Samazināt aviobiļešu cenas, sekojot naftas cenu kritumam, daudzām aviosabiedrībām neļauj iepriekš par dārgu naudu iepirktā degviela, raksta laikraksts Dienas bizness.

Kā liecina Db neoficiālā informācija, krietna daļa aviosabiedrību, baidoties no solītā degvielas cenu pieauguma šī gada beigās, šovasar iepirka ievērojamus degvielas krājumus, kas savukārt, ņemot vērā reālo šodienas degvielas cenu, ir dārgi pirkts prieks un neļauj pazemināt aviobiļešu cenu, sekojot aktuālajam degvielas cenu kritumam. Kā Db.lv jau rakstīja, šī gada jūlijā naftas cena sasniedza savu maksimumu - 147 ASV dolārus par barelu. Taču šodien, par spīti iepriekšējām biedinošajām prognozēm, ka gada beigās būs jāmaksā jau 200 dolāri par barelu, ir vērojams naftas cenas samazinājums vairāk nekā uz pusi, sasniedzot 63.15 ASV dolārus par barelu. Tā kā ar naftas cenu ir saistīta arī degvielas cena, kas savukārt tiešā veidā atsaucas, piemēram, uz aviobiļešu cenu, par lētākiem lidojumiem no šī gada 20. oktobra paziņoja vācu sabiedrība Lufthansa, kas Eiropas lidojumiem uz degvielas rēķina sola 3 eiro atlaidi, degvielas izmaksām viena lidojuma biļetē sasniedzot 24 eiro, bet garajiem lidojumiem - 5 eiro atlaidi, ierēķinot 92 eiro degvielas izmaksām vienvirziena biļetē.

Kopš svētdienas, 1. jūnija visu lidsabiedrību aviobiļetes iespējams iegādāties elektroniski, taču daudzi Latvijas iedzīvotāji to nevar izdarīt, jo aviokompānijas neakceptē lielāko daļu no bankas kartēm, kas ir iedzīvotāju rīcībā.

Lai iegādātos biļetes cilvēkiem jāmeklē starpniekus, jo daudzas aviokompānijas, izņemot airBaltic, Ryannair un Easyjet, tās nepārdod, šodien raksta nra.lv.

Kā minēts laikrakstā, starptautiskās gaisa transporta asociācijas (IATA) lēmums ar 1. jūniju pāriet no papīra biļetēm uz elektroniskajām balstīts uz aplēsēm, ka arī līdz šim lielākā daļa aviobiļešu tiek pirktas internetā, elektroniskā biļete izmaksā lētāk un, atsakoties no papīra biļetēm, tiek saudzēta daba.

Pēc IATA aplēsēm, elektronisko aviobiļešu priekšrocības ir acīmredzamas. Tās pasūta un apmaksā internetā. Apstiprinājums tiek nosūtīts pa faksu, pa pastu, pa elektronisko pastu vai saņemts no attiecīgās aviokompānijas tieši lidostā. Papīra aviobiļete ir vidēji par deviņiem dolāriem (4.50 latiem) dārgāka nekā elektroniskā.

Šogad starptautiskajai aviobiļešu tirdzniecības platformai ASAP Tickets aprit 20 gadi, un pēdējos piecus gadus to tehniski attīsta, uztur un popularizē Latvijas uzņēmums Dynatech, kas specializējas IT, mārketinga, projektu vadīšanas, dizaina un citu biznesa atbalsta pakalpojumu sniegšanā. Kopš Latvijas uzņēmums Dynatech uztur platformu ASAP Tickets, tā klientu skaists ir gandrīz trīskāršojies. Pēdējo piecu gadu laikā ASAP Tickets ir piesaistījis 32,200,242 jaunus platformas lietotājus un pārdevis 1,128,301 biļešu uz tādiem populāriem galamērķiem kā Filipīnas, Amerikas Savienotās Valstis un Itālija.

Latvijas uzņēmums Dynatech ir viens no divpadsmit starptautiskās DYNINNO grupas birojiem visā pasaulē. Tas darbojas kā kompetenču centrs un palīdz grupas uzņēmumiem attīstīt produktus un pakalpojumus ceļošanas, finanšu tehnoloģiju un izklaides jomā, nodrošinot pašu izstrādātās IT tehnoloģijas un kompetences mārketingā, projektu vadībā, dizaina risinājumos u.c.

“Kopš Dynatech dibināšanas esam pārņēmuši ASAP Tickets pilnveidošanu un uzturēšanu, lai centralizēti nodrošinātu platformas attīstību. Ikdienā mēs sniedzam tādus pakalpojumus kā publisko un iekšējo aplikāciju arhitektūras plānošanu, izstrādi un uzturēšanu, lai nodrošinātu stabilu un efektīvu sistēmas darbību, kā arī uzlabotu lietotāju pieredzi, izmantojot mūsu aplikācijas. Līdz ar pandēmijas sākumu un biznesa modeļa maiņu mums īsā laikā nācās aplikācijās ieviest jaunus algoritmus un tehniskos risinājumus, lai spētu nodrošināt efektīvu darbu mūsu 1500 cilvēku lielajai pārdošanas komandai visā pasaulē,” stāsta Dynatech tehniskais direktors (CTO) Mareks Reppo.

Aviobiļešu portāla Lidot.lv apgrozījums šā gada pirmajos sešos mēnešos sasniedzis 1.2 miljonus latu, kas ir par 91 % vairāk nekā šai pašā laika posmā 2006.gadā.

Paredzams, ka līdz gada beigām apgrozījums varētu pieaugt līdz 3 milj. latu

"Neskatoties uz straujo aviobiļešu interneta pārdošanas attīstību un daudzu jaunu spēlētāju ienākšanu Latvijas tirgū, mūsu portāls salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem piedzīvojis ievērojamu izaugsmi. Tas ir iespējams, jo uzmanīgi sekojam nozares attīstībai pasaulē un cenšamies saviem klientiem piedāvāt arvien jaunus tehnoloģiskus risinājumus", norāda portāla projektu vadītājs Kaspars Lācis.

Ar panākumiem darbu kopš šī gada maija ir uzsākusi Lidot.lvIgaunijas versija Lendama.ee.

Lietuvas uzņēmums Interneto Partneris, kam pieder arī aviobiļešu tirdzniecības portāls FlySiesta.lv Latvijā, kļuvis par tiešsaistes aviobiļešu pārdošanas tirgus līderi Baltijā, apsteidzot vairākus lokālos portālus.

Pagājušajā gadā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 11 miljonu eiro, kas ir par 25% vairāk nekā 2006. gadā. Apgrozījuma pieaugums skaidrojams ar strauju ekspansiju ārvalstu tirgos un klientu servisā ieviestajām inovācijām, Db.lv informē FlySiesta.lv mediju attiecību konsultante Zane Bojāre.

2007. gadā kompānija Interneto Partneris Baltijas valstīs internetā pārdevusi vairāk nekā 42 220 aviobiļetes, tādējādi kļūstot par lielāko tiešsaistes aviobiļešu tirdzniecības kompāniju Baltijas valstīs. Latvijas mērogā apsteigti tādi aviobiļešu tirdzniecības portāli kā lidot.lv, avio.lv, Airtravel.lv, aviobiletes.lv un citi. Papildus Baltijas tirgum pagājušajā gadā uzņēmums aptvēra arī Lielbritānijas, Polijas, Ukrainas un Krievijas tirgus, izveidojot portālus FlySiesta.com, FlySiesta.pl, Aviagid.com.ua un FlySiesta.ru. 2008. gadā Interneto Partneris iegādājās igauņu uzņēmumu bookinghouse.ee, strauji apgūstot arī Igaunijas tirgu.

Ārlietu ministrija ir sagatavojusi tuvāku informāciju par ceļošanu uz ASV, kā arī biežāk uzdotos jautājumus saistībā ar Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu (Electronic System for Travel Authorization - ESTA).

Ko nozīmē bezvīzu režīms ar ASV?

Tas nozīmē, ka tūrisma vai biznesa nolūkos Latvijas pilsoņi, kas saņēmuši biometrisko pasi un ESTA apstiprinājumu, var doties uz ASV bez vīzas.

Kā var pieteikties ESTAi uz ASV?

ESTA ir interneta tīmekļa sistēma. Lai pieteiktos ESTA atļaujai, ir jāieiet https://esta.MRB.dhs.gov/. Tālāk jāseko instrukcijām, lai atbildētu uz visiem nepieciešamajiem jautājumiem.

Vai ESTA jāsaņem katram ceļotājam individuāli?

Katram Latvijas pilsonim, dodoties uz ASV biznesa vai tūrisma nolūkos ASV bezvīzu programmas ietvaros pirms došanās ceļā būs jāsaņem elektroniska ceļošanas atļauja ESTA sistēmā.

Šodien uzņēmuma airBaltic vadītājs Bertolts Martins Fliks esot saņēmis flyLAL Group ģenerāldirektora Lina Dovīdena (Linas Dovydėnas) vēstuli, kurā Latvijas uzņēmums tiek aicināts ņemt vērā situāciju tirgū un, sekojot flyLAL-Lithuanian Airlines piemēram, samazināt aviobiļešu cenas, liecina sniegtā informācija medijiem.

flyLAL Group ģenerāldirektors Lins Dovīdens vēstulē uzsver, ka, viņaprāt, konkurence starp flyLAL-Lithuanian Airlines un airBaltic Baltijas valstu tirgū ir ļoti izdevīga klientiem, valstīm un aviācijas attīstībai.

"Tomēr pats svarīgākais ir tas, ka Latvijas un Lietuvas pasažieriem tiek sniegtas plašākas iespējas apskatīt pasauli – viņi tagad var doties lidojumos dažādos virzienos lētāk un biežāk. Tas būtiski paplašinās Lietuvas un Latvijas iedzīvotāju pasaules skatījumu un ļaus viņiem ceļot un iepazīt citas valstis. Turklāt šādā veidā tiek radīti papildu ienākumi abās valstīs," vēstulē norāda L. Dovīdens.

No savas puses flyLAL Group esot pievērsusi vislielāko uzmanību uzņēmumu attīstībai 2005.-2008. gadā. Šobrīd uzņēmums esot gatavs palielināt lidojumu apjomu 4-5 reizes. Šobrīd tiekot paplašināta lidmašīnu flote, un tiekot plānots, ka jau 2008. gada ziemā būs vairāk par 20 lidmašīnām. Pamatojoties uz 2008. gada vasaras lidojumu sarakstu, flyLAL-Lithuanian Airlines izmantos 16 lidmašīnas.

Degvielas cenas pieaugums un izmaiņas likumdošanā gādās par to, lai 2 stundu lidojums nemaksātu mazāk par 200 eiro.

Savu prognozi attiecībā uz tuvākajās dienās Eiropas Parlamentā (EP) skatāmajiem jautājumiem pauda Latvijas EP deputāts Aldis Kušķis. «Demokrātisks solis ir aviācijas atzīšana par līdzvērtīgu industrijas veidu, kas tāpat piesārņo gaisu ar CO2 izmešiem kā rūpnīcas, taču līdz šim tik lielo pietāti pret aviokompānijām var skaidrot ar to, ka valdībām tās nacionālās aviokompānijas ir gluži vai kā svētās govis. Tas tā ir Vācijai ar Lufthansa, Francijai ar Air France un Latvijai ar airBaltic. Tāpēc tām ir tik daudz atļauts, piemēram, papildus biļešu cenai norādīt vēl arī drošības vai degvielas izmaksas. Iedomājaties, kas būtu, ja alus ražotājs veikalā blakus alus pudeles cenai norādītu vēl arī transporta izmaksas?» tā A.Kušķis.

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Vairākas aviokompānijas jau drīzumā varētu celt aviobiļešu cenas un sākt ieviest degvielas piemaksas lidojumos no Rīgas.

To Db prognozē vairāki avionozares eksperti, uzsverot, ka cenas varētu celt t.s. klasiskās aviokompānijas. Galvenais iemesls šādai rīcībai ir strauji augošās naftas cenas pasaulē, kas pēdējā gada laikā vairāk nekā divas reizes ir sadārdzinājušas avio degvielas cenu. Pērnajā gadā aviokompānijas par tonnu aviodegvielas vēl maksājušas 700 ASV dolārus, bet šobrīd cena ir pieaugusi līdz 1450.

Pirmās - klasiskās

Pirmās aviokompānijas, kas varētu ieviest degvielas piemaksas un celt biļešu cenas, būšot t.s. klasiskās aviokompānijas - pirmkārt cenas celšoties tālajos lidojumos un starpkontinentālajos reisos, kuros garāku lidojumu dēļ degviela veido daudz būtiskāku izmaksu daļu nekā tuvajos un reģionālajos reisos. Pirmā aviokompānija jau ir zināma, kas ievieš degvielas piemaksas - Db rīcībā no lasītāja nonākusi Nīderlandes aviokompānijas KLM elektroniskā vēstule, kurā tā informē klientu, ka no 10. jūlija ievieš lielas degvielas piemaksas vidējos un tālajos lidojumos. Db, kā potenciālais ceļotājs, piezvanot uz tūrisma kompānijas T.U.I biļešu rezervācijas centru, saņēma apstiprinājumu KLM nodevas ieviešanai, kas palielinās aviobiļešu cenu vidēji par 120 eiro (jeb 84 Ls). Ar citām klasiskajām avio- kompānijām, kas lido uz Rīgu, Db sazināties neizdevās, tomēr sagaidāms, ka arī tās drīzumā varētu rīkoties līdzīgi. Tādējādi biļešu cenas daudzos tālajos lidojumos varētu pieaugt pat par vairākiem simtiem eiro.

Izejvielu sadārdzinājums un darbaspēka pieejamība būs galvenie ēdināšanas nozares izaicinājumi

Uzņēmēji DB un DNB bankas rīkotā apaļā galda diskusijā prognozē jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un paredz, ka nākotnē varētu pieaugt gatavo maltīšu piegādes klientiem.

Kāda šobrīd ir situācija sabiedriskajā ēdināšanā? Vai, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un augot iedzīvotāju labklājībai, ēdināšanas uzņēmumi izjūt tendenci vairāk ieturēt maltīti ārpus mājas?

McDonald’s Mārketinga direktore Baltijas valstīs Baiba Zaķe:

Šobrīd noteikti ēšana ārpus mājas kļūst arvien populārāka. Ja kādu laiku bija sajūta, ka cilvēki vairāk gatavo, tagad vairs tā nav. Jo laika, kas paliek pāri pēc saspringtās ikdienas, ir tik maz, ka cilvēki labāk izvēlas vairāk laika pavadīt ar draugiem un ģimeni, nekā būt pie katliem. Redzam arī, ka McDrive vairāk cilvēku brauc, lai ietaupītu savu laiku, paņem maltīti un brauc tālāk.

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

Komentāru sniedz SEB galvenais ekonomists Roberts Bergkvists (Robert Bergqvist).

Fakts, ka ASV ir pazaudējusi augstāko kredītreitingu no vienas no trim galvenajām kredītreitinga aģentūrām, un arī turpmākā prognoze negatīva, ir kārtējais apstiprinājums nestabilajam globālajam līdzsvaram un Rietumu lielajam parāda līmenim, kas prasa daudz laika, lai to atrisinātu un ietekmē ekonomisko izaugsmi unpolitiku.

Lēmums ir acīmredzami negatīvs no šī brīža globālā ekonomiskā, finanšu un politiskā skatu punkta. Amerikāņiem tas nozīmē pieaugošu plaisu ASV tēlam kā dominējošajai ekonomiskajai lielvalstij, kā arī samazinājumu viņu ģeopolitiskajā ietekmē.

Tomēr kredītreitinga samazinājumu nevajag pārspīlēt. ASV valdības vērtspapīru un ASV dolāra globālās pozīcijas nav apdraudētas. Vairāk uztraukuma rada fakts, ka ASV ekonomikā sāk parādīties izaugsmes samazinājuma pazīmes, bet Obamas administrācijas un Federālo rezervju sistēmas rīcībā gandrīz nav ekonomiskās politikas sviru, lai cīnītos ar jaunu recesiju.

Tikai 8,4% no lauksaimniecībā izmantojamām zemēm tiek veikta augšņu agroķīmiskā izpēte.

Neveicot augšņu visaptverošu monitoringu un agroķīmisko izpēti, netieši var būt apdraudēti ES un valsts maksājumi. Tāpat lauksaimniekiem nav skaidrības, cik daudz mēslojuma nepieciešams augsnei, savukārt patērētājiem nav skaidrības, cik droša ir pārtika - vai augsne nav pārmēslota.

Turklāt, trūkstot objektīvām analīzēm par augšņu sastāvu, saimniecībās nav iespējams celt produktivitāti. Jāņem vērā, ka minerālmēslu cenas pēdējos gados ir strauji pieaugušas, sasniedzot 300-500 Ls/t, un tas ietekmē ikvienu ražotāju. Šobrīd augšņu analīžu veikšana ir brīvprātīga, šīs izmaksas atstātas uz pašu zemnieku pleciem un valsts neko neapmaksā. Ražotāji domā, ka valsts atbalsts šim pasākumam būtu vajadzīgs. Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) rosina šo pasākumu padarīt par obligātu, sasaistot to ar ES maksājumu saņemšanu.

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

Rīga. Neskatoties uz kopējo cenu kāpumu Latvijā, pasažieriem ceļojums ar aviokompāniju airBaltic šogad izmaksā vidēji par 50% lētāk nekā pirms pieciem gadiem - 2002. gadā.

airBaltic prezidents Bertolts Fliks komentē: "Mēs priecājamies, ka pretstatā vispārējai cenu pieauguma tendencei Latvijā, airBaltic piedāvā pasažieriem aizvien labākas cenas. Tas liecina, ka aviācija ir viena no nedaudzajām pakalpojumu nozarēm, kas pēdējo gadu laikā būtiski uzlabojusi efektivitātes rādītājus. Neskatoties uz degvielas un algu izmaksu pieaugumu, iesākto cenu samazināšanas politiku turpināsim un zemas aviobiļešu cenas piedāvāsim gan esošajos, gan jaunajos maršrutos."

50% izmaksu ietaupījums pasažieriem noteikts, salīdzinot vidējās aviobiļešu cenas 2002. gadā un 2007 .gadā, aprēķinā ņemot vērā arī inflācijas rādītājus. Šajā pašā periodā degvielas izmaksas, kas veido ievērojamu airBaltic izdevumu daļu, palielinājušās 2,6 reizes.

Latvijas tūrisma firmas izstrādā specpiedāvājumus trešo valstu tūristiem, lai piesaistītu lielāko daļu Šengenas zonas apmeklētāju.

Pašreizējā Latvijas tūrisma industrijas vīzija ir piesaistīt lielu daļu potenciālo NVS un Āzijas valstu ceļotgribētāju uz Latviju kā sava ceļojuma sākumpunktu. Galvenais «ierocis» cīņā par tūristiem varētu kļūt Rīgas lidosta un aviobiļešu piedāvātās cenas. Tiesa, šobrīd problēmas var radīt augošās cenas, kas neatbilst tūrisma pakalpojumu kvalitātei.

Strādā kopīgi

Lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Krišjānis Peters uzsver, ka gan airBaltic, gan lidosta, gan Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) plāno strādāt kopīgi, lai mērķus realizētu. TAVA direktors Uldis Vītoliņš, kura vadītā organizācija šobrīd uzņemoties tādas kā koordinatora funkcijas un mudina tūrisma nozarē iesaistītās kompānijas sadarboties un piedāvāt dažādus specpakalpojumus potenciālajiem NVS tūristiem, norāda, ka bez airBaltic specpasākumus un koordinētas darbības veic arī kuģošanas kompānija Tallink, viesnīcu ķēdes u.c. tūrisma nozarē iesaistītas kompānijas un struktūras. «Vīzija ir tāda, ka mēs vēlamies izveidot Latviju par tūrisma centru, no kura tālāk plānot un doties ceļojumā pa visu reģionu,» uzsver U. Vītoliņš. Latvijas pirmais mērķis šobrīd esot aizsteigties priekšā kaimiņvalstīm Lietuvai un Igaunijai un nodrošināt labākās pozīcijas NVS valstu tūristu piesaistīšanai, jo arī mūsu kaimiņvalstīm iestāšanās Šengenā sniegs līdzīgas priekšrocības cīņā par tūristiem. «Mums arī tīri ģeogrāfiski ir priekšrocības - esam Baltijas reģiona pašā vidū un Rīga ir kā radīta, lai kļūtu par tūrisma plūsmas centru,» uzsver U.Vītoliņš.

Neskatoties uz kopējo cenu kāpumu Latvijā, pasažieriem ceļojums ar aviokompāniju airBaltic šogad izmaksā vidēji par 50% lētāk nekā pirms pieciem gadiem - 2002. gadā, akcentē aviokompānija

airBaltic prezidents Bertolts Fliks komentē: "Mēs priecājamies, ka pretstatā vispārējai cenu pieauguma tendencei Latvijā, airBaltic piedāvā pasažieriem aizvien labākas cenas. Tas liecina, ka aviācija ir viena no nedaudzajām pakalpojumu nozarēm, kas pēdējo gadu laikā būtiski uzlabojusi efektivitātes rādītājus. Neskatoties uz degvielas un algu izmaksu pieaugumu, iesākto cenu samazināšanas politiku turpināsim un zemas aviobiļešu cenas piedāvāsim gan esošajos, gan jaunajos maršrutos."

50% izmaksu ietaupījums pasažieriem noteikts, salīdzinot vidējās aviobiļešu cenas 2002. gadā un 2007 .gadā, aprēķinā ņemot vērā arī inflācijas rādītājus. Šajā pašā periodā degvielas izmaksas, kas veido ievērojamu airBaltic izdevumu daļu, palielinājušās 2,6 reizes, skaidro aviokompānija.

No nākamā gada Krievijā samazināsies avioreisi, kā rezultātā biļešu cena palielināsies par 20% līdz 40%, atsaucoties uz Rosaviacija vadītāja Jevgēņija Bačurina sniegto informāciju, ziņo comstol.ru.

Viņš arī norādīja, ka Krievijas lidmašīnas ir nokalpojušas savu laiku un, lai atjaunotu avioparku, ir nepieciešami milzīgi līdzekļi. Kā vienīgo izeju J. Bačurins redz aviobiļešu cenas palielinājumu.

"Aviobiļešu cenas nākamajā gadā var pieaugt līdz pat 40%, ja vien netiks atrisināts avioparka jautājums," paziņoja J. Bačurins.

Pēc Krievijas Sabiedriskās domas izpētes centra datiem 80% Krievijas iedzīvotāju bail lidot, un kā galveno iemeslu viņi min vecās lidmašīnas.

Kā galvenais vaininieks aviobiļešu pieaugumam tiek minēts aviodegvielas cenas pieaugums. Pēdējo mēnešu laikā aviodegvielas cena palielinājusies par 30%, ziņo tltTimes.ru.

Kā raksta tltTimes, tad tik liels aviodegvielas cenu pieauguma temps neesot bijis pat degvielas krīzes laikā, kas bija 2004 - 2005. gadā, kad cena pieauga divas - trīs reizes.

Aeroflot pārstāvis norādījis, ka aviobiļešu cenas palielināsies par 20%, kas nav tik liels kāpums kā aviodegvielai. Aeroflot ģenerāldirektors Vladimirs Spiridonovs uzskata, ka kāpums tik un tā ir pa lielu. Aeroflot ir aprēķinājis, ka 15 lielākajām Krievijas aviokompānijām kopā degvielas izmaksas gada laikā pieaugs par 10 miljardiem RUB.

Kredītreitingu aģentūra Standard and Poor's piektdien pirmoreiz vēsturē pazemināja ASV kredītreitingu no AAA līmeņa līdz AA+ ar negatīvu prognozi, un izskaidroja savu lēmumu ar ASV valsts parāda un budžeta deficīta problēmām un ASV politiķu nespēju risināt šīs problēmas.

Aģentūra arī paziņoja, ka nākamajos divos gados ASV kredītreitings var tikt pazemināts vēlreiz, ja netiks panākts progress milzīgā ASV budžeta deficīta samazināšanā.

Standard and Poor's paziņoja, ka "politiskā balansēšana" pēdējos mēnešos parādījusi to, ka ASV vadība kļūst "mazāk stabila, mazāk efektīva un mazāk prognozējama" un palielinās risks, kā tā kādreiz varētu nepildīt parādsaistības.

ASV kredītreitings AAA tika pazemināts pirmoreiz, kopš 1917.gadā šo reitingu ASV piešķīra aģentūra Moody's. "Standard and Poor's" to piešķīra ASV 1941.gadā.

No šodienas, 18.februāra, Latvijas aviosabiedrības airBaltic biļetes zemākajās cenu klasēs (e-deserta biļetes) varēs iegādāties arī aviobiļešu tirdzniecības vietās, tūrisma aģentūrās un ceļojumu portālos, liecina aviokompānijas sniegtā informācija medijiem. Līdz šim tās bija pieejamas vienīgi kompānijas interneta mājaslapā www.airbaltic.com.

"Biļešu tirdzniecība ar tūrisma aģentūru un citu izplatīšanas sistēmu starpniecību ir dārgāka, nekā to tiešā pārdošana aviokompānijas interneta mājaslapā. Tādēļ aviobiļešu cenas tiek pārstrukturētas tā, lai biļetes airBaltic interneta mājaslapā katrā cenu klasē būtu par līdz pat LVL 7 (EUR 10) lētākas nekā citos to izplatīšanas kanālos," skaidro aviokompānija.

airBaltic prezidents un izpilddirektors Bertolts Fliks: "Ar šo cenu pārstrukturēšanu mēs vēlreiz vēlamies uzsvērt, ka internets ir ne tikai ērtākais, bet arī lētākais biļešu iegādes veids."

airBaltic biļešu cenu nosakot pieprasījums – jo laicīgāk iegādāta biļete un mazāk izpirktu vietu lidmašīnā, jo lētāks lidojums.