Graudu, sēklu, augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu tirgotājs SIA Elagro Trade nākamo piecu gadu laikā Latvijā plāno uzbūvēt vēl vismaz 2-3 graudu pirmapstrādes punktus, informē uzņēmums.

«Vērtējot situāciju graudkopības nozarē, jāsecina, ka konkurence aizvadīto gadu laikā ir būtiski saasinājusies. Konservatīvajā un stabilajā Latvijas tirgū ienāk jauni spēlētāji ar agresīvu tirgus iekarošanas politiku, tai skaitā Lietuvas un Dānijas uzņēmumi. Tas vecajiem tirgus dalībniekiem liek būt modriem, inovatīviem, arvien uzlabot servisu un attīstīties,» saka Olavs Legzdiņš, SIA Elagro Trade valdes priekšsēdētājs.

Lai konkurētu tirgū un piedāvātu labāku pakalpojumu kvalitāti, līdzās esošajiem graudu pirmapstrādes punktiem Elejā un Jēkabpilī Elagro Trade nākamo piecu gadu laikā plāno uzbūvēt vēl vismaz 2-3 šādus punktus arī citās Latvijas vietās, nodrošinot labākas graudu kaltēšanas, tīrīšanas, pārkraušanas un citas iespējas. Tas ļaus palielināt graudu iepirkuma apjomus un būt tuvāk uzņēmuma klientiem. Jāatgādina, ka no 2014.gada ražas Elagro Trade vietējā tirgū iepirka rekordlielu graudu un rapšu daudzumu - ap 400 tūkstošiem tonnu un vairāk nekā 300 tūkstošiem tonnu no tām tika eksportētas.

Nezināms pilsonis no Igaunijas Aleksandrs Lavrinenko nekaunīgi pārņēmis daļu Agrolats holding uzņēmuma.

Uzņēmumu reģistrs (UR) pēc A. Lavrinenko iesniegtiem dokumentiem veicis izmaiņas gan Agrolats holding ietilpstošā graudu un minerālmēslojumu tirdzniecības uzņēmuma SIA Elagro Trade dalībnieku sastāvā, gan valdē. Saskaņā ar izmaiņām šogad, 31.janvārī un 15. februārī, 1963. gadā dzimis Igaunijas pilsonis kļuvis par Elagro Trade, kas ar teju 40 milj. Ls apgrozījumu atrodas Dienas Biznesa TOP 500 lielāko Latvijas uzņēmumu sarakstā, valdes locekli ar tiesībām pārstāvēt kompāniju atsevišķi, aizstājot Mārtiņu Reinfeldu, kā arī ieguvis 112 jeb 22,4% uzņēmuma daļu 2240 Ls nominālvērtībā.

Pēc UR datiem, A. Lavrinenko ieguvis Elagro Trade daļas no M.Reinfelda, kurš par to savukārt uzzinājis vien pirms dažām dienām un DB apliecināja, ka savas daļas nav pārdevis A.Lavrinenko. Elagro Trade valdes priekšsēdētājs Olavs Legzdiņš DB atzina, ka, visticamāk, notikusi krāpniecība lielos apjomos, jo UR reģistrējis viltotus dokumentus un dokumentus ar viltotiem visu Elagro Trade valdes locekļu parakstiem (tas gan vēl ir jāpierāda), un tāpēc lūgts policijā ierosināt krimināllietu par krāpšanu. «Vienīgais, kas, iespējams, atbilst patiesībai, ir A. Lavrinenko paša paraksts,» tā O.Legzdiņš. Viņš vienlaikus pauda sašutumu par šokējošiem, nenormāliem caurumiem likumdošanā, kas pieļauj tik klaju dokumentu viltošanu un to, ka «jebkurš cilvēks no malas» var tādējādi kļūt par uzņēmuma līdzīpašnieku.

Tieslietu ministrija plāno rast ātru risinājumu komercstrīdu izskatīšanas efektivizācijai un reiderisma izskaušanai. Tā tiekoties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Padomes, valdes un biedru Kompetenču padomju pārstāvjiem, solījis tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Uzņēmēji kā ļoti būtisku problēmu izceļ ilgstošo komercstrīdu risināšanas kārtību tiesu ceļā, diskusijā uzsvēris LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, paužot uzņēmēju rosinājumu komercstrīdu izskatīšanā noteikt īpašu kārtību, kardināli saīsinot lietu izskatīšanas termiņus.

G.Bērziņš apliecināja, ka Tieslietu ministrijā tiek strādāts, meklējot problēmsituācijas risinājumus. Pirmkārt, mediācija būtu nosakāma kā obligāts komercstrīda izšķiršanas process pirms tiesas, otrkārt - komercstrīdu izskatīšanas paātrināšanai lietu varētu izskatīt divās, nevis trīs tiesu instancēs kā līdz šim, norādija G.Bērziņš.

Graudu uzpircējs un sēklu un minerālmēslu vairumtirgotājs SIA «Elagro Trade» reģistrējis jaunu komercķīlu, kuras nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 2,572 miljoni eiro, ziņo «Lursoft» Klientu Portfelis.

Uzņēmums par labu «OP Corporate Bank plc» ieķīlājis ķermeniskos pamatlīdzekļus, cita starpā graudu-rapšu kalti, vēdināmās pašizteces graudu uzglabāšanas tvertnes, graudu tīrāmo mašīnu, graudu eskalatoru un citus.

Komercķīla reģistrēta otrdien, 5.jūnijā.

«Lursoft» izziņa liecina, ka SIA «Elagro Trade» šobrīd ir 13 aktuālas komercķīlas.

SIA «Elagro Trade» dibināta 2010.gadā un tās pamatdarbības veids ir minerālmēslu, augu aizsardzības līdzekļu un graudugu un sēklu vairumtirdzniecība un eksports.

Uzņēmuma pamatkapitāls ir 14 200 eiro. Tā lielākais akcionārs ar 25,21% kapitāldaļu ir AS «Agrolats Holding», 25% kapitāldaļu pieder AS «Agrofirma Tērvete», par 22,39% katram pieder Olavam Legzdiņam un Mārtiņam Reinfeldam, savukārt Romāns Barmins ir 5% SIA «Elagro Trade» kapitāldaļu īpašnieks.

SIA Elagro Trade Ventspils Grain Terminal marta beigās uzkrāvusi 63 000 t pārtikas kviešu Panamax kuģī, kuri tiks eksportēti uz Saūda Arābiju.

Tas ir pirmais Panamax tipa kuģis ar kravnesību virs 60 000 t, ko kompānija uzkrāvusi bez citu kompāniju līdzdalības, un ir pēdējais kuģis no 2012.gada rekordražas Exporta programmas, informē Elagro Trade valdes priekšsēdētājs Olavs Legzdiņš.

Latvijā 2012. gadā kopumā izdevās izaudzēt rekordražu un arī SIA Elagro Trade šī bijusi veiksmīga sezona. Kopā uzņēmums Latvijā iepircis 390 000 t graudus un rapsi, no tiem vairāk nekā 300 000 t no vietējiem ražotājiem. Savukārt 335 000 tūkstoši tonnu ir eksportētas, alvenokārt kviešu saņēmēji bija Alžīrija, Irāna un Saūda Arābija. Rapsis realizēts Eiropas valstīs.

Iespējams, jau no šā gada 1. jūlija kapitālsabiedrību īpašnieku maiņa būs jāapstiprina zvērinātam vai valsts notāram vai arī ar drošo elektronisko parakstu.

Tādu risinājumu paredzēts iestrādāt Komerclikumā un tādējādi ja ne novērst, tad vismaz minimizēt uzņēmumu reiderisma iespējas.

«Pastāvīgā darba grupa Komerclikuma grozījumu izstrādei ir piedāvājusi vairākus iespējamos grozījumus Komerclikumā, kas paaugstinātu kapitāldaļu īpašnieku maiņas drošību, kā arī dalībnieku strīdu ātrāku izskatīšanas kārtību,» skaidro tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Viņš norāda, ka kapitāldaļu īpašumtiesību maiņas gadījumos obligāta būs abu - gan pircēja, gan pārdevēja - gribas patiesuma pārbaude. Kapitāldaļu darījumos uzņēmējiem būs iespējas izvēlēties, kas pildīs sarga pienākumus, - gribas patiesuma pārbaudi: - zvērināts notārs, valsts notārs vai arī drošais elektroniskais paraksts. «Katrs var rēķināt pats, kas ir izdevīgāk. Ja zvērināts notārs kādu iemeslu dēļ nav sasniedzams, īpašumtiesību maiņu var apliecināt kapitāldaļu pircējs un pārdevējs ar drošo elektronisko parakstu vai arī, abām personām ierodoties klātienē Uzņēmumu reģistrā (UR), un tad parakstus apliecinātu UR valsts notārs,» iespējamos risinājumus rāda G. Bērziņš. Viņš nepiekrīt, ka šāda prasība varetu kavēt kapitāldaļu darījumu norises ātrumu.

Swedbank ir palielinājusi krājumu finansēšanas un faktoringa limitu no 25 uz 32,5 miljoniem eiro graudu un minerālmēslojuma tirdzniecības uzņēmumam SIA Elagro Trade.

Tādējādi Elagro Trade ir pieejams par 23% lielāks finansējums graudu iepirkšanai no lauksaimniekiem, kā arī minerālmēslojuma pārdošanai. Paredzams, ka piešķirtais finansējums palielinās graudu iepirkumu apjomus un paplašinās Latvijas zemnieku kopējos eksporta rādītājus, norāda kredītiestāde.

«Kopumā ziemāji šogad izskatās tikpat labi kā pērn, kad bija rekorda raža. Protams, tas viss vēl ir jānokuļ un tikai tad varēsim redzēt kopievākumu, taču ir cerības, ka šis gads būs labs,» pauž Olavs Legzdiņš, Elagro Trade valdes priekšsēdētājs.

Piešķirtais finansējums palīdzēs Elagro Trade ne tikai piegādāt minerālmēslus un augu aizsardzības līdzekļus, bet arī būt elastīgiem ar ilgāku maksājuma termiņu piešķiršanu saviem klientiem – Latvijas zemniekiem.

Maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš trešdien, 30.maijā, tika nogalināts pie Meža kapiem Rīgā, iepriekš, iespējams, manipulējis ar viņa rīcībā esošo informāciju SIA «Rego Trade» maksātnespējas lietā, lai panāktu vismaz 721 186,20 eiro piedziņu no trim bijušajiem uzņēmuma valdes locekļiem - Mihaila Uļmana, Aleksandra Budovska un Dana Vapnes.

Tas izriet no Augstākās tiesas lēmuma, kas pieņemts pirms nedēļas - 24.maijā. Tiesa norāda, ka, iespējams, pastāv «nepieļaujama situācija, (..), kad administrators ceļ prasību pret trešajām personām, manipulējot ar viņa rīcībā esošām ziņām par dokumentiem, kurus viņš ieguvis, pildot savus likumiskos uzdevumus, un kuru esamība, iespējams, izslēdz šo valdes locekļu atbildību».

Augtākā tiesa norāda, ka šāda administratora rīcība būtu uzskatāma par Maksātnespējas likuma 26.panta otrās daļas rupju pārkāpumu. Šis pants nosaka, ka administratoram ir jānodrošina likumīgs maksātnespējas process.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka pārtikas vairumtirgotājs «Rego Trade» par maksātnespējīgu tika atzīts 2008.gada pavasarī. Pēc stāšanās amatā administrators Bunkus konstatējis, ka uzņēmuma bijušie valdes locekļi - Uļmans, Budovskis un Vapne - pirms maksātnespējas pasludināšanas izsaimniekojuši «Rego Trade» aktīvus, tādēļ administrators pret viņiem vērsās tiesā ar prasībām par līdzekļu piedziņu.

Ko darīt, kā rīkoties, ja Latvijā tiek nozagts uzņēmums? Šāds jautājums radās pirms vairākām dienām, kad izskanēja, ka 22,4% kapitāldaļu SIA Elagro Trade ir mainījušas savu īpašnieku, turklāt tas noticis, īpašniekam pašam nenojaušot jeb nelikumīgi.

Varbūtējais darbības scenārijs tādā situācijā ir aptuveni šāds - jātiek iekšā pēc iespējas svarīgākos kabinetos Latvijas valsts iestādēs, kā arī jānodrošina rezonanse sabiedrībā. Faktiski tieši šādu darbību rezultātā minētās kapitāldaļas nedēļas laikā ir atgriezušās pie likumīgā īpašnieka. Protams, šajā gadījumā var uzslavēt Elagro Trade īpašnieku sastāvu un menedžmentu, kuram pateicoties, bija iespējams panākt vēlamo rezultātu. Tomēr šī situācija, kopumā ņemot, nekādi nav uzskatāma par normālu. Proti, lai atgūtu nozagtu mantu, uzņēmējam ir jārunā ar presi un jābūt sakariem varas gaiteņos. Un arī tad nelikumību apturēšanai bija vajadzīga nedēļa. Principā pilnīgi pietiekošs laiks, lai nozagtās kapitāldaļas kaut vai tikai fiktīvi pārdotu tālāk, tādējādi jebkādas pretdarbības sarežģījot vai pat padarot neiespējamas. Taču nevajag aizmirst, ka Latvijā vairumam uzņēmēju nav šādu iespēju, kas viņus padara par vieglāk ievainojamiem.

AS "Meridian Trade Bank" bijušajai valdes priekšsēdētājai Svetlanai Dzenei piederošās akcijas, kas veido 27,06% no bankas akciju kapitāla, nodotas pašas bankas īpašumā, apstiprināja bankā.

"Akcionāri savā starpā vienojās, ka Dzenes akcijas tiek nodotas bankas īpašumā," sacīja "Meridian Trade Bank" sabiedrisko attiecību un mārketinga direktore Marita Ozoliņa, piebilstot, ka izmaiņas bankas akcionāru sastāvā veiktas 2019.gada oktobra sākumā. Viņa arī norādīja, ka atbilstoši Komerclikuma prasībām un bankā notiekošajam pārmaiņu procesam, minētās akcijas plānots pārdot ne vēlāk kā gada laikā no to iegādes brīža.

Tāpat Ozoliņa sacīja, ka "Meridian Trade Bank" apstiprinātais pārmaiņu plāns paredz bankas kapitāla palielināšanu, kas cita starpā pieļauj ārēja investora piesaisti, taču līdz šim brīdim banka nevienu investora piesaistes darījumu nav noslēgusi. Pēc bankas datiem, šobrīd Nataļjai Podgorbunskihai pieder 32,93% akciju, "Meridian Trade Bank" - 27,06%, Mihailam Gaņevam - 12,7%, Gočam Tutberidzem - 9,91%, AS "Gaisma-SD", kuras patiesais labuma guvējs ir Artūrs Dzenis, - 9,9%, SIA "J.A. Investment Holdings", kuras īpašnieks ir Jurijs Adamovičs, - 7,2%, bet Natālijai Prohorovai - 0,3%.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome, izvērtējot strīdu starp SIA Gauja Trade un AS Latvijas Gāze, nolēma noraidīt SIA Gauja Trade prasību uzlikt pienākumu AS Latvijas Gāze grozīt noslēgtā līguma nosacījumus, informē SPRK.

Regulators 22.oktobrī pieņēma lēmumu par strīda ierosināšanu starp SIA Gauja Trade un AS Latvijas Gāze. Lēmums pieņemts sakarā ar SIA Gauja Trade prasību atzīt par prettiesisku AS Latvijas Gāze atteikumu noslēgt līgumu ar SIA Gauja Trade par dabasgāzes piegādi SIA Gauja Trade objektam, kā arī prasību uzlikt pienākumu AS Latvijas Gāze noslēgt līgumu par dabasgāzes piegādi ar SIA Gauja Trade.

Lai gan 2015.gada 3.novembrī strīdā iesaistītās puses vienojās un noslēdza līgumu par dabasgāzes piegādi, SIA Gauja Trade 2015.gada 9.novembrī lūdza turpināt strīda izskatīšanu un uzlikt AS Latvijas Gāze pienākumu grozīt līgumā noteiktos nosacījumus samaksai par dabasgāzi.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) ir noslēgusi administratīvo līgumu ar AS «Meridian Trade Bank», nosakot tiesiskos pienākumus un piemērojot soda naudu AS «Meridian Trade Bank» 455 822 eiro apmērā.

Administratīvais līgums ar banku noslēgts, lai izbeigtu administratīvo lietu, ko FKTK ierosināja pēc klātienes pārbaudes veikšanas AS «Meridian Trade Bank», laikā no 27.03.2017. līdz 22.06.2017.

Pārbaudes gaitā bankā tika konstatēti trūkumi iekšējās kontroles sistēmas darbībā un līdz ar to Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu pārkāpumi. Soda nauda ir piemērota, jo FKTK konstatēja, ka AS «Meridian Trade Bank» nebija izveidojusi tādu savas darbības riskiem atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu NILLTFN jomā, kas nodrošinātu efektīvu NILLTFN likuma un tam pakārtoto normatīvo aktu prasību ievērošanu, skaidro FKTK.

SIA Skultes kokosta ir izveidojusi industriālo teritoriju, kas uzņēmumam papildu ienesīs 200 tūkstošus eiro gadā, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Industriālajā teritorijā Lapotnes, kuras izveidē SIA Skultes kokosta ir investējusi aptuveni divus miljonus eiro, turpmākajos 10 gados ir paredzēts izveidot dažādas ražotnes un industriālās būves. Šobrīd tur atrodas sašķidrinātās naftas gāzes (propāna) pārkraušanas terminālis, kuru izbūvēja un izmanto SIA AGA, bet SIA Elagro Trade tur būvēs graudu pieņemšanas punktu un kalti, lai jau šovasar sāktu graudu pirmapstrādi un uzglabāšanu.

Attīsta infrastruktūru

Industriālās teritorijas izveidošana un attīstīšana ir Latvijas ostām neraksturīgs saimnieciskās darbības modelis, spriež SIA Skultes kokosta valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Ķeviņš. «Klientu un kravu nav tik daudz, tāpēc ir jāpiedāvā kas vairāk par ostas servisu. Ir svarīgi būt neatkarīgiem no dažādiem ģeopolitiskiem riskiem un nelabvēlīgas situācijas kādā no nozarēm. Piemēram, pēdējos gados būtiski samazinājās papīrmalkas eksports – tajā brīdī, kad Skandināvijas celulozes rūpnīcām, kas ir viens no galvenajiem importētājiem, to nevajag, tās nepērk. Tāds brīdis bija visi iepriekšējie trīs gadi,» teic M. Ķeviņš. Tā kā Skultes ostai nav pieejas dzelzceļam, 2004. gadā SIA Skultes kokosta iegādājās 45 hektāru lielu teritoriju Limbažu novadā četru kilometru attālumā no ostas, tieši blakus Skultes stacijai, un sāka industriālās teritorijas attīstību. Sākotnēji tika uzbūvētas teju kilometru garas dzelzceļa sliedes, tad noasfaltēts gandrīz hektāru liels kravas laukums. 2016. gada nogalē savu darbību industriālajā teritorijā sāka SIA AGA. Pagājušajā gadā SIA Elagro Trade pabeidza graudu pieņemšanas kompleksa būvniecības pirmo kārto, uzceļot divas noliktavas 4000 m2 lielā platībā, kurās varēs uzglabāt 10 tūkstošus tonnu graudu, bet šī gada vasarā tiks uzbūvēta graudu kalte. «2017. gadā teritorijai izveidots elektropieslēgums ar 20 kilovatu lielu spriegumu, šobrīd tā no publiskā tīkla var saņemt četru megavatu lielu jaudu, kas pietiek vidēja mēroga granulu rūpnīcai,» informē M. Ķeviņš. Jaudas palielināšanai Limbažu pašvaldība piesaistīja Eiropas Savienības fondu līdzekļus 55 tūkstošu eiro apjomā.

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus dienu pirms noslepkavošanas atsaucis divas trešdien ieplānotas izsoles, kurās bija paredzēts pārdot kopumā aptuveni 400 000 eiro vērtas prasījuma tiesības pret viņa administrētā maksātnespējīgā SIA «Rego Trade» bijušajiem vadītājiem, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā «Latvijas Vēstnesis».

Savā karjerā Bunkus administrējis kopumā 48 uzņēmumus, taču šobrīd «Rego Trade» maksātnespēja ir vienīgais aktīvais maksātnespējas process, kurā trešdien Rīgā noslepkavotais Bunkus bija administrators, liecina informācija «Firmas.lv» datu bāzē.

Pārtikas vairumtirgotājs «Rego Trade» par maksātnespējīgu tika atzīts 2008.gada pavasarī. Pēc stāšanās amatā administrators Bunkus konstatēja, ka uzņēmuma bijušie valdes locekļi - Mihails Uļmans, Aleksandrs Budovskis un Dans Vapne - pirms maksātnespējas pasludināšanas izsaimniekojuši «Rego Trade» aktīvus, tādēļ administrators pret viņiem vērsās tiesā ar prasībām par līdzekļu piedziņu.

LETA jau ziņoja, ka Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta 2012.gadā apmierināja administratora prasību un no Uļmana par labu uzņēmumam piedzina 265 626 latus (377 952 eiro).

Pārtikas produktus, tostarp graudaugus no Krievijas šogad 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais uzņēmumu saraksts.

To vidū ir ne tikai ar tranzīta pakalpojumiem saistīti uzņēmumi, ar kuru starpniecību caur Latviju pārvadāti graudaugi, bet arī pārtikas un alkohola ražotāji, dažādu nozaru tirdzniecības uzņēmumi un citi.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde aģentūrai LETA uzsvēra, ka patlaban nedz Eiropas Savienības (ES), nedz Latvijas normatīvi neierobežo pārtikas produktu ievešanu no Krievijas. Tie uz robežas tiek kontrolēti parastajā kārtībā.

Attiecīgajā sarakstā ir gan uzņēmumi, kuri pārtikas produktus ieveduši vienu reizi, gan uzņēmumi, kuri to dara regulāri.

Plašāku komentāru par uzņēmumiem, kuri produktus Latvijā ieved vairākkārt, PVD nesniedza.

Daudznozaru kompānija SIA "Mono", kuras līdzīpašniekam Mihailam Uļmanam tiesa maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā piemērojusi apcietinājumu, izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par slepkavības lietas atklāšanu, aģentūrai LETA pavēstīja kompānijā.

Kompānijas pārstāvji norāda, ka "Mono" izsludina viena miljona eiro atlīdzību par Mārtiņa Bunkus slepkavības īstenotāju, pasūtītāju un atbalstītāju atklāšanu, tādējādi faktiski apšaubot Valsts policijas darba rezultātu, kas ir paziņojusi, ka tai ir izdevies noskaidrot minētajā noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam.

"Mono" pārstāvji min, ka apgalvojumu par Uļmana iespējamo iesaisti Mārtiņa Bunkus slepkavībā mērķis ir "Mono" biznesa mērķtiecīga graušana vai pretlikumīga pārņemšana.

"Diemžēl tiek ignorēta Uļmana nevainīguma prezumpcija un aizturētājam nav iespējas sevi aizstāvēt, jo likums liedz publiski komentēt izmeklēšanas gaitu. Tikmēr plašsaziņas līdzekļos bez mazākās kritikas tiek tiražēti atsevišķu negodprātīgu valsts amatpersonu nopludināti informācijas fragmenti un pārsvarā tiek atspoguļoti tikai vienpusēji viedokļi," teikts "Mono" paziņojumā medijiem, norādot uz iespējamu reiderismu, kura mērķis ir pārņemt "Mono" biznesu.

A/S Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ir izbeiguši līgumu ar SIA MM Trade, un šobrīd jau ir parakstīts nekustamā īpašuma Audēju ielā 7 nodošanas akts. Savukārt ar SIA Wojo, kam telpas bija izīrējis SIA MM Trade, tiks noslēgts nomas līgums, iespējams, jau šodien, tāpēc izklaides vieta Omas briljanti savu darbību varēs turpināt, DB norādīja VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina.

Arī SIA Wojo valdes loceklis Normunds Juraševskis DB norādīja, ka sarunas ar VNĪ bijušas, un izklaides vieta savu darbību atsāks jau šodien.

Jāatgādina, ka konflikts bija izveidojies starp VNĪ un nomnieku SIA MM Trade. VNĪ pagājušā gada novembrī šo ēku iznomāja SIA MM Trade uz desmit gadiem pie nosacījuma, ka divu gadu laikā uzņēmumam ēkā jāiegulda ne mazāk kā 500 tūkst. Ls.

Noslēgtais līgums paredzējis nomniekam par saviem līdzekļiem veikt elektroinstalācijas, ūdens apgādes, kanalizācijas un siltumapgādes tīklu remontu un arī uzturēšanu. Tomēr līdz šim brīdim saistības nav pildītas, kā arī tiek vienlaikus kavēti nomas maksājumi.

Valsts policijā (VP) jau iepriekš sākts kriminālprocess par draudiem maksātnespējas administratoram un advokātam Mārtiņam Bunkum, kuru trešdien noslepkavoja netālu no Meža kapiem Rīgā, žurnālistiem pastāstīja VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Kriminālprocess sākts 2016.gadā pēc iesnieguma par draudiem. Šajā lietā aizdomās turēto nav.

Tāpat Grišins pastāstīja, ka Bunkus noslepkavošanā izmantots automātiskais ierocis, taču aizdomās turēto patlaban nav. Policija uzskata, ka noziegumu paveikuši vismaz divi cilvēki.

Grišins arī apstiprināja, ka nozieguma pastrādāšanā izmantota furgona tipa automašīna Volkswagen ar tentu, kas neilgi pēc slepkavības tika atrasta degam netālu - pie krematorijas un dzelzceļa sliedēm.

Viena no galvenajām versijām ir, ka slepkavība saistīta ar upura profesionālo darbību un iepriekš tā rūpīgi izplānota. Grišins gan prognozēja, ka parādīsies arī jaunas versijas. «Patlaban ir daudz versijas un apakšversijas,» norādīja policijas pārstāvis.

Policijai maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā ir izdevies noskaidrot faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, un otrdien šajā lietā aizturētas vairākas personas, tostarp izpildītājs un pasūtītājs, informēja Valsts policijā.

Policija patlaban atturas komentēt konkrētu personu skaitu, dzimšanas gadus un lomu sadalījumu noziegumā. Izmeklēšana lietā turpinās.

Valsts policijas Kriminālizmeklēšanas pārvaldes 1.nodaļas priekšnieks Romāns Jašins norādījis, ka šī viennozīmīgi ir viena no Valsts policijas vēsturē apjomīgākajām pasūtījuma slepkavības izmeklēšanas lietām, kas guva arī plašu rezonansi sabiedrībā un nemitīgu interesi par policijas darba progresu.

Izmeklēt šāda līmeņa lietas ar tik intensīvu publisko interesi nav vienkāršs uzdevums un nereti policija arī atteica sniegt plašāku ieskatu par paveikto, lai netraucētu tās virzībai, norāda Jašins.

"Bet nu izmeklēšana ir tajā stadijā, kad varam droši teikt - tā vainagojusies panākumiem. Esam noskaidrojuši gandrīz visu noziegumā iesaistīto personu ķēdi, sākot no slepkavības pasūtītāja, organizētāja līdz izpildītājam un šodien, 24.maijā, Valsts policija rūpīgi plānotas operācijas laikā veikusi aizturēšanas," norādījis Jašins.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīcībā nonākusi informācija, ka Londonas uzņēmums Real Trade Limited Latvijā sniedz nelicencētu ieguldījumu un noguldījumu pakalpojumus. Turklāt uzņēmums, iespējams, klientu maldināšanai, izmanto Latvijā licencētas ieguldījumu brokeru sabiedrības SIA IBS Real Trade vārdu.

FKTK brīdina, ka Real Trade Limited nav izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai un noguldījumu piesaistīšanai Latvijā. «Aicinām iedzīvotājus atturēties no sadarbības ar šo uzņēmumu,» teikts FKTK paziņojumā, kurā atgādināts, ka valsts neuzrauga nelicencētus komersantus un ieguldītāju intereses tādējādi netiek aizsargātas, bet nelicencēta komercdarbība, pieņemot noguldījumus vai piesaistot ieguldījumus, ir krimināli sodāma.

Real Trede Limited nelicencēto pakalpojumu reklāmu izvietojis savā mājas lapā realtradeinvest.com un sociālajos tīklos. Tāpat Latvijas iedzīvotājiem tiek piedāvāts ieguldīt līdzekļus šajā uzņēmumā ar e-pasta vēstuļu starpniecību.

Pēc "LPB Bank" pastarpinātā līdzīpašnieka Mihaila Uļmana apcietināšanas maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) vērtē bankas iespējas turpināt darbību, trešdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Viņa norādīja, ka pēc Uļmanam piemērotā drošības līdzekļa - apcietinājuma - "LPB Bank" ir nonākusi tiešā FKTK uzraudzībā.

Purgaile skaidroja, ka FKTK katru dienu risina dažādus jautājumus saistībā ar banku un vērtē, vai šī banka varēs turpināt darboties.

Jau vēstīts, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa 26.maijā piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētajam uzņēmējam Uļmanam.

Uļmans tiesas lēmumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Uzņēmēja aizstāve Alla Ignatjeva žurnālistiem teica, ka tiesas lēmumu pārsūdzēšot, tomēr plašākus komentārus nesniedza. "Vienīgais, ko es varu pateikt, ir tas, ka mēs uzskatām, ka aizdomas ir nepamatotas," norādīja Ignatjeva.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa ceturtdien piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētajam uzņēmējam Mihailam Uļmanam, līdz ar to šāds drošības līdzeklis šonedēļ piemērots kopumā trīs personām.

Uļmans tiesas lēmumu varēs pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā. Uzņēmēja aizstāve Alla Ignatjeva žurnālistiem teica, ka tiesas lēmumu pārsūdzēšot, tomēr plašākus komentārus nesniedza. "Vienīgais, ko es varu pateikt, ir tas, ka mēs uzskatām, ka aizdomas ir nepamatotas," norādīja Ignatjeva.Kriminālprocesa likuma 272.pants paredz, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa.

Lielākais mūzikas instrumentu un šovbiznesa aprīkojuma izplatītājs post-padomju teritorijā SIA A&T Trade Music strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeles topā ierindojies, lietderīgi izmantojot prezidenta deligāciju vizītēs austrumos.

Muzikanti A&T Trade zina labi, uzņēmums bija viens no pirmais brīvajā Latvijā, kurš 1994.gadā sāka tirgot mūzikas instrumentus. Treknajos gados, kad lielākajā daļā uzņēmumu apgrozījuma rādītāji virzījās augšup, arī A&T Trade prātoja, kā attīstīties tālāk. Pirmā doma bija paplašināt tirdzniecības vietu skaitu Latvijā, tomēr, rūpīgāk padomājot, vadība saprata, ka gaidāmas lielas pārmaiņas un Baltijas tirgus ir pārlieku mazs, tāpēc nepieciešams paplašināt darbību ārpus tā, piemēram, Āzijā.

2008.gadā uzņēmēji ar tā laika Latvijas prezidentu Valdi Zatleru devās delegācijā uz post-padomju valstīm. «Bija pilna lidmašīna ar uzņēmējiem, kas brauc plezīrā, mēs braucām ar konkrētu mērķi, jo sapratām, ka jāizmanto iespēja tikt attiecīgo valstu tirgū. Kamēr citi apspriedās ar valsts vīriem, mēs izsaucām taksometru un devāmies uz mūzikas veikaliem. Soli pa solim potenciālajās valstīs ieguvām savu dīleru tīklu,» atceras A&T Trade Realizācijas nodaļas vadītājs Mārtiņš Putņinš.

Maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizdomās turētais Mihails Uļmans atcelts no daudznozaru kompānijas SIA "Mono" valdes priekšsēdētāja amata, liecina "Firmas.lv" informācija.

Izmaiņas reģistrētas no otrdienas, 5.jūlija.

Uļmana vietā valdes priekšsēdētāja amatā iecelts Germans Savickis.

"Mono" valdē turpina darbu valdes loceklis Biomins Kajems.

Rīgas apgabaltiesa 13.jūnijā lēma negrozīt drošības līdzekli - apcietinājumu - maksātnespējas administratora un advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības lietā aizturētajam Uļmanam.

Daudznozaru kompānija "Mono" izsludinājusi miljona eiro atlīdzību par slepkavības lietas atklāšanu. Kompānijas pārstāvji norāda, ka "Mono" izsludina viena miljona eiro atlīdzību par Bunkus slepkavības īstenotāju, pasūtītāju un atbalstītāju atklāšanu, tādējādi faktiski apšaubot Valsts policijas darba rezultātu, kas ir paziņojusi, ka tai ir izdevies noskaidrot minētajā noziegumā faktiski visu iesaistīto personu ķēdi, sākot no pasūtītāja līdz organizētājam un izpildītājam.