Šonedēļ no likvidējamā Brasas cietuma uz citām ieslodzījuma vietām tika pārvesti pēdējie ieslodzītie, savukārt pats cietums tiks likvidēts ar šī gada 1.aprīli, pavēstīja Ieslodzījumu vietu pārvaldes (IeVP) pārstāve Aija Fedorova.

Viņa norādīja, ka ar Brasas cietuma likvidāciju IeVP ietaupīs 3,5 miljonus eiro. Līdz ar cietuma slēgšanu visi notiesātie ir pārvietoti uz citām Latvijas ieslodzījumu vietām ar atbilstošu soda izpildes režīmu, savukārt personālam piedāvātas turpmāka darba un dienesta iespējas Rīgā un Rīgas reģionā.

Fedorova skaidroja, ka novecojošo Brasas cietuma ēku uzturēšana IeVP ar katru gadu kļuva arvien apgrūtinošāka un finansiāli nelietderīgāka. To pārbūve vai rekonstrukcija, ievērojot Latvijai saistošās starptautiskās soda izpildes prasības, nav iespējama, ņemot vērā ēku slikto tehnisko stāvokli un šādai pārbūvei nepieciešamos ieguldījumus.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) norādīja, ka cietuma slēgšana ir vēsturisks pagrieziens. Ministrs uzsvēra, ka reformas kriminālsodu izpildes jomā un dinamiski pieaugošā resocializācijas attīstība prasa aizvien augstāku cietumu personāla kvalifikāciju un spēju reaģēt uz jauniem izaicinājumiem. Jaunās pieejas prasa arī jaunu ieslodzījuma vietu infrastruktūru, kurā ir ne tikai efektīvi drošības un uzraudzības risinājumi, bet arī personāla darba specifikai atbilstoši apstākļi.

Tiesībsargs Romāns Apsītis, tiekoties ar tieslietu ministru Gaidi Bērziņu, ģenerālprokuroru Jāni Maizīti un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieku Visvaldi Puķīti, norādījis uz cilvēktiesību pārkāpumiem ieslodzījuma vietās, tostarp minot nepieņemamus sadzīves apstākļus, nepietiekamas iespējas uz izglītību, arodapmācību vai nodarbinātību, kā arī problēmas ieslodzījuma vietu personāla politikā, liecina sniegtā informācija medijiem.

Ar katru gadu aizvien pieaug dažādās valsts institūcijās saņemto sūdzību skaits no ieslodzītajām personām par viņu tiesību pārkāpumiem ieslodzījuma vietās. Savas kompetences ietvaros sūdzības izskata, uz tām atbild un reaģē vairākas valsts institūcijas – Tiesībsargs, Tieslietu ministrija, Ieslodzījuma vietu pārvalde, ģenerālprokuratūra.

Tiesībsarga biroja darbinieki šogad veikuši 16 pārbaudes dažādās ieslodzījuma vietās, kur konstatēti dažādi cilvēktiesību pārkāpumi, par ko informēts arī tieslietu ministrs. Secināts, ka nepieņemami sadzīves apstākļi ir Cēsu audzināšanas iestādē nepilngadīgajiem, Pārlielupes cietumā, Jelgavas cietuma 2. korpusā un citur. Tiesībsargs izteicis arī pārmetumus par nesamērīgi bargo režīmu uz mūžu ieslodzītajiem.

Cietumā jābeidz kultivēt izdzīvošanas skola, - pēc Valmieras cietuma apmeklēšanas sacīja tiesībsargs Juris Jansons, kurš sācis monitoringa vizītes pa Latvijas ieslodzījuma vietām, lai iepazītos ar ieslodzīto sadzīves apstākļiem, veselības aprūpes kvalitāti un nodarbinātību.

Kopā ar Valmieras cietuma priekšnieku Robertu Balodi un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieku Visvaldi Puķīti tiesībsargs apmeklēja Valmieras cietumā esošo izmeklēšanas cietumu, ieslodzīto dzīvojamās zonas, medicīnas daļu un kokapstrādes cehu, kas darbojas cietuma teritorijā un kurā pašlaik tiek nodarbināti 19 ieslodzītie. Kopumā pie uzņēmējiem dažādos darbos pašlaik tiek nodarbināti 33 notiesātie.

Kā atzina kokapstrādes ceha darbu vadītājs un sarunās ar tiesībsargu arī vairāki ieslodzītie, strādāt gribētāju noteikti būtu vairāk nekā pieejamās 19 darba vietas, diemžēl nepieciešama ēku renovācija, lai tajās būtu iespējams nodarbināt vairāk strādāt gribētāju. Līdzekļu šiem darbiem nav.

Izpildvaras un likumdevēja varas līdzsvarošanas nolūkā Saeima varētu aktīvāk iesaistīties ierobežojumu noteikšanā ārkārtējās situācijas laikā, tostarp lūgt pārskatīt plānotos ierobežojumus, paredz otrdien valdībā atbalstītie grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.

Otrdien, 17.novembrī, valdības un Krīzes vadības padomes kopsēdē tika skatīti Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie likuma grozījumi, kas paredz pārskatīt un paplašināt esošo regulējumu.

Ar likuma grozījumiem paredzēts noteikt, ka publisku un sabiedrībai nozīmīgu pakalpojumu ierobežošana ir pieļaujama tikai tādā mērā, cik tas nepieciešams sabiedrības veselības un drošības nodrošināšanai, kā arī pakalpojumu sniegšanā un saņemšanā iesaistīto personu veselībai un drošībai.

Vienlaikus ar jauno regulējumu iecerēts nodrošināt parlamentāru līdzdarbību Covid-19 infekcijas izplatības ierobežojošo pasākumu izvērtēšanā. Tāpēc likumprojekts paredz, ka Ministru kabinetam būs jāinformē Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija par tādu paredzēto ierobežojumu noteikšanu, kas skar būtiskas personu tiesības un likumiskās intereses vai kuras var būtiski ietekmēt valsts ekonomiku.

"Tiekoties ar ieslodzītajiem, es sajutu, ka daudzi alkst strādāt. Diemžēl, sabiedrībā joprojām valda vēl PSRS laikos ieviesusies attieksme pret notiesātajiem – ja cilvēks ir pastrādājis noziegumu un notiesāts, tad viņam jāizcieš sods tik briesmīgos apstākļos, lai viņam vairs nebūtu vēlēšanās atgriezties ieslodzījuma vietā," norāda tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš.

Noslēdzot iepazīšanos ar ieslodzījuma vietām pirms tiek pabeigts darbs pie Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcijas izstrādes, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš un Tieslietu ministrijas Ieslodzījumu vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte 31.janvārī apmeklēja divus Daugavpilī izvietotos cietumus - Daugavpils cietumu un Grīvas cietumu.

"Situācijas ieslodzījuma vietās izpēte manī ir nostiprinājusi pārliecību, ka pastāvošās problēmas jārisina nekavējoties un kompleksi, ja mēs patiešām vēlamies samazināt atkārtotu noziegumu skaitu un, līdz ar to, ietaupīt nodokļu maksātāju naudu," paziņoja G.Bērziņš. "Tiekoties ar ieslodzītajiem, es sajutu, ka daudzi alkst strādāt. Diemžēl, sabiedrībā joprojām valda vēl PSRS laikos ieviesusies attieksme pret notiesātajiem – ja cilvēks ir pastrādājis noziegumu un notiesāts, tad viņam jāizcieš sods tik briesmīgos apstākļos, lai viņam vairs nebūtu vēlēšanās atgriezties ieslodzījuma vietā. Taču tas tā nav – pašlaik ne viens vien, kas izcietis sodu un atgriezies brīvībā, pēc kāda laika atkal nostājas uz noziegumu ceļa. Tāpēc es esmu pārliecināts, ka ir jāmaina attieksme un ieslodzījuma vietai jākļūst par pirmo posmu cilvēka ceļā uz atgriešanos civilizētā sabiedrībā, kurā cilvēks gūst ienākumus ar savu darbu, nevis veicot noziegumus."

Valdība šodien pieņēma zināšanai Tieslietu ministrijas (TM) informatīvo ziņojumu, kurā norādīts, ka pēc jaunā Liepājas cietuma darbības sākšanas nākamos cietumus varētu izvietot Latgales reģionā un Pierīgā.

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) uzsvēra, ka sistēmas reforma ir vēsta uz Latvijas iekšējās drošības stiprināšanu nākotnē. Tāpat viņš lūdza ņemt vērā, ka jaunu cietumu būvniecība nav tikai izdevumi, bet gan arī ieņēmumi. Proti, pašreizējie cietumi atrodas ģeogrāfiski izdevīgās vietās, lai pēc tiem būtu liels pieprasījums un valsts varētu tos izdevīgi pārdot.

Izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile interesējās, vai jaunu cietumu būvniecība ir saistīta ar prognozēm par noziedzības palielināšanos. Uz to viņa saņēma atbildi, ka pašreizējie cietumi ir novecojuši.

Valdība arī lēma TM uzsākt sarunas ar Latgales reģiona un Pierīgas pašvaldībām par jaunajam Latgales cietumam un Pierīgas cietumam piemērota zemesgabala meklēšanu un ziņot Ministru kabinetā par sarunu rezultātiem līdz 2016.gada 15.decembrim.

Lai ārpus ieslodzījuma vietām ieslodzītos nogādātu ārstniecības iestādēs, Ieslodzījuma vietu pārvalde iegādājusies četrus jaunus operatīvos transportlīdzekļus Citroen Jumper 2,2 HDI, informē pārvaldē.

Jaunajās automašīnās divu (viena video kamera virzīta uz transportlīdzekļa kustības virzienu, otra atradīsies apsargu nodalījumā) videokameru ieraksts ar dienas/nakts ieraksta funkciju, nodrošinot vismaz vienai kamerai audio ierakstu. Būs iekārta, kas fiksēs laiku, kad transportlīdzekli izmanto ar iedegtu bākuguni un ieslēgtu skaņas signālu, kā arī fiksēs transportlīdzekļa braukšanas ātrumu.

Specializēta programmatūra attēlos transportlīdzekļa atrašanās vietu uz detalizētas Latvijas kartes, kontrolēs tā statusu, ļaus piekļūt laika video un audio plūsmai, fiksēs attālinātā serverī koordinātes, ātrumu, laiku, bākuguns statusu. Transportlīdzekļi tiks aprīkoti arī ar sakaru ierīcēm (radiostacijas), kas pieslēgtas Iekšlietu ministrijas sakaru sistēmai.

Līdz 2016. gada beigām tiks izsludināts būvniecības iepirkums jaunajam cietuma kompleksam Liepājā, informē Tieslietu ministrija.

Plānots, ka būvniecība tiks uzsākta līdz 2017. gada nogalei. Liepājas cietums ir pēdējās desmitgades nozīmīgākais infrastruktūras objekts drošākas sabiedrības un ieslodzīto resocializācijas īstenošanas jomā.

«Liepājas cietums ir viens no svarīgākajiem sabiedriski nozīmīgajiem būvniecības objektiem pēdējā desmitgadē. Tas iezīmē atbildīgas sociālās politikas īstenošanu Latvijā, ilgtermiņā rūpējoties par drošāku sabiedrību. Tā būs mūsdienu prasībām atbilstoša ieslodzījuma vieta, kas nodrošinās maksimālu drošību gan darbiniekiem, gan sabiedrībai, gan arī pašiem ieslodzītajiem. Ir svarīgi ne tikai sodīt, bet arī nodrošināt šo cilvēku sekmīgu un visiem drošu atgriešanos sabiedrībā. Arī finansiāli ilgtermiņā valsts iegūs, jo tiks slēgti trīs novecojuši cietumi, kuru uzturēšanai un drošības nodrošināšanai ik gadu tērējam milzīgus līdzekļus,» norāda Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs.

Valdība Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) vadītājas amatā ir apstiprinājusi pulkvedi Ilonu Spuri. Viņa iepriekš pildīja IeVP Resocializācijas dienesta priekšnieces pienākumus un ieslodzījuma vietu sistēmā un dienestā strādā 20 gadus. Jaunos pienākumus I. Spure uzsāks pildīt 18. jūlijā.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns jaunajai IeVP vadītājai ir izvirzījis trīs galvenos uzdevumus. Proti, ievērot un uzturēt finanšu disciplīnu un nodrošināt caurspīdīgumu iepirkumu plānošanā un veikšanā, attīstīt uz speciālistu izaugsmi vērstu personāla politiku un stiprināt iekšējo drošību un likumību ieslodzījuma vietās, lai soda izpildes process sasniegtu tam izvirzītos mērķus – mazinātu recidīvu un vairotu sabiedrības drošību kopumā. Vienlaikus kā viens no I.Spures pirmajiem darāmajiem darbiem būs veikt iestādes iekšējo funkcionālo auditu.

Iepriekšējais IeVP vadītājs ģenerālis Visvaldis Puķīte tika disciplināri sodīts, atvaļinot viņu no dienesta. Līdz ar to V. Puķīte vairs nevarēs ieņemt darbu ieslodzījuma vietu sistēmā.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas palāta pasludinājusi spriedumu lietā «Sapožkovs pret Latviju», atzīstot par pamatotu ieslodzītā Aleksandra Sapožkova 2003. gada 5. martā Tiesā iesniegto sūdzību par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. panta (spīdzināšanas, necilvēcīgas un cilvēka cieņu pazemojošas izturēšanās aizliegums) pārkāpumiem Latvijā.

Iesniedzējs ECT sūdzējās, ka viņam piederošo mantu kratīšanas brīdī ieslodzījuma vietā pret viņu tika pielietots nesamērīgs fiziskais spēks, nodarot miesas bojājumus, kā arī vēlāk netika nodrošināta efektīva incidenta apstākļu izmeklēšana.

Iesniedzēja prasīto 90 tūkstošu eiro vietā tiesa piesprieda atlīdzību par morālo kaitējumu 4000 eiro apmērā.

Izskatot iesniedzēja sūdzību, ECT noraidīja Latvijas valdības iebildumu, ka iesniedzējs nebija izsmēlis viņam pieejamos iekšējos tiesiskās aizsardzības līdzekļus, jo viņš nebija vērsies civilprocesuālajā kārtībā pret Ieslodzījuma vietu pārvaldi ar prasību par kaitējuma atlīdzināšanu. Tiesa uzsvēra, ka gadījumos, kad ir noticis Konvencijas 3. panta pārkāpums, mantiskas kompensācijas piešķiršana pati par sevi nav pietiekams tiesiskās aizsardzības līdzeklis. Šajos gadījumos valstij ir arī pienākums nodrošināt efektīvu incidenta izmeklēšanu.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (VL-TB/LNNK) nolēmis disciplināri sodīt Ieslodzījuma vietu pārvaldes (IeVP) priekšnieku ģenerāli Visvaldi Puķīti, atvaļinot viņu no dienesta, aģentūrai LETA apstiprināja pats ministrs. Līdz ar to V. Puķīte vairs nevarēs ieņemt darbu ieslodzījuma vietu sistēmā.

Ministrs skaidroja, ka komisija, kas nodarbojās ar lietas izmeklēšanu, nenorādīja, kādu konkrētu sodu piemērot, bet konstatēja faktus un apstākļus, lai ministrs pieņemtu lēmumu, kā arī izteica viedokli, vai disciplinārsods vispār ir piemērojams.

Ministrs ņēmis vērā visus komisijas argumentus un tos argumentus, kurus viņš uzskatījis par vajadzīgiem, proti, faktus par pārkāpumiem, kas bija izdarīti kopš 2010. gada. «Patlaban ir nepieciešami jauni iepirkumi, kas attiecas uz viņa jomu, un tie ir ļoti atbildīgi,» sacīja J. Bordāns, papildinot, ka sabiedrības ieguvums šajā gadījumā būs tikai tad, ja konkrētais cilvēks, kas ir zaudējis uzticību, tiks atbrīvots no dienesta.

Latvijas dabasgāzes kompānija «Latvijas Gāze» ir uzvarējusi konkursā par Latvijas ieslodzījuma vietu nodrošināšanu ar dabasgāzi, apņemoties šo pakalpojumu veikt par 2,5 miljoniem eiro, liecina publikācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldes izsludinātajā konkursā «Dabasgāzes iegāde Latvijas ieslodzījuma vietām» kopumā saņemti pieci piedāvājumi. «Latvijas Gāzes» piedāvātā līguma cena sakritusi ar iepriekš paredzēto līguma cenu. Līguma darbības laiks ir 24 mēneši.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka Latvijā ir 10 ieslodzījuma vietas - Brasas cietums, Cēsu Audzināšanas iestāde nepilngadīgajiem, Daugavgrīvas cietums, Iļģuciema cietums, Jelgavas, cietums, Liepājas cietums, Jēkabpils cietums, Olaines cietums (Latvijas cietumu slimnīca), Rīgas centrālcietums un Valmieras cietums.

«Latvijas Gāze» ir dabasgāzes sadales operators Latvijā un dabasgāzes tirgotājs. Uzņēmums nodrošina dabasgāzes piegādi 443 000 klientiem.

Latvijas Republikas (LR) Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvalde iegādāsies iekārtas un detaļas, kā arī izmantos konkursā uzvarējušo uzņēmumu iekārtu uzstādīšanas pakalpojumus brīvības atņemšanas iestādēs notiesāto mācību vajadzībām par 231 296 latiem, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Iepirkums tiks veikts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projekta «Profesionālās izglītības infrastruktūras attīstība un mācību aprīkojuma modernizācija ieslodzījuma vietās» ietvaros.

Brīvības atņemšanas iestādēm mācību vajadzībām par 28 588 latiem SIA RIANA piegādās mīkstlodēšanas, cietlodēšanas un metināšanas instrumentus, virsmu rūdīšanas un termiskās apstrādes ierīces un aprīkojumu. Projekta ietvaros Ieslodzījuma vietu pārvalde iegādāsies arī ventilācijas iekārtas – to piegādātāja būs SIA Indutex LV, kas piegādās iekārtas 69 498 latu apmērā. Tāpat par 120 651 latiem tiks iegādātas kokapstrādes iekārtas un mājsaimniecības preces, un to piegādātājs būs Viļņā reģistrēts uzņēmums UAB Stakles ir Technika, attiecīgi par noteikto līgumcenu 6 966 latiem un 5 618 latiem. Tieslietu ministrija iegādāsies arī iekārtas frizētavai – tās piegādās vienīgais pretendents SIA Trio Modern Plus.

Latvijas cietumos nav nodrošināta vienotu principu un nosacījumu ievērošana ieslodzīto ēdināšanas organizēšanā, apgādē ar personīgās higiēnas, mazgāšanas līdzekļiem un gultas piederumiem, tā revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Tā norāda, ka Ieslodzījuma vietu pārvalde nav izstrādājusi iekšējos normatīvos aktus par ieslodzīto apgādi un nepietiekami uzrauga un kontrolē cietumu darbību apgādes jomā. Pārvaldē izveidotā ieslodzīto apgādei nepieciešamo finanšu resursu plānošanas sistēma esot nepilnīga un nenodrošina izdevumu atbilstošu ieplānošanu valsts budžetā.

Revidējamā laika posmā atklājies, ka ieslodzījuma vietu pamatfunkciju nodrošināšanai un ieslodzīto uzturēšanai piešķirts papildu finansējums kopumā no 381 tūkst. Ls līdz pat 2,2 milj. Ls gadā. Papildu finansējums piešķirts, lai pārvalde varētu samaksāt par apkuri, ūdeni, kanalizāciju, elektroenerģiju un citiem pakalpojumiem.

Jaunajā 2021./2022.mācību gadā no 1.septembra klātienes mācībās drīkstēs piedalīties tikai tie skolēni un izglītības darbinieki, kuri digitālā vai papīra formātā varēs uzrādīt sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai negatīvu Covid-19 testa rezultātu, savukārt pārējiem būs jārēķinās ar zināmām grūtībām un izaicinājumiem.

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) piedāvātos grozījumus noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, kuru mērķis ir noteikt tiesiskā regulējuma ietvaru izglītības un sporta procesa nodrošināšanai, sākot 2021./2022.mācību gadu klātienē. Kā norādīja IZM, turpmāk izglītības process īstenojams klātienē visās izglītības pakāpēs - tostarp vispārējā un augstākajā izglītībā.

Lai sāktu 2021./2022.mācību gadu un turpmāk nodrošinātu izglītības procesu epidemioloģiski drošā mācību vidē, divu metru distance nebūs jāievēro izglītības programmas apguvē vienā klasē, grupā vai kursā, tostarp dejās. Prasība tiek attiecināta arī uz starptautiskajām skolām.

Tā dēvētajā Rīgas domes amatpersonu kukuļošanas krimināllietā prokurors Māris Leja šodien tiesu debatēs bijušajām domes Pilsētas attīstības departamenta amatpersonām lūdza piespriest reālus cietumsodus, taču tiesai apmierinot prokurora lūgumu, uz neilgu laiku cietumā varētu nākties atgriezties tikai vienai amatpersonai.

Prokurors lūdza tiesai debatēs bijušajam Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktoram Vilnim Štramam piespriest sešus gadus un trīs mēnešus ieslodzījumā un viņa bijušajam vietniekam Pēterim Strancim četrus gadus un divus mēnešus ieslodzījumā, abiem nosakot arī mantas konfiskāciju.

Uzņēmējai Inārai Vilkastei prokurors lūdza piespriest vienu gadu un desmit mēnešus ieslodzījumā, kā arī daļēju mantas konfiskāciju.

Savukārt bijušajam departamenta administrācijas vadītājam Raimondam Janitam - vienu gadu, astoņus mēnešus un 25 dienas ieslodzījumā bez mantas konfiskācijas.

Prokurors debašu pārtraukumā žurnālistiem teica, ka gadījumā, ja tiesa bijušajām domes amatpersonām piespriedīs viņa prasītos sodus, tad ieslodzījumā varētu nākties atgriezties Štramam, taču arī viņš uzreiz varētu lūgt pirmstermiņa atbrīvošanu. Prokurors gan precīzi nezināja teikt, cik ilgu laiku aizņems pirmstermiņa atbrīvošanas lūguma izskatīšana.

Latvijā atkal būvē jaunu cietumu – ar Norvēģijas Karalistes finansiālu atbalstu Cēsu nepilngadīgo ieslodzījuma vietā nule sākti būvdarbi.

Šobrīd tur sodu izcieš 77 pusaudži un jaunieši.

Pēdējo reizi Latvijā jauns cietums uzbūvēts pirms 30 gadiem – Jēkabpilī. Naudas trūkuma dēļ vairums Latvijas ieslodzījuma vietu ir katastrofālā stāvoklī. Vēl pirms gada aizturētie, bet vēl nenotiesātie jaunieši arī Cēsīs ievietoti telpās, kas remontu nebija pieredzējušas daudzus gadu desmitus. Pašlaik SIA Merks sākusi mūsdienu prasībām atbilstošas ēkas būvniecību apcietināto un notiesāto jauniešu izvietošanai.

42 tūkst. latu izmaksāja projekta izstrāde, ko veica Igaunijas a/s Tari, bet jaunās ēkas būvniecība izmaksās nedaudz virs 760 tūkst. latu. Paredzēts, ka tā tiks nodota ekspluatācijā līdz nākamā gada 15. martam.

Liepāja līdz ar Daugavpili un Olaini šobrīd tiek vērtēta kā viena no iespējamām vietām, kur tuvāko gadu laikā Tieslietu ministrija plāno celt pirmo jauno un moderno cietumu, trešdien, tiekoties ar Liepājas pilsētas domes vadību, apliecināja tieslietu ministre Baiba Broka.

Viesojoties Liepājas domē, B. Broka apliecināja, ka valdībā apstiprinātā Ieslodzījuma vietu infrastruktūras attīstības koncepcija paredz vairāku jaunu cietumu būvniecību Latvijā, no kuriem viens varētu atrasties arī Liepājā. Tāpat jauni cietumi plānoti arī Daugavpilī un Olainē, taču vēl neesot pieņemts lēmums par to, kurā no minētajām vietām tiks celts pirmais no jaunajiem cietumiem.

B. Broka uzsver, ka, ņemot vērā, ka jauno cietumu būvniecībā plānots pārņemt Igaunijas kolēģu pieredzi, šobrīd valdībā ir pieņemts lēmums slēgt līgumu ar ekspertiem no Igaunijas, kas izvērtēs visas trīs piedāvātās iespējamās jaunā cietuma atrašanās vietas, un eksperti būs tie, kas pieņems lēmumu, kura no šīm vietām būs atbilstošākā un piemērotākā izmaksu ziņā.

Latvijā iecerētā jaunā cietuma projekts, kuru mūsu valsts iecerējusi pārņemt no Igaunijas, liek šaubīties, vai tas tiešām kalpos notiesāto integrācijai sabiedrībai, šādu viedokli paudis arhitekts, Rīgas domes kukuļdošanas lietā apsūdzētais Pēteris Strancis.

Strancis, kurš pēc četriem gadiem cietumā pirms diviem mēnešiem tika atbrīvots no ieslodzījuma, ticis pieaicināts par žurnāla Latvijas Architektūra jaunākā numura viesredaktoru un izdevumā aprakstījis Eiropas pieredzi cietumu būvniecībā. Strancis apskatījis divus jaunus cietumus Igaunijā, kā arī salīdzinoši nesen Austrijas pilsētā Lēbenē un Norvēģijas pilsētā Haldenā tapušās ieslodzījuma vietas.

Arhitekts atgādina, ka Latvijā tiek domāts celt jaunu cietumu, jo esošās ieslodzījuma vietas neatbilst Eiropas standartiem. Viņš uzsver, ka, ceļot jaunu cietumu, ļoti būtisks faktors ir ne tikai būves arhitektūra, bet arī progresīva pieeja ieslodzīto personu sociālajai rehabilitācijai un integrācijai.

Jaunā Liepājas cietuma būvniecības starptautiskajā iepirkumā pieteikumus iesniegušas divas Latvijas kompānijas - Re&Re un UPB, informēja Tieslietu ministrijā (TM).

Kopumā konkursa dokumentāciju izņēma astoņas kompānijas. Kā atgādināja ministrijā, Liepājas cietums saskaņā ar likumu ir klasificēts kā valsts noslēpumu saturošs būvprojekts, tādēļ papildus pieredzei un finanšu rādītājiem kā viena no prasībām pretendentiem tika piemērots industriālās drošības sertifikāts, kas apliecina kompānijas uzņēmējdarbības prakses caurspīdīgumu un konfidenciālas informācijas glabāšanas drošumu.

"Interese par Liepājas ieslodzījuma vietas iepirkumu bija ļoti liela. Bija interese arī no ārvalstīm, piemēram, no Īrijas un Lietuvas. Zinām, ka par konkursu interesējās arī starptautisku kompāniju meitas uzņēmumi Latvijā. Pretendentiem, ņemot vērā projekta sarežģītības pakāpi, bija vairāki precizējoši jautājumi, lai varētu sagatavot iespējami kvalitatīvāku piedāvājumu. Esam gandarīti, ka iepirkuma pirmā daļa ir sekmīgi noslēgusies un esam saņēmuši divus nopietnus piedāvājumus. Tas norāda, ka iepirkuma konkursa nolikuma sagatavošana bijusi atbilstošā profesionālā līmenī," informēja iepirkuma komisijas priekšsēdētājs Agris Balodis.

Vienīgā Latvijas būvfirma, kas patlaban atbilst jaunā Liepājas cietuma būvniecības iepirkuma nolikumā iekļautajām prasībām, ir AS UPB, jo šim uzņēmumam ir gan prasībām atbilstošs apgrozījums, gan spēkā esošs industriālās drošības sertifikāts, noskaidroja aģentūra LETA.

Piedāvājumi konkursā jāiesniedz līdz maija vidum, tāpēc vairākiem būvniekiem gan vēl teorētiski ir laiks iegūt nepieciešamo sertifikātu. Tomēr, ja vien šis process nav jau sākts, to izdarīt būs grūti, jo parasti sertifikāta iegūšanai nepieciešamas vidēji pusgads.

Tiesu namu aģentūras (TNA) izsludinātā iepirkuma nolikumā vien no prasībām ir, lai pretendenta vidējais gada (neto) finanšu apgrozījums būvniecībā iepriekšējos trīs finanšu gados (tas ir, 2013., 2014. un 2015. vai 2014., 2015. un 2016.gadā), ir ne mazāks kā 40 miljoni eiro.

Saskaņā ar Firmas.lv informāciju, šāds vidējais gada apgrozījums 2013., 2014. un 2015.gadā ir vismaz astoņām Latvijas būvfirmām. Lielākā daļa šo uzņēmumu 2016.gada pārskatus vēl nav iesnieguši.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2010.gada 16.martā uzsācis kriminālprocesu par Rīgas Centrālcietuma amatpersonas iespējamajām prettiesiskajām darbībām saistībā ar kukuļa pieņemšanu.

KNAB rīcībā esošie pierādījumi liecina, ka ieslodzījuma vietas drošības daļas inspektors, izmantojot savu dienesta stāvokli, pieņēmis kukuli 150 latu apmērā, lai kādai notiesātajai personai nelikumīgi nodotu priekšmetus, t.sk. tai aizliegtas mantas.

KNAB un Ieslodzījuma vietu pārvaldes sadarbības rezultātā Rīgas Centrālcietuma amatpersona tika aizturēta pēc kukuļa pieņemšanas.

Uzskatot, ka iegūto pierādījumu kopums ir pietiekams, KNAB izmeklētājs atzinis Rīgas Centrālcietuma drošības daļas inspektoru par aizdomās turēto kukuļa pieņemšanā un mēģinājumā neatļauti nodot priekšmetus personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā.

Ministru kabinets šodien izskatīja Tieslietu ministrijas (turpmāk - TM) informatīvo ziņojumu par politikas plānošanas dokumentu projektiem ieslodzījuma vietu darbības uzlabošanai, kuru īstenošanas uzsākšana 2008. gadā nebūs iespējama.

Kā teikts informatīvajā ziņojumā, TM 2007. gadā veikusi vairākus pasākumus, lai novērstu neatliekamās problēmas ieslodzījuma vietās. Visaktuālākā problēma bija ieslodzīto veselības aprūpes apstākļi Latvijas Cietumu slimnīcā, par kuriem Latvija saņēmusi starptautisko institūciju un Veselības ministrijas Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija kritiku.

Ministru kabinets 2006. gada septembrī pieņēma lēmumu par Valsts investīciju programmas projektu "Tuberkulozes slimnīcas ar 450 vietām izveide Olaines cietumā" maiņu uz "Latvijas Cietumu slimnīca Olaines cietumā". Latvijas Cietumu slimnīca tika nodota ekspluatācijā šā gada 30. jūlijā, un tādējādi ieslodzīto veselības aprūpes apstākļu neatbilstības problēma normatīvajos aktos noteiktajām prasībām tika novērsta.

Tieslietu ministrijas sagatavotais piedāvājums budžeta izdevumu samazināšanai, paredz kopējo izdevumu summu samazināt par 8 - 10 milj. Ls, informē ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Jana Saulīte.

Atkarībā no tā, kāds budžeta izdevumu ierobežojums tiks pieņemts – 20%, 30 vai 40% apmērā, ministrijas izdevumi būs jāsamazina par 8, 9 vai 10 milj. Ls.

J. Saulīte norāda, ka budžeta samazinājums paredz gan strukturālas izmaiņas pašā ministrijā, gan tās padotībā esošajās iestādēs, kā arī atalgojuma samazināšanu tieslietu sistēmā strādājošajiem par 20%.

Ministrija plāno optimizēt struktūru, likvidējot valsts sekretāra vietnieka amatu, apvienojot struktūrvienības un samazinot nodarbināto skaitu.

Arī pārējās Tieslietu ministrijas padotībā esošajās iestādēs ir plānota gan struktūras optimizācija, gan darbinieku skaita samazināšana.

40% samazinājuma gadījumā tiek paredzēts arī pārskatīt iestāžu reģionālo tīklu slēdzot atsevišķas Naturalizācijas pārvaldes, Uzņēmumu reģistra un Valsts probācijas dienesta reģionālās nodaļas.

Šodien Valsts prezidents Valdis Zatlers, izmantojot Valsts prezidentam Satversmes 71.pantā noteiktās tiesības, ir nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai šī gada 20.decembrī pieņemto likumu Grozījumi Robežsardzes likumā, informēja Prezidenta preses dienests.

Savā pamatojumā Valsts prezidents norāda: "Šā gada 20.decembrī Saeima, pieņemot likumu Grozījumi Robežsardzes likumā, atbalstīja Robežsardzes likuma papildināšanu ar 46.1 pantu ar nosaukumu Citas sociālās garantijas robežsargiem.

Minētā tiesību norma paredz robežsargiem tiesības ārpus kārtas iekārtot pirmsskolas izglītības iestādē savu bērnu sešu mēnešu laikā no lūguma iesniegšanas dienas.

Vēlos norādīt, ka pilnībā atbalstu nepieciešamību noteikt un nodrošināt papildus vai īpašas sociālās garantijas valsts dienestā nodarbinātajiem, lai piesaistītu kvalificētus darbiniekus, novērstu kadru trūkuma problēmu arī Latvijas attālākajās vietās, un radītu šajā dienestā strādājošiem viņu dienesta pienākumu raksturam atbilstošus darba apstākļus. Jo īpaši svarīgas šādas garantijas ir tām personām, kuras valsts dienestā tiek pakļautas pārcelšanai uz citu dienesta vietu ievērojot tā dēvēto rotācijas principu.