Pasaulē

ASV Kongresam priekšā izšķiroša nedēļa; tuvojas parādu griestu sasniegšanas termiņš

Žanete Hāka, 07.10.2013

Jaunākais izdevums

ASV valdības pārtraukums ilgst jau otro nedēļu, un pagaidām neizskatās, ka tas tuvotos nobeigumam, tomēr strauji tuvojas 17. oktobris, kad ASV Kongresam jāpaaugstina parāda griesti vai tās riskē bankrotēt, raksta Reuters.

Iepriekšējās lielākās diskusijas par parāda griestiem 2011. gada augustā noslēdzās ar pēc 11 stundām panāktu vienošanos, ko veicināja spiediens no svārstīgajiem finanšu tirgiem un brīdinājumiem par katastrofu ekonomikā, ja valstij atļaus bankrotēt. Šoreiz arī pastāv iespēja, ka vienošanās tiks panākta pēdējā minūtē.

Svētdienas politiskajā sarunu šovā ne no republikāņu, ne demokrātu puses nevarēja saskatīt mājienus par iespējamu vienošanās panākšanu ne par ASV valdības darba apturēšanu, ne parāda griestiem.

«Es vēlos apsēsties un runāt ar prezidentu,» ASV Baltā Nama spīkeri Džonu Bēneru citē Reuters. Tomēr spīkeris uzsvēris, ka ASV Prezidenta Baraka Obamas nevēlēšanās risināt sarunas nostāda valsti riska pozīcijās.

ASV finanšu ministrs Džeks Lū norādījis, ka Kongress spēlējas ar uguni, piebilstot, ka prezidents nerunās tikmēr, kamēr Kongress nepadarīs savu darbu un neatsāks valdības darbu un nepalielinās parāda griestus.

Konservatīvie republikāņi Baltajā namā pretojas atbalstīt valdības finansējuma piešķiršanu pašreizējam fiskālajam gadam, kamēr nesagaidīs piekāpšanos no B. Obama par veselības aprūpes likuma atlikšanu vai finansējuma maiņu. Vairāki no viņiem vēlas arī tādus pašus nosacījumus par parāda griestu pacelšanu.

Saskaņā ar kāda Senāta demokrāta pārstāvja teikto, parāda griestu pacelšanu varētu veikt ar jaunas iniciatīvas reformēt ASV nodokļus un ilgtermiņa ietaupījumus sociālajā un veselības aprūpē palīdzību. Savukārt republikāņu likumdevēji ir ierosinājuši citus priekšlikumus, piemēram, ļoti mazu parāda griestu pacelšanu, kas varētu dot laiku plašākām sarunām, kā arī atcelt medicīnas ierīču nodokli.

Tiek lēsts, ka šis nodoklis nākamo 10 gadu laikā ģenerēs aptuveni 30 miljardus dolāru, lai palīdzētu subsidēt veselības apdrošināšanu. Daži demokrāti atbalsta nodokļa atcelšanu, tomēr uzstāj, ka to var darīt tikai tad, kad tiek atsākts valdības darbs un pacelts parāda limits.

ASV valdības darba apturēšana visdrīzāk pati par sevi neizraisīs tirgos būtisku kritumu, tomēr to var veicināt cīņa par parāda griestiem. 2011. gada augustā pēdējās divās diskusiju dienās Ņujorkas biržas indekss zaudēja 11,2% no savas vērtības, un Standard&Poor’s aģentūra samazināja ASV reitingu no AAA līdz AA+.

Pagaidām Moody’s un Standard&Poor’s noteiktā ASV parāda nākotnes reitinga perspektīva ir stabila, savukārt Fitch Ratings noteicis tam negatīvu perspektīvu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV tuvāko mēnešu laikā kārtējo reizi būs jāizšķiras par parādu griestu palielināšanu; eksperti vērš uzmanību uz šīs valsts parāda stabilizēšanos.

Pēdējo dienu laikā aktualizējušās runas par to, ka ASV parāds kārtējo reizi tuvojas noteiktajiem griestiem. Uzreiz gan jāteic, ka šāds process finanšu tirgiem jaunums gluži nav – kopš 1940. gada ASV pieļaujamā parāda griesti mainīti jeb, precīzāk sakot, kļuvuši arvien augstāki – vairāk nekā 100 reizes.

Vēl šā gada sākumā ASV parāda griesti bija galvu reibinošu 16,4 triljonu ASV dolāru apmērā. Tas gan tika pārsniegts, tādēļ griestus šā gada pirmajā pusē nācās palielināt līdz 16,7 triljoniem ASV dolāru. Savukārt nu arī šis limits ticis izsmelts un ASV Kongresa noteiktos parāda griestus ir nepieciešams palielināt vēl vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pietiek diktēt noteikumus saprātīgai rīcībai

Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents, 07.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji ir arvien vairāk satraukti un neizpratnē par nepamatotajiem ierobežojumiem iedzīvotāju apgādē ar pirmās nepieciešamības precēm.

Latvijas Tirgotāju asociācija aicina valdību ierobežojumus veikt saprātīgi un pamatoti, vadoties pēc prioritāras infekcijas ierobežošanas mērķa, nevis represīvo orgānu kontroles ērtībām, uzliekot arvien sarežģītākus un dārgākus iedzīvotāju pārvietošanās kontroles mehānismus un platību aprēķina formulas.

Precīzi paredzējām pirms Ziemassvētku tirdzniecības aizlieguma sekas. Valdības lēmums "saspieda" svētku iepirkšanās 8 dienas 8 stundās. Cilvēku nevaldāmā vēlme nopirkt dāvanas mīļajiem noveda pie milzīgas burzmas un rezultātā pandēmijas uzliesmojums pēc 10 dienām - no 508 (28.decembrī) uz 838 (29.), tad 1367 (30.) un 1861 (31.) saslimšanas gadījumiem dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skrējiens ceļā uz pirmo vakcīnu pret jauno koronavīrusu ieņem pirmo pozīciju "Db.lv" piedāvātajā pasaules finanšu notikumu apskatā.

Kuram pirmajam vakcīna?

Pieņēmumi par ekonomikas un finanšu tirgus veselību šobrīd ir atkarīgi no panākumiem cīņā ar pandēmiju. Milzīgas pūles tiek pieliktas arī, piemēram, Covid-19 vakcīnas atrašanā. Pēc tās pasaulē dzenas desmitiem lieli uzņēmumi - "Sanofi", "Johnson & Johnson", "Moderna" utt. Ar dažādām iniciatīvām klajā nāk arī valdības.

Dažviet jau sākušies vakcīnu testi uz brīvprātīgajiem. "Bloomberg" ziņo, ka, piemēram, ASV sākusi īstenot projektu "Operation Warp Speed", kura mērķis ir apvienot privāto uzņēmumu, valdības institūciju un militāros resursus, lai minētās vakcīnas izstrādes laiku samazinātu par astoņiem mēnešiem. Rosās ne tikai Rietumi – aktīvi vakcīnas sacensībā piedalās arī Ķīna. "Financial Times" ziņo, ka Covid-19 vakcīnai ir vairāk nekā 80 kandidāti. Ja agrāk bija pieņēmumi, ka vakcīnu sāks pārdot pēc 12 līdz 18 mēnešiem, tad tagad šajā ziņā jau tiek minētas šā gada beigas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus

Sandris Točs, speciāli DB, 21.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija varēja glābt ABLV Bank, taču nolēma to nedarīt

«Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. Iespējams, visi jau zina, ka, lai varētu nomainīt patreizējo FKTK vadību, ar Sprūdu un Lūsi saistītais Parādnieks pašlaik steidzamības kārtībā caur Saeimu «dzen» likumprojektu. Cīņa notiek par bankas atdošanu maksātnespējas administratoriem, kurus nekontrolē FKTK. Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par «monarhu», kurš var «tirgot» kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā DB teic bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Guntars Grīnvalds

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: ASV notiek politiskais cirks; defolta iespējamība ir tuva nullei

Žanete Hāka, 16.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas, kas pašlaik notiek Amerikā, par laimi ir politiskais cirks un nevis parāda krīze. ASV valdības defolta iespējamība ir tuva nullei, uzskata bankas Citadele galvenais ekonomists Zigurds Vaikulis.

Viņš norāda, ka ASV valdības maksātspēja netiek apšaubīta. ASV parāds ir denominēts dolāros, bet dolāru drukāšanas mašīna atrodas Amerikas vienpersoniskā valdījumā. Atšķirībā no, piemēram, Grieķijas vai Spānijas, ASV nevienam ārpusē nav jālūdz atļauja dolāru papildus drukāšanai, ja tāda vajadzība rastos. Tajā pat laikā ir zināmas iekšējās procedūras, kas saistītas ar ASV budžeta un valdības parāda apkalpošanu.

«Pirms dažām nedēļām divas vadošās ASV partijas nopietni salecās par tā saucamo Obamacare jaunā budžeta kontekstā. Šīs nesaskaņas diemžēl sakrita ar tehniskas dabas nepieciešamību kārtējo reizi nobalsot par ASV parāda griestu pacelšanu. Un, tāpat kā pirms diviem gadiem, arī šoreiz parāda griestu jautājums tiek izmantots kā svira politiskajās batālijās,» norāda eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz globālo pandēmiju un pasaules vadošo ekonomiku nonākšanu aizas priekšā, pagājušais gads daudzu uzņēmumu akcijām bija ļoti labs. Arī šo gadu pasaules akciju tirgus līderis – ASV – iesācis ar jaunu vēsturisko rekordu iekarošanu.

Protams, vienmēr aktuāls ir jautājums, ko finanšu tirgi pasaulei nesīs šogad. Ieguldījumu eksperti gan izceļ, ka, ņemot vērā pagājušā gada braucienus pa amerikāņu kalniņiem, kādas daudzmaz konkrētas prognozes izteikt ir sevišķi grūti. “2021. gads, visticamāk, būs mierīgāks un tik krasas svārstības izpaliks. Tomēr realitātē šāda prognoze var izrādīties aplama. Tagad finanšu tirgi atrodas vēl sarežģītākā situācijā nekā pirms gada, un 2021. gadam visatbilstošākā prognoze droši vien būtu teikt, ka ir iespējams ir pilnīgi viss, un pārmaiņas tirgos var būt vēl nozīmīgākas un vērienīgākas nekā pagājušajā gadā,” spriež “Luminor” Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ASV oktobrī sasniegs parāda griestus

Žanete Hāka, 27.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Oktobra vidū ASV sasniegs parāda griestus, un vairs nespēs aizņemties, ja vien Kongress nenobalsos par to paaugstināšanu, atsaucoties uz Valsts kases sekretāru Džeikobu Levu, raksta MarketWatch.

Viņš uzsver, ka Valsts kase tad varēs finansēt valdību vien ar to naudu, kas tai patlaban ir pieejama, un tie ir aptuveni 50 miljardu ASV dolāru apmērā.

Jāatzīmē, ka šī ir visprecizākā prognoze, ko Dž. Levs ir sniedzis un tā paredz ātrāku griestu sasniegšanu, nekā prognozē analītiķi. Daļa ekspertu ir izteikuši prognozes, ka parāda limitu valdība sasniegs ne ātrāk kā novembra vidū.

Valdības darbs bez aizņemšanās iespējām, un vienīgi ar šo pieejamo naudu nostāda ASV nepieņemamā stāvoklī, viņš uzsvēris. piebilstot, ka skaidras naudas bilance aptuveni 50 miljardu dolāru apmērā nespēj segt izdevumus ilgākā laika periodā, tomēr precīzi pateikt, kad šī bilance sasniegs nulli, nevar.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ASV veic ārkārtējus pasākumus, lai izvairītos no parāda maksājumu defolta

LETA--AFP, 20.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Finanšu ministrija ceturtdien paziņoja, ka sākusi veikt ārkārtējus pasākumus, lai izvairītos no valsts parāda maksājumu defolta.

Pašreizējie valsts parāda griesti ir 31,4 triljoni dolāru, kas drīz tiks sasniegti. Ierasti parāda griesti regulāri tiek paaugstināti, taču tagad pret to iebilst Kongresa republikāņi, kas pieprasa samazināt izdevumus.

Tomēr Baltais nams norāda, ka tad būtu jāsamazina finansējums svarīgām sociālā nodrošinājuma un militārajām programmām vai arī būtiski jāpalielina nodokļi.

Ārkārtējie pasākumi nozīmē, ka tiks atlikti tie kārtējie maksājumi, kurus iespējams atlikt, kā arī izmantotas dažādas grāmatvedības metodes, lai uzlabotu skaitļus dokumentos.

Analītiķi norāda, ka ASV defolta iespējamība ir tuvu nullei, taču gaidāma ļoti sīva demokrātu un republikāņu kaulēšanās, līdz tiks panākta vienošanās par parāda griestu paaugstināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Āzijas un Eiropas biržās pirmdien mainījās bez vienotas tendences pirms šonedēļ ASV Kongresā gaidāma balsojuma par ASV valsts parāda griestu pacelšanu, kas ļautu ASV izvairīties no defolta.

Parīzes un Frankfurtes biržās tirdzniecības sesija sākās ar akciju cenu kāpumu, bet noslēdzās, abu biržu indeksiem samazinoties par 0,2%. Londonas birža un Volstrīta bija slēgtas, jo Lielbritānijā un ASV bija brīvdienas.

Tokijas biržas indekss pieauga par 1,0%, Šanhajas biržas indekss kāpa par 0,3%, bet Honkongas biržas indekss saruka par 1,0%.

ASV prezidents Džo Baidens un Kongresa Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs svētdienas vakarā panāca galīgo vienošanos par valsts parāda griestiem, kas dod iespēju izvairīties no valsts defolta.

Likumprojekts, par kuru panākta vienošanās, paredz parāda griestus atcelt līdz 2025.gada 1.janvārim, lai pie šī jautājuma nebūtu jāatgriežas nākamgad, kad notiks prezidenta vēlēšanas. Savukārt ar aizsardzību nesaistītie izdevumi nākamgad paliks faktiski nemainīgi un 2025.gadā pieaugs tikai par 1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Akciju cenas Eiropas biržās krītas, Volstrītā mainās dažādos virzienos

LETA/AFP, 31.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas biržās otrdien kritās, bet Volstrītā mainījās bez vienotas tendences pirms šonedēļ ASV Kongresā gaidāmā balsojuma par ASV valsts parāda griestu pacelšanu, kas ļautu ASV izvairīties no defolta.

Tirdzniecībai atsākoties pēc trīs dienu ilgas nedēļas nogales, Parīzes un Londonas biržu indeksi kritās par vairāk nekā 1%, bet Frankfurtes biržas indekss saruka par 0,3%.

ASV biržu indekss "Standard & Poor's 500" praktiski nemainījās, indekss "Dow Jones Industrial Average" nedaudz saruka, bet indekss "Nasdaq Composite" mēreni pieauga.

Naftas cenas kritās par vairāk nekā 4%, tirgus dalībniekiem gaidot ziņas par ASV finanšu situāciju un izvērtējot OPEC+ dalībvalstu konfliktējošos paziņojumus par jaunām ieguves apjomu samazināšanām, kā arī ņemot vērā pazīmes, ka Ķīnā naftas pieprasījums atjaunojas lēnāk, nekā bija gaidīts.

ASV prezidents Džo Baidens un Kongresa Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs svētdienas vakarā panāca galīgo vienošanos par valsts parāda griestiem, kas dod iespēju izvairīties no valsts defolta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zviedrija joprojām gatava aizstāvēt savu pieeju pandēmijai

Jānis Šķupelis, 29.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa pasaules uzmanības joprojām pievērsta pandēmijas statistikai. Pieejamie dati liecina, ka Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits pasaulē nupat pārsniedzis 10 miljonus un nāves gadījumu skaits – 500 tūkstošus.

Liela daļa valstu, lai apkarotu vīrusa izplatīšanos, izvēlējās pieslēgt savas tautsaimniecības. Tiesa gan, jau kādu laiku attiecīgie dažādie ierobežojumi tiek mazināti vai pat atcelti, jo maksa par nefunkcionējošām ekonomikām draudēja kļūt pārāk liela.

Lielu interesi izpelnījās tie, kas izvēlējās iet nedaudz citu ceļu, kur šajā ziņā visspilgtāk, šķiet, izcēlās Zviedrija. Tā kariņā ar pandēmiju pamatā aprobežojās ar valdības vadlīnijām par distancēšanos un rekomendācijām iedzīvotājiem pašiem būt atbildīgiem nevis ļoti stigru likumu ieviešanu, kas bloķētu būtisku daļu tautsaimniecības. Viens no šādas taktikas rezultātiem nu ir tas, ka lielākā daļa Eiropas Savienības valstis Zviedriju ierindo to valstu sarakstā, uz kurām ceļošana šobrīd joprojām nav droša. Var paspekulēt, ka Zviedrija bez maz vai tiek sodīta, ka tā izvēlējās iet citu ceļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens un Kongresa Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs svētdienas vakarā panākuši galīgo vienošanos par valsts parāda griestiem, kas dod iespēju izvairīties no valsts defolta.

Likumprojekts, par kuru panākta vienošanās, paredz parāda griestus atcelt līdz 2025.gada 1.janvārim, lai pie šī jautājuma nebūtu jāatgriežas nākamgad, kad notiks prezidenta vēlēšanas.

Savukārt ar aizsardzību nesaistītie izdevumi nākamgad paliks faktiski nemainīgi un 2025.gadā pieaugs tikai par 1%.

Baidens žurnālistiem Baltajā namā norādīja, ka vienošanās atbrīvo no "katastrofiska defolta draudiem, aizsargā mūsu grūti nopelnīto un vēsturisko ekonomikas atlabšanu un (..) ir kompromiss, kas nozīmē, ka neviens nav saņēmis visu, ko gribējis".

Plānots, ka Kongresa Pārstāvju palāta balsos par likumprojektu balsos trešdien, bet pēc tam to izskatīs Senāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumi ASV ir kārtējie sprunguļi ekonomikai, kas diezgan būtiski grauj noskaņojumu, un turpmāka ietekme izrietēs no tā, cik ilgi budžetu neizdosies pieņemt, turklāt būtiskākais jautājums ir par parāda griestu pacelšanu, saka SEB bankas eksperts Dainis Gašpuitis.

To nepaaugstināšana gan var radīt milzīgu trīci, kā rezultātā ASV saceltie viļņi būs jūtami arī Latvijā. D. Gašpuitis gan uzsver, ka pašreizējie saspīlējumi jau ir devuši pietiekamu stimulu, lai politiķi atskurbtu un nepieļautu šādu scenāriju. Ja valdības darba apturēšana neilgs nedēļām vai pat mēnešiem un parādu griesti tiks pacelti, Latvijā tie būtiski neatbalsosies. Protams, korekcijas finanšu tirgos būs. Ja īstenosies pesimistiskais scenārijs, tad sekas ir grūti prognozējamas, jo domājams, ka šādam scenārijam tā īsti neviens nespēj noticēt, līdz ar to potenciālā rīcība pat grūti prognozējama, saka eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogļu un gāzes cenu svārstības 2021. gadā bija ārkārtīgi lielas, sasniedzot rekordaugstu līmeni, un 2022. gada sākumā cenas joprojām ir augstas. Ogļu un gāzes cenas attiecīgi 2 un 3 reizes pārsniedz ierasto līmeni.

Gāzes cena Eiropas Savienībā tuvāko 12 mēnešu laikā, visticamāk, būs 40–60 eiro/MWh jeb 2–3 reizes lielāka par normālo līmeni.

Tāds ir labvēlīgais scenārijs, kurā tiek mazināts saspīlējums starp Krieviju Ukrainu. Bet, ja Krievija iebruks Ukrainā, mūs sagaida jauns neparedzams cenu lēciens.

Pieprasījumā korekcijas jau notiek, bet tas vēlāk atgūsies. Pašreizējais enerģijas izmaksu kāpums galvenokārt ir ierobežoto fosilā kurināmā piegāžu rezultāts, ne tik daudz esošās atjaunojamās enerģijas piegādes trūkums.

Zaļ-flācija un zaļās bailes

Eiropas Savienība un Apvienotā Karaliste līdz 2050. gadam plāno pārveidot savu kopējo energosistēmu līdz nulles līmeņa emisijām. Šī pāreja ir ārkārtīgi sarežģīts uzdevums. Lai izveidotu jauno sistēmu, līdz 2050. gadam būs nepieciešami kapitālieguldījumi aptuveni EUR 250 miljardu apmērā gadā jeb 1,5-2% no IKP. Oglekļa ietilpīgi materiāli, piemēram, tērauds un alumīnijs būs par 20-30% dārgāki. Arī varš, visticamāk, sadārdzināsies, jo tas būs nepieciešams lielos apjomos, lai elektrificētu enerģētikas sistēmu. Eiropas elektroenerģijas cenu pieaugums līdz EUR 80/MWh ir daļa no kopējās tendences. Taču būs arī ievērojami ietaupījumi, jo ES un Apvienotā Karaliste vēsturiski fosilā kurināmā resursiem ir tērējuši EUR 300–400 miljardus gadā. Šie tēriņi pamazām izzudīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ASV Pārstāvju palāta nobalso par federālā parāda griestu pagaidu atcelšanu

LETA/AFP/DPA, 01.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Kongresa apakšpalāta Pārstāvju palāta trešdien nobalsoja par federālā parāda griestu pagaidu atcelšanu, pietuvinot valsti defolta draudu novēršanai piecas dienas pirms Finanšu ministrijas noteiktā termiņa.

Pārstāvju palāta ar 314 balsīm par un 117 pret nobalsoja par likumprojektu, kas paredz parāda griestu atcelšanu līdz 2025.gada 1.janvārim, lai pie šī jautājuma nebūtu jāatgriežas nākamgad, kad notiks prezidenta vēlēšanas.

Par likumprojektu līdz nedēļas beigām vēl jānobalso Kongresa augšpalātai Senātam, un tas varētu notikt jau ceturtdien.

ASV Finanšu ministrija bija aplēsusi, ka valsts parāda griesti, kas pašlaik ir 31,4 triljoni dolāru, tiktu sasniegti 5.jūnijā. Līdz šim datumam nepanākot risinājumu, iestātos valsts defolts.

Lai ļautu valdībai turpināt aizņemties naudu un saglabāt maksātspēju, valsts parādsaistību griesti kopš 1960.gada kopumā tikuši paaugstināti vai uz laiku atcelti 78 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens sestdien parakstīja likumu par federālā parāda griestu pagaidu atcelšanu, novēršot valsts defolta draudus divas dienas pirms Finanšu ministrijas noteiktā termiņa.

Fiskālās atbildības likumu trešdien pieņēma Kongresa Pārstāvju palāta, bet ceturtdien - Senāts.

Likums paredz parāda griestu atcelšanu līdz 2025.gada 1.janvārim, lai pie šī jautājuma nebūtu jāatgriežas nākamgad, kad notiks prezidenta vēlēšanas.

ASV Finanšu ministrija bija aplēsusi, ka valsts parāda griesti, kas pašlaik ir 31,4 triljoni dolāru, tiktu sasniegti 5.jūnijā. Līdz šim datumam nepanākot risinājumu, iestātos valsts defolts.

Lai ļautu valdībai turpināt aizņemties naudu un saglabāt maksātspēju, valsts parādsaistību griesti kopš 1960.gada kopumā tikuši paaugstināti vai uz laiku atcelti 78 reizes.

Parasti tas notiek bez lielas politiskās stīvēšanās, taču šogad Kongresa Pārstāvju palātas republikāņi apmaiņā pret balsīm pieprasīja būtiski samazināt izdevumus, bet demokrāti pret to iebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna un Japāna aicinājušas ASV izvairīties no maksātnespējas iestāšanās, brīdinot, ka tā atstās sekas uz visas pasaules ekonomiku. Tikmēr republikāņi un demokrāti joprojām nav spējuši atrast vienošanos, kas atrisinātu saspīlēto situāciju.

Pekina nākusi klajā ar paziņojumu, ka «pulkstenis neapturami tikšķ» un aicinājusi Vašingtonu gādāt par ķīniešu investīciju drošību. Ķīnas valdība pieprasījusi, lai ASV prezidenta Baraka Obamas administrācija spertu konkrētus soļus, kas nodrošinātu, ka valsts izvairās no maksātnespējas. «Parāda garantēšana ir vitāli svarīga ASV un pasaules ekonomikai. Tā ir ASV atbildība,» sacījis Ķīnas finanšu ministra vietnieks Žu Guangjao (Zhu Guangyao).

Bažas par ASV parādu krīzes ietekmi uz valūtu tirgiem paudusi Japāna. ASV maksātnespējas iespējamības pieaugums varētu likt investoriem atteikties no dolāra, kas strauji celtu Japānas jenas cenu. Tokija aicinājusi ASV atrisināt savus parādu griestu jautājumus bez tālākas kavēšanās. Japānas valdībai piederošās ASV parādzīmes varētu strauji zaudēt savu vērtību, ja situācija netiks atrisināta, paudusi Tokija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropā piektdien lielākoties pieauga, savukārt ASV biržās kritās pēc republikāņu paziņojuma par pauzi sarunās par valsts parāda griestu paaugstināšanu.

ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkers republikānis Kevins Makartijs piektdien pavēstīja par pārtraukumu sarunās par valsts parāda griestu paaugstināšanu, savukārt Baltā nama amatpersona atzina, ka starp demokrātiem un republikāņiem ir lielas domstarpības, tāpēc sarunas ir sarežģītas.

"Mums ir nepieciešama Baltā nama nostājas maiņa, taču pagaidām tādas nav. Tāpēc mums vajadzīga pauze," žurnālistiem sacīja Makartijs.

Viņš norādīja, ka demokrātiem jāpiekrīt izdevumu samazināšanai.

ASV finanšu ministre Dženeta Jelena maija sākumā brīdināja, ka ASV jau 1.jūnijā varētu apsīkt finanšu līdzekļi un valsts varētu piedzīvot parāda maksājumu defoltu, ja Kongress nepalielinās vai uz laiku neatcels parādsaistību griestus. Savienoto Valstu parādsaistību griesti pašlaik ir 31,4 triljoni dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rungainis: Pārdales ekonomikas vietā – jaunrades tautsaimniecību

Māris Ķirsons, 29.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzšinējā, daudziem cilvēkiem pierastā sociāli ekonomiskā sistēma – visu lēti saražo Ķīnā, un tiek noturēta salīdzinoši zema inflācija – atrodas beigu fāzē. ASV un ES konfrontācija ar Ķīnu pieaugs, bet Latvijai jāmaina attieksme pret uzņēmējiem, jo investīciju klimats pie mums ir ievērojami sliktāks nekā kaimiņvalstīs, un nav pārsteigums, ka mūs jau ir apsteigusi Lietuva, bet Igaunija atrodas tālu priekšā, un, neko nedarot, Latvijas atpalicība no kaimiņvalstīm tikai pieaugs.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Prudentia partneris un padomes loceklis Ģirts Rungainis. Viņaprāt, Latvijā ir jāmaina saimnieciskais uzstādījums un pārdales ekonomikas vietā jārada jaunrades tautsaimniecība, jo, nodarbojoties galvenokārt ar pārdali, nekas nerodas un arvien mazāk paliks, ko pārdalīt. Savukārt valsts pārvaldes un pašmāju politiķu attieksmi pret uzņēmējiem varētu mainīt arvien pieaugošā Lietuvas un Igaunijas uzņēmēju darbība (ieguldījumi) Latvijā un viņu neizpratne par to, kāpēc Latvijā ir citāda kārtība nekā viņu mītnes valstīs, kaut arī visa Baltija ir ES.

Fragments no intervijas

Kādas pārmaiņas radījusi Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch varētu samazināt ASV piešķirto augsto AAA reitingu, kā iemeslu šādai rīcībai minot politisko saspīlējumu, kas izveidojies saistībā ar ASV parādu griestu palielināšanu.

«Lai gan Fitch turpina uzskatīt, ka parādu griesti tiks palielināti, politiskais saspīlējums un samazinājies finansiālais elastīgums var palielināt ASV maksātnespējas risku,» izplatītajā paziņojumā norāda kredītreitingu aģentūra. Fitch noteikusi ASV reitingam negatīvu perspektīvu un lēmumu par AAA kredītreitinga mainīšanu iecerējusi pieņemt līdz nākamā gada pirmā ceturkšņa beigām.

Pirms diviem gadiem – 2011. gada augustā, ASV kredītreitingu līdz AA- samazināja aģentūra Standard & Poor’s (S&P), tādējādi valsts pirmo reizi zaudēja savu augsto reitingu. Par iemeslu šādai S&P rīcībai kalpoja neskaidrība, kas valdīja saistībā ar ASV parādu palielināšanu 2011. vadā. Vienošanos par ASV aizņemšanās limita palielināšanu izdevās panākt pēdējā brīdī. S&P veiktais reitinga samazinājums izraisīja vērienīgu viļņošanos pasaules vērtspapīru tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas un ASV akciju tirgos ceturtdien bija dažādas tendences.

Lielākajās Eiropas biržās cenas lielākoties saruka, investoriem reaģējot uz datiem, ka Vācijas iekšzemes kopprodukts šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējiem trīs mēnešiem, samazinājies par 0,3%, tādējādi valsts ekonomika nonākusi recesijā.

Gan ASV, gan citur pasaulē tirgu dalībnieki turpināja bažīties par republikāņu un demokrātu nespēju vienoties par ASV valsts parāda griestu paaugstināšanu. Nemieru vairoja reitingu aģentūras "Fitch" paziņojums, ka tādēļ ir apdraudēts ASV augstākā līmeņa - "AAA" - kredītreitings. Ja parāda griesti netiks paaugstināti līdz 1.jūnijam, ASV draud defolts.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" ceturtdien saruka par 0,1% līdz 32 764,65 punktiem, indekss "Standard & Poor"s 500" kāpa par 0,9% līdz 4151,28 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 1,7% līdz 12 698,09 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

11 valstis ar ideālu kredītreitingu

Žanete Hāka, 17.10.2013

1. Austrālija.

Standard&Poor’s/Fitch/Moody’s reitings: AAA/Aaa.

Standard&Poor’s/Fitch/Moody’s reitinga perspektīva: stabila.

IKP pieaugums pērn: 3,7%.

Bezdarba līmenis: 5,8%.

Austrālijas reitings ir balstīts uz stabilu ekonomiku un zemu valdības tēriņu līmeni. Līdz 2012. gadam valsts ekonomika ir augusi vidēji par 3,5% gadā pēdējos 20 gadus. Pērnā gada beigās valdības parāds pret IKP bija 27,9%. Ekonomikas vājā vieta var būt tas, ka liela daļa ekonomikas ir balstīta uz dabisko resursu un enerģētikas eksportu uz strauji augošām valstīm, īpaši Ķīnu.

Foto: SXC

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī ASV politiķi pēdējā brīdī panāca vienošanos par parāda griestu paaugstināšanu un valdības darba atsākšanu, tas pagaidām ir tikai īslaicīgs problēmas risinājums un finansējums valdībai atkal beigsies nākamā gada 15. janvārī, bet parāda griesti tiek paaugstināti tikai līdz 7. februārim.

Gandrīz divas nedēļas ilgās diskusijas ir veicinājušas bažas tirgū par iespējamu ASV kredītreitinga samazinājumu. Otrdien jau Fitch Ratings paziņoja, ka tā var samazināt ASV parāda reitingu, tiesa gan, Fitch Ratings un Moody’s pagaidām ASV ir saglabājušas augstāko kredītreitingu – AAA un Aaa. Savukārt Standard&Poor’s ASV reitingu 2011. gada augustā samazināja līdz AA+.

Kā liecina portāla 24/7 Wall St. apkopotā informācija, pēdējo divu gadu laikā trīs lielo valstu reitingu ir samazinājusi vismaz viena starptautiska kredītreitingu aģentūra – tās ir ASV, Lielbritānija un Francija. Piešķirot valstij reitingu, aģentūras ņem vērā vairākus faktorus, ieskaitot valsts politisko vidi. 24/7 Wall St. apkopojis 11 valstis ar vislabāko kredītreitingu – AAA - visās starptautiskajās reitingu aģentūrās. Lielākajā daļā no šīm valstīm ir stabila politiskā vide, bagātas ekonomikas ar augstu IKP uz iedzīvotāja līmeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fiskālie noteikumi – ekonomiskās stabilitātes stūrakmens?

Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts un Oļegs, 26.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā finanšu krīze eirozonā bija ilgāka un smagāka nekā vairumā citu attīstīto valstu. Periodā no 2011. līdz 2013. gadam, kad ASV jau atradās uz atkopšanās ceļa, eiro zona piedzīvoja atkārtotu satricinājumu – valdību parādu krīzi Dienvideiropā, ko izraisīja investoru bažas par atsevišķu dalībvalstu valdību parādu līmeni un politisko spēku nevēlēšanos to mazināt.

Atbildes reakcija, lai atjaunotu tirgus dalībnieku ticību eiro zonai un atsevišķām tās valstīm, bija starpvalstu vienošanās, kuras ietvaros dalībvalstis apņēmās stiprināt publisko finanšu regulējumu, nosakot budžeta bilances mērķus un citus fiskālās politikas noteikumus. Rezultātā ievērojami pieauga valstu skaits, kuru publiskās finanses ierobežo fiskālie noteikumi, – 2015. gadā fiskālie noteikumi bija ieviesti 18 no 19 eiro zonas valstīm un 25 no 28 Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Lai gan fiskālie noteikumi (fiscal rules) ir plaši slavēti par to spējām ierobežot valdības iespējas dzīvot pāri saviem līdzekļiem, to ietekme uz piekoptās politikas un ekonomisko stabilitāti nav viennozīmīga. No vienas puses, skaitliski noteikumi (tādi kā budžeta bilances mērķis) mazina fiskālās politikas nenoteiktību, kam vajadzētu mazināt iedzīvotājiem tik nepatīkamo ekonomikas svārstīgumu. No otras puses, sasienot valdības rokas, tie varētu radīt arī gluži pretēju efektu - ierobežot veidus, kā ar budžeta palīdzību izlīdzināt ekonomisko ciklu (bremzēt pārkaršanu vai cīnīties ar recesiju).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV kārtējo reizi parādu griestus sasniegs 17. oktobrī. Ja Kongresā netiks panākta vienošanās par parādu griestu pacelšanu, valdībai būs pieejama tikai puse no nepieciešamās naudas, ar kuru apmaksāt rēķinus, brīdinājis ASV Valsts kases sekretārs.

Savienoto valstu valdības neto izdevumi dažās dienās var sasniegt pat 60 miljardus ASV dolāru, norādījis Valsts kases sekretārs Džeks Levi. Tikmēr ASV Kongresā esošajiem republikāņiem un demokrātiem ir atšķirīgas domas par parādu griestu palielināšanu, un sekretārs norādījis, ka nespēja atrast vienošanos valsts ekonomikai būs katastrofāla.

«Valsts kase aplēsusi, ka visi ārkārtas pasākumi būs izsmelti līdz 17. oktobrim. Mēs uzskatām, ka Valsts kases rīcībā uz to brīdi būs tikai 30 miljardi ASV dolāru, lai segtu visas esošās saistības. Ja mums nebūs nepieciešamās naudas, pirmo reizi vēsturē ASV nespēs pildīt savus pienākumus,» Dž. Levi sacīto citē BBC.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien tirgus dalībnieku uzmanība ir vērsta uz ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) divu dienu sanāksmi, kuras laikā tiks paziņots centrālās bankas lēmums saistībā ar turpmāko monetārās stimulēšanas programmu.

Liela daļa finanšu ekspertu un ekonomistu līdz šim prognozēja, ka šajā sanāksmē ikmēneša aktīvu iepirkumi tiks samazināti par desmit miljardiem ASV dolāru – no pašreizējiem 85 miljardiem dolāru līdz 75 miljardiem dolāru.

Tomēr patlaban daļa ekspertu savas prognozes ir mainījuši, lēšot, ka samazinājums būs mazāks nekā tika gaidīts iepriekš. Tā, visdrīzāk, aktīvu iepirkumi tiks samazināti par 5 miljardiem ASV dolāru, paredz arī Bloomberg aptaujātie analītiķi. Tiek gaidīts, ka valsts parādzīmju iepirkumi tiks samazināti no 45 miljardiem ASV dolāru līdz 40 miljardiem dolāru mēnesī, bet hipotekāro parādzīmju iepirkšanas apjomi saglabāti esošajā – 40 miljardu dolāru apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru