Jaunākais izdevums

No nākamās trešdienas, 17.marta, tiks atjaunoti gaisa pārvadājumi uz un no trešajām valstīm, tostarp tiks atļauti čārterreisu pārvadājumi, otrdien nolēma valdība.

Vienlaikus tiek saglabāts nosacījums, ka ir aizliegta nebūtiska ceļošana no trešajām valstīm uz Latviju.

Pirmo reizi grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kas saistīti ar aizlieguma atcelšanu veikt gaisa pārvadājumus caur lidostām uz un no trešajām valstīm, valdībā skatīja 26.februārī, tomēr neskaidrību dēļ lēmuma atlikšana tika vairākkārt pārcelta.

Noteikumu projekta iesniedzēja Satiksmes ministrija (SM) norāda, ka grozījumi ir nepieciešami, jo citas valstis, tostarp Igaunija un Lietuva, pasažieru pārvadājumus no un uz trešajām valstīm atļauj. Tādēļ praksē vērojama situācija, ka Latvijas pasažieri šādus braucienus veic, izmantojot tranzīta iespējas caur kaimiņvalstīm vai pa sauszemi. Atļaujot kontrolētus pasažieru pārvadājumus būtiskajiem ceļotājiem ar tiešajiem lidojumiem, paredzēts, ka tiks uzlabota ceļotāju plūsmas izsekošana un kontrole epidemioloģiskās drošības nolūkos.

SM skaidro, ka dati pēc pārvadājumu aizlieguma atcelšanas uz un no citām Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, kā arī Šveices Konfederācijas un Lielbritānijas rāda, ka starptautisko pasažieru pārvadājumu aizliegums pats par sevi neietekmē jaunu Covid-19 gadījumu skaitu, jo ievesto gadījumu skaits ir neliels, it īpaši, ceļojot ar gaisa transportu.

Šogad lielākais Covid-19 gadījumu skaits tiek ievests ar privāto transportu - janvārī Latvijā ievesti 130 gadījumi, no kuriem ar aviāciju - 26. Pēdējās nedēļās, ievērojot papildus uzlikto pienākumu uzrādīt negatīvu Covid-19 testa rezultātu pirms iekāpšanas, ievesto Covid-19 gadījumu skaits ar aviāciju katru nedēļu samazinās.

SM norāda, ka, personām ieceļojot Latvijā ar automašīnu, ir lielākas iespējas neaizpildīt "Covidpass.lv" apliecinājumu. Šīs personas, pārvietojoties ar automašīnu, var būt kontaktā ar daudzām citām personām gan Latvijā, gan ārpus Latvijas, kas var novest pie lielāka šo personu inficēšanās riska un kontaktpersonu neizsekojamības. SM uzsver, ka būtisko ceļotāju ieceļošana ar tiešajiem lidojumiem ļaus labāk kontrolēt un izsekot ceļotāju plūsmu.

Ministrija kā argumentus aizlieguma atcelšanai minēja to, ka liela daļa pasažieru, kas Latvijā ar gaisa satiksmi ieceļo no trešajām valstīm, ceļo tranzītā, būtiskie ceļotāji no trešajām valstīm tiks pakļauti vairākām pārbaudēm, kā arī faktu, ka aviācijas nozares darbības atjaunošana ir priekšnosacījums ekonomikas augšupejai.

Tāpat SM informēja valdību, ka Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociāciju (ALTA) gatavo nebūtiskās organizētās ceļošanas uz trešajām valstīm, tostarp čarteru lidojumu pakāpeniskas darbības atsākšanas stratēģiju un tuvākajā laikā virzīs papildu grozījumus regulējumā.

Kā iepriekš norādījusi Civilās aviācijas aģentūrā, Latvijā starptautiskie pasažieru pārvadājumi uz trešajām valstīm bijuši aizliegti kopš pagājušā gada 17.marta, kad uz laiku tika atcelti visi starptautiskie lidojumi.

Vienīgais īslaicīgais izņēmums bijis Gruzija, uz kuru ES uz laiku atļāva lidojumus, tomēr izmaiņas Latvijas normatīvajos aktos par lidojumiem uz trešajām valstīm nav veiktas kopš pandēmijas sākuma 2020.gada martā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta "Rīga" šobrīd zaudē Baltijas tranzīta mezgla statusu, atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), komentējot to, ka Ministru kabinets ceturtdien, 4.martā, vēl nelēma par lidojumu atļaušanu uz trešajām valstīm.

Viņš pauda, ka pirms krīzes visi "nopietnie" lidojumi sākotnēji ienāca Rīgā un tikai tad tika sadalīti uz pārējām Baltijas valstu lidostām, tomēr patlaban šāda sistēma nepastāv, un tas ir apzināts valdības lēmums.

Linkaits norādīja, ka viņš atbalsta tāda veida ierobežojumus starptautisko sakaru jomā, kas ir koordinēti un ko atbalsta visas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vai vismaz valstu bloks, kas ir vienā reģionā. "Šajā konkrētajā gadījumā ir īpatnēja situācija, ka Latvija vienpusēji ir ieviesusi šādus ierobežojumus pārvadājumiem uz trešajām valstīm un ir vienīgā šāda ES dalībvalsts. Visās citās ES valstīs šādi lidojumi notiek," sacīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nacionālā lidsabiedrība "airBaltic" pēc aizlieguma atcelšanas lidojumiem uz trešajām valstīm pirmos varētu atsākt pārvadājumus uz Maskavu un Kijevu, aģentūra LETA noskaidroja kompānijā.

"airBaltic" pauda, ka lidojumi uz Krievijas un Ukrainas galvaspilsētām jau ieplānoti, sākot ar 28.martu, kad stāsies spēkā jaunais vasaras sezonas grafiks, tomēr pastāv iespēja, ka uz Kijevu un Maskavu no Rīgas ar tiešo reisu varēs aizlidot arī agrāk.

Precīzs datums šo lidojumu atsākšanai vēl nav skaidrs, jo pašlaik vēl tiek gaidīts saskaņojums par abu reisu izpildi no atbildīgo iestāžu puses. Tiklīdz "airBaltic" saņems nepieciešamos apstiprinājumus, uzņēmums par to informēs publiski.

Tāpat lidsabiedrība no 28.marta plāno atsākt lidojumus arī uz Tbilisi, Sanktpēterburgu, Minsku un Telavivu.

Kā ziņots, valdībā otrdien tika lemts no 17.marta ļaut atsākt gaisa pārvadājumus uz un no trešajām valstīm. Vienlaikus tiek saglabāts nosacījums, ka ir aizliegta nebūtiska ceļošana no trešajām valstīm uz Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic", kas lidojumus no Ukrainas uz Rīgu atsāka trešdien no rīta, tuvākajā laikā uz un no trešajām valstīm pasažieru pārvadājumus sāks nodrošināt vēl piecas aviokompānijas, informē lidostā "Rīga".

Saskaņā ar pašlaik pieejamo lidostas informāciju, regulāros lidojumus trešajām valstīm atsākt plāno "Belavia", kas lidos uz Minsku, "Aeroflot", kas lidos uz Maskavu, "Turkish Airlines", kas lidos uz Stambulu, "Uzbekistan Airways", kas lidos uz Taškentu, kā arī "Wizz Air", kas lidos uz Kijevu un Kutaisi.

Tāpat bez lidojumiem uz Kijevu "airBaltic" plāno atsākt lidojumus uz Minsku, Maskavu, Tbilisi, Sanktpēterburgu un Telavivu.

Lielākā daļa šo aviokompāniju lidojumus plāno atsākt marta beigās vai aprīļa sākumā, līdz ar vasaras sezonas sākumu. To, cik bieži būs lidojumi uz trešajām valstīm, pagaidām lidostā atbildēt precīzi nevarēja, jo visas lidsabiedrības vēl nav iesniegušas savus plānus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas līdz 25.februārim Latvijā no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm, Šveices un Lielbritānijas drīkstēs ieceļot tikai neatliekamu un būtisku iemeslu dēļ, paredz valdībā apstiprinātie grozījumi rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu".

Lai gan jau līdz šim būtiski ierobežota ieceļošana ES, tai skaitā Latvijā, no trešajām valstīm, arī atsevišķajos patlaban noteiktajos izņēmuma gadījumos, lai ieceļotu Latvijā no šīm valstīm, tam būs jābūt būtiskam iemeslam.

Tas nozīmē, ka iepriekšminētajā laika posmā faktiski aizliegta jebkāda ieceļošana bez būtiska iemesla Latvijā.

Latvijā drīkstēs ieceļot tikai neatliekamu un būtisku iemeslu dēļ. Šie iemesli ir darba, mācību, studiju, ģimenes apvienošanas, medicīnas pakalpojumu saņemšanas, tranzīta vai nepilngadīgo pavadīšanas nolūks, kā arī, lai atgrieztos pastāvīgajā dzīves vietā vai dotos uz bērēm.

Vienlaikus noteikts terminēts starptautisko pasažieru pārvadājumu aizliegums caur lidostām, ostām, kā arī ar autobusiem no vai uz Apvienoto Karalisti, Īriju un Portugāli. Pēc ĀM paustā, tās ir valstis, kurās ir augstākā Covid-19 vīrusa celmu ar paaugstinātu izplatīšanās spēju izplatība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Atgriežoties no trešajām valstīm, būs jāveic Covid-19 tests un jādodas pašizolācijā

LETA, 12.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot ar 17.martu, atgriežoties no ceļojuma trešajā valstī, personai par saviem līdzekļiem būs jāveic Covid-19 tests un jādodas pašizolācijā, piektdien lēma Ministru kabinets.

Otrdien valdība lēma ar 17.martu atļaut lidojumus uz trešajām valstīm, tāpēc piektdien valdība lēma par pasākumiem, kā kontrolēt un uzraudzīt, lai iedzīvotāji, atgriežoties no ārvalstīm, ievērotu epidemioloģiskās drošības prasības.

Valdības lēmums paredz, ka personai atgriežoties no nebūtiska ceļojuma no trešajām valstīm būs jāveic Covid-19 tests. Ja tests būs negatīvs, tad persona dosies uz savu dzīvesvietu ievērot desmit dienu pašizolāciju.

Ja Covid-19 tests būs pozitīvs vai persona testu neveiks, tad persona nekavējoties dosies obligātajā izolācijā uz tūristu mītni no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras administrētā tūristu mītņu saraksta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācija (ALTA) vērš uzmanību uz faktisko situāciju, ka šobrīd, neatļaujot čarterlidojumus no Rīgas uz trešajām valstīm, notiek nekontrolēta Latvijas iedzīvotāju došanās uz kaimiņvalstu lidostām, lai dotos šādos braucienos.

Atgriešanās notiek pa sauszemes robežu, kur, kā zināms, nav 100% visu ieceļojošo kontroles. Tādējādi nav iespējams ne apzināt precīzu šādu iedzīvotāju skaitu, ne izsekot viņu uzvedību pēc atgriešanās Latvijā, norāda ALTA.

Katru nedēļu pēc tūrisma uzņēmumu aplēsēm vismaz 500-600 cilvēki izmanto pakalpojumus no kaimiņvalstu lidostām. Šobrīd ir veikti pasūtījumi vēl vismaz 1500 klientiem, un rezervāciju skaits aug. Daļa pērk ceļojumus tieši ārvalstīs, kamēr tie Latvijā nav pieejami.

Pēc asociācijas domām, šo pašu pakalpojumu nodrošināšana caur Rīgas lidostu, kopā ar nozares izstrādātu kontrolētas un organizētas ceļošanas protokolu ļautu samazināt līdz minimumam iespējamo nekontrolētas robežšķērsošanas plūsmu pār sauszemes robežām, nodrošinātu Covidpass.lv izmantošanu, ļautu sekot pašizolācijas ievērošanai pēc atgriešanās Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA), izvērtējot tās rīcībā esošo informāciju un secinot, ka Izraēlas gaisa telpas izmantošana rada draudus civilās aviācijas gaisa kuģiem, rekomendējusi Latvijas aviokompānijām neveikt lidojumus uz Izraēlas lidostām, kā arī neizmantot Izraēlas gaisa telpu pārlidojumiem uz citiem galamērķiem.

CAA ir veikusi pieejamās informācijas par situāciju Izraēlas gaisa telpā analīzi un konstatējusi, ka saistībā ar militāra konflikta pastiprināšanos pastāv augsts drošības apdraudējums civilās aviācijas gaisa kuģiem, kas veic lidojumus uz Izraēlas lidostām vai šķērso Izraēlas gaisa telpu. Vienlaikus Izraēlas teritorijā ir notikuši plaši masu nemieri, kas rada apdraudējumu personām, kuras pašreiz atrodas Izraēlas teritorijā. Ievērojot, ka tuvākajā laikā bija plānots atsākt pasažieru pārvadājumus uz un no Izraēlas, CAA nosūtījusi rekomendācijas vēstuli visām Latvijas aviokompānijām ar aicinājumu uz laiku atcelt plānotos lidojumus uz Izraēlas lidostām un atturēties no Izraēlas gaisa telpas šķērsošanas. Rekomendācijas ir spēkā līdz pozitīvām izmaiņām drošības situācijā Izraēlā, kas nodrošinātu drošu civilās aviācijas gaisa kuģu lidojumus, par ko aviokompānijas nekavējoties tiks informētas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālās pandēmijas laikā un tās izraisītā pasažieru un lidojumu skaita samazināšanās apstākļos starptautiskā lidosta “Rīga” 2020.gadu noslēdza ar 15,85 miljonu eiro zaudējumiem, liecina uzņēmuma publiskotais auditētais gada pārskats par 2020.gadu.

Lidosta pērn apkalpoja 2,01 miljonus pasažieru, kas ir par 5,8 miljoniem jeb 74% mazāk nekā sākotnēji plānots. Savukārt apkalpoto lidojumu skaits saruka līdz 35,6 tūkstošiem, kas par 59% mazāk nekā gadu iepriekš.

Uzņēmuma neto apgrozījums 2020. gadā, salīdzinot ar 2019.gadu, samazinājās par vairāk nekā pusi jeb 54%: 2019.gadu lidosta noslēdza ar gandrīz 65 miljonu eiro apgrozījumu, kamēr 2020.gadā tas sasniedza vien 29,8 miljonus eiro.

Lidostas ieņēmumi no aviācijas pakalpojumiem pērn veidoja 15 miljonus eiro, kas ir 63% samazinājums, salīdzinot ar budžetā sākotnēji plānoto. Savukārt ienākumi no neaviācijas pakalpojumiem pērn samazinājās līdz 14,7 miljoniem eiro, kas ir 39% kritums, salīdzinājumā ar situāciju gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrība SIA "LDz Cargo", izmantojot dominējošo stāvokli dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, apgrūtināja jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu tirgū un konkurenci esošo uzņēmumu vidū, trešdien žurnālistiem norādīja Konkurences padomes (KP) priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Viņš norādīja, ka 5,7 miljonu eiro sods kompānijai piemērots par darbību laika periodā no 2007.gada līdz pagājušā gada augustam, kad spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sniegtajiem pakalpojumiem pierobežas iecirkņos, kas tostarp nosaka, ka "LDz Cargo" vietā par sadarbības partneri pierobežas posmos kļūs LDz.

Gaiķis pauda, ka "LDz Cargo" noteiktajā periodā klientiem, kas vēlējās nosūtīt vai saņemt kravu caur Latviju, bija neizbēgams sadarbības partneris kravas pārvešanai pierobežā. Turklāt kompānija, neesot konkurences spiedienam, varēja brīvi noteikt pārvadājumu maksu.

"Ņemot to vērā, "LDz Cargo" saviem klientiem, kas izmanto kapitālsabiedrības pakalpojumus visā maršrutā, nevis tikai pierobežas zonā, piemēro dažādus atvieglojumus, piemēram, atlaides un citus sadarbību veicinošus noteikumus. Savukārt klientiem, kas dzelzceļa kravu pārvadājumu sniegšanu Latvijā uztic kādam no trim konkurējošiem privātajiem komersantiem, "LDz Cargo" piemēro standarta tarifu par pakalpojumiem pierobežā," pauda KP pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji: Ja valdība nemainīs taktiku, ir iespējami dažādi politiskie satricinājumi

Db.lv, 22.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan zināms progress ir panākts un uzņēmēji tiek aicināti pie sarunu galda, lemjot par Covid-19 ierobežojumiem, viedoklis tomēr netiek ņemts vērā un lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz politiķu un epidemiologu pausto. Tas ir klaji redzams visās nozarēs, kā rezultātā tiek zaudēta konkurētspēja salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, norādīja uzņēmēji, kuri piedalījās diskusijā par valdības noteiktajiem ierobežojumiem "Covid-19 nozaru griezumā".

Diskusijas laikā vairākkārt izskanēja viedoklis, ka gadījumā, ja valdība nemainīs taktiku, ir iespējami dažādi politiskie satricinājumi, jo uzņēmēji, līdzīgi kā citas sabiedrības grupas, cieš no ierobežojumiem un psiholoģiski nogurst.

SIA "Nemo" vadītāja Inga Zemdega-Grāpe norādīja, ka "lemjot par ierobežojumiem un attālināto darbu dažādās nozarēs, netiek runāts par uzņēmēju psiholoģisko stāvokli, nogurumu un kontakta saglabāšanu ar kolektīvu, kas ir ļoti būtiski faktori, lai turpinātu darbu pandēmijas apstākļos".

Finansists un uzņēmējs Ģirts Rungainis skaidroja, ka "uzņēmējus nogurdina neloģiskie lēmumi un ieklausīšanās tikai epidemiologos, kuri arī mēdz būt pretrunīgi. Ar ierobežojumiem nevar panākt to, ko varētu, iesaistot uzņēmējus lēmumu pieņemšanas procesā."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta un loģistikas uzņēmums SIA "Vervo" atvēris filiāli Polijas galvaspilsētā Varšavā, informē "Vervo" pārstāvji.

Līdz ar filiāles atvēršanu kompānija spēs efektīvāk nodrošināt starptautiskos kravu pārvadājumus uz un no Polijas.

"Vervo" direktors Māris Dreimanis uzsver, ka Polija gan Latvijas, gan citu Eiropas valstu autopārvadātājiem ir viena no nozīmīgākajām valstīm. Lielākā daļa kravu pārvadājumu, ko Latvijas autopārvadātāji veic uz un no Rietumeiropas valstīm, iet tranzītā caur Polijas teritoriju. No "Vervo" jau šobrīd katru nedēļu uz un no Polijas dodas vairāk nekā 20 dažāda veida kravas transporta vienību ar visa veida kravām.

No viesmīļa par miljonāru 

Vervo strauji audzē apgrozījumu, laužas Polijas tirgū un sarīko nozares sporta spēles,...

"Vervo" apgrozījums 2021.gadā ir palielinājies par 30%, sasniedzot 13,3 miljonus eiro. Tāpat pērn ir nodrošinātas piecas jaunas darba vietas un veikts 13 021 starptautiskais kravu pārvadājums.

"Vervo" ir pilna servisa loģistikas uzņēmums, kas kopš 2008.gada piedāvā vietējos un starptautiskos kravu pārvadājumus un visus ar tiem saistītos pakalpojumus, tostarp muitas brokeru un kravas apdrošināšanas pakalpojumus.

Līdz šim "Vervo" ir nodrošinājis pakalpojumus vairāk nekā 8000 uzņēmumiem un individuālajiem kravu sūtītājiem, veicot kravu pārvadājumus uz un no vairāk nekā 120 valstīm. Uzņēmumam ir filiāles Latvijas pilsētās - Rīgā, Jelgavā, Rēzeknē, kā arī Igaunijā, Ķīnā un tagad arī Polijā, Varšavā.

"Vervo" 2020.gadā strādāja ar 8,355 miljonu eiro apgrozījumu un guva 1810 eiro peļņu. Uzņēmuma finanšu dati par 2021.gadu vēl nav publiskoti.

"Vervo" reģistrēts 2008.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 88 000 eiro. Uzņēmuma īpašnieki vienādās daļās ir Dreimanis un Aija Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svētdien, 18.septembrī starptautiskais sūtījumu piegādes uzņēmums “Venipak” uzsāks gaisa kravu pārvadājumus no lidostas “Rīga”. Pirmais lidojums plānots uz Honkongu, organizējot reisus reizi nedēļā, bet no oktobra vidus – vismaz divas reizes nedēļā.

Gaisa kravu pārvadājumu mērķis ir nodrošināt pakalpojumu no pirmās līdz pēdējai jūdzei jeb palīdzēt klientiem sākot ar eksporta, beidzot ar importa procedūrām, tādējādi atvieglojot preču piegādi, kas nodrošinās arī īsāku laiku nekā tas bijis līdz šim tirgu sasniegšanai.

Lai realizētu gaisa kravu pārvadājumus, pašreiz “Venipak” investējis jau 2,5 miljonus eiro, no kuriem 1,5 miljoni eiro ir sākotnējie ieguldījumi, lai izveidotu ekspertu komandu un interneta tehnoloģiju platformu, kā arī dažādu organizāciju dalības maksas, savukārt vēl papildu viens miljons eiro investēts lidmašīnas nomā un apkalpošanā lidostās.

Uzņēmuma pārstāvji sacīja, ka, veicot izpēti, tika saskatīti labvēlīgi apstākļi, lai, pirmkārt, izvēlētos lidostu “Rīga” par sadarbības partneri, jo pašreiz lidojumi no Eiropas pamatā tiek organizēti caur Frankfurti un Amsterdamu, bet tas ir samērā tālu no Baltijas valstīm, tāpēc jāorganizē papildu loģistikas pakalpojumi. Savukārt piegādes jomā laiks ir viens no būtiskākajiem aspektiem, kā arī jāņem vērā, ka lidostas “Rīga” administrācija spēja ātri reaģēt un palīdzēt atrisināt dažādus loģistikas jautājumus un piedāvāt risinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū piemērojusi VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) 5,7 miljonu eiro sodu, aģentūrai LETA apstiprināja LDz pārstāve Ella Pētermane.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka LDz nepiekrīt KP pārmetumiem un uzskata tos par nepamatotiem. LDz plāno iesniegt Administratīvajai apgabaltiesai pieteikumu par KP lēmuma atcelšanu.

LDz ieskatā, ne mātes kompānija kā publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, ne par dzelzceļa kravu pārvadājumu organizēšanu atbildīgā meitas sabiedrība "LDz Cargo" nav radījuši tādus apstākļus, kas liegtu citiem komersantiem nodarboties ar pārrobežu kravu pārvadājumiem.

LDz pārstāve skaidroja, ka KP lietu par "LDz Cargo" un LDz darbību dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū Latvijā ierosināja 2018.gada 28.decembrī pēc 2017.gada 7.novembrī saņemtā AS "Baltijas ekspresis" iesnieguma un tā vēlākiem papildinājumiem. Lietas izpētē KP vērtēja "LDz Cargo" un LDz darbības, kas saistītas ar pārvadātāju piekļuvi pierobežu zonai un kravu pāradresāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Regulējums, kas noteica lielo tirdzniecības centru darbības ierobežojumus Covid-19 pandēmijas apstākļos, neatbilst valsts pamatlikumam, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta rakstveida procesā tika izskatīta pirms mēneša. Tā tika ierosināta pēc SIA "Eften Domina" ("Domina"), SIA "Jysk Linnen’n Furniture" ("Jysk") un SIA "VRPB" pieteikumiem. Uzņēmumi ST bija vērsušies atsevišķi, tomēr ST lēma lietas apvienot.

Uzņēmumi lūdza ST pārbaudīt Ministru kabineta (MK) noteikumu "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai" 24.18 punkta atbilstību Satversmes 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 105.panta pirmajam un trešajam teikumam.

MK noteikumi paredzēja, ka tirdzniecības centrā, kura kopējā tirdzniecībai atvēlētā platība ir lielāka par 7000 kvadrātmetriem, darbojas tikai veikali, kuros tirgo pārtiku ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, veikali, kuros tirgo higiēnas preces ne mazāk kā 70% apmērā no preču sortimenta, kā arī aptiekas, optikas preču veikali, dzīvnieku barības veikali, ziedu veikali, grāmatnīcas, preses tirdzniecības vietas, kā arī datoru, to perifēro iekārtu un programmatūras, kā arī telekomunikācijas iekārtu veikali.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši starptautiskās pasta nozares organizācijas Pasaules pasta savienības (Universal Postal Union) jaunajiem standartiem no 2021.gada 1.janvāra pasta sūtījumiem uz trešajām valstīm – ārpus Eiropas Savienības – būs jānorāda detalizētāks sūtījuma saturs, informē "Latvijas Pasts".

Noformējot pasta sūtījumus uz ārvalstīm, to pavaddokumentos nosūtītāji jau pašlaik norāda informāciju par sūtījuma saturu – precēm, kas tajā ievietotas, un sūtījuma svaru. Taču atbilstoši Pasaules pasta savienības jaunajiem standartiem, kas iekļauti Pasaules pasta konvencijā (Universal Postal Convention), no nākamā gada 1.janvāra sūtījuma saturam, adresējot preces uz trešajām valstīm – ārpus Eiropas Savienības –, jābūt maksimāli detalizētam. Jaunā kārtība saistīta ar pasta sūtījumu datu un muitai vajadzīgās informācijas apriti starp valstīm, kas ļaus galamērķa valstī ātrāk apstrādāt sūtījumus un veikt muitas formalitātes. Tajā pašā laikā sūtījuma satura nepilnīga vai pat maldinoša informācija var kavēt sūtījumu piegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai. Laikraksts Diena iepriekš jau aprakstīja Baltkrievijas uzņēmējdarbības ciešo saikni ar prezidentu Aleksandru Lukašenko. Tagad uzmanības centrā nelegālās imigrācijas ierocis, kuru arī ne bez Lukašenko ziņas izmantoja gan pret Latviju, gan Lietuvu un Poliju, pērn novembrī izraisot ļoti saspīlētu situāciju uz Baltkrievijas–Polijas robežas.

Baltkrievijas acīmredzami mākslīgi veidotā migrantu krīze 2021. gada nogalē kļuva par neatņemamu mediju dienaskārtības sastāvdaļu. Notikumi, kas norisinājušies uz Baltkrievijas robežas un kur klātesoši bija tūkstošiem spēka struktūru pārstāvju, nav klasificējami kā klasisks militārs konflikts, lai arī brīžiem šķita, ka tas teju sāksies. Pietiks ar apzīmējumu "hibrīdagresija".

Lasi arī:

Kā Baltkrievija kļuva par cigarešu kontrabandas centru 

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu...

Kā iepatikties Lukašenko. Neaizskaramais oligarhs Topuzidis 

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa,...

Pāvela Topuzida biznesa īpatnības: turpinājums 

Laikraksts Diena turpina pētīt Baltkrievijas uzņēmējdarbības specifiku, uzmanības centrā izvirzot...

Šī krīze, kura migrantus pārvērtusi par instrumentu dažnedažādu mērķu sasniegšanai, vienlaikus eksportējot koronavīrusu uz Eiropas Savienību, spilgti izgaismo arī vienu no šo hibrīdagresiju provocējušajām dimensijām, proti, ekonomiskos un biznesa ieguvumus, kā arī zaudējumus. Finanšu pasaules mūžīgais jautājums "kam tasizdevīgi?" īsti vietā, aplūkojot Tuvo Austrumu migrantu tranzītu caur Baltkrieviju.

Mucai spunde vaļā

2021. gada pavasarī uz pasliktinošos attiecību ar Baltkrieviju fona Lietuva vērš uzmanību uz pieaugošo nelegālo migrantu straumi, kas valstī ieplūst pāri Baltkrievijas robežai. Visa 2020. gada laikā Lietuvā aiztur tikai 81 nelegāli, bet līdz 2021. gada aprīlim – jau pavisam 90.Par atskaites punktu, kas mucai atrāvis spundi vaļā, tradicionāli tiek minēta 2021. gada 24. maijā notikusī Ryanair lidmašīnas, uz kuras borta atradās opozīcijas žurnālists Romāns Protasevičs, piespiedu nosēdināšana Minskas lidostā. A. Lukašenko apvainojas par šim notikumam sekojušo Rietumu sektorālo sankciju paketi un paziņo, ka pārtrauks kontrolēt nelegālo migrantu plūsmu. 26. maijā viņš apsola Eiropu pārpludināt ar migrantiem.22. jūnijā sakot runu Brestas cietoksnī saistībā ar 80. gadadienu, kopš trešā reiha karaspēks šķērsoja PSRS robežu, A. Lukašenko skaidri akcentē, ka migrantu plūsmas ir atriebība Rietumiem par sankcijām, kas vērstas pret Baltkrieviju: "Uz Lietuvu, Latviju un Poliju metās nelegālo migrantu tūkstoši un tūkstoši. Viņi [kolektīvie Rietumi] mums prasa sevi aizsargāt pret kontrabandu, pret narkotikām (..) Mēs tērēsim simtiem miljonu dolāru gadā, tāpat kā agrāk, lai aizstāvētu jūsu ģeopolitiskās intereses?"

Šā izteikuma detaļu patiesumu apšauba baltkrievu Nacionālās antikrīzes pārvaldes līderis Pāvels Latuško: "Valsts robeža tika uzlabota, lielā mērā pateicoties ES, kā arī Krievijas palīdzībai. Es to saku kā bijušais Baltkrievijas sūtnis Polijā, kurš ņēmis dalību lielākās daļas uz Polijas robežas esošo caurlaides punktu organizēšanā. Es zinu, no kādiem avotiem tie tika finansēti, par kādu naudu tika pirktas iekārtas, tehnika. Resursi tika gūti, pateicoties Frontex.

"Plašas nelegālo migrantu plūsmas caur Baltkrieviju uz ES nav novērotas pat lielās tautu staigāšanas laikā 2015.– 2016. gadā un tādas it kā nevar būt principā. ES austrumu spārnā gandrīz neviens ko tādu nav arī prognozējis. Saskaņā ar Frontex statistiku pēdējos 10 gados maksimālais ES austrumu robežu šķērsojušo nelegālo imigrantu skaits nav pārsniedzis 280 cilvēku mēnesī. Visaugstākie rādītāji attiecināmi uz 2015. gadu, kad Eiropa uzņēma vairāk nekā miljonu migrantu, galvenokārt no Sīrijas un Irākas.

Slepenā operācija Slūžas

Tomēr A. Lukašenko samelojas ne vien attiecībā uz detaļām, bet arī būtību – nelegāļu straume ES virzienā paplašinājās vēl pirms Ryanair lidmašīnas nosēdināšanas. Zināma, kaut arī neliela un slepenībā turēta pieredze Tuvo Austrumu migrantu nosūtīšanai uz ES Baltkrievijai jau eksistēja, un A. Lukašenko nevarēja nezināt, ka šis maršruts jau aprobēts.

Baltkrievija vienmēr bijusi tranzīta valsts. Migranti no Afganistānas, Pakistānas un citām Āzijas valstīm nereti nokļuva tās teritorijā. Cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju Galvenās pārvaldes (CONKGP) Trešā nodaļa, ko vadījis Aleksandrs Azarovs, ķēra nevis migrantus, bet gan starptautisko noziedzīgo grupējumu dalībniekus, kuri veidoja plūsmu.

Baltkrievijas robeža patiesībā izsenis nav bijusi aiz atslēgas. Valsts drošības komiteja (VDK) regulāri īstenoja operāciju Slūžas, tīmekļa vietnes Ukr.net žurnālistam pastāsta A. Azarovs: "Tādas operācijas notika, lai vara nopelnītu naudu. Kad Valsts robežas komitejas struktūrvienību OSAM vadīja Terteļs, VDK pašreizējā priekšsēdētāja brālis, šī operācija tika plaši īstenota. OSAM darbinieki ieveda nelegāļus un sūtīja pāri robežai. Viņi taču zina situāciju uz robežas, vienību pārvietošanās shēmas. Un ņēma par to naudu, kas nonāca pie varas esošo kabatās. "OSAM ir atsevišķs pusslepens aktīvo pasākumu dienests ar neierobežotām pilnvarām, kas darbojas visā Baltkrievijas teritorijā un pakļaujas vienīgi A. Lukašenko.

Šajā specnodaļā dienējuši arī A. Lukašenko dēli Viktors un Dmitrijs. V. Lukašenko savulaik bija arī Baltkrievijas Drošības padomes loceklis, tagad viņš ir rezerves ģenerālmajors. Nauda, ko elites specnodaļas OSAM virsnieki saņēma par nelegālo migrantu plūsmas organizēšanu, tika nopelnīta absolūti nelegālā veidā, akcentē A. Azarovs.

"Nelegāļi pēc iebraukšanas Baltkrievijā maksāja naudu. Tas bija fiksēts, CONKGP bija operatīvās uzskaites lietas, ko pēc tam savāca VDK – un vēlāk šīs lietas pazuda. Šī bija nelegāļu pārsūtīšanas oficiālā valsts politika. Un tagad, kā es saprotu, šī operācija Slūžas atsākusies. Taču daudz pastāvīgākā mērogā," komentē A. Azarovs.

Atstrādāta shēma

Pēc A. Lukašenko skaļajiem izteikumiem Viļņa sāk fiksēt strauju nelegāļu skaita pieaugumu: jūlija sākumā viņu skaits sasniedz ap 800, augustā – jau vairāk nekā 4000 (1. augustā aizturēts rekordskaits – 289).

Vēl gada sākumā 768 kilometru garās Baltkrievijas– Lietuvas robežas infrastruktūra kā tāda praktiski neeksistē, tā ir izteikti caurumaina. Lietuvas iekšlietu ministre Agne Bilotaite maija beigās precizē, ka videonovērošanas sistēma aptver mazāk nekā 40% no šīs robežas, un, lai situāciju uzlabotu, nepieciešami divi gadi un 38 miljoni eiro. Jūnija beigās A. Bilotaite portālam Delfi.lt paziņo: "Nelegālā migrācija no Baltkrievijas uz Lietuvu – organizēts un pelnošs bizness, kurā iesaistīti baltkrievu ierēdņi un virsnieki."

Vasarā Irākas iedzīvotājs uz anonimitātes principa pastāsta medijprojektam Reform.by, ka A. Lukašenko teikto, ka Baltkrievija pārtrauc aizšķērsot migrantu plūsmas, vairākas dienas pēc kārtas translējusi Irākas televīzija. Par Baltkrieviju plašāk sākuši vēstīt arī citi Irākas plašsaziņas līdzekļi, kas seko līdzi migrācijas tēmai. Līdztekus tam informācija par iespējām caur Baltkrieviju nonākt Lietuvā sāk iekarot savu vietu dārknetā. Simtiem analoģisku piedāvājumu parādās WhatsApp, reģionā vispopulārākajā saziņas vietnē. Ceļojumu biroju reklāmas ar izcenojumiem un prasībām klientiem izraibina Instagram.

Viens pēc otra savairojas sociālo tīklu kanāli ar tūkstošos mērāmu auditoriju, kur var saņemt padomus, kā šķērsot Baltkrievijas robežu. Tajos publicē pavadoņu kontaktus un ērtas vietas robežas pāriešanai, iesaka, kā ģērbties un ko ņemt līdzi. Dažās sarakstes grupās piedāvā izgatavot viltotus dokumentus, tostarp ES valstu pases, piemēram, par 2400 ASV dolāriem.

Pēkšņi ceļu uz ES caur Baltkrieviju Irākā un Tuvajos Austrumos sāk uzskatīt par visātrāko un drošāko, secina lietuviešu portāls 15min.lt, pieminot, ka par nokļūšanu ES pār Baltkrievijas–Lietuvas robežu tiek prasīti 5–15 tūkstoši eiro. Salīdzinājumam 2021. gada vasarā nelegāla iekļūšana Eiropā pāri Egejas jūrai izmaksā 8–9 tūkstošus dolāru, caur Balkāniem – astoņus tūkstošus eiro, savukārt pāri Vidusjūrai – 3–5 tūkstošus eiro. Par parastu tūrisma ceļojumu no Irākas uz Baltkrieviju saskaņā ar Reform.by sniegto informāciju ceļojumu biroji prasa 500–1500 dolāru. Vasarā, pateicoties ievērojamam pieprasījuma pieaugumam, šādas tūres cena jau ievērojami kritusies.

Ieceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Minskā drīz kļūst par jauniem acu tīksmināšanas objektiem, kas raisa lielāku interesi nekā pilsētas arhitektūra, secina ziņu aģentūra Lenta.ru. Lai arī 2021. gada vasarā Baltkrievijas galvaspilsētā gandrīz neparādās ierastie tūristi, Minskas un Grodņas hoteļus līdztekus migrantiem palīdz pārpildīt arī žurnālisti, kuri filmē un fotografē nelegāļus. Migrantu plūsmu var uzskatīt par lielu, lai arī pārsvarā neformālu ekonomikas sektoru, kura izaugsmi nodrošina pat plašsaziņas līdzekļi.

Pateicoties Baltkrievijai, 2021. gadā otro elpu guvis pārrobežu bizness ar migrantiem, kas krāšņi uzplauka 2015.–2016. gadā. Attiecībā uz šo laikposmu Eiropols secinājis, ka vairāk nekā 90% Eiropā ieceļojušo migrantu izmantojuši kriminālās pasaules atbalstu. Lielākā daļa no viņiem par šiem pakalpojumiem maksājusi 3,2–6,5 tūkstošus dolāru. Piemēram, ceļojuma paketes, kurā iekļauti pārlidojumi no Turcijas uz Lībiju un pēc tam no Lībijas uz Itāliju, cena ir 3700 dolāru. Pārvešanas pāri Vidusjūrai neoficiālās izmaksas: pieaugušajiem – 1000 dolāru, bērniem – 500. Rezultātā šī starptautiskā biznesa apgrozījums sastādīja 5–6 miljardus dolāru, tajā iesaistījās vairāk nekā 100 valstu pilsoņi.

Zina, ko ved

2021. gada vasarā Irākas un Sīrijas tūrisma tirgū jau nostabilizējies jauns, vilinošs produkts nodrošinātai publikai: iekļūšana ES kā bēglim. Šādā paketē parasti iekļauta Baltkrievijas grupas vīza (individuālā – par atsevišķu piemaksu), lidojums ekonomiskajā klasē uz Minsku (biznesa klasē – par atsevišķu piemaksu), dzīvošana Minskas viesnīcā, piemēram, uz trim diennaktīm, aizvešana līdz robežai, kuras šķērsošana esot 20 minūšu jautājums. Skaistos vārdos tiek aprakstīta pat dzīvošana un darbā iekārtošanās ES.

Tāpat par atsevišķu samaksu var saņemt instrukciju, kā šķērsot Baltkrievijas robežu ar GPS navigāciju vai pat tiek piedāvāta robežas pāriešana pavadoņa pavadībā. Depozītā atstājamās summas zemākais slieksnis ir 3000 dolāru, augstākais var pietuvoties 20 000 dolāru.

"Cenu variāciju nosaka tas, līdz kādam punktam pavadonis aizvedīs," uz anonimitātes nosacījuma izdevumam Novaja Gazeta savā pieredzē dalās kādas baltkrievu tūrfirmas darbiniece. "Visbiežāk tā ir Vācija – 95% gadījumu. [Ceļotājs] atlido uz Minsku, iekārtojas viesnīcā un norunātajā dienā ierodas noteiktā vietā. Tur pulcējās grupa, visbiežāk no 10 līdz 45 cilvēkiem. Viņus ved līdz robežai, parāda virzienu, bet tālāk migranti dodas paši.

"Izcelsmes zemēs daudzi migranti pārdod visu savu īpašumu, lai samaksātu par nokļūšanu ES. Baltkrievijas pusē ceļazīmes migrantiem pārdod Prezidenta lietu pārvaldes paspārnē esošā iestāde Centrkurort, kā arī citas tūrfirmas, kuru starpā aktīvi darbojas arī Oscartur un Jood Land.Svarīgs aspekts – opozīcijas informācijas resursi ziņo, ka migranti koronavīrusa pandēmijas situācijā pēc ierašanās Minskā nebūt neievēro izolācijas režīmu. Savdabīgi, ka Baltkrievijas likumdošana paredz iespēju neievērot karantīnu, ja ārzemnieks ieradies komandējumā ar atbilstošu vīzu.

Lietuvas ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus augusta sākumā oficiāli pauž, ka valsts noskaidrojusi galvenos ceļus līdz savai robežai. Savdabīgā popularitātes saraksta pašā virsotnē – tiešais reiss Bagdāde–Minska, lidojumi četrreiz nedēļā: otrdien, trešdien, piektdien, svētdien. Pēc A. Abramavičus vārdiem, migranti, kas izlido no Irākas un Turcijas, līdztekus pašam ceļojumam pērk arī kontrabandistu, kuri ieceļojušos pavada jau Baltkrievijas teritorijā, pakalpojumus.

Lielisks migrantu aktivitāšu indikators ir aviokompāniju reisu skaits. Iraqi Airways lidojumi no Irākas uz Baltkrieviju, sākot no 2017. gada, notiek divreiz nedēļā. Augusta sākumā aviokompānija uzsāk vēl trīs reisus no dažādām Irākas pilsētām. 2021. gada maijā arī Fly Baghdad sāk lidot uz Baltkrieviju – divreiz nedēļā. Katra aviokompānija vienā reisā var uzņemt 200– 300 pasažieru.

Līdztekus sevi nopietni piesaka arī maršruts caur Stambulu, ko apkalpo Belavia un Turkish Airlines. Izdevuma The Moscow Times publicētā reportāža no kāda Belavia reisa skaidri liecina – lielākā daļa pasažieru izrādās migranti, bet ekipāžas locekļi korespondentam pastāstījuši, ka skaidri zina, ko ved, lai arī izlidošanas vietās identificēt pasažierus kā migrantus praktiski nav iespējams. Viņiem ir nauda, ar dokumentiem viss kārtībā, viņu apģērbs ne ar ko neatšķiras – aviokompānijām nav nekāda pamata šos pasažierus nelaist uz borta, pat ja tām pašām rastos iebildumi.

Dzeramnauda diplomantiem

"Protams, viņi saņēma vīzas," izdevumam Novaja Gazeta pastāsta Baltkrievijas tūrfirmas darbiniece. "Tika noformēti kā tūristu grupas, un pirmajām šādām grupām dežurējošais konsuls no Ārlietu ministrijas lidostā štancēja vīzas pēc atlidošanas. Pēc tam viņi sāka saņemt vīzas jau konsulātos arābu valstu, Sīrijas, Turcijas teritorijā. Iespējams, lai arī Ārlietu ministrijas darbinieki varētu nopelnīt. Baltkrievu vīza maksā 120 dolāru."

"Vienlaikus konsuli dažās austrumu zemēs – man par to stāstīja tie, kas Baltkrievijas vīzu saņēma dzimtenē un atbrauca uz Minsku, – papildus pilnai dokumentu paketei – ielūgums, hoteļa rezervācija, biļetes abos virzienos – ņēma 300 dolāru no katra "par pozitīvu vīzas jautājuma risinājumu". Bakšišs (dzeramnauda, kukulis – red.) – austrumos ar to nevienu nepārsteigsi, visi pie tā pieraduši un arvien gatavi izvilkt maku. Un tagad iedomājies, cik daudz tādu "tūristu" ik dienu izgāja caur baltkrievu konsulu. Domāju, daudzi no šiem konsuliem atpakaļ Baltkrievijā vairs neatgriezīsies. Pārcelsies, piemēram, uz Emirātiem, būdami nodrošināti vairākus gadus uz priekšu,|" stāsta darbiniece.

Kļūst arvien grūtāk

Pēc ierašanās Minskā "tūristu" atkarībā no iegādātās paketes vai nu aizved uz viesnīcu, vai arī viņš uzreiz dodas uz noteiktu gaidīšanas vietu. Kad savācas komplekts, grupu iesēdina autobusā un aizved uz rietumu robežu. To pašu dara taksometru vadītāji, taču viņi uzņem ne vairāk kā četrus pasažierus.

"Taksisti arābiem aktīvi piedāvā "aizsviest" līdz robežai," raksta Lenta.ru. "Jautājuma cena bieži ir 250 dolāru. Tāpat taksometru šoferi mīl piebilst, ka par migrantu vešanu līdz Polijas robežai iespējams tikt pie līdz pat pieciem gadiem cietumā. (..) Pilsētā klaiņo baumas par vadītājiem, kuri veselas ģimenes aizved uz Polijas robežas vājajām vietām: nevis uz zināmajiem robežkontroles punktiem, bet gan uz slepenām pārejām. Taču tas maksā ievērojami dārgāk.

Daži veiksmīgi robežu pārgājušie ceļotāji no Tuvajiem Austrumiem Vācijas policistiem izstāstījuši, ka baltkrievu robežsargi viņiem palīdzējuši pāriet otrā pusē – izgriezuši ejas dzeloņdrāšu žogā vai arī ar dronu palīdzību uzmeklējuši drošu robežas šķērsošanas vietu.

Viegluma pakāpe, ar kādu "tūristi" no Tuvajiem Austrumiem šķērso robežlīniju (līdz ar tās pusēs atrodošos valstu attieksmi), 2021. gadā mainās strauji. Migrācijas krīzes sākumā Lietuvas, Polijas un Latvijas robežsargi pieņem "tūristus" no Tuvajiem Austrumiem un tālāk nosūta uz speciālām iestādēm. Kad robežu sāk šķērsot jau simtiem un vēlāk – tūkstošiem dienā, ES valstis pārstāj viņus ielaist, vienlaikus veidojot garus dzeloņdrāšu žogus.

Cilvēki, kuriem nav izdevies pāriet robežu, var doties atpakaļ uz Grodņu, Minsku un citiem apdzīvotiem punktiem, lai atpūstos un pēc kāda laika atkal izmēģinātu laimi. Novembrī baltkrievu robežsargi migrantus piespiedu kārtā jau ved uz robežas tuvumā izveidotām nometnēm, "lai cilvēki neatgrieztos pilsētā un tur ilgi neuzturētos, bet gan censtos no jauna šķērsot robežu", interneta izdevums The Bell citē cilvēktiesību organizācijas Human Constanta darbinieci Aļonu Čehoviču.

Ceļotāja portrets

Kas ir šie migranti? "Pirmām kārtām tie ir irākiešu kurdi," satriecošā reportāžā no Baltkrievijas robežas novembrī pauž izdevums Kommersant. "Irākas Kurdistāna – tie ir Irākas ziemeļi, daļēji autonoma valsts daļa. Ir cilvēki no pašas Irākas, no dienvidiem, kur šobrīd ne īpaši labvēlīga situācija. Satiku arī dažus sīriešus. Kolēģi sastapa vēl libāniešus un afgāņus, taču man viņi nepatrāpījās. 90–95% ir Irākas kurdi. Demogrāfiskais sastāvs – vīrieši 20–30 gadu vecumā. Taču daudz arī ģimenes cilvēku, ar maziem bērniem. Topošās māmiņas un bērni, burtiski no zīdaiņiem pāris mēnešu vecumā. Ir arī ļoti lielas ģimenes, cilvēki ar pieciem bērniem. Lielākā daļa no viņiem – vidusšķiras pārstāvji. Daudzi saka, ka viņiem ir augstākā izglītība. Tomēr daži puiši ir jaunāki: uzreiz pēc skolas vai vienkārši kaut kur strādājuši. (..) Kurp doties, viņi uzzina čatos. Kurš vada čatus, kurš pauž vajadzīgo [robežpārejas] vietu, saprast nav iespējams.""Pirmajā dienā tur bija kaut kādas ēdamā rezerves, taču nelielas," turpina Kommersant.

"Otrajā dienā Baltkrievijas varas iestādes, Baltkrievijas Sarkanais Krusts, citas sabiedriskās organizācijas atveda humāno palīdzību. Tas ir piens, gaļas konservi, es redzēju cīsiņus, ūdens, segas, minimāls medikamentu daudzums."

Ap migrantu nometni burtiski ik pēc pusmetra stāv cilvēki formastērpos, ķiverēs, pilnā bruņojumā. Daļa telšu atrodas jau poļu teritorijā – aiz poļu robežstabiem, bet vēl pirms dzeloņdrātīm. Bet visi poļi stāv uzreiz aiz dzeloņdrātīm. "Daži bēgļi stāstīja, ka viņiem sūta SMS. Izskaitļo pēc irākiešu numuriem un atsūta ziņojumus: baltkrievi jūs māna, brauciet prom, atgriezieties mājās. Bēgļi izbrīnīti un šokēti, ka robeža ir slēgta. Viņi nav paredzējuši atrasties slēgtas robežas priekšā. Viņiem var pārmest naivumu, taču viņiem ir pilnīgi cita psiholoģija, citi priekšstati par pasauli," raksta Kommersant.

"Baltkrievijas varas iestāžu atbildība – vieglums, ar kādu šie cilvēki saņem vīzas. Viņi saņem caur firmu, paši nedodas tieši uz vēstniecību vai konsulātu. Šeit viņus lidostā sagaida cilvēki, sakot: "Mēs jums palīdzam." Tādi kā brīvprātīgie. Taču acīmredzami, ka tie ir diasporas pārstāvji, kuri sen jau dzīvo šeit, Baltkrievijā".

Likumu devalvācija

Laikrakstā Novaja Gazeta publicētajā intervijā tūrfirmas pārstāve uz jautājumu, cik atsevišķi maksā tieši robežas šķērsošana, atbild: "No 700 dolāru, taču ar garantiju – 800–900 dolāru. Un maksāts tiek vienīgi pēc fakta. Ņemot vērā, ka parasti pāriet ne pa vienam, bet tomēr grupās, katrā reizē pavadonis ļoti labi nopelna."

Uz jautājumu, vai «vienīgi pēc fakta nozīmē, ka tajā pusē un tur mani satiek vietējā pavadoņa poļu kolēģis, viņa atbild: "Nē, tu ar pavadoni ej tieši uz Poliju. Un tikai, kad tu jau saproti, ka atrodies Polijas teritorijā, pieņemsim, pēc ģeolokācijas, viņam samaksā, un viņš cauri mežiem dodas atpakaļ uz Baltkrieviju."

Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks paziņo, ka noskaidroti gan robežas nelegālas šķērsošanas organizētāji, gan izpildītāji, kuri izmanto baltkrievu oficiālo iestāžu labvēlību. Migranti paši atzīstot, ka cilvēki kamuflāžā viņiem sniedzot ļoti detalizētas instrukcijas: kā iznīcināt dokumentus, kā notiek iztaujāšana, kādas atbildes sniegt. "Tas, ko mēs patlaban vērojam, ir īsts bandītisms un robežsargu darbības jēgas un pienākumu apgriešana kājām gaisā," situāciju izdevumam Naša Ņiva komentē patlaban dienošs robežapsardzes virsnieks.

"Vismaz vēl pirms pusgada darbiniekiem izmaksāja prēmijas 200 rubļu apmērā par nelegālas migrācijas kanāla aizšķērsošanu, daudzi paātrinātā kārtā saņēma jaunas dienesta pakāpes par afrikāņu un irākiešu grupu aizturēšanu. Desmit cilvēku grupa uz robežas tika uzskatīta par ārkārtēju notikumu, par kuru informēja Valsts robežas komiteju. Nedod dievs, ja kāds no viņiem izlauztos – momentāni sekoja zvans poļiem, lai viņi savā pusē pārtvertu un atgrieztu, citādi lieta varēja nonākt līdz rājienam, pazeminājumam, pārcelšanai. Patlaban notiekošais – pilnīga likumu un zvēresta devalvācija."

Medijprojektam Reform.by divi citi robežsargi uz anonimitātes nosacījuma pastāsta, kā migranti neoficiāli kļuvuši "neredzami" un viņiem uz robežas tiek veidoti "logi" – pēkšņi parādās nepieskatītas zonas. Viens no intervētajiem pauž, ka pret nelegāļiem agrāk izturējās stingrāk, sastādīja administratīvo protokolu un ievietoja speciālos izvietošanas punktos sekojošai deportācijai. Tagad viņus vienkārši atlaiž.

"No priekšniecības nāca mutiska pavēle – pievērt acis uz nelegālajiem migrantiem, aizturēt vienīgi tajos gadījumos, kad kļūst pavisam nekaunīgi un cenšas iziet bezmaz caur robežkontroles punktu," pauž viens no avotiem. "Starp citu, tagad robežsargu vietā robežas kontrolei un patrulēšanai izmanto Robežapsardzības spēku speciālo nodaļu, un pilnīgi iespējams, ka cilvēki no specnodaļas parāda migrantiem, kur jādodas."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai klientiem atvieglotu sūtījumu atmuitošanas un saņemšanas procesu, kas būtiski mainīsies no 2021.gada 1.jūlija, kā arī padarītu to ērtāku un ātrāku, Latvijas Pasts radījis jaunu digitālu risinājumu – lietotni atmuito.pasts.lv, informē uzņēmums.

Tā dažos soļos ļaus izvēlēties atmuitošanas veidu un ar Latvijas Pasta starpniecību vienkārši atmuitot no trešajām valstīm saņemtos sūtījumus, kas saskaņā ar izmaiņām Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos turpmāk būs jādeklarē muitā un kam bez izņēmuma tiks piemērots pievienotās vērtības nodoklis.

Jau ziņots, ka ar 1.jūliju jaunā nodokļu piemērošanas sistēma pasta sūtījumiem no trešajām valstīm attieksies uz pasta nozari visā ES, tostarp uz pilnīgi visiem pasta komersantiem Latvijā un to klientiem. Tādējādi izmaiņas skars faktiski katru Latvijas iedzīvotāju, kurš iepērkas trešo valstu interneta veikalos vai saņem sūtījumus no ārpus ES dzīvojošiem draugiem vai radiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā ziņas par jaunu Covid-19 paveidu, Latvijas valdība 20.decembrī, līdzīgi citām Eiropas valstīm, aizliedza pasažieru pārvadājumus uz Lielbritāniju no pirmdienas, 21.decembra līdz 1.janvārim, informēja Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Pavlova.

Svētdien Ministru kabinets, balstoties uz Satiksmes ministrijas priekšlikumu, ir pieņēmis lēmumu uz laiku aizliegt starptautiskos pasažieru pārvadājumus uz un no Apvienotās Karalistes, tādējādi cenšoties pasargāt sabiedrību no jaunā koronavīrusa paveida izplatības Latvijā.

No Rīgas lidostas lidojumus no un uz galamērķiem Lielbritānijā veic trīs aviopārvadātāji - "airBaltic", "Ryanair" un "Wizzair". Aviokompānija "airBaltic" līdz 2020.gada beigām bija plānojusi 22 lidojumus jeb 11 rotācijas uz Lielbritāniju. Uz šiem reisiem bija pārdotas 1004 biļetes. No tām aptuveni 40% bija lidojumiem no Londonas uz Rīgu, bet pārējās - lidojumiem uz Londonu.

Satiksmes ministrija uzver, ka Latvijas lēmums ir līdzīgs citu Eiropas Savienības (ES) valstu pieņemtajiem lēmumiem līdz tālākai apstākļu noskaidrošanai un jaunā vīrusa paveida izpētei noteikt ieceļošanas aizliegumu no un uz Apvienoto Karalisti. Citas Eiropas valstis lēmumu par ceļošanas aizliegumu jau pieņēmušas vai plāno pieņemt tuvākajā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ministrs: Baltkrievijas minerālmēslu kravu transports caur Lietuvu apstāsies decembrī

LETA--BNS, 12.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas uzņēmuma "Belarusjkaļij" ražoto minerālmēslu transports caur Lietuvu apstāsies decembrī, norādījis Lietuvas satiksmes ministrs Marjus Skuodis, saistot to ar jaunajām ASV sankcijām pret Baltkrieviju, tostarp minēto uzņēmumu, kas ir viens no lielākajiem kālija mēslojuma ražotājiem pasaulē.

Pēc viņa teiktā, minerālmēsli, uz kuriem attiecinātas sankcijas, veido aptuveni trešo daļu visu kravu, kuras tiek pārvadātas pa Lietuvas dzelzceļiem un caur Klaipēdas ostu.

"No vienas puses, var teikt, ka sankcijas attiecas uz ASV subjektiem, taču pieredze liecina, ka bankas par pakalpojumiem Lietuvā nepieņems norēķinus eirovalūtā, nevis dolāros. Ja subjektam noteiktas sankcijas, uzņēmumi atsakās ielaisties ar to jebkādās biznesa attiecībās, baidoties riskēt, un varu droši apgalvot, ka no decembra, kad sankcijas stāsies spēkā, minerālmēsli pārstās plūst caur Lietuvu," ministrs ceturtdien sacījis radiostacijai "Žiniu radijas".

Viņš arī prognozējis, ka kravu plūsmas sāks sarukt vēl agrāk, jo uzņēmumi centīsies laikus novērst jebkādus nākotnē iespējamos riskus un neērtības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Lidostā taksometru vadītāji bez licences kartītes nedrīkstēs uzrunāt potenciālos klientus

LETA, 25.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taksometru vadītāji, kuriem nav Autopārvadājumu likumā noteiktajā kārtībā iegūta atbilstoša licences kartīte, nedrīkstēs lidostā uzrunāt potenciālos klientus, lai piedāvātu pakalpojumu, šodien nolēma valdība.

Ministru kabinets šodien atbalstīja Satiksmes ministrijas sagatavotos Autopārvadājumu likuma grozījumus, kas paredz precizēt regulējumu par pasažieru pārvadājumu ar autobusiem licencēšanu, pastiprināt regulējumu par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru starptautiskās lidosta "Rīga" teritorijā, veikt izmaiņas autopārvadātāju profesionālās darbības veikšanas nosacījumos un papildināt regulējumu par transportlīdzekļa vadītāja nosūtīšanu, veicot starptautiskos autopārvadājumus.

Pašlaik pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru publiskiem mērķiem paredzētajās teritorijās var veikt, ja pārvadātājs atbilst konkrētām likumā noteiktām prasībām, ko apliecina licences kartīte ar speciālu atzīmi. Šobrīd šāds regulējums darbojas Rīgas lidostas teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidostas "Rīga" lielākais trumpis jeb pārākums pār citām Baltijas valstu lidostām ir tranzīta pasažieri, intervijā norādīja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pauda, ka gada sākumā bijušas bažas par to, ka Rīgas lidosta varētu pazaudēt savu tirgus daļu, jo pasažieriem, ceļojot uz un no Lietuvas, bija vienkāršāki Covid-19 nosacījumi, tomēr, neraugoties uz to, pagājušajā gadā netika zaudēta sava tirgus daļa.

"Vienlaikus par kādām tirgus daļām mēs īsti varam runāt, ja ir tik niecīgs apkalpoto pasažieru skaits? Ja vienā lidostā tiek apkalpoti 20 000 pasažieru, otrā - 22 000, tad es nedomāju, ka tas ir iemesls satraukumam vai tālejošu secinājumu izdarīšanai," skaidroja Odiņa.

Lidostas valdes priekšsēdētāja atzīmēja, ka šā gada sākums parādīja, ka Lietuvas lidostas - Viļņa, Kauņa un Palanga - ir apkalpojušas vairāk pasažieru nekā Rīgas lidosta, bet lidojumu skaita ziņā Rīga tomēr bijusi līdere, un tai joprojām ir vairāk lidojumu, nekā tas ir Lietuvas lidostās. Problēma bijusi tajā, ka Rīgā ir mazāks lidmašīnu aizpildījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spītējot ievērojamam ceļotāju skaita kritumam un cerot uz pozitīvām pārmaiņām 2021. gadā, “ATU Duty Free” lidostā “Rīga” izveidojis divas jaunas tirdzniecības vietas un paplašina Latvijā ražoto preču un produktu pārstāvniecību, informēja uzņēmuma pārstāvji.

2020. gadā “ATU Duty Free” Latvijā guva 32% no 2019. gada ienākumu apjoma. Savukārt 2021. gada pirmā ceturkšņa ienākumi pielīdzināmi 13% no 2019. gada sākuma rezultātiem. Tomēr, pakāpeniski pielāgojoties jaunajiem apstākļiem un sadarbojoties ar lidostu “Rīga”, aviokompāniju “airBaltic” un citām aviācijas organizācijām, tirdzniecības uzņēmums turpina attīstību Latvijā. Nupat divu jaunu tirdzniecības vietu izveidošanai Rīgas lidostā ieguldīti 97 000 eiro.

2020. gadā lidostu “Rīga” apmeklēja par 74,2% mazāk pasažieru, nekā iepriekšējā gadā. Samazinājies arī apkalpoto lidojumu skaits. Šie rādītāji ievērojami ietekmēja ne vien aviokompānijas, bet arī lidostā “Rīga” esošo tirdzniecības uzņēmumu “ATU Duty Free”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu ekspedīcijas uzņēmums UAB „Linėja Transport”, kas šogad svin desmit gadu jubileju, ir paspējis no neliela uzņēmuma kļūt par vienu no lielākajiem šāda veida uzņēmumiem Baltijas valstīs un neslēpj savas ambīcijas kļūt par nozares līderi.

UAB „Linėja Transport”, kas atteicās pārvadāt tālsatiksmes kravas un nolēma koncentrēties uz pārvadājumiem Baltijas valstīs un Polijā, viegli atrod klientus, kurus apmierina ne tikai pārvadājumu cena, bet arī apkalpošanas kvalitāte.

Lietuvā dibinātajam uzņēmumam UAB „Linėja Transport” pirmajā pastāvēšanas gadā savas valsts tirgū kļuva par šauru, tāpēc sāka paplašināties kaimiņvalstu tirgos. Latvijā viņi drīz atrada klientus, kuri novērtēja viņu pakalpojumu cenas un kvalitāti.

Saņemiet atbildi vienā mirklī

SIA „Agrochema Latvia” loģistikas nodaļas vadītājs Jānis Skripčenoks stāsta, ka viņu uzņēmums katru gadu no Lietuvas ieved vairāk nekā 70 tūkst. tonnu kravas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No sestdienas, 2.janvāra, Latvijā aizvien pašizolācija būs jāievēro pēc atgriešanās no visām Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sarakstā esošajām Eiropas valstīm, izņemot Vatikānu un Islandi, savukārt aizliegums pārvadāt pasažierus nākamnedēļ būs spēkā attiecībā uz sešām valstīm, tostarp, arī Nīderlandi, Čehiju un Lihtenšteinu, liecina SPKC apkopotie dati.

Nedēļas laikā to valstu sarakstā, no kurām atgriežoties, ir jāievēro pašizolācija, izmaiņas nav notikušas. Tajās visās, izņemto Vatikānu un Islandi, 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits pārsniedz 50 gadījumu skaitu uz 100 000 iedzīvotājiem.

Savukārt aizliegums veikt starptautiskos pasažieru pārvadājumus no pirmdienas, 4.janvāra, tiks attiecināts arī uz Nīderlandi, Čehiju un Lihtenšteinu, šajā sarakstā nemainīgi paliekot arī Lietuvai, Slovēnijai, Sanmarīno. Tikmēr Zviedrijai, Horvātijai, Luksemburgai no šī saraksta izdevies izkļūt.

Regulārie pasažieru pārvadājumi nav atļauti uz valstīm, kur 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem divkārt pārsniedz vidējo Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu rādītāju. Šis divkāršais rādītājs patlaban ir 856,2 gadījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārlietu ministrija (ĀM) rosina laika posmā no 10.februāra līdz 24.februārim aizliegt nesvarīgu ieceļošanu Latvijā no visām Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīm, kā arī Šveices un Apvienotās Karalistes, liecina ministrijas iesniegtie priekšlikumi grozījumiem rīkojumā "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu", kurus ceturtdien skatīs valdība.

Grozījumi paredz, ka Latvijā drīkst ieceļot tikai neatliekamu un būtisku iemeslu dēļ. Šie iemesli ir darba, mācību, studiju, ģimenes apvienošanas, medicīnas pakalpojumu saņemšanas, tranzīta vai nepilngadīgo pavadīšanas nolūks, kā arī, lai atgrieztos pastāvīgajā dzīves vietā vai dotos uz bērēm.

Ministrija uzsvēra, ka, ieceļojot Latvijā minēto būtisko un neatliekamo iemeslu dēļ, netiktu atceltas vai mainītas citas, jau noteiktās, epidemioloģiskās drošības prasības, proti, ieceļotājiem joprojām būtu nepieciešams veikt Covid-19 testu un ievērot pašizolāciju.

Vienlaikus grozījumi paredz, ka pasažieru pārvadātāji terminēti neveiks starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, kā arī ar autobusiem no vai uz Apvienoto Karalisti, Īriju un Portugāli.

Komentāri

Pievienot komentāru