Quantcast

Jaunākais izdevums

Jaunā ASV valdības ziņojumā aplēsts, ka Savienoto Valstu budžeta deficīts šogad sasniegs 897 miljardus dolāru (790,6 miljardus eiro) un ekonomikas izaugsme palēnināsies.

Kongresa Budžeta biroja ziņojumā teikts, ka budžeta deficīts, kas pērn sasniedza 779 miljardus dolāru, palielināsies par 118 miljardiem dolāru.

Birojs prognozē, ka ekonomika šogad pieaugs par 2,3%, kas ir mazāk kā 2018.gadā, kad ekonomika pieauga par 3,1%.

Birojs arī secinājis, ka valdības darba apturēšanai būs neliela ietekme uz ekonomiku.

ASV prezidents Donalds Tramps piektdien parakstīja likumprojektu par federālās valdības darba atjaunošanu uz trim nedēļām, šādi izbeidzot ASV vēsturē ilgāko valdības darba pārtraukumu, kas bija sācies 22.decembrī un ildzis piecas nedēļas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzi gaidot

Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns, 15.03.2019

1. attēls. Reālās algas un darba ražīguma indeksi (2005. gada 1. cet. = 100)

Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fiskālie noteikumi – ekonomiskās stabilitātes stūrakmens?

Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Oļegs, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV valsts budžeta deficīts aizvadītajā finanšu gadā bijis 779 miljardi dolāru, un tas bijis lielākais Savienoto Valstu budžeta deficīts sešu gadu laikā, pirmdien paziņoja ASV Finanšu ministrija.

Prezidenta Donalda Trampa laikā veiktās nodokļu samazināšanas dēļ sarucis uzņēmumu maksāto nodokļu apmērs, savukārt deficīta finansēšanai nepieciešamā aizņemšanās kļūst aizvien dārgāka, norāda Finanšu ministrija.

ASV Federālā rezervju sistēma šogad jau trīs reizes paaugstinājusi bāzes procentlikmi, un līdz gada beigām gaidāms vēl viens paaugstinājums.

2018.finanšu gadā, kas beidzās 30.septembrī, ASV valsts budžeta ieņēmumi bija 3,3 triljoni dolāru, bet izdevumi - 4,1 triljons dolāru.

Salīdzinot ar iepriekšējo finanšu gadu, budžeta deficīts pieaudzis par 17% jeb 113 miljardiem dolāru, un bijis lielākais kopš 2012.gada.

2018.finanšu gadā ASV valsts budžeta deficīts pieaudzis līdz 3,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 3,5% no IKP 2017.finanšu gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV valdība šogad varētu sasniegt rekordaugstu budžeta deficītu - 3,3 triljonus ASV dolāru, prognozē Kongresa Budžeta birojs.

Valdības fiskālais gads noslēdzas 30.septembrī.

"Šajā pārskatā ietvertie brīdinājuma zvani neliek pirms laika pārtraukt aizņemšanos, taču liek domāt par apņemšanos tikt galā ar šo aizdevumu piemērotā laikā," norāda par budžetu atbildīgā Maja Makgvineja.

Oficiālie rezultāti varētu tikt paziņoti oktobrī.

Jaunākie rezultāti gan parāda nelielu uzlabojumu nekā tika gaidīts aprīlī, jo tad tika prognozēts budžeta deficīts 3,7 triljonu dolāru apmērā. Nākamajā gadā budžeta deficīts varētu sasniegt 1,81 triljonu dolāru.

Tādējādi fiskālais deficīts varētu būt lielākais kopš 1945.gada, sasniedzot 16% no IKP, un, ņemot vērā attiecību pret ekonomiku, šis būtu ceturtais lielākais budžeta deficīts pēc 1945.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 4,1%, mūsu valstij paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Trešdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes temps nākamgad palēnināsies līdz 3,2%, bet 2020.gadā - līdz 2,9%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad un nākamgad būs 2,7%, bet 2020.gadā saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs 2,4%, lēš EK.

Otru straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs EK prognozē Igaunijā, kur, pēc EK aplēsēm, IKP šogad palielināsies par 3,5%. Nākamgad Igaunijas ekonomikas izaugsmes temps palēnināsies līdz 2,8%, bet 2020.gadā - līdz 2,6%. Inflācija Igaunijā šogad būs 3,5%, bet nākamgad un 2020.gadā - attiecīgi 3,3% un 2,5%, lēš EK..

Lietuvā EK sagaida 3,4% IKP pieaugumu šogad, 2,8% kāpumu nākamgad un 2,5% izaugsmi 2020.gadā. Inflācija Lietuvā šogad tiek prognozēta 2,6%, bet nākamgad un 2020.gadā tā samazināsies līdz attiecīgi 2,2% un 2,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi trešdien pieauga, reaģējot uz spēcīgiem ASV ekonomikas datiem, un indekss «Dow Jones Industrial Average» kāpa līdz jaunam rekordam, bet ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums sasniedza augstāko līmeni pēdējos septiņos gados.

Eiropas biržu indeksi pieauga pēc tam, kad Itālija mīkstināja budžeta deficīta paaugstināšanas ieceres, reaģējot uz Eiropas Savienības (ES) un finanšu tirgus dalībnieku kritiku.

ASV Finanšu ministrijas 10 gadu obligāciju ienesīgums sasniedza 3,18, kas ir jauns rekords kopš 2011.gada jūlija un jauna liecība par ASV ekonomikas impulsa turpināšanos.

ASV privātajā sektorā septembrī tika pieņemti darbā 230 000 cilvēku – daudz vairāk, nekā bija gaidāms, un tam pamatā lielā mērā bija spēcīga izaugsme pakalpojumu sektorā.

«Institute for Supply Management» (ISM) ziņojumā arī tika uzsvērti labvēlīgie apstākļi pakalpojumu industrijā, kur aktivitāte ir visu laiku augstākajā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē un Eiropā valdošie nenoteiktības vēji ietekmēs ekonomiskās izaugsmes apmērus arī Latvijā, vienlaikus tie investorus padara piesardzīgākus un tādējādi lēmumi par ieguldījumiem var tikt atlikti.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē par to, ko 2020. gads nesīs ekonomikai Eiropā un Latvijā, atklāja Latvijas Bankas eksperti.

Latvijas Banka IKP pieaugumu 2020. gadam rēķina 2,6% (izlīdzinātie dati), inflāciju 2,4%. Pasaules ekonomika, lai arī lēnāk, bet aug. Ekonomika aug divu faktoru dēļ - pieaug strādājošo skaits un pieaug darba ražīgums, turklāt bezdarba līmenis tādās valstīs kā Vācijā, ASV, Jāpānā ir nepieredzēti zems.

Vienlaikus ir vairāki nenoteiktības faktori -- tirdzniecības kari, Brexit, politiskā nestabilitāte, arī koronovīrusa jautājumi utml.. Tam pretī ir vairākas ekonomisko izaugsmi balstošās sviras, viena no tām monetārā politika, taču ar to vien varot nepietikt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ASV budžeta deficīts pirmo reizi desmit gados pārsniedzis triljona dolāra robežu

LETA, 13.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV budžeta deficīts šā fiskālā gada 11 mēnešos pārsniedzis vienu triljonu dolāru (912,2 miljardus eiro), tādējādi šo līmeni pārsniedzot pirmo reizi kopš 2009.gada, ceturtdien paziņoja valsts Finanšu ministrija.

Salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn ASV budžeta deficīts fiskālā gada 11 mēnešos pieaudzis par 19%. Fiskālais gads attiecībā uz ASV budžetu noslēdzas 30.septembrī.

Deficīta kāpumu veicinājis straujais valsts izdevumu pieaugums. ASV valsts ienākumi šajā periodā palielinājušies par 3% un veidojuši trīs triljonus dolāru, bet izdevumi pieauguši par 7% , pārsniedzot 4,15 triljonus dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien pārsvarā kritās, jo investoru entuziasms Āzijā neizplatījās uz Eiropu un Volstrītu, kur biržu indeksus ietekmēja ģeopolitiskas bažas.

Eiropas biržās tirdzniecības sesijas sākumā akciju cenas pieauga, bet vēlāk kritās pēc tam, kad Itālijas valdība, atbildot uz Eiropas Savienības (ES) kritiku saistībā ar tās budžeta plāniem, solīja saglabāt ieplānoto valsts tēriņu pieaugumu un rūpīgi ievērot savus noteiktos deficīta mērķus.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgākajām valūtām pieauga, investoriem reaģējot uz ģeopolitisko saspīlējumu, īpaši saistībā ar reakciju uz saūdarābu žurnālista Džamala Hašogi slepkavību.

«2019.gada budžeta deficīts 2,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP) apmērā ir griesti, ko mēs stingri esam apņēmušies ievērot,» žurnālistiem norādīja Itālijas premjerministrs Džuzepe Konte pēc tam, kad valdība Briselei bija nosūtījusi atbildes vēstuli.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Gaidāms stabils gads, bez straujiem pagriezieniem

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 10.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad saskaņā ar ekonomistu prognozēm Latvijas tautsaimniecības izaugsmes galvenais dzinulis būs nevis eksports, bet iekšējais patēriņš.

Latvijas Bankas ekonomiste Anete Migale vietnē makroekonomika.lv raksta: «Uzņēmēji, kas darbojas starptautiski, vairs nevar rēķināties ar tik lielu stabilitāti, savukārt pārējiem iedzīvotājiem tas varētu nozīmēt atalgojuma un nodarbinātības lēnāku palielināšanos. Tuvākā laika notikumi lielā mērā parādīs, ar ko varam rēķināties vidējā termiņā, – vai sekos tālāki saspīlējumi tirdzniecības konfliktā starp Ķīnu–ASV un ES un vai beidzot izdosies rast risinājumu breksita jautājumā.» Prognozējams, ka šogad eksports augs lēnāk gan preču, gan pakalpojumu jomā un galvenie vilcējspēki būs kokapstrādes un IKT nozares. Galvenais iemesls, kādēļ šogad eksports sabremzēsies, ir vājāks pieprasījums eksporta tirgos, ko ietekmē kopējā eirozonas izaugsmes palēnināšanās, kā arī neskaidrības ap Brexit un tirdzniecības kari par tarifiem starp Ķīnu un ASV, un Eiropu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Britu mārciņas vērtība kāpj cerībā uz Brexit vienošanos, biržu indeksi pieaug

LETA—AFP, 27.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Britu mārciņas vērtība otrdien pieauga jaunā cerībā, ka Lielbritānijas premjere Terēza Meja izvairīsies no haotiska bezvienošanās Brexit, savukārt pasaules biržu indeksi palielinājās.

Jau vairākus mēnešus ir bijis skaidrs, ka «Mejas stratēģija ir bijusi iedzīt skeptiķus strupceļā, lai tie atbalstītu viņas vienošanos,» sacīja «Oanda» analītiķis Kreigs Erlams.

«Ideja, ka bezvienošanās Brexit vai nekāda Brexit risks būs pietiekams, lai iegūtu pietiekami daudz balsu, varbūt sāk nest augļus, kamēr parlaments tiecas pārņemt kontroli pār šo procesu,» sacīja analītiķis.

Dienu pirms šiem izteikumiem britu parlaments nolēma uzņemties iniciatīvu Brexit jautājumā, piešķirot sev tiesības balsot par dažādiem variantiem.

Lielbritānijai jāizšķiras starp četriem pamatvirzieniem - premjerministres Terēzas Mejas panāktās Brexit vienošanās atbalstīšana, izstāšanās no Eiropas Savienības (ES) bez vienošanās, Brexit atlikšana uz ilgāku laiku vai atteikšanās no Brexit vispār.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Covid-19 krīze – kas notiks ar eiro?

Jānis Dubrovskis, "Redgate Capital", 14.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze ir novedusi valstis pie lielākā šā gadsimta eksperimenta – valdības aktīvi ievieš kara darbībai pielīdzināmus pasākumus un dažādus brīvību ierobežojumus, savukārt finanšu jomā faktiski ir noņemtas "bremzes" visiem iepriekšējiem Eiropas Savienības budžeta deficīta ierobežojumiem. Šāda situācija var radīt pamatotas bažas arī par to, kas notiks ar pasaules ekonomiku, valstu valūtām un tostarp arī eiro.

Jāsaprot, ka šāda jauna eksperimenta rezultāti būs zināmi tikai pēc ekonomikas izaugsmes atsākšanās, un tikai tad arī varēs salīdzinoši novērtēt šobrīd pieņemtos lēmumus un atšķirīgās valstu pieejas pandēmijas draudu mazināšanā. Bet ir arī fakti un vēsturiska pieredze, kas ļauj izteikt pamatotas prognozes.

Aplūkojot ekonomisko un finanšu situāciju pirms pandēmijas sākšanās, tā kopumā attīstījās veiksmīgi. Lielākos izaicinājumus un neskaidrību radīja ASV prezidenta Donalda Trampa mēģinājumi strauji izmainīt starptautiskās tirdzniecības noteikumus ar galvenajiem valsts tirdzniecības partneriem. Tendences finanšu sektorā liecināja, ka pasaules lielāko ekonomiku centrālās bankas (Eiropas Centrālā banka, ASV Federālā rezervju sistēma u. c.) varētu mazināt vai pat atcelt stimulējošo monetāro politiku un paaugstināt procentu likmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Desmit gadi pēc lielās ekonomiskās krīzes – Latvijas makroekonomisko stabilitāti šobrīd novērtē arī pasaulē

Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta Makroekonomikas nodaļas vadītāja vietniece, 06.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pasaules ekonomiskās krīzes, kas 2008. gada vasarā sākās ar ASV bankas Lehman Brothers bankrotu un smagi skāra Latvijas ekonomiku, pagājuši jau desmit gadi, un šajā sakarā arvien biežāk izskan jautājumi, vai līdzīga krīze jau drīzumā nevarētu atkārtoties un no kuras puses to gaidīt.

Turpmāk rakstā atbildes, kāpēc Latvijā makroekonomiskā situācija pašlaik ir pavisam citādāka nekā pirms desmit gadiem, kad bažas par ekonomikas virzību izteica gan vietējie, gan ārvalstu eksperti. Šobrīd Latvija jaunākajā Pasaules Ekonomikas foruma reitingā tikko novērtēta starp valstīm ar augstāko makroekonomisko stabilitāti pasaulē.

Tirgus ekonomikai kopumā ir raksturīga cikliska attīstība, kad ekonomikas augšupejas fāzei seko lejupslīde, un ekonomikas cikla ietvaros notiek daudzu ekonomisko rādītāju – iekšzemes kopprodukta (IKP), bezdarba, inflācijas svārstības. Ekonomikas cikliskā attīstība ir dabiska parādība, bet valsts, realizējot attiecīgu fiskālo un monetāro politiku, cikla ietvaros var šīs svārstības mīkstināt – augšupejas laikā īstenojot ierobežojošu, bet lejupslīdes laikā stimulējošu fiskālo un monetāro politiku. Ja šī regulācija nav pienācīga, ekonomikas lejupslīdes posmi var izvērsties pārāk strauji un spēcīgi, kļūstot par ekonomikas krīzēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SVF un Ukraina vienojas par piecu miljardu eiro palīdzības programmu

LETA--AFP, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) paziņojis, ka ir panākta principiāla vienošanās ar Ukrainu par jaunu trīs gadu palīdzības programmu kara novārdzinātajai valstij 5,5 miljardu ASV dolāru (piecu miljardu eiro) apmērā.

SVF vadītāja Kristalīna Georgijeva apsveica vienošanos, piebilstot, ka tas vēl jāapstiprina fonda valdei.

Georgijeva paziņoja, ka sestdien telefonsarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski apsveikusi "iespaidīgo progresu" reformu īstenošanā un "saprātīgo ekonomikas politiku".

"Mēs ar prezidentu vienojāmies, ka Ukrainas ekonomikas panākumi pamatā ir atkarīgi no likuma varas stiprināšanas, tiesu sistēmas neatkarības veicināšanas un dažādu interešu ietekmes mazināšanas," viņa sacīja.

SVF un citi starptautiskie donori vairākkārt prasījuši Ukrainai piesaistīt tik ļoti nepieciešamās investīcijas, novēršot plaši izplatīto korupciju un oligarhu ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ANO budžeta deficīts sasniedzis 230 miljonus dolāru, un starptautiskajai organizācijai mēneša beigās var beigties nauda, pirmdien brīdināja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.

Tiks sperti «iztrūkuma aizpildīšanas papildu soļi», lai nodrošinātu algas un citas saistības, vēstulē 37 000 darbinieku, kas nonākusi ziņu aģentūras AFP rīcībā, skaidroja Gutērrešs. «No kopējā apjoma, kas ir nepieciešams mūsu parastajām budžeta operācijām 2019.gadā, dalībvalstis ir samaksājušas tikai 70%. Tā rezultātā septembra beigās skaidras naudas trūkums bija 230 miljoni dolāru.»

«Pastāv risks, ka līdz mēneša beigām mēs būsim izsmēluši atbalsta likviditātes rezerves,» skaidroja Gutērrešs.

Lai samazinātu izmaksas, būtu jāatliek konferences un tikšanās, jāsamazina pakalpojumi, oficiālie ceļojumi jāveic tikai būtiski svarīgo aktivitāšu īstenošanai, jāsper soļi enerģijas taupīšanai, norādīja ANO ģenerālsekretārs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Honkonga katram iedzīvotājam piešķirs 1280 dolāru naudas dāvanu

Lelde Petrāne, 26.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Honkonga izdalīs naudu pastāvīgiem iedzīvotājiem, lai atvieglotu finansiālo slogu, ziņo BBC.

Palīdzību 10 000 Honkongas dolāru (1280 ASV dolāri) apmērā saņems aptuveni septiņi miljoni cilvēku, kas ir vecāki par 18 gadiem.

Honkongas ekonomikai par sliktu nākuši mēnešiem ilgie vardarbīgie politiskie nemieri, turklāt tagad to skārusi arī koronavīrusa izplatība. Tur līdz šim reģistrēts 81 saslimšanas gadījums ar šo vīrusu un divi nāves gadījumi.

Honkongas finanšu sekretārs Pols Čans izteicies: "Honkongas ekonomika šogad saskaras ar milzīgiem izaicinājumiem. Pēc rūpīgām pārdomām, esmu nolēmis izmaksāt 10 tūkstošus Honkongas dolāru pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kuri ir 18 gadus veci vai vecāki, ar mērķi veicināt un palielināt vietējo patēriņu un mazināt finansiālo slogu, kas gulstas uz iedzīvotāju pleciem."

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Francijas ekonomikai otrajā ceturksnī rekordstrauja lejupslīde

LETA--DPA, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājies par 13,8%, tādējādi reģistrēta straujākā lejupslīde kopš šādu datu apkopošanas sākšanas 1949.gadā, piektdien ziņo valsts statistikas birojs.

Šis kritums seko 5,9% lejupslīdei gada pirmajos trīs mēnešos, kad valsts ekonomika nonāca recesijas periodā.

Recesija tiek definēta kā ekonomikas lejupslīde vismaz divus ceturkšņus pēc kārtas.

Ekonomikas kritums tiek skaidrots ar koronavīrusa pandēmijas ierobežošanas pasākumiem, kas negatīvi ietekmējuši ekonomisko aktivitāti.

Francijas valdība prognozē, ka valsts ekonomika šogad saruks par 11%, kā arī budžetā tiks reģistrēts rekordliels 11,4% deficīts.

Lasi arī:

ASV ekonomikai otrajā ceturksnī rekordstrauja 32,9% lejusplīde 

ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu...

Vācijas ekonomikai otrajā ceturksnī rekordstraujš kritums 

Vācijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs...

Austrijas ekonomikai otrajā ceturksnī rekordstrauja lejupslīde 

Austrijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ANO budžeta deficīts sasniedzis 230 miljonus dolāru, un starptautiskajai organizācijai mēneša beigās var beigties nauda, brīdinājis ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs. Neieskaitot ANO miera uzturēšanas operāciju izmaksas, ANO darbības budžets 2018.-2019.gadam ir tuvu 5,4 miljardiem dolāru. ASV maksājumu daļa ir 22%.

Komentāri

Pievienot komentāru