Pagājuši gandrīz trīs gadi, kopš stājies spēkā jaunais Būvniecības likums, kas principiāli izmainīja būvniecības ieceres realizācijas kārtību. Iepriekš pasūtītājs būvatļauju varēja iegūt būvniecības dokumentācijas sagatavošanas noslēguma posmā, kad bija saņemts plānošanas un arhitektūras uzdevums, pilnībā izstrādāts būvprojekts un izpildīti citi priekšnoteikumi būvdarbu uzsākšanai. Pašlaik būvatļauja tiek saņemta gandrīz pašā sākuma posmā tūlīt pēc būvniecības ieceres vienkāršota izklāsta būvprojektā minimālajā sastāvā. Tomēr būvatļaujas saņemšana vēl nedod tiesības uzsākt būvdarbus – ir jāizpilda visi būvatļaujā ietvertie nosacījumi un jāsaņem būvvaldes atzīme būvatļaujā, ka nosacījumi ir izpildīti.

Izmaiņu mērķis bija vienkāršot būvniecības procesu un uzlabot komercdarbības vidi, novēršot novēlotus trešo personu iebildumus pret būvniecības ieceri. Pirms jaunā likuma pieņemšanas vairākos gadījumos bija konstatēta problēma, ka ar būvniecību saistītie strīdi veidojās pēc būvatļaujas saņemšanas, kad pasūtītājs bija jau ieguldījis ievērojamus laika un finanšu resursus būvniecības dokumentu izstrādē. Jājautā, vai likumdevējs ar jauno likumu tiešām ir noteicis kārtību, kas to novērš .

Nav šaubu, ka būvatļauja ir administratīvais akts, jo to skaidri noteic Būvniecības likums. Tāpat likumā ir pietiekami skaidri noteikta būvatļaujas apstrīdēšanas kārtība, kas vairumā gadījumu paredz strīdu risināšanu vēl pirms būvdarbu uzsākšanas. Tātad varētu likties, ka likumdevējs šo mērķi ir izpildījis. Taču likumā nav skaidri noteikts jautājums par būvatļaujā izdarīto atzīmju statusu un apstrīdēšanas iespēju. Kāds bija sākotnējais likumdevēja nolūks attiecībā uz šo jautājumu, un kādu atbildi uz to sniedz tiesu prakse?

Tekstilizstrādājumu nomas servisa pakalpojumu sniedzējs SIA "Lindstrom" uzsācis sadarbību ar dzīvnieku patversmi "Ulubele", dāvājot tai paklājus. Pārrunu process norit arī ar citām dzīvnieku patversmēm Latvijā.

""Lindstrom" biznesa koncepts ir sniegt mūsu klientiem ne tikai efektīvāko tekstilizstrādājumu nomas risinājumu, bet arī maksimāli pagarināt iznomāto vienību dzīves ciklu un, ideālā variantā, rast iespēju to otrreizējai izmantošanai. Sazinoties ar dzīvnieku patversmes "Ulubele" pārstāvjiem un izzinot viņu vajadzības, esam priecīgi, ka "Lindstrom" paklāji, kuri vizuāli vairs neatbilst reprezentācijas prasībām izmantošanai ēkās, var būt noderīgi patversmes dzīvnieku māju uzlabošanai, radot komfortablākus apstākļus to iemītniekiem. Ja mēs paši nevaram dot mājas četrkājainiem draugiem, tad mazākais, ko varam darīt, ir sniegt palīdzīgu roku cilvēkiem, kas ik dienu gādā par dzīvniekiem, kuri ir jaunu saimnieku meklējumos," komentē SIA "Lindstrom" vadītājs Artjoms Jernevs.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (RD PAD) atgādina, ka tiem Rīgas iedzīvotājiem, kuru īpašumā ir ilgstoši nepabeigta būve, tā ir jānodod ekspluatācijā līdz 2022. gada 1. oktobrim vai savlaicīgi jāpagarina būvatļauja.

“Šobrīd Rīgā ir ap 6000 būvatļauju, kurām nav ziņu par nodošanu ekspluatācijā. Aicinām tos nekustamo īpašumu īpašniekus, kuru īpašumos ir ilgstoši nepabeigts būvniecības process, pievērst uzmanību būvatļaujā norādītajam maksimālajam būvdarbu veikšanas termiņam un savlaicīgi veikt būves nodošanu ekspluatācijā vai pagarināt termiņu. Lai arī pārsniedzot maksimālo būvdarbu veikšanas ilgumu, var tikt piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likme, šobrīd tas netiks darīts, taču aicinām īpašniekus nevilcināties ar formalitāšu kārtošanu,” uzsver RD PAD direktora vietnieks būvniecības jautājumos Valdis Dombrovskis.

Ja būvdarbi ir uzsākti un tos nepieciešams turpināt pēc tam, kad beidzies būvatļaujā norādītais maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums vai būvatļaujā nav norādīts maksimālais būvdarbu veikšanas ilgums, to var pagarināt uz būvniecības ierosinātāja prasīto laiku. Lai to paveiktu, rīdziniekiem jāvēršas RD PAD ar iesniegumu, kurā norādīts, uz cik ilgu laiku vēlas pagarināt būvatļauju. Iesniegumam jāpievieno aktuāla ēkas kadastrālās uzmērīšanas lieta, izbūvētā būvapjoma izpildmērījumu plāns un izbūvēto ārējo inženierkomunikāciju izpildmērījumu plāns, kā arī būvdarbu veicēja apdrošināšanas polise, kas noslēgta uz iesniegumā norādīto laiku.

Ulubele varētu orientēties uz dzīvnieku viesnīcas pakalpojumiem. Tā būtu pansija, dzīvnieku viesnīca un rehabilitācijas centrs, kā arī kinoloģijas un Cilvēcības skoliņa bērniem, nākotnes ieceres intervijā Dienas Biznesam atklāj dzīvnieku pansijas Ulubele izveidotāja un vadītāja Ilze Džonsone.

Laba attieksme pret dzīvniekiem ir sabiedrības brieduma rādītājs. Lai arī šajā ziņā pēdējā laikā Latvijā daudz kas ir mainījies uz labo pusi, tomēr ir nepieciešamas izmaiņas normatīvos, kas noteiktu stingrākus dzīvnieku labturības nosacījumus un liegtu lielai daļai suņu pavairotāju palikt pelēkajā zonā. Gadā pansija Ulubele spēj uzņemt 1200 kaķus un suņus, 40% tur atrod viņu saimnieki, 50% adoptē trīs mēnešu laikā, bet pārējie tur paliek uz ilgāku laiku vai dodas uz citiem medību laukiem.

Katram dzīvniekam uz pasaules ir savs cilvēks, jautājums ir tikai, kad un kādos apstākļos viņi satiksies, uzskata I. Džonsone. Arī šajos Ziemassvētkos notika brīnums – savu jauno saimnieku atrada slims bezšķirnes suņuks, kuru veterinārārsti bija ieteikuši iemidzināt. Tagad vecais opītis, kuram bija atteikušas klausīt pakaļkājas, dzīvo privātmājā, un viņam ir sarūpēti speciāli ratiņi, ar kuriem pārvietoties.

Sociālais jaunuzņēmums animalslife.net ļauj vērot, kā dzīvo dzīvnieki patversmēs visā pasaulē, kā arī dod iespēju nopirkt tiem barību, pieteikties par brīvprātīgo vai adoptēt kādu mīluli

«Cenšamies izveidot lielu portālu, kur cilvēki no visas pasaules var skatīties, kā klājas dzīvniekiem patversmēs, un palīdzēt tiem. Viņi var nopirkt dzīvniekiem barību, kļūt par brīvprātīgajiem vai paņemt sev suni vai kaķi,» stāsta Marks Barkāns, animalslife.net idejas autors. Nereti ziedojot cilvēkiem rodas jautājums, kā šī nauda ir iztērēta. Tāpēc viņš uzsver, ka šī nav ziedošana, bet gan barības pirkšana. Katrs pircējs ar fotogrāfiju palīdzību var pārliecināties, ka par viņa pārskaitīto naudu tiešām iegādāta barība. Tāpat animalslife.net vietnē var pieteikties par brīvprātīgo vai dzīvnieka adopcijai. Marks gan piebilst, ka cilvēkiem jāsaprot, ka pēc tam tik un tā būs jātiekas ar patversmes pārstāvjiem klātienē, lai izrunātu visus jautājumus par dzīvnieka pieņemšanu savās mājās. «Katrā patversmē dažādās valstīs ir atšķirīgi noteikumi par to, kā dzīvnieku var paņemt uz mājām,» saka Sofja Pašina, animalslife.net projektu vadītāja.

Maija sākumā dzīvnieku patversmē Labās mājas sasniegta gandrīz maksimālā iemītnieku kapacitāte, jo patversmē vienlaikus uzturējās 55 kaķi un 79 suņi. Lai uzturētu pilnvērtīgu patversmes darbību un nodrošinātu atbilstošu dzīvnieku aprūpi tik lielam dzīvnieku skaitam, patversmei ir nepieciešams papildus finansiālais atbalsts, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Šobrīd organizācija uzsākusi sadarbību ar pašmāju degvielas tirgotāju VIRŠI-A. Pēdējā mēneša laikā Labās mājas un VIRŠI-A sadarbības ietvaros ar ziedojumiem iegādāta nepieciešamā dzīvnieku barība, potes un zāles, apkures granulas, kā arī veikti komunālie maksājumi.

Linda Zirdziņa, dzīvnieku patversmes Labās mājas pārstāve, stāsta: «Tik liela patversmes apdzīvotība aprīlī un maijā izveidojās, jo pavasaris ir laiks, kad dzimst kaķēni un kucēni. Pie mums uz patversmi veda dzīvniekus pat no Limbažiem. Nemitīga un pienācīga patversmes iemītnieku aprūpe prasa lielas izmaksas. Jaundzimušajiem un barojošajām mammām ir nepieciešama īpaša barība, bet vides apstākļi prasa vienmērīgu siltumu un nemitīgu telpu tīrīšanu. Piemēram, ūdens patēriņš dzīvnieku patversmē ir 21 reizi lielāks, nekā vidējas ģimenes mājsaimniecībā.»

Aizvadītajā gadā firmas, kas izveidotas viltus uzņēmējdarbības veikšanai valstij nav samaksājušas 142 miljonus pievienotā vērtības nodokļa (PVN). Finanšu shēmu autori nebaidās firmas reģistrēt svešos dzīvokļos, bezpajumtnieku patversmēs un pat cietumos. Šobrīd patversmēs deklarētas vairāk nekā 720 dažādas firmas.

Kā vēsta TV3 raidījums Nekā Personīga, visbiežāk dzīvokļa īpašnieks nemaz nezin, ka viņa īpašums jau kādu laiku ir fiktīvas firmas juridiska adrese. Šogad vien policija jau saņemusi vairāk nekā 250 iedzīvotāju iesniegumus kriminālprocresa iesniegšanai, trešajā daļā lietas izbeigtas noilguma dēļ. Tiesībsargi atzīst, ka problēmas risinājumā neko daudz nevar izdarīt.

Pārdaugavā, Dagmāras ielā 9 ir visvairāk fiktīvo firmu – vairāk nekā astoņdesmit. Dzīvokļa saimniece saka, ka par firmām uzzinājusi brīdī, kad sākuši nākt dažādi izsaukumi uz finanšu policiju un ieņemumu dienestu.

Raidījums atgādina, ka nu jau gadu kā mainīta kārtībā, kādā firmas reģistrē adreses - Uzņēmuma reģistrs prasa saskaņojumu ar dzīvokļa īpašnieku un viņa parakstu. Dagmāras ielas dzīvokļa gadījumā saimnieka paraksti ir viltoti. Nevienā no iesniegumiem tie nesakrīt. Paraksta īstumu uzņēmumu reģistrs nepārbauda.

«Nekad nebūtu domājis, ka piedzīvošu brīdi, kad, saimniekojot sava vectēva mājās, nevarēšu iziet pagalmā ieelpot svaigu gaisu,» stāsta skrīverietis Kaspars Šteinbergs. Problēmas sākušās pirms nepilniem diviem gadiem, kad pārsimts metru attālumā uzbūvēta biogāzes koģenerācijas stacija, kas ap­kārtnē rada pamatīgu smirdoņu, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Veibēnu māju saimnieks uzskata, ka stacija uzbūvēta nelikumīgi, un mēģinājis to pierādīt arī tiesā, taču līdz šim cīņa palikusi bez rezultāta.

Lai pārliecinātos, ka stāstītais nav tikai Veibēnu un apkārtējo māju saimnieku untums vai iedomas, Staburags devās apskatīt biogāzes koģenerācijas staciju Veibēnos 1 Skrīveros un tās apkārtni.

Kaspars stāsta, ka pavasara un rudens šķīdonī traktoru un smago cisternu, ar ko stacijai pieved izejvielas, dēļ Veibēnu ceļš pārvēršas dubļu putrā.

Staburags pārliecinājās, ka ceļš tiešām tobrīd bija grūti izbraucams. Piestājot līdzās stacijai un atverot mašīnas logu, degunā iecirtās spēcīga nepatīkama smaka. «Tā te ir gandrīz visu laiku. To sajūt ikviens, kurš atbrauc pie manis ciemos, par spēcīgo smaku sūdzējušies arī citu attālāku māju iedzīvotāji,» norāda Kaspars. Viņš nodarbojas ar aitu audzēšanu, iegūst vilnu un pārdod dziju. Kaspars apsvēris domu par saimniecības attīstību, iesaistoties tūrisma apritē, taču šādos apstākļos tas nav iespējams.

Administratīvā rajona tiesa atcēlusi Jelgavas pašvaldības izsniegto būvatļauju lielveikala «Depo» būvniecībai, aģentūru LETA informēja tiesas Jelgavas tiesu nama priekšsēdētājs Mārtiņš Birkmanis.

Tiesa, skatot trīs aktīvistu grupu lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumu, ar kuru atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvniecībai izsniegtā būvatļauja, konstatējusi pārkāpumus lielveikalam nepieciešamās transporta infrastruktūras noteikšanā un būvatļaujas neatbilstību pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

Proti, tiesa nav guvusi pārliecību, ka plānotā lielveikala būve, vadoties pēc arhitektoniskās risinājuma un izmantošanas funkcijas, atbilstoši saistošo noteikumu prasībām būs uztverama kā reprezentācijas objekts. Tiesa uzskatījusi, ka izceltā lielveikala fasādes arhitektūra veicinās pretēju efektu, radot nepamatotu konkurentu unikālam kultūras mantojuma objektam - Jelgavas pilij un parkam -, kā arī atstās negatīvu ietekmi uz Lielupes promenādi, kas izveidota kā rekreācijas zona. Tāpat veikals-noliktava, pēc tiesas domām, radīs teritorijai papildu logu, kas izpaudīsies kā papildu cilvēku un transportlīdzekļu plūsma.

SIA «Auras centrs», kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu «Depo», Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala «Depo» būvēšanai izsniegtā būvatļauja, liecina tiesai iesniegtais dokuments.

Savā iesniegumā tiesai «Auras centra» pārstāvis Henrihs Damroze norāda, ka pēc pirmās un pašlaik vienīgās tiesas sēdes Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā viņš konstatējis, ka daudzi lietas dokumenti ir aplīmēti ar piezīmju lapiņām, kas rakstītas vienā rokrakstā ilgāku laiku pirms tiesas sēdes. Damroze pārliecināts, ka piezīmju lapiņas ar komentāriem rakstījis kāds tiesas darbinieks, visdrīzāk, referējošais tiesnesis, un «šie komentāri var ietekmēt šādas tiesvedības rezultātu vai nepārprotami kaitēt procesa taisnīgumam».

Tāpat pieteikumā zemesgabala īpašnieku pārstāvis norāda, ka tiesas sastāva tiesneši ir ilglaicīgi pilsētas iedzīvotāji, viņiem Jelgavā un apkārtnē pieder īpašumi, turklāt pēc tiesas attieksmes pirmajā tiesas sēdē «Auras centrs» secinājis, ka jelgavnieki, kas nevēlas pieļaut «Depo» būvniecību Lielupes krastā, atrodas īpašā statusā. Tāpat būvniekiem ir bažas, vai tiesa, izskatot lietu, neietekmēsies no Jelgavas iedzīvotāju interesēm, protestiem un bailēm no iedzīvotāju un mediju kritikas.

Ādažu novadā, Mazā Baltezera krastā topošais arhitektūras projekts The Pearl būšot tāds, ar kuru varēs lepoties visa Latvija. Attīstītājs norāda, ka ir ievērotas visas likuma normas un notikušas sabiedriskās apspriešanas, kurās nevienam neesot bijuši iebildumi. Taču pašlaik izsniegtā būvatļauja apturēta, un attīstītājs to saista ar politiskā kapitāla veidošanu.

Nekustamajā īpašumā projekta saskaņošana tika uzsākta jau 2004. gadā, bet 2006. gadā tika apstiprināts Ādažu novada teritorijas plānojums, kas šajā īpašumā paredzēja jauktu darījumu iestāžu un dzīvojamo ēku apbūvi. «Teritorijai tika izstrādāts detālplānojums, un pēc pirmās sabiedriskās apspriešanas to 2007. gadā iegādājās pašreizējais New Europe,» stāsta The Pearl attīstītāja New Europe direktors Jānis Stakens

Projektam tikušas organizētas septiņas sabiedriskās apspriešanas, un iedzīvotājiem iebildumu nav bijis, taču vēlāk uz sūdzības pamata būvatļauja tikusi apturēta. «Kad bija publiskā apspriešana – viss bija kārtībā, bet tad, kad tika uzsākta būvniecība, tika iesniegta sūdzība. Projekta attīstītājiem nav saprotams, kāpēc pēkšņi uzrodas cilvēks, kurš, izplatot nepatiesu informāciju, panāk būvniecības apturēšanu uz nenoteiktu laiku,» norādīja New Europe direktors.

Šokolādes fabrika Laima, atbalstot Juglas dzīvnieku patversmi, dāvina 40 tonnas kakao vellas (kakao pupu mizas), ko patversme varēs izmantot kā kurināmo materiālu siltuma nodrošināšanai dzīvniekiem rudens un pavasara aukstajos mēnešos.

Dzīvnieku patversmes Labās mājas vadītāja Astrīda Kārkliņa stāstīja, ka patversmes apkures katla dāvinātājs un tehniskais apkalpotājs, firma Grandeg, pārbaudījis šī materiāla pielietojamību patversmes apkures katlam, konstatējot, ka kakao vella ir derīgs apkures materiāls, īpaši piemērots rudens un pavasara mēnešiem, kad nav nepieciešama liela apkures jauda.

Šokolādi veido no kakao pupas, to attīrot un pagatavojot kakao sviestu un pulveri, kas ir pamats pašu gatavotai šokolādei. Pēc kakao pupu attīrīšanas pāri paliek vella (kakao pupu miziņas), ko tālāk var izmantot pārtikas rūpniecībā, dārzkopībā kā mulču un arī kā kurināmo materiālu. Vidēji gada laikā, pēc kakao pupu attīrīšanas, uzņēmumā izveidojas vairāk nekā 120 t kakao vellas.

Latvijas Jūras medicīnas centrs (LJMC) neplāno pārdot visus tam piederošos īpašumus, un nesen veiktie darījumi ir veikti ar LJMC neprofila aktīviem un mērķi ilgtermiņā koncentrēties uz medicīnas iestādes pamatdarbību attīstot medicīnas iestādes sniegtos pakalpojumus, portālam db.lv pastāstīja kompānijas finanšu direktors Juris Imaks.

Tā piemēram, pavisam nesen LJMC ir uzsācis veikt jaunākās paaudzes onkoloģiskos izmeklējumus, izmantojot pozitronu emisijas tomogrāfa un datortomogrāfa izmeklējumus (PET/CT), kas ļauj atklāt pat niecīgas vēža šūnas cilvēku organismā un onkoloģisko saslimšanu recidīvus agrīnā stadijā. Ļaundabīgie audzēji ir otrs valstī biežāk sastopamais nāves cēlonis pēc asinsrites sistēmas slimībām un šāda veida izmeklējumi dos papildus izveseļošanās cerību vairāk nekā 70 00 vēža slimnieku Latvijā. PET/CT izmeklējumi ir pašlaik progresīvākā audzēju diagnostikas metode, kura visā pasaulē tiek izmantota, lai pacientiem un onkologiem nodrošinātu detalizētu un būtisku informāciju attiecībā uz vēža diagnostiku, izplatību un terapijas rezultātiem, kā arī palīdzētu noteikt piemērotāko un efektīvāko ārstēšanas veidu.

Cilvēkam ir jājūtas stabili un droši savā zemē, un sociālā drošība ir viena no nacionālās drošības būtiskām sastāvdaļām, tāpēc palīdzības sniegšana slimiem, nespējīgiem un trūcīgiem cilvēkiem ir katras valsts uzdevums. 2017. gada janvārī trūcīgo cilvēku skaits Latvijā bija aptuveni 45 tūkstoši, kas ir 2,3% no kopējā iedzīvotāju skaita. Daļa no tiem izmanto nakts patversmes pakalpojumus – tie ir Latvijas iedzīvotāji, kas dažādu iemeslu dēļ ir palikuši bez pajumtes – gan iebraucēji no citiem Latvijas reģioniem, gan rīdzinieki.

Pagājušā nedēļā masu medijos parādījās informācija, ka šādām vajadzībām domāts sociālā atbalsta tīkls tiek paplašināts – ir izveidota jauna Rīgas nakts patversme ar 1000 vietām. Rodas neskaitāmi jautājumi. Vai mēs dzīvojam kara apstākļos?! Daļa no patversmes iemītniekiem ir jauni un spēcīgi cilvēki, kuru rokas noderētu, piemēram, sabiedriskajos darbos. Protams, par to kādam ir jāmaksā. Tiesa, ka daudzi no viņiem neizjūt vajadzību pēc darba un nevēlas iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. Tomēr izpētes vērts ir jautājums, ko šie cilvēki dara dienas laikā un kā ietekmē kriminogēno situāciju valstī. Bet ir arī zināms, ka daži no viņiem cenšas neoficiāli nopelnīt sev kaut minimālo iztiku, jo bijuši speciālisti dažādās jomās.

SIA Skonto Būve šobrīd turpina gudrona (NPS) materiāla izvešanu no Inčukalna Dienvidu gudrona dīķa teritorijas, kā to ir uzdevis darīt Vides Valsts Dienesta (VVD) algotais inženieris SIA Geo Consultant. Tai pašā laikā SIA Skonto Būve jau iepriekš ir iesniegusi SIA Geo Consultants un VVD objekta teritorijā esošo uzņēmuma ēku un angāru demontāžas darbu veikšanas projektu, lai līdz šī gada 31.oktobrim atstātu objektu, saskaņā ar līgumā paredzēto termiņu, informē uzņēmumā.

Taču ne VVD, ne tā pārstāvis nav devuši atbildi un akceptu ēku demontāžas projektam un fakts, ka Inčukalna domes būvvalde ir apturējusi būvatļauju objektā, liedz SIA Skonto Būve sākt ēku nojaukšanas darbus. Tā vietā, lai atrisinātu šo jautājumu atbilstoši Latvijas Republikas Būvniecības likumā noteiktajai kārtībai, VVD un būvvalde liek SIA Skonto Būve veikt nelikumīgas un bīstamas darbības, t.i., nojaukt pagaidu būves, lai gan būvvalde ir apturējusi būvdarbus.

Šajā būvobjektā atrodas piecas būves, ar pietiekoši sarežģītu konstrukciju un ievērojamu griestu augstumu (aptuveni 10 metri). Šādu būvju nojaukšanai ir nepieciešamas speciālas zināšanas un izstrādāts projekts. Demontējot būves vienkārši kā pagadās, kā to iesaka veikt VVD un būvvalde, diemžēl var notikt negadījumi un par šiem negadījumiem visticamāk tiks vainota SIA Skonto Būve.

2016. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 19 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 203,4 milj. eiro.

Ēku būvniecības apjoms samazinājās par 7,9 %, tai skaitā dzīvojamo māju būvniecība – par 25,1 %, nedzīvojamo ēku – par 0,7 %. Inženierbūvniecības apjoms samazinājās par 38,7 %, un to ietekmēja tiltu, estakāžu, tuneļu būvniecības apjoma kritums par 74,8 %, ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecības samazinājums par 27,2 %, autoceļu, ielu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecības kritums par 25,7 % un maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecības apjoma samazinājums par 20,3 %. Rūpniecības komplekso būvju būvniecība pieauga par 63,6 % un vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecība – par 48,7 %.

Lai sekmētu ES fondu projektu īstenošanu daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai un šo ēku atjaunošanai, kā arī atvieglotu būvniecības procesu un mazinātu administratīvo slogu, Ministru kabinets 2018. gada 10. aprīļa sēdē apstiprināja grozījumus «Ēku būvnoteikumos».

Līdz ar grozījumu spēkā stāšanos līdz 5 gadiem tiek pagarināts termiņš, kādā realizējama būvniecība pēc būvvaldes akcepta ēkas fasādes apliecinājuma kartē vai atzīmes veikšanas būvatļaujā par projektēšanas nosacījumu izpildi. Līdz šim termiņš bija trīs un divi gadi.

Termiņa pagarinājums līdz 5 gadiem attieksies arī uz visām ēkas fasādes apliecinājuma kartēm un būvatļaujām, kuras būvvalde ir akceptējusi sākot ar 2014. gada 1. oktobri. Tādejādi personām, kuras ir ierosinājušas un veiks būvniecību, nebūs vajadzīga jauna būvniecības dokumentācija. Vienlaikus veiktās izmaiņas atslogos arī būvvalžu un institūciju, kuras iesaistītas būvniecības procesā, darbu.

Samazinot birokrātiskās prasības un atsakoties no vienkāršo būvju (šķūņa, garāžas, nojumes) līdz 24 m² uzmērīšanas dabā, sarukušas rindas uz Valsts zemes dienesta pakalpojumu saņemšanu, tomēr pilnībā tās vēl nav izgaisušas.

To intervijā Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais Īpašums stāsta Valsts zemes dienesta ģenerāldirektore Vita Narnicka. Viņa uzsver, ka rindu pieauguma apturēšanā un mazināšanā būtisku lomu spēlējuši Ministru kabineta veiktie grozījumi šā gada janvārī un martā.

Fragments no intervijas

2023. gada sākumā rindā uz ēku un būvju kadastrālo uzmērīšanu gaidīja 7062 pasūtījumi, Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija skandināja trauksmes zvanus. Kāda šobrīd ir situācija?

Protams, pašlaik situācija ir labāka, nekā tā bija šā gada sākumā. Vienlaikus jāsaka, ka situācija ar kadastrālo uzmērīšanu īpaši kritiska kļuva pagājušajā gadā. Tā kā līdz 2022. gada 1. oktobrim atbilstoši likumdevēja noteiktajam bija jānodod ekspluatācijā ēkas vai arī jāpagarina būvatļaujas, kur būvniecība uzsākta pirms 2014. gada 1. oktobra, atklājās, ka ļoti daudzi īpašnieki (vai viņu mantinieki) nav sakārtojuši savus īpašumus. Līdztekus tam šīs rindas pagarināja arī Covid-19 pandēmijas laikā noteiktie ierobežojumi. Tāpat bija un arī ir lūgumi veikt kadastrālo uzmērīšanu būvēm, kuras nav pabeigtas, lai tās reģistrētu kadastrā un pēc tam attiecīgi zemesgrāmatā. Šādus lūgumus izsaka cilvēki, kuri ir saņēmuši kredītu mājas būvniecībai, jo tādējādi bankas cenšas sevi pasargāt ar papildu nodrošinājumu gadījumiem, ja nu cilvēks nespēj atmaksāt izsniegto kredītu. Šādu prasību izsaka arī lielāku komercīpašumu attīstītāji, kuri savu ieceru realizācijai piesaista aizdevumus.

Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā Karvas mazās hidroelektrostacijas (HES) būvatļauja atzīta par nelikumīgu, taču HES jau uzbūvēts uz upes, kur jau desmit gadus likums šādu būvi liedz.

Vides aizsardzības klubs (VAK) kopā ar Latvijas Makšķernieku asociāciju un makšķernieku klubu "Fario" vērsies tiesā, lai apstrīdētu savulaik Lauku atbalsta dienesta (LAD) izsniegto un vairākus gadus pagarināto Karvas HES būvatļauju.

Tiesa atzinusi par prettiesisku LAD Ziemeļaustrumu reģionālās lauksaimniecības pārvaldes 2010.gada 9.jūlijā izdoto būvatļauju Karvas HES būvniecībai.

Tiesas lēmuma teksta daļā citēta Būvniecības likuma 30.panta 4. un 5.daļa. Būvniecības likumā teikts, ja būvniecība notiek bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, būvinspektors uzdod nekavējoties pārtraukt būvdarbus līdz attiecīgās pašvaldības pieņemtā lēmuma izpildei. Ja būvinspektora konstatētos pārkāpumus ir iespējams novērst un būvniecību turpināt atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pašvaldība, izvērtējot būvinspektora konstatētos pārkāpumus, var pieņemt vienu no šādiem motivētiem lēmumiem - lēmumu par iespēju turpināt būvniecību, norādot nosacījumus būvniecības turpināšanai, vai lēmumu par būvniecības radīto seku novēršanu (būves vai tās daļas nojaukšanu, iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu u.tml.).

Pa ceļam uz Papes bāku Rucavas novadā vērīgi cilvēki pamanījuši ceļamies pamatīgu objektu. Pēc spārēm un konstrukcijas pamatīguma noprotams, ka top kaut kas nopietns kāpu aizlieguma zonas tuvumā, raksta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Būvatļauja liecinot, ka īpašumos Spārītes un Krūkļi tiek celta vasarnīca. Būvatļauja izdota vēl Liepājas rajona Apvienotās būvvaldes darbības laikā. «Šeit nav nekā neatļauta vai juridiski aplama, tomēr, ja mums lūgtu atļauju šāda objekta būvniecībai, to noteikti nepieļautu,» Kursas Laikam paskaidrojis Rucavas novada domes būvinspektors Andris Keidāns.

Rucavas novadā sava Būvvalde izveidota šā gada 1. janvārī. Jautāts, kā iespējams likumīgi būvēt šādu objektu kāpu lieguma zonā, A. Keidāns atbildējis: «Īpašums 10 metru joslā ķīļa veidā iestiepjas Papes ciema teritorijā. Ciemā apbūve atļauta. Tādēļ arī celtnes pamata forma ir mazliet dīvaina, ķīļveida. Tas tādēļ, ka būvnieki simtprocentīgi izmantojuši visu teritoriju, kuru iespējams apbūvēt.» Tiesa, par to, ka jāsamierinās ar šādas būves esamību, A. Keidāns neesot priecīgs: «Iespējams, ka citviet šī būve iegūtu titulu par novitāti arhitektūrā, bet Papes kāpas tai nav īstā vieta.»

Drīzumā plānots e-talonā integrēt papildus funkcijas sociālo pakalpojumu nodrošināšanai. Bez sabiedriskā transporta pakalpojumiem tajā tiks ieprogrammēta arī iespēja izmantot nakts patversmes pakalpojumus, saņemt ēdināšanu silto ēdienu izdales vietā. Savukārt nākotnē plānots pakalpojumu klāstu papildināt ar pabalstu piešķiršanu un pārtikas produktu iegādi sociālajos veikalos.

Projektu izstrādājis Rīgas domes Labklājības departaments ar pašvaldības SIA Rīgas Satiksme tehnisko atbalstu. Noslēgtā līguma summa ir septiņi tūkstoši latu, kas paredzēti e-talona 14 validatoru īrei, Rīgas Satiksmes apkalpošanas centru papilddarbības nodrošināšanai un pašu e-karšu izgatavošanas apmaksai.

Pēc sākotnējās idejas, kopumā multifunkcionāls e-talons darbosies 14 punktos Rīgā: sešās ēdināšanas vietās, septiņās patversmēs un vienā dienas centrā bezpajumtniekiem. Plānots, ka tuvākajā laikā šādu talonu varētu saņemt līdz četriem tūkstošiem personu.

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja akceptējusi Rīgas domes lēmumprojektu par jauna atkritumu savākšanas laukuma, kur uzglabās pārtikas eļļu un tauku atkritumus, izveidi Patversmes ielā 19, informē Rīgas dome.

SIA «Biomotorai Latvia», kas ir Lietuvā strādājošā uzņēmuma UAB «Biomotorai» meitas uzņēmums, vēlas ar potenciālajiem šāda veida atkritumu radītājiem - sabiedriskās ēdināšanas iestādēm, kafejnīcām, restorāniem, pārtikas ražošanas un tirdzniecības uzņēmumiem - noslēgt atkritumu savākšanas līgumus. Saskaņā ar tiem uzņēmums atkritumu radītājiem bez maksas piešķirs atkritumu uzkrāšanai nepieciešamā izmēra (30 l, 60 l, 200 l vai 1000 l) plastmasas, hermētiskas, atbilstoši marķētas tvertnes. Sakrājot atkritumus, atkritumu radītāji varēs uzņēmumam nodot pilnās tvertnes, pretī saņemot tukšas un tīras tvertnes. Pilnās tvertnes tiks nogādātas atkritumu apsaimniekošanas vietā Patversmes ielā 19, Rīgā, kur tās tiks uzglabātas līdz tālākai pārvešanai (ne retāk kā reizi nedēļā) uz mātes uzņēmuma UAB «Biomotorai» ražošanas telpām, kur pārtikas eļļu un tauku atkritumi tiek pārstrādāti.

Ikvienam vadītājam ir jāapzina savā pārziņa esošie resursi un iespējas to izmantošanai X stundā, ja nepieciešams - pielāgošana šādas izmantošanas iespējām, vienlaikus negaidot kādas komandas vai resursus no valsts, bez tam ikvienam jāzina, ko un kā darīt, ja iestājas X stunda.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par tēmu Meža nozare un valsts drošība. Meža nozarei ir ne tikai būtiska nozīme tautsaimniecībā, bet arī plašas iespējas valsts aizsardzībā - izmantot ne tikai pašus mežus kā slēptuvi un tajos izvietot pārsteigumus nelūgtajiem ienācējiem, bet arī vienlaikus nozarei ir smagā tehnika, kura var veikt gan šķēršļu joslu izveides, gan drupu novākšanas funkcijas, galu galā nozarei ir būves, kurās ir telpas, kas izmantojamas kā patversmes gaisa uzbrukuma situācijā. Līdztekus kokrūpnieki var ražot nepieciešamās preces, kuras nepieciešamas kara darbības apstākļos.

AS Latvijas Jūras medicīnas centrs pārdevusi tai piederošo nekustamo īpašumu Vecmīlgrāvja 5. līnijā 26, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Uzņēmums par pārdoto īpašumu saņēmis 190 tūkstošus eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka AS Latvijas Jūras medicīnas centrs pārdevusi tai piederošās 50,4% SIA Klīnika Dzintari kapitāla daļas.

AS Latvijas Jūras medicīnas centrs ir saņēmusi 69 049,37.

AS Latvijas Jūras medicīnas centrs ir sertificēta, augsta līmeņa un visiem pieejama privāta ārstniecības iestāde, kas sastāv no Sarkandaugavas ambulatorās veselības aprūpes centra Patversmes ielā 23, Rīgā, Centrālās slimnīcas Patversmes ielā 23, Rīgā, Vecmīlgrāvja slimnīcas un Ziemeļu diagnostikas centra Vecmīlgrāvja 5. līnijā 26, Rīgā, un Vecmīlgrāvja primārās veselības aprūpes centra Melīdas ielā 10, Rīgā.

AS “LNK Industries” nākamā gada vasarā nodos Jelgavas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Veterinārmedicīnas fakultātes Mazo Dzīvnieku patversmei jaunas, modernas, dzīvnieku vajadzībām piemērotas telpas 75 m2 platībā bez mājām palikušo kaķu izmitināšanai.

Izmantojot moduļu telpu būvniecības sistēmu, būvniecības uzņēmums AS “LNK Industries” izveidos infrastruktūru klaiņojošo kaķu izmitināšanai, kas tiks nodota LLU īpašumā. Kaķu izmitināšanai paredzētajās telpās tiks nodrošināti gan dzīvnieku izmitināšanai, gan kaķu mājas personālam piemēroti apstākļi.

Līdz ar klaiņojošo kaķu izmitināšanu, ir izvirzīts uzdevums radīt maksimāli ērtus apstākļus dzīvniekiem un iespējami komfortablus apstākļus apmeklētājiem, kuri vēlas apskatīt kaķus, lai dotu tiem pajumti.

“Katrs no mums var dot savu artavu palīdzot kādam, kam tas ir vitāli nepieciešams. Reizēm vajadzīgs salīdzinoši neliels laika vai citu resursu ieguldījums, lai kāda dzīve būtiski mainītos uz labo pusi. Ikdienas skrējienā nedrīkstam aizmirst, ka palīdzība nepieciešama arī dzīvniekiem, kuri mūsu līdzcilvēku dēļ palikuši bez mājām. Mums jādod iespēja tiem atrast jaunas mājas un līdz brīdim, kas tas notiek, jānodrošina šiem dzīvniekiem atbilstošus dzīves apstākļus. Esam gandarīti, ka sadarbībā ar LLU šāda iespēja tiks nodrošināta Jelgavas apkaimē klaiņojošiem kaķiem, tādejādi atvieglojot jaunu māju meklēšanas procesu,” komentē AS “LNK Industries” valdes loceklis Kaspars Ratkevičs.