Valsts meža dienests, veicot situācijas, saistībā ar egļu astoņzobu mizgrauža savairošanos, uzraudzību un apsekojot mežaudzes, konstatēja, ka sakarā ar ilgstošo sausuma un karstuma periodu mežaudzēs egļu aizsardzības spēja ievērojami pazeminājusies un ir iespējama mizgrauža otrās paaudzes sekmīga attīstība. Ņemot vērā mizgrauža iespējamo savairošanos un augošo egļu augsto apdraudētības risku, Valsts meža dienests nolēmis ārkārtas stāvokli piecos Kurzemes rajonos saglabāt līdz 2006.gada 1.septembrim. Patlaban Latvijas mežos sāk izjust 2005. gada janvāra vētras sekas. 2005. gadā vēja gāztajās, lauztajās un izšūpotajās eglēs sekmīgi attīstījās divas kaitēkļa – egļu astoņzobu mizgrauža – paaudzes, kā rezultātā mizgrauža skaits pagājušajā gadā palielinājās vairāk kā 10 reizes. Lai ierobežotu šā bīstamā kaitēkļa savairošanos un mazinātu iespējamos postījumu apmērus, Valsts meža dienests visiem Latvijas mežiem sagatavoja egļu audžu aizsardzības plānu, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Egļu audžu aizsardzības plāna sekmīgai realizācijai, izvērtējot konkrēto situāciju katrā rajonā, šī gada sākumā pēc Valsts meža dienesta ierosinājuma piecos Latvijas rajonos (Ventspils (atsevišķos pagastos), Talsu, Tukuma, Saldus (atsevišķos pagastos), Kuldīgas) tika izsludināts ārkārtas stāvoklis sakarā ar egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanos. Neskatoties uz ļoti augsto mizgrauža blīvumu (monitoringa ietvaros vairāk kā 20 000 vaboles noķertas vidēji vienā slazdā), kaitēklis savairojies pārsvarā tikai 2005. gadā gāztajās eglēs, kurās ievērojamu konkurenci egļu astoņzobu mizgrauzim veidoja cits stumbra kaitēklis – egļu sešzobu mizgrauzis, kurš gan nav uzskatāms par agresīvu kaitēkli augošās egļu audzēs. Šī situācija pierāda, ka ir attaisnojies Valsts meža dienesta realizētais egļu audžu aizsardzības plāns un saistībā ar to pieņemtie lēmumi. Egļu astoņzobu mizgrauža otrās paaudzes egļu audžu bojājumu apmērus varēs novērtēt tikai septembrī – oktobrī, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Valsts meža dienests, veicot situācijas, saistībā ar egļu astoņzobu mizgrauža savairošanos uzraudzību un apsekojot mežaudzes, konstatēja, ka sakarā ar ilgstošo sausuma un karstuma periodu mežaudzēs egļu aizsardzības spēja ievērojami pazeminājusies un ir iespējama mizgrauža otrās paaudzes sekmīga attīstība. Ņemot vērā mizgrauža iespējamo savairošanos un augošo egļu augsto apdraudētības risku, Valsts meža dienests nolēmis ārkārtas stāvokli piecos Kurzemes rajonos saglabāt līdz 2006.gada 1.septembrim, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Patlaban Latvijas mežos sāk izjust 2005. gada janvāra vētras sekas. 2005. gadā vēja gāztajās, lauztajās un izšūpotajās eglēs sekmīgi attīstījās divas kaitēkļa – egļu astoņzobu mizgrauža – paaudzes, kā rezultātā mizgrauža skaits pagājušajā gadā palielinājās vairāk nekā 10 reizes. Lai ierobežotu šā bīstamā kaitēkļa savairošanos un mazinātu iespējamos postījumu apmērus, Valsts meža dienests visiem Latvijas mežiem sagatavoja egļu audžu aizsardzības plānu,norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Egļu audžu aizsardzības plāna sekmīgai realizācijai, izvērtējot konkrēto situāciju katrā rajonā, šī gada sākumā pēc Valsts meža dienesta ierosinājuma piecos Latvijas rajonos (Ventspils (atsevišķos pagastos), Talsu, Tukuma, Saldus (atsevišķos pagastos), Kuldīgas) tika izsludināts ārkārtas stāvoklis sakarā ar egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanos. Neskatoties uz ļoti augsto mizgrauža blīvumu (monitoringa ietvaros vairāk kā 20 000 vaboles noķertas vidēji vienā slazdā), kaitēklis savairojies pārsvarā tikai 2005. gadā gāztajās eglēs, kurās ievērojamu konkurenci egļu astoņzobu mizgrauzim veidoja cits stumbra kaitēklis – egļu sešzobu mizgrauzis, kurš gan nav uzskatāms par agresīvu kaitēkli augošās egļu audzēs. Šī situācija pierāda, ka ir attaisnojies Valsts meža dienesta realizētais egļu audžu aizsardzības plāns un saistībā ar to pieņemtie lēmumi. Egļu astoņzobu mizgrauža otrās paaudzes egļu audžu bojājumu apmērus varēs novērtēt tikai septembrī – oktobrī,norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Biedrība Tukuma uzņēmēju klubs nosūtījusi Tukuma novada pašvaldībai Atbalsta vēstuli Tukuma lidlaukam, kurā aicina atbalstīt lidostas attīstību un pašvaldības noteiktajos ierobežojumos pagarināt lidojumu laiku.

Biedrība, iepazīstoties ar lidostas darbību, secinājusi, ka 2010.gadā lidlaukā ir veikti aptuveni 1000 lidojumi, kas vairākas reizes pārsniedz lidojumu skaitu Ventspils un Liepājas lidostās. Pašreiz uzņēmums lidlauka sakārtošanā ir investējis četrus miljonus latu, un nodarbināto cilvēku skaits ziemas periodā ir 25 cilvēki, no kuriem astoņi cilvēki ir Tukuma pilsētas un trīs cilvēki ir no Engures novada.

Uzņēmums būvniecības darbu veikšanā ir sadarbojies ar šādiem Tukuma uzņēmumiem: SIA Amatnieks, SIA Telms, SIA APO dizains, kuriem ir veikti pasūtījumi par kopējo summu 1,3 miljonu latu apmērā. Pēc pasažiera termināla atvēršanas un regulāro reisu uzsākšanas lidosta nodrošinās papildus 100 darba vietas vietējiem iedzīvotājiem.

Valsts meža dienests, pamatojoties uz pagājušā gadā veikto egļu astoņzobu mizgraužu monitoringu, informē, ka egļu mežaudzēs ļoti augsta mizgraužu savairošanās konstatēta Kuldīgas, Tukuma, Jelgavas, Ogres, Cēsu un Valkas rajonos.

Veicot egļu astoņzobu mizgrauža uzraudzību, Valsts meža dienests, konstatēja, ka augošajās eglēs 2006. gadā labvēlīgo klimatisko apstākļu dēļ sekmīgi attīstījušās divas egļu astoņzobu mizgrauža paaudzes, kā rezultātā mizgrauža populācija, salīdzinot ar 2005. gadu, palielinājusies vairāk nekā 10 reizes.

Lai novērtētu mizgrauža attīstību un tā radītos bojājumus, 2006. gadā tika apsekotas egļu mežaudzes, kurās izvērtēja pirmās un otrās paaudzes mizgraužu savairošanos. Apsekojot riska audzes, tās ir egļu mežaudzes, kurās 2006.gada pavasarī veikta saimnieciskā darbība vai palikuši vēja gāzti un lauzti koki, konstatēts, ka pirmās paaudzes egļu astoņzobu mizgrauzis mežaudzēs invadējis (bojājis) vidēji 2% egļu. Sakarā ar ilgstošo sausuma un karstuma periodu vasaras otrajā pusē, egļu aizsardzības spēja ievērojami pazeminājās, kas radīja priekšnosacījumus mizgrauža otrās paaudzes sekmīgai attīstībai. Mizgrauža otrās paaudzes radītie bojājumi ir apmēram 2 reizes lielāki salīdzinot ar pirmās paaudzes postījumiem, tas nozīmē, ka bojātas jau ir 4% egļu.

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) ir dabisks mežu iemītnieks Eiropā un Āzijā. Kaitēkļa galvenais mērķis ir nobriedušas egles, kas vecākas par 50 gadiem. Līdz ar to – jo vecāks koks, jo iekārojamāks mērķis mizgrauzim.

Vesela egle spēj tikt galā ar nelielu kaitēkļu intensitāti, taču, pieaugot mizgrauža izplatības apjomiem, cilvēkam jāpalīdz dabai saglabāt tās vērtības. Bezrūpīga nostāja veicina mizgrauža izplatību visā valstī un devalvē mūsu zaļā zelta – meža – vērtību.

Lai ierobežotu mizgrauža izplatību Latvijas teritorijā, egļu mežaudzēs no 1. aprīļa līdz 31. augustam noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi. Klimata pārmaiņas, ilgstošs sausums un karstums, bet visvairāk vējgāzes veicina mizgrauža vairošanos un izplatību. Tāpēc jārēķinās ar to, ka šādi pasākumi kaitēkļa izplatības mazināšanai visdrīzāk kļūs par normu. Vai tas nozīmē, ka nokavēts pēdējais brīdis, lai rīkotos? Nebūt ne! Nevar noliegt, ka vispiemērotākais brīdis stāties pretī mizgrauzim bija pirms 20 gadiem. Bet tieši tagad ir nākamais labākais brīdis!

no 17. līdz 23. septembrim

Pirmdiena, 17. septembris

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 12:30 līdz 16:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) notiks apmācību kursi "Elektroniskās iepirkumu sistēmas lietošana". Piedalās Ventspils pilsētas pašvaldības iestāžu un kapitālsabiedrību atbildīgie darbinieki (atb. K. Jacevičs, tālr. 6 36 07607)

" 14:00 domē, 2.stāva zālē notiks Iepirkumu komisijas sēde. Piedāvājumu atvēršana atklātā konkursā "Mēbeļu piegāde četru jaunu grupu atvēršanai pirmsskolas izglītības iestādēs" (pasūtītājs - Izglītības pārvalde) (atb. S. Tolkaņova, tālr. 6 36 01194)

Meža nozares uznēmēji ir satraukti par to, ka egļu audzes līdz šā gada 1. septembrim aizliegts cirst Tukuma, Talsu, Kuldīgas, kā arī vairākos Saldus un Ventspils rajona pagastos, kur izsludināta ārkārtas situācija. Attiecīgo rajonu Ārkārtas komisijas sēdēs pieņemts lēmums — izsludināt ārkārtas situāciju sakarā ar meža kaitēkļu savairošanos masveidā – Tukuma, Talsu un Kuldīgas rajonā, Ventspils rajona Ugāles, Usmas un Puzes pagastos un Saldus rajona Nīgrandes, Ezeres, Zirņu, Lutriņu, Jaunlutriņu, Pampāļu, Zaņas un Zvārdes pagastos, liecina Valsts meža dienesta informācija. Šāds solis sperts, lai samazinātu egles astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās risku un aizsargātu augošās egļu audzes no mizgrauža invāzijas. Pēc 2005.gada 8.— 9.janvāra vētras mežā joprojām atrodas ievērojams bojātās un neizstrādātās egles koksnes apjoms, līdz ar to pastāv reāli draudi, ka egļu astoņzobu mizgrauža attīstībai labvēlīgos klimatiskos apstākļos ir iespējama šī ļoti bīstamā meža kaitēkļa masveida savairošanās. Tā rezultātā gada laikā var aiziet bojā vairāki tūkstoši ha mežu. Egļu astoņzobu mizgrauža invāzijai ir pakļautas egļu mežaudzes, kas ir vecākas par 50 gadiem, jo šādas audzes ir piemērotas šā kaitēkļa attīstībai, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. To virsmežniecību virsmežziņi, kuru teritorijās ir izsludināta ārkārtas situācija sakarā ar meža kaitēkļu savairošanos masveidā, izdod rīkojumu par ciršanas ierobežojumiem un tos publisko rajona avīzē un Latvijas Vēstnesī. Tad 5 dienu laikā pēc šīs informācija publiskošanas Latvijas Vēstnesī, ir jāpārtrauc to mežaudžu ciršana, kur Valsts meža dienests ir noteicis aizliegumu.

Lai samazinātu egles astoņzobu mizgrauža masveida savairošanās risku un aizsargātu augošās egļu audzes no mizgrauža invāzijas, Valsts meža dienests (VMD) ierosinājis izsludināt ārkārtas situāciju Tukuma, Talsu, Kuldīgas, kā arī vairākos Saldus un Ventspils rajona pagastos. Ko lems attiecīgo pašvaldību ārkārtējo situāciju komisijas, ir to ziņā, skaidro VMD Meža aizsardzības sektora vadītāja Aiva Jansone. Viņa norāda, ka pēc 2005.gada janvāra vētras mežā joprojām atrodas ievērojams vēja darbības rezultātā bojātās un neizstrādātās egles koksnes apjoms — ap 390 000 m3 (šā gada martā), un pastāv reāli draudi, ka egļu astoņzobu mizgrauža attīstībai labvēlīgos klimatiskos apstākļos iespējama šī ļoti bīstamā meža kaitēkļa masveida savairošanās. Visvairāk nesakopto egļu vējgāžu ir Tukuma rajonā — 65 000 m3, Talsu rajonā – 55 000 m3 un Kuldīgas rajonā – 45 000 m3. Daļa šīs vētras bojātās koksnes atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kurās, rūpējoties par dabas daudzveidību, vēja izgāztās egles nedrīkstēja aizvākt un tur ir bijusi jauka attīstības vieta egles astoņzobu mizgrauzim. Daļa mizgraužu joprojām atrodami zem koku mizas, lai gan lielākā daļa to jau ir pametuši attīstības vietas un ziemo zemsegā. Pavasarī vaboles izlidos un meklēs jaunas mājvietas nedaudz izšūpotās vai arī pilnīgi veselās eglēs, skaidro A. Jansone. Viņa atzīst, ka tā rezultātā gada laikā var aiziet bojā vairāki tūkstoši ha vērtīgo augošo egļu mežaudžu. Egļu astoņzobu mizgrauža invāzijai ir pakļautas egļu mežaudzes, kas ir vecākas par 50 gadiem, jo šādas audzes ir piemērotas šā kaitēkļa attīstībai. «Ja šī vasara būs karsta un Latvijā īstenosies ļaunākais variants no mežu aizsardzības viedokļa, tad katrs m3 pērn neizvāktās un mizgraužu inficētās egles koksnes šogad iznīcinās 7 –12 kokus,» secina A. Jansone. Viņa gan nevēlas spekulēt ar iespējamā posta apmēriem ne m3, ne arī latu izteiksmē, tomēr, pieņemot visļaunāko scenāriju, ka mizgrauzis var nopostīt ap 1.4 milj. m3 koksnes, tikai pirmajā gadā vien, zaudējumi naudas izteiksmē atkarībā no cietušo audžu vecuma un kvalitātes, var tikt lēsti desmitos miljonu latu.

Pirmdiena, 10. septembris

" 10:00 domē notiks Ventspils pilsētas domes sēde (atb. D. Brākmane, tālr. 6 36 01111)

" 11:00 notiks iknedēļas sanāksme par pašvaldības SIA "Ventspils slimnīca" īstenojamā projekta "Neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniedzēju struktūras optimizēšana Ventspilī" B kārtas realizācijas gaitu, kas paredz uzņemšanas nodaļas rekonstrukciju (atb. O. Ķeņģis, tālr. 6 36 22658)

" No plkst. 13:00 līdz 17:00 Ventspils Digitālajā centrā (Akmeņu ielā 3) norisināsies datorkursi "Informācijas sabiedrības pamatprasmes". Kursu programma ietver darbu ar datoru, teksta redaktoriem, e-pastu un internetu. Kursa maksa: LVL 20 par 12 stundām. Pieteikšanās pa tālr. 6 36 07607 vai pa e-pastu: [email protected] Lūdzam arī norādīt iespējamos kursu apmeklējuma laikus! (atb. A. Gaile, tālr. 6 36 07607)

Saistībā ar piesārņojumu Tukuma novada Šlokenbekas Dzirnavu ezerā, no kura izceltas jau četras tonnas beigtu zivju, pašvaldība šovakar plāno izsludināt ārkārtas situāciju, informēja Tukuma novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Priede.

Tā šodien nolemts pašvaldībā notikušajā sanāksmē, kurā piedalījās SIA Tukuma ūdens, uzņēmumi, kas ir notekūdeņu apsaimniekotāja klienti, domes pārstāvji un Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils vides pārvaldes vadība.

Patlaban tiek sasaukta Tukuma novada domes ārkārtas sēde, kas notiks šovakar plkst.19, un šajā sēdē plānots novadā izsludināt ārkārtas situāciju, kas paredz attiecīgu rīcību un uzdevumus dažādiem dienestiem un speciālistiem, skaidroja pašvaldības pārstāve.

VVD pārstāve Jūlija Ņikitina skaidroja, ka ārkārtas situācija šajā gadījumā paredzēs no uzņēmēju puses uz desmit dienām samazināt notekūdeņu apjomu par 30%, kā arī samazināt piesārņojuma līmeni. Ārkārtas situācijas izsludināšanas mērķis ir samazināt slodzi attīrīšanas iekārtās.

Piesārņojuma seku novēršanai Šlokenbekas dzirnavezerā būs nepieciešami «daži desmiti» tūkstoši eiro, šodien pēc tikšanās ar Tukuma domes pārstāvjiem un uzņēmējiem žurnālistiem atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).

Kā pēc sēdes stāstīja Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans (Tukuma pilsētai un novadam), dome kopā ar Engures novada pašvaldību patlaban strādā pie projekta, lai visā «ķēdē» - Šlokenbekas dzirnavezerā, Valguma un Kaņiera ezeros - izpētītu esošo situāciju un sagatavotu priekšlikumus tālākai rīcībai.

Viņš norādīja, ka šodien tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi saistībā ar izsludināto ārkārtas situāciju Šlokenbekas dzirnavezerā, kas turpināsies līdz 20.jūlijam.

Pārrunāti tika arī izmaksu jautājumi, proti, kādas būs kopējās izmaksas par veiktajām analīzēm, kuras nodrošina Tukuma un Engures novadu domes, SIA Tukuma ūdens, kā arī Valsts vides dienests (VVD).

Valsts meža dienests konstatējis, ka mežā ir augsts egļu astoņzobu mizgraužu savairošanās fons, īpaši strauji meža kaitēkļa savairošanās ir notikusi pēdējās nedēļas laikā, šo secinājumu pamatā ir izlases veidā apsekotās egļu audzes visā valsts teritorijā.Veicot meža patoloģiskā stāvokļa uzraudzību visā Latvijas teritorijā, Valsts meža dienests konstatēja, ka pateicoties labvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, notiek strauja ļoti bīstamā meža kaitēkļa – egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās. Veicot šā kaitēkļa monitoringu, šobrīd mizgrauža fons lielākajā Latvijas teritorijā tiek vērtēts kā augsts, līdz ar to pastāv liels augošu egļu bojājumu risks. Latgales reģionā šī situācija nav tik bīstama kā Vidzemē un īpaši Kurzemē. Jāatzīmē, ka egļu astoņzobu mizgrauža savairošanās intensīvāka ir 2005.gada 8.-9. janvāra vētras visvairāk skartajos rajonos, kuros līdz pavasarim vēl atradās ievērojams apjoms vētras bojātās un neizstrādātās koksnes. Pēc Valsts meža dienesta ierosinājuma, dienestam savlaicīgi prognozējot šo iespējamo mizgraužu savairošanos, 2006.gada aprīļa vidū 5 Latvijas rajonos (Kuldīgas, Talsu, Saldus, Ventspils, Tukuma) jau tika izsludināta ārkārtas situācija, kā rezultātā daļēji tika apturēta skuju koku ciršana, lai iespēju robežās pasargātu augošās egļu audzes.

Viena no perspektīvākajām tautsaimniecības jomām Tukuma apkaimē ir lauksaimniecības produkcijas pārstrāde, tomēr izaicinājums ir darbaspēka pieejamība

Kā skaidro aptaujātie uzņēmēji, Rīgas tuvumam ir liela priekšrocība uzņēmējdarbības attīstībā, taču galvaspilsēta ir arī darbinieku «nosūcējs».

«Tukumam ir laba atrašanās vieta – stundas attālumā no Rīgas, kas nodrošina zemākas loģistikas izmaksas. Tukuma novads un jo īpaši Pūre ir fenomenāla ar saviem pārtikas uzņēmumiem – Puratos Latvia, Kuršu zeme, Pure Chocolate. Pūrē ir bagātīgas tradīcijas augļkopībā un stādaudzēšanā. Savukārt Tukumā ir Tukuma piens, kas ir viens no lielākajiem Latvijas piena pārstrādes uzņēmumiem,» saka Pēteris Žimants, SIA Pure Chocolate pārdošanas direktors un līdzīpašnieks. Degoles pienotavas (SIA Edaks) direktores Irinas Drozdovas vērtējumā Tukuma apkārtne ir bagāta ar talantīgiem cilvēkiem un auglīgu zemi, kas ir piemērota pārtikas biznesam. Uzņēmēji norāda, ka viņiem ir laba sadarbība ar Tukuma novada domi, kas ieklausoties uzņēmēju viedoklī stratēģiskos un praktiskos jautājumos, attīsta infrastruktūru, kā arī informē par ES fondu apgūšanas iespējām.

Egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu ierobežošanai egļu mežaudzēs no 1.aprīļa izsludinās ārkārtējo situāciju 230 pagastos, informē Zemkopības ministrijā (ZM).

Valdība otrdien apstiprināja ZM rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu 32 novadu 230 pagastos, nosakot saimnieciskās darbības ierobežojumus un aizsardzības pasākumus mizgrauža aktivitātes samazināšanai.

Ministrijā skaidro, ka šajā laika posmā noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizsardzības pasākumi vērtīgajās egļu mežaudzēs un to aizsardzības zonās, kas identificēti sadarbībā ar Valsts meža dienesta (VMD) un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" ekspertiem un citiem iesaistītajiem.

Ārkārtējās situācijas teritorijā ir noteikta A aizsardzības zona, kurā ietilpst vērtīgā egļu mežaudze, B aizsardzības zona, kurā ietilpst skujkoku mežaudzes 100 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes ārējās robežas, un C aizsardzības zona, kurā ietilpst egļu mežaudzes 101-500 metru attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes.

Atcelta aprīlī izsludinātā ārkārtas situācija sakarā ar egļu astoņzobu mizgrauža masveida savairošanos Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma, un Ventspils virsmežniecības teritorijas mežos, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Līdz ar ārkārtas situācijas atcelšanu, tiek atcelts aizliegums skuju koku ciršanai egļu audzēs, kas vecākas par 50 gadiem un skuju koku ciršanai, kas atrodas tuvāk par 100 metriem no egļu audzēm, kas ir vecākas par 50 gadiem. Kaitēkļa invāzija Latvijas mežos ir 2005. gada janvāra vētras sekas, kad vēja gāztajās, lauztajās un izšūpotajās eglēs sekmīgi attīstījās divas kaitēkļa – egļu astoņzobu mizgrauža – paaudzes, kā rezultātā mizgrauža skaits 2006. gadā palielinājās vairāk kā 10 reizes, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

2020.gada II ceturksnis kokrūpniecības un mežsaimniecības nozarēs bijis pārbaudījumiem bagāts. Tomēr, spītējot visam – gan astoņzobu mizgrauzim, gan vīrusa saslimšanas COVID-19 izraisītajam apjukumam – aizvadīts salīdzinoši veiksmīgi.

Uzreiz gan jāprecizē, ka ar veiksmi šoreiz jāsaprot nevis situācijas strauja uzlabošanās apaļkoka vai zāģmateriālu tirgū, iepirkšanas cenu negaidīts kāpums vai pārdošanas apjomu pieaugums, bet gan fakts, ka cenu kritums nebija tik liels kā iepriekš prognozēts. Šķiet, ka vismaz “Rīgas mežu” klienti tika galā ar straujo konteineru maksas pieaugumu un zāģētavas iepirka tām nepieciešamo, lai gan saražoto viena sortimenta un izmēra apjomus nereti dalījām uz vairākiem pircējiem. Tāpat nācās operatīvi risināt situācijas, kad kāds no uzņēmuma pastāvīgajiem sadarbības partneriem “aizgāja” dīkstāvē un pēkšņi nebija vairs, kur vest attiecīgo sortimentu.

AS «Tukuma piens» ir samaksājis Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils reģionālās vides pārvaldes (RVP) uzņēmumam piemēroto soda naudu 1000 eiro apmērā par novembra sākumā pilsētas kanalizācijā noplūdušajām 2,5 tonnām saldā krējuma, aģentūrai LETA sacīja kompānijas mārketinga nodaļas vadītājs Armands Artihovičs.

«Mēs esam šo lēmumu saņēmuši, uzlikto sodu neapstrīdam un sodu esam jau samaksājuši,» teica Artihovičs.

Viņš arī atzina, ka «Tukuma piens» regulāri tiek informēts par šogad notekūdeņos pārsniegto atļauto piesārņojošo vielu kopējā slāpekļa un fosfora koncentrāciju. «Cenšamies strādāt tā, lai visi notekūdeņi, kuri plūst uz attīrīšanas iekārtām būtu normas robežās. Šīs situācijas pilnībā tiks novērstas, kad tiks pabeigts projekts uz notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtām,» teica kompānijas mārketinga nodaļas vadītājs.

Artihovičs piebilda, ka notekūdeņu priekšattīrīšanas iekārtas uzņēmums plāno nodot ekspluatācijā 2018.gada aprīlī.

Jau ziņots, ka VVD Ventspils RVP pieņēmusi lēmumu «Tukuma pienam» piemērot soda naudu 1000 eiro apmērā par novembra sākumā pilsētas kanalizācijā noplūdušajām 2,5 tonnām saldā krējuma. Pieņemot lēmumu, VVD vērtēja ne tikai saldā krējuma neatļautu novadīšanu Tukuma pilsētas attīrīšanas iekārtās, bet arī to, ka «Tukuma Piens» 2017.gadā jau vairākas reizes notekūdeņos pārsniedzis atļauto piesārņojošo vielu kopējā slāpekļa (Nkop) un fosfora (Pkop) koncentrāciju pilsētas centralizētajā kanalizācijas kolektorā.

SIA Daiļrade koks, investējot 2,5 milj. eiro, reanimējusi bijušās Sāgas grupas ražotnes Tukumā; atjaunots 190 darba vietu, 90% saražotā tiek eksportēts.

2011. gada novembrī a/s Swedbank pārdeva bijušās Sāgas grupas mēbeļu rūpnīcu Tukumā SIA Tukuma mēbeles, kas 100% pieder vienam no lielākajiem mēbeļu ražotājiem Latvijā SIA Daiļrade koks, tādējādi izglābjot šo rūpnīcu no iznīcināšanas – izpārdošanas pa daļām. Lai arī sākotnējās ieceres par divus gadus dīkā stāvējušo liekti līmēto mēbeļu un korpusa mēbeļu ražotņu darba atjaunošanu un arī bijušo pircēju atgūšanu izrādījās maldīgas, tomēr soli pa solim SIA Tukuma mēbeles ir audzējusi gan ražošanas apjomus, gan nodarbināto skaitu, kas valstij devis papildu eksporta ienākumus un nodokļu maksājumus. Arī 2014. gadā SIA Tukuma mēbeles plāno lielākus ražošanas apjomus un apgrozījuma pieaugumu par nepilnu miljonu eiro.

Latvijā šogad reģistrēti 2293 kūlas ugunsgrēki (2006.gadā – 7083). Šogad šajos ugunsgrēkos cietuši divi cilvēki, bet 2006.gadā gāja bojā seši un astoņi guva apdegumus. Samazinājies arī kūlas liesmās nopostīto ēku skaits – šogad 40, bet aizvadītajā gadā 472, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sniegtā informācija.

Kūlas ugunsgrēku skaits samazinājies galvenokārt divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, šogad lielāka uzmanība veltīta tam, lai ļaunprātīgie kūlas dedzinātāji saņemtu pelnītu sodu. Tiklīdz tika saņemta informācija par kūlas ugunsgrēku, par to informēja arī policiju, kas ieradās notikuma vietā, lai noskaidrotu lietas apstākļus un vainīgās personas. Lai maksimāli novērstu ļaunprātīgas dedzināšanas gadījumus, kā arī brīdinātu iedzīvotājus par kūlas dedzināšanas bīstamību, VUGD darbinieki veica 677 reidus, bet Valsts policijas darbinieki – 703. Otrkārt, kūlas ugunsgrēku skaitu ietekmē arī laika apstākļi. Lietainajās dienās kūlas ugunsgrēku skaits krasi samazinās vai pat līdzinās nullei. Ja ir silts un mitrs laiks, ātrāk izaug jaunā zāle un līdz ar to mazinās kūlas ugunsgrēku iespējamība.

2014. gada 1. jūlijā apritēs gads, kopš Komerclikums vairs nenosaka dividenžu aprēķināšanas biežumu, tāpēc kapitālsabiedrību dalībnieki un akcionāri (1) var noteikt un aprēķināt dividendes pēc saviem ieskatiem ne tikai ikgadējā kopsapulcē, kurā apstiprina gada pārskatu un lemj par peļņas sadali. Ja sabiedrībai ir iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa, sabiedrības dalībnieki var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Jāatzīmē, ka līdz 2013. gada 1. jūlijam Komerclikuma noteikumi paredzēja, ka dividendes nosakāmas un aprēķināmas tikai reizi viena kalendārā gada ietvaros.

Līdz ar 2014. gada 16. janvāra grozījumiem Komerclikumā likumdevējs ir ieviesis arī jaunas tiesību institūcijas - ārkārtas dividenžu, izmaksas tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk atvieglotu sabiedrību īpašnieku ikdienu. Tas dod iespēju sabiedrībai paredzēt, ka dividendes var noteikt un aprēķināt arī no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām, proti, reizi ceturksnī. Tādējādi ir ļauts sadalīt dividendēs arī sabiedrības tekošā gada peļņu.

Ņemot vērā, ka jaunie noteikumi par ārkārtas dividendēm stāsies spēkā jau pavisam drīz – 2014. gada 1. jūlijā, šajā rakstā skaidrosim, kādas darbības veicamas sabiedrībām, kas vēlēsies tās izmaksāt jau šā gada otrajā pusē.

Ja ārkārtas situācija tiks izsludināta, tad Talsu, Kuldīgas, Tukuma rajonā, Saldus rajona Nīgrandes, Ezeres, Zirņu, Lutriņu, Jaunlutriņu, Pampāļu, Zaņas un Zvārdes pagastos, un Ventspils rajona Ugāles, Usmas un Puzes pagastos, pamatojoties uz Meža likumu, var tikt pārtraukta vai atlikta visu veidu koku ciršana, izņemot ciršanu ārkārtas situācijas seku likvidēšanai. Ārkārtas situācijas izsludināšanas gadījumā VMD būtu tiesības uzdot visiem meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem veikt efektīvākos meža aizsardzības pasākumus, lai samazinātu vai ierobežotu kaitēkļa masveida savairošanos, atzīst Valsts meža dienesta Meža aizsardzības sektora vadītāja Aiva Jansone. Viņa norāda, ka viskritiskākajā situācijā līdz 1. septembrim varētu attiecīgajās pašvaldībās aizliegt skujkoku audžu, kuras vecākas par 50 gadiem, un to mežaudžu, kur egles īpatsvars sastāda 70 % no pirmā stāva krājas, ciršanu. Tiesa, faktiski tas nozīmētu teju vai jebkādu mežu ciršanu aizliegšanu attiecīgajās pašvaldībās, jo tādu mežu, kurā egles īpatsvars būtu mazāks par norādīto, ir salīdzinoši neliels. Tas īsti nepatīk mežu īpšniekiem, taču aptaujātie nelielie mežu īpašnieki atzin, kaa viņiem trūkstot padoma, ko darīt. Jāņem vērā arī tas, ka atsevišķu egļu ciršana pieaugušās egļu audzēs nav vēlama, jo tas veicina mizgraužu pulcēšanos šajās platībās, kur kā pievilinātājs darbojas cirstās egles izdalītās smaržas (terpēni), kā rezultātā kaitēkļi vēl vairāk var apdraudēt veselos kokus un visa egļu audze var aiziet bojā, brīdina A. Jansone. Viņa gan cer, ka daba apžēlosies par mežu īpašniekiem un astoņzobu mizgrauzim būs nelabvēlīgi laika apstākļi. Jo siltāka būs vasara, jo mizgrauži paspēs savairoties vairākās paaudzēs un nodarīt lielākus zaudējumus. 2005. gada vasara egles astoņzobu mizgraužu savairošanās nebija īpaši labvēlīga.

Pēc Latvijas Konkurences padomes 2007.gada 21.februāra pozitīva atzinuma saņemšanas par to, ka nav šķēršļu starptautiskās korporācijas Vitol uzņēmuma Euromin Holdings (Ciprys) Limited un akciju sabiedrības Ventspils nafta kopējas izšķirošas ietekmes gūšanai a/s Ventspils nafta 100% meitas uzņēmumā SIA Ventspils nafta termināls, un Euromin Holdings uzturētā sadarbības piedāvājuma kopēja biznesa veidošanai ar SIA Ventspils nafta termināls a/s Ventspils nafta vadība ir piekritusi Euromin Holdings līdzdalībai SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālā 49% apmērā. Šādas stratēģiskas sadarbības rezultātā starp Baltijas reģiona lielāko naftas un naftas produktu pārkraušanas sabiedrību SIA Ventspils nafta termināls un pasaules naftas un gāzes sektora ietekmīgo kompāniju Vitol veidosies nopietns kopuzņēmums, kurā mažoritārā ietekme paliek a/s Ventspils nafta rokās.

“Mēs priecājamies par to, ka esam panākuši 49% līdzdalību SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālā un sekmēsim šī nozīmīgā stratēģiskā aktīva attīstību kopā ar mūsu partneriem no a/s Ventspils nafta. Dalība SIA Ventspils nafta termināls pamatkapitālā ir dabisks nākamais solis mūsu līdzdalībā a/s Ventspils nafta, un esam gandarīti redzēt, ka mūsu ieguldījums rada ievērojamu produktu apjoma pieaugumu terminālī,” norāda Vitol galvenais komerciālais pārstāvis Deniss Krema.

Savukārt a/s Ventspils nafta valdes priekšsēdētāja Olga Pētersone uzsver: „No vienas puses, kā esam teikuši jau iepriekš, mēs esam gandarīti par pasaules līmeņa kompānijas pilnvērtīgu ienākšanu Ventspils naftas koncerna biznesā un Latvijas tirgū kopumā. No otras puses, šo gandarījumu pastiprina fakts, ka Ventspils nafta, saglabājot kontroli pār šo koncernam būtisko uzņēmējdarbības sfēru, vienlaikus iegūst stratēģisku partneri tranzīta jomā un garantijas stabiliem ienākumiem ilgtermiņa perspektīvā.”

Šobrīd koksnes produkcijas pieprasījumu ietekmē ne vien specifiski meža nozares faktori, bet arī svārstības pasaules ekonomikā un pat politiski procesi, piemēram, “Brexit” un pasaules lielvaru tirdzniecības kari. Tirgus prognožu izteikšana šādos apstākļos ir līdzvērtīga zīlēšanai kafijas biezumos. Tomēr objektīvi pārdošanas apjomu dati un cenas svārstību dinamika ļauj puslīdz droši cerēt uz situācijas stabilizāciju.

Zāģmateriāli

Sakarā ar pašreizējo situāciju tirgū daudzas lielās zāģētavas ir samazinājušas zāģēšanas jaudas, vai arī uz laiku ir pārtraukušas darbību pavisam. Brīvajā tirgū ir ļoti liela pārprodukcija - vējgāžu un mizgrauža sekas Vācijā, kur vēl arvien tiek izzāģēti cietušie un apdraudētie meži lielos apjomos. Vācija ir viens no lielākajiem zāģmateriālu tirgus spēlētājiem pasaulē, tādēļ likumsakarīgi, ka šobrīd lētā izejmateriāla dēļ Vācijas zāģētavas arī var nodrošināt zemas cenas zāģmateriāliem. Un lielus apjomus.

Lielais piedāvājums un mazais pieprasījums koriģē zāģmateriālu cenas uz leju visā pasaulē. Situāciju pasliktina mizgrauzis vēl vienā mežsaimniecības lielvalstī Zviedrijā, kas vēl vairāk paplašina lētā izejmateriāla areālu. Secinājums - Eiropas tirgu Latvijas zāģmateriālu ražotājiem uz laiku ir jāaizmirst, jo tur dēļ mizgrauža ir liela zāģmateriālu pārprodukcija, pieprasījums mazs, kad tas viss beigsies – nav zināms.

Meža nozarei 2023.gads bijis gana dinamisks un brīžiem arī neprognozējams, aģentūrai LETA stāstīja AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš atzīmēja, ka, lai gan šogad saglabājās pietiekams mežizstrādes un transporta pakalpojumu jaudu piedāvājums, tirgū bija vērojama ekonomiskās aktivitātes bremzēšanās nozīmīgākajos koksnes produkcijas noieta tirgos.

"Arī Latvijā samazinās apstrādes rūpniecības apjomi, tostarp lielākajās apakšnozarēs - kokrūpniecībā, būvmateriālu un metālizstrādājumu ražošanā. Vājais pieprasījums un mazāks jauno pasūtījumu apjoms veicina koksnes realizācijas cenu lejupslīdi," stāstīja Putniņš.

Vienlaikus viņš piebilda, ka LVM darbību šogad būtiski ietekmēja arī egļu astoņzobu mizgrauža izplatība un tās ierobežošanai izsludinātā ārkārtas situācija, kas gada trešajā ceturksnī sakrita ar spēcīgo vētru un tās radītajiem postījumiem, īpaši LVM Zemgales un Austrumvidzemes reģionos.

Gan apstrādes rūpniecības izlaide (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem), gan apgrozījums pagājušā gada novembrī krituši pirmo reizi kopš 2016. gada. Apgrozījums kritis tieši eksportā, no kā var spriest, ka rūpniecības vājums Eiropā atspoguļojas arī Latvijā.

Apstrādes rūpniecības ražošanas apjoms 2019. gada novembrī, salīdzinot ar 2018. gada novembri, ir samazinājies par 0.8%. Tomēr, pateicoties iepriekšējai apstrādes rūpniecības noturībai, 2019. gada 11 mēnešos, salīdzinot ar 2018. gada to pašu periodu, saražotais apjoms ir audzis par 2.3%.

Vēl joprojām par 2019. gada izrāvienu varam nosaukt elektrisko iekārtu ražošanu un gatavo metālizstrādājumu ražošanu (izņemot mašīnas un iekārtas). Ja elektrisko iekārtu ražošana oktobrī un novembrī piedzīvojusi izlaides apjomu samazinājumu, tad gatavo metālizstrādājumu ražošanas nozare visu gadu uzrādījusi tikai pozitīvus rezultātus, un 2019. gada 11 mēnešos ir kāpinājusi izlaides apjomus par iespaidīgiem 14.3%. Šai nozarei arī, visticamāk, ir bijis lielākais devums kopējā apstrādes rūpniecības apjomu pieaugumā pagājušajā gadā.