Vēl ne tik senā pagātnē ir laiks, kad Latvijas tautsaimniecības ārējā sektora analīzes pastāvīgs rūpju objekts bija ievērojama apmēra tekošā konta deficīts. Ar «ievērojams» domāti caurmērā padsmit un ap 20% no iekšzemes kopprodukta (IKP) laika periodā no 2005. līdz 2008. gadam.

2018. gada decembra sākumā publiskotie 3. ceturkšņa maksājumu bilances dati atklāja, ka Latvijā izveidojies tekošā konta deficīts 5.7% no IKP apmērā. Jāatzīst, šis jēdziens vai vismaz tā nozīmīgums no aprites bija teju izzudis jau labu brīdi. Šāds deficīts netika vērots kopš 2011. gada vidus, un arī tad tas bija vien īslaicīgs izņēmums. Vai tas nozīmētu, ka jaunākie dati ir satraucoši?

Šajā rakstā par to, ko rāda tekošā konta saldo un par ko ir vērts piedomāt, vērtējot tā lielumu un pārmaiņu virzienu, tostarp Latvijā.

Tekošā konta saldo: kas notiek pasaulē

Tekošais konts ir maksājumu bilances daļa, kas atspoguļo preču, pakalpojumu, sākotnējo ienākumu un otrreizējo ienākumu plūsmas starp konkrētas valsts rezidentiem un pārējo valstu rezidentiem. Tekošā konta atlikums jeb saldo parasti ir negatīvs situācijās, kad uzkrājumu apjoms valstī nespēj segt tajā veiktās investīcijas, un otrādi – pārpalikums atspoguļo situāciju, kad tiek veikti uzkrājumi, kas netiek ieguldīti vai tūlīt izlietoti patēriņam.

Valsts kases oficiālais pārskats par valsts budžeta izpildi liecina, ka šā gada pirmajos trīs mēnešos valsts kopbudžeta finansiālais pārpalikums ir 151,1 miljons latu.

Ņemot vērā valsts budžeta izpildes cikla īpatnības, valsts budžeta izdevumiem pieaugot gada otrajā pusē, pārpalikums, kas izveidojies gada sākumā, varētu tikt izmantots valsts budžeta likumā noteikto izdevumu finansēšanai gada atlikušajos mēnešos.

Valsts kopbudžeta 2007. gada pirmo trīs mēnešu ieņēmumi ir 1,18 miljardi latu, savukārt izdevumi ir 1,028 miljardi latu. Martā kopbudžeta ieņēmumi bijuši 398,5 miljoni latu, izdevumi – 388,5 miljoni latu, bet finansiālais pārpalikums – 10 miljoni latu.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi gada pirmā ceturksnī ir 969,158 miljoni latu, izdevumi – 871,591 miljons latu, bet finansiālais pārpalikums – 97,566 miljoni latu. Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi martā bijuši 316,639 miljoni latu, izdevumi – 329,309 miljoni latu, finansiālais deficīts – 12,67 miljoni latu.

Valsts kases oficiālais pārskats par valsts budžeta izpildi liecina, ka šā gada pirmajos četros mēnešos valsts kopbudžeta finansiālais pārpalikums ir 174,8 miljoni latu, biznesa portālu Db.lv informēja Finanšu ministrija.

Ņemot vērā valsts budžeta izpildes cikla īpatnības, valsts budžeta izdevumiem pieaugot gada otrajā pusē, pārpalikums, kas izveidojies gada sākumā, varētu tikt izmantots valsts budžeta likumā noteikto izdevumu finansēšanai gada atlikušajos mēnešos, skaidro ministrija.

Valsts kopbudžeta ieņēmumi (valsts pamatbudžets un speciālais budžets, pašvaldību pamatbudžets un speciālais budžets, ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus) janvārī-aprīlī ir 1,57 miljardi latu, savukārt izdevumi ir 1,395 miljardi latu. Aprīlī kopbudžeta ieņēmumi bijuši 390,2 miljoni latu, izdevumi - 366,5 miljoni latu, bet finansiālais pārpalikums - 23,7 miljoni latu.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi gada pirmajos četros mēnešos ir 1,28 miljardi latu, izdevumi - 1,18 miljardi latu, bet finansiālais pārpalikums - 97,85 miljoni latu. Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi aprīlī bijuši 312,16 miljoni latu, izdevumi - 311,87 miljoni latu, finansiālais pārpalikums - 287 tūkstoši latu.

Valsts kases oficiālais pārskats par valsts budžeta izpildi liecina, ka šī gada pirmajos deviņos mēnešos valsts kopbudžeta fiskālais pārpalikums ir 329.653 miljoni latu. Septembrī valsts kopbudžeta fiskālais pārpalikums ir 46.066 miljoni latu, Db.lv informēja Valsts kases preses sekretāre Inita Kabanova Valsts kopbudžeta ieņēmumi šī gada pirmajos deviņos mēnešos ir 2.897 miljardi latu, savukārt izdevumi ir 2.592 miljardi latu. Septembrī kopbudžeta ieņēmumi bijuši 342.743 miljoni latu, bet izdevumi – 299.907 miljoni latu. Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi laikā no janvāra līdz septembrim ir 2.383 miljardi latu, izdevumi šogad ir 2.132 miljardi latu, bet fiskālais pārpalikums – 242.289 miljoni latu. Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi septembrī bijuši 279.406 miljoni latu, izdevumi – 234.721 miljons latu, bet fiskālais pārpalikums – 45.453 miljoni latu. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi septembrī bijuši 199.386 miljoni latu, izdevumi – 181.817 miljoni latu un fiskālais pārpalikums – 18.337 miljoni latu. Valsts speciālā budžeta ieņēmumi septembrī bijuši 80,924 miljoni latu, izdevumi – 53.808 miljoni latu, bet fiskālais pārpalikums – 27.116 miljoni latu. Pašvaldību konsolidētā budžeta pirmo deviņu mēnešu ieņēmumi ir 710.358 miljoni latu, izdevumi ir 658.707 miljoni latu, bet fiskālais pārpalikums – 52.318 miljoni latu. Pašvaldību konsolidētā budžeta septembra ieņēmumi ir bijuši 79.324 miljoni latu, izdevumi ir 81.671 miljons latu, bet fiskālais deficīts – 2.337 miljoni latu. Pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi septembrī bijuši 77.611 miljons latu, izdevumi – 83.722 miljoni latu un fiskālais deficīts 6.111 miljons latu. Pašvaldību speciālā budžeta ieņēmumi septembrī bijuši 14.9 miljoni latu, izdevumi – 7,.616 miljoni latu, bet fiskālais pārpalikums – 7.294 miljoni latu.

Lai arī ekonomiskās izaugsmes tempi šā gada pirmajā pusgadā ir kļuvuši lēnāki, situācija budžetā saglabājas salīdzinoši laba, informē Finanšu ministrija.

Kopumā šā gada septiņos mēnešos budžeta izpildē – gan nodokļu ieņēmumos, gan izdevumu daļā, bija redzamas iepriekšējos mēnešos novērotās tendences, un valsts konsolidētajā kopbudžetā pēc naudas plūsmas saglabājās pārpalikums 265 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu kopbudžetā situācija būtiski nav mainījusies, un šā gada septiņos mēnešos pārpalikums bija par 16,1 miljonu eiro mazāks nekā pērnā gada attiecīgajā periodā.

Valsts konsolidētajā budžetā, kas ietver valsts pamatbudžetu, valsts speciālo budžetu un atvasināto publisko personu budžetu, pārpalikums 235,9 miljonu eiro apmērā bija nedaudz (par 11,5 miljoniem eiro) augstāks salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ko pamatā sekmēja jūnijā no Eiropas Komisijas (EK) saņemtie maksājumi par iepriekš īstenotajiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem. Taču jāatzīmē, ka šā gada nogalē sagaidāms tradicionāli straujāks izdevumu kāpums, jo saskaņā ar nozaru ministriju sniegto informāciju tieši gada pēdējos mēnešos sagaidāmi lielāki izdevumi ES fondu projektu īstenošanai, kā rezultātā pārpalikums saruks un izveidosies deficīts, kā tas ir plānots budžeta likumā.

Šā gada pirmajos piecos mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 2,175 miljardi latu, izdevumi – 2,143 miljardi latu, tādējādi veidojot 31,7 miljonu latu pārpalikumu pretēji deficītam pirmajos četros mēnešos.

Valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi 2012. gada maijā bija 468,4 milj. latu, izdevumi – 413,1 milj. latu, bet finansiālais pārpalikums veidoja 55,2 milj. latu, liecina Valsts kases sagatavotais pārskats.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi maijā bija 268,3 milj. latu, izdevumi – 226,1 milj. latu, bet finansiālais pārpalikums bija 42,2 milj. latu apmērā. Savukārt šā gada piecos mēnešos valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 1 222,5 milj. latu, izdevumi – 1 211,0 milj. latu, tādējādi veidojot finansiālo pārpalikumu 11,4 milj. latu apmērā. Pārpalikums 7,8 milj. latu apmērā maijā izveidojies valsts speciālajā budžetā, kur ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, un atvasinātās publiskās personas) bija 110,5 milj. latu, izdevumi –102,7 milj. latu. Šā gada piecos mēnešos valsts speciālā budžeta ieņēmumi bija 533,8 milj. latu, izdevumi – 597,4 milj. latu, tādējādi veidojot finansiālo deficītu 63,6 milj. latu apmērā.

Latvijas maksājumu bilances tekošajā kontā šogad janvārī izveidojies pārpalikums – šāda situācija Latvijā nav bijusi vismaz kopš 2000. gada, liecina Latvijas Bankas dati.

«Lai gan tas bija ļoti neliels – tikai 0.5 miljoni latu jeb apmēram 0.04 % no IKP šajā periodā, tā tomēr ir ievērības cienīga ziņa. Šajā desmitgadē līdz šim tekošā konta pārpalikums nebija reģistrēts nevienā mēnesī,» atzina Swedbank vadošais sociālekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, piebilstot, ka tekošā konta pārpalikums janvārī apliecina, ka Latvijas ekonomika vienlaikus strauji sabalansējas un strauji «atdziest». Diemžēl panākt pirmo bez otrā palīdzības šādā pasaules tirgus situācijā nav iespējams, tā viņš.

Šā gada laikā bija gaidāma tekošā konta deficīta samazināšanās un varbūt pat pārpalikums atsevišķos periods, tekošā konta nonākšana plusu «teritorijā» jau janvārī ir neliels pārsteigums. P. Strautiņš atzina, ka galvenais iemesls ir ļoti strauja gan preču, gan pakalpojumu importa samazināšanās. Preču imports gada laikā samazinājies par 35 %, bet pakalpojumu imports par 22 %. Preču importu samazina investīciju un ilglietošanas patēriņa preču importa samazināšanās, savukārt pakalpojumu importu visdrīzāk samazina taupīšana uz ārzemju ceļojumu rēķina. Preču eksports ir samazinājies par 27 %, kas ir ļoti nepatīkami, taču vispārējai situācijai pasaules tirdzniecībā atbilstoši. Patīkams pārsteigums ir pakalpojumu eksporta pieaugums par 10 %.

Valsts kases oficiālais pārskats par valsts budžeta izpildi liecina, ka šī gada vienpadsmit mēnešos valsts kopbudžeta fiskālais pārpalikums ir 285,769 miljoni latu, biznesa portālu Db.lv informēja Valsts kase.

Novembra valsts kopbudžeta fiskālais deficīts ir 47,512 miljoni latu.

Valsts kopbudžeta ieņēmumi (valsts pamatbudžets un speciālais budžets, pašvaldību pamatbudžets un speciālais budžets, ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus) šī gada pirmajos vienpadsmit mēnešos ir 3,641 miljards latu, savukārt izdevumi ir 3,406 miljardi latu. Novembrī kopbudžeta ieņēmumi bijuši 385,572 miljoni latu, bet izdevumi – 456,571 miljons latu.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi laikā no janvāra līdz novembrim ir 2,986 miljardi latu, izdevumi šogad ir 2,835 miljardi latu, bet fiskālais pārpalikums – 155,639 miljoni latu. Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi novembrī bijuši 305,141 miljons latu, izdevumi – 406,747 miljoni latu, bet fiskālais deficīts – 83,453 miljoni latu.

Valsts kases oficiālais pārskats par valsts budžeta izpildi liecina, ka šā gada pirmajos septiņos mēnešos valsts kopbudžetā bijis finansiālais pārpalikums 289,650 miljonu latu apmērā.

Valsts kopbudžeta ieņēmumi (valsts pamatbudžets un speciālais budžets, pašvaldību pamatbudžets un speciālais budžets, ieskaitot ziedojumus un dāvinājumus) no janvāra līdz jūlijam bija 2,936 miljardi latu, savukārt izdevumi – 2,647 miljardi latu. Jūlijā kopbudžeta ieņēmumi bija 455,366 miljoni latu, izdevumi – 419,357 miljoni latu, bet finansiālais pārpalikums – 36,009 miljoni lati.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi gada pirmajos septiņos mēnešos ir 2,409 miljardi latu, izdevumi – 2,204 miljardi latu, bet finansiālais pārpalikums – 205,260 miljoni latu. Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi jūlijā bija 378,827 miljoni latu, izdevumi – 334,934 miljoni latu, finansiālais pārpalikums – 43,893 miljoni latu.

Šī gada 1. ceturksnī valsts budžetā ir izveidojies pārpalikums, tomēr valsts pamatbudžeta ieņēmumu pieaugums ievērojami atpaliek no pērnā gada rādītājiem.

Db (13.03.2008.) jau vēstīja, ka pēc tam, kad būs zināms, kā pildījies valsts budžets 2008. gada 1. ceturksnī, valdība varētu lemt par soļiem, kas veicami, lai novērstu pārlieku strauju ekonomikas "piezemēšanos". Pašlaik kā viens no tuvākajā laikā pieņemamajiem lēmumiem tiek minēta iecere atcelt prasību par obligātu 10 % pirmo iemaksu kredītņēmējiem, kas, saskaņā ar premjera Ivara Godmaņa un finanšu ministra Ata Slaktera iepriekš pausto, varētu atdzīvināt mājokļu tirgu un mazināt būvniecības tempu samazināšanos. Jau iepriekš vēstīts, ka tas varētu palīdzēt uzlabot arī automašīnu tirdzniecības rādītājus.

Vispārējās valdības budžetā atbilstoši Eiropas kontu sistēmas (EKS) metodoloģijai 2016. gadā bija pārpalikums. Pēc pašreiz veiktā novērtējuma[1] pārpalikums budžetā būs 0,0 – 0,2% apmērā no IKP.

Lai gan ekonomiskā izaugsme pagājušajā gadā bija ievērojami zemāka, nekā iepriekš prognozēts, ieņēmumu kāpums bija straujāks kā ekonomiskās izaugsmes tempi. 2016. gadā konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 9 069,9 milj. eiro, gada laikā pieaugot par 247,3 miljoniem eiro jeb 2,8%. Nodokļu ieņēmumi pērn bija 7 419,6 milj. eiro, un to kāpums uzskatāms par galveno faktoru kopējam ieņēmumu pieaugumam. Salīdzinot ar 2015. gadu, tie pieauga par 416,9 miljoniem eiro jeb 6,0%. 2016. gada nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 100,8% apmērā, to pārsniedzot par 56,5 milj. eiro.

Pozitīvu efektu nodokļu ieņēmumu pieaugumā devuši ēnu ekonomikas apkarošanas un nodokļu administrēšanas uzlabošanas pasākumi. Galvenos virsplāna ieņēmumus nodrošināja augstāki ieņēmumi no akcīzes nodokļa un uzņēmumu ienākumu nodokļa (UIN). Savukārt akcīzes nodokļa ieņēmumi pārsniedza plānu pamatā dīzeļdegvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieauguma dēļ, kā arī nodokļa likmju paaugstināšanas šajās preču grupās rezultātā. Turpretī UIN plāna pārpildi sekmēja gan iemaksu palielināšanās, gan atmaksu samazināšanās. Šāds nodokļu ieņēmumu līmenis veido 29,6% no prognozētā IKP, kas ir augstākais nodokļu ieņēmumu līmenis pēdējo gadu laikā.

Analizējot datus par konsolidētā kopbudžeta izpildi šā gada maijā un kopumā pirmajos piecos mēnešos, secināts, ka turpinājās sekmīga budžeta izpilde un otro mēnesi pēc kārtas kopbudžetā ieņēmumi pārsniedza izdevumus, norāda Finanšu ministrija.

Kopbudžeta pārpalikums no 20,4 miljoniem latu šā gada aprīlī pieauga līdz 55,2 miljoniem latu šā gada maijā. Situācijas uzlabošanās pa mēnešiem noteica būtiski labāku fiskālo situāciju šā gada pirmajos piecos mēnešos un kopbudžetā izveidojās pārpalikums 31,7 miljonu latu apmērā, ieņēmumiem (2 175 miljoni latu) pārsniedzot izdevumus (2 143,3 miljoni latu).

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, šā gada janvārī-maijā kopbudžeta bilance ievērojami uzlabojās – par 259,4 miljoniem latu, ko noteica lielāks pārpalikums pašvaldību budžetā (78,7 miljons latu) un būtiski zemāks deficīts valsts konsolidētajā budžetā (47,0 miljoni latu), ieskaitot atvasinātās publiskās personas, kā arī ziedojumus un dāvinājumus, skaidro Finanšu ministrija. Labāku situāciju visos budžetos galvenokārt noteica labāka nodokļu un nenodokļu ieņēmumu izpilde, bet izdevumu pieaugums saglabājās mērens.

Līdz ar aktīvu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, pašvaldību konsolidētā budžeta pārpalikums šā gada septiņos mēnešos sarucis līdz 50 miljoniem latu, kas ir par 26% mazāk nekā šogad sešos mēnešos.

Septiņos mēnešos pašvaldību konsolidētā budžeta ieņēmumi bija 803 miljoni latu, kas ir par 3,6% vairāk nekā 2011. gada attiecīgajā laika periodā, bet izdevumi veidoja 753 miljonus latu, kas ir pieaugums par 2,8%, liecina Valsts kases oficiālie dati.

Lielākais pārpalikums, kā jau iepriekš novērots, septiņos mēnešos bija Rīgas pilsētas budžetā (22,4 miljoni latu), un tas veidoja gandrīz pusi no kopējā pašvaldību budžeta pārpalikuma, informē Finanšu ministrijā (FM). FM vērš uzmanību uz to, ka pašvadību budžetā jūlijā jau otro mēnesi pēc kārtas vērojams deficīts, kā rezultātā iepriekšējos mēnešos uzkrātais pārpalikums samazinās. «Pārpalikuma samazinājums ir saistīts ar kapitālo izdevumu pieaugumu, kas novērojams kopš šā gada aprīļa, un aktīvu ES fondu projektu īstenošanu,» skaidro ministrijā, piebilstot, ka kapitālo izdevumu pieaugums pašvaldību budžetā ir sagaidāms arī turpmākajos mēnešos. Līdzīgas tendences bija novērojamas arī iepriekšējos gados.

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas izaugsme no Baltijas valstīm, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas pavasara prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kāpums par 3,9%, kas ir mazāk par 5,2% izaugsmi, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 2,1%, bet nākamgad inflācija būs 2,2% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 7,2%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,7%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 0,5% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts pārpalikums 0,2% no IKP.

Atbilstoši Valsts kases publicētajai informācijai konsolidētajā kopbudžetā šā gada desmit mēnešos bijis 409,9 miljonu eiro deficīts, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā bija pārpalikums 444 miljonu eiro apmērā, informē Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos janvārī-oktobrī saņemti 9 324,7 miljoni eiro, bet izdevumi bija 9 734,6 miljoni eiro. Bilances pasliktināšanos ietekmēja par 117,8 miljoniem eiro jeb 1,2% zemāki ieņēmumi, kā arī izdevumu palielināšanās kopbudžetā par 736,1 miljonu eiro jeb 8,2%, salīdzinot ar 2019.gada janvāri-oktobri.

Atšķirīga situācija vērojama valsts un pašvaldību budžetu līmenī. Ja valsts budžetā šā gada desmit mēnešos bijis 498,4 miljonu eiro deficīts, bilancei pasliktinoties par 835 miljoniem eiro salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, tad pašvaldību budžetā bija 88,5 miljonu eiro pārpalikums, bilancei pasliktinoties par 18,9 miljoniem eiro.

Martā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 525,2 miljoni latu, bet izdevumi – 479,5 miljoni latu, kā rezultātā izveidojies finansiālais pārpalikums 45,7 miljonu latu apmērā, liecina Valsts kases dati.

Savukārt šī gada trīs mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 1,4 miljardi latu, bet izdevumi – 1,37 miljardi latu, tādējādi finansiālais pārpalikums sasniedzis 31,8 miljonus latu.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi martā bija 315,4 miljoni latu, izdevumi – 278,1 miljons latu. Rezultātā valsts pamatbudžetā martā izveidojies finansiālais pārpalikums 37,3 miljonu latu apmērā. Savukārt šī gada trijos mēnešos valsts pamatbudžeta ieņēmumi bija 796,3 miljoni latu, izdevumi – 790,3 miljoni latu, finansiālais pārpalikums – 6 miljoni latu.

Valsts speciālā budžeta ieņēmumi (neieskaitot ziedojumus un dāvinājumus, un atvasinātās publiskās personas) martā bijuši 109,5 miljoni latu, savukārt izdevumi – 120 miljoni latu, veidojot finansiālo deficītu 10,5 miljoni latu. Šī gada trijos mēnešos valsts speciālā budžeta ieņēmumi bija 339,6 miljoni latu, izdevumi – 357,4 miljoni latu, savukārt finansiālais deficīts sasniedzis 17,8 miljonus latu.

Maijā konsolidētā kopbudžeta uzkrātais pārpalikums pieauga līdz 187,1 miljonam latu, liecina Finanšu ministrijas dati.

Pārpalikuma pieaugumu pamatā nodrošināja būtisks kopējo uzturēšanas izdevumu samazinājums, salīdzinot ar aprīli, skaidro ministrija. Gan valsts konsolidētajā budžetā, gan pašvaldību konsolidētajā budžetā bija pārpalikums, un pārpalikumu valsts konsolidētajā budžetā noteica pozitīva bilance valsts pamatbudžetā (139,8 miljoni latu), bet valsts speciālajā budžetā bija deficīts 20,4 miljonu latu apmērā. Kopumā uzlabojums konsolidētā kopbudžeta finansiālajā bilancē, salīdzinot ar pērnā gada pieciem mēnešiem, bija par 155,4 miljoniem latu.

Piecos mēnešos konsolidētā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi, ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā, palielinājās par 130,7 miljoniem latu jeb 7,4% salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu. Būtiskāko pieaugumu nodrošināja ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām, ieskaitot iemaksas valsts fondēto pensiju shēmā par 48 miljoniem latu jeb 8,7%, iedzīvotāju ienākuma nodokļa (par 33,6 miljoniem latu jeb 9,6%) un uzņēmumu ienākuma nodokļa (par 21 miljonu latu jeb 20,9%).

Ekonomiskās izaugsmes tempu samazināšanās atspoguļojas arī valsts budžeta ieņēmumos, tādēļ jau tuvākajās nedēļās valdība varētu lemt, ko darīt, lai ekonomiku stimulētu.

Šī gada 1. ceturksnī valsts budžetā ir izveidojies pārpalikums, tomēr valsts pamatbudžeta ieņēmumu pieaugums ievērojami atpaliek no pērnā gada rādītājiem. Db (13.03.) jau vēstīja, ka pēc tam, kad būs zināms, kā pildījies valsts budžets 1. ceturksnī, valdība varētu lemt par soļiem, kas veicami, lai novērstu pārlieku strauju ekonomikas piezemēšanos. Kā viens no tuvākajā laikā pieņemamajiem lēmumiem tiek minēta iecere atcelt prasību par obligātu 10 % pirmo iemaksu kredītņēmējiem, kas, saskaņā ar premjera Ivara Godmaņa un finanšu ministra Ata Slaktera pausto, varētu atdzīvināt mājokļu tirgu un mazināt būvniecības tempu samazināšanos. Jau iepriekš vēstīts, ka tas varētu palīdzēt uzlabot arī autotirdzniecības rādītājus.

Šā gada pirmajā ceturksnī valsts konsolidētajā kopbudžetā labvēlīgu situāciju nodrošināja labi nodokļu ieņēmumi, kā arī budžetā saņemtie maksājumi no Eiropas Komisijas par veiktajiem izdevumiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizēšanai, skaidro Finanšu ministrija (FM.)

Saskaņā ar Valsts kases datiem, šā gada pirmajos trīs mēnešos kopbudžetā bija izveidojies finansiālais pārpalikums 31,8 miljonu latu apmērā, ko noteica 11,7 miljonu latu deficīts valsts konsolidētajā budžetā un 43,5 miljonu latu pārpalikums pašvaldību konsolidētajā budžetā. Ieņēmumi pieauga straujāk nekā izdevumi un, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, šā gada pirmajos trīs mēnešos kopbudžeta bilance uzlabojās par 75,8 miljoniem latu.

Saskaņā ar aprīļa valsts budžeta deficīta un parāda notifikācijas datiem vispārējās valdības budžeta deficīts atbilstoši Eiropas kontu sistēmas metodoloģijai pērn bija 187,2 miljoni lati jeb 1,2% no IKP, kas ir ievērojami zemāks nekā iepriekš noteiktais mērķis 1,9% no IKP. Atbilstoši jaunākajiem aprēķiniem, šogad vispārējās valdības budžeta deficīts tiek prognozēts 1,1% no IKP apmērā.

Šā gada janvārī valsts konsolidētajā kopbudžetā bija pārpalikums 82 miljonu latu apmērā, ieņēmumiem (447,3 milj. latu) pārsniedzot izdevumus (365,3 milj. latu), liecina Valsts kases oficiālā mēneša pārskata dati.

Salīdzinājumam 2011. gada janvārī konsolidētajā kopbudžetā bija deficīts 0,8 milj. latu apmērā, norāda Finanšu ministrijā (FM). Šā gada janvārī pārpalikums bija vērojams gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetā, informē FM, uzsverot, ka pārpalikumu sekmēja ieņēmumu palielināšanās visos budžetos, savukārt izdevumi salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri ir pat nedaudz samazinājušies.

Kopējie nodokļu ieņēmumi, ieskaitot iemaksas fondēto pensiju shēmā, šā gada janvārī pārsniedza plānoto par 9,6%. Salīdzinājumā ar 2011. gada janvāri pieaugums ir 15,5%. «To sekmēja joprojām labvēlīga ekonomiskā situācija, ņemot vērā, ka nodokļu ieņēmumus janvārī galvenokārt ietekmēja pagājušā gada nogalē veiktie darījumi un aprēķinātās algas,» min FM.

„Finansiālā deficīta dati jūnijā vēlreiz apstiprina – esam pieņēmuši pareizu lēmumu, sākot samazināt budžeta izdevumus. Nelolosim liekas ilūzijas ne attiecībā uz valsts, ne pašvaldību ieņēmumiem. Taču budžeta grozījumu uzdevums nav vienkārši taupīt, bet gan tādējādi paaugstināt valsts pārvaldes efektivitāti, skaidro finanšu ministrs Atis Slakteris.

Valsts kases oficiālais pārskats liecina, ka jūnijā valsts konsolidētajā kopbudžetā bija finansiālais deficīts 107.2 miljonu latu apmērā. Tas ir summa no finansiālā deficīta 35 miljonu latu apmērā valsts konsolidētajā budžetā un 72.3 miljonu latu apmērā pašvaldību budžetā.

Valsts konsolidētais kopbudžets

Jūnijā valsts konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi bija 473.3 miljoni latu, savukārt izdevumi – 580.5 miljoni latu, kā rezultātā finansiālais deficīts ir 107.2 miljoni latu. Ja salīdzina ar maiju, kad pārpalikums bija 120.3 miljonu latu apmērā, ieņēmumi samazinājušies, savukārt izdevumi palielinājušies.

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada deviņos mēnešos ir uzkrājies finansiālais pārpalikums 261,5 miljonu latu apmērā, liecina Valsts kases dati.

Taču kopš vasaras beigām pārpalikums pieaug mērenākā tempā, un ir sagaidāms, ka tradicionāli gada pēdējos mēnešos izdevumi pieaugs – gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, sarūkot budžeta pārpalikumam.

Ņemot vērā to, ka ekonomikas izaugsmes tempi šogad tiek prognozēti zemāki nekā pagājušajā gadā, kā rezultātā palēninās nodokļu ieņēmumu pieauguma tempi, kopbudžeta pārpalikums šā gada deviņos mēnešos salīdzinājumā ar 2012. gada deviņiem mēnešiem ir par 79,8 miljoniem latu mazāks. Šā gada deviņos mēnešos budžeta pārpalikums samazinājās gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu kopbudžeta izpildē šā gada deviņos mēnešos ir vērojama tendence budžeta tēriņiem kāpt straujāk – par 6,7%, nekā ieņēmumiem, kas auga par 4,3%.

Lai ierobežotu inflācijas kāpumu, iedzīvotāja ienākumu nodokļa likme netiks samazināta. To intervijā Db atzīst finanšu ministrs Oskars Spurdziņš.

Kādas jūs redzat nākamā gada valsts budžeta galvenās prioritātes?

Faktiski prioritāte ir viena - sabalansēts budžets un pēc iespējas lielāks tā pārpalikums. Sevišķi izteiktu citu prioritāšu nav - ir pietiekami liela iepriekšējā bāze, ir iepriekš pieņemtie likumi, kas ir jāizpilda. Saglabājās visas vecās prioritātes. Respektīvi, ir jāsabalansē visu ministriju vēlmes, bet katrai no tām ir vēlme attīstīties. Ir jau uzrādīti pietiekami lieli apjomi, kam ir vajadzīgi finanšu resursi, sākot ar ugunsdzēsēju automašīnām un beidzot ar iespējamo pensiju indeksāciju. Katrai ministrijai ir savas iekšējās prioritātes, kas ir to stratēģiskajos plānos. Katrā ziņā nekāda liela un jauna prioritāšu bloka nav.