā mērā ietekmē arī cenu,» norāda Noris Krūzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Asociācija: Ārpus sprostiem turētu dējējvistu olas izvēlas aptuveni 2% pircēju

LETA, 09.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārpus sprostiem turētu dējējvistu ražotas olas izvēlas aptuveni 2% pircēju, kas skaidrojama ar būtisko cenu starpību ar sprostos turētu dējējvistu ražotajām olām, aģentūru LETA informēja Latvijas Olu ražotāju asociācijas vadītāja Solvita Gulbe.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šodien rīkoja sanāksmi, kurā piedalījās arī lauksaimnieku, pārtikas ražotāju un tirgotāju asociācijas. Sanāksmes laikā nozares pārstāvji tika informēti, ka Latvijas un Lietuvas dzīvnieku aizsardzības organizāciju pagājušajā nedēļā izplatītā informācija par it kā notikušiem dzīvnieku labturības pārkāpumiem Baltijas olu ražotnēs nav apstiprinājusies un gan Latvijas, gan Lietuvas Pārtikas veterinārie dienesti uzsver, ka vietējie olu ražotāji ievēro visas Eiropas normatīvajos aktos paredzētās prasības.

Gulbe norādīja, ka tikšanās laikā tika arī izvērtēts atsevišķu organizāciju aicinājums pilnībā atteikties no sprostos dētu olu ražošanas un tirdzniecības Latvijā. Ņemot vērā pircēju zemo interesi par ārpus sprostiem turētu dējējvistu olām, šādas organizāciju prasības pieņemšana varētu dubultot vidējo olu cenu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Eksperti: Samazinot PVN pārtikai, ieguvēji būs ražotāji un pircēji; šaubas par ietekmi uz ēnu ekonomiku

LETA, 21.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinot pievienotās vērtības nodokli (PVN) augļiem un dārzeņiem, palielināsies pašmāju produkcijas patēriņš un vietējo ražotāju konkurētspēja, tomēr pagaidām vēl nav pilnīgas pārliecības, vai šāds solis mazinās ēnu ekonomiku, kuras īpatsvars nozarē ir vairāk nekā 40%, secināts šodien Zemkopības ministrijā notikušajā ekspertu grupas sanāksmē.

Starpinstitūciju darba grupas pirmajā sēdē tās vadītājs, ministrijas parlamentārais sekretārs Ringolds Arnītis akcentēja, ka galvenais uzdevums ir izvērtēt, vai samazināts PVN pozitīvi ietekmēs ražotāju konkurētspēju, kāpinās vietējo produktu patēriņu, uzlabos maznodrošināto iedzīvotāju pirktspēju. Tāpat vēl nav skaidrs, vai samazināts PVN ietekmēs cenas veikalos, kam nodokļa samazināšanas gadījumā vajadzētu kļūt mazākām.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas pārstāvis Noris Krūzītis gan apliecināja, ka gadījumā, ja tiktu samazināts PVN pārtikai, pārtikas cenas mazumtirdzniecībā samazinātos.

«Tirgotāji šajā jautājumā būs godprātīgi. Un arī augļu un dārzeņu sektors būs ieguvēji. Ja Latvijā ienāk lielās fūres ar nezināmas izcelsmes lētu preci un tas viss parādās tirgū, tad mēs veikalos nevaram vairs iztirgot vietējo produkciju un veikt pasūtījumus piegādātājiem. Pārstrāde investējusi lielu naudu, lai palielinātu ražošanas apjomus, bet mēs nevaram to visu paņemt pretī. No praktiskā aspekta PVN samazināšana pelēko tirgu samazinātu vismaz par 30%,» sacīja Krūzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc lielveikalu tīkla Prisma aiziešanas no Latvijas tā tirgus daļu pārdalīs esošie spēlētāji; vērienīgas pārmaiņas gan šajā segmentā negaida, pašlaik kā potenciālais ieguvējs iezīmējas Maxima

Lai arī iepriekš izskanēja versija, ka vācu zemo cenu veikala Lidl ienākšana ir tikai laika jautājums, nozares eksperti sarunā ar DB gan izteic šaubas, vai jau tuvākajā laikā Latvijas tirgū varētu parādīties kāds jauns spēlētājs.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors Noris Krūzītis norāda, ka Prisma nebija ārkārtīgi liels tirgus spēlētājs, kura aiziešana saviļņojusi tirgu. «Vieta tukša nepaliks, un tur, kur bijuši Prisma lielveikali, noteikti būs kāds cits, bet pagaidām grūti pateikt, kurš tas būs, jo viss atkarīgs no telpu iznomātājiem,» pauž N. Krūzītis. Lokāli pircējiem šīs vietas, kur atradās Prisma veikali, ir svarīgas, bet no globālā viedokļa – apkārt vēl ir citi veikali, līdz ar to piedāvājums ir. Par iespējamām izmaiņām un to, kā Prisma aiziešana no Latvijas tirgus ietekmēs situāciju mazumtirdzniecībā, komentārus nesniedz Rimi Latvia. Savukārt Maxima Latvija valdes priekšsēdētājs Andris Vilcmeiers nesen atzina, ka Maxima Latvija ir ieinteresēta kļūt par nomnieku trijos objektos, kurus šovasar Rīgā atbrīvos Somijas lielveikali Prisma. «Protams, šīs telpas mūs interesē, un Maxima Latvija jau ir sākusi sarunas ar to tirdzniecības centru īpašniekiem, kuros Prisma lielveikali pārtrauks darbu,» sacīja A. Vilcmeiers. Tagad sāk parādīties augļi no šīm pārrunām - nule SIA Maxima Latvija ir noslēgusi līgumu ar modes un izklaides centru Rīga Plaza par telpu nomu pārtikas lielveikala Maxima XXX atvēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Seši uzņēmumi, tostarp Rimi un Maxima, apņemas pastkastītēs neievietot reklāmas bez piekrišanas

Zane Atlāce - Bistere, 20.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācijas birojā šodien, 20.jūnijā pirmie seši uzņēmumi Latvijas parakstīja memorandu, apņemoties pastkastītēs bez adresātu piekrišanas neievietot reklāmas materiālus un citus neadresētus sūtījumus.

Memorandu parakstīja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija, Pasta komersantu biedrība, SIA Rimi Latvija, SIA Maxima Latvija, AS Fitek, SIA Poligrāfijas grupa Mūkusala, SIA Arkolat un SIA Cenuklubs. Pievienoties memorandam aicināti arī citi uzņēmumi, kas savā darbībā izplata neadresētus pasta sūtījumus.

Dokumenta parakstītāji ir apņēmušies ievērot pastkastīšu īpašnieku vēlmi nesaņemt neadresētos sūtījumus, ja tā ir izteikta, uzlīmējot uz pastkastītes vai nu vienota parauga informatīvo zīmi, vai arī cita izskata līdzvērtīga satura zīmi.

Tāpat paredzēts, ka reklāmdevēji nodrošinās iespēju pastkastītes īpašniekam saņemt vienota parauga informatīvo zīmi, kas izstrādāta sadarbībā ar Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas audzēkņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau no 2018. gada 1. janvāra Latvija pievienosies to Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu sarakstam, kas atsevišķiem pārtikas produktiem piemēros samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi. Sekojot Saeimas lēmumam par atbalstīto samazināto PVN likmi līdz 5% (no 21%) Latvijai raksturīgiem svaigiem dārzeņiem, augļiem un ogām, tirgotāji jau sākuši darbu šīs normas ieviešanai veikalu plauktos – informē Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija (LPTA).

No 1.janvāra rīta Rimi tirdzniecības vietās būs izvietoti informatīvi materiāli, kas iedzīvotājiem skaidros jaunās izmaiņas attiecībā uz augļiem, ogām un dārzeņiem, kam piemērota samazinātā PVN likme.

«Ceram, ka šīs izmaiņas veiksmīgi mainīs pircēju paradumus un pircēji arvien biežāk izvēlēsies Latvijā audzētas ogas, augļus un dārzeņus,» sagaida Rimi Latvia valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais.

Latvija ir viena no piecām ES dalībvalstīm, kurā līdz šim pārtikas produktiem netika piemērota samazinātā PVN likme.

«Atsevišķu pārtikas produktu grupām cenu samazinājums ir 23 ES valstīs. Šo valstu pieredze rāda pozitīvas izmaiņas, pieaugot gan ražošanas apjomam, gan samaksātajiem nodokļiem. Tirgotāji pauda savu apņemšanos, parakstot sadarbības memorandu ar Zemkopības ministriju, un šī preventīvā rīcība no tirgotāju puses vēlreiz apliecina, ka pārtikas tirgotāji godprātīgi ieviesīs samazināto PVN likmi. Tāpat sagaidām, ka arī sadarbības partneri un visas iesaistītās puses pret šiem likuma grozījumiem izturēs atbildīgi, lai šo izmaiņu rezultātā Latvijā audzēti produkti mūsu iedzīvotājiem kļūtu vēl pieejamākāki,» skaidro LPTA izpilddirektors Noris Krūzītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Veikalu darba laiku kopumā nosaka pircējs, un mums, kā mazumtirgotājam, jābūt spējīgiem pielāgoties pircēju paradumiem un atbildēt uz viņu pieprasījumu un iespējām,» atbildot uz ierosinājumu noteikt, ka veikali svētkos nestrādās, norāda SIA Maxima Latvija operacionālā vadītāja Kristīne Āboltiņa.

Viņa skaidro, ka attiecīgi šis jautājums lielā mērā atkarīgs arī no kopējām tendencēm sabiedrībā un ekonomikā – darba režīmu, dzīvesstila paradumiem, brīvā laika pieejamību utt. Ņemot vērā arvien pieaugošo dzīves tempu, iedzīvotāji iepirkšanos bieži vien atliek uz brīvāku laiku, tostarp nedēļas nogali un svētku dienām, jo pa nedēļu tam neatliek laika. «Jau šobrīd svētku dienās saīsinām Maxima Latvija veikalu darba laiku, lai darbinieki vairāk laika varētu pavadīt kopā ar ģimenēm un arī turpmāk plānojam izvērtēt veikalu darba laiku svētkos,» atzīmē K. Āboltiņa.

Jāatgādina, ka Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) uzskata, ka nozares dominējošiem spēlētājiem darbs svētdienās peļņu nenes, jo ir mazāks apgrozījums, savukārt darba izmaksas ir divas reizes lielākas. LTA prezidents Henriks Danusēvičs uzsver: «Lai nodrošinātu iespēju iegādāties pārtiku vai veikt citus nepieciešamos pirkumus tiem cilvēkiem, kas nav paspējuši to izdarīt vai kuru darba grafiki sakrīt ar veikalu darba laiku darbdienās, jāatļauj mazajiem veikaliem strādāt arī brīvdienās. LTA uzskata un arī to pārrunājusi ar Ekonomikas ministriju, ka šādas izmaiņas veikalu darba laikā uzlabotu mazo tirgotāju konkurētspēju.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes palielināšana Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā

Māris Ķirsons, 07.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepriekš nolemto akcīzes nodokļa likmju spēkā stāšanās gada 1. martā Latviju padarīs par dārgākā alkohola valsti reģionā, kā rezultātā plānoto ieņēmumu nebūs, turklāt iespējami tādi blakusefekti kā nelegālā alkohola straujš kāpums, tāpēc šīs likmes jāmaina.

Tāds ieteikums skanēja no uzņēmējiem Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē. Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis aicināja parlamentāriešus nekavējoties ķerties pie akcīzes nodokļa likuma grozījumiem, lai lai akcīzes likmes alkoholam Latvijā 1. martā nebūtu augstākas kā Lietuvā un Igaunijā.

Attiecībā par iecerēto akcīzes nodokļa likmju pieaugumu alkoholiskajiem dzērieniem vēl būs diskusija parlamentā, kurā tad arī varētu nolemt - saglabāt pašreizējās likmes, tās paaugstināt, piemēram, par 5%, 10%, vai arī ļaut tām pieaugt līdz likumā paredzētajām ar visām no tā izrietošajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoveikali un internetveikali noteikti nākotnē attīstīsies, bet izaicinājums būs produktivitāte, efektivitāte un inovācijas.

Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) veiktajā pētījumā Kāda ir mazumtirdzniecības nākotne Latvijā secināts, ka tradicionālā pārtikas mazumtirdzniecība samazinās, bet pieaug modernā mazumtirdzniecība. Modernā mazumtirdzniecība – tie ir internetveikali, zemo cenu veikali, supermārketi, pašapkalpošanās veikali un citi. Ņemot vērā to, ka lauki iztukšojas, būs jādomā par noteikta modeļa veidošanu un ieviešanu lauku reģionos, kas varētu būt autoveikali. Tāpat liela nozīme būs ienākumiem.

«Jo ātrāk sasniegsim līdzsvara punktu, kad Latvijas vidējā alga būs līdzsvarā ar minimālo algu Centrāleiropas valstīs, iestāsies līdzsvars iedzīvotāju migrācijā. Tas jau ir noticis Igaunijā un var sagaidīt, ka tas notiks arī Latvijā,» pauda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. Viņš pieļāva, ka, visticamāk, nākamajā ceturksnī vidējā alga pārsniegs 1000 eiro. Jau tagad pienāk labas ziņas no reģioniem, kur aizvien vairāk ir pieprasījums pēc dzīvojamās platības. Un te pat nav runa par Valmieru, kas ir liela pilsēta, kur ir dzīvojamās platības deficīts, bet arī Smiltenē trūkst, kur dzīvot. Ašeradens norādīja, ka vismaz trešdaļa Latvijas iedzīvotāju šobrīd saņem vairāk par 1000 eiro, bet mērķis ir, lai vismaz puse saņemtu un tad iedzīvotāju skaits stabilizēsies. IKP aug un ekonomikas ministrs cer, ka notiekošais banku jomā neatstās būtisku ietekmi uz ekonomiku. Katrā ziņā Ekonomikas ministrija nav pārskatījusiiekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi. Ašeradens norādīja, ka mazumtirdzniecība ir produktīvāka, nekā tautsaimniecība kopumā, taču noteikti nākotnē būs jādomā par inovācijām un efektivitāti. Viņš piebilda, ka, piemēram, Ķīnā daudzi neko nenes mājās no veikaliem, bet operē ar QR kodiem un iepērkas internetā. Tiesa, Latvija ir ļoti konservatīva zeme un, visticamāk, tik ātri pārmaiņu nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tuvākajos gados fiziskajās tirdzniecības vietās būs aizvien vairāk iespēju maksāt ar zibmaksājumiem

Dienas Bizness, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju straujā attīstība un lietotāju paradumu maiņa veicina dažādu modernu maksājumu pakalpojumu ieviešanu, norāda Latvijas Bankas maksājumu sistēmas eksperti Edīte Gailiša un Deniss Fiļipovs.

Piemēram, arvien plašāku izplatību gūst bezkontakta maksājumi, kurus var veikt ar viedtālruņu palīdzību un kas tiek izpildīti ātri un jebkurā laikā. Lietotāju pozitīvā pieredze, modernajiem maksājumu risinājumiem atvieglojot to ikdienu, kļūst teju tikpat nozīmīga kā šo risinājumu drošības aspekti.

Latvijas Banka 2017. gada augustā ieviesa zibmaksājumu infrastruktūru – uz jaunākajām informācijas tehnoloģijām balstītu inovatīvu maksājumu sistēmu. Nacionālā banka nodrošina infrastruktūru, bet ikdienas pakalpojumu izstrāde ir komercbanku un citu maksājumu iestāžu atbildības joma. Klienti arvien vairāk novērtē zibmaksājumu nodrošināto iespēju pārskaitīt naudu 1–3 sekunžu laikā no vienas bankas kontu uz citu, turklāt to var izdarīt jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lidl arī Latvijā plāno nodrošināt augstu atalgojumu darbiniekiem

Elīna Pankovska, 04.03.2019

Lidl Lietuva vadītājs un projekta attīstītājs Latvijā un Igaunijā Radostins Rusevs-Peine

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan mazumtirdzniecības nozarē notiek cīņa par darbiniekiem, atalgojums ir tikai viens no komponentiem to piesaistē.

Darbaspēka trūkumu Latvijā izjūt daudzas nozares. To starpā izņēmums nav arī mazumtirdzniecība, tomēr bieži vien tiek minēts, ka tirdzniecībā nodarbināto personu algas ir zemas, bet darba stundas – garas. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP), 2017. gadā regulārā mēneša vidējā bruto darba samaksa mazumtirdzniecībā, izņemot automašīnu un motociklu tirdzniecību, Latvijā bija 636 eiro.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis DB norāda, ka algas mazumtirdzniecības nozarē tiek celtas katru gadu, jo darbinieki ir vajadzīgi. Tas, par cik algas tiek palielinātas, gan ir katra uzņēmuma paša ziņā. Jāmin, ka šī gada sākumā, piemēram, mazumtirdzniecības uzņēmums Lidl paziņoja, ka Lietuvā palielinājis darbinieku algas par 7%. Lidl Lietuva vadītājs un projekta attīstītājs Latvijā un Igaunijā Radostins Rusevs-Peine DB norāda, ka arī Latvijā plāno sasniegt mērķi nodrošināt augstu atalgojumu darbiniekiem. Jāatgādina, ka minimālā alga Latvijā ir 430 eiro, Lietuvā – 400 eiro, bet Igaunijā – 540 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Tā vien kārojas apēst zelta olu dējēju

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors, 06.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielveikalu nodokļa ieviešana, tādā veidā mēģinot pasmelt miljonus valsts budžetam, jau sākotnēji lemta fiasko, ņemot vērā līdzīgu ieceru nelabo galu citās zemēs

Mazumtirdzniecības nodokļa ieviešana sniegtu viegli aprēķināmu labumu valsts budžetam. Šīs nozares apgrozījums pērn Latvijā faktiskajās cenās bija 6,62 miljardi eiro. Šai summai piemērojot tikai 0,1% likmi, valsts iegūst 66,2 miljonus, bet ar nedaudz augstāku likmi miljoni sāk birt kā no pārpilnības raga. Jājautā, vai Latvija patiešām varētu slāt tā grābekļa virzienā, ar kuru pa pieri jau dabūjusi Ungārija? Šajā valstī nodoklis tika ieviests ne tikai valsts maka biezināšanai, bet arī ar it kā cēlu mērķi palielināt mazo tirgotāju konkurētspēju pret ārvalstu mazumtirdzniecības tīklu dominēšanu, līdz to atcēla pēc Eiropas Komisijas veiktās izmeklēšanas. Lielākās veikalu ķēdes pagrabināt varētu arī Latvija, jo mazie veikali ar saviem apjomiem tiem nav nopietni konkurenti, bet politiska radošuma vadīta konkurences salāgošana, kas no malas vairāk izskatās pēc diskriminācijas, visticamāk, tomēr arī mums beigtos ar EK pātadziņas danci pa valsts muguru. Ungārija krīzes laikā būtiski palielināja PVN līdz pat 27%, kā arī ieviesa transakciju nodokli. Varbūt vēlamies izmēģināt roku iebāzt arī kādā no šīm vilinošajām kabatām?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aicinās samazināt PVN līdz 5% Latvijā izaudzējamiem dārzeņiem, augļiem un ogām

Žanete Hāka, 07.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 7. martā, nozaru eksperti turpināja analizēt iespējas samazināt pārtikai vai atsevišķām pārtikas preču grupām pievienotās vērtības nodokli (PVN), informē Zemkopības ministrija.

Darba grupa pēc notikušajām divām sēdēm kopš izveidošanas vienojās aicināt samazināt PVN dārzeņiem, augļiem un ogām līdz 5% (no 21%). Eksperti arī bija vienisprātis, ka PVN jāsamazina tiem dārzeņiem, augļiem un ogām, ko var izaudzēt Latvijā.

Saskaņā ar šo vienošanos tiks sagatavots priekšlikums par PVN samazināšanu līdz 5% dārzeņiem, augļiem un ogām un iesniegts zemkopības ministram Jānim Dūklavam.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes rektore Irina Pilvere, kas ir detalizēti pētījusi PVN pārtikai samazinājuma ietekmi uz lauksaimniecības nozari, uzsvēra, ka samazināts PVN dārzeņiem, augļiem un ogām, ja PVN samazināšanu godprātīgi ievēros mazumtirgotāji, veicinās Latvijas dārzeņu un augļu ražotāju konkurētspēju, palielinās iedzīvotāju pirktspēju un līdz ar to Latvijā izaudzēto dārzeņu un augļu pārdošanas apjomu. Un, kas nav mazsvarīgi, samazinoties dārzeņu un augļu cenām mazumtirdzniecībā, samazinātos šās preču grupas nelegālā tirdzniecība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Degvielas tirgotāji: Aizliegums pārdot alkoholu DUS ir valsts sankcionēta legālā tirgus pārdale

LETA, 26.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrijas iecere aizliegt pārdot alkoholiskos dzērienus degvielas uzpildes stacijās (DUS) nesasniegs iecerēto mērķi - samazināt alkoholisko dzērienu pieejamību un patēriņu, bet gan kropļos konkurenci un legāli pārdalīs alkohola tirdzniecību par labu citiem veikalu tīkliem, uzskata Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere.

Viņa uzsvēra, ka, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) datiem, šogad jūnija beigās Latvijā darbojās 8574 alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietas, kurās tirgoja gan alu, gan arī citus alkoholiskos dzērienus, tostarp līdz 450 DUS veikalu, kā arī darbojās 190 mazumtirdzniecības vietas, kurās tirgoja tikai alu.

Ligere atzīmēja, ka Veselības ministrija nav analizējusi un nav norādījusi, kur transportlīdzekļu vadītāji, kas vadījuši transportlīdzekli alkohola reibumā, alkoholu ir iegādājušies. «To var iegādāties gan pārtikas veikalos, gan dzērienu veikalos, gan «HoReCa» (viesnīcas, restorāni, kafejnīcas), gan arī degvielas uzpildes staciju veikalos. Pie visām minētajām tirdzniecības vietām ir ērta piekļuve ar transportu transportlīdzekļu vadītājiem,» viņa sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Kāpēc turpināt sponsorēt pasīvu organizāciju, kuras uzturēšanai nepilnos divos gados vien esam samaksājuši 9000 eiro?»

Gaļas pārstrādes uzņēmums «Forevers» ir nolēmis izstāties no Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF), līgumu pārtraucot šā gada janvārī.

«Forevers» savu lēmumu pārtraukt dalību LPUF pamato ar to, ka no federācijas puses nav saņemts gaidītais atbalsts un ieinteresētība risināt ar gaļas nozari saistītus jautājumus.

«Forevers» valdes loceklis Andrejs Ždans komentē: «Jebkuru uzņēmēju interesē rezultāts, bet tikpat svarīga ir attieksme un kopīgs mērķis. Diemžēl jāsecina, ka mūsu un LPUF izpratne par to, kādiem jautājumiem jānonāk dienaskārtībā un kā jāveido dialogs starp ražotājiem un valsts pārvaldes institūcijām, atšķiras. Pārāk daudz federācijai izteiktās «Forevers» iniciatīvas ir ignorētas. Ar LPUF starpniecību esam vēlējušies risināt nozares attīstības un uzņēmējdarbības vides jautājumus, piemēram, patērētāju aizsardzība, esošo regulējumu pilnveidošana, kontroles mehānismi, veselīga konkurence u.c. Tās nav viena komersanta savtīgas biznesa intereses, bet gan aktualitātes, kas attiecas uz valsts ekonomiku kopumā un ir visas sabiedrības interesēs. LPUF bezdarbība liek uzdot jautājumu, kāpēc turpināt sponsorēt pasīvu organizāciju, kuras uzturēšanai nepilnos divos gados vien esam samaksājuši 9000 eiro? Neatkarīgi no mūsu lēmuma, «Forevers» turpinās aktīvi līdzdarboties pasākumos, kas skar uzņēmējdarbību, pārtikas nozari un sabiedriskos procesus kopumā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pēc mēneša augļu un dārzeņu tirgotāju nozare var bankrotēt

Lelde Petrāne, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Faktiski visas augļu un dārzeņu piegādes restorāniem, bāriem, skolām, bērnudārziem un uzņēmumiem šobrīd ir apstājušās. Kopējais kritums augļu un dārzeņu tirdzniecības nozarē jau sasniedzis 70-90%, informē Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Jaunzems.

U. Jaunzems skaidro: "Mēs uzskatām, ka augļu un dārzeņu tirgotāji ir jāiekļauj atbalstāmo nozaru kategorijā līdzās restorāniem, viesnīcām un aviopārvadātājiem. Mūsu nozares uzņēmumi ik dienu saņem vēstules no klientiem par rēķinu apmaksas kavēšanu vai atlikšanu, tādējādi tiek iesaldēti ievērojami tirgotāju līdzekļi. Lai arī lielveikalos pieprasījums pēc augļiem un dārzeņiem saglabājas, tirgotāji cieš zaudējumus pieprasījuma krituma dēļ HORECA sektorā. Klienti, kas preci ir pasūtījuši, šobrīd no tās atsakās."

Būtiski palielinājušās problēmas arī ar produkcijas piegādēm.

"Pēc mūsu piegādātās produkcijas pieprasījums mazumtirdzniecībā joprojām ir. Taču arī tas samazinās, ņemot vērā kopējo pircēju skaita īpatsvara samazināšanos veikalos. Vienlaikus pieaug transporta pakalpojumu cenas tiem piegādātājiem, kas līdz šim nodrošina produktus no Nīderlandes, Spānijas un Itālijas. Autopārvadātāju kompānijām trūkst šoferu, jo cilvēki atsakās doties reisos, baidoties saslimt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp uzņēmumiem, kas darbojas katrā no piena produktu piegādes ķēdes posmiem, ir maz uzticamības un periodos, kad notiek straujas svaigpiena iepirkuma cenu izmaiņas, sadarbības nosacījumi starp atsevišķiem ražotājiem un pārstrādātājiem var tikt ignorēti. Savukārt piena produktu cenu izmaiņu dinamika Latvijā ir lēna, proti, kad izejvielu cenas krītas, tās tikai ar lielu laika nobīdi atspoguļojas galaprodukta cenā, secināts Konkurences padomes (KP) un piena nozares - kooperatīvu, pārstrādātāju un mazumtirgotāju - pārstāvju tikšanās laikā.

«Diskusijas laikā iezīmējās divas būtiskas lietas: Latvijas piena pārstrāde kopumā ir mazefektīva un svaigpiena ražotājiem izdzīvošanas jautājums ir stratēģiski un ilgtermiņā plānot savu darbību, nevis paļauties uz to, ka, svaigpiena iepirkuma cenām augot, tā būs vienmēr. Pēc tam, kad cenas atkal krītas, jau var būt par vēlu pārstrādātājiem pārmest nespēju piena produktus saražot tādos apjomos, lai ar cenu ir apmierināti gan patērētāji, gan izejvielu ražotāji. Tas nozīmē jau ‘labajos laikos’ meklēt uzticamus svaigpiena noieta kanālus vai pat attīstīt noteiktus pārstrādes veidus līdz pat nišas specializācijai,» atzīmē KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Komentāri

Pievienot komentāru