Par 90% Veolia vides serviss kapitāldaļu īpašnieku kļuvis Guntara Kokoreviča uzņēmums Vides investīcijas, šodien raksta Dienas bizness.

Nepilna pusgada laikā pēc lēmuma pieņemšanas franču atkritumu apsaimniekošanas gigants Veolia Latvijas tirgu ir pametis. DB jau pērnā gada nogalē rakstīja, ka šis solis, visticamāk, tiks sperts, jo Veolia mātes koncerns ir sarežģītā finanšu situācijā un tāpēc aiziet no mazāk rentablajiem tirgiem kopumā aptuveni 30 valstīs. Starp šīm valstīm bija arī Baltijas reģions, lai gan pašlaik savas daļas Veolia izdevies pārdot tikai Latvijā. Par to īpašnieku kļuvis līdzšinējais Veolia vides serviss valdes loceklis Guntars Kokorevičs. Turklāt bez 51% franču uzņēmumam piederējušo kapitāla daļu iegādes, G. Kokorevičs atpircis arī uzņēmuma daļas no SIA Bioinvest, kas savukārt pieder uzņēmumam INPO 3. Līdz ar to pastarpināti ekspolitiķa Andra Šķēles ģimenei piederošās Veolia vides serviss kapitāla daļas tagad sarukušas līdz 10%. Lai arī pati iegādes darījuma shēma ir gana sarežģīta, tāpat arī netiek atklāta darījuma summa, kas lēšama uz vairākiem miljoniem latu, G. Kokorevičs kategoriski noliedz, ka nebūtu faktiskais Veolia vides serviss 90% īpašnieks un aiz viņa muguras slēptos, piemēram, A. Šķēle. «Nu, beidziet! Es šādās spekulācijās neiesaistos. Darījums ir pilnīgi skaidrs, tam tika piesaistīts Nordea bankas līdzfinansējums. Turklāt INPO 3 dalība uzņēmumā jau tagad ir ļoti maza. Iespējams, ka pēc zināma laika INPO 3 pilnībā aizies no šī uzņēmuma,» DB sacīja G. Kokorevičs.

Ar ekspolitiķi Aināru Šleseru saistītais uzņēmums SIA "Mācību centrs Andrejsala" plāno būvēt septiņstāvu apartamentu viesnīcu Andrejsalā, Andrejostas ielā 27 pie Eksporta ielas un Pētersalas ielas krustojuma, aģentūrai LETA sacīja "Mācību centrs Andrejsala" valdes priekšsēdētājs Valters Māziņš.

Viņš stāstīja, ka šovasar tiks sākta plānoto četru viesnīcas ēku projektēšana, savukārt viesnīcas būvdarbi varētu sākties ne ātrāk kā 2022.gada nogalē.

"Tā būs pirmā jaunbūve Andrejsalā, būtībā neliels kvartāls, ar kuru tiks sākta Andrejsalas detālplānojuma īstenošana. Patlaban iecere paredz izveidot viesnīcu ar vairāk nekā 300 numuriem, bet projektēšanas laikā to skaits vēl var mainīties," teica Māziņš.

Plānots, ka apartamentu viesnīca nebūs klasiska viesnīca, bet tajā būs iespēja noīrēt numuru uz ilgāku laika periodu, piemēram, pāris mēnešiem vai gadu, skaidroja Māziņš.

Patlaban vēl nav aplēstas iespējamās investīcijas viesnīcas projektā, tās varētu būt skaidras pēc projekta pabeigšanas, sacīja Māziņš. Viņš norādīja, ka projektā būs jāatrisina jauni Andrejostas ielas satiksmes pieslēgumi pie Eksporta ielas un Pētersalas ielas, arī tie ietekmēšot nepieciešamās investīcijas.

Pirmdien, 8.jūlijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki veikuši procesuālas darbības «Skonto» grupas līdzīpašnieka Gunta Rāvja birojā un dzīvesvietā, apstiprināja «Skonto būves» pārstāve Elīna Dobulāne.

Viņa apgalvoja, ka Rāvim KNAB sāktajā kriminālprocesā nav piemērots nekāds statuss.

«Politiķi šobrīd sūta ļoti bīstamu signālu uzņēmējiem Latvijā, savstarpējo attiecību kārtošanā iesaistot tiesībsargājošās iestādes un uzņēmējus. Vēl tikai dažas dienas atpakaļ Baiba Broka bija Rīgas mēra amata kandidāte. Pēdējos gados man piederoši vai daļēji piederoši uzņēmumi ir ziedojuši vairākus miljonus eiro sporta, mākslas un izglītības veicināšanai Latvijā, turklāt par lielāko daļu no ziedojumiem man nav detalizēta informācija, jo lēmumus pieņem konkrēto uzņēmumu vadītāji. Politiķu savstarpējās intrigas šobrīd nodara kaitējumu gan man personīgi, gan arī uzņēmumiem, kas ir vieni no lielākajiem nodokļu maksātājiem un eksportētājiem valstī,» notikušo komentēja Rāvis.

Atkritumu apsaimniekošanas gigants SIA Veolia vides serviss, kas no franču pārvaldības nonākusi latviešu uzņēmēju rokās, grasās ieguldīt teju miljonu kompānijas attīstībā.

SIA Veolia vides serviss noslēdzis iepirkumu procedūru par atkritumu šķirošanas centra būvniecību un atkritumu šķirošanas līnijas un aprīkojuma piegādi un uzstādīšanu par 984 tūkst. Ls. Iepirkumu konkursā no četriem pretendentiem, kas iesniedza savus piedāvājumus, uzvarēja Rīgā bāzētais uzņēmums SIA Piche.

Db.lv jau rakstīja, ka par 90% Veolia vides serviss kapitāldaļu īpašnieku kļuvis Guntara Kokoreviča uzņēmums Vides investīcijas, un pēc lēmuma pieņemšanas līdzšinējais Veolia vides serviss īpašnieks Veolia Latvijas tirgu ir pametis. DB jau pērnā gada nogalē rakstīja, ka šis solis, visticamāk, tiks sperts, jo Veolia mātes koncerns ir sarežģītā finanšu situācijā un tāpēc aiziet no mazāk rentablajiem tirgiem kopumā aptuveni 30 valstīs. Starp šīm valstīm bija arī Baltijas reģions.

Atkritumu apsaimniekotāja SIA Getliņi Eko pērnā gada nogalē izsludinātā atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecības konkursa, kura rezultāti noteiks, vai Latvija spēs nodrošināt ES prasības un izvairīties no bargām soda sankcijām, prasībām varētu nebūt atbilstošu pretendentu, skaidroja atkritumu apsaimniekotāju SIA Eko Rīga pārstāve Jana Duhovska un SIA Vides pakalpojumu grupa padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs.

Kā ziņots, Eiropas Savienības (ES) regulas paredz, ka no 2015.gada Getliņi Eko teritorijā obligāti jāveic savākto atkritumu šķirošana, taču vairākkārtēji mēģinājumi izsludināt konkursu par šķirošanas nodrošināšanu beigušies bez rezultātiem, jo konkurss Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) nemitīgi apstrīdēts.

Getliņu Eko valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns iepriekš uzsvēra, ka šis ir jau trešais Getliņu Eko izsludinātais konkurss par sadzīves atkritumu sagatavošanu noglabāšanai, un šim konkursam ir izšķiroša nozīme, jo tā norise un rezultāti noteiks, vai Latvija spēs iekļauties termiņā un nodrošināt ES prasības par atkritumu šķirošanu.

Otrs lielākais atkritumu savākšanas operators Rīgas pilsētā SIA Veolia vides serviss paziņojis, ka ar šā gada 10. jūliju tiek mainīts uzņēmuma nosaukums un tagad tas saucas SIA Vides pakalpojumu grupa.

«Šogad maijā par SIA Veolia vides serviss īpašnieku kļuva Guntars Kokorevičs, kura pilnībā piederošais uzņēmums SIA Vides investīcijas izpirka daļas no diviem līdzšinējiem uzņēmuma īpašniekiem un ieguva 90% kontroli uzņēmumā. Lēmums mainīt uzņēmuma zīmolu pieņemts, lai precīzāk atspoguļotu uzņēmuma paplašināto darbību citos vides pakalpojumu segmentos,» skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Andis Šķēle.

Līdz ar jaunu zīmolu uzņēmums veiksmīgi turpinot attīstīt jaunā atkritumu šķirošanas centra būvniecību. Jaunais atkritumu šķirošanas centrs Spilves ielā, kura būvniecību uzņēmums plāno pabeigt šā gada beigās, sniegšot būtisku ieguldījumu atkritumu šķirošanas problēmas risināšanā Rīgas pilsētā un tuvākajos novados.

Ekspolitiķa Andra Šķēles ģimenei piederošā liellopu ferma SIA Ogres piens pērn strādājusi ar 28% apgrozījuma pieaugumu, vienlaikus pieaugot arī zaudējumiem, liecina Firmas.lv informācija.

Ogres piena apgrozījums 2012. gadā bija 434 343 lati salīdzinājumā ar 338 258 latu apgrozījumu 2011. gadā.

Uzņēmuma zaudējumi pieauguši līdz 397 350 latiem salīdzinājumā ar 22 031 lata zaudējumiem iepriekšējā gadā.

Kā norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā, pagājušajā gadā Ogres piens pabeidzis jaunas fermas 320 liellopiem izbūvi, izmantojot Eiropas Savienības fondu atbalstu pasākumā «Lauku saimniecību modernizācija». Šogad plānots atjaunot jaunlopu novietni, kā arī palielināt slaucamo govju skaitu un uzlabot tehnikas bāzi lopbarības sagatavošanai. Uzņēmuma vadība paredz zaudējumu samazināšanos, ko nodrošinās lielāks piena izslaukums un pašizmaksas samazinājums.

Enerģētikas grupa “Utilitas” pabeigusi Grobiņas vēja parka iegādi – tas ir viens no lielākajiem vēja parkiem Latvijā, ko veido 33 “Enercon” vēja turbīnas ar kopējo jaudu 19,8 MW.

“Vēja enerģijas attīstība ir daļa no mūsu uzņēmuma ilgtermiņa stratēģijas – veidot vēja un saules enerģijas parkus un nostiprināt mūsu pozīciju kā vienam no lielākajiem atjaunojamās enerģijas ražotājiem reģionā. Esam priecīgi paplašināt savu portfeli, iegādājoties Grobiņas vēja parku, kas papildinās “Utilitas” Tārgales vēja parku, kurš tiks pabeigts 2022. gada rudenī un kura kopējā jauda būs 58,8 MW. Mēs esam apņēmušies ieguldīt atjaunojamās enerģijas sektorā, lai palīdzētu risināt enerģētikas, drošības un klimata izaicinājumus Baltijas reģionā,” stāsta Renē Tammists (Rene Tammist), “Utilitas” vēja enerģijas uzņēmuma “OÜ Utilitas Wind” valdes loceklis.

Atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Veolia vides serviss, kas nesen no franču pārvaldības nokļuvis Latvijas uzņēmēju rokās, uzvarējis apjomīgākajā iepirkumu konkursā pēdējā gada laikā.

SIA Veolia vides serviss nodrošinās Tukuma pilsētas teritorijas uzturēšanas un labiekārtošanas darbus par 541,45 tūkst. Ls, liecina informācija iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) oficiālajā mājas lapā.

Kopumā konkursā piedāvājumus iesniedza trīs pretendenti, bet Veolia vides serviss piedāvājums tika atzīts par saimnieciski visizdevīgāko.

Veolia ir otrs lielākais atkritumu savākšanas operators Rīgas pilsētā.

Jau ziņots, ka sākot no šā gada 10. jūlija uzņēmums ieguvis jaunu nosaukumu – SIA Vides pakalpojumu grupa.

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Andis Šķēle, padomē darbojas Guntars Kokorevičs, Harijs Kongorns, Jānis Vilgerts.

Videi kaitīgu preču un elektroiekārtu apsaimniekošanas uzņēmums SIA Zaļā josta iegādājies atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu Vides pakalpojumu grupa (VPG).

^{Papildināta ar SIA Vides pakalpojumu grupa un SIA Zaļā josta komentāriem no 3. rindkopas.}

«Izvērtējot uzņēmuma attīstības plānus un konkurentus, piedāvājām VPG īpašniekiem – Bioinvest uzņēmumam – iegādāties viņu atkritumu apsaimniekošanas biznesu, jo tas saskanēja ar mūsu iecerēm paplašināt savu darbību, lai nostiprinātos tirgū kā spēcīgs nozares dalībnieks, un Bioinvest piekrita,» skaidro Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa.

SIA Vides pakalpojumu grupa padomes priekšsēdētājs Guntars Kokorevičs DB norādīja, ka šobrīd ir nedaudz citas prioritātes un citi projekti, un izdevies atrast sadarbības partneri un vienoties par darījumu. Jautāts, vai turpinās darbību uzņēmumā, G. Kokorēvičs norādīja, ka nē.

A/s Valmieras piens padomē notikušas izmaiņas – to pametis līdzšinējais padomes priekšsēdētāja vietnieks Viktors Šadinovs, un viņa vietā stājies Krievijas valstspiederīgais Sergejs Kuzins, liecina informācija Lursoft.

Uzņēmuma padomē darbu turpina tās līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Jevģēnijs Varovs, kā arī padomes loceklis Harijs Krongorns.

A/s Valmieras piens valdē izmaiņas nav notikušas – valdes priekšsēdētāja amatā darbojas Harijs Panke, bet valdes priekšsēdētāja vietnieka amatā – Dmitrijs Zernovs.

A/s Valmieras piens, vērtējot pēc 2010. gada apgrozījuma, ir 118. lielākais Latvijas uzņēmums. 2010. gadā kompānija apgrozīja 29,96 milj. Ls, tomēr gadu nosēdza ar 880 tūkst. Ls zaudējumiem. Uzņēmuma pamatkapitāls ir vairāk nekā 3,95 milj. Ls.

Jau vēstīts, ka a/s Valmieras piens šogad apvienojās ar a/s Rīgas piena kombināts un patlaban darbojas ar nosaukumu Food Union. Jaunais apvienotais piena pārstrādes uzņēmums Food Union trīs jaunās piena produktu ražotnēs kopš pagājušā gada jau investējis 30 miljonus eiro (21 miljonu latu).

Guntaram Kokorevičam piederošais uzņēmums Enerģijas risinājumi iegādājies 10% uzņēmuma Bioinvest kapitāldaļu no uzņēmuma Inpo 3, tādējādi pastarpināti kļūstot par vienīgo Bioinvest īpašnieku, liecina šodien izplatīts paziņojums.

Noslēdzoties šim darījumam, 90% Bioinvest kapitāldaļu pieder uzņēmumam Vides investīcijas, savukārt 10% kapitāldaļu – uzņēmumam Enerģijas risinājumi.

Uzņēmums Bioinvest dibināts 2003.gadā. Iepriekš tika ziņots, ka Bioinvest iegādājies Latvijas atkritumu apsaimniekošanas nozares uzņēmuma L&T 100% kapitāla daļu no Somijas sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas un profesionālās tīrīšanas uzņēmuma Lassila&Tikanoja.

Pagājušajā nedēļā atkritumu apsaimniekotāja SIA Zaļā josta iegādājās citu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu Vides pakalpojumu grupa (VPG). Vides pakalpojumu grupas vienīgais īpašnieks ir SIA Bioinvest.

Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic neatzīst Krievijas bankas AKB Investbank prasību par it kā izsniegtajiem aizņēmumiem un lidsabiedrība piedalīsies tiesvedībā, ja tas būs nepieciešams, uzsvēra lidsabiedrības padomes priekšsēdētājs Andris Liepiņš.

Savukārt informācija par iespējamo airBaltic lidmašīnu arestu ir «tikai spekulācijas».

Kā ziņots, TV3 raidījums Nekā personīga informēja, ka airBaltic saņēmusi no Krievijas bankas AKB Investbank prasību atdot trīs aizņēmumus 17 miljonu eiro (10,9 miljonu latu) apmērā.

Liepiņš akcentēja, ka runa ir par iepriekšējā lidsabiedrības vadītāja Bertolta Flika «parakstītiem dokumentiem, tas ir, veiktajiem darījumiem airBaltic vārdā laika posmā līdz 2011.gada 4.oktobrim, līdz kuram Flikam bija vienpersonīgas paraksta tiesības».

«Diemžēl valsts kontroli - jauni statūti, vecā akcionāru līguma izbeigšana, jauna padome, jauna valde - pār situāciju uzņēmumā atbilstoši 2011.gada 3.oktobrī parakstītai vienošanai pārņēma, tikai sākot ar 4.oktobri,» sacīja Liepiņš.

Bijušā premjera Andra Šķēles ģimenei piederošā holdinga kompānija SIA Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem pērn strādājusi ar 4,66 miljonu latu konsolidēto peļņu, kas ir par 184,1% vairāk nekā 2010.gadā, liecina Uzņēmumu reģistru apkalpojošās SIA Lursoft informācija.

2010.gadā uzņēmuma konsolidētā peļņa bija 1,64 miljoni latu.

Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem pērn strādājusi ar 27,386 miljonu latu konsolidēto apgrozījumu, kas ir par 24,4% mazāk nekā gadu iepriekš, kad Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem strādājusi ar 36,23 miljonu latu apgrozījumu.

Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem mātesuzņēmums pērn saimniecisko darbību neveica un 2011.gadu pabeidza ar 9367 latu zaudējumiem, liecina Firmas.lv informācija.

Lielākos ieņēmumus Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem koncerns pērn guvis no piena produktu pārdošanas - 21,553 miljonus latu, kas ir par 25,3% mazāk nekā gadu iepriekš, kad ieņēmumi bija 28,87 miljoni latu. No elektroenerģijas pārdošanas 2011.gadā koncerns guvis 2,89 miljonus latu, kas ir par 23% mazāk nekā 2010.gadā, kad šie ieņēmumi bija 3,75 miljoni latu. Savukārt ieņēmumi no fiziskās apsardzes nodrošināšanas pērn saruka par 19,1% un bija 1,726 miljoni latu salīdzinājumā ar 2,13 miljoniem latu 2010.gadā.

Nule kā noslēdzies Somijas sadzīves un bīstamo atkritumu apsaimniekošanas un profesionālās tīrīšanas uzņēmumam Lassila&Tikanoja piederošā Latvijas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma L&T iegādes darījums.

Noslēdzoties darījumam, kuru līdzfinansēja Nordea banka, 100% atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma L&T kapitāla daļu pieder uzņēmumam Bioinvest. Nordea piešķīrusi finansējumu SIA Bioinvest 9,4 miljonu eiro apmērā.

Pēc pirkšanas un pārdošanas darījuma noslēgšanās, notikušas arī izmaiņas uzņēmuma L&T vadībā. Turpmāk šo uzņēmumu vadīs Ieva Jansone, kas iepriekš bija atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma Vides pakalpojumu grupa vadītāja.

«Būtiskas izmaiņas uzņēmuma L&T darbībā nākotnē nav gaidāmas. Izmaiņas nav sagaidāmas arī personāla sastāvā, jo esošā komanda ir pierādījusi sevi kā savas jomas profesionāļus, sasniedzot labus uzņēmuma darbības rādītājus. Mēs kopā centīsimies panākt, lai uzņēmums turpinātu izaugsmi gan galvaspilsētā, gan valsts reģionos,» norāda I.Jansone.

Piena pārstrādes un siera ražošanas uzņēmuma a/s Valmieras piens valdē un padomē notikušas izmaiņas, valdei pievienojoties līdzšinējam uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietniekam Krievijas valstspiederīgajam Sergejam Kuzinam un Svetlanai Cimmerei, liecina Lursoft dati.

S. Cimmere un S. Kuzins uzņēmuma valdē iecelti 12. oktobrī. Darbu Valmieras piena valdē turpina tās līdzšinējais priekšsēdētājs Harijs Panke un valdes loceklis Krievijas pilsonis Dmitrijs Zernovs.

Tāpat izmaiņas notikušas arī Valmieras padomē – S. Kuzina vietā turpmāk padomes priekšsēdētājs Jevģēnijs Varovs, bet vietnieka amata pienākumus pildīs Sergejs Beshmeļnitskis. Tāpat darbu uzņēmuma padomē turpina tās loceklis Harijs Krongorns.

Jau rakstīts, ka Valmieras piens, vērtējot pēc 2010. gada apgrozījuma, ir 118. lielākais Latvijas uzņēmums. 2010. gadā kompānija apgrozīja 29,96 milj. Ls, tomēr gadu nosēdza ar 880 tūkst. Ls zaudējumiem. Uzņēmuma pamatkapitāls ir vairāk nekā 3,95 milj. Ls.

33% AS Liepājas autobusu parks īpašnieka - uzņēmuma SIA LAP1R daļu iegādājies pastarpināti politiķim un uzņēmējam Aināram Šleseram piederošais SIA Regma 102, liecina Lursoft dati.

Izmaiņas reģistrētas 11. martā. Līdz tam 100% SIA LAP1R daļu piederēja ar politiķa Andra Šķēles ģimeni saistītajam uzņēmumam SIA Inpo 17, taču tagad šī uzņēmuma līdzdalība samazināta līdz 67%.

SIA Regma 102 pieder SIA Regma 100. Tās īpašnieks ir SIA Avadel, kas pieder Edvardam Šleseram un Inesei Šleserei, kā arī SIA Regma 1, kuras īpašnieki ir Ainārs Šlesers un Edvards Šlesers.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka pēc obligātā akciju atpirkšanas piedāvājuma beigām AS Liepājas autobusu parks (LAP) lielākajam īpašniekam SIA LAP1R pieder 59,45% uzņēmuma akciju.

Nesen noslēdzies AS Liepājas autobusu parks obligātais akciju atpirkšanas piedāvājums, kura laikā pārdošanai tika piedāvāti 59 tūkstoši akciju. Tā rezultātā piedāvājuma izteicējam - SIA LAP1R pieder 373 tūkstoši jeb 59,45% LAP akciju. Pirms tam SIA LAP1R īpašumā bija 49,99% kompānijas vērtspapīru, bet Liepājas pilsētas domes - 34,85% akciju.

SIA North Hub Cleaning vadību pametis tās līdzšinējais valdes priekšsēdētājs un kādreizējais lidostas Rīga viceprezidents Jānis Baļķens un bijuši Baltijas aviācijas sistēmu valdes locekle Inga Piterniece.

Viņu vietā North Hub Cleaning valdē iecelts Jānis Balkovs un Edijs Ziediņš, kas turpmāk pildīs valdes locekļu amata pienākumus ar tiesībām pārstāvēt kapitālsabiedrību kopīgi ar visiem valdes locekļiem, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Izmaiņas North Hub Cleaning reģistrētas 27. aprīlī. Db.lv jau rakstīja, ka J. Bankovs un E. Ziediņš kļuvuši arī par SIA Air Baltic Hotels valdes locekļiem, aizstājot līdzšinējo uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Urugvajas pilsoni Sebastianu Horhi Azaru.

Vēja enerģijas jomā lielāko summu obligātā iepirkuma ietvaros pagājušajā gadā saņēmuši ekspremjera Andra Šķēles ģimenei pastarpināti piederošie Vēja parku uzņēmumi, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) publicētā informācija.

Kopumā 11 Vēja parku uzņēmumiem, kuriem atšķiras numerācija, 2011.gadā izmaksāti 2 890 048 lati, katram atsevišķi - robežās no aptuveni 249 000 līdz aptuveni 276 000 latu. Virs tirgus cenas samaksātā summa veidojusi 1 427 046 latus.

Jau ziņots, ka visu SIA Vēja parks vienīgais īpašnieks ir SIA Inpo 5, kuras īpašnieks savukārt ir SIA Privāto aktīvu pārvalde, kas pieder SIA Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem. Sabiedrības privātajiem ieguldījumiem lielākā īpašniece ar 30% daļu ir Kristiāna Lībane-Šķēle, vēl 25% pieder Anetei Šķēlei-Pētersonei, 25% - Madarai Šķēlei, 10% - Edgaram Šķenderam, bet vēl 10% - Ivetai Smilgai-Krongornei.

Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj savi patiesā labuma guvēji. Līdz šim to izdarījuši vien 17 282 uzņēmumi, lai gan to skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, liecina Lursoft apkopotā informācija.

No iepriekš pieminētajiem 17 828 uzņēmumiem, kuri snieguši datus par saviem patiesā labuma guvējiem, 951 norādījis, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, savukārt starp pārējiem 73,11% gadījumu norādītais patiesā labuma guvējs vienlaikus ir arī uzņēmuma dalībnieks.Visvairāk patiesā labuma guvēju – no tuvējām kaimiņvalstīm. Vairumā gadījumu uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo no visām personām, kuras reģistrētas kā patiesā labuma guvējas kādā no uzņēmumiem, vien 21,71% ir ārvalstnieki.

Veicot izpēti, kuru valstu pilsoņi visbiežāk ir patiesā labuma guvēji Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, redzams, ka pirmajās vietās atrodamas valstis, kuras ieņem arī pirmās pozīcijas sarakstā pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu skaita. Proti, patlaban mūsu valstī reģistrēti 6117 uzņēmumi, kuros tiešās investīcijas ieguldījuši pārstāvij no Krievijas, un arī patiesā labuma guvēji visbiežāk nāk tieši no šīs kaimiņzemes. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 1223 patiesā labuma guvēji nāk no Krievijas, bet no Lietuvas un Igaunijas – teju 3 reizes mazāks skaits patiesā labuma guvēju. Proti, attiecīgi 489 un 443 personas.

Ar ekspremjera Andra Šķēles ģimeni saistītā SIA Inpo 7 pērnā gada peļņa bijusi 5,8 miljoni Ls pēc nodokļu nomaksas, liecina Lursoft dati.

Privāto aktīvu pārvaldes (PAP) pārstāvis Juris Pētersons komentē: «Kā jau Privāto aktīvu pārvaldes paziņojumā minēts, viens no pagājušajā gadā realizētajiem ieguldījumiem PAP grupas ietvaros bija PAP piederošo a/s Valmieras piens akciju pārdošana un grupas darbības rezultātā izveidojusies peļņa.»

Jāatgādina, ka ar ekspremjera ģimeni saistītā Valmieras piena 91,89 % akciju tika pārdoti pērnā gada rudenī un tās iegādājās Krievijas investors un uzņēmējs Jevgēņijs Varovs. PAP kā finanšu investors tobrīd pauda gandarījumu par sasniegto. «Neskatoties uz sarežģīto situāciju piena tirgū Latvijā, Valmieras piens nostiprinājis savas pozīcijas, un pelnīti ierindojas vadošajā trijniekā nozarē. Situācija tirgū joprojām ir sarežģīta, pārstrādes jaudu konsolidācija tā arī nav notikusi, tādēļ jauna investora piesaiste ir vērtējama kā pozitīvs signāls, it sevišķi domājot par eksporta tirgiem,» teikts PAP paziņojumā.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa vakar, 5.decembrī, atkārtoti ir ierosinājusi SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespējas procesa lietu, liecina Maksātnespējas aģentūras mājaslapā esošā informācija.

Ar pieteikumu tiesā vēlreiz vērsās SIA "Finanšu restrukturizācijas risinājumi". Maksātnespējas procesa administratora kandidāts pagaidām ir Inese Rimdžus.

Lietu paredzēts izskatīt 19. decembrī plkst.11.30, liecina informācija tiesu portālā tiesas.lv.

Jau ziņots, ka Rīgas rajona tiesa 15.jūnijā noraidīja trīs kompāniju pieteikumus atzīt par maksātnespējīgu uzņēmumu BAS. Uzņēmumu par maksātnespējīgu bija lūgušas atzīt Finanšu restrukturizācijas risinājumi un SIA Eurobalt Junipro, kā arī SIA Mateks.

Eurobalt Junipro advokāts Zigurds Krastiņš iepriekš atzina, ka BAS maksātnespējas pieteikums iesniegts 36 000 latu parāda dēļ par juridiskajiem pakalpojumiem. Krastiņš lūdza tiesu ņemt vērā to, ka BAS vēl papildus ir saistības pret viņa pārstāvēto kompāniju 80 tūkst. eiro (56 tūkst. latu) apmērā, un arī šis jautājums būtu vērtējams, lemjot par BAS maksātnespēju.