2003. gada 3.-5. oktobrī, Spānijā notika 1. Eiropas lauku tūrisma kongress, kuru organizēja Eiropas Lauku tūrisma federācija "EuroGites" (http://www.eurogites.org/). Šis bija pirmais tāda mēroga pasākums, kas veltīts lauku tūrisma tēmai - tajā piedalījās 390 lauku tūrisma uzņēmēji un profesionālo organizāciju pārstāvji no 35 Eiropas valstīm. Latviju šajā kongresā pārstāvēja Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs". Apkopojot kongresa rezultātus, tika gūti šādi galvenie secinājumi: 1. Lauku tūrisms ir nozīmīga Eiropas tūrisma sastāvdaļa - Eiropā ir reģistrēti ~200 000 lauku tūrisma uzņēmēji, kas piedāvā ~2 000 000 gultas vietas. Asociācijas "Lauku ceļotājs" datu bāzē uz doto brīdi iekļautas 247 Latvijas lauku naktsmītnes ar 3736 gultasvietām, kas sastāda ~50% no visa lauku tūrisma piedāvājuma valstī. 2. Lauku tūrisms ir nepieciešams Eiropas lauku ekonomikai - katru gadu tūristi lauku naktsmītnēs visā Eiropā atstāj ~12 miljardus EUR, kas, ņemot vērā pievienoto vērtību un multiplikatora efektu, ienes ~26 miljardus EUR Eiropas lauku ekonomikai - tas ir ~3 reizes vairāk nekā Latvijas IKP 2002. gadā. Pateicoties lauku tūrismam, Eiropas lauku iedzīvotājiem tiek dotas ~500 000 darba vietas. Latvijā Lauku tūristi tieši ienes ~765 000 LVL, bet ņemot vērā multiplikatora efektu - 1 377 000 LVL. Latvijā lauku tūrismā tieši nodarbinātas ir ~760 personas. 3. Lauku tūrisms ir pieprasīts - kā liecina Pasaules Tūrisma organizācijas dati, lauku tūrisma pieprasījumam pēdējo 15 gadu laikā ir tendence pieaugt - dažās Dienvid- un Austrumeiropas valstīs pat līdz 25% gadā. Tāpat pēdējos gados pasaulē saasinājušās diskusijas par tūrisma ilgtspējības jautājumu - tas nav nekas jauns lauku tūrismam, jo ilgtspējīga saimniekošana vienmēr ir bijusi lauku tūrisma produkta filozofijas pamatā. Atpūtnieku skaits Latvijas laukos pēdējo 5 gadu laikā pieaudzis par 39 %. Tām lauku tūrisma mītnēm Latvijā, kas saimnieko ilgtspējīgi, tiek piešķirts "Zaļais sertifikāts". 4. Lauku tūrisms ir labi organizēts - lauku tūrisma uzņēmēji cieši turas kopā, veidojot reģionāla un nacionāla līmeņa profesionālās asociācijas, kas, savukārt, visas kopā apvienojas Eiropas Lauku tūrisma federācijā "EuroGites". Arī Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" kopš 1996. gada ir Eiropas Lauku tūrisma federācijas "EuroGites" biedrs. 5. Lauku tūrismam Eiropā ir vienoti mērķi - līdz ar globalizācijas un Eiropas integrācijas procesu lauku tūrisma joma visā Eiropā saskaras ar līdzīgām problēmām. Kongresa dalībnieki apņēmās kopīgiem spēkiem strādāt pie šādu būtisku problēmu risināšanas: · Atšķirības lauku tūrismu regulējošajā likumdošanā un nodokļu politikā dažādās Eiropas valstīs, kas, savukārt, veicina lauku tūrisma produkta kvalitātes un cenu līmeņa atšķirības, kā arī nereģistrēta piedāvājuma attīstību. · Neskaidrs lauku tūrisma tēls un vienotas izpratnes trūkums par minimālajiem lauku tūrisma produkta kvalitātes standartiem. · Nepietiekama Interneta un citu jauno tehnoloģiju izmantošana lauku tūrisma jomā, kas bieži vien saistīta ar uzņēmēju kvalifikācijas trūkumu, kā arī interneta rezervāciju sistēmu augstajām izmaksām, nepiemērotību reģionālajām īpatnībām un vāji attīstīto IT infrastruktūru lauku reģionos. · Lauku tūrisma lobēšanas nepieciešamība valdību līmenī, kas iespējama tikai ar spēcīgu profesionālo asociāciju starpniecību. · Regulāras un starptautiski koordinētas lauku tūrisma uzņēmēju apmācības nepieciešamība. · Ekosertifikācijas nepieciešamība, kas veicina ilgtspējīgu saimniekošanu laukos un piešķir lauku tūrisma produktam papildus virsvērtību klientu acīs. Avots: Asociācija "Lauku ceļotājs"

Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs” sadarbībā ar Vides Filmu studiju ir sagatavojusi jaunu 20 minūšu mācību filmu lauku tūrisma uzņēmējiem „Kā saimnieko Zaļā sertifikāta mājās Vidzemē”. Filmā ir atspoguļotas četru „Zaļā sertifikāta” demonstrāciju saimniecību vides aizsardzības aktivitātes: ūdens un energoresursu ekonomiska izmantošana, notekūdeņu un atkritumu apsaimniekošana, videi draudzīgu mazgāšanas līdzekļu izmantošana, videi un cilvēka veselībai nekaitīgu apdares un būvmateriālu izmantošana, tūristu aktivitāšu organizēšana dabā, tūristu informēšana un izglītošana u.c. Latvijas vides kvalitātes zīme ”Zaļais sertifikāts” „Zaļais sertifikāts” šobrīd ir vienīgā vides kvalitātes zīme tūrisma mītnēm Latvijā. To ir izstrādājusi un piešķir Asociācija “Lauku ceļotājs” Eiropas Komisijas LIFE programmas un Latvijas Vides aizsardzības fonda līdzfinansēta projekta ietvaros. Šobrīd „Zaļo sertifikātu” par videi draudzīgu saimniekošanu ir saņēmušas 36 lauku tūrisma mītnes Latvijā. „Zaļā sertifikāta” demonstrāciju saimniecības No visām “Zaļo sertifikātu” ieguvušajām lauku tūrisma mītnēm šā gada pavasarī tika izvēlētas un svinīgi atklātas četras paraugsaimniecības: lauku māja “Mūrnieki” Alūksnes rajonā, brīvdienu māja “Vējavas” Limbažu rajonā, viesu māja “Zaķi” un brīvdienu māja “Smiltēni” Ogres rajonā. No šo demonstrāciju saimniecību pieredzes mācīsies citi lauku tūrisma uzņēmēji, kas vēlēsies uzsākt nodarboties ar lauku tūrismu un sasniegt visaugstākos vides un pakalpojumu kvalitātes standartus. Apmācības semināri lauku tūrisma uzņēmējiem Šā gada novembrī Asociācija „Lauku ceļotājs” plāno organizēt trīs apmācības seminārus tiem lauku tūrisma uzņēmējiem, kas jau saņēmuši „Zaļo sertifikātu” vai vēlas uz to pretendēt nākotnē. Semināros tiks demonstrēta arī jaunā mācību filma. Semināri notiks: Kurzemē – 20. novembrī viesu mājā „Vidi” Valdemārpilī, Talsu rajonā Latgalē/Zemgalē – 25. novembrī motelī „Sapnis” Krustpils pagastā, Jēkabpils rajonā Vidzemē – 27. novembrī lauku mājā „Jaun-Ieviņas” Raunas pagastā, Cēsu rajonā Interesenti ir aicināti pieteikties līdz šā gada 17. novembrim pa tālruni 7617600. Subsīdijas „Zaļā sertifikāta” saimniecībām Lai motivētu lauku tūrisma uzņēmējus saudzīgi izmantot dabas resursus un veicinātu ilgtspējīgu tūrisma attīstību Latvijas laukos, Asociācija „Lauku ceļotājs” ir sagatavojusi un iesniegusi Zemkopības ministrijā un Vides ministrijā priekšlikumu 2004.gada Lauksaimniecības Subsīdiju programmas nolikumam, kurā lūdz atbalstīt tās lauku tūrisma saimniecības, kas ieguvušas „Zaļo sertifikātu” un vēlas turpināt dažādu ar vides kvalitātes uzlabošanu saistītu projektu realizēšanu, piemēram, uzlabot attīrīšanas iekārtas, uzstādīt ūdens skaitītājus, ūdeni taupošās iekārtas, ūdens filtrus un alternatīvos enerģijas avotus un veikt citus pasākumus, kas ievērojami samazina tūrisma negatīvo ietekmi uz vidi. Informācija par „Zaļā sertifikāta” mājām tūristiem Lai iepazīstinātu tūristus ar „Zaļā sertifikāta” logo un informētu tos par sertificēto māju priekšrocībām, Asociācija „Lauku ceļotājs” ir izdevusi jaunu bukletiņu, kurā apkopota informācija par visām „Zaļo sertifikātu” ieguvušajām naktsmītnēm Latvijā. Bukletiņš ir bezmaksas un pieejams Asociācijas birojā Rīgā. Avots: Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs”

Informācija un zināšanas, labas prakses un pieredzes piemēri ir mūsdienu svarīgākā vērtība, kas ir arī pamats jebkādai attīstībai. Tāpēc, jo īpaši būtiski ir, ka mūsu lauku saimnieku un uzņēmēju rīcībā ir visa viņiem noderīgā un vajadzīgā informācija, lai veicinātu savu darbību un attīstību.

Lai Latvijas lauksaimniekiem nepieciešamā informācija gan par nacionālā un Eiropas Savienības (ES) atbalsta saņemšanu, gan par projektu sagatavošanu un pieteikumu iesniegšanu, kā arī citiem jautājumiem nāktu no viena vienota avota, koordinēti un organizēti, Zemkopības ministrijā (ZM) top valsts mēroga lauku tīkls.

Šādu tīklu katra ES dalībvalsts veido, pamatojoties uz Eiropas Padomes (EP) regulu, kas nosaka atbalsta jomas lauku attīstībai, ko potenciāli var finansēt Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA). Tas dod iespēju lauku attīstībā iesaistītām organizācijām un pārvaldes iestādēm veidot abpusēju un koordinētu informācijas plūsmu lauku attīstībai svarīgos jautājumos vietējā, nacionālā un ES līmenī.

Nacionālais eko-sertifikāts lauku tūrisma saimniecībām Zaļais Sertifikāts piešķirts trīs lauku tūrisma saimniecībām, Db.lv informēja Vides ministrija.

Š.g.26.jūnijā, notika Latvijas tūrisma mītņu nacionālā eko-sertifikāta Zaļais sertifikāts novērtējuma komisijas sēde, kuru vadīja vides ministrs Raimonds Vējonis.

Sēdē tika nolemts piešķirt nacionālo eko-sertifikātu Lauku tūrisma saimniecībām Zaļais Sertifikāts trīs lauku tūrisma saimniecībām. Sertifikātus šīm saimniecībām tuvākajā laikā pasniegs Vides ministrs Raimonds Vējonis.

Komisijas sēdē tika nolemts piešķirt sertifikātus:

- z/s Bērziņi, Bauskas rajonā (http://www.celotajs.lv/a/labirinti/index_lv.html), kuras saimnieki ir specializējušies dārzeņkopībā, viesiem piedāvājot apmešanos savā kempingā, interesentiem arī konsultācijas un seminārus par lauksaimniecību;

Eiropas Lauku tūrisma asociāciju apvienība „EuroGites”, kuras biedrs ir arī Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs”, šogad uzsāk jaunu akciju „Eiropas lauku tūrisma nedēļa”, vēsta AgroZirnis. Akcija norisināsies no 7. līdz 16. oktobrim, un tās mērķis ir popularizēt lauku tūrismu kā kvalitatīvu un atraktīvu tūrisma piedāvājumu arī ārpus aktīvās tūrisma sezonas un pievērst sabiedrības uzmanību aktuālākajām problēmām šajā jomā. Lauku tūrisma nedēļa oficiāli tiks atklāta 7. oktobrī Nantē, Francijā, ar videokonferenci, kurā uzrunu teiks ES Lauksaimniecības komisāre Marianna Fišere-Bēla (Mariann Fischer-Boel). Tūristus, kas šīs nedēļas laikā viesosies kādā no lauku naktsmītnēm dažādās Eiropas valstīs, sagaida patīkams pārsteigums – viņi no mājas saimnieka saņems kādu īpašu, konkrētajai valstij, reģionam vai saimniecībai raksturīgu dāvaniņu vai uzmanības apliecinājumu, piemēram, Francijā Bordo apgabalā tā būs pudele Bordo vīna vai vietējais siers, Rumānijā – amatnieku izstrādājumi, Spānijā – bezmaksas ekskursijas pa apkārtni u.c. Arī Latvijas lauku māju saimnieki ir padomājuši par to, kā iepriecināt savus viesus šīs nedēļas laikā: brīvdienu mājā „Mežtiņi” Talsu rajonā atpūtnieki saņems dāvanā vietējo kazas sieru, lauku mājā „Mūrnieki” Alūksnes rajonā – pašmāju ābolu sulu pudeli, viesnīcā „Roja” - kūpinātu zivi, Siguldas viesu mājā „Brūveri” – zāļu tējas paciņu, brīvdienu mājā „Apsīši” Talsu rajonā – medus burciņu, saimniecībā audzēto mājputnu olas vai pat dzīvu trusīti, Ventspils viesu namā „Pulkvedis” – ābolu maisu, Ventspils suvenīrus vai pankūkas vakariņās, brīvdienu mājās „Brīviņi” Ogres rajonā un „Dravnieki” Valkas rajonā – medus burciņu, lauku mājā „Kalna Bauņi” Valkas rajonā – ābolus, medu vai saimnieces dēla veidotus kokgriezumus, viesu namā „Ezerrozes” Valkas rajonā un brīvdienu mājā „Pie Rāznas” Rēzeknes rajonā – pēršanos pirtī bez maksas, „Vecmuižā” Limbažu rajonā – minigolfa spēli, lauku mājā „Puķkalniņi” Ogres rajonā – plunčāšanos karstajā masāžas vannā u.c. sirsnīgas lauku dāvanas. Savukārt „Lauku ceļotāja” birojā nakšņošanu Latvijas laukos uz akcijas laiku būs iespējams rezervēt ar 10% atlaidi. Lauku tūrisma nedēļas ietvaros „Lauku ceļotājs” rīko arī fotokonkursu. Līdz šā gada 31. oktobrim cilvēki ir aicināti sūtīt „Lauku ceļotājam” fotogrāfijas, kurās redzami viņu jaukākie, interesantākie un smieklīgākie piedzīvojumi, atpūšoties Latvijas laukos. Visas fotogrāfijas tiks publicētas interneta lapā www.celotajs.lv, un interesantākās fotogrāfijas autors saņems balvu – iespēju pavadīt nedēļas nogali divatā kādā no Latvijas lauku, brīvdienu vai viesu mājām laikā līdz 2006. gada 1. maijam (pēc izvēles, izņemot svētku datumus). Fotogrāfijas lūdzam sūtīt pa e-pastu [email protected] vai pa pastu „Lauku ceļotājam” Kuģu ielā 11, Rīgā, LV-1048.

2002. gada vasaras mēnešos ar Asociācijas “Lauku ceļotājs” palīdzību atpūsties uz Latvijas laukiem kopumā devušies 2969 cilvēki no kuriem 2289 bijuši pašmāju ceļotāji, bet 680 - ārvalstu viesi. Salīdzinot ar 2001. gada vasaru, lauku apceļotāju skaits šovasar lai gan nedaudz tomēr pieaudzis par 157 personām (2001. gada vasarā – 2812 tūristi). Izmaiņas vērojamas arī ceļotāju valstiskajā piederībā. No ārzemju ceļotājiem visvairāk šovasar Latvijas laukos atpūtušies vācieši - 189, gandrīz uz pusi vairāk nekā 2001. gada vasarā - 96. Savukārt somu lauku tūristu skaits ir samazinājies no 196 pagājušajā vasarā uz 120 šovasar. Īpaši iepriecinoši ir kaimiņvalstu ceļotāju rādītāji. Pagājušā gada vasarā Latvijas laukos atpūtās tikai 38 Igaunijas iedzīvotāji, bet šovasar to skaits ir dubultojies un pieaudzis līdz 66. Un, ja pagājušajā vasarā Asociācijas “Lauku ceļotājs” pakalpojumus neizmantoja neviens Lietuvas iedzīvotājs, tad šovasar tie ir jau 7! Bet ne jau tikai igauņi un lietuvieši braukuši uz Latviju, šovasar ievērojami pieaudzis arī Latvijas ceļotāju skaits, kas devušies atpūsties uz mūsu kaimiņvalstu laukiem. Analizējot pasūtījumu izdarīšanas veidu, varam secināt, ka šogad cilvēki ir kļuvuši spontānāki. Ja agrāk došanās brīvdienās tika plānota vairākas nedēļas iepriekš, tad šovasar liela daļa rezervāciju izdarītas īsi pirms brīvdienu sākuma. Ievērības cienīgs ir fakts, ka Latvijas lauku tūrisma potenciālu arvien biežāk novērtē arī ārzemju uzņēmēji. Par to liecina vairākas jaunas lauku tūrisma mītnes Latvijā, kuras šovasar apmeklētājiem vēruši ārvalstnieki. Precīza un pilnīga statistika par 2002. gadu lauku tūrismā tiks prezentēta gadskārtējās Asociācijas “Lauku ceļotājs” konferences laikā 2003. gada 24. janvārī.Pieprasītākie lauku tūrisma pakalpojumi šovasar! Apkopojot vasaras mēnešos Asociācijā “Lauku ceļotājs” saņemtos rezervāciju pieprasījums, jāsecina, ka vispieprasītākās šovasar ir bijušas atpūtas vietas dabīgu vai mākslīgi veidotu ūdens krātuvju tuvumā. Cilvēki, kas vēlas vienkārši baudīt ūdens priekus, visbiežāk meklē atpūtas vietu pie jūras. Savukārt makšķernieki labprātāk izvēlas atpūtu pie privātiem zivju dīķiem vai ezeru tuvumā. Tāpat absolūts un nemainīgs lauku tūristu favorīts, kas cieši saistīts ar ūdens tuvumu, ir pirts. Attiecībā uz ēdināšanu, lauku ceļotāju vēlmes aug! Cilvēki vairs nevēlas brīvdienās sevi noslogot ar ēdienu gatavošanu, tādēļ pasūta atpūtas vietu saimniekiem pilnu pansiju: brokastis, pusdienas un vakariņas. Arvien biežāk tiek pieprasīts veģetārs ēdiens. Arī servisa ziņā lauku tūristi kļūst arvien prasīgāki - biežāk izvēlās tās mājas, kurās pieejams pilns mūsdienīgo ērtību komplekts: siltais ūdens, duša vai vanna un tualete pie katras guļamistabas. Par to, ka mūsdienu cilvēka dzīves ritms ar katru gadu kļūst straujāks un saspringtāks, liecina fakts, ka gandrīz katrs ceļot gribētājs kā vienu no noteicošiem faktoriem savas atpūtas vietas izvēlē min tieši mieru un klusumu. Cilvēki vēlas atpūsties lauku mājās, kur viņu rīcībā tiktu nodota atsevišķa ēkas daļa ar atsevišķu ieeju, vai pat vesela brīvdienu māja, lai nebūtu jātiekas ar mājas saimniekiem un citiem atpūtniekiem. Lauku mājas un viesu nami joprojām ir iecienītas vietas dažādu svinību: dzimšanas dienu, darba kolektīvu izbraukumu u.c. ballīšu organizēšanai. Bez jau minētās pirts un ēdināšanas šeit noteicošās ir plašas telpas, liels galds, kamīns vai ugunskura vieta desiņu cepšanai, īpaša vieta dejām, kā arī dažādu sporta spēļu laukumi un inventārs atrakciju organizēšanai. Šovasar īpaši daudz pieprasītas svinību vietas kāzu organizēšanai. Šogad audzis pieprasījums pēc visa, kas ir veselīgs un dabīgs. Arvien biežāk lauku tūristi par savām atpūtas vietām izvēlas senlaicīgas ēkas, kas celtas un iekārtotas no dabīgiem, cilvēkam nekaitīgiem materiāliem. Tiek pieprasītas guļbaļķu ēkas ar niedru jumtiem, tradicionālas koka pirtiņas un linu palagi. Brokastīs viesi vēlas pašu audzētus, veselīgus produktus. Tiek pasūtīti arī tradicionālie latv

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem.

Latvijas lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs uzsākusi lauku tūrisma mārketinga projektu, kurā veidos un popularizēs lauku tūrisma produktus, kas balstīti uz lauku resursiem un tradicionālajām vērtībām: vietējo un reģionālo ēdienu, kultūru un lauku amatniecību, lauku produkcijas ražotājiem.

Šobrīd norit darbs pie Lauku labumu saimniecību apkopošanas un apskates. Tās ir saimniecības, kas atvērtas apmeklētājiem un piedāvā ekskursiju pa saimniecību, piemēram, nogaršot vai iegādāties saražotos lauku labumus, izmēģināt amatu prasmes.

Ražojošas lauku saimniecības, arī naturālās saimniecības, amatniekus un citus, kuri vēlas iekļauties Lauku labumu piedāvājumā aicina pieteikties Lauku ceļotājā, sūtot e-pastu: [email protected] ar saimniecības nosaukumu, saimnieku vārdu, kontaktiem (e-pasta, pasta adresi, tālruni) un informāciju par saimniecības nodarbošanās veidu.

Lauku ceļotājs aicina arī uz pirmajām info dienām, lai informētu par aktivitātēm projektā un iespējām iesaistīties tajā uzņēmējiem:

2005. gada 28. janvārī Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs” rīko gadskārtējo Latvijas lauku tūrisma konferenci, kas veltīta divām aktuālām tēmām: valsts atbalstam un ieguldījumam lauku tūrisma attīstībā un lauku tūrisma uzņēmēju mārketinga iespējām. Konference notiks ”Maritim Park Hotel Rīga” Rīgā, Slokas ielā 1. Konferenci atklās LR Ekonomikas ministrs Krišjānis Kariņš un Asociācijas „Lauku ceļotājs” prezidente Asnāte Ziemele, kas uzstāsies ar ziņojumu par lauku tūrisma attīstību aizvadītajā gadā un asociācijas nākotnes plāniem. Uzreiz pēc atklāšanas tiks godināti arī trīs 2004. gada labākie lauku tūrisma saimnieki. Konferences rīta sesija būs veltīta valsts lomai un ieguldījumam lauku tūrisma attīstībā Latvijā. Par Valsts tūrisma attīstības plāniem un mārketinga aktivitātēm ziņos Tūrisma attīstības valsts aģentūras direktors Uldis Vītoliņš. Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāvis informēs par izmaiņām higiēnas prasībās pārtikas apritē lauku tūrisma mītnēs, savukārt Zemkopības ministrijas pārstāvis stāstīs par lauku tūrisma uzņēmējiem pieejamajām atbalsta programmām (ES fondi, NUAP u.c.). Konferences pēcpusdienas sesija būs veltīta lauku tūrisma mārketinga jautājumiem. Tās ietvaros „Lauku ceļotāja” speciālisti stāstīs par lauku tūrisma pieprasījuma attīstības tendencēm, vietējo un ārvalstu klientu vēlmēm un prasībām, kā arī prezentēs jauno Baltijas lauku tūrisma interneta rezervāciju sistēmu un jauno lauku tūrisma mītņu kvalitātes vērtēšanas sistēmu. Uzstāsies arī paši atpūtas vietu saimnieki, kas stāstīs par savu pieredzi reklāmas materiālu un interneta lapu sagatavošanā, īpašo piedāvājumu veidošanā un sadarbībā ar tūrisma aģentūrām un tūrisma informācijas centriem. Konferences noslēgumā tiks prezentēts jaunais katalogs „Atpūta laukos 2005”. Avots: Asociācija „Lauku ceļotājs”

Būs konference «Lauku tūrisma perspektīvas ES kontekstā» Latvijas Lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs 23. janvārī Rīgas Kongresu nama Jaunajā zālē rīko gadskārtējo lauku tūrisma konferenci. Tās nosaukums šogad — «Lauku tūrisma perspektīvas Eiropas Savienības kontekstā». Konferences līdzfinansētājs ir ES Phare programma. Konferenci atklās Ekonomikas ministrs J.Lujāns. Pārskatu par lauku tūrisma attīstību Latvijā 2003. gadā sniegs asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele . Konferences laikā dažādu ministriju pārstāvji stāstīs par ES strukturālo fondu izmantošanas iespējām lauku tūrismā. Precīza konferences programma atrodama internetā http://www.celotajs.lv/Konference_2004.htm. Konferences noslēgumā notiks ikgadējie Latvijas lauku tūrisma svētki, kuru laikā vides ministrs R. Vējonis pasniegs 17 lauku tūrisma mītnēm vides kvalitātes zīmi Zaļais sertifikāts. Tiks prezentēts arī jaunais Lauku ceļotāja katalogs Atpūta laukos 2004 un godināti 2003. gada labākie lauku tūrisma mītņu saimnieki. Avots: Asociācija Lauku ceļotājs

Lai uzzinātu, kādas prasības lauku tūrisma uzņēmējus sagaida pēc Latvijas iestāšanās ES, lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" aicina piedalīties seminārā "Vienota kvalitāte lauku tūrismā Eiropā", kas notiks 16.maijā Bavārijas pilsētā Minhenē. Daudzi lauku tūrisma uzņēmēji ir nobažījušies par to, vai netiks piemērotas neizpildāmi augstas kvalitātes prasības un vai Latvijas piedāvājums būs konkurētspējīgs salīdzinājumā ar citu valstu. Seminārā tiksies lauku tūrisma organizāciju pārstāvji no Vācijas, Francijas, Spānijas, Anglijas, Latvijas, Igaunijas, Rumānijas un citām valstīm, lai dalītos pieredzē un apspriestu vienotu Eiropas lauku tūrisma kvalitātes koncepciju. Viena no semināra galvenajām tēmām ir Eiropas lauku tūrisma kvalitātes pieredzes pārņemšana jaunajās ES dalībvalstīs. Semināra organizēšanā piedalās arī asociācija "Lauku ceļotājs" un aicina visus, kas Latvijā ir saistīti ar lauku tūrisma attīstību, - uzņēmējus, organizācijas, izglītības iestādes, pašvaldības u.c. - izmantot iespēju apmeklēt šo semināru, uzzināt, kādas prasības sagaida ES, un piedalīties to apspriešanā. Pieteikumu iesniegšanas termiņš dalībai seminārā ir 1.aprīlis. Sīkāka informācija: Lauku ceļotājs

Latvijas Lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas lauku tūrisma asociācijām ir uzsākusi projekta „Vienota informācijas sistēma maziem un vidējiem uzņēmumiem lauku teritorijās – vienota attīstības stratēģija lauku tūrismam Baltijā” realizāciju. Projekta darbības laiks ir viens gads (18.08.2003-17.08.2004). Projekta ietvaros Baltijas lauku tūrisma attīstībā tiks ieguldīti 72 000 LVL, no kuriem 80% tiks finansēti no Eiropas Savienības Phare programmas. Projekta mērķis Projekta galvenais mērķis ir veicināt lauku tūrismu kā ekonomiski aktīvu sektoru uzņēmējdarbībā laukos, izveidojot vienotu informācijas sistēmu maziem un vidējiem uzņēmumiem lauku teritorijās visās trīs Baltijas valstīs. Paralēli šis projekts veicinās arī Baltijas kā vienota tūrisma galamērķa atpazīstamību, paaugstinās ceļotāju uzticību šim reģionam un atvieglos pieejamību lauku tūrisma produktam. Projekta rezultāti Projekta laikā tiks sasniegti trīs nozīmīgi rezultāti, kas veicinās lauku tūrisma attīstību Baltijas valstīs: 1. Vienota interneta rezervāciju sistēma Projekta ietvaros tiks izveidota vienota informācijas un rezervēšanas sistēma internetā, kurā tiks iekļautas dažādas atpūtas vietas (lauku mājas, brīvdienu mājas, viesu mājas, viesnīcas un kempingi) Baltijas valstīs. Par katru atpūtas vietu sistēmā tiks ievietotas fotogrāfijas, apraksts par pieejamajiem pakalpojumiem un to cenām un shematiska atzīme Baltijas valstu kartē. Internetā tūristi varēs redzēt arī katras naktsmītnes noslogojuma kalendāru un paši izdarīt rezervācijas. Būtiski, ka šī rezervāciju sistēma, kas tiks veidota pēc atvērtā koda principiem, būs brīvi pieejama un piemērojama arī citās tūrisma jomās un citās valstīs. 2. Vienota lauku tūrisma mārketinga stratēģija Projektā, sadarbojoties Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauku tūrisma asociācijām, tiks izstrādāta vienota Baltijas lauku tūrisma mārketinga stratēģija, kuras ietvaros tiks definēts Baltijas lauku tūrisma produkts un tā galvenās sastāvdaļas, nosprausti svarīgākie mērķtirgi un izraudzīti veiksmīgākie produkta popularizēšanas un pārdošanas kanāli – viens no tiem – internets. 3. Vienoti lauku tūrisma reklāmas materiāli Projekta rezultātā taps arī reklāmas iespiedmateriāls četrās valodās, kas popularizēs lauku tūrisma iespējas Baltijas valstīs un jauno interneta rezervāciju sistēmu. Avots: Lauku ceļotājs

Notiks dialogs par Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju iesaistīšanu tūrisma piedāvājumā, Db.lv informēja Latvijas Lauku tūrisma asociācija.

Dialoga norises vieta un laiks: šā gada 4.oktobrī plkst.11:00 Vides ministrijas lielajā zālē (409. telpa, 4.stāvs)

Programmā:

Vides ministra Raimonda Vējoņa uzruna.

·Projektu Velotūrisms NATURA 2000 teritorijās (LVAF), Natura 2000 un lauku tūrisms (ES, LVAF) mērķu un rezultātu prezentācija, Asnāte Ziemele Lauku ceļotājs

·Jaunā sadaļa Daba Latvijas lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs mājas lapā www.celotajs.lv, Antra Damberga Lauku ceļotājs

·Tūrisms un dabas aizsardzība – iniciatīva dialogam un kopīgai sadarbībai:

Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (ĪADT) pieredze tūrisma piedāvājuma veidošanā. Jānis Šlūke, Ķemeru Nacionālais parks;

Pašvaldību rīcība, dibinot savus uzņēmumus un iesaistoties tūrisma pakalpojumu biznesā, nereti apdraud vietējo uzņēmējdarbību reģionos, intervijā Latvijas Radio sacīja Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs valdes priekšsēdētāja Asnāte Ziemele.

Kā norādīja Ziemele, nereti pastāv viedoklis, ka, ja valsts vai pašvaldība ko dara uzņēmējdarbības jomā, tad tas ir labi. Taču tas ne vienmēr ir labi, uzsvēra lauku tūrisma asociācijas vadītāja sakot, ka ir jomas, kurās pašvaldībām nevajagot «bāzties iekšā», bet tās jāatstāj uzņēmēju un brīvā tirgus ziņā.

Kā uzsvēra Ziemele, valstij un pašvaldībām nevajadzētu dibināt viesnīcas, nodarboties ar ēdināšanas pakalpojumiem, velosipēdu nomu un citām lietām, ar kurām labi tiktu galā uzņēmēji. Pretējā gadījumā cilvēki vairs neredz perspektīvu laukos nodarboties ar uzņēmējdarbību un pamet reģionus.

Lauku ceļotājs jau pērn decembrī aktualizēja, ka lauku tūrisma uzņēmējdarbību apdraud negodīga konkurence un pieaugoša birokrātija. Pēc Ziemeles teiktā, situācija pusgada laikā nav uzlabojusies.

Š.g.26.jūnijā, notika Latvijas tūrisma mītņu nacionālā eko-sertifikāta "Zaļais sertifikāts" novērtējuma komisijas sēde, kuru vadīja vides ministrs Raimonds Vējonis.

Sēdē tika nolemts piešķirt nacionālo eko-sertifikātu Lauku tūrisma saimniecībām "Zaļais Sertifikāts"(turpmāk - Sertifikāts) trīs lauku tūrisma saimniecībām, kuras ir ne vien izpildījušas visus sertifikāta piešķiršanas kritērijus, bet arī var lepoties ar ko īpašu, tikai šai saimniecībai raksturīgu. Sertifikātus šīm saimniecībām tuvākajā laikā pasniegs Vides ministrs Raimonds Vējonis.

Komisijas sēdē tika nolemts piešķirt Sertifikāts:

- z/s Bērziņi, Bauskas rajonā (http://www.celotajs.lv/a/labirinti/index_lv.html ), kuras saimnieki ir specializējušies dārzeņkopībā, viesiem piedāvājot apmešanos savā kempingā, interesentiem arī konsultācijas un seminārus par lauksaimniecību;

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un vairāk nekā 30 nozaru asociācijas kopīgi uzrakstījušas atklātu vēstuli Saeimai un valdībai, prasot nešķirot nozares laikā, kad tiek lemts pat atbalstu.

"Vispirms, vēlamies uzteikt Saeimas un valdības līdz šim operatīvo un savlaicīgo rīcību, veicot nepieciešamos pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā. Tāpat uzteicama ir ātrā reaģēšana, izstrādājot īpašu likumu ekonomikas stabilizācijai," vēstuli iesāk uzņēmējus pārstāvošās apvienības.

LASI ARĪ: Koronavīrusa trieciena "neitralizācijai" vajadzīga valdības "pote"

Vēstulē norādīts, ka "vairums likuma normu ir lietderīgas un atbalstāmas, tomēr ir nepareizi un tuvredzīgi, censties šauri nodefinēt krīzes skartās nozares un atbalstu paredzēt tikai šo nozaru uzņēmumiem".

Latvijas laukos skaitliski audzis atpūtas vietu skaits, ko piedāvā Lauku ceļotājs. Vērojama arī specializācija aktīvai un izzinošai atpūtai.

Tikko klajā nācis Latvijas lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs 2013.gada katalogs, kurā minētas 234 atpūtas vietas. Tās iedalītas pēc specializācijas - objekti, kurus vērts redzēt; naktsmītnes; krodziņi; aktīvās atpūtas vietas; pirtis un lauku labumu saimniecības, informē Lauku ceļotājs.«Ceļotājs vēlas arvien vairāk nevis laiski atpūsties, bet ar kādu konkrētu mērķi – vai nu tā būtu uz veselības atjaunošanu vērsta atpūta pirtīs, spa un pie dabas, vai aktīva atpūta ar laivām vai velo, vai arī uz kultūru un izziņu vērsta atpūta,» skaidro asociācijas Lauku ceļotājs pārstāve Elīna Kalēja. Tūrisma uzņēmēji attiecīgi reaģējuši un paralēli naktsmītnēm piedāvā arī citus pakalpojumus. Papildus jau tradicionāliem – makšķerēšana, pirtis un laivas, tiek veidotas dabas izziņas takas un pārgājienu maršruti vai nu savā teritorijā, vai sadarbībā ar kaimiņiem. Arī ārpus aktīvās sezonas tiek meklētas iespējas piedāvāt ko interesantu. Piemēram - pastaigas ar sniega kurpēm, distanču trases, slidošanas vai braukšanas ar zirgu vai suņu pajūgiem. Arvien vairāk tūrisma uzņēmēju pievēršas tradicionālām gadskārtas svinēšanas tradīcijām. Populāri ir rīkot latviskā garā Mārtiņus, Meteņus vai Ūsiņus. Jauna tendence ir arī tā, ka ceļotāji apmeklē lauku labumu saimniecības pa dienu, taču vakarā brauc mājās. Līdz ar to, norāda E. Kalēja, aktuālāki kļuvuši saturīga brīvā laika pavadīšanas piedāvājumi nevis vienkārši pārnakšņošana.

Latvijas Lauku tūrisma asociācija „Lauku ceļotājs” šā gada tūrisma sezonu uzsāka ar jaunu interneta mājas lapu. Adrese jaunajai lapai saglabājusies tāda pati kā iepriekš www.celotajs.lv, taču pilnībā ir nomainīts lapas dizains un tajā iekļauta daudz plašāka informācija par lauku tūrismu visās trīs Baltijas valstīs. Lapa pieejama latviešu, krievu, angļu un vācu valodās. Galvenā jaunās interneta lapas priekšrocība ir lielā rīcības brīvība, ko tā sniedz lietotājam - tūrists ar tās palīdzību var pats pilnībā izplānot un noorganizēt savas brīvdienas (sastādīt ceļojuma maršrutu, atrast un norezervēt naktsmītnes), neizejot no biroja vai mājām un netērējot laiku un naudu telefona sarunām. Savukārt lauku mājas saimnieks pats var papildināt informāciju par savu naktsmītni internetā (ievietot fotogrāfijas, atjaunot noslogojuma kalendāru u.c.), tādējādi padarot savu piedāvājumu pievilcīgāku tūristu acīs. Jaunā lapa sastāv no 4 galvenajām sadaļām. Pirmās divas ar nosaukumiem „Naktsmītnes” un „Ceļojumu maršruti” domātas tūristiem. Bet nākamās divas - „Profesionālā informācija” un „Konferences” - paredzētas lauku tūrisma uzņēmējiem un citiem tūrisma profesionāļiem. Kopumā vairāk kā puse no visām lauku māju rezervācijām „Lauku ceļotāja” birojā tiek veiktas ar interneta starpniecību. Aktīvākie interneta rezervētāji ir somu un vācu tūristi, kā arī vietējie atpūtnieki. Lielākā daļa rezervāciju tiek veiktas uz šā gada vasaras mēnešiem - dažās no pieprasītākajām atpūtas vietām jūras un ezeru tuvumā jau šobrīd ir norezervēts viss jūlijs un augusts. „Lauku ceļotāja” interneta mājas lapu katru dienu apmeklē ~500-700 cilvēki galvenokārt no Latvijas, Vācijas, Somijas, Igaunijas, Lielbritānijas, Nīderlandes un Lietuvas. Avots: Lauku ceļotājs

Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku ceļotājs" plāno Latviju ārzemēs popularizēt ar ābolu sidru, intervijā sacīja organizācijas prezidente Asnāte Ziemele.

"Ir sidra popularizēšanas plāni, un ne tik daudz kā alkoholiska dzēriena reklāma, bet tā, ka tie ir mūsu Latvijas āboli, ar ko mēs gribam būt lepni, tie ir mūsu ābeļdārzi un iegūtā produkcija, kuru mākam pārstrādāt - gan sulās, gan bezalkoholiskajā, gan alkoholiskajā sidrā," skaidroja Ziemele.

Vienlaikus viņa atzīmēja, ka sidra popularizēšanas projekts ir Baltijas mēroga, un "Lauku ceļotājs" jau iesniedzis vienu projektu mērķa sasniegšanai. Turklāt plānots projekts arī sidra eksportam.

Ziemele pauda, ka Baltijā ražotais sidrs pasaulē tiek augstu novērtēts, piemēram, sidra pasākumā Amerikā, kur piedalījās 1300 dalībnieku, Latvija tika nosaukta kā viena no izcilākajām sidra valstīm, kas, pēc Ziemeles teiktā, tik mazai valstij kā Latvija ir ļoti liels panākums.

Valsts lauku tīkla izveidē nākamo septiņu gadu laikā Zemkopības ministrija paredzējusi atvēlēt 22,6 miljonus eiro. Lauku uzņēmēji uzskata, ka nauda šim pasākumam iezīmēta un sistēma tiek veidota bez plašāka pamatojuma un diskusijām. Turklāt atsevišķi speciālisti pauž bažas, ka iezīmētā nauda tiks Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centram, ar kura darbu iepriekš neapmierinātību pauda zemnieki.

Apvienos organizācijas

Valsts lauku tīkls (Tīkls) tiks veidots saskaņā ar Eiropas Padomes regulu un Lauku attīstības programmu (LAP) 2007. - 2013. gadam, ko gan vēl nav apstiprinājusi Eiropas Komisija. Paredzēts, ka Tīkls apvienos lauku attīstībā iesaistītās organizācijas un pārvaldes iestādes, tostarp vairākas ministrijas un to pārraudzībā esošās institūcijas un organizācijas, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares organizācijas un institūcijas, teritoriju pārvaldes institūcijas, tūrisma nozares, amatniecības un citas organizācijas, kas tiešā veidā ietekmē lauku attīstību. Saskaņā ar LAP, Tīklā iesaistīto organizāciju un institūciju saraksts tiek strukturēts pēc to atbildības līmeņa, pārstāvētām nozarēm un tīkla darbības jomām. Tīklā paredzēti četri līmeņi, kur Tīkla vadošais līmenis ir Tīkla Sadarbības padome. Pie Tīkla uzdevumiem minēta aktuālas informācijas apkopošana un novērtēšana, informācijas izplatības nodrošināšanas koordinēšana, politikas rekomendāciju apkopošana un izstrāde utt. Tīkla darbību īsteno,balstoties uz Tīkla padomes apstiprināto daudzgadīgo Tīkla darbības rīcības programmu. Pēc LAP līdz nākamā gada sākumam jābūt izveidotai Tīkla struktūrai, tostarp organizāciju un institūciju sadarbības tīklam, tīkla sekretariātam un Tīkla padomei. Zemkopības ministrijas Lauku attīstības departamenta direktore Ņina Rakstiņa Db informēja, ka sakarā ar LAP apstiprināšanas procedūru Briselē patlaban Tīkls veidots netiek un, visticamāk, tas notiks nākamgad 1. pusgadā.

Lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs ceļvedī Lauku labumi apkopojusi vietas un lietas, kas netradicionālas šķiet ne tikai Latvijas mērogiem, bet pārsteigs pat dažu labu aizjūras brīnumus pieredzējušo. Pirms pāris nedēļām Lauku ceļotājs prezentēja ceļvedi, kas Latvijas knapajā tūrisma informatīvo materiālu klāstā izceļas ar netradicionālu skatu uz pašu zemītes it kā sen zināmajiem labumiem. Šķiet, šis lauku sētu apkopojums interesantāks un noderīgāks būs tieši pašmāju ceļotājiem, jo viesis, kurš Latvijā ieradies pirmo reizi, visticamāk, gribēs redzēt Brīvības pieminekli, Siguldu un Rundāles pili. Savukārt Latvijā dzimušie un augušie ar jaunu ceļvedi padusē varēs atklāt dzimto zemi no jauna, viesojoties sētās, kur netraucēti un cēli pastaigājas strausi, fazāni un pāvi, ņipri saimnieko Vjetnamas melnās pundurcūkas vai klusi un gandrīz nemanāmi meža nomalē rotaļajās staltbrieža mazulis. Lauku ceļotājs katalogā apkopojis 82 sētas dažādos Latvijas novados, kas katra izceļas ar ko īpašu. Vairākās no tām par simbolisku samaksu iespējams apskatīt, kā saimniecībās top produkti, kurus mēs vēlāk nevērīgi lielveikalā ieslidinām iepirkumu grozā. Piemēram, Valmieras rajona Naukšēnu saimnieki viesiem nodemonstrēs, kā rapšu, linsēklu un ķimeņu augi pārtop uzturā lietojamā dabīgā eļļā. Savukārt par Bitenieku sētas nodarbošanos liecina jau pats nosaukums — pļavās un tuvākajā apkaimē medu no ziediem ievāc aptuveni 300 bišu šķirnes. Arī šeit viesiem ļauts nogaršot un iegādāties gan dažādu veidu medu — viršu, griķu, liepu, pieneņu, gan citu biškopības produkciju — vaska sveces, propolisu, ziedputekšņus. Katalogā iekļautas arī vairākas bioloģiskās saimniecības, kuras interesantas šķitīs tiem, kas vēlas pamēģināt pilsētas zemes pleķītī izaudzēt bioloģiski tīru dārzeni. Savukārt Liepājas pusē Kapsēdes saimnieki jau sešus gadus pamanījušies mūsu platuma grādos ik gadu izaudzēt divas līdz trīs tonnas arbūzu — ražas laikā turpat tos var arī iegādāties. Ne tikai uzkrāt zinības, bet atveldzēt garu piedāvā Veselības saimniecība, kur saimnieki vispirms izvedīs tūristus izglītojošā pastaigā pa tuvējiem ārstniecisko augu laukiem, iepazīstinot gan ar senču ticējumiem, gan viedām zināšanām par labu veselību. Bet pēc tam iespējams ļauties pirts kūrēm ar visu pēršanos un nomiernošām masāžām. Tos, kam tuva makšķerēšana visticamāk ,nepārsteigs piedāvājums izbraukt ar zvejnieka laivu pa jūru vai pa Daugavu, taču, iespējams, eksotiska šķitīs turpat laivā tikko pagatavota zupu. Lauku ceļotājs katalogā iekļāvis arī vairākas sētas, kurās apskatāmas interesantas kolekcijas. Liepājas rajona Rucavas pagastā vien atrodamas tādas divas — Jūras izskaloto lietu kolekcija un veco mūzikas instrumentu kolekcija. Savukārt Tukuma rajonā atrodama ekspozīcija no 7000 eksponātiem, kas liecina par Kurzemes vēsturi. Eksponātu starpā arī tanks un lidmašīna. Šī esot lielākā šāda veida privātkolekcija Baltijas valstīs. Un protams, keramiķi, mucinieki, galdnieki, kalēji, kas ierādīs viesiem sava amata pašus pamatus, un, iespējams ļaus arī pašiem iemēģināt roku kāda māla ķobīša tapšanā. Katalogā saimniecības grupētas pēc novadu piederības, lai vieglāk būtu plānot brīvdienas atkarībā no atrašanās vietas. Tiesa, ir vairākas unikālas vietas, un, lai apskatītu tieši tās var nākties braukt no Kurzemes tālākā gala līdz pat Krievijas robežai, taču tikai tur būs izdevība sastapt Āfrikas strausus, Dienvidamerikas nandu, Austrālijas emu un citus eksotiskus putnus. Taču, ja brīvdienās gribat apskatīt vien dzīvo briedi, tad pa kādai briežaudzētavai var atrast katrā Latvijas novadā.

Latvijas Lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs ar tūrisma izstādi "Balttour 2003" ar labi apmierināta, jo stendu ir apmeklējuši vairāk cilvēku nekā iepriekšējos gados. Sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Jakoviča Db-online atzīmēja pozitīvo izstādes organizācijā: · Ar katru gadu interese par Lauku ceļotāju un atpūtu laukos Baltijā aug, līdz ar to arī mūsu stenda apmeklētāju skaits palielinās; · Pozitīvi ir tas, ka ar katru gadu arvienspēcīgās kļūst Latvijas tūrisma piedāvājums (reģioni, pilsētas u.c.), kas pamazām nolīdzsvarojas ar izejošo tūrismu. Ja pirms 2 vai 3 gadiem bija iespaids, ka ienākošais tūrisms ir Latvijā ir ļoti nabadzīgs ar diezgan nožēlojamiem materiāliem, tad šogad bija patiess prieks redzēt Vidzemes, Kurzemes, Latgales un Zemgales stendus, kur visur bija pieejami kvalitatīvi materiāli ar izstrādātiem maršrutiem, atrakcijām un visādām citādām oriģinālām idejām Latvijas publikai. Mazliet bēdīgi tas, ka reģioni atradās ģeogrāfiski tik neizdevīgā vietā, aiz autobusiem un suvenīriem, tos bija grūti atrast; · Seminārs par "Tūrisma braucienu aplikšanu ar PVN ES" bija ļoti interesants un vērtīgs, pirms Latvijas iestāšanās ES šī tēma ir ļoti aktuāla. Nākamgad nepieciešams vairāk šādu semināru; · Patīkami, ka no katras biļetes 10 santīmi tika ziedoti Cesvainas pilij! Vienlaicīgi Lauku ceļotājs iesaka Balttour organizētājiem uzlabot: · Nepieciešams organizēt vairāk seminārus tūrisma profesionāļiem ar ārzemju ekspertu uzstāšanos. Šogad viens seminārs par "Tūrisma braucienu aplikšanu ar PVN ES" bija ļoti vērtīgs - šādu semināru būtu vairāk; · Šobrīd tā cena par stenda platību ir tomēr pārāk augsta priekš Latvijas tūrisma mazajiem uzņēmējiem. Varbūt iespējams vietējiem uzņēmējiem prasīt mazāku summu nekā ārzemju piedāvātājiem, tādējādi atbalstot ienākošo tūrismu. Varbūt Ekonomikas Ministrija varētu atbalstīt vietējos uzņēmējus apmaksājot starpību, jo mūsu visu interesēs taču ir, lai tas Latvijas tūrists savu naudu atstāj Kurzemē, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē nevis Ēģiptē, Turcijā vai Spānijā! · Attiecībā uz tehniskām lietām, Lietuviešu stendu, kas atradās pretī Lauku ceļotāja stendam, sāka jaukt plkst. 14:30, lai gan oficiālās izstādes beigas bija 16:00. Ārzemēs par šādu rīcību uzliek lielu soda naudu stenda īpašniekam. Jo kā tas izskatās apmeklētāju acīs, kad viņi nāk runāties pie mūsu stenda, bet pretī jau darbojas strādnieki un montē nost stendu? · Nepieciešams regulēt mūzikas skaļumu, jo katrā stendā skanēja mūzika un notika pat tāda kā sacensība, kurš uzgriezīs skaļāk. Izstādes organizatoriem nepieciešams regulēt katra stenda mūzikas atskaņošanas laiku un skaļumu. Pietam tajos brīžos, kad uz skatuves noteik dziedāšana un dejošana, cita mūzika ir jānogriež! · Izstādes skaļruņos teiktais bija pilnīgi neizprotams; · Varēja būt plašāka reklāma pilsētā. Kāpēc suņu un kaķu izstādes reklamē televīzijā un uz visiem pilsētas stabiem, bet Balttour ar reto reizi radio translācijā? Pie Latvijas (Rīgas) iedzīvotāju dzīves līmeņa, ja būtu labāka informācija, uz izstādi būtu atnākuši 2 reizes vairāk cilvēkU, jo interese par ceļošanu šobrīd Latvijā ir milzīga! · Nepieciešams veidot šo izstādi starptautisku vismaz Baltijas līmenī. Lauku ceļotājs vēlētos šajā izstādē vairāk lietuviešu un igauņu tūrisma firmas un apmeklētājus; · Kas attiecas uz ārvalstu tūrisma aģentu un žurnālistu aicināšanu, Lauku ceļotājs uz to skatās visai skeptiski, jo pirmkārt valstij un mums nav tādas naudas, lai viņiem šos braucienus apmaksātu. Otrkārt, nav īstais gadalaiks, lai kādu aicinātu pie sevis, jo ja mēs gatavojamies viņus turēt tikai semināru telpās, tad izdevīgāk mums ir aizbraukt pie viņiem. Par šādām aģentu un žurnālistu tūrēm vajadzētu domāt vasarā, kad viņiem iespējams parādīt reālu produktu. Lai to organizētu iniciatīva ir jāuzņemās TAVA un jāaicina uz sadarbību tūrisma industrija, kas katrs no savas jomas šādu vizīti var iespēju robežās atbalstīt!

LOSP informē par organizāciju plānotajām aktivitātēm • 13. septembrī, Zemkopības ministrijas 23. stāva zālē, plkst. 11.00 – 14.00 notiks Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēde. Kontaktinformācija: Linda Bille, 7027274; • 13. septembrī, Dobeles rajona pagastu lauku attīstības speciālistu informācijas diena – seminārs “Lopu labturības nosacījumi”, jaunākā informācija no VID un Valsts nodarbinātības dienesta. Kontaktinformācija pa e pastu: [email protected]; • 15. septembrī, plkst. 10.00, Talsu rajona, Sabiles pagastā, LDF organizē semināru par parkveida pļavām un bioloģisko daudzveidību pļavās. Kontaktinformācija: [email protected]; • 19. septembrī Dobeles lauku konsultāciju birojs rīko Dobeles pagastu lauku attīstības speciālistu pieredzes apmaiņas braucienu uz Vidzemi. Kontaktinformācija pa e pastu: [email protected]; • 20. septembrī Lauku ceļotājs organizē pieredzes apmaiņas braucienu lauku tūrismā Rīga – Birzgale – Lielvārde – Lēdmane – Ērgļi – Rīga. Izbraukšana 9.00. Kontaktinformācija: [email protected] tel: 7617600; • 21.septembrī LCAA pārstāvis piedalās Eiropas cukurbiešu audzētāju konfederācijas sanāksmē, Briselē. Kontaktinformācija: [email protected]; • 22.septembrī LCAA pārstāvis piedalās Eiropas Komisijas Cukura padomdevēju darba grupas sēdē, Briselē. Kontaktinformācija: [email protected]; • 23. septembrī, Madonā, Madonas rajona lauksaimnieku apvienība organizē Kartupeļu svētkus. Kontaktinformācija: 4807688; • 26. – 27. septembris, plkst 7.30, Lauku ceļotājs organizē braucienu uz Kuršu kāpām Lietuvā -Rīga – Palanga – Klaipēda – Kuršu kāpas – Kretinga – Priekule - Kintai – Šilute – Mosedis – Rīga. Kontaktinformācija: [email protected], tel: 7617600

„Lauku ceļotājs” sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas lauku tūrisma asociācijām ES Phare līdzfinansēta projekta ietvaros ir izstrādājis Baltijas lauku tūrisma mārketinga stratēģiju 2004.-2010. gadam. Stratēģijas ietvaros veikta apjomīga Baltijas lauku tūrisma piedāvājuma un pieprasījuma analīze, kas balstīta uz klientu un naktsmītņu saimnieku aptaujām. Balstoties uz šo analīzi ir izvirzīti kopīgi lauku tūrisma mārketinga mērķi, definēti mērķtirgi un mērķgrupas un izvēlētas stratēģijas šo grupu uzrunāšanai un mērķu sasniegšanai. Šī lauku tūrisma mārketinga stratēģija ir paredzēta kā daļa no kopējās Latvijas valsts tūrisma mārketinga stratēģijas, ko izstrādā Tūrisma attīstības valsts aģentūra. Stratēģijas saturu iespējams aplūkot internetā: http://www.celotajs.lv/aktualitates_lv.html. Baltijas lauku tūrisma interneta rezervāciju sistēma Jau minētā ES Phare programmas projekta ietvaros ir pabeigta arī Baltijas lauku tūrisma interneta rezervāciju sistēmas tehniskā izstrāde. Šobrīd jaunā sistēma strādā testa režīmā. Plašākai publikai jaunā interneta rezervāciju sistēma būs pieejama 2004. gada nogalē. Ar šīs sistēmas palīdzību tūristi varēs ne tikai izvēlēties sev piemērotākās lauku naktsmītnes Latvijā, Lietuvā un Igaunijā pēc dažādiem parametriem, bet arī aplūkot katras naktsmītnes noslogojuma kalendāru, izdarīt rezervācijas un veikt pakalpojumu apmaksu internetā. Avots: Asociācija "Lauku ceļotājs"

Daudzās saimniecībās, kas nodarbojas ar lauku tūrismu, pērnā gada laikā klientu skaits ir audzis pat par 40%, turpretī citās vērojams tikpat liels kritums. Savukārt pērn stabili audzis apmeklētāju skaits apskates saimniecībās, kas piedāvā apskatīt, nogaršot un iegādāties «lauku labumus».

Tas atklājies Latvijas Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs veiktajā pētījumā.

Daļa lauku tūrisma pakalpojumu sniedzēju klientu skaita svārstības saista ar krīzes laiku, bet daļa – ar mārketinga aktivitātēm.

Aptaujātie uzņēmēji kā iemeslu klientu pieaugumam min arī to, ka «cilvēki atkal uzdrošinās tērēt». Turklāt arī lauku tūrisma pakalpojumu cenas pērn saglabājušās 2010. gada līmenī, arī šogad cenu kāpums nav gaidāms, norāda asociācija.

Vidēji 80% atpūtnieku visās saimniecībās ir no Latvijas, otrajā vietā, atkarībā no saimniecības atrašanās vietas un speciāizācijas ir Lietuvas, Vācijas, Krievijas, Igaunijas un Zviedrijas atpūtnieki. Joprojām nozīmīgs klientu loks ir ārzemēs strādājošie latvieši un