Valsts kontroles revīzija ieslodzījuma vietu sistēmā atklājusi būtiskus trūkumus, kas apdraudot sabiedrības drošību un radot augsni atkārtotiem likumpārkāpumiem. Notiesātai personai atbrīvošanas dienā jānodrošina vienreizējs materiālais pabalsts - Ls 45, taču revīzijā konstatēts, ka pabalsts šādā apmērā netiek maksāts.
"Apsardzes līdzekļu stāvoklis vairākās ieslodzījuma vietās ir kritisks, trūkst uzraudzības un apsardzes darbinieku, bet esošie pilnā mērā nesaņem nepieciešamo aprīkojumu, savukārt notiesātie pēc atbrīvošanas nesaņem pabalstu valsts noteiktajā apmērā, ieslodzījuma laikā vairums netiek nodarbināti un negūst izglītību," liecina Valsts kontroles izplatītais paziņojums medijiem.
VK revīzija veikta par laika posmu no 2005.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 1.septembrim Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IVP) centrālajā aparātā, Daugavpils, Grīvas, Jelgavas un Šķirotavas cietumos.
Piešķirtā finansējuma ietvaros netiekot nodrošināta nepieciešamo apsardzes līdzekļu iegāde, rekonstrukcija un apkope. Ieslodzījuma vietu teritorijas nožogojums, tā aprīkojums un tehniskie apsardzes līdzekļi esot novecojuši, atsevišķās vietās pat kritiskā stāvoklī. Ieslodzījuma vietu darbinieki pilnā apmērā nesaņemot formas tērpus un dienesta pienākumu izpildei nepieciešamos piederumus. 2006.gadā šiem mērķiem piešķirti tikai 40,5 tūkstoši latu jeb 9,5% no nepieciešamā finansējuma.
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka notiesātai personai atbrīvošanas dienā jānodrošina vienreizējs materiālais pabalsts valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā (Ls 45), taču revīzijā konstatēts, ka pabalsts šādā apmērā netiek maksāts. To saņem tikai personas, kas uzrakstījušas iesniegumu ieslodzījuma vietas priekšniekam, kurš lemj par pabalsta izmaksāšanu un tā apjomu. 2006.gada pirmajā pusgadā no Daugavpils, Grīvas, Jelgavas un Šķirotavas cietuma atbrīvotas 305 personas, no tām 25 atbrīvotajām personām pabalsts netika izmaksāts, bet 267 atbrīvotajām personām pabalsts izmaksāts l līdz 12 latu apmērā. Pamatojoties uz aprēķiniem par plānoto atbrīvoto ieslodzīto skaitu, 2006.gadā IVP pieprasīja Tieslietu ministrijai 105 tūkstošus latu pabalstu izmaksām, taču tika piešķirti 35 tūkstoši vai vidēji 12 lati vienai personai.
2005.gada 31.decembrī ieslodzījumu vietās atradās 6965 ieslodzītie, no kuriem 56,6% sodu izcieta atkārtoti. Tas apliecinot, ka ieslodzītajiem pēc soda izciešanas ir grūtības iekļauties sabiedrībā un atrast darbu, jo nav izglītības un nepieciešamo profesionālo iemaņu. Ne 2005.gadā, ne 2006.gadā IVP budžetā nav plānoti līdzekļi notiesātos izglītības un nodarbinātības pasākumu organizēšanai.
Vispārējās izglītības mācības tiekot nodrošinātas tikai 9 ieslodzījuma vietās 208 notiesātajiem, bet 6 ieslodzījuma vietās vispārējās izglītības pasākumi nenotiek vispār. Profesionālās izglītības iegūšana organizēta tikai 7 ieslodzījuma vietās 271 notiesātajam. No visiem ieslodzītajiem nodarbināti esot tikai 26%, un galvenokārt ieslodzījuma vietu saimnieciskajos darbos. Nenodrošinot notiesāto nodarbinātību, tiekot radīti šķēršļi notiesāto integrācijai sabiedrībā un darba tirgū pēc soda izciešanas, kā arī iespējai atlīdzināt noziedzīgā nodarījuma rezultātā nodarītos zaudējumus.
Ieslodzījuma vietu ēkas un būves ir celtas 19.gadsimta beigās vai būvētas padomju laikos kā labošanas darbu kolonijas, kurās ieslodzītos nevar izvietot, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, t.i. ne mazāk kā 4m² vienam ieslodzītajam. Tādēļ nepieciešama ieslodzījuma vietu pārbūve, taču 2005. un 2006.gadā valsts budžeta līdzekļi tai netika piešķirti.