Mazumtirdzniecība

ASV zaglis ielauzies veikalā, lai nozagtu 2300 dolārus vērtu konjaku

Lelde Petrāne, 06.04.2011

Jaunākais izdevums

Maskējies zaglis ASV Oregonas štata pilsētā Portlendā izsitis dzērienu veikala logu un devies prom ar konjaka pudeli, kuras vērtība ir vairāk nekā 2300 ASV dolāri, ziņo Reuters.

«Viņam ir laba gaume,» sacījis policijas pārstāvis, piebilstot: «Viņš skaidri zināja, pēc kā ir atnācis.»

Zaglis paņēmis 2,363 ASV dolārus vērtu Remy Martin Louis XIII konjaka pudeli, 11 lētāka konjaka pudeles un 12 paciņas ar mentola cigaretēm.

«Es neesmu redzējis šādu zādzību. Parasti viņi grābj visu, ko var,» skaidrojis policijas pārstāvis.

Policija esot ieradusies ātri, bet zaglis jau bija aizbēdzis, kas arī liecinot par to, ka viņš zinājis, ko tieši viņam vajag.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Martell zīmola vēstnieks: lieciet rumu mierā un lietojiet konjaku!

Didzis Meļķis, 24.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luksusa preču lielākā patērētāja – Ķīnas – valdības veiktā pretkorupcijas politika, kas pamatīgi iegrožojusi izplatīto apdāvināšanās tradīciju, industrijai nav tik traucējoša kā sliktā ceļu infrastruktūra. Par plānotiem, neplānotiem un vienkārši liktenīgiem pavērsieniem konjaka un savā privātajā vēsturē stāsta Martell zīmola vēstnieks Džeremijs Oukss.

Kad konjaku sāka jaukt kokteiļos?

Ja runājam par kokteiļu kultūru vispār, tad tās uzplaukums ir pēc Pirmā pasaules kara.

Džezs un visas tās lietas.

Tieši tā. Un tas ir laiks, kad radās divi pasaulē populārākie kokteiļi – konjaka kokteiļi: Blakusvāģis (Sidecar) un Aleksandrs (Alexander). Aleksandru gan plašāk pazīst kā Brandy Alexander, bet skaidrs, ka tolaik tajā izmantoja konjaku.

Aleksandru radīja Harry’s New York Bar Parīzē. Par Blakusvāģi ir dažādi nostāsti, bet man visvairāk patīk tas, kurā šī kokteiļa pirmsākums tiek saistīts ar kādu franču virsnieku, kurš ik vakaru mēdza virsnieku bārā iebaudīt šo kokteili, un viņa kalps viņam brauca pakaļ ar motociklu ar blakusvāģi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēki man bieži vaicā, kāds ir izcila konjaka radīšanas noslēpums, ciemojoties Latvijā sacīja konjaka nama Camus prezidents Sirils Kamī (Cyril Camus).

«Uz šo jautājumu man neizsīkstoši patīk atbildēt, citējot manu tēvu Žanu Polu Kamī (Jean Paul Camus), kurš reiz teica: Radīt izcilu konjaku ir ļoti vienkārši. Viss, kas Jums ir nepieciešams ir izcils vectēvs, dižens tēvs, kuri ir radījuši konjaku ilgi pirms jums un, kuri ir ziedojuši tam visu savu dzīvi,» viņš smej.

«Mēs nākam no vienkāršas vīndaru ģimenes un mans vecvecvectēvam bija vīna dārzi, un viņš sākotnēji ieguva vīnu, pēc tam – konjaku. 1863.gadā viņš izlēma, ka vēlas piedāvāt konjaku, kas pilnībā atbilstu viņa priekšstatam, kas ir labs konjaks,» stāsta konjaka nama īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo četru gadu laikā konjaks bijis viena no straujāk augošajām kategorijām alkohola segmentā Latvijā, un vidējais kategorijas apjoma pieaugums laika posmā no 2009.līdz 2013.gadam ir 23,7% gadā, informē konjaka Martell tirdzniecības pārstāvji Latvijā, atsaucoties uz International Wine & Spirit Research datiem.

Lielāko konjaka pārdošanas daļu veido VS kategorijas konjaks (58,5%), tam seko VSOP (39%) un pārejo daļu aizņem ir XO (2,5%).

Kā liecina Martell sadarbībā ar Gfk veiktais pētījums, konjaku vairāk ir iecienījusi vīrieši (67%). Vairāk nekā pusi no konjaka cienītajiem veido cilvēki vecāki par 40 gadiem (53%). Konjaks ir izteikti iecienīts starp pircējiem ar vidēji augstiem un augstiem ienākumiem (35% mēneša ienākumi uz cilveku ir virs 700 EUR)

55% dzer konjaku tīrajā vai ar ledu, visbiežāk konjaks tiek dzerts vakarā (42%), 15% izvelas konjaku pēc vakariņām

Tuvojoties svētkiem, decembrī tika rīkota īpašā Martell konjaka meistarklase, kurā atzītais šefpavārs Lauris Aleksējevs un dzērienu eksperts Edgars Grišulis, kurš ir vadījis vienu no labākajiem kokteiļbāriem pasaulē, dalījās pieredzē, atklājot konjaka un ēdienu saderības nianses, gatavošanas noslēpumus, kā arī, kādas būs 2015. gada ēdienu un dzērienu tendences. Kā uzsver eksperti, nākamajā gadā arvien pieprasītāki kļūs konjaka kokteiļi, kā arī akcents tiks likts uz sezonālu produktu izmantošanu gan ēdiena, gan kokteiļu pagatavošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā pasaulē pārdoti septiņi miljoni konjaka Hennessy kastu (vienā kastē ir deviņi litri konjaka), informē uzņēmuma pārstāvji.

Pagājušajā nedēļā Rīgā viesojās konjaka pazinējs Žans Mišels Košē, kas 26 gadus ir pastāvīgais Hennessy nama vēstnieks 26 gadus.

«Izplatīts priekšstats par to, ka konjaku malko dzimtas īpašuma kamīnzālē, vienlaikus smēķējot cigāru, jau sen vairs nav aktuāls. Piemēram, ASV konjaku malko vienkārši tāpat, pēc darba, ar ledu vai sodu, bet Ķīnā – vakariņu laikā. Savukārt Eiropā šobrīd ir populāri kokteiļi, piemēram, Hennessy ar kolu», - stāsta Žans Mišels Košē.

Kā liecina Hennessy nama vēstnieka pieredze, dažādās valstīs ir pieņemts dzert konjaku dažādos veidos.

Konjaks «iznāk» no kamīnzālēm ielās un kļūst par mūsdienu kustību, piemēram, strītarta, ballīšu, prezentāciju, sastāvdaļu, viņš skaidro. Baltijas valstīs ir pieejama ierobežota Hennessy sērija, kuras pudeles dizainu veidojis slavens strītarta mākslinieks JonOne, - tikai 1000 pudeles.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir viena no pirmajām valstīm, kuras tirgū franču konjaku zīmols Courvoisier® no novembra būs pieejams jaunā dizaina un iepakojuma versijā, informē zīmola izplatītāji vietējā tirgū Amber Distribution Latvia.

Ar jauno zīmola koncepciju Courvoisier® oficiāli iepazīstināja pasauli 22. septembrī, Parīzē, atzīmējot Eifeļa torņa 126. gadadienu.

Zīmola izplatītāju Amber Distribution Latvia pārstāve Kristīne Zūpa-Rasimāviča atzīmē, ka franču konjaku zīmols Courvoisier® ir otrais pārdotākais Latvijā konjaku kategorijā, un tā tirgus daļa veido 10,5% (Nielsen dati).

«Zīmola popularitāte un veiksmīgie pārdošanas rādītāji bija noteicošie, kādēļ Latvija būs viena no pirmajām valstīm, kur no novembra Courvoisier® būs pieejams premiālā dizaina iepakojumā. Tas veidots, iedvesmojoties no Parīzes Zelta laiku (1870-1910) arhitektūras un mākslas gaisotnes, sasaucoties ar zīmola dzimšanas un veidošanās gadiem,» stāsta zīmola pārstāve Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāds zaglis Vācijā atdevis tā īpašniekam pirms sešiem gadiem nozagtu maku ar naudu. Līdzās ar laupījumu kādreizējais zaglis pievienojis arī atvainošanās vēstuli, kurā skaidrots, ka tagad viņš ir kļuvis par kristieti, vēsta TheLocal.de.

Pensionāram Peteram Jurgensenam maks ar naudu nozagts 2007. gada martā Lejassaksijas pilsētā Valsrodē, lielveikalā. 73 gadus vecais kungs līdz ar maku zaudēja arī 350 eiro skaidrā naudā, kredītkarti, identifikācijas karti un viņa mazbērna fotogrāfijas. To, ka maks pazudis, pensionārs konstatējis pēc vairākām stundām pēc lielveikala pamešanas.

«Mantkārība lika man nozagt jūsu maku,» rakstīja zaglis. «Esmu kļuvis par pārliecinātu kristieti, un Svētais gars man lika izlabot savu kļūdu,» teikts vēstulē sirmgalvim.

Klāt pazudušajam makam un tā oriģinālajam saturam pievienota arī «kompensācija» - 50 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

No Privatbank klientu seifiem nozagti simtiem tūkstošu vai pat miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 29.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Zaglis esot uzdevies par bankas klientu, kas esot sācis nomāt seifu.

Vienā no Latvijas bankām - Privatbank - pagājušajā ceturtdienā notikusi vērienīga zādzība. Precīzs cietušo skaits un nodarīto zaudējumu apjoms pagaidām nav zināms, taču netiek izslēgts, ka zagļa guvums varētu būt mērāms simtos tūkstošos un pat miljonos eiro, pirmdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Zādzība notikusi no bankas klientu individuālajiem seifiem. Privatbank savā mājaslapā tos reklamē kā ērtus un drošus. Tiek uzsvērts, ka katram seifam ir divas slēdzenes, kas tiek aizslēgtas ar divām atslēgām - klienta un bankas. Šī divu atslēgu sistēma ir papildu garantija klienta īpašuma drošībai, taču tā tika uzlauzta. Turklāt zādzība Privatbank individuālo seifu glabātuvē notikusi ar vērienu, jo no vērtībām iztīrīti vairāki seifi. Policijai par notikušo ziņots nākamajā dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Pateicoties programmatūras sūtītām bildēm, policijai izdevies notvert datorzagli

Lelde Petrāne, 02.06.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kalifornijas policijai izdevies atgūt nozagtu portatīvo datoru, jo programmatūra nosūtījusi datora īpašniekam gan aizdomās turētā atrašanās vietu, gan ar Mac kameru uzņemtas fotogrāfijas, vēsta BBC.

Dizaineris Džošua Kaufmans (Joshua Kaufman) par zādzību ziņojis martā, bet policija rīkojusies tikai otrdien, 31.maijā, jo Kaufmana blogs par zādzību piesaistījis mediju uzmanību. Rezultātā noziegumā apsūdzēts 27 gadus vecais taksometra vadītājs Muthana Aldebaši (Muthanna Aldebashi).

«Es esmu laimīgs, ka atguvu to,» Kaufmans stāstījis BBC, piebilstot: «Ļoti laimīgs un atvieglots, ka man nav jāsēž un jāskatās, kā kāds cits izmanto manu veco datoru.»

21.martā, kad Kaufmans nav atradies dzīvoklī, tajā caur logu ielauzies zaglis. Kaufmans nekavējoties ziņojis par noziegumu policijai un amatpersona, kas pieņēma šo informāciju, atzīmējusi, vīrieša stāstīto, ka datorā instalēta īpaša programmatūra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luksusa tālruņu ražotājs Vertu laidis klajā pirmo ierīci, kopš kompānijas īpašnieku maiņas. Jaunā luksusa klases viedtālruņa Vertu Ti cena ir robežās no 9,6 līdz 19 tūkstošiem ASV dolāru (par sarkanā zelta versiju).

Viedtālrunis aprīkots ar Androi 4.0 operētājsistēmu, divkodolu Snapdragon S4 1,7 GHz procesoru, 3,7 collu skārienjūtīgu ekrānu, astoņu megapiskeļu kameru un NFC komunikāciju atbalstu. Vertu izvēle par labu Android pārsteigusi nozares pazinējus, kas bija pieļāvuši, ka kompānija turpinās Nokia paspārnē iesāktās tradīcijas.

Aizvadītā gada vasarā Nokia pārdeva Vertu Zviedrijas investīciju grupa EQT VI. Darījuma summa tika aplēsta 200 miljonu eiro apmērā. Nokia, pārdodot Vertu, skaidroja, ka tas esot nākamais solis Vertu attīstībā un ļaus zīmolam pievērst lielāku uzmanību izaugsmei luksusa segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Latvija rūpējas par nodokļiem – katram no tiem piešķirti vairāki konti

Dienas Bizness, 16.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grūti iedomāties situāciju, kad, piekraujot pilnus iepirkumu ratiņus ar pārtikas produktiem un mēģinot norēķināties par pirkumiem, par maizi būtu jāmaksā pie vienas kases, pienu – otras, rīsiem – trešās, kartupeļiem – ceturtās... Taču tieši šāda sistēma jau gadiem ilgi pastāv attiecībā uz nodokļu samaksu Latvijā.

Proti, uz atsevišķiem kontiem nodokļu nauda komersantiem ir jāpārskaita ne tikai katras akcizēto preču grupas gadījumā, bet arī sadalot šos maksājumus vēl sīkāk: savs konts par konjaku, savs – par alu utt. Sarežģīti un bezjēdzīgi! Zinot Latvijas nodokļu administrēšanas tradīcijas, nav grūti iedomāties, kas notiek, ja gadās nedaudz sakļūdīties un akcīzes nodokļa veidā par alu tiek ieskaitīti pāris latu vairāk, nekā vajag, bet par konjaku – šie paši pāris lati mazāk. Nu, attiecībā uz alu jau problēmu nekādu, bet nesamaksātie divi lati par konjaku automātiski skaitītos nodokļu parāds. Un šis piemērs raksturo absurdo situāciju tikai saistībā ar akcīzes nodokli alkoholam, bet vēl jau ir daudz dažādi nodokļu veidi, un teju katram no tiem ir atvēlēti vairāki konti, kuros uzņēmējiem ir jāpārskaita maksājumi. Lieliem uzņēmumiem, kam ir savas finanšu nodaļas, šāda sistēma nenoliedzami ir nepatīkama, bet mazajiem – vispār neapskaužama. Mums allaž ir paticis sevi salīdzināt ar kaimiņvalsti Igauniju, un, lai cik tas būtu banāli, tas jādara arī šobrīd. Tā nu ir iznācis, ka Latvijā ir neskaitāmi konti, kurp pārkaitīt nodokļu naudu, bet Igaunijā – viens. Nav jau tā, ka mūsu ziemeļu kaimiņi būtu ieviesuši tikai vienu nodokli visiem dzīves gadījumiem. Viņiem to ir tikpat daudz, cik Latvijā, bet ar maksājamās naudas šķirošanu nodarbojas pati valsts, neliekot to darīt nodokļu maksātājiem, kas ir pareizi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lietuvas uzņēmējs Liepājas muzejā izrāda 19.gs. konjaku kolekciju

Vēsma Lēvalde, 03.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savu konjaku privātkolekciju festivāla Vēsture bez robežām ietvaros Liepājas muzejā izstādījis Lietuvas uzņēmējs un kolekcionārs Jozs Kabašinskis.

Kolekcijā apskatāmas konjaka pudeles no 19.gadsimta sākuma. Jozs Kabašinskis ir Kauņā dzimis uzņēmējs, pieredzes bagāts finansists un ilggadējs Lietuvas Finanšu ministrijas Ieņēmumu departamenta vadītājs. 1993. gadā nodibinājis biznesa konsultāciju un nekustamā īpašuma uzņēmumu, strādājis par sertificētu auditoru. Konjaku tirdzniecībai pievērsies 2004. gadā.

Konjaku viņš sācis kolekcionēt 1991. gadā. Pametis darbu Finanšu ministrijā un 1992. gadā pievērsies privātajam biznesam.

Kolekcija veido aptuveni 600 konjaka pudeles.

No 3.maija līdz 28. jūlijam Liepājas muzejā norisinās unikālo privātkolekciju festivāls Vēsture bez robežām, kurā ar desmit kolekcijām piedalās kolekcionāri no Latvijas, Lietuvas, Dānijas, Vācijas, Francijas un Krievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Martell kāpina pārdošanas apjomus Latvijā par 57%

Lelde Petrāne, 31.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martell pēdējo trīs gadu laikā strauji paplašinājies Latvijas tirgū, pārdošanas apjomiem augot par vidēji 30%, liecina medijiem izplatīts paziņojums.

Konjaka Martell izplatītājs Pernod Ricard Latvia norāda, ka arī šogad vērojama izaugsme un, salīdzinot ar gadu iepriekš, pēdējos divpadsmit mēnešos Martell pārdošanas apjomi kāpuši par 57%.

Īpaši veiksmīgi Martell zīmols pēdējo trīs gadu laikā attīstās augstās klases konjaku segmentā, piemēram, Martell XO un citu ekskluzīvo produktu grupās, pārdošanas apjoma pieaugumam sasniedzot vidēji 68% gadā.

«Martell zīmols Latvijas tirgū ienāca vairāk nekā pirms piecpadsmit gadiem, bet mērķtiecīgs darbs pie zīmola attīstības ir veikts tieši aizvadītajos trīs gados. Savā izaugsmē nedomājam apstāties, nākotnē iekarojot aizvien lielāku tirgus daļu,» informē Martell zīmola izplatītājs Latvijā, kompānijas Pernod Ricard Latvia vadītājs Armands Strēle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot tirdzniecību internetā, Apavi 40+ paplašina klientu loku ārvalstīs un audzē apgrozījumu.

Sākotnējo apavu veikala Apavi 40+ (SIA Aseim) dibinātāju un īpašnieču ceļi biznesā šķīrušies, taču, piesaistot komandai jaunu partneri, Zaiga Brača turpina iesākto un negrasās apstāties. Pieprasījums pēc lielāku izmēru apaviem aug, izplešoties klientu lokam Latvijā un arī ārpus tās. Baltijas vienīgajā veikalā, kas specializējas tikai lielo izmēru apavu tirdzniecībā, iepērkas atlēti, citi stabila pamata meklētāji.

No grāmatvedības uz mārketingu

Pēc lēmuma pieņemšanas, ka var iztikt ar veikalā gūtajiem ienākumiem, Z. Brača pēdējos piecus gadus ir veltījusi savam uzņēmumam, lai gan sākotnēji apvienoja biznesu ar pamatdarbu. «Savienot pamatdarbu un attīstīt savu biznesu ir ļoti grūti,» viņa secina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Rimi" e-veikalā pasūtītos pirkumus "Rimi Ozols" un "Rimi Spice" būs iespējams saņemt 24 stundas diennaktī.

Piedāvājot arvien daudzveidīgākas iepirkšanās iespējas un ātrāku "Rimi" e-veikalā veikto pirkumu saņemšanu, tiešsaistē pasūtītos pirkumus "Rimi Ozols" un "Rimi Spice" būs iespējams saņemt 24 stundas diennaktī. Savus pirkumus visu diennakti "Rimi Ozols" varēs saņemt "Rimi Drive", kurā pircēji var ierasties ar savu auto un saņemt e-veikalā veikto pasūtījumu tieši automašīnā. Savukārt "Rimi Spice" pirkumus visu diennakti varēs saņemt "Saņem veikalā" punktā pie "Rimi Spice" Informācijas centra, kur, ievadot speciālā terminālī pasūtījuma PIN kodu, "Rimi" darbinieks izsniegs sakomplektēto pirkumu grozu.

"Aicinām ikvienu šajā laikā būt atbildīgiem pret sevi un citiem – ne vien ievērot drošības un piesardzības noteikumus veikalos, bet arī plānot savus pirkumus, gatavot iepirkumu sarakstus, uz veikalu doties tikai nepieciešamības gadījumā. Savukārt, lai nodrošinātu ātrāku pirkumu saņemšanu "Rimi" e-veikalā, esam uzsākuši darbu nakts maiņās un sākuši testēt "Rimi" vēsturē pirmo nakts pasūtījuma saņemšanas projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

81% pasažieru sabiedriskajā transportā nejūtas pasargāti no zādzībām, un lielāka nedrošības sajūta transportā ir sievietēm, secināts drošības uzņēmuma Grifs AG veiktajā pētījumā.

Ekspertu novērojumi liecina, ka par biežākajiem upuriem sabiedriskajā transportā kļūst cilvēki, kuri nerūpējas par personīgo lietu drošību un neievēro vienkāršus pašaizsardzības paņēmienus.

Pētījums atklāj arī to, ka sievietes sabiedriskajā transportā jūtas daudz neaizsargātākas: 90% sieviešu un 66% vīriešu atzina, ka brauciens sabiedriskajā transportā rada bažas tikt apzagtam.

Drošības eksperti apkopojuši biežāk sniegtos padomus, kas ļauj samazināt apzagšanas risku. Pārvietojoties sabiedriskajā transportā, nedrīkst turēt skaidru naudu viegli pieejamās vietās un seklās virsjaku un bikšu kabatās. Naudu labāk turēt uz kartes vai iekškabatās un garnadžiem grūti pieejamās vietās somā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jau no rīta plaukti, kur izvietoti jēlas gaļas produkti, ir noķēpāti ar asinīm, izskatās, ka tie nav tīrīti jau ilgāku laiku. Arī grīda veikalā ir netīra,» portālam staburags.lv par Aizkrauklē esošo Supernetto veikalu stāstījusi kāda lasītāja. Rimi Latvia gan šādu informāciju noliedz un pieļauj iespēju, ka tā ir bijušo darbinieku atriebība.

«Dažreiz iepērkos Supernetto veikalā Aizkrauklē. Pēdējā laikā pārsteidz tur valdošā netīrība. Tā kā pati strādāju uzņēmumā, kas saistīts ar pārtikas realizāciju un apstrādi, zinu, ka tīrības prasības ir ļoti augstas. Šķiet, ka uz Aizkraukles Supernetto veikala darbiniekiem un vadītājiem tas neattiecas. Jau no paša rīta tur valda liela nekārtība, saprotu, ka darbiniekiem jāpaspēj salikt preces plauktos, bet pārsteidz tas, ka jau no rīta plaukti, kur izvietoti jēlas gaļas produkti, ir noķēpāti ar asinīm, izskatās, ka tie nav tīrīti jau ilgāku laiku. Arī grīda veikalā ir netīra. Ievēroju, ka darbinieks, kas kārtoja preces plauktos, bija dubļainos apavos. Neesmu pārliecināta, ka te vispār kāds mazgā rokas. Pati strādāju Rīgā, tur nevienā veikalā nav tādas nekārtības, pat tirgus paviljonos ir tīrāks. Saprotu, ka visi tagad vēlas ietaupīt un veikalos ir maz strādājošo, bet vai tas ir attaisnojums? Šāda netīrība apdraud pircēju veselību. Veikalā ir daudz nefasētu pārtikas produktu. Gaļas produkti ir iepretim augļu stendam, netālu no tiem ir arī cepumi un dārzeņi,» liecina portālā publicētā lasītājas vēstule.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir 39.pasaulē dārgākā degviela, bet rādītājā, kur tiek salīdzināti vidējie iedzīvotāju ienākumi dienā ar naudu, kas nepieciešama galona degvielas iegādei, Latvija ierindojusies 23.vietā, liecina aģentūras Bloomberg jaunākais pētījums par degvielas cenām 61 pasaules valstī.

Bloomberg Degvielas cenu reitinga autori aprēķinājuši, ka galons (nepilni četri litri) degvielas Latvijā maksā 5,56 ASV dolārus (4,46 eiro), kas ir 39.augstākā cena 61 pētījumā aplūkotās valsts vidū. Latvijā degvielas cena pēdējo sešu mēnešu laikā ir kritusies par 20%, kas ir trešais lielākais samazinājums pētījumā aplūkoto valstu vidū. Latvijas iedzīvotāju vidējie ienākumi, pēc pētījuma autoru vērtējuma, ir 44 dolāri (35,3 eiro) dienā, no kuriem galona degvielas iegādei jātērē 13%, kas ir 23.augstākais rādītājs 61 valsts vidū.

Pētījumā norādīts, ka Latvija gandrīz pilnībā ir atkarīga no Krievijas savu enerģētisko vajadzību apmierinājumā, turklāt valsts bija galvenais Krievijas naftas eksporta terminālos līdz Primorskas ostas un Baltijas cauruļvadu sistēmas atklāšanai, bet šie projekti ir būtiski mazinājuši Latvijas nozīmi Krievijas naftas eksportā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas cenu piecenojumi veikalos ir pamatoti, vienlaikus iedzīvotājiem, vērtējot tā apmērus, būtu jāņem vērā visu pārtikas apritē iesaistīto pušu un aspektu loma cenas veidošanās procesā, atzina aptaujātie nozares pārstāvji.

Piemēram, SIA "Latvijas Tirgotāju savienības" ("LaTS") valdes priekšsēdētājs Raimonds Okmanis skaidroja, ka preču piecenojums ap 100% ir ļoti reti sastopams. Tas, kā norādīja Okmanis, var būt iespējams nepārtikas produktu segmentā, kur prece tiek iepirkta lielos iepakojumos, bet pārdota pa gabaliem, piemēram, skrūvēm.

LOSP: Dažiem vietējiem ražojumiem lielveikalos uzcenojums ir 70%, ir arī 150% 

Lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels, intervijā...

Tāpat viņš uzsvēra, ka kompānijā pārtikas precēm visām preču grupām piecenojums tiek stingri kontrolēts, jo, lai pircējs pirktu preces un nāktu uz "LaTS" veikalu, preču cenai ir jābūt atbilstošai tirgus situācijai. Pretējā gadījumā veikals kļūst nekonkurētspējīgs.

"Vislabāk pērk akciju preces. Akciju precēm ir piecenojums no 5%," sacīja "LaTS" vadītājs, piebilstot, ka reizēm preces tiek tirgotas par pašizmaksu, tāpat ir reizes, kad cena tiek noteikta zem tās.

Tāpat viņš uzsvēra, ka "LaTS" piecenojums sabiedrībai aktuālajām preču grupām tiek uzraudzīts īpaši. Viņš atklāja, ka maizei tas ir ap 20%, pienam un piena produkcijai - 15 līdz 25%, svaigai gaļai - ap 30%. Gaļas piecenojuma veidošanos ietekmē svara zudumi, kas veidojas izpakojot gaļu no transporta iepakojuma - tā apžūst un paliek vieglāka, skaidroja Okmanis.

Vienlaikus augļiem un dārzeņiem veikala piecenojums ir ap 25-30%, nepārtikas preču piecenojums ir virs 30%. Nepārtikas preču piecenojuma apmēru Okmanis skaidroja ar to, ka "LaTS" primāri ir pārtikas veikals, kur nepārtikas produkti ir kā papildus sortiments.

Okmanis arī norādīja, ka atsevišķos lielveikalos akcijas preces tiek piedāvātas par ļoti labu cenu, taču, ja produkta attiecīgā veikala plauktā nav, pircējs mēdz izvēlēties līdzīgu preci, kurai nav piemērota akcijas cena un kura ir dārgāka. "Tāpēc es ļoti ieteiktu skatīt cenu piedāvājumus veikalos kopumā, nevis tikai sekot līdzi precēm, kuras ir akcijā," atzīmēja Okmanis.

Viņš arī pauda, ka veikals strādā ar tādām precēm, ko piegādā piegādātājs jeb vairumtirgotājs. Izņēmums ir tās preces, ko uzņēmums pats importē no ražotāja. Piecenojums tiek veidots pie tās cenas, kuru nosaka ražotājs.

"Mainās iepirkuma cena, mainās cena veikala plauktā," sacīja tirdzniecības ķēdes vadītājs, iestarpinot, ka, ja pircējs redz veikalā pēkšņi ļoti lielu cenu kāpumu, tad tas nozīmē to, ka vecais pievedums ir beidzies, un piegādātājs ir pacēlis iepirkuma cenu.

"Veikalnieks necels cenu ārpus tiem rāmjiem, kas ir noteikti tirgū. Piecenojumi "LaTS" tīklā nemainās," apliecināja Okmanis.

Vienlaikus viņš atzina, ka iespaids, kas rodas pircējiem, ka preces kļūst ļoti dārgas, varētu būt atsevišķu veikalu tīklu mārketinga triks - tiek sakāpināta preču grupas cena un pēc tam, akcijas laikā, šī cena tiek strauji pazemināta, piemēram, par 30-40%.

Kopumā Okmanis norādīja, ka veikalnieku noteiktie piecenojumi produkcijai ir pamatoti.

Tikmēr SIA "Rimi Latvia" mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta vadītāja Kristīne Ciemīte norādīja, ka diskusijās par pārtikas preču cenām vai uzcenojumiem būtu vēlreiz jāatgādina, ka pārtikas cenas veido un ietekmē visa piegādes ķēde - lauksaimnieks, kas izaudzē produkciju, ražotājs, kas to pārstrādā un nogādā tirgotājam, ka arī tirgotājs, kas to tālāk izplata veikaliem un nogādā pircējiem.

"Nereti visiem posmiem netiek pievērsta atbilstoša uzmanība, diskusijām dažkārt līdzinoties vienpusējai tirgotāju nomelnošanas kampaņai," uzsvēra Ciemīte.

Viņa arī sacīja, ka katram produktam un kategorijai ir atšķirīga loma un situācija, no kā arī atkarīga konkrētā produkta virzīšanas stratēģija tirgū un citi faktori. "Tāpēc nav saprotams, kāpēc publiskajā telpā tiek kultivēts mīts par pārtikas tirgotāju 300% uzcenojumu, kas ir ārpus konteksta izrauts apgalvojums un nav patiess," minēja kompānijas pārstāve.

Vienlaikus arī Ciemīte norādīja, ka lielāko daļu no preces cenas veido pašas preces izmaksas, jeb tas, par kādu cenu "Rimi" šo preci iepērk no ražotāja vai piegādātāja. Arī viņa uzsvēra, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta cenu ziņā jutīgākajām svaigās pārtikas preču grupām, kas nozīmē, ka uzcenojums virknei preču ir pat negatīvs, tirgojot preces zem pašizmaksas.

"Tas attiecas arī uz vietējo produkciju," sacīja Ciemīte, uzskaitot, ka piemēram, cenu ziņā pieejamāko ikdienas produktu kategorijā, kas ir piens, skābpiena produkti, krējums un citi produkti, teju visi produkti "Rimi" tīklā ir vietēji ražoti un ar minimālu uzcenojumu. Cita starpā "Rimi" svarīgajā piena produktu grupā atrodams piens, kam tirgotāja peļņas marža ir mīnus 0,8%, kefīrs ar maržu 10%, šokolādes sieriņi kam marža ir mīnus 2%.

Arī maizes kategorijā peļņas marža pircējiem svarīgākajiem produktiem ir salīdzinoši zema, atzīmēja Ciemīte. Piemēram, "Rimi" plauktos varat atrast sagrieztu baltmaizi ar peļņas maržu mīnus 13%, veiklos nopērkama arī cāļa gaļa, kuras peļņas marža ir mīnus 5%, sviests, olas, siers ar peļņas maržu no 4% līdz 7%, bet dārzeņu un augļu kategorijā "Rimi" nopērkami tomāti, kuru peļņas marža kompānijai ir 4-7%.

Vienlaikus Ciemīte sacīja, ka līdzās ikdienas precēm, kur tirgotāja peļņas procents ir zems, ir arī tādas preču grupas, kas nav tik cenu jutīgas, piemēram, atsevišķi ekskluzīvie sieri, mandeļu piens vai nepārtikas preces. "Taču konkurence mazumtirdzniecībā ir tik sīva, ka mums ir rūpīgi jāizsver iespējamais uzcenojums katrai precei," atzīmēja kompānijas pārstāve.

Ciemīte uzsvēra, ka mazumtirdzniecība ir nozare, kurai ir raksturīgs liels apgrozījums, taču salīdzinoši neliels rentabilitātes procents, piemēram, "Rimi" neto peļņa pērn ir sarukusi un bija tikai 2,7%. Arī iepriekšējos trīs gados tā bijusi 3,2% - 3,6% apmērā. Citās nozarēs, tai skaitā ražotājiem, šis rentabilitātes rādītājs ir ievērojami augstāks, skaidroja pārstāve.

"Šajās diskusijās, meklējot risinājumus, būtu nepieciešams korekti izvērtēt visu iesaistīto pušu atbildību gan cenu pārskatīšanas un samazināšanas procesā, gan savos apgalvojumos par tirdzniecības nozari," pauda Ciemīte.

Tikmēr SIA "Elvi Latvija" komercdirektore Laila Vārtukapteine sacīja, ka tirgotāja noteiktais piecenojums produktiem publiskās diskusijās vienmēr ir "karstais kartupelis", ar ko sabiedrība mīl spekulēt dažādos veidos, un zināmā mērā apstākļi ir labvēlīgi šādām spekulācijām - piecenojuma apmērs ir komercnoslēpums un lielai daļai cilvēku trūkst izpratnes par to, kā veidojas veikala plaukta cena, visas tajā ietvertās izmaksas vienkāršoti norakstot uz tirgotāju mantrausību un peļņas kāri.

"Kvalitatīvas izpratnes veidošanai sabiedrībai atkal un atkal ir jāskaidro, kas veido plaukta cenu veikalā," uzsvēra Vārtukapteine, norādot, ka reti kurš aizdomājas, ka preču cena veikalā ietver, piemēram, valsts daļu, tas ir, pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas vairumam preču ir 21%, daļai preču - arī akcīzes nodokli, kura apmērs atkarīgs no preces veida, izmaksas par produkta loģistiku, veikala komunālos maksājumus, darbinieku atalgojumu, kasu sistēmu uzturēšanas maksājumus, veikala vides iekārtošanas materiālus un citas ar tirdzniecību saistītas lietas.

Vārtukapteines ieskatā, produktu piecenojums ir ekonomiski pamatotas izmaksas un ir maldīgi uzskatīt, ka piecenojums ir veikala brīvās gribas izpausme un tādējādi identiska ar veikala peļņu, jo kompānijas peļņa veido tikai ļoti nelielu daļu no piecenojuma.

"Publiski izskanējušās spekulācijas ar nenormāliem piecenojuma procentiem mūsu veikalu tīklā neatbilst realitātei," uzsvēra Vārtukapteine.

Vienlaikus viņa pauda, ka, lai situāciju dramatizētu, ik pa laikam publiskajā telpā arī izskan informācija par ievērojamu cenu atšķirību starp ražotāju un veikala plauktu, kur sevišķi šī parādība novērota par piena nozari - kā ražotāja cena bieži tiek saukta pat svaigpiena tirgus cena bez PVN, izlaižot pārstrādes uzņēmumus, kas ir šo produktu patiesie piegādātāji veikaliem un pārstrādes produktus tirgo jau par citu cenu.

"Elvi" pārstāves ieskatā, pārliecināties par patieso peļņas guvēju šajā situācijā var salīdzinot gada pārskatos publiski pieejamos uzņēmumu peļņas rādītājus - tirgotāju peļņa ir būtiski zemāka nekā lielai daļai ražotāju. "Un tas ļoti labi matemātiski ilustrē šīs medaļas otru - patieso - pusi," piebilda Vārtukapteine.

Vaicāta par piecenojumu "Elvi" veikalos, Vārtukapteine norādīja, ka tā apmērs katrai preču grupai ir atšķirīgs, piemēram, pirmās nepieciešamības precēm, kam ir cenu akcija, bieži vien tie ir tikai daži procenti. Citām precēm piecenojums ir lielāks, tomēr lielāko daļu pirkuma groza veido tieši pirmās nepieciešamības preces.

Vienlaikus viņa minēja, ka piecenojums nav konstanti noteikts dažādām preču grupām un tas tiek piemērots individuāli katram produktam un "Elvi" piecenojuma veidošanas politika pēdējos gados nav būtiski mainījusies.

"Preču plaukta cenu jebkuram produktam veido dažādas komponentes un mūsu bilance jau šobrīd apstiprina, ka piecenojums ir ekonomiski pamatots un adekvāts," uzsvēra "Elvi" pārstāve, iestarpinot, ka vidējā pirkuma apjoms pēdējā gada laikā ir audzis, tomēr pieaugums nav tik straujš, kā inflācija.

Tāpat viņa piebilda, ka jāņem vērā, ka pēdējā gada laikā ir mainījušies cilvēku iepirkšanās paradumi, jo iepriekšējā periodā Latvijas iedzīvotāji dzīvoja pandēmijas apstākļos - cilvēki uz veikaliem gāja retāk un preču skaita ziņā veica lielākus pirkumus. "Šajā gadā atkal iepērkamies biežāk, līdz ar to kopējais apgrozījuma pieaugums tirdzniecības vietās ir samērā tuvu inflācijas apmēriem," sacīja Vārtukapteine.

Arī SIA "Maxima Latvija" korporatīvo attiecību direktors Jānis Beseris aģentūrai LETA uzsvēra, ka, vērtējot piecenojuma situāciju Latvijā ražotiem pirmās nepieciešamības pārtikas produktiem, publiskajā vidē minētie skaitļi "Maxima Latvija" gadījumā neatbilst patiesībai.

Viņš pauda, ka viena no kompānijas galvenajām prioritātēm ir nodrošināt iespējami zemāko cenu pircēju iecienītākajiem produktiem. "Šis ir svarīgi īpaši šobrīd, kad liela daļa iedzīvotāju saskaras ar inflācijas radītajām sekām un ikdienas tēriņu pieaugumu būtiskākajās ģimenes izdevumu pozīcijās," piebilda Beseris.

Arī viņš skaidroja, ka produktiem cenu veido ļoti daudzi faktori, no kuriem būtiskākais ir produkta iepirkuma cena, kas pērn piedzīvoja visstraujākās izmaiņas. Vienlaikus to ietekmē arī tādas mazumtirdzniecības izmaksu pozīcijas kā atalgojums darbiniekiem, energoresursu izmaksas, loģistikas izmaksas, veikalu tīkla uzturēšana, rekonstrukcijas un daudzas citas izmaksu pozīcijas.

Cita starpā Beseris atzīmēja, ka "Maxima Latvija" katru nedēļu nodrošina akcijas vairākiem tūkstošiem dažādu produktu, īpašu uzmanību pievēršot pamata kategorijām, iecienītākajām precēm un sezonas produktiem. Šobrīd lielu daļu no "Maxima Latvija" apgrozījuma veido akcijas piedāvājumi, kuros uzcenojums ir zems.

Tāpat Beseris piebilda, ka pirms katras cenu maiņas notiek sarunas ar ražotājiem un piegādātājiem, lai pārliecinātos, ka cenu maiņa patiešām ir neizbēgama un pamatota, cenšoties nodrošināt zemas cenas pēc iespējas ilgāk.

Taujāti par publiskajā telpā izskanējušo nepieciešamību pēc regulatora, kas nosaka pārtikas cenu apjomus, tirgotāji ir vienisprātis - šāda regulācija kropļotu konkurenci.

Cita starpā Okmanis minēja, ka tādējādi atsevišķus produktus var nākties pārdot dārgāk, jo izmaksas veikaliem tāpat ir jānosedz. "Drīzāk šeit var sākt diskusiju par valsts lomas palielināšanu mazturīgo iedzīvotāju atbalstīšanā, vai arī izstrādāt subsīdiju politiku atsevišķām pārtikas precēm, vai to ražotājiem," pieļāva "LaTS" vadītājs.

Viņš norādīja, ka šādas regulācijas ieviešana nav uzskatāma par nopietnu piedāvājumu, jo tādā gadījumā Latvijā vairs nebūtu brīvais tirgus, bet gan regulēta ekonomika.

Tikmēr Vārtukapteine atzīmēja, ka tas būtu plānveida ekonomikas instruments un būtībā nozīmētu ekonomikas sistēmas maiņu. Tā, kā ražotāji savas preces katram tirdzniecības uzņēmumam piegādā par citu cenu, šāds modelis novestu pie vēl lielākas tirgus polarizācijas par labu tiem uzņēmumiem, kam ir lētākās iepirkuma cenas, uzsvēra "Elvi" pārstāve.

Iepriekš intervijā aģentūrai LETA Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis norādīja, ka lielveikalu tīkos daudziem Latvijā ražotajiem produktiem uzcenojums ir nesamērīgi liels.

Vienlaikus viņš pauda viedokli, ka veikaliem varētu ieviest regulatoru, kas kontrolētu preču uzcenojumu apmēru un gadījumos, kad uzcenojums ir pārlieku liels, piemērotu papildu nodokli.

"Mēs ļoti labi zinām, ka dažiem vietējiem ražojumiem uzcenojums ir 70%, ir arī 150%, pēdējais, ko [zemkopības] ministrs [Didzis Šmits] minēja, - līdz pat 300%. Man šķiet, ka tā nav pareizi. Saprotams, ka mēs dzīvojam tirgus ekonomikā, bet tas, ko ministrs minēja, ka 300% uzcenojums vienam pārtikas produktam ir divās lielās veikalu ķēdēs, tas ir ļoti jocīgi. Ja veikals uzliek produktam 100% uzcenojumu, tad tajā veikalā nevajadzētu pirkt neko, bet kāpēc abos veikalos ir 300% uzcenojums - tam īsti izskaidrojuma nevienam nav," teica Gūtmanis, konkrētus piemērus gan nesaucot, jo starp pārstrādātājiem un veikaliem ir noslēgti līgumi, kas ir komercnoslēpums.

Vienlaikus kā piemēru viņš minēja piena produktu tirdzniecību.

Tāpat ziņots, ka Konkurences padome (KP) sākusi vairākus uzraudzības procesus pārtikas cenu jomā, tā 21.jūnijā Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja padomes pārstāvji.

Vienā no lietām mērķis ir parādīt patieso cenu situāciju virknē pārtikas preču kategoriju - piens, olas, graudi, maize, gaļa un zivis. Uzraudzības procesi sākti pēc padomes iniciatīvas.

KP visos produkta piegādes ķēdes posmos iesaistītajām pusēm ir lūgusi sniegt informāciju par konkrētiem cenu veidojošiem aspektiem un komponentēm. Tāpat tiek vērtēts vai pārtikas tirdzniecībā novērojamas negodīgas tirdzniecības prakses vai aizliegtas vienošanās. Izpēte tiek veikta par laika posmu no 2022.gada janvāra līdz šī gada maijam.

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) vadītājs Noris Krūzītis komisijas sēdē skaidroja, ka līdz šim pārtikas preču cenu lielākoties veikalos ietekmēja elektrības cenu kāpums. Viņš skaidroja, ka, ja ražotāji par elektrības kāpumu samaksāja sākotnēji, tad tirgotāji par to maksā, izplatot attiecīgajā laika posmā saražoto preci.

Līdztekus Krūzītis pievienojās atziņai, ka pārtikas cenu turpmākam kāpumam pamata nav, tomēr piegādātāji vēl joprojām iesniedz cenu paaugstinājumu pieprasījumus. Piemēram, cenu paaugstinājums ir spēkā 91% piegādātāju un tikai 9% piegādātāju cenas samazinājuši.

Viņš skaidroja, ka iemesli šādai situācijai ir dažādi, taču galvenokārt tas saistīts ar produktu ražošanu un izejmateriālu cenu kāpumu iepriekš, kad viss ražošanai nepieciešamas iegādāts dārgāk.

Komisijas sēdē nozares pārstāvji prognozēja, ka pārtikas cenu samazinājums gaidāms rudenī.

Komisijas vadītājs Hosams Abu Meri (JV) uzsvēra, ka Pieprasījumu komisija turpinās sekot līdzi situācijas attīstībai un pie jautājuma izskatīšanas savā darbakārtībā atgriezīsies rudenī, lai pārliecinātos par iecerēto cenu samazināšanu vismaz atsevišķām pārtikas preču grupām.

Tikmēr Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka pārtikas cenu kritumam būtu jābūt lielākam, savukārt cenu kāpumam - mazākam.

Viņa apsvēra iespēju, ka tirgū varētu būt spekulācijas ar cenām, tirgotājiem cenu kāpumu pamatojot ar globāliem notikumiem, piemēram, sausumu Eiropā vai Kahovkas dambja sabrukšanu. Viņas ieskatā tādi notikumi tiek izmantoti kā aizsegs cenu kāpumam un to ietekme nav tik būtiska, kā veikalu cenas varētu likt noprast.

Vienlaikus Gulbe stāstīja, ka atsevišķiem produktiem ir novērots produktu kritums, bet tas nav tik liels, kā tam ir potenciāls būt. Jūnija dati liecina, ka saulespuķu eļļai novērots cenas kritums, tostarp Tallinā tā maksāja 0,99 eiro, bet Rīgā - aptuveni divi eiro. Tikmēr cenas ir būtiski kāpušas olīveļļai un paprikai.

Lai gan ir preces, kurām cenu kāpums ir pamatots, Gulbe stāstīja, ka, piemēram, paprikas cenai nav iemesla tik būtiski palielināties, jo paprika tiek audzēta siltumnīcās un sausums to neietekmē.

Vienlaikus viņa novērojusi, ka līdz no patērētāju puses rodas satraukums par pārtikas cenām, veikali pielieto dažādas mārketinga stratēģijas, lai pielāgotos patērētāju satraukumam.

Gulbes ieskatā, runas par pamatotu cenu kāpšanu un produktu sadārdzināšanos patlaban ir priekšlaicīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Specializējušies basketbolā

Monta Glumane, 05.04.2019

Online menedžeris Rūdolfs Rudzītis (no kreisās), izpilddirektors un līdzīpašnieks Ernests Moruss un menedžeris, līdzīpašnieks Salvis Mētra. Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja veidot specializētu basketbola veikalu attaisnojusies, bet plašākai attīstībai iespējas saredz interneta vidē

Basketbola preču veikala Pro Basketball dibinātājs Ernests Moruss jau kopš bērnības bija sapņojis par sava veikala atvēršanu, tādēļ 2015.gadā viņš pameta tā laika darbu, apvienoja spēkus kopā ar biznesa partneri Salvi Mētru un uzņēmās risku jauna uzņēmuma dibināšanā.

Izglīto klientus

«Biju pirmais, kurš pārliecināja cilvēkus, ka basketbola preces var tirgot kā atsevišķu kategoriju. 2008. - 2009. gadā bija parādījušies skriešanas inventāra veikali. Jau kādu laiku bija arī hokeja preču veikali. Es nespēju saprast, kāpēc basketbolam, kas ir otrs izplatītākais sporta veids, nav sava specializētā veikala. Bija ierasta lieta, ka jauniešu vecāki ļoti daudz apavus pasūtīja no ārzemēm, piemēram, no Amerikas, līdz ar to daļa naudas no Latvijas tirgus aizgāja citur,» biznesa pirmsākumus atceras veikala Pro Basketball līdzīpašnieks E. Moruss. Galvenā atšķirība starp sporta preču veikaliem, pēc E.Moruss domām, jau ir pateikta nosaukumā. Pro Basketball galvenais mērķis - lai klients būtu pārliecināts, ko iegādājies, jo visi apavi neder visiem cilvēkiem. Ņemot vērā šo iemeslu, veikala darbinieki izglīto klientus. Katru jauno apavu modeli viņi paši arī testē, lai varētu sniegt objektīvāku viedokli par produktu. «Zīmols kopējo vilcienu dzen ar milzu mārketingu un influenceru vidi. Mūsu uzdevums ir jauno modeli piemeklēt tam, kam tas vislabāk atbilst, un tas mūs atšķir no jebkura cita veikala. Ļoti bieži cilvēki vēlas jaunākos kāda zīmola apavus, kuri ir dārgākie veikalā, bet mēs nepārdodam, ja tas neatbilst konkrētajam cilvēkam. No biznesa viedokļa nepareizi, » stāsta E.Moruss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Novērojam, ka "Rimi" e-veikalā vidējā pirkuma summa ir krietni lielāka nekā tā ir veikalā," biznesa portālam db.lv pastāstīja "Rimi Latvia" e-komercijas formāta direktors Didzis Kirstuks.

Tas, ka vidējā pirkuma summa e-veikalā ir lielāka, skaidrojams ar faktu, ka klienti, iepērkoties e-veikalā, biežāk veic lielāka apjoma pirkumus, kas paredzēti visai nedēļai.

Kā pastāstīja D. Kirstuks, "Rimi" e-veikalam esot jau vairāki tūkstoši regulāro pircēju un klientu skaits ik nedēļu pieaug. Kopumā e-veikala pircēju skaita pieaugums pārsniedzot sākotnējās prognozes.

"Prognozējam šogad "Rimi" e-veikalam strauju klientu pieaugumu un pastāvīgi strādājam pie kapacitātes palielināšanas, jo interese no klientu puses ir ļoti liela. Mūsu mērķis šogad ir kļūt par vienu no lielākajiem pārtikas tirgotājiem interneta vidē Latvijā," sacīja D. Kirstuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Jūrmalā aktivizējušies auto zagļi

Lelde Petrāne, 05.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmala ir viena no populārākajām vietām Latvijā, kur tūristi un atpūtnieki bieži pārvietojas ar jauniem un moderniem spēkratiem. Taču, sākoties atpūtas sezonai, to steidzas izmantot arī auto zagļi.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (RSA Grupa) jaunākie dati liecina - ja līdz Jāņiem Jūrmalā šogad tika apzagti tikai pieci auto, tad līdz jūlija sākumam tieši Jūrmalā apzagto spēkratu skaits palielinājies līdz 18, bet trīs ir nozagti. Salīdzinot šā un pērnā gada attiecīgo laika periodu, palielinājusies arī vidējā atlīdzība, kas izmaksāta Baltas klientiem transportlīdzekļa apzagšanas vai zādzības gadījumā.

Acīmredzams, ka zagļi tīko pēc arvien jaunākām automašīnām un dārgākām lietām, kas atstātas auto salonos. Pērn vidējā atlīdzību summa par vienu auto apzagšanas vai zādzības gadījumu bija 496 lati, taču šogad šis rādītājs ir pieaudzis līdz 571 latam par vienu gadījumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu krīzes laikā daudzas nacionālās ekonomikas saņēmušas valdību un ārvalstu aizdevēju finansiālo atbalstu, kas rezultējies lielākos izdevumos, aizņēmumos un vairumā gadījumu - augošā valsts parādā.

Daļēji pateicoties finanšu krīzei, dažas valstis un ekonomikas šobrīd ir ievērojami sliktākās pozīcijās, runājot par parādu, nekā citas, norāda CNBC, kas savā interneta vietnē publicējusi pasaulē lielāko valstu - parādnieču topu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nokia pārdos luksusa klases mobilo tālruņu struktūrvienību Vertu Zviedrijas investīciju grupai EQT VI, informē Somijas kompānija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs nekādā veidā neliekam paralēles man un veikalam, jo mēģinam panākt rezultātus ar saturu. Kā piemērs pasaules praksē kalpo arī vairāki zināmi urbānās kultūras zīmoli, kuri ir bijuši nosaukti savu īpašnieku vārdos, kā piemēram - G Unit, Snoop Dogg, Outkast, tas ilgtermiņā var būt kā piektais ritenis. Labāk, ja tā ir neatkarīga lieta,» biznesa portālam Db.lv saka apģērba veikala Hood shop īpašnieks, mūziķis Ozols jeb Ģirts Rozentāls.

Ar veikala telpām Brīvības ielā skatuves mākslinieks saistīts aptuveni 15 gadus. Iepriekš mūziķim piederēja veikals «Street shop», taču izteikts hip-hop veikals bija zaudējis savu aktualitāti gan tā īpašniekam, gan patērētājiem. Nāca laiks, kad «snīkeru» apavu kultūra sāka kļūt aizvien populārāka, gan pasaulē, gan Austrumeiropā. «Man laicīgi atnāca informācija no kosmosa, jutu, ka kaut kas ir jāmaina un aiztaisījām ciet veikalu Street shop, kas bija darbojies desmit gadus un atvērām šo – Hood shop,» atceras Ģ.Rozentāls. Šogad veikals svin piecu gadu pastāvēšanas jubileju. Par godu tam, ik pa laikam veikals izlaidīs preces ar dizainu, kas saistīts ar šiem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru