Pagājušā gadā kopumā fotoradari fiksējuši 274,25 tūkst. pārkāpumu, no kuriem 235,68 tūkst. pārkāpumu fiksējuši stacionārie, bet 38,57 tūkst. pārvietojamie fotoradari. Kopējā uzliktā naudas soda summa veido 11,99 milj. eiro, liecina Valsts policijas apkopotā informācija.

Gadu iepriekš kopumā tika noformēti 128,36 tūkst. pārkāpumu par 4,98 milj. eiro. Lai gan šķiet, ka pārkāpumu skaits ir krietni audzis, jāmin, ka 2016. gadā uz Latvijas ceļiem darbojās divi pārvietojamie un 40 stacionārie fotoradari. Savukārt pagājušā gada beigās stacionāro radaru skaits pieauga līdz 60. Šogad tiks pieslēgti vēl 40 stacionārie fotoradari un tad to kopējais skaits sasniegs simts, ko arī paredz ieviešanas plāns.

Daži autovadītāji ir spējuši sasniegt jaunus antirekordus ātruma pārsniegšanā un nopelnījuši krietnus sodus, ko fiksējuši stacionārie fotoradari. Vietā, kur atļautais ātrums ir līdz 50 km/h, kāda Porsche Panamera turbo vadītājs braucis ar ātrumu 153 km/h un par to saņēmis 540 eiro naudas sodu. Rekordists, vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 70 km/h pērn bijis kāds Audi A6 autovadītājs, kurš braucis ar 200 km/h un saņēmis līdz ar to 360 eiro lielu naudas sodu. Savukārt stacionārais fotoradars uz Rīgas – Ventspils šosejas fiksējis BMW 530, kurš atļauto 90 km/h vietā braucis ar 219km/h. Vadītājam arī uzlikts naudas sods 360 eiro apmērā.

Lielākā daļa no 20 jaunajiem stacionārajiem fotoradariem atradīsies Rīgā un tās apkārtnē, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) mājaslapā publiskotā karte.

Rīgā fotoradari būs izvietoti Krasta ielā, Brīvības gatvē, Kalnciema ielā, uz Dienvidu tilta nobrauktuves. Divi fotoradari atradīsies uz Jūrmalas šosejas pie satiksmes mezgla ar autoceļu Salaspils-Babīte. Vēl divi fotoradari būs izvietoti uz autoceļa A8 pie divlīmeņu satiksmes mezgla ar autoceļu A5 Salaspils-Babīte.

Viens fotoradars būs izvietots Sējas novadā, Murjāņos, vēl viens Carnikavas novada Garciemā. Tāpat pa fotoradaram būs izvietots pie pievedceļa Muceniekiem, uz Daugavpils šosejas, pie pagrieziena uz Saulkalni, pie jaunās Kokneses šosejas un Mālpils - Ķeguma ceļa krustojuma. Tāpat viens fotoradars būs izvietots pie Jelgavas šosejas krustojuma ar ceļu pie Ozolniekiem.

Šogad Latvijā uz ceļiem parādīsies jaunas dažāda veida satiksmes drošības kontroles ierīces, apstiprināja Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšniece Vineta Mistre.

Līdz pavasarim uz šosejas Tīnūži-Koknese plānots izvietot vidējās kustības ātruma radarus. Tam iepriekš piešķirts finansējums un Ceļu satiksmes drošības direkcija ir veikusi iepirkumu. Provizoriskais datums projekta startēšanai varētu būt 1.aprīlis, norādīja Mistre.

Šādas iekārtas jau iepriekš Latvijā ir testētas. Šīs iekārtas konstatētu transportlīdzekļa vidējo braukšanas ātrumu. Sistēma darbojas šādi - šķērsojot konkrētu ceļa posma robežu pirmā mērierīce nofotografē automašīnas numurzīmi un piefiksē šīs robežas šķērsošanas laiku, savukārt izbraucot no konkrētā ceļa posma transportlīdzeklis atkal tiek nofotografēts. Pēc tam ar atbilstošu metodoloģiju tiek aprēķināts ar kādu vidējo ātrumu transportlīdzeklis pārvietojies konkrētajā ceļa posmā un tas salīdzināts ar šajā vietā oficiāli atļauto braukšanas ātrumu.

Fotoradaru uzturēšanas izmaksas pieaug, biznesa informācijas portālam db.lv pastāstīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Jānis Golubevs.

Ziņa papildināta ar 8.-10. rindkopām

Lai arī visi fotoradari, kas izvietoti uz Latvijas ceļiem, ir apdrošināti, un to bojāšana nerada tiešas izmaksas CSDD vai Valsts policijai, apdrošinātāji turpmāk noteikti ņems vērā ļaundaru nodarīto postažu. Tāpat izmaksas rada arī plānotā apsardzes nodrošināšana, lai pasargātu iekārtas no bojāšanas.

CSDD izsludinātajā iepirkumā par fotoradaru apsardzes nodrošināšanu pieteikušies divi pretendenti un lēmums - kuram no tiem šo pienākumu uzticēt, vēl nav pieņemts. «Prognozējoši šobrīd izskatās, ka mēs lēmumu varētu pieņemt janvārī. Tur ir ļoti apjomīga un tehniska informācija, pie tā strādā speciālisti,» sacīja Golubevs.

Pamatojoties uz Ministru kabineta 8.novembra konceptuālo ziņojumu par stacionāro fotoradaru ieviešanas gaitu, otrdien, 6.decembrī uz Latvijas autoceļiem sāks darboties otrajā kārtā paredzētie 20 stacionārie fotoradari, informē CSDD.

Tas nozīmē, ka kopumā uz Latvijas autoceļiem darbosies 40 stacionārie fotoradari, jo 20 ātruma mērierīces uzstādītas un darbojas pirmās stacionāro fotoradaru ieviešanas kārtas ietvaros.

Stacionāro fotoradaru atrašanās vietas tika izvēlētas, izvērtējot simtiem ceļu satiksmes negadījumu statistiku, melnos punktus un informāciju par ceļu posmiem ar intensīvu satiksmes plūsmu. Triju gadu laikā vietās, kur paredzēts uzstādīt mērierīces, notikuši 495 ceļu satiksmes negadījumi, cietuši 135 cilvēki, bet bojā gājuši astoņi. Vietas izvēlētas un saskaņotas, sadarbojoties CSDD un satiksmes drošībā un satiksmes organizācijā iesaistītajām atbildīgajām institūcijām – Valsts policijai, VAS Latvijas Valsts ceļi un pašvaldībām, kuru administratīvajā teritorijā uzstādīti stacionārie fotoradari.

Cilvēki bija neapmierināti laikā, kad uz Latvijas ceļiem darbojās fotoradari, un neapmierinātība ir jūtama arī tagad, kad fotoradari uz ceļiem vairs nedarbojas, premjers Valdis Dombrovskis pauda neizpratni LR raidījumā Krustpunktā.

«Kad bija fotoradari, bija daudz sūdzību. Kad nav fotoradaru, tad atkal ir slikti,» pauda ministru prezidents.

Viņš norādīja, ka pašreiz uz ceļiem tiek palielināts mobilo ātruma mērierīču skaits, kā arī tiek gatavots deleģējums Ceļu satiksmes doršības direkcijai, kas varētu būt atbildīga par stacionāro oftoradaru ieviešanu. Premjers skaidroja, ka tālāka virzība fotoradaru uzstādīšanā būs pēc tam, kad būs gatavs minētais deleģējums.

Jau rakstīts - iespējams, ka nākamgad jauni fotoradari uz Latvijas ceļiem varētu neparādīties, par ko liecina, atbildīgo institūciju skopās atbildes uz šo jautājumu, kā arī fakts, ka budžetā nauda fotoradaru iepirkumiem nav paredzēta. Satiksmes ministrijas atbilde liecina, ka radaru ieviešana tik drīz nenotiks, jo «stacionāro fotoradaru ieviešana ir atkarīga no vairākiem aspektiem, t. sk. jautājuma turpmākas virzības Ministru kabinetā un Saeimā». Savukārt valdības iepriekš lemtais paredzot «jautājumu par finansējuma novirzīšanu fotoradaru iegādei un darbības uzsākšanai izskatīt tikai pēc attiecīgu grozījumu veikšanas Ceļu satiksmes likumā, kā arī kopā ar Satiksmes ministrijas kopīgi ar Iekšlietu ministriju sagatavoto ziņojumu par fotoradaru tehnoloģisko risinājumu - lāzera metodes vai doplera metodes salīdzinošu izvērtējumu».

No Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pagājušā gada peļņas 2,82 miljonus eiro novirzīs stacionāro fotoradaru iegādei un direkcijas attīstībai, otrdien lēma valdība.

Tostarp fotoradaru iegādei novirzīs 2,371 miljonu eiro, bet CSDD attīstībai - 449 373 eiro. Savukārt atlikusī peļņas daļa 175 808 eiro apmērā tiks iemaksāta valsts budžetā.

Ar Ministru kabineta 2016.gada rīkojumu paredzēts četrās kārtās ieviest 100 fotoradaru, izdevumus sedzot no CSDD dividendēm. Pirmajā kārtā, kas realizēta 2015.gadā, ieviesti 16 fotoradari, otrajā kārtā (2016.gads) - 24 fotoradari, trešajā kārtā (2017.gads) - 20 fotoradaru, savukārt ceturtajā kārtā 2018.gadā paredzēts ieviest 40 fotoradaru.

CSDD peļņa 2016.gadā bija 2,996 miljoni eiro.

LASI ARĪ:

Publiskotas 105 pārvietojamo fotoradaru iespējamās atrašanās vietas

Iespējams, vairākās vietās Rīgā tiks uzstādītas luksofora sarkanā aizliedzošā signāla kontroles iekārtas, taču patlaban zem jautājuma zīmes ir citi projekti par satiksmes noteikumu kontroles ierīču ieviešanu.

Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis skaidroja, ka iepriekš pastāvēja iecere par luksofora kontrolieriem, kas tiks saslēgti ar jau patlaban izvietotajiem stacionārajiem fotoradariem. Toreiz bija paredzēts, ka viena iekārta atradīsies pie fotoradara Rīgā, Berģos uz Brīvības gatves, bet divas iekārtas būs Piņķos, apvedceļa Salaspils-Babīte 37.kilometrā abos virzienos.

Lai šādu tehnoloģiju minētajās vietās ieviestu sasaistē ar fotoradariem, nepieciešams aptuveni 31 000 eiro. Par to būs jālemj Ceļu satiksmes drošības padomē 25.novembrī apliecināja Krapsis un piebilda, ka minētais finansējums ir ieplānots no apdrošinātāju iemaksām satiksmes drošības uzlabošanā.

Valsts policija savā mājaslapā publicējusi 105 pārvietojamo fotoradaru iespējamās atrašanās vietas.

20 iespējamie radari plānoti Rīgā, tāpat vairāki tiks izvietoti Rīgas reģionam tuvākajos novados. Radari var tik izvietoti uz gandrīz visiem valsts galvenajiem autoceļiem, kā arī nelielu pilsētu centrālajās ielās, piemēram, pie Saldus ģimnāzijas.

Tāpat transportlīdzekļu vadītājiem jārēķinās, ka radari var atrasties tuvu valsts robežai, piemēram, mērierīci policija plāno izvietot Zilupes novadā, Zaļesjes pagastā, uz autoceļa Ludza-Krievijas robeža.

Ar iespējamajām atrašanās vietām iespējams iepazīties šeit.

Tuvākajā laikā sāks darboties 12 jaunie pārvietojamie fotoradari. Šobrīd mērierīces izmanto testa režīmā un autovadītāji vēl netiek sodīti.

Trīs bērnudārzi, skola, veco ļaužu pansionāts un slimnīca – tās ir iestādes, kas atrodas aptuveni 600 metru garajā Hipokrāta ielas ceļa posmā, kurā noteikts 30 km/h ātruma ierobežojums. Taču, neskatoties uz šiem apstākļiem, vadītāji šeit traukušies pat ar ātrumu 92 km/h, informē policija.

Jau vairāk nekā mēnesi ar mainīgu intensitāti un darba laiku Hipokrāta ielā, strādā viens no Valsts policijas četriem pārvietojamiem radariem. Policija informē, ka vidēji vienā dienā Hipokrāta ielā pie nama numur seši esošais fotoradars fiksē 300 līdz 350 pārkāpumus un šis skaits, laikam ejot, nav sarucis.

Absolūtais ātruma rekords šajā vietā fiksēts 11. janvārī, kad kāds vadītājs traucies ar ātrumu 92 km/h. Pāris dienas vēlāk fiksēts ātrums 75 km/h.

Policija joprojām turpina darbu pastiprinātā režīmā – ātruma pārkāpēji tiek kontrolēti gan ar ceļu policijas ekipāžu, gan rokas radaru, gan līdzšinējo četru policijas pārvietojamo radaru palīdzību, kas turpina fiksēt ātruma pārkāpumus visā valsts teritorijā – gan Rīgas reģionā, gan ārpus tā. VP atgādina, ka atļautais braukšanas ātrums nav mainījies.

Vakar šogad jau ceturto reizi nezināmi ļaundari sabojājuši stacionāro fotoradaru, kurš atradies Aknīstē.

Valsts policijas preses pārstāve Ieva Sietniece aģentūrai LETA pastāstīja, ka vakar ap plkst.4.30 saņemts izsaukums par to, ka Aknīstē, Skolas ielā horizontāli noliekta fotoradara konstrukcija.

Policijā sākts kriminālprocess par noziegumu pret īpašumu, tāpēc likumsargi lūdz atsaukties notikušā aculieciniekus. Iedzīvotāji var zvanīt Jēkabpils policijas iecirknim pa tālruni 65 202 600 vai 110.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvis Jānis Aizpors aģentūrai LETA pastāstīja, ka sabojāta konstrukcija, uz kuras ir novietota mērierīce. Speciālisti vēl skaidros, vai radars varēs darboties, taču šobrīd ir skaidrs, ka pati mērierīce nav cietusi. CSDD sola pēc iespējas tuvākajā laikā atjaunot radara darbību.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) izvēlējusies 20 stacionāro fotoradaru atrašanās vietas un tās publiskos nākamajā pirmdienā, 3.martā, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē atzina CSDD direktors Andris Lukstiņš.

Savukārt iepirkumu procedūru par fotoradaru iegādi varētu organizēt martā vai aprīlī un paši fotoradari, pie labvēlīgiem nosacījumiem, uz ceļiem varētu parādīties rudenī, atzina CSDD valdes loceklis Jānis Golubevs.

Golubevs pastāstīja, ka fotoradaru atrašanās vietas izvēlētas sadarbībā ar sabiedriskajām organizācijām, policiju un pašvaldības speciālistiem. Pagaidām nav zināms, cik izmaksātu stacionārie fotoradari - to parādīšot konkursa rezultāti. Iepriekš veiktie aprēķini liecina, ka viena šāda radara provizoriskās izmaksas varētu būt 42 000 eiro.

Par pārvietojamo fotoradaru iegādi skaidrības nav. Golubevs skaidroja, ka konceptuāli atbalsts Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē pārvietojamo fotoradaru izvietošanai ir pausts, taču pārvietojamās mērierīces būs nākamais posms, jo vispirms uz ceļiem jāuzliek stacionārie fotoradari. Tāpat pārvietojamo fotoradaru izvietošanai nepieciešams atbilstošs finansējums. Golubevs zināja teikt, ka Iekšlietu ministrija sagatavojusi informatīvo ziņojumu valdībai par nepieciešamo finansējumu gan netrafarēto policijas automašīnu, gan pārvietojamo fotoradaru iegādei.

Valsts policija informē, ka šajā nedēļā uz Latvijas ceļiem atgriezīsies policijai piederošie četri pārvietojamie fotoradari. Šobrīd ir pieejamas arī konkrēto atrašanās vietu adreses.

Rīt, 29. maijā, visā Latvijā uz ceļiem atgriezīsies četri Valsts policijas pārvietojamie fotoradari. Pēc datu bāzu un programmatūras pielāgošanas jaunajām likuma prasībām, pārvietojamie fotoradari ir gatavi savam darbam. Valsts policijas fotoradari atradīsies uz ceļiem gan Rīgā un tās apkārtnē, gan citu Latvijas pilsētu apkārtnē. Precīzākas adreses iesējams aplūkot šeit: http://www.vp.gov.lv/?id=739&said=739

Fotoradaru atrašanās vietas ir saskaņotas ar Ceļu satiksmes drošības direkciju. Ātruma mērītāji tiks novietoti ceļa posmos, kur notiek dažāda rakstura satiksmes negadījumi, kā arī kur novērojama intensīva satiksme, kas var apdraudēt gan autovadītāju, gan apkārt esošo iedzīvotāju drošību.

Apritot mēnesim kopš nedarbojas privātā komersanta fotoradari, ceļu satiksmes drošība nav pasliktinājusies, atzīst Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve Sintija Virse.

Viņa atgādināja, ka policija joprojām ātruma kontrolē izmanto savas ātruma mērierīces un četrus savulaik iegādātos fotoradarus.

Jau ziņots, ka kopš pagājušā gada 16.decembra privātā komersanta V-Traffic (iepriekš Vitronic Baltica un partneri) fotoradari uz Latvijas ceļiem pārkāpumus vairs nefiksē.

V-Traffic un VP pērnā gada 12.oktobra vienošanās paredzēja, ka fotoradari atsāk darboties 13.oktobrī un darbojas līdz 31.decembrim, tomēr gan komersantam, gan policijai bija iespēja vienpusēji lauzt līgumu, otru pusi par to brīdinot desmit dienas iepriekš. Abas puses šo iespēju izmantoja.

Tuvākajās dienās uz Latvijas ceļiem sāks darboties četri jauni stacionārie fotoradari. Tie atradīsies Pūrē, Durbē, Lilastē un Baldonē, informē Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Sabiedrisko attiecību daļa.

«Četri jaunie radari jau ir uzstādīti un pirms to atrašanās vietām ir izvietotas informatīvas ceļa zīmes, uz kurām norādīts ātruma mērierīces atrašanās vietā atļautais braukšanas ātrums. CSDD vērš autovadītāju uzmanību, ka braukšanas ātruma režīms vienmēr un ne tikai šajās vietās ir jāievēro neatkarīgi no tā, vai fotoradars darbojas vai ne,» norāda direkcijā.

Tādējādi uz Latvijas ceļiem kopumā darbosies 52 stacionārie fotoradari.

CSDD atgādina, ka valdības apstiprinātais stacionāro fotoradaru uzstādīšanas plāns paredz līdz 2018.gadam uz Latvijas ceļiem kopumā uzstādīt 100 ātruma mērierīces, kas ievērojami paplašinātu atļautā braukšanas ātruma pārkāpēju kontroli. Līdz šī gada beigām plānots uzstādīt vēl astoņus radarus. Savukārt 2018.gadā uz ceļiem parādīsies vēl 40 jauni stacionārie fotoradari, nodrošinot to, ka līdz nākamā gada beigām Latvijā kopumā darbojas 100 radari.

Fotoradari apdrošināti, paredzot jebkāda veida bojājumu rašanos, tostarp ļaunprātīgu bojāšanu. Katras iekārtas atjaunošanas vērtība ir noteikta EUR 53 000 apmērā, un tās apdrošinātas uz vienu gadu, informē If Apdrošināšana.

«Saskaņā ar noslēgto līgumu starp CSDD un apdrošināšanas sabiedrību If Apdrošināšana, pakāpeniski līdz ar pārējo stacionāro fotoradaru darbības sākšanu tie tiks arī apdrošināti, lai fotoradarus aizsargātu pret jebkādu neparedzētu bojājumu rašanos. Iepriekšējā fotoradaru darbības pieredze Latvijā liecina, ka visbiežāk tie cieta no vandalisma. Šī brīža noskaņojums sabiedrībā ir krietni racionālāks, un fotoradari tiek uztverti kā viens no satiksmes drošības uzlabošanas veidiem. Turklāt par to aizsardzību gādā vairākas tajos iebūvētas drošības iekārtas,» skaidroja If Apdrošināšana Īpašuma produkta vadītājs Endijs Melecis.

Uz Latvijas ceļiem darbu uzsāk vairāki jauni stacionārie fotoradari - tie atradīsies Velēnā, Nīcā, Bikstos, Strenčos, Vecpiebalgā, Jaunbērzē, Līvānos, Spārē, Maltā, Duntē, kā arī pie Kalnciema tilta. Līdz ar to uz ceļiem kopumā darbosies 84 stacionārie fotoradari.

Arī šoreiz pirms visām radaru atrašanās vietām ir izvietotas informatīvas ceļa zīmes, kas informē autovadītājus par atļauto braukšanas ātrumu un uzstādīto fotoradaru, informē Ceļu Satiksmes Drošības Direkcija (CSDD).

Radaru mērķis šajās vietās ir samazināt ātruma pārkāpēju, kā arī ceļu satiksmes negadījumu skaitu. To jau esot izdevies panākt - stacionāro fotoradaru vietās nav bojāgājušo negadījumos, kas saistīti ar ātruma pārsniegšanu.

Valdības apstiprinātais stacionāro fotoradaru uzstādīšanas plāns paredz, ka līdz šā gada beigām uz Latvijas ceļiem kopumā jābūt uzstādītām 100 ātruma mērierīcēm, kas ievērojami paplašinātu atļautā braukšanas ātruma pārkāpēju kontroli.

Stacionārie fotoradari, kas atrodas uz Latvijas autoceļiem, par kuriem Autoceļu lietošanas nodevas likumā noteiktā kārtībā ir jāmaksā autoceļu lietošanas nodeva jeb vinjete, uzsākuši kontrolēt vinjetes esamības faktu.

Tas nozīmē, ka stacionārie fotoradari turpmāk fiksēs ne vien ātruma pārkāpumus, OCTA un tehniskās apskates derīgumu, kā tas bijis līdz šim, bet arī vinjetes esamību.

Jau vēstīts, ka par Autoceļu lietošanas nodevas likumā noteikto autoceļu lietošanas nodevu jeb vinjeti no šā gada 1.janvāra jāmaksā arī par kravas transportlīdzekļiem un to sastāviem, kuru pilna masa ir no 3000 līdz 3500 kilogramiem. Kravas transportlīdzekļiem ar pilnu masu no 3000 līdz 3500 kilogramiem nodevas dienas likme ir seši eiro, nedēļas likme - 14 eiro, mēneša likme - 28 eiro, bet gada likme - 300 eiro.

Ja stacionārais fotoradars vienam transportlīdzeklim fiksēs vairākus pārkāpumus, sods tiks piemērots tikai par lielāko pārkāpumu. Piemēram, ja auto tiks pieķerts par ātruma pārsniegšanu, bet tam nebūs derīga arī OCTA, tehniskā apskate, kā arī vinjete, tad sods tiks piemērots par lielāko pārkāpumu.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) izsludinājusi iepirkumu uz pieciem gadiem par stacionāro fotoradaru apsardzes pakalpojumu nodrošināšanu, aģentūra LETA noskaidroja CSDD.

CSDD skaidroja, ka direkcija pie radaru apsardzes sistēmas uzlabošanas strādājot ilgāku. «Iepirkums ir izsludināts par jaunu, modernu, inovatīvu apsardzes pakalpojumu nodrošināšanu stacionārajiem fotoradariem. Iepirkuma apjoms ir uz pieciem gadiem,» uzsvēra CSDD.

Nolikums paredz, ka pretendentam iepriekšējo trīs gadu laikā ir jābūt tādam, kurš nodrošinājis objektu tehnisko apsardzi vismaz 40 novados vai pilsētās, kur katra objekta apsardze ir nodrošināta uz termiņu ne mazāku kā viens gads.

Paredzēts, ka uzvarētājam būs jānodrošina objektu tehniskā apsardze un papildus fiziskā apsardze.

Piedāvājumu iesniegšanas termiņš ir 15.novembris.

Jau ziņots, ka šogad nezināmi ļaundari sabojājuši četrus stacionāros fotoradarus. Uz Latvijas ceļiem kopumā darbojas 52 stacionārie fotoradari. Savukārt 2018.gadā uz ceļiem parādīsies vēl 40. Ar šo mērierīču uzstādīšanu nodarbojas CSDD. Pirmie stacionārie fotoradari tika izvietoti 2015.gada februārī.

Uz Latvijas ceļiem darbu uzsāks vairāki jauni stacionārie fotoradari, kuri atradīsies Piņķos, Vitrupē, Vecstropos, Grenctālē, Lapmežciemā, Klidziņā, kā arī Šķibē, informē Ceļu satiksmes drošības direkcija.

Līdz ar to uz ceļiem kopumā darbosies 72 stacionārie fotoradari.

Arī šoreiz pirms visām radaru atrašanās vietām ir izvietotas informatīvas ceļa zīmes, kas informē autovadītājus par atļauto braukšanas ātrumu un uzstādīto fotoradaru. Radaru mērķis šajās vietās ir samazināt ātruma pārkāpēju, kā arī ceļu satiksmes negadījumu skaitu. To jau ir izdevies panākt - stacionāro fotoradaru vietās nav bojāgājušo negadījumos, kas saistīti ar ātruma pārsniegšanu.

Valdības apstiprinātais stacionāro fotoradaru uzstādīšanas plāns paredz, ka līdz šā gada beigām uz Latvijas ceļiem kopumā jābūt uzstādītām 100 ātruma mērierīcēm, kas ievērojami paplašinātu atļautā braukšanas ātruma pārkāpēju kontroli.

Ceļu policijā pašlaik dažviet Latvijā trūkst darbinieku, tāpēc plānots pārskatīt šīs struktūras darba organizāciju, «balstoties uz modernas valsts principiem», aģentūrai LETA pastāstīja Valsts policijas (VP) priekšnieks Ints Ķuzis.

Ķuzis stāstīja, ka Latvija ir maza valsts un pastāv atšķirības starp reģioniem. Ja Latgalē policisti gaida rindā uz darbu dienestā, tad policistu trūkums jūtams Kurzemē un Zemgalē. Policijas vadība esot veikusi pasākumus, lai Kurzemē policistu rindas papildinātu VP koledžas absolventi, kuri līdzīgi kā armijā pēc mācībām nosūtīti dienestam šajā reģionā. Šis projekts ir izdevies, jo vairums absolventu palika dzīvot Kurzemē.

Šobrīd kopumā VP nav nokomplektēti aptuveni 10% amata vietu, bet pēdējos divus gadus izteikts darbinieku trūkums jūtams Rīgas reģiona Ceļu policijā, kur šobrīd trūkst aptuveni 30% likumsargu. Ķuzis neatklāja, cik precīzi darbinieku trūkst, jo tā esot ierobežotas pieejamības informācija.

Valsts policijas (VP) priekšnieks Armands Ruks ir pieņēmis lēmumu veikt Valsts policijas augstākā līmeņa amatpersonu rotāciju, informē VP.

No 2020.gada 26.oktobra dienesta interesēs Valsts policijas koledžas direktora amatā tiek pārcelts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes amatpersona Ģirts Zalāns, savukārt līdzšinējā koledžas direktore Dina Tarāne tiek pārcelta Valsts policijas koledžas direktora vietnieka amatā. Savukārt no 2020.gada 1.novembra dienesta interesēs uz trīs gadiem tiek veikta rotācija starp Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes un Zemgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšniekiem Andreju Sozinovu un Juri Staļģevicu.

Saskaņā ar "Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likuma" 12. panta pirmās daļas 1. punktu, lai nodrošinātu efektīvu Valsts policijas koledžas uzdevumu un darba organizācijas uzlabošanas pasākumu realizāciju, kā arī ņemot vērā Valsts policijas attīstības koncepciju un, vērtējot situāciju Valsts policijas koledžā, kontekstā ar Valsts kontroles veiktajā revīzijā konstatēto, dienesta interesēs Valsts policijas koledžas direktora amatā no 2020.gada 26.oktobra līdz 2022.gada 16.janvārim tiek iecelts Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes amatpersona Ģirts Zalāns (pārvaldes priekšnieka vietnieks). Ģ. Zalānam ir ne tikai ilggadēja praktiskā darba pieredze Valsts policijā, bet arī gūta pedagoģiskā darba pieredze Valsts policijas koledžā, Rīgas Stradiņa universitātē un biznesa augstskolā "Turība".

Latvijā nākotnē plānots iegādāties speciālas videokameras, kas kontrolē, vai autovadītāji krustojumus nešķērso pie aizliedzošā luksofora signāla, šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē atzina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvji.

Padome šādu iekārtu iegādei pauda konceptuālu atbalstu, taču uzdeva CSDD sadarbībā ar Valsts policiju tuvākajā laikā veikt detalizētu projekta izstrādi.

Šādas iekārtas vispirms sākotnēji izvietotu Rīgā.

Autovadītāji par konstatēto pārkāpumu saņemtu paziņojumu līdzīgi kā ar fotoradaru konstatētajiem pārkāpumiem.

Patlaban gan nav zināms, kad šīs iekārtas varētu iegādāties.

Šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē tika analizēta arī pagājušā ceļu satiksmes negadījumu statistika.

Valsts policijas informācija liecina, ka kopumā pērn noformēti 190 057 protokoli, bet gadu iepriekš par pārkāpumiem noformēti 229 881 protokols.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis padomes sēdē atgādināja, ka pagājušā gadā stājušies spēkā grozījumi likumos, kas paredz lielākus sodus par nepiesprādzēšanos un telefonu lietošanu pie stūres. Tāpat likumā paplašināts agresīvās braukšanas jēdziens.

Lai skaidrotu sabiedrībai OCTA un tehniskās apskates savlaicīgas veikšanas nepieciešamību, kā arī mazinātu to autovadītāju skaitu, kas neiegādājas OCTA vai neveic transportlīdzekļa tehnisko apskati, laika posmā no 14.oktobra līdz 11.novembrim Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs (LTAB), sadarbībā ar CSDD un Valsts policiju, īstenos sociālu kampaņu.

Kampaņas laikā vairāki fotoradari visā Latvijā veiks OCTA un tehniskās apskates kontroli ārpuskārtas režīmā – t.i. neatkarīgi no transportlīdzekļu braukšanas ātruma. Uzsākot sociālo kampaņu «Ja Tev nav OC/TA – nebrauc!», LTAB lēš, ka kopējais neapdrošināto transportlīdzekļu skaits uz Latvijas ceļiem ir 1 - 3%.

«Kampaņas ietvaros veiksim plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte, ko valsts uzspiedusi autovadītājiem, bet gan drošības garants pašam autovadītājam, pasažieriem un citiem satiksmes dalībniekiem,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. Pirms kampaņas LTAB veiktajā aptaujā secināts, ka gandrīz puse (46,5%) autovadītāju nezina, ka par piedalīšanos ceļu satiksmē bez derīgas OCTA un tehniskās apskates fotoradari un policijas ekipāžas vienas diennakts laikā var sodīt vairākkārtīgi. Tāpat salīdzinoši daudz ir to autovadītāju, kas vispār nav informēti, ka fotoradari un policijas ekipāžas spēj pārbaudīt ne vien braukšanas ātrumu, bet arī to, vai automašīnai ir derīga OCTA (18,5% respondentu) un tehniskā apskate (21,5% respondentu).

Valsts policija (VP) jau vairākus mēnešus neizmanto savus četrus fotoradarus, kas nozīmē, ka ātruma pārkāpējus Latvijā vairs nefiksē neviena šāda mērierīce, jo 2012.gada nogalē pēc līguma laušanas savus fotoradarus no ceļmalām aizvāca arī privātais komersants, vēsta portāls la.lv.

VP priekšnieks Ints Ķuzis teica, ka 2008.gadā iegādātie četri pārvietojamie fotoradari vairs netiek izmantoti divu iemeslu dēļ – pirmkārt, tas darīts pēc Satversmes tiesas pērn pavasarī pieņemtā sprieduma, kad par neatbilstošu Satversmei atzīts liegums automašīnu īpašniekiem pārsūdzēt fotoradaru sodus. Otrkārt, tehnisku problēmu dēļ ziemā policijas fotoradari nestrādājot.

«Tiklīdz normatīvās izmaiņas tiks ieviestas, tā mēs uzreiz liksim atkal virsū. Ziemā šīs jau krietni nolietotās mērierīces nestrādā. Privātā komersanta fotoradari varēja strādāt, bet mūsējās gan ne,» atzina Ķuzis.

Ķuzis gan mierina, ka autobraucēju ātruma kontrolē tiek izmantoti rokas radari un aptuveni 80 policijas automašīnās iemontētās mērierīces.