Būve

Atjauno vēsturisko Krūtes koka baznīcu

Vēsma Lēvalde, 07.05.2013

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Ar Apvienoto Kurzemes fondu atbalstu tiek rekonstruēta viena no unikālajām Latvijas vēsturiskajām koka celtnēm - Krūtes baznīca.

Pēc kultūrvēsturnieka Imanta Lancmaņa ieteikuma vācu kultūras mantojuma saglabāšanas programmas ietvaros pērn uzsākta Krūtes baznīcas sanācija, informē Apvienoto Kurzemes fondu priekšsēdētājs, barons Pēters fon Korfs.

Krūtes baznīca ir rets Kurzemes koka arhitektūras piemērs ar vērtīgu iekšējo apdari, celta 1642.gadā. Prioritāte bija jumta atjaunošana, kuru izdevās pabeigt vēl pirms ziemas iestāšanās. Lielāko daļu nepieciešamo līdzekļu piešķīra Vācijas federālā

valdība. Fondi uzņēmās atlikušo finasējuma daļu un projekta organizāciju, projekta vadību veica Latvijas ev. lut. baznīcas nekustamā īpašuma nodaļa Pastorāts. 2013.gada martā uzsākta mūru un pamatu sanācija, ko arī lielākoties finansēs Vācijas valdība programmas Arhitektūras un kultūras pieminekļu saglabāšana Austrumeiropā ietvaros.

Apvienotie Kurzemes fondi izveidoti, pildot baroneses Adas fon Manteifeles, grāfienes Apraksinas 1914.gadā testamentā izteikto novēlējumu Kurzemes bruņniecībai. Apvienotie Kurzemes fondi atjauno vācu kultūras mantojumu, kā arī atbalsta trūkumā nonākušus Kurzemes bruņniecības locekļus visā pasaulē. Fondu galvenā mītne ir Minhenē. Tos vada 14 fonda padomes locekļi, kas darbojas brīvprātīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Sv. Sīmaņa baznīcas torņa atjaunošana izmaksās 165 tūkstošus eiro

Dienas Bizness, 13.01.2015

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Sākušies Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas torņa atjaunošanas darbi, kurus plānots pabeigt līdz 2015.gada 1.jūnijam. Kopējās Sv.Sīmaņa baznīcas torņa atjaunošanas projekta izmaksas (bez gaiļa un pulksteņa restaurācijas) ir aptuveni 165 000 eiro, informē Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Moča.

Atjaunošanas darbi sākti ar sastatņu uzstādīšanu apkārt baznīcas tornim līdz pat baznīcas gailim. Tas ļaus novērtēt baznīcas torņa pulksteņa un gaiļa tehnisko stāvokli un lemt par tālāko darbu gaitu. Lēmums par gaiļa nomaiņu vai atjaunošanu tiks pieņemts pēc ekspertīzes veikšanas un konsultācijas ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju.

L. Moča norāda, ka tuvākajā laikā plānots nomērīt un pasūtīt kaparu jaunajam baznīcas torņa jumta segumam un veikt esošā seguma demontāžu. Tad būs iespējams novērtēt koka konstrukciju stāvokli un precīzāk noteikt veicamo darbu apjomu.

Veicot renovācijas darbus, plānots iespēju robežās saglabāt veselās jumta koka konstrukcijas. Projekta realizācijas gaitā nav paredzēts izmainīt esošo jumta siluetu. Oriģinālo jumta koka konstrukciju nomaiņa plānota tikai gadījumos, kad nebūs iespējama to saglabāšana sliktā tehniskā stāvokļa dēļ vai gadījumā, ja šis elements vai tā izpildījums pavājinās jumta konstrukcijas nestspēju kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Prasa vairāk stāvu koka mājām

Raivis Bahšteins, 20.01.2015

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Norvēģijā top 49 metrus augsta 14 stāvu koka ēka, bet Latvijas novecojušie būvnormatīvi nepieļauj pārsniegt astoņus metrus, izmantojot tradicionālāko starp būvmateriāliem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ne tikai koka arhitektūras bagātajā Skandināvijā, bet arī citviet Eiropā un pasaulē koka daudzstāvu ēku būvniecība notiek, bet Latvijas būvniekiem tā ir liegta. Attīstoties koka karkasu un koka moduļu namu ražotājiem, kas darbību pavērsuši uz Ziemeļvalstīm un Rietumiem, izgaismojies robs būvnormatīvos, kas aizliedz būvēt koka daudzstāvu namus, ja tie pārsniedz 8 metru augstumu no pirmās grīdas. Tikmēr Bergenā, Norvēģijā no Igaunijas uzņēmumā Kodumaja ražotiem moduļiem top augstākā koka ēka pasaulē, apsteidzot līdzšinējo līderi - namu Melburnā, Austrālijā, kas lepojās ar 32 metru augstumu.

Cer uz vismaz pieciem

«Vietējie ražotāji izrāda interesei koka daudzstāvu namus būvēt ne tikai ārzemēs, bet arī Latvijā,» norāda Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Gatis Zamurs. «Lielākie tirgi pašlaik ir ārpus Latvijas, līdz ar to uzņēmumu enerģija ir koncentrēta tur, bet, skatoties nākotnē, plānojam kaut ko sākt darīt arī Latvijā. Līdz tam brīdim ir jāsakārto vide, lai ieceres varētu īstenoties. Pagaidām viss aizķeras pie ugunsdzēsējiem, kas šo traucējošo normu ir noteikuši, bet pati norma balstās uz ļoti veciem noteikumiem, minēšu – no padomju laikiem,» viņš paskaidro. Tam, ka būvniecības jomai nepieciešama mūsdienīgāka pieeja, piekrīt arī koka konstrukciju māju ražotāja Nordic Homes valdes loceklis Pauls Dzintars Kalniņš. «Es ceru sākotnēji uz atļautiem vismaz pieciem sešiem stāviem,» norāda Nordic Homes vadītājs. Uzņēmuma ražotnē Ozolnieku novada Ānē izgatavoti moduļi studentu kopmītnei Liverpūlē, Lielbritānijā. Astoņi no topošās ēkas deviņiem stāviem pilnībā veidoti no koka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Kā atdzimst Rīgas pils greznās zāles

Lelde Petrāne, 13.08.2015

Sūtņu zāle

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Rīgas pils rekonstrukcija un restaurācija tuvojas noslēgumam, tāpēc pilnsabiedrība SBRE informē par paveikto darbu pils projektā.

Īpaši izceļamas ir četras greznās pils zāles: Sūtņu akreditācijas, Baltā, Ģerboņu un Svētku zāle. Fotogalerijā pilnsabiedrība iepazīstina ar telpu atjaunošanu dažādos darbu posmos, kad tiek atjaunots katrs elements zāļu vēsturiskajā veidolā – ikviens zīmējums, izcilnis un dekors, rekonstruējot to oriģinālo izskatu.

Rīgas pils projektā vidēji tiek nodarbināti 250 strādnieki, un vēl ap 60 - 70 restauratoru strādā dažādās darbnīcās.

No restaurācijas viedokļa viena no sarežģītākajām un atbildīgākajām zālēm ir Sūtņu akreditācijas zāle, kuras lielākais izaicinājums restauratoriem bijis Anša Cīruļa 86 gadus seno sienu gleznojumu atjaunošana. Kā stāsta RE&RE restauratore, polihromijas speciāliste Sandra Priežčiekure, tautisko zīmējumu atjaunošana bijusi patiesi sarežģīta, jo 1929. gadā pabeigtais sienu gleznojums bijis ļoti sliktā stāvoklī. Tomēr vairāku mēnešu ilgais darbs vainagojies ar panākumiem – tika veikta griestu un sienu apdares nostiprināšana, virsmas attīrīšana, lai pēc restaurētiem fragmentiem autentiskā kvalitātē rekonstruētu un restaurētu visu sienu dekoratīvo apdari un restaurētu tautiskā romantisma stilā veidotos A. Cīruļa griestu oriģinālgleznojumus. Telpu rotā arī jau restaurētās bronzas lustras un baltu glazētu podiņu krāsns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Plānoti vērienīgi Kr.Barona ielas atjaunošanas darbi

Žanete Hāka, 01.09.2015

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Šonedēļ Rīgas dome sāk realizēt vienu no pēdējo gadu lielākajiem projektiem ielu infrastruktūras uzlabošanā – Krišjāņa Barona ielas seguma atjaunošanu, informē domes pārstāvji.

Kr. Barona iela ir izbūvēta 1858. gadā, tās segums pārsvarā ir bruģis – kultūrvēsturisks mantojams, kuru jāsaglabā. Ņemot vērā, ka līdz šim būtiski un nopietni seguma atjaunošanas vai uzlabošanas darbi netika veikti, ielas infrastruktūra ir nolietojusies un nepievilcīga.

Ielas atjaunošana tiks veikta trīs etapos.

Šajā būvsezonā tiks īstenots pirmais etaps - atjaunots segums visā ielas garumā no Aspazijas bulvāra līdz Brīvības ielai. Brauktuves segums tiks atjaunots, pilnībā to nobruģējot, arī tajā ielas posmā, kur šobrīd ir asfaltbetona segums. Brauktuves abās pusēs ar speciālu bruģi tiks iezīmēta un izveidota rekomendējošā velojosla; autovadītāji pa šo joslu drīkstēs braukt, taču viņiem būs jārēķinās ar velobraucējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Foto: Rīgas Doma torņa smailē atgriežas restaurētais gailis

Žanete Hāka, 29.09.2015

Rīgas Doma gaiļa un lodes apzeltīšanas process

Foto: Arčers

Jaunākais izdevums

Otrdien Rīgas Doma torņa smailē atjaunotā zeltījumā atgriezies restaurētais gailis un lode, ko alpīnisti pirms mēneša nocēla, lai restauratori varētu veikt abu priekšmetu virsmu attīrīšanu, speciālo apstrādi, bojājumu novēršanu un zeltījuma atjaunošanu.

Restauratori lodē atrada kapsulu ar vēstījumu un vienu padomju rubli. Vēstījums datēts ar 1985.gadu, kad vairāk nekā 400 gadus vecā Rīgas Doma torņa lode tika restaurēta pēdējo reizi, bet gaili togad nomainīja pret speciāli izgatavotu kopiju, informē Arčers pārstāvji.

Arī pēc 30 gadiem atjaunotajā lodē ievietots Rīgas Doma un būvnieku vēstījums nākamajām paaudzēm, kā arī laikmeta liecība – viena lata sudraba jubilejas monēta Rīgas Doms, ko Latvijas Banka 2011.gadā laida klajā, atzīmējot 800 gadu, kopš likts pamatakmens Rīgas Domam.

Būvnieki savā vēstījumā turpina iepriekšējo Doma atjaunotāju ieceri nodot vēstījumu par vēsturiskajā būvē veiktajiem atjaunošanas darbu veidiem un apjomiem. Vēstījumā iekļauta arī norāde par to, ka 2015.gada maijā būvnieki kopā ar baznīcas pārstāvjiem Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas īpašumā Viļķenes pagastā iedēstīja ozolu un priežu jaunaudzi, lai izaugtu nākotnes lietaskoki Doma un citu Latvijas dievnamu atjaunošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Investē efektīva elektrotīkla attīstībā

Sandris Točs, speciāli DB, 22.12.2015

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Tīklu izbūvējot ar drošākiem elementiem un vienkāršojot, tas kļūst efektīvāks arī no jaudu izmantošanas viedokļa

To intervijā DB teic a/s Sadales tīkls valdes loceklis Rolands Lūsveris.

Ko nozīmē sadales tīkla operatora pakalpojumu kvalitāte, kas ir tās pamats?

Droša un nepārtraukta elektroapgāde ir tā, kas mūsu klientu interesē visvairāk– pēc tās ikviens Latvijas iedzīvotājs vērtē mūsu darbu. Tieši pēdējo gadu laikā esam ļoti nopietni pievērsušies mūsu pakalpojumu kvalitātei. Ir divi veidi, kā varam uzlabot elektroapgādes kvalitāti. Pirmais, ar ikdienas darbu, ko veicam, uzturot savas iekārtas un elektrolīnijas darba kārtībā. Viscaur Latvijā ir redzams, ka šobrīd tiek intensīvi tīrītas elektrolīniju trases. Nesenajā vētrā, kad paaugstinātā darba gatavībā nostrādājām trīs dienas, pārliecinājāmies, ka bojājumu skaits bija ievērojami mazāks, kāds tas būtu bijis pirms četriem vai pieciem gadiem. Visu laiku veicam arī plānotos remontus, rūpējamies, lai iekārta nevainojami kalpotu, defektus nekavējoties novēršam. Tas ir veids, kā paildzinām esošo iekārtu darba mūžu. Otra lieta ir investīcijas. Ir ļoti svarīgi, kā investējam elektrotīklu atjaunošanā un cik efektīvi to darām. 2013.gadā tika veikts Latvijas elektrotīkla audits. No starptautiskajiem nozares profesionāļiem konkursa kārtībā izvēlējāmies skandināvu konsultāciju kompāniju Sweco, lai iegūtu neatkarīgu skatu uz savu darbu. Tika izanalizētas četras tipiskākās mūsu tīkla teritorijas ar dažādu klientu blīvumu gan pilsētā, gan laukos un saņemtas rekomendācijas, kā attīstīt elektrotīklu nākotnē. Mums ieteica uzlabot elektrotīkla elementu drošumu, lai mazinātu laika apstākļu ietekmi uz elektroenerģijas piegādes kvalitāti. Balstoties uz veiktā elektrotīkla audita ieteikumiem un secinājumiem, 2014.gadā izstrādājām a/s Sadales tīkls desmit gadu attīstības plānu, kas kalpo par pamatu investīciju turpmākai veikšanai un darbības efektivitātes paaugstināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai Laikmetīgās mākslas muzejs jābūvē no koka?

Gvido Princis, Rīgas pilsētas arhitekts, 26.02.2016

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Nesen Rīgas pilsētas arhitekta birojā notika diskusija par koka kā pamatbūvmateriāla izmantošanas iespējām sabiedrisko un dzīvojamo ēku būvniecībā – to ekonomiskajiem, arhitektoniskajiem un vides ieguvumiem. Diskusijas nepieciešamību noteica vairāki aspekti – nepieciešamība saglabāt un attīstīt Koka Rīgas mantojumu un aktualizēt jautājumu par laikmetīgu koka konstrukciju ēku būvniecību Rīgā un Latvijā.

Diskusijas mērķis nebija mācīties projektēt, ražot vai būvēt koka ēkas, bet apspriest iespējamo sadarbības modeli, lai mūsu valstī vairāk ēku būvētu no koka – vietējā ekoloģiskā būvmateriāla. Būtu tikai loģiski, ja kvalitatīvas koka ēkas, ko Latvijā ražo, tiktu arī šeit būvētas un lietotas.

Koka apbūvei Rīgā un Latvijā ir sena un tradīcijām bagāta vēsture. Pēdējos gados, pat desmitgadēs, šim aspektam nav pievērsta pienācīga vērība, un daudzviet koka apbūve kā kultūrvēsturiska vērtība iet bojā un tiek neatgriezeniski zaudēta. Lai gan jāteic, ka pēdējos gados ir vērojama situācijas uzlabošanās – koka arhitektūras renesanse, kas nereti turas uz fanātiķu un entuziastu pleciem. Ja pastaigājam pa Rīgas ielām, brīžiem redzam, ka dažviet iezīmējas tendence jaunbūvējamās ēkās koku izmantot kā risinājumu dažādos fasādes elementos vai tradicionāli iekšējā apdarē, tomēr, ja jānosauc kāds veiksmīgs piemērs, kur sabiedriskas nozīmes ēka būtu pilnībā būvēta no koka konstrukcijām, šādu piemēru neatrast ne Rīgā, ne Latvijā. Un kā atzīst gan kokrūpniecības nozares, gan būvniecības un arhitektūras nozares pārstāvji, pat privātmāju apbūvē visā valstī šādi uzskatāmi labi piemēri būtu vien uz abu roku pirkstiem skaitāmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Ar pašvaldības līdzfinansējumu atjauno kultūras mantojuma ēku fasādes Rīgā

Zane Atlāce - Bistere, 13.07.2016

FOTO: Nora Krevņeva

Jaunākais izdevums

Rīgas domes vadība kopā ar ēku īpašniekiem trešdien apsekoja ar Rīgas pašvaldības finansiālu atbalstu atjaunotās pilsētas kultūras mantojuma ēku fasādes - Lāčplēša ielā 37, Tērbatas ielā 20, 28 un Blaumaņa ielā 14, informē pašvaldībā.

Šis ir pirmais gads, kad Rīgas pašvaldība piešķir līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai un atjaunošanai. Konkursam kopumā šogad pieteicās 55 pretendenti, no kuriem 47 projektus atzina par atbilstošiem konkursa kritērijiem un apstiprināja līdzfinansējumu. Šo projektu realizācijai kopumā paredzēts gandrīz 460 000 eiro liels pašvaldības līdzfinansējums.

«Esam gandarīti, ka jau pirmajā konkursa gadā ir izrādīta tik liela interese par iespēju saņemt pašvaldības līdzfinansējumu kultūras pieminekļu restaurācijai un atjaunošanai. Iesākto turpināsim arī nākamgad - konkursu plānots izsludināt jau novembrī, lai būtu ilgāks laiks projektu realizācijai. Šiem mērķiem pašvaldības budžetā tiks atvēlēts ne mazāk kā pusmiljonu eiro liels finansējums,» informēja Rīgas vicemērs Andris Ameriks, piebilstot, ka nauda līdzfinansējumam iegūta no piemērotās paaugstinātās nekustamā īpašuma nodokļa likmes 3% apmērā ēkām, kuras klasificētas kā vidi degradējoši objekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijā palēnām sāk novērtēt koka māju būvniecību

Lelde Petrāne, 17.11.2016

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Latvijas iedzīvotāji palēnām būvniecībā sāk novērtēt koku, kreditēšanas īpatsvaram koka mājām sasniedzot 23%, liecina DNB bankas šī gada statistikas dati. Vienlaikus koka māju ražotāji atzīst, ka koka karkasa ēkām Latvijā aizvien ir salīdzinoši zems pieprasījums, cilvēkiem tikai pamazām «iepazīstoties ar koku».

Kā norāda DNB bankas privātpersonu kreditēšanas vadītājs Kaspars Anckalniņš, šogad katrs ceturtais DNB bankas būvniecības kredīts ir bijis koka mājas celtniecībai, pārējo daļu aizņemot mūra u.c. mājām: «Lai arī daļā sabiedrības joprojām valda mīti par to, ka koka ēka nav piemērota vairāku gadu desmitu dzīvošanai, klienti aizvien biežāk ir gatavi izskatīt gan mūra, gan koka ēku būvniecību. Cilvēki sāk apzināties mūsdienu pilnveidotās tehnoloģijas, kas nodrošina koka māju ilgmūžību.»

Kā skaidro Latvijas Koka būvniecības klastera izpilddirektors Gatis Zamurs, Latvijas kokrūpnieki teju 90% no saražotā eksportē. «2015. gadā Latvijas ražotāji eksportēja koka ēku konstrukcijas vairāk nekā 60 miljonu eiro vērtībā, un pēc sarunām ar uzņēmējiem var secināt, ka ne vairāk par 10% no saražotā ir palicis vietējā tirgū. Viens no iemesliem ir nenoregulētie būvniecības noteikumi, kas pašlaik diskriminē koka būvniecību Latvijā. Piemēram, ja ārzemēs iespējams būvēt koka daudzstāvu ēkas, tad Latvijā ir iespējamas tikai nelielas privātmājas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Būvēsim moderni - no koka!

Kristaps Ceplis, biedrības «Zaļās mājas» valdes loceklis, 14.12.2016

Foto: Ieva Lūka/LETA

Jaunākais izdevums

Ja, aptaujājot mūsdienu latviešus, viņiem tiktu lūgts iztēloties koka māju, liela daļa cilvēku, iespējams, iedomātos simtgadīgu guļbūvi no Brīvdabas muzeja. Daudziem ir siltas jūtas pret šīm senajām ēkām, tomēr vairums 21.gadsimta latviešu vēlas baudīt modernākas dzīves vides sniegtās iespējas. Ne velti mēs savulaik tā tiecāmies pēc kārtīga eiroremonta.

Vēsturiski, protams, koks ir bijis viens no senākajiem un Latvijas teritorijā arī izplatītākajiem būvmateriāliem, kas skaidrojams gan ar salīdzinoši vieglo koksnes apstrādi, gan arī plašo pieejamību. Līdz pat 20.gadsimta sākumam koks bija neapstrīdams būvmateriālu tirgus līderis, bet noteiktos tirgus segmentos, piemēram, privātmāju celtniecībā, koksnes kā būvmateriāla īpatsvars konkurējošo materiālu vidū saglabājās augsts daudz ilgāk.

18.gadsimta beigās iesākušās rūpnieciskās revolūcijas vēsmas sabiedrībai sāka dot jaunus materiālus - tēraudu, pēcāk arī dzelzsbetonu, plastmasu –, kas gadsimtu gaitā kļuva aizvien lētāki un pamazām izspieda koku no tā pozīcijām būvniecības tirgū. Koks joprojām bija nepieciešams, bet tā pielietojums ievērojami sašaurinājās.

Komentāri

Pievienot komentāru