Maija beigās Administratīvā rajona tiesa pieņēma izskatīšanai pieteikumu un ierosinājusi tiesvedību Zitas Uzkliņģes lietā. Ar leikēmiju slimā Zita lūdz atcelt Veselības ministrijas lēmumu un uzlikt par pienākumu Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) atlīdzināt radīto morālo kaitējumu 5 000 LVL apmērā, Db.lv informēja Leikēmijas slimnieku atbalsta biedrības koordinatore Lāsma Trofimova.

VOAVA, pieņemot lēmumu nekompensēt dzīvībai nepieciešamo medikamentu apmaksu, ir pārkāpusi vienlīdzības principu, tiesiskās paļāvības principu, likuma un tiesiskuma principu. Tāpat VOAVA nav pienācīgi izvērtējusi lietas faktiskos apstākļus, sakarā ar grūtniecības iestāšanos Zitai Uzkliņģei bija jāpārtrauc efektīvā terapija. Savukārt pēc bērna piedzimšanas vieta zāļu saņēmēju rindā vairs nebija paredzēta.

''Nekas nav paredzamāks kā grūtniecības ilgums – tie ir 9 mēneši. Līdz ar to bija iespējams aprēķināt, ka jau 2007.gadā man būs nepieciešams atsākt uzsākto terapiju. Būtībā tās ir problēmas mūsu valsts sistēmā. Nevar normālā valstī pastāvēt šādi ierobežojumi, kad man ir jāgaida uz kāda cita nelaimi, lai varētu saņemt medikamentus, kas ļautu pašai dzīvot,'' stāsta Zita, kuras dēlam šinī rudenī apritēs divi gadi.

Līgumus ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru (VOAVA) varētu neparakstīt tikai daži desmiti ģimenes ārsti, šo ārstu pacientiem par vīzīti tad būs jāmaksā tirgus cena, vai arī jāmeklē sev cits ģimenes ārsts, kuru skaits Latvijā tā jau esot nepietiekams, tā šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide.

S.Veide arī norādīja, ka lielākā daļa ģimenes ārstu tomēr ir parakstījuši līgumu ar aģentūru uz gadu, jo no VOAVA bijis ultimāts to darīt, pretējā gadījumā, konkrēto ārstu pacienti nesaņemtu valsts garantijas uz aprūpi.

Jau vēstīts, ka pērnā gada nogalē Ģimenes ārstu asociācijas prezidente bija norādījusi, ja līdz 2008.gada beigām netiks atrisinātas primārās veselības aprūpes sistēmas problēmas Latvijā, ģimenes ārsti ar VOAVA līgumus par turpmāko sadarbību varētu neslēgt.

Veselības ministrs Vinets Veldre 1. martā uzdevis Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai (VOAVA) turpināt sarunas ar ārstniecības iestādēm par papildus dežūrārstu nodrošināšanu gripas epidēmijas laikā.

Ministrs uzdevis VOAVA kopīgi ar neatliekamās medicīniskās palīdzības sniedzējiem risināt jautājumus par papildus finansējuma piesaistīšanu, lai arī ātrā palīdzība spētu vairāk iesaistīties palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem.„Situāciju daļēji sarežģī tas, ka arī ārsts ir cilvēks un slimo ar gripu, tādēļ visām pusēm ir jābūt saprotošām un jāmēģina rast citi, iespējams pat netradicionāli, varianti,” uzsver V.Veldre.

VOAVA uzdots arī rast risinājumu slimnīcu uzņemšanas nodaļu un ambulatorā dienesta darba intensificēšanai, sniedzot palīdzību ar gripu vai smagām saaukstēšanās slimībām slimojošiem pacientiem.

Jau ziņots, ka VOAVA ir panākusi vienošanos, ka Latvijas lielākajās pilsētās, kur saslimstība ar gripu ir ievērojami pieaugusi, tiek pagarināts dežūrārstu darba laiks. Marta pirmajās divās sestdienās un svētdienās (3.martā, 4.martā un 10.martā un 11.martā) Rīgā, Jelgavā, Rēzeknē un Daugavpilī dežūrārstu darba laiks tiks pagarināts, nodrošinot lielāku iespēju saņemt primārās veselības aprūpes pakalpojumus. Ar ārstniecības iestāžu sarakstu un darba laikiem var iepazīties Veselības ministrijas mājas lapā www.vm.gov.lv un VOAVA mājas lapā www.voava.gov.lv.

Liepājas domes Veselības aprūpes komisijas rīcībā esošie dati liecina, ka kvotu samazinājums speciālistu izmeklējumiem Liepājā ir par 40 % un vairāk, kamēr citos valsts reģionos tas samazināts tikai par 20 %.

Liepājas mediķi un Liepājas dome nosūtījuši vēstuli VOAVA ( Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras) Kurzemes nodaļas vadītājai Dzintrai Eglītei. Vēstulē pausts aicinājums pārskatīt piešķirtās kvotas ambulatoriem izmeklējumiem Liepājā pirmajam ceturksnim un sniegt paskaidrojumus par tā sadalījumu.

Liepājas domes Veselības aprūpes komisijā, apspriežot jautājumu par valsts finansējumu liepājnieku ambulatorajai aprūpei, pilsētas mediķu pārstāvji pauduši neizpratni par VOAVA Kurzemes nodaļas slimokases nepiešķirto finansējumu vairākām.

liepājniekiem vitāli svarīgām veselības aprūpes vajadzībām – dežūrārsta uzturēšanai, speciālistu izmeklējumiem, rentgenoloģisko izmeklējumu veikšanai tuberkulozes slimniekiem. Db jau rakstīja, ka Liepājā kopš 5. janvāra vairs nav dežūrārsta, kurš pieņēma iedzīvotājus darba dienu vakaros un brīvdienās, jo VOAVA nav pagarinājusi līgumu par ārsta prakses uzturēšanu Jaunliepājas primārās veselības aprūpes centrā. Tāpēc domes Sabiedrības veselības daļa un Veselības aprūpes komisija nosūtītajā vēstulē VOAVA Kurzemes nodaļas vadītājai Dzintrai Eglītei, kuras kompetencē ir sadalīt valsts piešķirto finansējumu, lūgts sniegt skaidrojumu par radušos situāciju. Vēstulē lūgts pārskatīt dežūrārsta kvotu 2008. gada apmērā, kad šim mērķim bija piešķirts Ls 8000.

Lielākajai daļai ģimenes ārstu pēc nedēļas beigsies termiņš līgumiem par valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanu, taču jaunas līgumattiecības mediķi uzņemas nelabprāt, ziņo Diena.

Atbilstoši valdības noteikumiem jaunie līgumi jāslēdz mēneša laikā pēc valsts budžeta izsludināšanas (budžeta grozījumi tika pieņemti 11.decembrī). Tā kā nav skaidrības, kādas nākamajā gadā būs izmaiņas attiecībā uz pacientu iemaksām un atsevišķiem ģimenes prakses izdevumiem, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas biedri ārkārtas sapulcē atbalstījuši pagaidu variantu — līguma slēgšanu uz trim mēnešiem.

Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA), ar ko ārstiem jāslēdz līgumi, trīs mēnešu termiņu negrasās piedāvāt un par to ir informējusi Veselības ministriju. "Tas apgrūtinātu sistēmu," skaidro VM Komunikācijas departamenta direktore Egita Pole. VOAVA piedāvā līgumus noslēgt vismaz uz gadu.

Baiba Rozentāle uzdevusi pārtraukt Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras VOAVA veiktās ārstniecības iestāžu kontroles un līdz 7.augustam iesniegt iestādes reorganizācijas plānu un jauno struktūru.

Tādējādi tikšot paātrināta VOAVA reorganizācija, sola B. Rozentāle. «Šajā slimnīcām kritiskajā situācijā primārais ir pacientu ārstniecība, tādēļ ārstniecības iestādēm ir nopietni jākoncentrējas tikai un vienīgi līdzekļu plānošanai, lai nodrošinātu neatliekamo palīdzību. Jebkādas birokrātiskas procedūras un kontroles šajā brīdī jāpārtrauc. VOAVA galvenais uzdevums ir pamatoti un precīzi saplānot katras iestādes finansējumu, bet ar uzraudzību nodarbosies tikai viena institūcija – Veselības inspekcija,» tā B. Rozentāle.

96% veselības aprūpes Rezerves fonda (Rezerves fonda) līdzekļu 2005.gada laikā ir piešķirti, nepamatojot to ar normatīvajos aktos noteiktajiem Rezerves fonda izmantošanas virzieniem, vai arī tie piešķirti iepriekš prognozējamu un plānojamu pasākumu finansēšanai, kurus bija iespējams laikus plānot attiecīgajās valsts budžeta apakšprogrammās, revīzijā secinājusi Valsts kontrole (VK).

Par Rezerves fonda līdzekļu piešķiršanas likumību un atbilstību normatīvajiem aktiem ir atbildīga Veselības ministrija (VM) un tās pārraudzības iestāde - Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (VOAVA), kurai arī jānodrošina kontrole pār piešķirto finanšu līdzekļu izlietojumu.

VK konstatējusi, ka, kaut gan nav pamatots, ka neplānoti pieaudzis pacientu skaits, stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu pārstrādes daļējai apmaksai un ambulatoro un stacionāro rindu mazināšanai izlietoti Ls 2 152 243 Rezerves fonda naudas. Nosaucot tos kā izdevumus sabiedrības informēšanai par veselības aprūpes pakalpojumiem, Veselības veicināšanas valsts aģentūrai veselības aprūpes darbinieku sporta spēļu rīkošanai piešķirti Ls 7 560, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijai Baltijas Ģimenes ārstu 5. konferences rīkošanai - Ls 6 000, VM krīzes komunikācijas plāna izstrādei - Ls 9 440 , VM konkursa "Sakoptākais Latvijas pagasts 2005" uzvarētāju apbalvošanai - Ls 5 000.

Pagājušās nedēļas nogalē pēc Veselības ministrijas uzdevuma neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā gripas slimniekiem tika pieaicināti ārsti-rezidenti. Arī Rīgas lielāko slimnīcu vadītāji tika aicināti uzņemšanas nodaļās nodarbināt ārstus-rezidentus palīdzības sniegšanā ar gripu sirgstošajiem, Db.lv informēja Veselības ministrija.

Veselības ministrs Vinets Veldre iepriekš aicināja izskatīt arī netradicionālus risinājuma variantus, lai visi slimnieki gripas epidēmijas laikā saņemtu nepieciešamo palīdzību. Tā kā arī neatliekamās palīdzības stacijā darbinieki slimoja, tika rasts risinājums - piesaistīt ārstus rezidentus un uz izsaukumiem pie gripas slimniekiem doties ar automašīnām, ko nodrošina sadarbība ar taksometru kompāniju.

Rīgas Ātrās medicīniskās palīdzības stacijā (RĀMPS) nedēļas nogalē strādāja 27 ārsti rezidenti, pieci no tiem strādājuši abas dienas. Sestdien, 3.martā, ārsti rezidenti devušies 100 izsaukumos, svētdien, 4.martā, ārsti rezidenti devušies 116 izsaukumos, kur pēc dispečeriem sniegtās informācijas bija nepieciešams sniegt palīdzību gripas slimniekiem. No ārstu-rezidentu izpildītajiem izsaukumiem nedēļas nogalē, trīs personas ievietotas slimnīcā, 32 gadījumos pacientu aprūpes nodota citām RĀMPS brigādēm tālākai palīdzības sniegšanai.

Pagājušā gada nogalē Administratīvā rajona tiesa pieņēmusi izskatīšanai ar leikēmiju slimās Irinas Salovas pieteikumu, kurā lūgts uzlikt par pienākumu Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai (VOAVA) pilnā apmērā kompensēt viņas dzīvībai vitāli nepieciešamā medikamenta iegādi, informēja Leikēmijas slimnieku atbalsta biedrība.

I.Salova uzskata, ka VOAVA lēmums kompensēt tikai nelielu daļu no viņai nepieciešamā medikamenta izmaksām nesamērīgi ierobežo viņas pamattiesības – Satversmes 93.pantā ietvertās tiesības uz dzīvību. Ņemot vērā medikamenta ievērojamās izmaksas, lēmums, ar kuru nolemts medikamenta iegādes izdevumus kompensēt tikai 22% apmērā, faktiski liedz Irinai Salovai iespēju iegādāties un lietot minēto medikamentu. I. Salova uzskata, ka VOAVA un Veselības ministrija, pieņemot lēmumu, nav ņēmušas vērā samērīguma principu, kā arī nav ievērojušas tiesiskās paļāvības un vienlīdzības principus.

Tiesvedības izdevumus šai ''paraugprāvai'' sedz Leikēmijas slimnieku atbalsta biedrība (LSAB), kas piesaistījusi finansējumu no Sorosa fonda – Latvija. Fonds tanī iesaistījies ar mērķi ieviest tiesisku skaidrību valsts kompensējamo medikamentu piešķiršanas kārtībā. Sorosa fonda – Latvija pārstāve Egita Prāma: ''Galvenais, lai turpmāk šādi lēmumi tiktu pieņemti nevis šauri interpretējot normatīvos aktus, bet gan piemērojot vispārējos tiesību principus un cilvēktiesību normas. Ar tiesu praksi vēlamies mainīt tiesību normu piemērošanu, lai šādas tiesvedības rezultātā rastie tiesību normu piemērošanas modeļi tiktu attiecināti ne vien uz leikēmijas slimniekiem, bet arī uz citām pacientu grupām, ikvienam nodrošinot pieeju kvalitatīviem medicīnas pakalpojumiem.'' I.Salovas tiesības aizstāvēt uzņēmies zvērinātu advokātu birojs Liepa, Skopiņa & BORENIUS un zvērināts advokāts Lauris Liepa.

Tikai nepilns procents jeb 22 no 2,8 tūkst. nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienests (VID) par konstatētiem dažādiem pārkāpumiem kopš 2012. gada oktobra apturējis saimniecisko darbību, spējuši novērst trūkumus vai pārkāpumus, un to saimnieciskā darbība ir atjaunota. Pārējie joprojām ir zem ūdens. Un VID pauž pārliecību, ka saraksts kļūs aizvien garāks.

Lielākā daļa no sarakstā atrodamajiem nodokļu maksātājiem gan nav sabiedrībai plaši pazīstami, tomēr daži no tiem ir labi zināmi, piemēram, SIA Nafta Trading, kā arī SIA Ominasis Latvia – te gan jāpiebilst, ka pēdējai pavisam nesen saimnieciskā darbība ir atjaunota, turklāt vienlaikus uzņēmums arī atkal reģistrēts VID ar PVN apliekamo personu reģistrā.

VID nesniedz komentārus par konkrētiem nodokļu maksātājiem, bet DB izdevās sazināties ar SIA Ominasis Latvia maksātnespējas administratoru Ainaru Kreici, kurš pastāstīja, ka uzņēmumam saimnieciskā darbība ir atjaunota pēc viņa iesniegtā lūguma VID. Viņš arī iesniedzis lūgumu atjaunot uzņēmumu PVN maksātāju reģistrā. Arī šis lūgums ticis apmierināts. Administrators norādīja, ka vērsies VID ar minētajiem lūgumiem, jo uzņēmumam esot jāmaksā dažādi rēķini, bet līdz ar saimnieciskās darbības apturēšanu bloķēti SIA Ominasis Latvia konti, tāpēc veikt rēķinu nomaksu neesot bijis iespējams.

Lai arī jau gadu arvien vairāk politiķu runā par ekonomikas sildīšanu un atbalstu uzņēmējdarbībai, reālajā ikdienas darbā nākas saskarties nevis ar pretimnākšanu un sapratni, bet gan jauniem šķēršļiem.

Kompānijām, kas Latvijas tirgū strādā jau ilgstoši un paguvušas nostabilizēties, šāda attieksme ir ierasta lieta, taču tiem, kas biznesu šeit uzsākuši nesen, droši vien ir liels un negaidīts pārsteigums. Savukārt uzņēmumiem, kuriem apgrozījums ir neliels, valsts pieņemtie lēmumi var kļūt liktenīgi un novest līdz pat bankrotam.

Privāto uzņēmumu darbību apgrūtinošs var kļūt lēmums, ja tiks realizēts Veselības obligātās apdrošināšanas aģentūras (VOAVA) ierosinājums līdz 60 dienām pagarināt rēķinu apmaksu aptiekām par kompensējamajiem medikamentiem. Tas nozīmē, ka privātajiem uzņēmumiem, kas šajā gadījumā ir aptiekas, jāuzņemas daļēja valsts finansēšana, kas brīdī, kad ekonomiskā situācija ir nelabvēlīga, un katrs apgrozībā esošais lats svarīgs, ir absolūti neizprotama.

Veselības ministrija (VM) un tās aģentūras telpu īrei katru mēnesi tērē vidēji 73 tūkst. latu. Vislielākais finansējums telpu īrei atvēlēts Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai (VOAVA) – vidēji 25 tūkst. latu mēnesī, raksta nra.lv.

VM budžeta izlietojuma dati liecina, ka VOAVA pēc valsts budžeta grozījumiem jūnijā telpu īrei iedalīti 346 300 latu gadā jeb vidēji 25 tūkstoši latu mēnesī. Pati ministrija par telpām Brīvības ielā 72 ik mēnesi īrei atliek 309 tūkst. latu gadā.

Veselības inspekcijas vajadzībām tiek nomāta platība par 111.4 tūkst. latu gadā jeb vairāk nekā 9 000 latu mēnesī. Pieticīgāk tiek maksāts par Zāļu cenu aģentūras telpu īri – 55 3000 latu gadā, Sabiedrības veselības aģentūras telpu īri – 31 800 latu gadā, Zāļu valsts aģentūras telpām, kas arī ir vistālāk no centra, – 15 000 latu gadā.

Nordic Partners Limited, SIA NP Foods, tostarp, AS Laima, AS Staburadze un AS Gutta u.c. Latvijas uzņēmumi, kas bija iesnieguši prasību Latvijas Zvērinātu advokātu padomei (ZAP) atkārtoti skatīt zvērināta advokāta M.Miķelsona ētikas normu un Advokatūras likuma pārkāpumus, kategoriski nepiekrīt ZAP lēmumam nerosināt disciplinārlietu par zvērināta advokāta Mārča Miķelsona pārkāpumiem, informē kompāniju pārstāve.

Uzņēmumi ir neizpratnē par šādu ZAP lēmumu, norādot, ka tādējādi ir apdraudēta sabiedrības uzticība advokātu profesijai pēc būtības.

Kompānijas vērš uzmanību, ka nav izprotams ZAP priekšsēdētāja vietnieces publiski paustais viedoklis pēc ZAP sēdes, atsaucoties uz Advokatūras likuma 76.pantu, kas paredz, ka «Disciplinārsodu zvērinātam advokātam var uzlikt ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc disciplinārpārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas». Tajā pašā laikā ZAP norāda, ka var skatīt iespējamos zvērināta advokāta M. Miķelsona pārkāpumus pēc laika, kad būs stājies spēkā lēmums Menard Port LLC lietā, kur nākamā tiesas sēde ir nolikta 2015. gada februārī.

Latvijas Banka piemērojusi "LPB Bank" 2 016 342 eiro soda naudu, vienlaikus noslēdzot administratīvo līgumu, informē Latvijas Bankas pārstāvji.

Latvijas Banka ar "LPB Bank" noslēgusi administratīvo līgumu, kas paredz, ka "LPB Bank" veiks vairākus tiesiskos pienākumus saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanas normatīvo aktu prasību ievērošanu un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanu.

Vienlaikus par konstatētajiem normatīvo aktu pārkāpumiem un iekšējās kontroles sistēmas trūkumiem kredītiestādei piemērota soda nauda 2 016 342 eiro apmērā. Līgums noslēgts, jo "LPB Bank" ir atzinusi Latvijas Bankas pārbaudē konstatētos pārkāpumus NILLTPF novēršanas jomā un ir veikusi mērķtiecīgus pasākumus šo pārkāpumu novēršanai.

Sākot ar šā gada 29. oktobri izsūtīti jau pirmie protokoli ārzemju šoferiem, kuru pārkāpumus fiksējušas ātruma mērierīces Latvijā, informē Valsts policija.

Līdz šim Valsts policijai nebija nekādu iespēju sodīt tos ārzemju šoferus, kuru pārkāpumus fiksējuši fotoradari, jo nebija pieejama informācija par konkrētās automašīnas īpašnieku. Taču tagad, līdzīgi kā citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, šī informācija ir pieejama arī Latvijai.

Pārrobežu informācijas apmaiņu regulē Eiropas Parlamenta un padomes direktīva 2015/413. Ar tās palīdzību tiek gādāts, lai visās ES dalībvalstīs sodi par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem tiktu piemēroti vienlīdz godīgi, kā vietējiem, tā ārzemju šoferiem. Pirms direktīvas ieviešanas šāda vienlīdzība nebija iespējama, jo iepriekš, ārzemju pārkāpējus, kuri fiksēti ar tehniskajiem līdzekļiem, nebija iespējams uzmeklēt.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas 1. slimnīca līdz gada beigām gatava pieņemt tikai desmit neatliekamās medicīniskās palīdzības pacientus dienā, jo tai trūkst nepieciešamā finansējuma.

Vēstulē Rīgas domei slimnīcas valdes priekšsēdētājs Andrejs Pavārs norāda, ka saskaņā ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūras (VOAVA) stacionāro līgumu plānojumu 2009. gadam Rīgas 1. slimnīcai paredzēti līdzekļi 16 tūkstoši pacientu ārstēšanai. Līdz 15. jūlijam Rīgas 1. slimnīcā jau ārstēti 14.07 tūkstoši pacientu. Atlikušajās 169 dienās Rīgas 1. slimnīcā vēl var uzņemt 1695 pacientus vai 11.6 pacientus dienā.

Domes Labklājības departaments iesniedzis Sociālo jautājumu komitejai ierosinājumu pieņemt zināšanai izveidojušos situāciju Rīgas 1. slimnīcas darbībā, kā arī uzdot Labklājības departamenta Veselības pārvaldei koordinēt izmaiņas VOAVA un Rīgas 1. slimnīcas līgumā par stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu.

2020. gada maijā Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK) vērsās kāds maz zināms uzņēmums SIA Pharma Invest, lūdzot FKTK izsniegt atļauju brīvprātīgā a/s Olainfarm akciju atpirkšanas piedāvājuma izteikšanai. Pharma Invest iecere bija atklāti aizdomīga – faktiski čaulas uzņēmums pēkšņi atradis līdzekļus 10 miljonu eiro apmērā, lai nopirktu 10% Olainfarm akciju.

Jau toreiz Dienas veiktā izpēte liecināja, ka aiz Pharma Invest mēģinājuma iegūt Olainfarm akcijas slēpās Kārļa Krastiņa un ar viņu saistīto Prudentia uzņēmumu intereses.

FKTK reakcija uz aizdomīgo iesniegumu bija pasīva, un, iespējams, tieši tas ļāva jau pēc nepilna gada tām pašām personām piedalīties nākamajā Olainfarm reiderisma mēģinājumā, kas beidzās ar policijas uzsākto kriminālprocesu.

Diena jau ziņoja par Valsts policijas progresu kriminālprocesa izmeklēšanā, taču šoreiz pēta, ko tad šajā situācijā īsti ir vai nav darījis finanšu tirgus uzraugs FKTK. Jautājums ir aktuāls, ņemot vērā FKTK plānoto apvienošanos ar Latvijas Banku, kas mudinājusi vadošās FKTK amatpersonas nodarboties ar pašreklāmu valdības un Saeimas gaiteņos.

Konstatējot vairākkārtējus normatīvo aktu pārkāpumus teritorijas plānošanas, būvniecības, zemes izmantošanas un zemes reformas pabeigšanas jomā, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns nolēmis rosināt sagatavot un virzīt izskatīšanai Saeimā likumprojektu par Ķekavas pagasta padomes atlaišanu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Likums Par pašvaldībām paredz, ka Saeima var atlaist domi (padomi), ja tā atkārtoti nepilda vai pārkāpj Satversmi, likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM), konstatējot būtiskus pārkāpumus Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes procesā, veica pārbaudi arī būvniecības, zemes izmantošanas un zemes reformas pabeigšanas jomā, konstatējot, ka Ķekavas pagasta padome ir pārkāpusi ne tikai likumus un Ministru kabineta noteikumus, bet arī pašas pašvaldības pieņemtos ārējos normatīvos aktus – saistošos noteikumus.

Teritorijas plānošanas jomā kopumā prettiesiski ar Ķekavas pagasta padomes sēdes lēmumiem mainīta plānotā (atļautā) izmantošana 194 nekustamajiem īpašumiem. Tāpat ar detālplānojumu prettiesiski veikta zemes sadale, kopumā ar detālplānojumiem pašvaldība prettiesiski izveidojusi vismaz 88 apbūves gabalus dzīvojamo māju būvniecībai. Konstatējot trūkumus teritorijas plānošanas procesā, ministrs E.Zalāns jau 22.februārī izdeva rīkojumu, ar kuru apturēta Ķekavas pagasta teritorijas plānojuma grozījumu darbība.

Saskaņā ar Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) datiem, pērn 1,597 milj. latus jeb 5% no visām zaudējumu atlīdzībām ceļu satiksmes negadījumos veido atlīdzības par personai nodarītajiem zaudējumiem. Salīdzinot ar 2006.gadu, tās palielinājušās par 65%, Db.lv informēja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja sabiedrisko attiecību konsultante Inese Ozoliņa.

2007.gadā strauji pieaugušas vidējās atlīdzības, kas saistītas ar cietušo personu ārstēšanu un rehabilitāciju. Tas skaidrojams ar ārstniecības iestāžu sniegto pakalpojumu cenu pieaugumu, kā rezultātā pieaugušas arī apdrošinātāju izmaksājamo atlīdzību summas.

Novērojama arī pozitīva tendence: turpina palielināties to personu skaits, kas piesakās uz nemateriālajām atlīdzībām. Salīdzinot ar 2006.gadu, pērn šajā kategorijā izmaksāto zaudējumu apjomi ir pieauguši pat piecas reizes – no 28,5 tūkst.latu uz 139,6 tūkst.latu.

Baiba Gribuste, LTAB valdes priekšsēdētāja vietniece: ''Arvien vairāk ceļu satiksmē cietušo apzinās savas tiesības un vienlaikus ar mantai nodarītajiem zaudējumiem piesakās atlīdzībām, kas paredzētas par personai nodarītajiem zaudējumiem.''

Šogad apdrošinātāji Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrai (VOAVA) par ceļu satiksmes negadījumos cietušo ārstēšanu atlīdzinājuši ap pusmiljonu latu izdoto valsts budžeta līdzekļu, kas ir par 71 tūkst. latu jeb 17% vairāk, salīdzinot ar pērno gadu, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) dati.

Šos zaudējumus apdrošinātāji valstij atmaksā saskaņā ar MK noteikumos noteikto kārtību – respektīvi, pēc minēto valsts institūciju pieprasījuma konkrētajam negadījuma izraisījušā transportlīdzekļa apdrošinātājam.

Apdrošinātāji atlīdzina zaudējumus ne tikai pašām ceļu satiksmes negadījumos cietušajām personām, bet arī valsts un pašvaldību institūcijām budžeta izlietotos līdzekļus, nodrošinot cietušās personas ar ārstēšanu un rehabilitāciju, kā arī tehnisko palīglīdzekļu, pensiju un pabalstu izmaksas. Likumdošana paredz arī atlīdzināt tos valsts vai pašvaldību izlietotos līdzekļus, kas tiek izmaksāti pensijās un pabalstos saistībā ar cietušās personas nāvi.

Veselības nozares pārvaldes reforma bijusi nepieciešama un to veikt veselības ministram būtu pieticis politiskās drosmes arī bez krīzes diktētās nepieciešamības.

To Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē atzina Veselības ministrs Ivars Eglītis. «Fakts ir, ka slimnīcu mums ir par daudz, tāpat kā gultu tajās. Reģionālās slimnīcas par pašvaldību līdzekļiem ir sapirkušās dārgas iekārtas, kas pienācīgi netiek noslogotas. Tāpat ir fakts, ka reformu rezultātā 3 slimnīcu vietā būs jāatstāj 1, ne tikai Starptautiskā Valūtas fonda prasību dēļ,» atzina I. Eglītis. Viņš sola, ka jau līdz šī gada 1. jūnijam esošās 16 200 slimnīcu gultas vietas tiks samazinātas par 1500 gultām, kas ir puse no Starptautiskā Valūtas fonda prasītā.

Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra (turpmāk - Aģentūra) pārrunās ar ārstniecības iestādēm ir panākusi vienošanos, ka Latvijas lielākajās pilsētās, kur saslimstība ar gripu ir ievērojami pieaugusi, tiek pagarināts dežūrārstu darba laiks, Db.lv informēja aģentūra.

Sarunās ar ārstniecības iestāžu vadību ir panākta vienošanās, ka marta mēneša pirmajās divās sestdienās un svētdienās (3. martā, 4. martā un 10. martā un 11. martā) Rīgā, Jelgavā, Rēzeknē un Daugavpilī dežūrārstu darba laiks tiks pagarināts, nodrošinot lielāku iespēju saņemt primārās veselības aprūpes pakalpojumus.

Ar ārstniecības iestāžu izvietojumu un darba laikiem varat iepazīties Aģentūras mājas lapā www.voava.gov.lv

Par dežūrārstu darbības vietām un pieņemšanas laikiem var uzzināt zvanot uz Aģentūras bezmaksas informatīvo telefonu 8001234 - darbdienās no plkst. 8:30 līdz 17:00 (piektdienās - 16:00).

Šobrīd tiek nodrošināta dežūrārstu pieejamība darbadienās darba dienās no plkst. 15.00 - 21.00, sestdienās no plkst. 8.00 - 15.00 un svētku dienās no plkst. 8.00 - 15.00 (ja svētku dienas, ieskaitot brīvdienas, pārsniedz 2 dienas). Pārējā laikā pacientiem neatliekamo palīdzību sniedz daudzprofila neatliekamās palīdzības slimnīcu uzņemšanas nodaļas.