Salīdzinoši strauja un sabalansēta izaugsme Baltijas ekonomikās tuvākajos divos gados turpināsies. To veicinās privātais patēriņš, kas izrietēs gan no nepieciešamības uzlabot sadzīves apstākļus, gan reālo ienākumu pieauguma, paredzamos ekonomiskos procesus ieskicē SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Viņš uzskata, ka eksports un kapitāla izdevumu nepieciešamība palīdzēs uzturēt iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 3,5 – 4,5% diapazonā, savukārt 2015. gadā reģiona ekonomikām ir iespēja palielināt izaugsmi pat līdz 5%.
Pēc eksperta teiktā, pēdējās tendences liecina, ka tuvāko pāris gadu laikā šķēršļi pasaules izaugsmes paātrinājumam mazināsies. Fiskālo pasākumu pretvēju spēks pierims, bet pasaules centrālās bankas turpinās īstenot stimulējošu monetāro politiku
Centrālo banku monetārās aktivitātes galvenokārt ir saistītas ar ASV, kur Federālo Rezervju sistēma ik mēnesī veic 85 miljardus vērtu valsts obligāciju un hipotekārajiem kredītiem piesaistītu vērtspapīru pirkšanu, tādējādi uzturot zemas procentu likmes un radot labvēlīgākus nosacījumus ilgtermiņa kredītu ņemšanai un privātā patēriņa pieaugumam.
Gašpuitis uzskata, ka ASV ir nostājusies labas izaugsmes pozīcijās un 2014. - 2015. gada periodā varētu sasniegt ikgadējo pieaugumu 3,5% apmērā. Viņaprāt, tas arī eirozonai sniegs lielākas iespējas atgriezties pie ekonomiskās, finansiālās un politiskās stabilitātes, kaut arī viņš atzīst, ka izaugsme solās būt atšķirīga un gausa, attiecīgi 0,8% 2014.gadā un 1,7% 2015.gadā, pēc krituma 0,5% apmērā šogad.
Neraugoties uz to, pēc SEB bankas eksperta domām, eirozonas krīze saglabās savu sarežģīto un ilgstošo dabu. Tajā pašā laikā imunitāte pret negatīvajiem notikumiem šā gada laikā ir nostiprinājusies, piemēram, reakcija uz šīs vasaras politiskajām krīzēm Grieķijā, Spānijā un Portugālē bija visai maznozīmīga.
Tāpat tiek prognozēts, ka IKP pieaugums 34 Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīs tuvākā gada laikā paātrināsies divkārt - no 1,2% šogad līdz 2,4% 2014.gadā un 2,8% procentiem 2015.gadā. Tomēr starp valstīm un reģioniem turpinās pastāvēt cikliskās atšķirības izaugsmē, kas vairos domstarpības par pasākumiem starptautiskās ekonomikas politikas īstenošanā.
Eksperts piebilst, ka globālā riska apetīte nostiprināsies, kas radīs pozitīvu akciju tirgus sniegumu. Tas pozitīvi ietekmēs arī rūpniecības uzņēmumus, kuriem būs iespēja palielināt investīcijas un darbinieku skaitu.