Šobrīd nekustamo īpašumu cenas Latvijā ir ievērojami zemākas nekā Igaunijā un Lietuvā, taču tuvāko gadu laikā cenām Baltijā būtu jāizlīdzinās, tā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums saka Guntars Cauna, Kaamos vadītājs Latvijā.

Nekustamo īpašumu tirgus ir ekonomikas spogulis - cik spēcīga būs mūsu lokālā ekonomika, tik spēcīgs būs arī tirgus, un tirgum tuvāko gadu laikā noteikti ir jāaug, pārliecināts ir G.Cauna. Viņš prognozē, ka 2030. gadā jauna nekustamā īpašuma produkta vidējā cena Latvijā pietuvosies 4000 eiro par kvadrātmetru (EUR/m2) atzīmei. Šobrīd būvniecības tirgus ir iedragāts, taču brīdī, kad tas atveseļosies, būvniecības izmaksas un arī nekustamo īpašumu cenas atkal palielināsies, spriež G.Cauna, norādot, ka īstais izmaksu kāpums mums vēl varētu būt tikai priekšā.

Kā kopumā vērtējat nekustamo īpašumu tirgu Latvijā - kādas tendences novērojamas pēdējos gados?

20 gadu laikā SIA Aimasa no neliela Valmieras būvniecības uzņēmuma kļuvis par Latvijas mēroga būvniecības ģenerāluzņēmēju, būvējot gan industriālās, gan sabiedriskās ēkas un daudzdzīvokļu namus, izpildot kā privātos, tā publiskā sektora pasūtījumus.

Par uzņēmuma ceļu un nākotnes plāniem Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums saruna ar SIA Aimasa valdes priekšsēdētāju Sandri Apsīti.

Fragments no intervijas

Aimasa stāsts Valmierā un Latvijā - īsā versija, galvenās izmaiņas laika gaitā kopš dibināšanas, fokusi laika gaitā?

Pirms vairāk nekā 20 gadiem, sanākot kopā būvniecības jomas entuziastiem un draugiem, vēl nezinot, kā tas īsti izvērtīsies, dibinājām uzņēmumu Aimasa. Bijām jau kādu laiku strādājuši algotu darbu būvniecības jomā, un, iespējams tā bija vēlme pēc pašnoteikšanās, pēc savas atbildības noteikšanas no procesa sākuma līdz beigām, kad vairs neesi skrūvīte kādā mehānismā, bet pats jau esi tas mehānisms. Gribas arī piebilst, ka aiz Aimasa nav veiksmīgi privatizēti īpašumi, mantojumi un dāvinājumi, mūsu starta līnija sākās pie nulles atzīmes. Pirmie darbi bija nelieli, sākām kā apakšuzņēmēji. Gadu no gada projekti kļuva lielāki, līdz sākām darboties kā ģenerālbūvnieks. Joprojām darbojamies pēc principa – vīrs un vārds, kas nozīmē, ka pasaulē, kur papīri, neskaitāmi līgumi sāk ņemt virsroku pār visu, mēs tomēr cenšamies saglabāt fokusu uz galveno - uzbūvēt būvi plānotajā laikā un budžetā. Joprojām valda tāda savstarpēja uzticēšanās starp būvniecības dalībniekiem.

Baltijas komerciālā nekustamā īpašuma tirgū pēdējo desmit gadu laikā ir notikušas pārmaiņas, kas citos reģionos prasītu vairākus gadu desmitus. Tagad veidojas jauns pārmaiņu posms – to virza mainīgās nomnieku prasības, aizvien profesionālāka īpašumu pārvaldība un izteiktāks fokuss uz ilgtspēju.

Pandēmija kļuva par pagrieziena punktu attiecībā uz biroju un tirdzniecības telpu izmantošanu. Lai gan daudzi prognozēja krasu un neatgriezenisku pieprasījuma kritumu pēc biroju telpām, realitātē pārmaiņas izrādījās niansētākas. Hibrīddarbs ir palielinājis slēptu brīvu platību pieejamību biroju ēkās, vienlaikus būtiski uzlabojot telpu izmantošanas efektivitāti, kas liek īpašniekiem piedāvāt risinājumus, kas ir pielāgoti nomnieku vajadzībām.

Neskatoties uz kopējo pieprasījuma samazinājumu, energoefektīvas ēkas ar mūsdienīgu plānojumu, spēcīgiem ESG rādītājiem un elastīgiem nomas nosacījumiem joprojām piesaista kvalitatīvus nomniekus. Visticamāk, biroju tirgus attīstība nākotnē balstīsies nevis uz jaunu projektu būvniecību, bet gan uz esošo A un B klases ēku veiksmīgu pārveidi, ļaujot piedāvāt modernus risinājumus par konkurētspējīgāku cenu nekā jaunās ēkās.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) izsludinās pieteikšanos nekustamā īpašuma Teātra ielā 9, Rīgā, izsolei. Nekustamais īpašums sastāv no zemes 435 m2 platībā un administratīvās piecstāvu ēkas ar mansardu 1891,4 m2 platībā.

Eklektiski dekoratīvā jūgendstila nama un piegulošās zemes izsoles sākuma cena būs 2,71 miljons eiro.

Izsolei piedāvātais īpašums Teātra ielā 9, Rīgā, ir viena no Vecrīgas jūgendstila pērlēm. Eklektiski dekoratīva jūgendstila celtne, kuras īpašnieks bija grāmatu un senlietu tirgotājs K. Zihmanis. Nama fasādi rotā eklektismam raksturīgi dekori - gliemežvāku un augu vītņu motīvi, vairāki atlanti, kas balsta izvirzīto balkonu, un mozaīka. Vakaros stūra torni īpaši izceļ tēlnieka Augusta Folca veidotā trīs atlantu skulptūra, uz kuru pleciem balstās naktī izgaismota zemeslode. 1989.gadā ēkā ir veikta restaurācija, tās lielākā daļa ir labā/apmierinošā tehniskā stāvoklī. Savukārt kopš 1992. gada ēkā atrodas Itālijas Republikas vēstniecība.

Pagājušā gada sākumā tika ieguldīts liels darbs, lai iekustinātu premjeres Siliņas iniciēto birokrātijas samazināšanu un procesu sakārtošanu nekustamā īpašuma sfērā. Uzklausot uzņēmējus, attīstītājus un citas iesaistītās puses, tika panākta arī politiskā vienošanās par dažādiem jautājumiem.

Vienlaikus priekšā ir pats sarežģītākais darbs – izvirzīt prioritātes un ielikt konkrētus darbus laika rāmjos.Nereti sabiedriskā sektora lielākā problēma ir reālu un taustāmu mērķu izvirzīšana, sabalansējot to ar pieejamo budžetu. Pieejamo resursu ir tik, cik ir, un jāspēj izvērtēt, ko varam veikt ātrāk, efektīvāk, un no kā mums ir jāatsakās.

Grūts darbs ir sagaidāms īpaši jomās, kur pārklājas dažādu ministriju vai ministriju un pašvaldību atbildības. Valsts atbildības ietvaros kā prioritāti redzu sistēmu vienkāršošanu un digitalizēšanu.

Digitāli, efektīvi un vienkārši reģistri

Mērķtiecīgi mazinot birokrātiju un audzējot produktivitāti nekustamo īpašumu jomā, viens no svarīgākajiem darbiem būtu zemesgrāmatu pārvēršana par reģistru, izceļot tās ārā no tiesu sistēmas. Par labo paraugu ņemot, piemēram, Uzņēmuma reģistra notāru sistēmu, arī zemesgrāmatu darbību varētu vienkāršot, sistematizēt un padarīt ērtāku. Arī diskusijas par kadastra sistēmu rāda, ka mēs tērējam diezgan daudz resursu, nevērtējot, vai pievienotā vērtība un ieguldītais darbs ir atbilstoši. Patiesi priecē jau uzsāktie darbi ar kadastra sistēmas sakārtošanu.

Birokrātijas mazināšanai nekustamo īpašumu jomā viens no svarīgākajiem darbiem būtu zemesgrāmatu pārvēršana par reģistru, izceļot tās ārā no tiesu sistēmas, sacīja nekustamo īpašumu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Viņaprāt, par labo paraugu varētu ņemt, piemēram, Uzņēmuma reģistra notāru sistēmu, tādējādi arī zemesgrāmatu darbību varētu vienkāršot, sistematizēt un padarīt ērtāku. Kļaviņš norāda, ka arī diskusijas par kadastra sistēmu rāda, ka tiek tērēts diezgan daudz resursu, nevērtējot, vai pievienotā vērtība un ieguldītais darbs ir atbilstoši.

Vēl viena no nekustamo īpašumu attīstītāju identificētajām problēmām ir servitūta jautājums, informē Kļaviņš. Atbilstoši Civillikumam kalpojošais nekustamais īpašums ir tas īpašums, kurā atrodas servitūta teritorija, bet valdošais nekustamais īpašums - kas servitūtu lieto jeb valda. Uzņēmējs skaidro, ka problēmas pašreiz sagādā situācija, kad viens zemes gabals tiek sadalīts vairākās vienībās un ir nepieciešams sakārtot servitūtus, piemēram, abos sev piederošajos īpašumos.

Aizņēmumu procentu likmēm samazinoties, pakāpeniski atjaunojas pieprasījums pēc jauniem mājokļiem, taču to trūkums, kā arī darbaspēka, būvniecības izmaksu pieaugums, inflācijas spiediens un izejmateriālu sadārdzināšanās neļauj snaust arī cenām – tās turpina augt. Pēc vairāku gadu pārtraukuma mājokļu attīstītāji atkal papildina savas zemes bankas, kas nozīmē, ka ilgtermiņā jaunu projektu attīstība turpināsies.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Lielākie darījumi - TOP dzīvokļu, komercēku un apbūves zemes iegādes darījumi Latvijā

Intervija

Nekustamo īpašumu tirgus premium segmentā attīstās. Latvia Sotheby’s International Realty īpašniece Ilze Mazurenko

Būvmateriālu ražošana

Ilgmūžība, arhitektu iespējas un materiāla atkārtota izmantošana – betona labākās īpašības nosauc UPB grupas uzņēmuma Dzelzsbetons MB valdes loceklis Artūrs Lukašenoks

Finansējums

Kapitāla piesaiste nekustamajiem īpašumiem aug

Projektēšana

SEP – kad liels nozīmē ātrs un efektīvs

Kreditēšana

Kredīti Latvijā joprojām dārgāki

Lielākās zemes īpašnieces Latvijā ir valsts — ministriju personā -, pašvaldības, kā arī atsevišķas privātās kapitālsabiedrības.

To liecina SIA Lursoft IT pētījums pēc Valsts zemes dienesta datiem. Vienlaikus jāņem vērā, ka vienam un tam pašam īpašniekam var piederēt vairākas juridiskas personas, kurām pieder zemes

Dati pārsteidz

„Dati savā ziņā rāda pārsteidzošu ainu,” secina SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis. Nevienu gan nevar pārsteigt ar Latvijas valstij piederošajiem mežiem, kuru īpašniece valsts personā ir iegrāmatota Zemkopības ministrija ar 2,266 miljoniem ha, kam gan vēl būtu jāpieskaita Zemesgrāmatā uz Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja AS Latvijas valsts meži vārda reģistrēti 15038,86 ha, aizsargājamās teritorijas – rezervāti iegrāmatoti kā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai piederošas zemes 163 857 ha platībā.

Ģeopolitisko faktoru, Euribor likmju un inflācijas izraisītā turbulence nekustamo īpašumu nozarē pamazām norimst un tirgus lēnām atgūstas, darījumu aktivitāte pamazām iešūpojas un, lai gan nekāds straujš uzrāviens gaidīts netiek, dati un prognozes ļauj domāt, ka zemākais punkts ir aiz muguras.

Vēl jaunākajā jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Intervija

Dzīvokļi lētāki nekļūs. Šobrīd nekustamo īpašumu cenas Latvijā ir ievērojami zemākas nekā Igaunijā un Lietuvā, taču tuvāko gadu laikā cenām Baltijā būtu jāizlīdzinās, domā Guntars Cauna, Kaamos vadītājs Latvijā.

Būvmateriālu ražošana

Investēs digitalizācijā un mākslīgajā intelektā. Būvmateriālu ražotājiem ir jāspēj piemēroties ne tikai straujām tirgus pieprasījuma svārstību amplitūdām, bet arī izaicinājumiem, ko rada ES Zaļais kurss, vienlaikus īstenojot digitalizācijas projektus un sākot izmantot mākslīgo intelektu. To intervijā stāsta ģipša izstrādājumu ražošanas uzņēmuma Knauf ģenerāldirektors Baltijā, valdes loceklis Arnis Ivanovs.

Svarīgi saglabāt autentiskumu, taču jāiet līdzi laikam un jābūt arī drosmīgiem, uzskata interjera dizainere Anda Ozoliņa, kura veidojusi interjerus vairākiem Latvijā zināmiem restorāniem.

Fragments no intervijas

Iepazīstiniet ar sevi! Kā veidojies jūsu ceļš interjera dizaina pasaulē?

Vizuāli redzēju lietas, estētika vienmēr uzrunāja it visās nišās – vai tas būtu interjers, mode vai dzīves svinēšana. Dizains visu laiku bija klātesošs. Sapratu, ka stāšos arhitektos, jo tur ir forša bāze. Viens ir vizuālais, bet būtiskas ir arī tehniskās zināšanas. Neesi tikai dekorators vai vari tikai skaisti krāsas salikt, bet visam pamatā ir telpa, funkcija. Pabeidzu arhitektus un lēnā garā sāku ar nelieliem dizaina objektiem reklāmas aģentūrā. Ambīcijas vēl nebija tik lielas, nedaudz baidījos. Arhitektūra ir ļoti liela un plaša. Ir spēcīgas sievietes arhitektūrā, bet man likās, ka tā vairāk ir domāta vīriešiem.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) un Latvijas Privātā un Iespējkapitāla asociācija (LVCA) parakstīja sadarbības memorandu, lai veicinātu pensiju fondu dalībnieku interesēm atbilstošus ieguldījumus Latvijas uzņēmumos un projektos.

“Sadarbības memorands ir būtisks solis ceļā uz strukturētu un mērķtiecīgu pensiju fondu ieguldījumu veicināšanu Latvijas tautsaimniecībā. Uzkrātais pensiju kapitāls var kļūt par nozīmīgu finansējuma avotu Latvijas uzņēmumiem un infrastruktūras projektiem, ievērojot valsts fondēto pensijas shēmas dalībnieku intereses. Turklāt pensiju fondu kapitāls var kalpot kā viens no infrastruktūras finansējuma avotiem, mazinot atkarību no publiskā sektora līdzekļiem laikā, kad ekonomika Latvijā attīstās lēnāk, nekā tika prognozēts,” pēc memoranda parakstīšanas norādīja FNA valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

“Vērtējot investīciju iespējas Latvijā, pievilcīgākās aktīvu klases ir nekustamais īpašums un infrastruktūra, uzņēmumi, kā arī meži. Potenciālais ieguldījumu apjoms, ko tuvākajiem diviem gadiem ir aprēķinājuši mūsu asociācijas biedri, lēšams divu miljardu eiro apjomā. Papildus tam plānoti arī ieguldījumi privātās un publiskās partnerības projektos un aizsardzības nozarē. Parakstot šo memorandu, esam spēruši būtisku soli, lai paplašinātu pensiju kapitāla ieguldījumu iespējas perspektīvos aktīvos Latvijā,” sacīja LVCA valdes loceklis, SG Capital partneris Harijs Švarcs.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) veiksmīgi noslēgusi īpašuma Teātra ielā 9 un Vaļņu 32, Rīgā, izsoles.

Nekustamais īpašums Teātra ielā 9 nosolīts par 2,72 milj. eiro, sākuma cena 2,71 milj. eiro. Savukārt īpašums Vaļņu ielā 32 nosolīts par 1, 56 milj. eiro, sākuma cena – 1,37 milj. eiro. Abus īpašumus iegādājušās juridiskas personas.

Īpašums Teātra ielā 9 sastāv no zemes 435 m2 platībā, uz kuras atrodas piecstāvu administratīvā ēka 1891,4 m2 platībā ar mansardu, un pagrabu zem pagalma. Savukārt ēka ir viena no eklektiski dekoratīvā jūgendstila celtnēm Rīgā. Nama fasāžu dekoratīvajā noformējumā izmantoti eklektismam raksturīgi skulpturālie dekori. Īpaši akcentēts ir ēkas stūra tornis ar izvirzītu balkonu, kuru uz saviem pleciem tur puskailu un muskuļainu atlantu tēli. Stūra torni vainago tēlnieka Augusta Folca veidotā trīs atlantu skulptūra, uz kuru pleciem balstās zemeslode. Kopš 1992. gada ēkā atrodas Itālijas Republikas vēstniecība.

Nekustamo īpašumu nozare pēdējo gadu laikā piedzīvo būtiskas pārmaiņas. Energoresursu cenu straujais kāpums, ko izraisījusi ģeopolitiskā situācija, piegādes traucējumi un pāreja uz atjaunojamiem resursiem, kopā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem un investoru pieprasījumu pēc ilgtspējīgiem risinājumiem būtiski maina nozares attīstību.

Ilgtspēja vairs nav tikai modes tendence, tā kļuvusi par vienu no faktoriem, kas nosaka īpašumu vērtību, pieprasījumu un spēju konkurēt tirgū, stāsta “EfTEN Capital” aktīvu pārvaldnieks Arnolds Romeiko.

“Ja vēl pirms dažiem gadiem ilgtspējīga domāšana komercīpašumos galvenokārt bija saistīta tikai ar ēku siltināšanu vai saules paneļu uzstādīšanu, šobrīd tā aptver daudz plašāku spektru. Mūsdienās ilgtspēja nozīmē ne tikai vides ietekmes samazināšanu, bet arī īpašumu finansiālās ilgtspējas nodrošināšanu ilgtermiņā. Eiropas Savienības jaunākās direktīvas un zaļā kursa mērķi, piemēram, siltumnīcefekta veidojošo gāzu emisiju samazināšana un energoefektivitātes paaugstināšana, jau nosaka jaunus spēles noteikumus, kurus nekustamo īpašumu nozarē vairs nevar ignorēt,” norāda A. Romeiko.

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir uzsākusi tai piederošā nekustamā īpašuma Palasta ielā 3, Rīgā, atsavināšanas procesu.

Īpašums tiek pārdots izsolē ar augšupejošu soli, un tā norisināsies elektroniski līdz 5.decembra plkst.13:00.

Nekustamais īpašums atrodas Vecrīgā, izcilā atrašanās vietā netālu no Doma laukuma, taču nav reģistrēts kā arhitektūras vai kultūras piemineklis, līdz ar to ēkai nav noteikti izmantošanas vai pārbūves ierobežojumi.

1037 m² lielais zemesgabals ir pilnībā apbūvēts — uz tā atrodas arhitekta Heinriha Kārļa Emkes projektēta četru stāvu ēka, kas celta 19. gadsimta sākumā. Tai ir vairāk nekā 3700 m² un tā ilgstoši kalpojusi kā izglītības iestāde. Nekustamā īpašuma pārdošana ir daļa no universitātes ilgtermiņa attīstības stratēģijas, kas paredz efektīvu resursu pārvaldību, kā arī mācību un pētniecības infrastruktūras modernizāciju.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" valdes priekšsēdētāja Martina Gausa alga kompānijā pagājušajā gadā palielinājusies par 1,2% - līdz 838 568 eiro, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas ienākumu deklarācija par 2024.gadu.

Vienlaikus Gauss pagājušajā gadā deklarējis arī 72 425 eiro ienākumus no "Swedbank atklātā pensiju fonda".

Deklarācija liecina, ka Gausa īpašumā joprojām ir būves Vācijā, Austrijā un Itālijā, kā arī īpašums Jūrmalā. Tāpat Gausam kopīpašumā joprojām pieder nekustamais īpašums Rīgā.

"airBaltic" vadītājam arī pilnībā pieder Vācijā reģistrēts uzņēmums "MaGau GmBH".

Aviokompānijas valdes priekšsēdētājam īpašumā pagājušā gada beigās joprojām bija 2017.gada izlaiduma kvadricikls "Canam Quard", kā arī divas 2022.gada izlaiduma motorlaivas "Mercury" un "Easy_Marine 500".

Vienlaikus 2024.gadā Gausa īpašumā bija piecas automašīnas, tostarp viņa īpašumā joprojām bija 2019.gada un 2021.gada "Tesla", 2022.gada "Audi e-tron" un 2019.gada "Mercedes GLE", savukārt 2024.gadā Gauss iegādājies 2023.gada "Fiat" automašīnu, jo 2023.gada deklarācijā šāds transportlīdzeklis nebija uzrādīts.

Latvijā jau gandrīz 25 gadus darbojas pensiju 2. līmenis, kas paredz daļu no ikmēneša sociālajām iemaksām ieguldīt finanšu tirgos, lai veidotu papildu uzkrājumu valsts nodrošinātajai vecuma pensijai. Vai šis mehānisms palīdzēs nodrošināt cienījamu vecumdienu ienākumus nākotnes pensionāriem? Diemžēl atbilde nav viennozīmīga, jo pensiju 2. līmeņa potenciāls ir atkarīgs ne tikai no likumdevēja lēmumiem, bet arī no pašu iedzīvotāju iesaistes un finanšu pratības.

Pensiju nedrīkst atstāt pašplūsmā

Bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management veiktā aptauja liecina, ka vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju nezina, cik liels ir viņu uzkrājums pensiju 2. līmenī. Vienīgā vecuma grupa, kurā konkrētu summu spēj nosaukt puse aptaujāto, ir iedzīvotāji virs 60 gadu vecuma. Diemžēl šajā vecumā pensiju 2. līmeņa uzkrājumu būtiski ietekmēt vairs nav iespējams, jo šī aktīva rezultātu nosaka savlaikus pieņemti lēmumi. Pensiju sistēma nav abstrakta valsts konstrukcija un to nedrīkst atstāt pašplūsmā. Jāapzinās, ka pensiju 2. līmenis ir katra cilvēka personīgais īpašums un mūsu izvēles – izvēlētais plāns, pārvaldnieks un pieņemto lēmumu laicīgums, ļauj ietekmēt un uzņemties atbildību par savu nākotnes kapitālu. Neinteresējoties, kas ar to notiek, tiek zaudēta iespēja vairot nākotnes labklājību vai vēl ļaunāk – varam nodarīt tai kaitējumu, ilgstoši atrodoties vecumam neatbilstošā pensiju 2. līmeņa plānā.

Atkritumu apsaimniekošanas nozares attīstību pēdējos gados ietekmējuši gan globālie notikumi - Covid-19 pandēmija un ģeopolitiskie satricinājumi -, gan nacionālā vides politika ar augošu dabas resursu nodokli un valsts zaļo mērķu kursu, bet perspektīvā jaunus izaicinājumus nodrošinās ES nosacījumi un iepriekš izvirzīto mērķu sasniegšana.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS CleanR Grupa valdes loceklis Guntars Levics. Viņš atzīst, ka nozīmīgākie pārmaiņu laiki vēl ir priekšā un to pamatā ir jauno ES normatīvu piepildīšana ar reālu saturu un to ieviešana nacionālā līmenī.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 22.aprīļa numurā lasi:

Statistika

Eiropas Tiesa konsultē un soda

Tēma

Latvijas datorzinātņu devums pret IKP

Nekustamais īpašums

Pirmie soļi birokrātijas samazināšanā nozarei dod cerības

Birokrātija

Birokrātijas mazināšanai 360 grādu skatījums

Kooperatīvi

Darbaspēka nodokļos kooperatīvi samaksā arvien vairāk

Portrets

Jānis Rumkovskis, informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmuma Uniso valdes loceklis

Ar mērķi aktivizēt hipotekāro kreditēšanu Latvijas reģionos, šā gada 29. oktobrī ir uzsākta jauna valsts atbalsta programma “Mājokļu iegādes aizdevumi reģionos”.

Programmas aizdevumi būs pieejami tikai mājokļa iegādei ārpus Rīgas un Pierīgas teritorijām un aizdevuma maksimālā summa būs līdz 74 tūkstošiem eiro.

Ekonomikas ministrijas un Attīstības finanšu institūcijas ALTUM programma izveidota, lai mazinātu ģeogrāfiskos šķēršļus mājokļu iegādei reģionos, kur līdz šim hipotekārā kreditēšana bijusi ierobežota. Programma darbosies līdz 2029. gada 31. decembrim un tās apjoms ir līdz 105 miljoniem eiro. Pieteikumus aizdevuma saņemšanai iedzīvotāji var iesniegt sākot no 29. oktobra ALTUM klientu apkalpošanas portālā mans.altum.lv.

Ekonomikas ministrs Viktors Valainis: “Ar jauno programmu mēs novēršam tirgus nepilnību – situāciju, kad privātais finansējums reģionos bieži vien nav pieejams vai pieejams nepietiekamā apjomā. Daudzviet iedzīvotāji pat ar stabilu ienākumu līmeni nevar saņemt hipotekāro kredītu mājokļa iegādei ārpus Rīgas un Pierīgas, banku skatījumā – pārāk augstu risku dēļ. Šī programma dos reālu iespēju iedzīvotājiem, kas vēlas dzīvot un iegādāties mājokli reģionā, to īstenot neatkarīgi no tā, vai tā ir ģimene, jauns speciālists vai cilvēks, kurš vēlas atgriezties vai pārcelties no galvaspilsētas. Tā ir nozīmīga daļa no plašāka valsts mērķa – attīstīt reģionus, līdzsvarot ekonomisko izaugsmi un stiprināt vietējo kopienu dzīvotspēju visā Latvijā.”

Eiropas prasības, kuras balstītas uz problēmām attiecīgajos Eiropas reģionos, nav piemērojamas un iedzīvināmas Latvijā, vēl jo vairāk, ja to ieviešana būtiski sadārdzinās ražošanu, to padarot pat virknē vietu neiespējamu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 8.jūlija numurā lasi:

Statistika

Enerģijas cenu kritums neglābj Latvijas tautsaimniecību

Tēma

Latvijā 2023. gadā bija vislielākais jaunu sieviešu iztrūkums pasaulē

Uzņēmējdarbība

Nodokļu maksātāju rindas kļūst kuplākas

Nekustamais īpašums

SEP pārbūvē Skanstes biroja ēku par modernu skolu

Ražošana

Izpatikt aļģēm. Spirulina Nord dibinātāja un vadītāja Agnese Stunda-Zujeva

Finansējums

Pūļa finansēšanas platformas ļauj piesaistīt miljonus

Portrets

Edgars Bilinskis, Oferta Finance vadītājs

Galvenā ziņa meža tirgū pēc ilgāka klusuma perioda ir IKEA ("Ingka Investments") plāni iegādāties "Sodra" Baltijas portfeli par 720 miljoniem eiro. Kā stratēģisks "ārpus tirgus" darījums, tas tūlītēju efektu uz atklātā tirgus cenām neradīs, secina nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperi.

Darījums Latio ieskatā demonstrē divas lietas: "Sodra" iziet no investīcijām ar iespaidīgu peļņu, un IKEA būtiski palielina savu jau tā nozīmīgo īpašumu apjomu, kļūstot par lielāko privāto zemju īpašnieku. Šis notikums, kopā ar JYSK plāniem Baltijā, apliecina Latviju kā drošu un rentablu vidi lielajiem ilgtermiņa investoriem.

"Šis darījums ir spēcīgs signāls. Tā ir stratēģiska portfeļa nodošana, kas tieši tirgus cenas neietekmē, bet parāda divas lietas: "Södra" potenciāla peļņa apliecina, ka tirgus ir rentabls, savukārt IKEA investīcija – ka tas ir drošs," komentē Jānis Vēbers, “Latio” Mežu pārdošanas nodaļas vadītājs.

2025. gada pirmajā pusgadā lauksaimniecības zemju tirgū saglabājās reģionālas atšķirības. Visdārgāk zeme tika pārdota Zemgalē, kur vidējā cena sasniedza 6 740 EUR par hektāru, un Pierīgā – 6 545 EUR/ha. Kurzemes reģionā cenas bija nedaudz zemākas, taču joprojām augstas – vidēji 5 570 EUR/ha, savukārt Vidzemē un Latgalē darījumi notika par ievērojami zemākām cenām – attiecīgi 4 054 EUR/ha un 2 991 EUR/ha.

Viens no nekustamo īpašumu attīstītājiem Igaunijā Invego paziņojis par plāniem īstenot savu pirmo publisko obligāciju emisiju un šajā pavasarī kotēt uzņēmuma obligācijas Nasdaq Baltija First North obligāciju sarakstā.

Obligāciju emisijas apjoms, procentu likme un citi noteikumi, kas tiek izstrādāti sadarbībā ar LHV Pank, tiks publiski izziņoti 2025. gada maija sākumā. Piedāvājums būs paredzēts Baltijas privātajiem investoriem, un emisijas noslēgums plānots šī pavasara laikā.

Invego, kas darbojas trīs valstīs ar vairāk nekā 30 attīstības projektiem, plāno emisijā piesaistītos līdzekļus ieguldīt nekustamo īpašumu projektu attīstībā Latvijā. Tas atspoguļo Invego stratēģisko ieceri paplašināt darbību un nostiprināt pozīcijas Latvijas tirgū, kur uzņēmums prognozē vislielāko izaugsmi nekustamo īpašumu segmentā.

“Vairāk nekā desmit gadu laikā Invego ir apliecinājis spēju veiksmīgi veidot pilnvērtīgas dzīvojamās ēkas un komercplatības, kuru vērtība laika gaitā pieaug. Mēs uzskatām, ka šobrīd ir piemērots brīdis veicināt izaugsmi Latvijas tirgū, kur saskatām būtisku attīstības potenciālu. Mūsu līdzšinējā pieredze Rīgā ļauj secināt, ka šobrīd nekustamais īpašums šeit ir pieejamāks nekā Tallinā, pieprasījums ir lielāks un klientu gaidas attiecībā uz dzīves kvalitāti aug īpaši strauji,” saka Invego izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi). “Jau šogad mēs Latvijā pārdodam vairāk mājokļu nekā Igaunijā. Attiecīgi plānojam pārnest Igaunijā gūto pieredzi un veiksmīgo attīstības modeli arī uz Latvijas tirgu.”

Baltijas iedzīvotāji ir prasmīgi taupītāji. Tomēr pārāk liela daļa šīs naudas paliek neizmantota — droši glabājas banku kontos, nevis tiek ieguldīta mūsu nākotnes labklājībā.Ja pagājušā desmitgadē mācījāmies krāt, tad nākamajai jābūt par to, kā iemācīties ieguldīt.

Ar taupīšanu vien mūsu reģions nespēs panākt Rietumeiropas labklājības līmeni. Mums ir jāliek kapitālam darboties — produktīvi, caurskatāmi un ilgtermiņā.

Taupīšanas paradokss

2024. gada decembrī Lietuvas mājsaimniecības banku noguldījumos turēja 25,7 miljardus eiro. Līdzīga situācija ir arī Latvijā un Igaunijā, kur uzkrājumi mērāmi vairāku desmitu miljardu apmērā. Taupīšana ir veselīga apdomības un uzticības pazīme finanšu sistēmai, taču, ja tik lieli līdzekļi paliek neieguldīti, tie rada maz vērtības gan ģimenēm, gan ekonomikai kopumā. Procentu likmēm atgriežoties normālā līmenī, pieaugs skaidras naudas uzglabāšanas izmaksas jeb neieguldīšanas cena. Jautājums vairs nav par to, vai cilvēki spēj krāt, bet gan par to, vai mēs spējam radīt uzticību un infrastruktūru, kas ļautu viņiem ieguldīt.

Pēc Eurostat datiem teju katrs trešais ES iedzīvotājs dzīvo īrētā dzīvoklī, Latvijā – tikai 17,2 %. Kopš neatkarības atgūšanas ir vērojams, ka Latvijas iedzīvotāji savā mājoklī iegulda visu, ko spēj un ko nopelna, – savs dzīvoklis vai māja ir statuss un vērtība.

Vienlaikus Rietumeiropā daudzi mājokli uzver kā pakalpojumu, ko neierobežo konkrēta pilsēta vai valsts un ko var ērti nomainīt. Par tendencēm nekustamo īpašumu tirgū un to, vai šis modelis kļūst populārs arī Latvijā.

Mājoklis kā stabila vērtība?

Kopš Padomju Savienības sabrukuma ir pagājuši vairāk nekā trīsdesmit gadi, un šajā laikā iepriekš kolektīvajā īpašumā esošais nekustamais īpašums – tostarp arī dzīvojamais fonds – pakāpeniski nonācis privātpersonu rokās. Dzīvokļi un mājas lielākoties kļuvuši par individuālu īpašumu, nevis īres objektu, un līdz ar to īpašumtiesības izvērtušās par dominējošu mājokļa formu Latvijā. Savukārt daudzviet Eiropā – it īpaši Vācijā, Austrijā un Šveicē – vairāk nekā puse iedzīvotāju dzīvo īrētos mājokļos. Šajās valstīs īre ir regulēta, droša un profesionāli pārvaldīta, kas to padara par pilnvērtīgu dzīves modeli. Tā kļuvusi par apzinātu izvēli – it īpaši lielajās pilsētās, kur elastīgums, iespēja mainīt dzīvesvietu un pielāgoties pārmaiņām tiek vērtēta augstāk par īpašumtiesībām.

Lai paplašinātu un diversificētu uzņēmuma aktīvu un investīciju portfeli, ALPPES Capital 2024. gadā veica vairākas nozīmīgas investīcijas gan privātos, gan publiski kotētos uzņēmumus, alternatīvo investīciju fondos, kā arī iegādājās vairāku uzņēmumu obligācijās.

ALPPES Capital nozīmīgas investīcijas ir veicis Merito Partners fondos un pārvaldītos uzņēmumos. Uz 2024. gada beigām šīs investīcijas sasniedza jau 14.6 miljonus eiro. Veicot investīcijas Merito pārvaldītos fondos un uzņēmumos, ALPPES Capital ir pastarpināti līdzfinansējis investīcijas tādos uzņēmumos kā Saules Energy, kas Latvijā ir izbūvējis 8 elektrostacijas, moduļu māju ražošanas uzņēmumā MyCabin, kā arī e-komercijas uzņēmumā Adaptive Media. Tāpat ALPPES Capital līdzfinansēja nekustamā īpašuma attīstības projektus Vecrīgā un Mūkusalas rajonā. Starp līdzfinansētajiem investīciju uzņēmumiem ir arī tehnoloģiju uzņēmums Tapbox, kas izstrādā pašapkalpošanās risinājumus, kā arī Sef Storage, kas visās trīs Baltijas valstīs ar zīmolu Box Storage attīsta pašapkalpošanās mantu glabātuves.

Viens no Igaunijas vadošajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Invego ir paziņojis par sava pirmā publiskā obligāciju piedāvājuma nosacījumiem. Baltijas investori no 2025. gada 12. līdz 22. maijam var ieguldīt nodrošinātās obligācijās ar fiksētu gada procentu likmi 11 % un dzēšanas termiņu 4 gadi.

Uzņēmuma mērķis ir piesaistīt līdz 4 miljoniem eiro nekustamā īpašumu attīstības projektiem tieši Latvijā. Obligācijas plānots kotēt Nasdaq Baltic First North tirgū.

Obligācijas emitēs Invego grupas Igaunijas uzņēmums Invego Latvia OÜ, kas paredzējis emitēt līdz 4000 nodrošinātu obligāciju ar katras nominālvērtību 1000 eiro. Obligāciju termiņš — 4 gadi, un to fiksētā gada procentu likme — 11 %. Procentu izmaksa plānota reizi ceturksnī. Obligācijas ir nodrošinātas ar komercķīlu uz 100% SIA Invego Latvia kapitāldaļām. Obligācijas plānots kotēt Nasdaq Baltic First North alternatīvajā tirgū.

Baltijas privātie un institucionālie investori var iesniegt parakstīšanās rīkojumus visās bankās, kas piedāvā ieguldījumu pakalpojumus Baltijas valstīs, no 12. maija plkst. 10.00 līdz 22. maija plkst. 15.30. Obligāciju parakstīšanās rīkojumu iesniegšanas laiks internetbankā pēdējā dienā dažādām bankām var atšķirties, tāpēc aicinām obligāciju iegādi neatlikt uz pēdējo brīdi.