Sakarā ar Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk tekstā NBS) iesniegumu, Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts jaunatnes iniciatīvu centra iesniegumu, Rīgas domes Komunālā departamenta iesniegumiem, Rīgas domes Kultūras departamenta iesniegumiem, Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes iesniegumu, kā arī ņemot vērā Latvijas Republikas Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienesta iesniegumu, ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums par satiksmes ierobežojumiem valsts svētkos.

Rīkojumā ņemts vērā, ka Latvijas Republikas proklamēšanas 90.gadadienas svētku ietvaros Rīgā notiks: no 14. līdz 18.novembrim gaismas festivāls Staro Rīga; 14.novembrī no plkst.13.00 Rīgas domes Komunālā departamenta rīkots pasākums Meža kapos pie J. Čakstes pieminekļa; 14.novembrī no plkst.10.00 līdz plkst.20.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots pasākums bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13; 15.novembrī no plkst.10.00 līdz plkst.20.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots pasākums bērniem un jauniešiem ar speciālām vajadzībām Rīgas Latviešu biedrības namā, Merķeļa ielā 13; 17.novembrī no plkst.18.30 līdz plkst.21.00 Valsts jaunatnes iniciatīvu centra rīkots svētku koncerts Latvijas Nacionālajā operā, Aspazijas bulvārī 3; 17.novembrī plkst.21.00 NBS vienību militārās parādes ģenerālmēģinājums 11.Novembra krastmalā; 18.novembrī: plkst.11.00 ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa; plkst.14.00 NBS vienību militārā parāde 11. Novembra krastmalā.

Rīgā tiek uzsākta jaunā Rail Baltica tilta izbūve, informē pilnsabiedrība BERERIX.

Turpinot Rail Baltica Rīgas Centrālā mezgla izbūvi, būvniecību veic pilnsabiedrība BERERIX, būvuzraudzību nodrošina Egis-Deutche Bahn. Tilta būvniecības darbi sākti ar divu balstu izbūvi Daugavas labajā krastā, pavasarī būvēs pirmo balstu ūdenī.

Šis būs dzelzsbetona tilts arhitektoniski slaidām un skaistām līnijām. Vienlaikus tilts vizuāli nemainīs Rīgas panorāmu un neaizēnos esošo tiltu. Jaunā tilta balsti ūdenī atradīsies tieši pretī tilta balstiem, neradot jaunus ierobežojumus Daugavas kuģojamībai.

“Tilta būvniecība ir nākamais nozīmīgais izbūves posms Rīgas centra savienošanai ar lidostu, kuru jāsāk, lai Rail Baltica nodrošinātu pasažieru pārvadājumus 2030. gadā. Esošā dzelzceļa tilta kapacitāte nodrošināt pasažieru un kravu plūsmas ir tuvu maksimumam, un nepieciešams jauns tilts,“ skaidro Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris. “Tilta būvprojekts ir lielisks apliecinājums inženieru spējai atrisināt vissarežģītākos uzdevumus – apvienot dzelzceļa infrastruktūrai nepieciešamās slodzes un izturību ar UNESCO vēsturiskā centra prasībām.”

Ekonomisku apsvērumu dēļ Tallink noņem no līnijas vienu prāmi; autopārvadātāji neizpratnē

Lai uzlabotu darbības efektivitāti un rentabilitāti, AS Tallink Grupp nule kā paziņojis par prāmja Romantika pārcelšanu maršrutā Tallina–Stokholma, atstājot Rīgas virzienā vienu pašu prāmi Isabelle, kas kursēs katru otro dienu. Autopārvadājumu kompānijām šis lēmums izraisījis neapmierinātību, jo bijis pilnīgi negaidīts, liekot pārplānot maršrutus nokļūšanai Zviedrijā.

Nelāga attieksme

«Tā tās lieta nedara, ja ir vēlēšanās biznesā ilgstoši darboties,» par pēkšņo Tallink paziņojumu sašutis starptautisko transporta un loģistikas pakalpojumu kompānijas SIA Altreks valdes priekšsēdētājs Lauris Fišers. Viņam nav izprotama prāmju līnijas rīcība, ik pa laikam šajā maršrutā mainot prāmju kursēšanu. Tas tikai liecinot, ka Tallink nerēķinās ar saviem klientiem un izturas tā, it kā pārvadājumu kompānijas savu biznesu neplānotu. Lai nodrošinātu pakalpojumus klientiem, Altreks nāksies pārplānot maršrutus, izmantojot prāmju satiksmi uz Zviedriju no citām Baltijas jūras ostām gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs. Viņaprāt, izveidojusies situācija ir iespēja citām prāmju līnijām, kā Stena Line vai DFDS, ieņemt tukšo vietu Rīgā, norāda L. Fišers. Komersanti var izmantot aprīlī turp un atpakaļ ieviesto vienu papildu reisu maršrutā Ventspils–Nīneshamna (Zviedrija), saka Stena Line Freight reģionālais vadītājs Baltijas valstīs, Krievijā un NVS Aivars Tauriņš.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstīja Rīgas domes lēmuma projektu "Par prāmju satiksmes pāri Daugavai starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi, Rīgā būvniecības ieceres akceptēšanu".

Satiksmes departamenta virzītā būvniecības iecere izstrādāta sadarbībā ar Rīgas reģiona Attīstības aģentūru. Projektā paredzēts prāmju piestātnes izvietot Zilajā ielā Bolderājā, un Meldru ielā Vecmīlgrāvī, kā arī atjaunot ielas aptuveni 1,5 kilometru garumā.

Projekta ietvaros ir veiktas veikti pētījumi par izstrādāta transporta kustību, izstrādāta iespējamo ierobežojumu shēma, apzināti prāmji tirgū un izstrādāts biznesa plāns. Pētījumā konstatēts, ka prāmja izviešana būtu finansiāli un sociāli izdevīga un tas būtu rīdziniekiem draudzīgs projekts, kas ļautu samazināt transporta plūsmu pilsētas centrā. Satiksmi pār Daugavu varētu nodrošināt divi prāmji, kas stundā varētu pārvadāt 30-40 kravas automašīnas un pasažierus. Prāmis Daugavu varētu šķērsot 20 minūšu laikā Prāmju satiksmi starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi varētu sākt divu gadu laikā pēc attiecīgā Rīgas domes lēmuma pieņemšanas.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komiteja atbalstīja Rīgas domes lēmuma projektu Par prāmju satiksmes pāri Daugavai starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi, Rīgā būvniecības ieceres akceptēšanu, Db.lv informēja Rīgas dome.

Satiksmes departamenta virzītā būvniecības iecere izstrādāta sadarbībā ar Rīgas reģiona Attīstības aģentūru. Projektā paredzēts prāmju piestātnes izvietot Zilajā ielā Bolderājā, un Meldru ielā Vecmīlgrāvī, kā arī atjaunot ielas aptuveni 1,5 kilometru garumā.

Projekta ietvaros ir veiktas veikti pētījumi par izstrādāta transporta kustību, izstrādāta iespējamo ierobežojumu shēma, apzināti prāmji tirgū un izstrādāts biznesa plāns. Pētījumā konstatēts, ka prāmja izviešana būtu finansiāli un sociāli izdevīga un tas būtu rīdziniekiem draudzīgs projekts, kas ļautu samazināt transporta plūsmu pilsētas centrā. Satiksmi pār Daugavu varētu nodrošināt divi prāmji, kas stundā varētu pārvadāt 30-40 kravas automašīnas un pasažierus. Prāmis Daugavu varētu šķērsot 20 minūšu laikā Prāmju satiksmi starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi varētu sākt divu gadu laikā pēc attiecīgā Rīgas domes lēmuma pieņemšanas.

Sakarā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 98. gadadienas svinību pasākumiem 18. novembrī pilsētā ieviesīs satiksmes ierobežojumus.

No 17. novembra plkst. 18.00 līdz 18. novembrim plkst. 23.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai. Daļēji satiksmes ierobežojumi 11. novembra krastmalā tiks ieviesti jau no 17. novembra rīta. Savukārt transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt minētajā šajā ielas posmā būs liegts no 16. novembra plkst. 20.00.

No 17.novembra plkst. 18.00 līdz 18.novembra plkst. 23.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Poļu gātē un Bīskapa gātē, posmā no 11.novembra krastmalas līdz ielai, kas atrodas paralēli 11.novembra krastmalai.

18.novembrī no plkst. 18.00 līdz plkst. 19.15 slēgs transportlīdzekļu satiksmi:

Prāmju operatoram Stena Line izdevies sasniegt īsāko tranzīta laiku jaunā konteineru vilciena Jivu-Rīga kravas piegādei uz Skandināviju.

Pirmais vilciens maršrutā Jivu-Zabaikaļska-Rīga galapunktā ieradās sestdien, 5.novembrī, jeb 13 dienas no brīža, kad tas izbrauca no Ķīnas, tādējādi apliecinot, ka šis ir ātrākais sauszemes koridors kravām uz Skandināviju, un to izdevies īstenot, pateicoties prāmju kompānijai Stena Line, kas piedāvā prāmju maršrutu no Ventspils uz Nīneshamnu.

Kompānijas piedāvāto prāmju reisu biežums pašreiz ir deviņas reizes nedēļā, taču nākamajā gadā tiek plānots kapacitāti palielināt par 30%. Tādējādi 17 dienu laikā no brīža, kad krava pametīs Ķīnu, to būs iespējams nogādāt galvenajos patēriņa centros Skandināvijā (Oslo/Stokholmu/Gēteborgu). Tas ir jaunums steidzamiem, bet vērtīgiem sūtījumiem transporta pasaulē.

Sāremā pašvaldība nolēmusi sākt sarunas ar Igaunijas kompāniju «Kihnu Veeteed» par prāmju satiksmes atjaunošanu starp Mentu un Ventspils ostām, vēstīja Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR.

«Kihnu Veeteed» bija vienīgā kompānija, kas piedalījās publiskajā iepirkuma konkursā ar diviem kuģiem, no kuriem viens tika atzīts par piemērotu konkursa nosacījumiem. Pašvaldība tagad sagaida, ka kompānija 15 dienu laikā iesniegs konkrētu piedāvājumu.

Ja būs iespējams, prāmju satiksme starp Mentu un Ventspili tiks atjaunota nākamajā vasarā.

Veiksmīga iepirkuma gadījumā uzvarētājs «Kihnu Veeteed» iegūs piecu gadu līgumu Mentu-Venspils prāmju līnijas apkalpošanai.

Pašvaldība sagaida, ka regulāra prāmju satiksme ik gadu sezonā no 1.jūnija līdz 31.augustam tiks nodrošināta vismaz trīs reizes nedēļā. Precīzāks prāmju satiksmes periods, grafiks un biežums tiks noteikts līgumā.

Igaunijas prāmju operators "Tallink" nākamajos pāris gados neplāno atjaunot prāmju satiksmi starp Rīgu un Stokholmu, apstiprināja "Tallink" pārstāvji, jautāti par kompānijas pašreizējiem plāniem attiecībā uz prāmju satiksmi Latvijā.

Kompānijā norādīja, ka lēmums par prāmju satiksmes atjaunošanu no Rīgas nav mainījies, jo "Tallink" joprojām vairāk koncentrēsies uz esošo maršrutu starp Igauniju, Somiju un Zviedriju rentabilitātes uzturēšanu un palielināšanu.

Tāpat "Tallink" pārstāvji skaidroja, ka kompānija joprojām neredz prāmju satiksmes pieprasījumu, kāds tas bija pirms Covid-19 pandēmijas, papildinot, ka galvenokārt ekonomisko un finansiālo situāciju ietekmē gan pandēmijas izraisītās sekas, gan arī karš Ukrainā.

Tādējādi, kamēr pastāv ekonomiskās un ģeopolitiskās situācijas satricinājums, kompānija koncentrēsies uz pamatuzņēmuma rentabilitāti un alternatīvajiem ieņēmumu avotiem, piemēram, "Tallink" kuģu nomu, norādīja kompānijā.

Sakarā ar Saeimas un Valsts prezidenta drošības dienesta, Rīgas domes Kultūras departamenta un Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) iesniegumu ir sagatavoti Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumi, kuros ņemts vērā, ka Rīgā notiks:

• 17.novembrī plkst. 21.00 NBS vienību militārās parādes ģenerālmēģinājums 11.Novembra krastmalā;

• 18.novembrī plkst. 10.00 ekumēnisks dievkalpojums Doma baznīcā;

• plkst. 11.15 svinīga ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa;

• plkst. 14.00 NBS vienību militārā parāde 11.Novembra krastmalā;

• no plkst. 19.30 līdz plkst. 20.30 svinīgs pasākums pie Brīvības pieminekļa un Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna;

• plkst. 20.30 svētku uguņošana no A-B dambja, informēja Rīgas dome.

Rīkojumā noteikts, ka transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot NBS transportlīdzekļus ar Rīgas Garnizona un Latvijas Republikas Saeimas un valsts prezidenta drošības dienesta speciālām caurlaidēm):

Iecere jau šovasar atklāt prāmju satiksmi starp Ventspili un Igaunijas Sāremā salu acīmredzot būs jāatliek, jo sagatavošanās darbi ievilkušies garumā, ziņo Sāremā laikraksts «Saarte Haal».

«Lai gan cerējām atklāt prāmju satiksmi jau 2019.gada vasarā, tomēr ar šo maršrutu saistītās procedūras dažādu iemeslu dēļ diemžēl ieilgušas,» avīzei pastāstījis Sāremā pašvaldības vadītājs Madiss Kallass. Pēc viņa teiktā, prāmju līniju, visticamāk, izdosies atklāt 2020.gadā.

Igaunijas kompānija «Arenguruum» pērn martā pēc Sāremā biznesa un nevalstisko organizāciju asociācijas «Saarte Koostookogu» pasūtījuma veica pētījumu, kas liecināja, ka prāmju satiksme starp Sāmsalu un Latviju būtu sociālekonomiski izdevīga, tomēr tā, visticamāk, būtu nerentabla, ja notiktu tikai uz komerciāliem pamatiem.

Tika lēsts, ka maršrutā Mentu-Ventspils saskaņā ar optimistiskām prognozēm pirmajos gados būtu vajadzīgas dotācijas, kas pārsniegtu 100 000 eiro gadā, tomēr astoņu gadu laikā tas kļūtu pašpietiekams. Pesimistiskā scenārija gadījumā šim maršrutam būtu nepieciešami 300 000 eiro gadā, bija norādīts pētījumā.

Prāmju satiksmes izveidošana starp Igaunijas Sāremā salu un Latviju būtu sociālekonomiski izdevīga, tomēr tā, visticamāk, būtu nerentabla, ja notiktu tikai uz komerciāliem pamatiem, secināts pētījumā, ko pēc Sāremā biznesa un nevalstisko organizāciju asociācijas Saarte Koostookogu pasūtījuma veikusi Igaunijas kompānija Arenguruum.

Pētījumā tika analizētas iespējas sākt satiksmi maršrutā Mentu - Ventspils un Kuresāre - Rīga. Kompānija Kihnu Veeteed ir ieinteresēta ar prāmi Reet nodrošināt satiksmi maršrutā Mentu - Ventspils, bet kompānija Sea Wolf Express ar peldlīdzekli A-902 - maršrutā Romasāre - Rīga.

Maršrutam Mentu - Ventspils atbilstoši optimistiskai prognozei pirmajos gados būtu nepieciešams vairāk nekā 100 000 eiro atbalsts gadā, tomēr tas astoņu gadu laikā kļūtu pašpietiekams. Pesimistiskā scenārijā gadā šim maršrutam būtu nepieciešami 300 000 eiro gadā, norādīts pētījumā.

Tajā uzsvērts, ka optimistiskā scenārija gadījumā maršruta Mentu - Ventspils atvēršana tūristu pieplūduma dēļ Sāremā dotu sociāliekonomisku labumu divus līdz trīs miljonus eiro gadā, bet piesardzīga scenārija gadījumā - vienu līdz divus miljonus eiro gadā. Pozitīvā gadījumā pa jūru Sāremā gadā ierastos papildu 10 000 līdz 20 000 tūristu, bet pesimistiskā gadījumā - 7000 - 11 000 tūristu.

Prāmju operatora Stena Line prāmjiem Liepājas ostā saglabāsies visi labvēlīgie nosacījumi, kas 2012.gadā bija noteikti iepriekšējam prāmju operatoram - Scandlines.

Prāmjiem piešķirta speciāla ostas maksas atlaide, nosakot vienu pastāvīgu ostas maksu - 200 eiro par katru ostas apmeklējumu. Šajā summā ietverta kanāla, loču, pasažieru, piestātnes, tonnāžas un sanitārā maksa.

Terminēta atlaide 80% apmērā piešķirta arī prāmju apkalpotājai - LSEZ SIA Terrabalt - par ostas kopējās infrastruktūras lietošanu kravām, kuras tiek nosūtītas vai saņemtas ar kravas - pasažieru prāmjiem. Atlaide piešķirta līdz 2013.gada beigām.

Lēmums bijis nepieciešams, lai jaunais prāmju operators Stena Line nemainītu savu politiku attiecībā uz prāmju maršrutiem Baltijas jūrā un saglabātu līniju Liepāja - Trāveminde, skaidroja Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Guntars Krieviņš.

1. oktobrī juridiski noslēgsies darījums starp prāmju operatoriem Scandlines un Stena Line, pārņemot Latvijas prāmju maršrutus.

Lai arī jaunais īpašnieks būtiskas pārmaiņas pagaidām nesola, Liepājas ostā cer uz jaunu prāmju līniju un kravu apgrozījuma pieaugumu. «Stena Line formāli pārņems prāmju maršrutus no Scandlines 1.oktobrī. Pirmās nedēļas mēs strādāsim pie integrācijas,» DB atklāj Stena Line korporatīvo komunikāciju direktors Joakims Kendals.

Prāmjus Liepājas ostā apkalpo Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) SIA Terrabalt. Uzņēmuma valdes loceklis Āris Ozoliņš uzsver, ka divu gadu laikā, kopš Liepājas osta, pateicoties Scandlines, atguva prāmju līniju, ir audzis prāmju noslogojums un reisu skaits. «Pirms divarpus gadiem Scandlines atgriezās Liepājā ar vienu prāmi divas reizes nedēļā, bet tagad ir divi prāmji četras reizes nedēļā. Prāmju noslogotība ir pieaugusi.

2016.gada oktobrī Ventspils ostā sasniegts jauns viena mēneša laikā uz un no prāmjiem pārvadāto kravu (Ro-Ro) apjoms – 205,1 tūkstoši tonnu, informē Ventspils brīvostas pārvaldes pārstāvji.

Astoņas reizes nedēļā prāmji kursē uz Nīneshamnas ostu Zviedrijā, bet vienu reizi – uz Travemindi Vācijā.

Šī gada 10 mēnešos ro-ro kravu apjoms Ventspils ostā palielinājies līdz 1,7 miljoniem tonnu, un tas ir par 14% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, kā arī vairāk nekā Rīgas un Liepājas ostai kopā, attiecīgi 207 un 535 tūkstoši tonnu. Rekordliels apjoms apstrādāts oktobrī – 205,1 tūkstostis tonnu, kas ir šobrīd lielākais ro-ro kravu apjoms viena mēneša laikā Ventspils ostas vēsturē. Līdz šim visvairāk Ro-Ro kravu viena mēneša laikā bija 2011.gada oktobrī – 188,9 tūkstoši tonnu.

Latvijā prāmju satiksme šobrīd ir pietiekami intensīva, pauda Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji, komentējot iespējas tuvākajā laikā atklāt jaunas prāmju līnijas.

SM norādīja, ka patlaban prāmis no Ventspils uz Nīnashamnu Zviedrijā kursē astoņas reizes nedēļā, savukārt prāmis no Liepājas uz Trāvemindi Vācijā kursē sešas reizes nedēļā.

Tāpat SM skaidroja, ka pagājušajā gadā ro-ro jeb "roll on/roll off" kravu pārvadājumu apmēri caur Latvijas ostām nedaudz samazinājās un papildu jaunas prāmju līnijas nav bijis iespējams atklāt.

Vienlaikus ministrijā norādīja, ka, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, Latvijas ostās pērn kopā pārvadātais apmērs - 172 570 transporta vienību, joprojām ir nozīmīgs, uzsvēra SM.

Jau rakstīts, ka pagājušajā gadā Latvijas ostās pārkrāva 3,402 miljonus tonnu ro-ro kravu, kas ir par 12,4% mazāk nekā 2022.gadā.

Sakarā ar NATO Rīgas samita 2006 rīkošanu Latvijas Republikā 28. un 29. novembrī, kā arī ievērojot Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas vēstuli un Latvijas Republikas Jūras spēku komandiera vēstuli, ir sagatavots Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojums, kurā noteikts, ka transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot operatīvo transportu un transportlīdzekļus ar caurlaidēm, kuras izsniedz Latvijas Republikas Saeimas un Valsts prezidenta Drošības dienests, Drošības policija un Valsts policijas caurlaižu birojs):

No 25. novembra no plkst. 00.00 līdz 29. novembra plkst. 19.00:

- autostāvvietā pie Latvijas Nacionālās operas.

No 26. novembra no plkst. 12.00 līdz 29. novembra plkst. 19.00:

- Kārļa Ulmaņa gatvē (abos virzienos), posmā no Beberbeķu ielas līdz Upesgrīvas ielai;

- Ciema ielā;

- Gaviezes ielā, posmā no Čuguna ielas līdz Mūkupurva ielai;

- Mūkupurva ielā, posmā no Gaviezes ielas līdz lidostas "Rīga" apvedceļam;

- Mežmalas ielā;

- Rikšotāju ielā;

- Gramzdas ielā, posmā no Zolitūdes ielas līdz Mūkupurva ielai;

- Priedaines ielā, posmā no Zolitūdes ielas līdz Mūkupurva ielai;

- Grenču ielā, posmā no Mūkupurva ielas līdz Zebrenes ielai;

- Zebrenes iel, posmā no Grenču ielas līdz Valtaiķu ielai;

Divas savstarpēji konkurējošas akciju sabiedrības rosinājušas Daugavu padarīt par kuģojamu kanālu. Viena no sabiedrībām pēdējā laikā tiekas ar pensionāriem, aģitējot iegādāties tās akcijas. Viens no pārliecinātājiem ir aktieris Rolands Zagorskis, vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

Izveidotas divas akciju sabiedrības. Viena pārstāv solīdus uzņēmējus, politiķus un advokātus. Šo cilvēku tuvākie plāni ir par Eiropas naudu izvērtēt iespējas Daugavas bagarēšanai un ja šādas iespējas ir, tad par Eiropas investoru naudu Daugavu savienot ar Dņepru, izveidojot kuģojamu transporta ceļu.

Otrai akciju sabiedrībai Ūdens enerģētikas un transporta sistēma Rīga – Hersona – Astrahaņa plāni ir Daugavu bagarēt līdz pat Volgai un būtiskās izmaiņas upes gultnē var pat appludināt Pļaviņas.

Pēdējā laikā tā tiekas ar pensionāriem un aģitē iegādāties akciju sabiedrības akcijas. Prezentācijas sākumā noskaņu rada aktieris un uzņēmuma dalībnieks Rolands Zagorskis.

Pie Saulkalnes pār Daugavu plānots būvēt apvienoto dzelzceļa un autotransporta tiltu, kura izmaksas varētu būt apmēram 200 miljonus eiro, liecina valdībā zināšanai pieņemtais Satiksmes ministrijas (SM) informatīvais ziņojums "Par apvienoto tiltu pār Daugavu".

Atbilstoši dzelzceļa projektam "Rail Baltica" šajā vietā pār Daugavu plānots "Rail Baltica" pamattrases šķērsojums. SM uzsver, ka apvienotā tilta pār Daugavu būvniecība nodrošinās valsts Rīgas apvedceļa posma A4 Baltezers-Saulkalne pārbūvi un Rīgas apvedceļa posma A5 Salaspils-Babīte pilnvērtīgu savienojumu, kā arī sniegs pozitīvu pienesumu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" multimodalitātei un dos ieguldījumu Latvijas transporta sistēmas pilnveidei kopumā.

Ziņojumā skaidrots, ka tāpat izskatīta iespēja būvēt arī divus atsevišķus tiltus - vienu dzelzceļam un vienu autotransportam -, tomēr, ja tiktu būvēti divi atsevišķi tilti, to aptuvenās kopējās izmaksas būtu 240 miljonus eiro, no kurām aptuvenās dzelzceļa tilta izmaksas veidotu 110 miljonus eiro, bet autoceļa tilta izmaksas - 130 miljonus eiro. Veicot apvienotā tilta būvniecību, izmaksas veidotu aptuveni 199 milj. eiro, no kurām aptuvenās autoceļu daļas izmaksas sastādītu 89 milj. eiro. Apvienotā tilta būvniecības līdzfinansēšanai plānots piesaistīt 2021.-2027.gada Eiropas Savienības daudzgadu budžeta Militārās Mobilitātes programmu.

Salu tilta rekonstrukcijas darbi, kas saistīti ar satiksmes ierobežojumiem, tiks sākti pēc Jāņiem, šodien pastāstīja Salu tilta rekonstrukcijas darbu būvuzraugs, Rīgas domes Satiksmes departamenta būvdarbu vadības nodaļas vadītājs Uģis Broža.

Precīzs būvdarbu sākšanas datums pagaidām gan netiek nosaukts, norādot, ka ir sākti sagatavošanās darbi un vispirms jāizveido būvdarbiem nepieciešamā infrastruktūra.

Salu tilta rekonstrukcijas darbi tiks organizēti trīs posmos, nepārtraukti nodrošinot satiksmi vismaz divās joslās katrā virzienā. Būvdarbu pirmajā posmā tiks slēgtas abas vidējās joslas, pēc tam tiks slēgtas divas joslas virzienā uz Pārdaugavu, bet trešajā posmā rekonstruēs atlikušās divas malējās joslas virzienā uz centru.

Būvdarbu laikā tiks nodrošināta nepārtraukta kustība arī gājējiem un velosipēdistiem. Rekonstrukcijas gaitā gājēju tuneļos tiks ierīkots apgaismojums, videonovērošana, bet sienas pārklātas ar antigrafiti pārklājumu.

Uzņēmumi "Stena Line" un "Noord Natie Ventspils Terminals" (NNVT) ir parakstījuši līgumu uz 20 gadiem, vienojoties par pastāvīgu prāmju satiksmi no Ventspils brīvostas, informē "Stena Line".

Uzņēmums norāda, ka šim ilgtermiņa līgumam ir būtiska loma, paplašinot "Stena Line" darbību Baltijas jūrā un uzlabojot satiksmi maršrutā starp Ventspili un Nīnashamnu Zviedrijā. 2021.gadā šajā maršrutā sāks kursēt divi lieli RoPax prāmji, par 30% palielinot kravu pārvadājumu apjomu.

"Stena Line" satiksmi starp Ventspili un Nīnashamnu uzsāka 2012.gadā. Kopš tā laika prāmju kustības intensitāte ir divkāršojusies no viena prāmja un 10 reisiem nedēļā uz attiecīgi diviem prāmjiem un 24 reisiem nedēļā.

"Stena Line" nesen paziņoja, ka 2021.gadā plāno paplašināt savu darbību, izmantojot divus modernus RoPax prāmjus un tādējādi palielinot maršruta kravu pārvadājumu apjomu par 30%. Uzņēmums informē, ka jaunie prāmji "Stena Scandica" un "Stena Baltica" arī pasažieriem piedāvās lielākas ērtības. Prāmji tiks aprīkoti ar tādām ilgtspējīgām tehnoloģijām kā hibrīdām izplūdes gāzu attīrīšanas iekārtām un balasta ūdens attīrīšanas sistēmām, kā arī ar dažādiem degvielas efektivitātes uzlabojumiem.

Stena Line liks jaunākus prāmjus; mudinās uz bezpavadības pārvadājumiem

To Dienas Biznesam norāda zviedru kompānijas Stena Line (SL) kravu pārdošanas direktors Baltijas un NVS valstīs, SIA Stena Line valdes loceklis Oskars Osis.

Vai Latvijas virzienā jums ir kāda konkurence, neesat kā monopolisti?

Konkurenti prāmju biznesā ir līdzvērtīgi spēlētāji. Nevar saukt par konkurentu sauszemes pārvadājumus Rietumeiropas virzienā. Par konkurentiem šajā reģionā uzskatu DFDS Seaways, Tallink un Transfennica Rietumeiropas un Skandināvijas pārvadājumos no Klaipēdas, Rīgas un Paldiskiem. SL no Lietuvas un Igaunijas pārvadājumus neveic. Pārvadājumus Skandināvijas virzienā (Ventspils‒Nīneshamna) izmanto Latvijas un Lietuvas klienti. Tā kā Lietuvas tirgus ir lielāks, ap 65% no šiem klientiem ir Lietuvas pārvadātāji. Savienojumā ar Rietumeiropu (Liepāja‒Trāveminde) lielākais pārvadātāju segments – ap 65% ‒ ir igauņi ģeogrāfiskā novietojuma dēļ, jo Igaunijas šoferis, nostrādājot vienu maiņu, var ievērot darba un atpūtas režīmu, pēc tam piegādāt kravu Rietumeiropai.

Prāmju bizness Liepājā un Ventspilī konkurē un attīstās; līniju skaitu atzīst par optimālu, neizslēdzot jaunus maršrutus.

Abās Latvijas rietumu ostās prāmju prioritāte ir kravu pārvadājumiem, kaut Ventspilī ir vairāk pasažieru vietu un infrastruktūra labāk piemērota pasažieru apkalpošanai. Lielākais prāmju operators Ventspilī un Liepājā ir Stena Line, tomēr šīs ostas iekļautas arī citu operatoru maršrutos, kas savieno Eiropu vai Skandināviju ar Krieviju.

Stena Line prāmji apkalpo vairākus tirgus segmentus. Viens ir industriālie klienti, otrs - autopārvadātāji, bet trešais prāmju klientu loka sektors ir loģistikas operatori, kas veido preču piegādes ķēdes, iekļaujot tajās arī prāmju maršrutus. Ventspilī iebrauc arī Finnlines prāmji, kas savieno Vāciju un Krieviju, bet Ventspils ir starposta, kurā kravas un pasažierus uzņem pa ceļam.

Latvijas un Krievijas autopārvadātāju asociācija Latvijas auto, ASMAP un Liepājas speciālā ekonomiskā zona parakstījušas trīspusēju memorandu par sadarbību autopārvadājumu jomā caur Liepājas ostu, attīstot prāmju līniju Liepāja – Lībeka (Traveminde) Vācija.

Tas noticis Latvijas – Krievijas starpvaldību komisija sēdes laikā, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas Līga Ratniece-Kadeģe.

Parakstītais memorands nosaka un atbalsta programmu par starptautisko autopārvadājumu organizēšanu Latvijas un Krievijas teritorijā, tirgus sakārtošanu un tranzīta pārvadājumu attīstību.

«Krievija no savas puses ir iecerējusi caur Latviju un Liepājas ostu uz Eiropu novirzīt katru ceturto autopārvadātāju – tas liecina par vērienu un ieguvumiem ilgtermiņa sadarbībai,» norāda Liepājas mērs un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas valdes priekšsēdētājs Uldis Sesks.

Parakstītais memorands nosaka arī ekonomiskās attīstības veicināšanu abās valstīs, veidojot tranzīta koridoru ilgtermiņā, sakārtojot robežkontroli un auto rindas uz abu valstu robežām, kā arī paredz ceļu infrastruktūras sakārtošanu gan Latvijas, gan Krievijas pusē. Sadarbība noteikta vismaz uz desmit gadiem, bet projekta ekonomiskā dzīvotspēja jāizvērtē divu mēnešu laikā.

Igaunijas Sāremā pašvaldība nolēmusi rīkot konkursu, lai izraudzītos prāmju satiksmes operatoru maršrutam starp Mentu ostu Sāmsalā un Ventspili, vēsta reģionālais laikraksts «Saarte Haal».

Operators tiks meklēts uz pieciem gadiem, par konkursa kritēriju nosakot zemāko cenu. Kā laikrakstam «Saarte Haal» sacījusi Sāremā pagasta vecākā vietniece Marili Nītsa, par konkrētām summām vēl nav runa, jo vispirms tiks gaidīti konkursa rezultāti.

«Kad beigsies konkurss, noskaidrosies nepieciešamo subsīdiju apjoms, kuru segšanu gatavojas uzņemties Ventspils brīvosta un Sāremā pašvaldība,» viņa norādījusi.

Pēc Nītsas teiktā, subsīdiju apmēru var noteikt, vienīgi balstoties uz agrākajām šā maršruta izmaksām vai uz kuģu maršrutu analīzi, kas veikta pēc Sāremā biznesa un nevalstisko organizāciju asociācijas «Saarte Koostookogu» pasūtījuma.

Šī analīze liecina, ka prāmju satiksme maršrutā Ventspils-Mentu iespējama vienīgi ar sabiedriskā sektora atbalstu un vajadzīgā summa pirmajos trijos gados varētu sasniegt 900 000 eiro.