Transports un loģistika

ASV ceļotāji izvēlas dzelzceļu

Aivars Mackevics [email protected], 30.06.2006

Jaunākais izdevums

Lielākā daļa ASV ceļotāju izvēlas Eiropā ceļot ar vilcienu nevis ar automašīnu vai lidmašīnu, liecina Melno Consultig Group pētījuma dati. 70 % aptaujāto par visizdevīgāko transporta veidu Eiropā atzina tieši vilcienus, un tikai 16% izvēlētos automašīnu, bet 13% gaisa satiksmi. Neskatoties uz to, ka mājās amerikāņi joprojām ceļošanai pārsvarā izmanto automašīnas vai lidmašīnas, Eiropā tieši vilciens, viņuprāt, ir visērtākais, drošākais un lētākais transporta līdzeklis. Pēc jauno ātrvilcienu ieviešanas Eiropā, šis ceļošanas veids vairs netiek uzskatīts par lēnu. Pētījuma rezultāti rāda, ka divas trešdaļas amerikāņu, kas ceļo ar vilcienu, biļetes pērk pirms došanās ceļā. Aptuveni tik pat liels skaits ceļotāju apsver iespēju iegādāties luksus vilcienu ceļojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

2007. gadā Latvijas ceļotāji ārzemēs iztērējuši 485 milj. Ls

, 28.02.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājaslapā internetā ievietotā informācija, pārvalde ir veikusi kārtējo valsts robežu šķērsojošo personu izlases veida apsekojumu robežkontroles punktos. Aptaujāti tiek gan Latvijas iedzīvotāji, kuri atgriežas no ārzemēm, gan ārzemju ceļotāji, kuri dodas prom no Latvijas.

LATVIJAS CEĻOTĀJI ĀRZEMĒS

Robežu šķērsojošopersonu izlases veida apsekojuma rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotāji 2007. gadā kopumā šķērsojuši valsts robežu 3.4 milj. reižu, kas ir par 8% vairāk nekā 2006. gadā. Eiropas Savienības valstis pagājušajā gadā apmeklēja 80% ceļotāju, tai skaitā Lietuvu - 37% un Igauniju - 15%. Uz NVS valstīm bija devušies 15% Latvijas iedzīvotāju, uz Krieviju - 11%.

No visiem Latvijas ceļotājiem, kas 2007.gadā apmeklējuši ārvalstis, 27% bija devušies atpūsties, 26% - apmeklēt draugus un radiniekus, 15% - kārtot biznesa darījumus, bet 14% kā ceļojuma iemeslu minēja iepirkšanos. Pēdējo gadu laikā pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas kā galveno ārzemju ceļojuma motīvu nosauc atpūtu. Piemēram, ja 1996. gadā atpūsties uz ārzemēm devās 6% ceļotāju, tad 2007.gadā - jau 27%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ārzemnieki Latvijā iztērējuši 91,9 milj. Ls

, 20.08.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās statistikas pārvaldes veiktais valsts robežu šķērsojošo personu apsekojums robežkontroles punktos liecina, ka š.g. 2. ceturksnī, salīdzinājumā ar 2006.gada attiecīgo ceturksni, ārvalstu viesu skaits Latvijā palielinājies par 16%.

Pavisam 2007. gada 2.ceturksnī ārvalstu viesi Latvijas robežu šķērsojuši 1330 tūkst. reizes. No kopējā ārvalstu viesu skaita 70% Latvijā uzturējušies mazāk par 24 stundām. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums mūsu valstī bijis 1,3 diennaktis. Viesi, kuri Latvijā pavadīja vairāk par diennakti, šeit uzturējās vidēji 3,7 diennaktis (2005.g. 2. ceturksnī – 3,1 diennaktis).

Lielākā daļa ārvalstu viesu bijuši tuvējo kaimiņvalstu iedzīvotāji - 38% no ceļotāju kopskaita bija ieradušies no Lietuvas, 26% no Igaunijas, 7% no Zviedrijas, 6% no Polijas un Krievijas, 4% no Vācijas un 2% no Somijas.

Aptaujāti par Latvijas apmeklējuma iemesliem – 25% ārzemju ceļotāju kā iemeslu norādīja atpūtu, 30% norādīja, ka Latvijā ieradušies tikai caurbraucot (tranzītā), 14% kā ceļojuma iemeslu minēja darījumu kārtošanu un 13% no visiem aptaujātiem kā ceļojuma iemeslu minēja draugu, radinieku apmeklējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tūristi Latvijā uzturas vienu diennakti

, 21.05.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā statistikas pārvaldes veiktais valsts robežu šķērsojošo personu apsekojums robežkontroles punktos liecina, ka no kopējā ārvalstu viesu skaita 72% Latvijā uzturējušies mazāk par 24 stundām.

Vidējais viesu uzturēšanās ilgums mūsu valstī bijis 1.2 diennaktis. Viesi, kuri Latvijā pavadīja vairāk par diennakti, šeit uzturējās vidēji 3.5 diennaktis (2006.g.- 4.0 diennaktis).

Apekojumā aptaujāti tika gan Latvijas iedzīvotāji, kuri atgriežas no ārzemēm, gan ārzemju viesi, kuri dodas prom no Latvijas.

Apsekojumā iegūtie rezultāti liecina, ka š.g. 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2006.gada attiecīgo ceturksni ārvalstu viesu skaits Latvijā palielinājies par 13%.

Pavisam 2007.gada 1.ceturksnī ārvalstu viesi Latvijas robežu šķērsojuši 958 tūkst. reizes. Lielākā daļa ārvalstu viesu bijuši tuvējo kaimiņvalstu iedzīvotāji - 37% no ceļotāju kopskaita bija ieradušies no Lietuvas, 26% - no Igaunijas, 7% - no Polijas, 7% - no Krievijas, 4% -no Zviedrijas un 3% - no Vācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No visiem Latvijas ceļotājiem, kas 2006.gadā, apmeklējuši ārvalstis, 27% bija devušies apmeklēt draugus un radiniekus, 24% - atpūsties, 14% - kārtot biznesa darījumus, bet 14% kā galveno ceļojuma motīvu nosauca iepirkšanos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Ja brauciena galvenais motīvs bija iepirkšanās, tad tika iztērēti vidēji 612Ls dienā.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) robežu šķērsojošopersonu izlases veida apsekojuma rezultāti liecina,ka 2006.gadā Latvijas iedzīvotāji kopumā šķērsojuši valsts robežu 3.1 milj. reižu, kas ir par 7.6% vairāk nekā 2005. gadā. Latvijas iedzīvotāju ceļojuma mērķi jau vairākus gadus ir nemainīgi – joprojām lielākais vairums ceļotāju dodas uz kaimiņvalstīm, visvairāk uz Lietuvu (33%), tad seko Igaunija (17%), Krievija (11%) un Baltkrievija (6%). Uz Eiropas Savienības valstīm pagājušajā gadā devās 77% ceļotāju, bet uz NVS valstīm 18%.

No visiem Latvijas ceļotājiem, kas 2006.gadā, apmeklējuši ārvalstis, 27% bija devušies apmeklēt draugus un radiniekus, 24% - atpūsties, 14% - kārtot biznesa darījumus, bet 14% kā galveno ceļojuma motīvu nosauca iepirkšanos. Pēdējo gadu laikā pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kas kā galveno ārzemju ceļojuma motīvu nosauc atpūtu. Piemēram, ja 1996.gadā atpūsties uz ārzemēm devās 6% ceļotāju, tad 2006.gadā jau 24%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tūristi Latvijā atstājuši 90 miljonus

, 17.11.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 3.ceturksnī salīdzinājumā ar 2005.gada attiecīgo ceturksni ārvalstu viesu skaits Latvijā palielinājies par 25.7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija. Latvijas iedzīvotāji ārzemēs tērē ievērojami vairāk līdzekļu (par 51.5 milj latu vairāk) nekā ārvalstu ceļotāji Latvijā.

Pavisam 2006.gada 3.ceturksnī ārvalstu viesi Latvijas robežu šķērsojuši 1660 tūkst. reizes. No kopējā ārvalstu viesu skaita 65% Latvijā uzturējušies mazāk par 24 stundām. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums mūsu valstī bijis 1.8 diennaktis. Viesi, kuri Latvijā pavadīja vairāk par diennakti, šeit uzturējās vidēji 4.5 diennaktis (2005.g. 3. ceturksnī – 5.4 diennaktis).

Lielākā daļa ārvalstu viesu bijuši tuvējo kaimiņvalstu iedzīvotāji – 36% no ceļotāju kopskaita bija ieradušies no Lietuvas, 21% no Igaunijas, 7% no Krievijas, 6% no Somijas un no Vācijas, un 5% no Zviedrijas.

Aptaujāti par Latvijas apmeklējuma iemesliem – 37% ārzemju ceļotāju kā iemeslu norādīja atpūtu, 23% norādīja, ka Latvijā ieradušies tikai caurbraucot (tranzītā), 15% no visiem aptaujātiem kā ceļojuma iemeslu minēja draugu, radinieku apmeklējumu un 10% darījumu kārtošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas tūristi ceļo par spīti kredītu krīzei

, 25.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2008. gada 1. pusgadā Latvijas ceļotāji apmeklējuši ārvalstis 1 631 000 reizes, kas ir par 8.4% vairāk nekā pagajušajā gada 1. pusgadā. Salīdzinot 2007. gada 1. pusgadu ar 2006. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, šis apmeklējumu skaits bija palielinājies par 9.8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija.

Lielākā daļa Latvijas ceļotāju apmeklējuši - Lietuvu (30%), Igauniju (20%), Krieviju (12%) un 8% viesojās Vācijā. Latvijas ceļotāji, kā galvenos ārvalstu apmeklējuma iemeslus, minēja atpūtu un darījumu kārtošanu. Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs pavadījuši vidēji 3.8 diennaktis, kas ir vairāk nekā 2007. gada attiecīgajā laika posmā (3.2 diennaktis). Tie Latvijas tūristi, kuri ārvalstīs pavadīja vairāk nekā diennakti, tur uzturējās vidēji 8.0 diennaktis (2007. gada 1. pusgadā – 7.2 diennaktis).

Pavisam 2008. gada 1. pusgadā Latvijas ceļotāji ārvalstīs iztērējuši 260.0 milj. latu, kas ir par 22% vairāk nekā 2007. gada 1. pusgadā (šajā summā neietilpst ceļa izdevumi turp un atpakaļ, kā arī izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā un kapitālieguldījumi). Eiropas Savienības valstīs mūsu ceļotāji iztērējuši 173.3 milj. latus, bet NVS – 20,9 milj. latu. Vidēji dienā Latvijas ceļotāji ārvalstīs ir izdevuši 42 latus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas ceļotāji ārzemēs iztērējuši 145,7 milj. Ls

, 26.11.2007

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2007.gada 3.ceturksnī Latvijas iedzīvotāji, atgriežoties no ārvalstīm, 1062 tūkst. reižu šķērsoja valsts robežu, t.i., par 4,3% vairāk nekā pagājušā gada 3.ceturksnī, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Līdzīgi kā iepriekšējos apsekojumos, arī šoreiz visbiežāk Latvijas ceļotāji apmeklējuši kaimiņvalstis: Lietuvu (42%), Igauniju (12%), Krieviju (11%), kā arī 6% ir apmeklējuši Vāciju. No visiem Latvijas ceļotājiem, kas 2007. gada 3. ceturksnī, atgriežoties no ārvalstīm, šķērsojuši valsts robežu, 34% bija devušies atpūtas braucienos, 26% apmeklējuši radiniekus un draugus un 13% bija devušies iepirkties un 12% kā galveno ceļojuma motīvu minēja darījumus. Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs pavadījuši vidēji 4,9 diennaktis, kas ir vairāk, nekā 2006. gada attiecīgajā laika posmā (4,1 diennaktis).

Pavisam 2007.gada 3.ceturksnī Latvijas ceļotāji ārzemēs iztērējuši 145,7 milj. Ls, kas ir par 4,1 milj. Ls jeb 3% vairāk nekā 2006.gada 3.ceturksnī (šajā summā neietilpst ceļa izdevumi, kā arī izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā un kapitālieguldījumi). Vēl arvien ir spēkā sakarība, ka Latvijas iedzīvotāji ārzemēs tērē vairāk līdzekļu nekā ārvalstu ceļotāji Latvijā. Lietuvā Latvijas ceļotāji iztērējuši 29,4 milj. Ls, Vācijā – 15,3 milj. Ls, Krievijā – 12,4 milj. Ls, Itālijā – 11,8 milj. Ls Spānijā – 75,8 milj. Ls, Turcijā – 5,4 milj. Ls, Grieķijā - 5,1 milj. Ls, un Zviedrijā 4,7 milj. Ls. Eiropas Savienības valstīs mūsu ceļotāji iztērējuši 108,3 milj. Ls, bet NVS – 14,7 milj. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Pērn tūristi Latvijā iztērējuši 668,5 miljonus eiro

Dienas Bizness, 15.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā ārvalstu ceļotāju skaits audzis par 7,3% salīdzinājumā ar 2013. gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Ārvalstu ceļotāji 6,2 milj. reizes šķērsoja Latvijas robežu, valstī iztērējot 668,5 milj. eiro - par 60,2 milj. eiro jeb 9,9% vairāk nekā gadu iepriekš.

Latviju visvairāk apmeklēja ārvalstu ceļotāji no Lietuvas - 35,6%, Igaunijas - 19,0%, Krievijas - 10,0% un Zviedrijas - 6,7%.

2014. gadā ārvalstu vairākdienu ceļotāji Latvijā uzturējās vidēji 4,2 diennaktis un iztērēja 516,9 milj. eiro, kas ir par 7,4% vairāk nekā 2013. gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājies vairākdienu ceļotāju skaits no Vācijas par 36,4%, no Polijas - par 35,8%, no Lietuvas - par 26,7% no Igaunijas - par 23,7% un Apvienotās Karalistes - par 22,3%. Lai arī ceļotāju skaits no Krievijas turpināja pieaugt, tomēr pieauguma temps ir samazinājies no 22,0% līdz 4,5%, salīdzinot ar 2013. gadu.

44,0% ārvalstu ceļotāju kā apmeklējuma iemeslus minēja atpūtu, 29,5% draugu vai radinieku apmeklējumu un 21,2% - darījumu kārtošanu. No visiem vairākdienu ceļotājiem 34,4% Latviju apmeklēja pirmo reizi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ārvalstu ceļotāji pērn Latvijā iztērējuši par 73,7 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekš

Žanete Hāka, 25.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gadā Latviju apmeklēja 6,8 miljoni ārvalstu ceļotāju, un to skaits salīdzinājumā ar 2014. gadu audzis par 9,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pērn ārvalstu ceļotāju izdevumi Latvijā, neieskaitot transporta izdevumus, bija 742,2 miljoni eiro – par 73,7 miljoniem eiro jeb 11% vairāk nekā 2014. gadā.

Visvairāk Latviju apmeklēja ārvalstu ceļotāji no Lietuvas (38,6%), Igaunijas (19,4%), Krievijas (8,3 %) un Zviedrijas (4,9%).

30,3% no ārvalstu ceļotājiem apmeklēja Latviju atpūtas nolūkos, 16,2% viesojās pie draugiem vai radiniekiem, bet 11,7% ieradās darījumu braucienā. Visvairāk ceļotāju (67,5%) ieceļoja Latvijā ar sauszemes transportu, 26,2 % – ar gaisa transportu, 5,1 % – ar jūras transportu un tikai 1,3 %, izmantojot dzelzceļu.

2015. gadā 2 miljoni ārvalstu ceļotāju uzturējās Latvijā ilgāk par vienu dienu, turklāt trešdaļa (33,5%) no tiem apmeklēja Latviju pirmo reizi. Pērn ārvalstu vairākdienu ceļotāji iztērēja 540,8 milj. eiro, kas ir par 4,6% vairāk nekā 2014. gadā. Šie ceļotāji Latvijā uzturējās vidēji 4 diennaktis (2014. gadā – 4,2 diennaktis) un dienā iztērēja vidēji 66,3 eiro (par 0,30 eiro mazāk nekā gadu iepriekš). Visilgāk Latvijā uzturējās vairākdienu ceļotāji no ASV (8,7 naktis), Īrijas (8,6 naktis), Apvienotās Karalistes (6,9 naktis) un Krievijas (6,8 naktis).

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nosacījumi ceļošanai uz ASV

, 23.10.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrija ir sagatavojusi tuvāku informāciju par ceļošanu uz ASV, kā arī biežāk uzdotos jautājumus saistībā ar Elektroniskās ceļošanas atļaujas sistēmu (Electronic System for Travel Authorization - ESTA).

Ko nozīmē bezvīzu režīms ar ASV?

Tas nozīmē, ka tūrisma vai biznesa nolūkos Latvijas pilsoņi, kas saņēmuši biometrisko pasi un ESTA apstiprinājumu, var doties uz ASV bez vīzas.

Kā var pieteikties ESTAi uz ASV?

ESTA ir interneta tīmekļa sistēma. Lai pieteiktos ESTA atļaujai, ir jāieiet https://esta.MRB.dhs.gov/. Tālāk jāseko instrukcijām, lai atbildētu uz visiem nepieciešamajiem jautājumiem.

Vai ESTA jāsaņem katram ceļotājam individuāli?

Katram Latvijas pilsonim, dodoties uz ASV biznesa vai tūrisma nolūkos ASV bezvīzu programmas ietvaros pirms došanās ceļā būs jāsaņem elektroniska ceļošanas atļauja ESTA sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ārvalstu tūristu pieaugums Latvijā samazinās

, 25.09.2008

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2008. gada 1. pusgadā, salīdzinot ar 2007. gada attiecīgo periodu, ārvalstu ceļotāju apmeklējumu skaits Latvijā palielinājās par 8.7%. Savukārt 2007. gada 1. pusgadā, salīdzinot ar 2006. gada pirmajiem sešiem mēnešiem, apmeklējumu skaits bija palielinājies par 15%, liecina Centrālā statistikas pārvaldes informācija.

2008. gada 1. pusgadā ārvalstu ceļotāji Latviju apmeklējuši 2 488 000 reizes. No kopējā ārvalstu ceļotāju skaita 70% Latvijā uzturējušies mazāk par 24 stundām. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums mūsu valstī bijis 1.4 diennaktis (2007. gada 1. pusgadā 1.2 diennaktis). Ceļotāji, kuri Latvijā pavadīja vairāk nekā diennakti, šeit uzturējās vidēji 4.1 diennaktis (2007. gada 1. pusgadā – 3.6 diennaktis).

Lielākā daļa ārvalstu ceļotāju bijuši no šādām valstīm : 33% bija ieradušies no Lietuvas, 29% - no Igaunijas, 6% - no Krievijas, 6% - no Zviedrijas, 5% - no Somijas un 4% - no Vācijas.

Kā galvenos apmeklējuma iemeslus ārvalstu ceļotāji ir minējuši atpūtu un darījumu kārtošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Visdāsnākie Latvijā – Krievijas ceļotāji

Mārtiņš Apinis, 24.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visvairāk naudas Latvijas apmeklējuma laikā tērējuši ceļotāji no Krievijas, kas Latvijā uzturējušies ilgāk par 24 stundām, mūsu valstī šā gada pirmajos sešos mēnešos atstājot 30,7 milj. Ls jeb 43,7 milj. EUR, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinoši dāsni bijuši vairākdienu ceļotāji no Norvēģijas, kas Latvijā iztētrējuši 13 milj. Ls (18,5 milj. EUR), Lietuvas – 10,6 milj. Ls (15,1 milj. EUR), kā arī Igaunijas – 8,3 milj. Ls jeb 11,8 milj. EUR.

Kopumā šā gada pirmajā pusgadā ārvalstu ceļotāji mūsu valstī iztērēja 185,1 milj. Ls (263,4 milj. EUR), kas ir par 5,7% vairāk nekā iepriekšējā periodā.

Šogad pirmajā pusgadā ārvalstu ceļotāji 2,7 milj. reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 5,2% vairāk nekā pērnā gada pirmajā pusgadā.

No visiem ārvalstu ceļotājiem Latviju visvairāk apmeklēja ceļotāji no Lietuvas – 34,9%, Igaunijas – 20% un Krievijas – 9,9%, kam sekoja ceļotāji no Zviedrijas – 4,9%, Vācijas un Polijas – 4% no katras.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ārvalstu ceļotāji pērn Latvijā iztērējuši par 62 miljoniem eiro vairāk

Žanete Hāka, 11.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn salīdzinājumā ar 2012.gadu audzis ārvalstu ceļotāju skaits un viņu izdevumi Latvijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ārvalstu ceļotāji 5,8 miljonus reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 4,5% vairāk nekā 2012.gadā. Pērn ārvalstu ceļotāji mūsu valstī iztērēja 608,4 miljonus eiro, kas ir par 62,5 miljoniem eiro jeb 11,5% vairāk nekā gadu iepriekš.

No visiem ārvalstu ceļotājiem Latviju visvairāk apmeklēja viesi no Lietuvas – 35,2%, Igaunijas – 18,3%, Krievijas – 9,9%, kā arī no Zviedrijas – 5,9%, Vācijas – 4,6%, Polijas – 4% un Baltkrievijas – 3,3%.

2013.gadā vairākdienu ārvalstu ceļotāji Latvijā uzturējās vidēji 4,6 diennaktis un iztērēja 481,5 miljonus eiro, kas ir par 9,9% vairāk nekā 2012.gadā.

No ārvalstu ceļotājiem, kuri nakšņoja Latvijā, 69% apmetās viesnīcās vai citās tūristu mītnēs, bet 31% - pie radiem vai draugiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Drīzumā visiem Rīgas satiksmes pārvadiem būs oficiāli nosaukumi

LETA, 03.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien akceptēja oficiālu nosaukumu piešķiršanu vairākiem pilsētas satiksmes pārvadiem.

Vairāki satiksmes pārvadi pilsētas iedzīvotāju vidū jau ilgstoši tiek dēvēti par tiltiem, tāpēc oficiālajā nosaukumā nolemts ietvert vārdu «tilts».

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu Brīvības ielā piešķirs nosaukumu «Gaisa tilts». Šis ir pirmais gaisa pārvads Rīgā, atklāts 1906.gadā.

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu pie Brasas stacijas piešķirs nosaukumu «Brasas tilts». Nosaukums tiek piešķirts saistībā ar Brasas staciju, pie kuras satiksmes pārvads šķērso dzelzceļu.

Satiksmes pārvadam pār dzelzceļu pie Zemitānu stacijas piešķirs nosaukumu «Jorģa Zemitāna tilts». Nosaukums tiek piešķirts saistībā ar Zemitānu staciju, pie kuras satiksmes pārvads šķērso dzelzceļu. Piešķirot oficiālo nosaukumu, tiek iemūžināts Latvijas armijas pulkveža, Ziemeļlatvijas brigādes komandiera, Lāčplēša kara ordeņa kavaliera Jorģa Zemitāna (1873-1928) vārds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā ārvalstu ceļotāji 6,8 milj. reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 0,7 % mazāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Pērn ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 645,2 milj. eiro – par 97,0 milj. eiro jeb 13,1 % mazāk nekā 2015. gadā.

2016. gadā Latviju apmeklēja 1,8 milj. ārvalstu vairākdienu ceļotāji, kas ir par 11,4 % mazāk nekā 2015. gadā, iztērējot par 12,3 % mazāk jeb 474,4 milj. eiro. Latviju pirmo reizi pērn apmeklēja 30,1 % ārvalstu ceļotāji. Kopējais pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par 7,6 %, sasniedzot 8,8 milj. nakšu. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums bija 4,9 naktis, kas ir par 0,9 diennaktīm vairāk nekā 2015. gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, palielinājās ārvalstu vairākdienu ceļotāju skaits no Polijas – par 8,6 %, Lietuvas – par 8,5 %, Vācijas – par 6,7 % un Apvienotās Karalistes – par 4,8 %. Samazinājās ārvalstu vairākdienu ceļotāju skaits no Zviedrijas – par 37,1 %, Beļģijas – par 34,6 %, Čehijas – par 23,4 %, Krievijas – par 20,3 % un Igaunijas – par 7,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ārvalstu tūristi pērn Latvijā atstājuši 383,6 miljonus latu

Žanete Hāka, 04.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā nedaudz pieaudzis ārvalstu ceļotāju skaits un viņu izdevumi Latvijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Ārvalstu ceļotāji pērn 5,6 miljonus reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 0,6% vairāk nekā 2011.gadā. Ceļotāju skaita nelielo pieaugumu ietekmēja pasažieru apgrozības samazinājums lidostā Rīga un nelielais ceļotāju skaita pieaugums pārējos transporta veidos.

Pērn ārvalstu ceļotāji mūsu valstī iztērēja 383,6 miljonus latu, kas ir par 1,1% vairāk nekā 2011.gadā. Visvairāk Latvijas apmeklējuma laikā tērējuši vairākdienu ceļotāji no Krievijas, atstājot 63,2 miljonus latu. Tūristi no Zviedrijas Latvijā iztērējuši 40,1 miljonus latu, no Vācijas – 30,3 miljonus latu, no Norvēģijas – 25 miljonus latu, no Lietuvas – 19,6 miljonus latu, bet no Lielbritānijas – 17,5 miljonus latu. Ceļotāji Latvijā uzturējušies vidēji 4 diennaktis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pērn Latviju apmeklējis rekordliels ārvalstu ceļotāju skaits

Žanete Hāka, 24.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā ārvalstu ceļotāji 8,3 milj. reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 7,3% vairāk nekā gadu iepriekš. Ceļotāju izdevumi pieauga par 7,2 % un sasniedza 806,3 milj. eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tādējādi 2019. gadā Latvijā sasniegts augstākais ārvalstu ceļotāju skaits un izdevumu apjoms.

2019. gadā vienas dienas ceļotāju braucienu jeb robežšķērsojumu skaits pieauga par 9,9%, sasniedzot 6,4 miljonus, izdevumi – par 14%, sasniedzot 268,1 miljonu eiro.

Visvairāk pieauga vienas dienas ceļotāju skaits no Ukrainas – par 93,4% (175,7 tūkst.), Krievijas – par 36,2% (626,3 tūkst.) un Baltkrievijas – par 32,4% (246,3 tūkst.). Par 3,7% pieauga arī vidējais izdevumu apjoms vienas dienas braucienā – 41,8 eiro.

Lai arī 48,5% vienas dienas ceļotāju Latvijā uzturējās tranzīta nolūkā, izdevumu struktūrā viņu izdevumi veidoja 17,1%. No kopējiem vienas dienas ceļotāju izdevumiem vislielāko īpatsvaru (52,3%) veidoja ceļotāju izdevumi, kas ieradās iepirkšanās nolūkā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Garo brīvdienu dēļ šogad pieprasījums pēc Ziemassvētku un Jaungada ceļojumiem lielāks nekā pērn

LETA, 08.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijas ceļotāju pieprasījums pēc atpūtas braucieniem Ziemassvētkos un Jaunajā gadā ir nedaudz lielāks nekā pērn, kas, visticamāk, skaidrojams ar daudzajām brīvdienām. Tūristi Ziemassvētkos joprojām iecienījuši doties uz Lapzemi, Vāciju un citām tuvākām valstīm, savukārt Jaunajā gadā nemainīgi populāras ir Taizeme, Maroka un Apvienotie Arābu Emirāti (AAE), liecina aģentūras LETA tūroperatoru aptauja.

Pieprasījums pēc tūroperatora Latvia Tours Ziemassvētku un Jaunā gada braucieniem šogad ir ļoti augsts, tas lielā mērā saistīts ar faktu, ka šogad brīvdienas būs garas, aģentūrai LETA pastāstīja Latvia Tours direktore Ieva Keiša. Savukārt, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieprasījums ir audzis aptuveni par pieciem līdz desmit procentiem.

Ziemassvētkos ceļotāji vislabprātāk dodas uz Čehiju, Vāciju, Austriju un citām valstīm, Jaunajā gadā dominē arī Ēģipte, Kanāriju salas, AAE, Taizeme, Maroka.

Pēdējā laikā ir parādījusies tendence savlaicīgi saplānot brīvdienas, kas agrāk tūroperatora klientu vidū bijusi diezgan reti sastopama parādība. Arī Latvijas ceļotāji beidzot ir sapratuši, ka uz tādiem periodiem, kad ir paaugstināts pieprasījums, nemēdz būt speciālie piedāvājumi, tāpēc brīvdienu ceļojums būtu jāizvēlas un jārezervē laicīgi. Tomēr joprojām ir arī tādi klienti, kas jautā pēc speciālajiem piedāvājumiem tieši uz šo periodu, kā arī tādi, kas nesen attapušies, ka brīvdienas būs garas, un vēl steidz ko piemērotu piemeklēt, norāda Keiša.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie šī Eiropas un Āzijas savienojuma koridora gan nopietni jāpiestrādā

Par to ir pārliecināts Samskip Van Dieren Multimodal izpilddirektors Henks van Dīrens, kuram ir vairāk nekā 40 gadu ilga pieredze transporta nozarē. 1993. gadā pēc 20 gadu darba viņš pieņēma būtisku lēmumu pārorientēties no autopārvadājumiem uz intermodālo transportu (īsjūras un dzelzceļa pārvadājumi). Kopš tā laika viņa ikdienas darbs esot būt «intermodālajam arhitektam». Kompānija Samskip, kurai ir 250 apakšuzņēmēju, pieder 22 kuģi, lielākais Eiropas 45 pēdu konteineru parks (10 000), četras saldētavas, 1000 puspiekabes un 200 kravas auto. Latvijas dzelzceļa rīkotajā konferencē «Globālās transporta kustības vīzija 2050» H. van Dīrens stāstīs par dzelzceļa būtisko lomu gan šodienas kravu plūsmā, gan nākotnes izaugsmē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Visaugstāk atpūtas iespējas Latvijā vērtē tūristi no Krievijas, zemāk – no Igaunijas

Elīna Pankovska, 28.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu tūristu apmierinātības rādītājs ar atpūtu Latvijā ir samērā augsts, vidēji 4,3 punkti no 5, tā secināts Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) pētījumā, kurā aptaujāti ceļotāji un tūrisma nozares eksperti no Latvijas tūrisma mērķa tirgiem.

44% no aptaujātajiem ceļotājiem ieteiktu Latvijā pavadīt brīvdienas, 18% to neieteiktu, bet 38% ir neitrāla attieksme. Visaugstāk atpūtas iespējas Latvijā vērtē Krievijas un Vācijas tūristi, kā arī gados vecākie ceļotāji, zemāk – tūristi no Igaunijas.

Vērtīgākais viņu skatījumā ir Rīgas vēsturiskā un mūsdienīgā apvienojums, Latvijas daba, smilšainās pludmales un Jūrmala.

Nedaudz zemāka, bet arī pozitīvi novērtēta, viesu apmierinātība ar tūrisma objektu un pilsētas apskati, tradīciju izpēti, vietējo virtuvi, SPA un naktsmītnēm. Zemāku par vidējo vērtējumu ieguvušas iepirkšanās iespējas (3,8), sabiedriskā ēdināšana (4), izklaide un naktsdzīve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pērn Latvijā iebraukuši par 5% vairāk ārvalstu viesu

, 22.05.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2008. gadā Latviju apmeklējuši 5.5 miljoni ārvalstu viesu, kas ir par 5% vairāk nekā 2007. gadā, leicina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ārvalstu ceļotāji Latvijā iztērējuši 403 milj. Ls, kas ir par 65 milj.Ls vairāk nekā 2007.gadā (šajā summā neietilpst ceļa izdevumi, izdevumi, kas veikti darba devēja uzdevumā, kā arī kapitālieguldījumi). Visvairāk naudas Latvijā tērējuši ceļotāji no Lietuvas (75 milj. Ls) un Vācijas (42 milj. Ls). Vidēji dienā ceļotāji tērējuši 51 Ls, savukārt tie valsts apmeklētāji, kuri bija apmetušies pie radiem un draugiem, dienas laikā izdeva vidēji 25 Ls.

Lielākā daļa ārvalstu ceļotāju bijuši kaimiņvalstu – Lietuvas un Igaunijas – iedzīvotāji. No Eiropas Savienības valstīm ieradās 86% ārvalstu ceļotāju un NVS valstīm – 10%.

Pēc apsekojuma datiem 22% ārvalstu ceļotāju Latvijā ieradušies tikai caurbraucot (tranzītā). Brīvdienu pavadīšanu Latvijā kā galveno ceļojuma iemeslu minējuši 31% ārvalstu ceļotāju, draugu un radu apmeklējumu – 13% ārvalstu ceļotāju, kā arī darījumu kārtošanu – 16%, bet 9% ārvalstu ceļotāju kā savu ceļojuma iemeslu minēja iepirkšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā ārvalstu ceļotāji 7,7 milj. reižu šķērsoja Latvijas robežu, kas ir par 13,7 % vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Pērn ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 691,9 milj. eiro – par 46,7 milj. eiro jeb 7,2 % vairāk nekā 2016. gadā.

2017. gadā Latviju apmeklēja 1,9 milj. ārvalstu vairākdienu ceļotāji, kas ir par 8,7 % vairāk nekā 2016. gadā, un, iztērējot par 12,5 % jeb 533.9 milj. eiro vairāk. Kopējais pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par 1,0 %, sasniedzot 8,9 milj. nakšu. Savukārt vidējais viesu uzturēšanās ilgums bija 4,5 naktis, kas ir par 0,4 diennaktīm mazāk nekā 2016. gadā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ievērojami palielinājās ārvalstu vairākdienu ceļotāju skaits no Apvienotās Karalistes (par 95,7 %), kā arī pieauga vairākdienu ceļotāju skaits no Vācijas (31,8 %), Krievijas (9,3 %) un Zviedrijas (7,3 %). Samazinājās ārvalstu vairākdienu ceļotāju skaits no Igaunijas (par 27,1 %), Lietuvas (19,8 %) un Baltkrievijas (15,3 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lielākā kļūda - neapdrošināt ceļojumu

Aļona Zandere, 29.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tūrisma nozares eksperti uzsver, ka atpūtnieki pārāk vieglprātīgi mēdz izturēties pret plānoto braucienu un pat nepieļauj domu par iespējamiem sliktiem scenārijiem

Kam gan nav gadījies ceļojumā piedzīvot kādus muļķīgus pāpratumus, ko radījusi aizmāršība vai paviršība. Tūrisma nozares pārstāvji Dienas Biznesam uzskaita tipiskās ceļotāju kļūdas, sākot no greizas pārliecības, ka ar ID karti var aizlidot, piemēram, uz Turciju, beidzot ar pašu izplatītāko – ceļot bez apdrošināšanas. Liktos, kas gan tur liels – atpūta ārpus valsts ilgst tikai pāris dienu, un, ja nekas ar mani nav noticis tepat dzimtenē, kāpēc lai kaut kas pēkšņi atgadītos ārpus tās. Ceļotgribētāju prieks par gaidāmo braucienu bieži vien ir tik liels, ka tas izolē jebkādas domas, kas saistītas ar sliktiem scenārijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šodien ir iespēja iegūt Latvijas tranzīta koridoram papildu 9 milj. tonnu kravu – tās ir kravas, kas pašlaik caur Baltkrieviju un Lietuvu iet uz Kaļiņingradu,» saka Euro Rail Trans valdes loceklis un līdzīpašnieks Ainārs Šlesers

Fragments no intervijas:

Sen neesat sniedzis intervijas presei, bet piekritāt sarunai tagad, kad jūsu pārstāvētais uzņēmums Euro Rail Trans ir viens no Baltijas Foruma konferences Krievija – ES: savstarpējās atkarības izaicinājumi un jaunā dienaskārtība galvenajiem atbalstītājiem. Kādēļ nolēmāt atbalstīt šo pasākumu?

Euro Rail Trans ir Latvijas un Krievijas kopuzņēmums, kurā mūsu partneris ir Krievijas dzelzceļa uzņēmums AS RŽD Logistika. Mūsu mērķis ir veicināt kravu plūsmas palielināšanu Latvijas virzienā. Šodien sankcijas starp Eiropas Savienību (ES), Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) un Krieviju ir radījušas ļoti sarežģītu situāciju Latvijai. Mēs redzam, ka ir aizvēries Liepājas metalurgs un cilvēki ir palikuši bez darba. Mēs redzam to, ka mūsu zivrūpnieki ir pazaudējuši nozīmīgus tirgus un nekādas kompensācijas viņi nesaņem. Mēs redzam to, ka mūsu piena pārstrāde tāpat ir nolikta fakta priekšā, ka nekādas kompensācijas par ieviestajām sankcijām viņi neredzēs. Visas šīs problēmas ir jārisina mums pašiem, bet mēs mēģinām cerēt, ka kaut kas atrisināsies Briselē un Amerikā. Skaidrs ir tas, ka pat mūsu kaimiņvalstis Lietuva un Igaunija ir mūsu tiešie konkurenti. Mēs esam brāļu tautas, bet mūsu tirgotāji, ražotāji un ostas konkurē savā starpā. Diemžēl pēdējo 20 gadu laikā Lietuva ir izmantojusi situāciju, kurā Kaļiņingradas koridors tika izmantots veidā, lai subsidētu Klaipēdas ostu. Tas, protams, ir radījis problēmas gan Rīgas ostai, gan Liepājas ostai, gan Ventspils ostai. Ņemot vērā, ka es šodien esmu ne tikai Euro Rail Trans valdes pārstāvis, bet arī viens no īpašniekiem, esmu ieinteresēts palīdzēt Latvijai piesaistīt jaunas kravas laikā, kad cita daļa kravu iet projām no mums. Tādēļ arī mēs atbalstām Baltijas Forumu. Jo šajā forumā piedalās pārstāvji ne tikai no Latvijas un Krievijas, bet arī no ASV un daudzām Eiropas valstīm. Mums ir jāvienojas par pamatlietām. Pierobežā valstīm, kas ir kaimiņvalstis, ir jāspēj sadarboties visās tajās jomās, kurās ir iespējams sadarboties. Lai arī ir sankcijas starp lielvarām, mums tāpat ir jādomā, lai Latvijas iedzīvotāji nebrauktu prom. No valsts jau ir aizbraukuši vairāki simti tūkstošu cilvēku. Transporta nozarē ir nodarbināti aptuveni 100 tūkst., kas kopā ar ģimenes locekļiem ir 200 tūkst. cilvēku. Ja problēmas skars šo nozari, mēs pazaudēsim arī lielus nodokļu maksātājus, jo transporta nozarē algas ir krietni virs vidējā. Ja šie cilvēki aizbrauks prom, tā tiešām būs katastrofa. Lai to nepieļautu, mums jāsāk strādāt. Sadarboties ar Krieviju, Baltkrieviju, Kazahstānu, Ķīnu – ar visiem iespējamajiem partneriem, lai transporta nozare attīstītos.

Komentāri

Pievienot komentāru