Jaunākais izdevums

Liepājas Latviešu biedrības nams renovācijas gaitā ticis arī pie zviedru laiku kaltā bruģa pagalma. Kaltais bruģis agrāk bija izplatīts Liepājas ielu segums, kas lielākoties pilsētā pazudis bez vēsts.

Modernizācijas gaitā LLBN veikta jumta seguma, logu un ārdurvju nomaiņa, ārsienu siltināšana, griestu un sienu rekonstrukcija, apkures sistēmas renovācija, ūdensvada un kanalizācijas iekšējās sistēmas un iekšējo elektroinstalācijas tīklu daļēja nomaiņa, ventilācijas un kondicionēšanas sistēmas izbūve, paplašinātas Leļļu teātra telpas. Energoefektivitātes projekts ļāvis jau šā gada janvārī samazināt apkures izdevumus par 30%, pavēstīja LLBN direktore Vita Hartmane.

Savukārt ārpus šī projekta, par pašvaldības piešķirtiem papildu līdzekļiem (28,5 tūkst. Ls) atjaunotas LLBN telpu grīdas un nomainīts siltummezgls. Tieši šajā sadaļā pieņemšanas komisija Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieces Silvas Goldes vadībā konstatēja arī defektus - izremontētajā baletzālē ieklātas slodzei neatbilstošas un nestabilas grīdas. Šis defekts neattiecas uz projektu, jo grīdu remonts bija pēc LLBN iniciatīvas veikti papildu darbi, kuriem pieaicināts cits darbu izpildītājs, Db.lv informēja energoefektivitātes projekta ģenerāluzņēmēja - a/s UPB - prezidents Uldis Pīlēns.

Db.lv rakstīja, ka Liepājas pašvaldība līgumu ar būvniecības konkursa uzvarētāju a/s UPB par LLBN ēkas siltināšanas, renovācijas un vides labiekārtošanas darbu sākšanu parakstīja 2011. gada 16. maijā. Būvniecība tika uzsākta 2011. gada 1. jūnijā un pabeigta 2012. gada 13. aprīlī.

Apakšuzņēmēji projektā bija SIA UPB Nams un SIA Dzintars AB. Tehnisko projektu Liepājas Latviešu biedrības nama ēkai izstrādāja SIA Arhitekta G.Vīksnas birojs.

Būvdarbu kopējās izmaksas ir 793,8 tūkstoši latu, kas ir 95 % no visām izmaksām. Kopējās izmaksas objektā (tehniskā apsekošana, projektēšana, tehniskā projekta izstrādes uzraudzība, būvekspertīze, būvniecība, autoruzraudzība, būvuzraudzība) ir 833,5 tūkst. Ls.

Projekta laikā vienlaicīgi tika realizēti trīs savstarpēji saistīti būvprojekti – Liepājas latviešu biedrības nama rekonstrukcijas 3. kārtas izmaiņas – 5. un 6. kārtas būvniecība, ēkas inženiertīklu renovācija un šķūņu nojaukšana un daļējs teritorijas labiekārtojums Rožu laukumā 5/6, Liepājā.

Būvdarbi LLBN ēkā notika Eiropas Savienības Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekta Liepājas kultūras iestāžu rekonstrukcija un energoefektivitātes paaugstināšana ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Liepājā veido Rīgas Kalnciema kvartāla līdzinieku - Kungu kvartālu

Vēsma Lēvalde, 13.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot ārējo finansējumu, Liepājā tiek veidots jauns radošais kvartāls ar Pētera I namiņu kā centrālo objektu.

Ēku kompleksā ietilpst folkloras centrs Namīns, kurā darbojas folkloras kopas, tautas tērpu studija Latva, notiek folkloras skolas nodarbības, bardu saieti. Ēka celta 17.gs. un labi uzturēta. 90.gados tajā bija krogs Nāves ēnā, bet kopš 2003.gada to apsaimnieko folkloras kopa Atštaukas. Lielākā būve ir tā sauktais Pētera I namiņš, kas 17.gs. būvēts un celts kā viesnīca, bet ilgus gadus bijis neapdzīvots. Savukārt saimniecības ēka pagalmā būvēta jau padomju gados. Kompleksa apsaimniekotājs ir Liepājas Latviešu biedrības nams (LLBN), kas definējis savu vīziju – radošais koka apbūves kvartāls, kas funkcionē līdzīgi kā Kalnciema kvartāls Rīgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Noteiktas energoefektīvākās ēkas Latvijā

Žanete Hāka, 26.06.2013

Energoefektīvākā renovētā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2013

1. vieta - Saldus, Jelgavas iela 13

Dzīvojamā māja Jelgavas ielā 13, Saldū, ir 12 dzīvokļu māja ar kopējo platību 713 m2. Šai 318. sērijas ēkai ir trīs stāvi un tā tika nodota ekspluatācijā 1962.gadā. Līdz renovācijai 2012.gadā ēkā nav bijuši veikti remontdarbi. Projekta ietvaros ēkai veikta fasādes, cokola, bēniņu un pagraba pārseguma siltināšana, kā arī ielikti logi, kuros iestrādāti kontrolētas gaisa pieplūdes vārsti. Logi ir iebūvēti ārsienas siltināšanas slānī. Tāpat ēkā tika renovēta siltumapgādes sistēma un dzīvokļos uzstādīti alokatori. Kopējais siltumenerģijas ietaupījums pēc renovācijas ir 137,40 kWh/m2 jeb 62,73 %. Kopējais ēkas energoefektivitātes stāvoklis ir 83 kWh/m2 (kopā ar karsto ūdeni). Projekta pasūtītājs ir SIA Saldus namu pārvalde, projekta autors – Daiga Deruma, galvenais būvuzņēmējs – SIA Skorpions VS. Projektā kopējais ieguldītais finansējums ir 76 670,00 lati, un no tā ERAF līdzfinansējuma apjoms ir 23 280 lati.

Avots: Ekonomikas ministrija

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien noslēdzies Ekonomikas ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas un žurnāla Būvinženieris izsludinātais konkurss Energoefektīvākā ēka Latvijā 2013.

Kā informēja EM, uzvarētāji noteikti piecās kategorijās. Par energoefektīvāko renovēto daudzdzīvokļu ēku Latvijā atzīta ēka Saldū, Jelgavas ielā 13. Otrajā vietā ierindojusies ēka Liepājā, Roņu ielā 3, bet trešā vieta piešķirta daudzzīvokļu ēkai Saldū, Tūristu ielā 11.

Kategorijā Energoefektīvākā jaunbūve, daudzdzīvokļu ēka Latvijā uzvarējusi ēka Rīgā, Antonijas ielā 16a.

Energoefektīvākā sabiedriskā ēka Latvijā ir Ērgļu profesionālās vidusskolas dienesta viesnīca. Šajā kategorijā otrā vieta piešķirta Ventspils pilsētas domes ēkai, bet trešā vieta - Ventspils poliklīnikai.

Komentāri

Pievienot komentāru