Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Baltijas aktīvu pārvaldīšanas grupai Invalda INVL piederošā ieguldījumu brokeru sabiedrība INVL Financial Advisors, kas darbojas ar zīmolu INVL Family Office, ir izveidojusi filiāli Latvijā ieguldījumu padomu sniegšanai, tostarp piedāvājot turīgiem klientiem veidot Ģimenes konstitūciju, kas paredz kapitāla ilgtspēju paaudzēs.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Latvijas filiāles vadītājam Andrejam Martinovam.

Kas ir INVL, kad un kur tas radies un ko dara?

AB Invalda INVL ir biržas uzņēmums. Uzņēmuma akcijas tirgo Baltijas fondu biržā Viļņā. INVL ir biržas emitents jau kopš 1995. gada. Viens no uzņēmuma darbības virzieniem ir Family Office bizness. Lietuvā ir mātes kompānija, bet šeit, Latvijā, ir filiāle. Mūsu bizness ir stingri regulēts, un kompānijai ir Lietuvas bankas izsniegta licence ieguldījumu pakalpojumiem. Latvijā mēs darbojamies kā ieguldījumu brokeru sabiedrības filiāle. Mūsu galvenais pakalpojums ir ieguldījumu padomi vai rekomendācijas. Pakalpojums ir licencēts, jo tiek sniegts plašam klientu lokam. Šis investīciju padomu pakalpojuma portfelis uzņēmumā veido ap 900 miljoniem eiro. Pakalpojumu izmanto ap 700 klientu, šobrīd tie pārsvarā ir Lietuvā. Pamatā runa ir par turīgām ģimenēm, kurām uzkrājumi ir virs vidējā, teiksim, vairāki simti tūkstošu vai miljonu eiro. Viņiem arī pakalpojums ir domāts.

Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY un Sanktgallenes Universitātes Pasaules 500 Lielāko Ģimenes Uzņēmumu Indekss par 2025. gadu atklāj, ka Indeksā iekļauto ģimenes uzņēmumu kopējie ieņēmumi bija 8,8 triljoni ASV dolāru, kas ir par 10% vairāk nekā 2023. gada Indeksā, kas būtiski apsteidz pasaules ekonomikas izaugsmi šajā periodā.

2025. gada Indekss atklāj, ka lielākais ģimenes uzņēmums pasaulē ir ASV Walmart ar 648,13 miljardu ASV dolāru apgrozījumu, kam seko Vācijas Volkswagen Group ar 356,71 miljardu ASV dolāru apgrozījumu un Vācijas Schwarz Group ar tās 179,09 miljardu ASV dolāru ieņēmumiem.

“Veiksmīgākie ģimenes uzņēmumi ir vienlaicīgi gan tradicionāli, gan ļoti dinamiski. Mēs redzam, ka no Indeksā pārstāvētajiem 500 pasaules lielākajiem ģimenes uzņēmumiem, vairāk kā četras piektdaļas ir vecāki par 50 gadiem un trešdaļa ir vecāki par simts gadiem. Tas norāda uz spēcīgu, iesakņojušos tirgus pozīciju kopšanu laika gaitā un ģimeņu motivāciju saglabāt sava biznesa veiksmi. Tomēr šie uzņēmumi pastāvīgi ir arī aktīvi darījumu tirgos, lai uzturētu savu izaugsmi, proti, 47% no Indeksa uzņēmumiem kopš 2023. gada ir īstenojuši vismaz vienu M&A jeb uzņēmumu pirkšanas vai apvienošanās darījumu. Varam secināt, ka labākā recepte ģimeņu uzņēmumu attīstībai ir stabilas tradīcijas, kuras pastāvīgi papildina mūsdienīga, aktīva rīcība,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Gluži ar šādu jautājumu klājā nāca LTV raidījums De Facto šā gada 1. decembrī, kurā konstatēts, ka Lielbritānija noteikusi sankcijas Aivaram Lembergam un Līgai Lembergai, un tālāk šķetina visādas iespējas, kas tagad notiks.

Lembergu ģimene plašākā mērogā vēl aizvien ir bagātāko Latvijas ģimeņu sarakstā, liecina izdevums Miljonārs, un tas arī nosaka iespējamās sekas.

Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts jaunākajā žurnālā Miljonārs

Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar žurnālistu un publicistu Lato Lapsu, un Lursoft...

Lembergu ģimene - bagātāko sarakstā

Izdevums Miljonārs vēl aizvien Lembergu ģimeni min Latvijas bagātāko ģimeņu sarakstā, kur pieminētas arī viņu oficiālās īpašumu daļas dažādos uzņēmumos. Pie Lembergu ģimenes izdevums pieskaita tikai uzvārda nesējus – Anriju Lembergu, Līgu Lembergu un pašu Aivaru Lembergu. Jāteic, ka ģimenes īpašumi Latvijā ir krietni sarukuši un dalība uzņēmumos gadu gaitā tāpat. Līgai Lembergai piederošajam uzņēmumam SIA Osmium Holdings pašu kapitāls ir negatīvs. No īpašumu struktūras izmaiņām redzams, ka ģimene lielu daļu līdzekļu pārcēlusi ārpus Latvijas.

Jānis Austriņš, Līgas Lembergas vīrs, pagaidām pie ģimenes atklāti netiek pieskaitīts - nedz De Facto, nedz izdevumā Miljonārs, nedz arī Lielbritānijas sankciju sarakstos.

Tomēr nevar noliegt, ka, lai arī Austriņš nav uzvārdā Lembergs, saikne ar ģimeni ir nepārprotama un neņemt vērā viņu kā ģimenes daļu nav iespējams. Tas, visticamāk, var notikt jau visai drīz darījumu aprindās, kad uzņēmēji novērtēs sadarbības riskus.

Raksta pielikumā grafikā varat skatīt visu ģimenes locekļu uzņēmumu zirnekļus pirmajā stadijā. Proti, netiek norādīti meitas uzņēmumi, mazmeitas un tālāki atvasinājumi.

Austriņš - patiesā labuma guvēju TOPā

Izdevuma Miljonārs patiesā labuma guvēju TOP-ā Jānis Austriņš ir vienīgais no Lembergu ģimenes, kurai viņš nepieder vien pēc uzvārda. Uzņēmumu kopskaits Latvijā, kuros Austriņš reģistrēts kā patiesā labuma guvējs, – 10. Šo uzņēmumu kopējā peļņa ir 9,8 miljoni eiro, bet apgrozījums veido aptuveni 214 miljonus eiro.

Aivars Lembergs ir dalībnieks deviņās organizācijās, no kurām četras ir sabiedriska rakstura, piemēram, partija Latvijai un Ventspilij. Ieņēmumi no Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem ir nepietiekami, lai iekļūtu patiesā labuma guvēju TOP-ā izdevumā Miljonārs. Līdzīgi arī Līgai Lembergai dalība ir tikai trīs Latvijas uzņēmumos, no kuriem būtiskākais SIA Osmium Holdings.

Anrija Lemberga pieminēšana šajā Lielbritānijas noteikto sankciju lietā ir vien saistīta ar piederību ģimenei, jo viņam šobrīd sankcijas no šīs valsts nav noteiktas.

Par Lembergu ģimenes īpašumiem ārvalstīs un tieši Lielbritānijas jurisdikcijā ir De Facto norādes, ka “prokuratūras ieskatā, Lembergam (Aivaram) pieder akcijas un patiesā labuma guvēja tiesības padsmitos kompāniju Apvienotajā Karalistē un arī Britu Virdžīnu salās, kas ir Lielbritānijas aizjūras teritorija”. Tā min De Facto avots.

Ietekme būs netieša

Patiesā Lielbritānijas sankciju ietekme uz visiem ģimenes locekļiem, kā arī uz sankcionētajiem būs netieša. Proti, šīs sankcijas rada nopietnu reputācijas risku visai ģimenei, bet sankcionētajiem locekļiem var tikt apgrūtinātas bankas operācijas. Lai arī lielākās Latvijas bankas pakļaujas Eiropas Centrālās bankas lēmumiem, tomēr Lielbritānijas nostāja var ietekmēt banku izvēli apkalpot klientus.

Savukārt no Lielbritānijas nesankcionēto ģimenes locekļu aktivitāti var apgrūtināt biznesa vides attieksme. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka ASV jau iepriekš sankcionējusi Aivaru Lembergu, un noteikti uz nesankcionēto ģimenes locekļu pleciem guls tikai nedaudz lielāka nasta nekā iepriekš.

Pats A. Lembergs jau sociālajos tīklos ir paudis savu nostāju, sakot, ka sankcijas viņam uzliktas tādēļ, ka nav nabags. Viņš šo sankciju pamatā saskata Šveices manīgā jurista Rūdolfa Meroni pirkstu. Pilnīgi precīza ir norāde, ka R. Meroni nav valstij nodevis Lemberga krimināllietā arestēto mantu. Viņš videouzsaukumā norāda, ka viņu sankcijas Britu salās neskars, jo nekas tur nepiederot.

Vēl jāpiebilst, ka šogad Lembergs vairs nav AS Ventbunkers patiesā labuma guvējs.

Sankciju jēga

Lielbritānija novembra izskaņā noteica sankcijas pret astoņām personām - dažādu valstu pilsoņiem -, ko varasiestādes apsūdz plaša mēroga starptautiskā korupcijā, un viņu vidū ir arī Aivars Lembergs un viņa meita Līga Lemberga, vēstī LETA.

Lielbritānijas valdības paziņojumā teikts, ka Lembergs ir vai ir bijis iesaistīts nopietnā korupcijā, proti, Lembergs, būdams Ventspils mērs, ir bijis atbildīgs par nopietnu korupciju vai ir bijis iesaistīts nopietnā korupcijā kukuļošanas un mantas piesavināšanās veidā.

Savukārt Lemberga meita Līga sekmējusi vai atbalstījusi nopietnu korupciju, kā arī guvusi finansiālu labumu vai ieguvusi jebkādu citu labumu no nopietnas korupcijas, proti, Lemberga meita ir bijusi iesaistīta tēva kukuļņemšanā un piesavināšanā.

Noteiktās sankcijas viņiem ietver aktīvu iesaldēšanu un ceļošanas aizliegumu.

Lai atbalstītu inovatīvas biznesa idejas un jaunu uzņēmumu rašanos, Biznesa augstskola Turība šogad izveidojusi grantu (investīciju) programmu jauniešiem, investējot līdz pat 15 000 eiro biznesa idejas realizēšanā un kopuzņēmuma dibināšanā.

“Ir ļoti svarīgi, ka mēs, kas mācām jauniešiem, kā kļūt par veiksmīgiem uzņēmējiem dažādās nozarēs, arī paši rādām piemēru un kopā ar apņēmīgiem jauniešiem iesaistāmies kopīgā uzņēmējdarbībā, uzņemoties arī kopīgus izaicinājumus un riskus. Tā ir mūsu kā augstskolas artava labākas Latvijas nākotnes vārdā, jo uzņēmēji ir tie, kas sniedz būtisku ieguldījumu valsts ekonomiskā un sociālā attīstībā,” uzsver Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Imants Bergs.

Atbilstoši Turības valdes Grantu programmas kritērijiem kļūt par Granta stipendiātiem un pretendēt uz investīcijām varēs jaunieši vecumā no 19 līdz 25 gadiem, kuri būs uzvarējuši augstskolas rīkotajā biznesa ideju hakatonā “To Be” un kuri sekmīgi studē Biznesa augstskolā Turība. Šiem jauniešiem augstskola piešķirs arī budžeta vietu jeb 100% atlaidi studiju maksai.

Mūsu valstī ir viens no lielākajiem krīzes riskiem zemu algu saņēmējām ģimenēm ar bērniem.

Latvijā, Igaunijā, ASV, Maltā un Nīderlandē diviem ģimenes apgādniekiem, kuriem ir divi bērni un kuri saņem minimālo atalgojumu, paliekot bez darba un saņemot visus iespējamos pabalstus, jāstrādā vēl 80 stundas nedēļā, lai nenokļūtu zem nabadzības sliekšņa, liecina Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) apkopotie dati par organizācijas dalībvalstīm.

Pēc OECD datiem, Latvijā ir viens no sliktākajiem sociālajiem nodrošinājumiem zemu algu saņēmējām ģimenēm ar bērniem – divu minimālo algu saņēmējiem – divu bērnu vecākiem pēc darba zaudējuma, lai nenokļūtu zem nabadzības sliekšņa, jāstrādā vēl 80 stundas nedēļā par minimālo stundas likmi, kas ir nepilnas 12 stundas dienā vienam no ģimenes locekļiem, turklāt septiņas dienas nedēļā, vai pilna darba nedēļa abiem. Proti, fiziski tas iespējams vien blēdoties. Vai arī valstij jālemj par pabalstu palielināšanu.

Svētku sezona, kas tiek uzskatīta par prieka un svinību laiku, var radīt arī ievērojamu stresu. Bankas Citadele veiktā aptauja liecina, ka šis risks ir lielāks tieši sievietēm.

Lai sekmētu dzimumu vienlīdzības jautājumu risināšanu sabiedrībā, banka Citadele uzsāk sadarbību ar organizāciju Novatore, kas nodarbojas ar sieviešu ekonomisko iespēju veicināšanu. 49 % ģimeņu par svētku darbiem rūpējas sieviete, savukārt 32 % – abu dzimumu ģimenes locekļi ir vienlīdz iesaistīti svētku sajūtas radīšanā. Tikai 4 % ģimeņu svētku darbus uzņemas vīrietis. Aptaujā noskaidrotais akcentē dzimumu nevienlīdzības jautājumus Latvijas sabiedrībā, ar kuriem saskaras sievietes.

Nevienlīdzība izpaužas, sākot ar mājas pienākumu sadali un beidzot ar nepietiekamu pārstāvniecību uzņēmumu vadībā un vadošos amatos kopumā.

Aptauja norāda uz nevienlīdzību ne tikai Latvijā

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP 500+, kas tapis sadarbībā ar SIA Lursoft IT un AS Olpha, līdzās Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumiem pasniegtas arī īpašās Dienas Biznesa TOP 500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī Lursoft IT speciālbalva 2025. Šajā izdevumā iepazīstinām ar speciālbalvas Ieguldījums Latvijas cilvēkkapitālā ieguvēju - specializēto reproduktīvās veselības klīniku Klīnika EGV.

Klīnika EGV ir viena no vadošajām Latvijas medicīnas iestādēm reproduktoloģijas jomā. Pateicoties klīnikas medicīniskās apaugļošanas speciālistu profesionālajam darbam, kopš klīnikas dibināšanas pasaulē nākuši jau vairāk nekā 1700 bērni, sniedzot nozīmīgu ieguldījumu gan Latvijas demogrāfiskās situācijas uzlabošanā, gan iedzīvotāju reproduktīvās veselības stiprināšanā kopumā. Marta Slaidiņa, Klīnika EGV vadītāja, ginekoloģe un dzemdību speciāliste, atzīst, ka komanda ir gandarīta par paveikto un patiesi priecājas par katru mazuli, kura ceļš uz šo pasauli ir sācies ar Klīnika EGV atbalstu.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), tad pēc ienākumiem no skaidbetona izstrādājumu eksporta apjoma uz vienu iedzīvotāju 2023. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, bet Latvijas daļa globālajā skaidbetona eksportā sasniedza 2,08%.

Šeit gan ir jāprecizē, ka skaidbetons ir vienkāršots Kombinētās preču nomenklatūras 6808 koda preču grupas apzīmējums. Precīza definīcija atbilstoši kombinētai preču nomenklatūrai ir “paneļi, plātnes, plātnītes, bloki un tamlīdzīgi izstrādājumi no augu šķiedrām, salmiem vai ēveļskaidām, šķeldām, drumslām, zāģu skaidām vai citiem koksnes atkritumiem, kas aglomerēti ar cementu, ģipsi vai citām minerālu saistvielām” .Cilvēce jau izsenis centās atrast celtniecības materiālus, kas varētu uzlabot dažāda veida koksnes vai koksnes šķiedru materiālu īpašības, ugunsdrošību u.c. Viens no senākajiem risinājumiem bija pītas zaru vai cita veida kokšķiedru būves apmest ar māliem.

Ar valsts atbalstu EKII programmā kopš 2022. gada aprīļa iegādātas 2331 jaunas elektromašīnas, 2398 lietotas elektromašīnas un 1701 hibrīdauto - kopumā ar valsts atbalstu nopirktas 6456 elektromašīnas no 11365 Latvijā vispār reģistrētajām elektromašīnām.

Pavisam valstī 2025. gada sākumā bija reģistrēti 788 075 vieglie transportlīdzekļi, tas nozīmē, ka elektroauto īpatsvars veido 1,54% no šī daudzuma, bet valsts subsidēto videi draudzīgo auto skaits šobrīd veido aptuveni 0,7% no visu auto skaita.

Lieliski rezultāti, finansējums palielināts

Atbalsta programmas finansējums elektroauto un ārēji lādējamo hibrīdauto iegādei sniedzis iespēju vairāk nekā 6400 iedzīvotājiem iegādāties videi draudzīgus transportlīdzekļus, tai skaitā vairāk nekā 1200 daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kuru aprūpē ir bērni ar invaliditāti. Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), reaģējot uz augsto iedzīvotāju interesi, palielinājusi kopējo finansējumu trīs reizes, kopumā sniedzot atbalstu par 30 miljoniem eiro. Atbalsta programma tiek finansēta no emisiju kvotu izsolē gūtajiem līdzekļiem. “Aptuveni 40% no Latvijā reģistrētajiem elektroauto iegādāti ar valsts atbalstu EKII programmā. Līdz šim atbalsts piešķirts 6 426 videi draudzīgu transportlīdzekļu iegādei, finansējumu izmantojot pilnībā. Vienlaikus Vides investīciju fonds (VIF) turpina izskatīt transportlīdzekļu pārdevēju iesniegtās atskaites par iepriekš apstiprinātajiem pieteikumiem.

Iedzīvotājiem aktīvi pārejot uz videi draudzīgiem auto, jau šīs nedēļas laikā valsts atbalsts Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) programmas ietvaros, kas tagad atlicis vien nedaudz virs 300 000 eiro, būs pilnībā izmantots, informē Auto asociācija.

Tas ietekmēs arī personas ar Goda ģimenes apliecību jeb daudzbērnu ģimenes, kas kopš atbalsta stāšanās spēkā pērn jūlijā iegādājušās 13 % no visiem auto ar EKII atbalstu. Tas var radīt nevajadzīgu pārtraukumu valsts atbalsta pieejamībā un iedzīvotāju intereses zudumu par videi draudzīgiem auto, tāpēc Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs Andris Kulbergs uzskata, ka jau tagad šim mērķim ir jānovirza pietiekams finansējums, lai programma darbotos vismaz līdz gada beigām.

“Ņemot vērā iedzīvotāju augsto interesi par videi draudzīgiem spēkratiem, uz šo brīdi atbalsta programmā ir pieejami nedaudz virs 300 000 eiro, un šī summa ar katru dienu strauji sarūk. Tas nozīmē, ka tuvāko divu līdz trīs dienu laikā finansējums tiks iztērēts un iedzīvotāji vairs nevarēs iegūt valsts atbalstu videi draudzīgu auto iegādei, kamēr ministrija neizstrādās EKII stratēģiju, kuras izveide var ilgt līdz 2025. gada beigām. Būtiski, ka EKII instrumentā jau tagad ir pieejams finansējums, ko var padarīt pieejamu iedzīvotājiem – proti, izvairoties no valsts atbalsta pieejamības pārtraukuma. Mēs aicinātu darītu visu, lai līdzfinansējums būtu pieejams pēc iespējas ātrāk, izvairoties no situācijas, ka stratēģijas neesamība nevajadzīgi “iesaldē” EKII atbalstu,” saka Andris Kulbergs, Auto asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Pindstrup Mosebrug A/S - viens no pasaules vadošajiem substrātu ražotājiem profesionālajiem audzētājiem - paplašina savu darbību, iegādājoties ģimenes uzņēmumu Compaqpeat.

Pindstrup ir iecēlis jaunu Compaqpeat vadības komandu. Edijs Ločmels un Uģis Veinbergs, kuri daudzus gadus ieņēmuši vadošus amatus Pindstrup Latvia, turpmāk kopīgi vadīs šo jauno meitas uzņēmumu. Līdz ar šo iegādi Pindstrup tagad pārvalda kopumā trīs substrātu rūpnīcas Latvijā.

Ar palielinātu ražošanas jaudu Pindstrup spēs apmierināt arvien pieaugošo pieprasījumu un vēl vairāk nostiprināt savas tirgus pozīcijas. Šis ieguldījums rada skaidras sinerģijas abiem uzņēmumiem. Savukārt Compaqpeat sadarbība ar Pindstrup stiprinās uzņēmuma pamatus un pavērs jaunas perspektīvas darbiniekiem, klientiem un partneriem.

Pindstrup ir viens no nozares līderiem, kas attīsta ilgtspējīgākus risinājumus, un šī iegāde paver jaunas iespējas paātrināt produktu izstrādi, balstoties uz atjaunojamiem un aprites izejmateriāliem. Šobrīd Compaqpeat ražo kūdras substrātus, tostarp produktus ar samazinātu kūdras sastāvu. Vienlaikus Pindstrup plašā pieredze alternatīvo komponentu izmantošanā, piemēram, pašu ražotās koksnes šķiedras, kas ir galvenā atjaunojamā izejviela ar būtiski mazāku CO₂ pēdu - vēl vairāk veicinās ilgtspējīgāku risinājumu attīstību Compaqpeat produktu klāstā.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma tiesību īstenošanu sievietēm, kuras ieņem vadošus amatus, šonedēļ valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs” (turpmāk - LVRTC) padome lēma par LVRTC valdes locekles Ilzes Opmanes - Jēgeres atsaukšanu no valdes locekļa amata pienākumu pildīšanas uz noteiktu laiku.

Sākot no šī gada 21.septembra līdz nākamā gada 20. aprīlim, LVRTC valdē strādās valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols un valdes loceklis Evijs Taube, savstarpēji sadalot Ilzes Opmanes- Jēgeres pienākumus un atbildības jomas. Padome par savu lēmumu ir informējusi arī akcionāru – Satiksmes ministriju.

Šis ir nozīmīgs precedents, tā kā darbiniekiem ir likumā noteiktas grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma tiesības, savukārt valdes locekļiem šobrīd Komerclikums neparedz tiesības uz likumā noteikto grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, jo likuma izpratnē viņi netiek uzskatīti par darbiniekiem.

Līdzšinējā pieredze un normatīvais regulējums rada apstākļus, ka sievietes vadošos amatos ir spiestas atstāt amatu un pēc bērna kopšanas atvaļinājuma viņām nav nodrošināta iespēja atjaunot esošo amatu. Šobrīd Saeimā noris grozījumu Komerclikumā pieņemšanas process, kur grozījumi paredzēs kārtību, kādā valdes locekļi var izmantot tiesības uz atvaļinājumiem, kas saistīti ar bērnu aprūpi.

Visbagātākie, vispelnošākie, patiesā labuma guvēji un bagātākās ģimenes, zaudētāji un uzvarētāji. Miljonārs ir strukturēts statistikas stāsts par Latvijas bagātākajiem cilvēkiem, kuru veido Lato Lapsa un Kristīne Bormane.

Par izdevuma tapšanu, metodoloģijas niansēm un izmaiņām Dienas Bizness izjautāja žurnālistu un publicistu Lato Lapsu.

Latvijas 100 bagātāko cilvēku saraksts jaunākajā žurnālā Miljonārs

Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar žurnālistu un publicistu Lato Lapsu, un Lursoft...

Atskatoties uz šo Latvijas bagātāko cilvēku TOP, vai ir kādas vispārējas piebildes par metodoloģiju?

Ir izmaiņas, vai klāt nākušas jaunas metodes? Informāciju par patiesajiem labuma guvējiem un ieņēmumiem iegūt ir tikpat viegli vai grūti kā iepriekš?Lai rezultāti gadu pēc gada būtu salīdzināmi, metodoloģijai jābūt vienai un tai pašai, faktiski nemainīgai, strādājot vienīgi pie sīkiem uzlabojumiem. Jau pirms daudziem gadiem mēs atteicāmies no uzņēmumu novērtējuma, kas jebkurā gadījumā ir vairāk vai mazāk subjektīvs, visi Miljonāra saraksti tiek balstīti uz publiski ticamiem Uzņēmumu reģistra datiem, ko apstrādā uzņēmums Lursoft.

Salīdzinoši ar kaimiņiem lietuviešiem un igauņiem - mūsu bagātnieku sniegums ir pavājš. Šķiet, ka Lietuvas TOP 100 mūsējie netiktu. Jau iepriekš Dienas Biznesam esi teicis, ka Latvija pārlieku ilgi ir nomocījusies ar pārdali. Vai šī problēma vēl aizvien pastāv? Tavuprāt, vai Latvijā vēl aizvien cenšas pārdalīt esošo mantojumu, nevis radīt jaunu vērtību?

Es neesmu iedziļinājies lietuviešu un igauņu sarakstu veidošanas metodikā pēdējos gados, taču, cik atminos, savulaik viņi izmantoja uzņēmumu vērtēšanas metodiku, un tādā veidā ir daudz vieglāk nonākt pie vēlamā miljarda. Piemēram, mūsu pašu Mikrotīkla reālā vērtība – tā, ko šis uzņēmums būtu vērts biržā, - nozīmīgi pārsniedz tā pašu kapitālu, kas ir tā summa, ar kādu tas un attiecīgi abi tā īpašnieki tiek atspoguļoti Miljonāra sarakstos. Taču, protams, atšķirībā no Lietuvas un Igaunijas mūsu politiskā elite jau gadus desmit ir mērķtiecīgi darbojusies, iznīcinot uzņēmējdarbības brīvību un ierobežojot brīvu konkurenci, tā ka rezultāts ir likumsakarīgs – Latvijai savu miljardieru nav, Lietuvai un Igaunijai ir. Lietuvas privātā aviokompānija ir pelnoša bez valsts atbalsta, Latvijas valsts aviokompānija noēd nodokļu maksātāju simtus miljonu un slīkst zaudējumos.

Kurus uzņēmumus vai personas tu izdalītu kā zelta uzņēmējus? Te es domāju, kuri, tavuprāt, ir tie, kuri liekami uz pjedestāla kā šīs zemes bagātības vairotāji, līdztekus augot viņu kapitālam?

Pavisam īsi un skaidri – neatkarīgi no mērogiem Latvijas zelta uzņēmēji ir visi tie, kas pelna naudu, eksportējot savas preces un pakalpojumus, un peļņu iegulda ražošanā, infrastruktūrā un pirmām kārtām cilvēkos Latvijā.

Ir mums vietas miljonāru sarakstā zaudējušo saraksts. Kāda kopīga iezīme?

Nē, kopīgas iezīmes nav, bet, ja mums būtu, piemēram, Ekonomikas ministrija, nevis Ekonomikas ministrijas izstrādājums, kas pamatā nodarbojas ar lietu kārtošanu un Eiropas naudas parazītisku apgūšanu, tad tā noteikti nopietni analizētu gan šo sarakstu, gan arī 100 lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju sarakstu.

Otrs saraksts ir uzreiz aiz pirmā 100-nieka palikušie. Kurš no viņiem, tavuprāt, būs sarakstā nākamgad un kādēļ tādas aizdomas?

Godīgi sakot, tas nav būtiski. Saraksta beigu daļās vienmēr ir vērojamas nelielas izmaiņas atkarībā gan no dažādu tautsaimniecības nozaru veiksmes vai neveiksmju perioda, gan no konkrētu uzņēmumu pieņemtiem lēmumiem un tās pašas veiksmes vai neveiksmēm.

Žurnālā ir arī Latvijas bagātāko ģimeņu saraksti. Piemēram, Karginu ģimene, Lembergu ģimene. Ir vēl dažas, par kurām varētu domāt, ka šie cilvēki jau labu laiku visu glabā ārzemēs. Tiešām šīs ģimenes pēc Latvijā atrodamiem datiem ir turīgākās šeit, vai arī tiek ņemts vērā vēl kaut kas?

Kā var pamanīt pietiekami uzmanīgs Miljonāra lasītājs, atsevišķi šie uzņēmēji nevienā no sarakstiem nefigurē - šī sadaļa jau pirms daudziem gadiem tika izveidota tāpēc, ka precīzi pateikt, piemēram, reālo, nevis formālo Šķēļu ģimenes locekļu īpašumu sadalījumu ģimenes uzņēmumos cilvēkam no malas, iztiekot tikai ar publiski ticamiem datiem, ir faktiski neiespējami, savukārt šos uzņēmējus vienkārši nepieminēt arī nebūtu pamatoti. Tad nu tika atrasts šāds risinājums. Protams, ja kādas ģimenes īpašumi Latvijā vairs vispār nebūs saskatāmi publiski ticamos datos, šī ģimene no attiecīgās saraksta sadaļas izzudīs.

Pērn atklāji Zemzemes ekspedīciju Kolaboracionisms un kolaboracionisti. Populāra ļoti. Vai, tavuprāt, pastāv saikne starp šīs zemes un cilvēku nodevējiem un turīgiem ļaudīm? Proti, vai tie, kas mantoja varu, spēja iegūt arī lielu finanšu labumu no tā? Vai starp Latvijas miljonāriem ir kāds, kurš pie mantas ticis, jo bijis labs nodevējs?

Īsi un skaidri – Latvijā attiecībā uz okupācijas varas kolaboracionistiem nenotika neviena veida lustrācija nevienā jomā. Formāli tika izveidotas jauna nosaukuma valsts pārvaldes struktūras, taču uz tām pārceļoja tie paši okupācijas varas kolaboracionisti, kas taisīja karjeru padomju okupācijas sistēmā, un viņiem pat formāli nevajadzēja nožēlot savu līdzšinējo darbību. Līdzi šie kolaboracionisti paņēma savus padomju okupācijas laika nomenklatūras tikumus un savu okupācijas varas apstākļos kultivēto izpratni par tiesiskumu, godīgumu, likumību, ko iepotēja un nodeva jaunajai paaudzei. Starpība tikai tā, ka nosacītais kapitālisms deva viņiem daudz lielākas iespējas nekā komunistiskās ideoloģijas periodā. Rezultātus mēs tagad redzam faktiski visās valsts pārvaldes un tautsaimniecības sfērās, un runa nav par kādu atsevišķu miljonāru. Runa diemžēl ir par koruptu sistēmu.

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Biznesa kredītu brokeris “Oferta Finance”, sadarbojoties ar finansētāju “Capitalia”, palīdzējis piesaistīt 320 tūkstošus eiro SIA “Biznesa vadības koledža” attīstībai.

Pagājušā gada vidū “Biznesa vadības koledžai” bija nepieciešami papildus līdzekļi, lai iegādātos nekustamo īpašumu un paplašinātos, tāpēc vērsāmies pie “Oferta Finance” ar lūgumu atrast mums piemērotāko aizdevuma risinājumu, stāsta Jānis Stabiņš, “Biznesa vadības koledžas” dibinātājs.

“Tā bija mana pirmā pieredze darbā ar biznesa kredītu brokeriem un es biju patiesi pārsteigts, cik precīzi un profesionāli “Oferta Finance” spēja izprast mūsu vajadzības un atrast pareizās kompānijas, kuras bija gatavas finansēt mūsu ideju. Pateicoties šai pieredzei es sapratu, ka mūsdienās pastāv daudzi un dažādi finanšu instrumenti,” teic J.Stabiņš, iesakot arī citiem uzņēmējiem izmantot biznesa kredītu brokeru pakalpojumus.

Radošā aģentūra Skudras Metropole sadarbībā ar dizaina risinājumu uzņēmumu Don’t Panic LU Botāniskajā dārzā radījusi īpašu vasaras projektu – Sajūtu dārzu “Magnum oāze”, kas transformējas apmeklētāju acu priekšā.

Apmeklētājiem ir iespēja izjust audiovizuālu, garšas un emociju simbiozi, pašiem kļūstot par notikuma daļu – elpojot, klausoties, baudot un sajūtot, kā saplūst daba, garša, skaņa.

“Šis laiks, kurā mēs visi šobrīd dzīvojam, ir piesātināts ar izaicinājumiem, stresu un neziņu. Tieši tāpēc, kopā ar komandu, esam radījuši īpašu miera oāzi pašā urbāno pilsētas džungļu sirdī – vietu, kur laiks apstājas un sajūtas atveras. Šī oāze ne tikai dāvā estētisku baudījumu un dziļu iekšēju mieru, bet arī ļauj kādreizējai siltumnīcai iemirdzēties jaunā, negaidītā ampluā. Notikuma gaitā apmeklētāji dosies ceļojumā cauri vairākām telpu un sajūtu transformācijām – japāņu dārza harmonija pārtaps kosmiskā orbītā. Ikviens būs aicināts aktīvi līdzdarboties, radot savu unikālo sajūtu dārzu – no smilšu rakstu meditācijas un ikebanas kompozīcijām līdz ēdamdārzu veidošanai un aromātu radīšanai, kas piesātina telpu ar individualizētu noskaņu. Pat roku līnijas atklās noslēpumus – ik solis būs kā atklājums ceļā uz sevi,” tā par jauno šis vasaras projektu stāsta radošās aģentūras Skudras Metropole vadītāja un radošā direktore Gundega Skudriņa.

Kopš 2022. gada Eiropas Komisija ir vairākkārt centusies panākt vienošanos par Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, kas paredz seksuālās vardarbības pret bērniem novēršanu un apkarošanu digitālajā vidē. Tā cita starpā uzliek par pienākumu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem līdz minimumam samazināt riskus, ka viņu pakalpojumi tiek izmantoti seksuālai vardarbībai pret bērniem tiešsaistē, kas var ietvert arī galalietotāju savstarpējās saziņas pārbaudi.

Plašākā sabiedrībā šis regulējums pazīstams ar nosaukumu “čata kontroles” jeb Chat Control regula, kas izraisījusi plašu rezonansi. Lai arī regulas mērķis ir cēls, dažādu jomu ekspertu izteiktā kritika ir pamatota, jo riski sabiedrības drošībai un privātumam ir ļoti lieli.

Pareiza ideja, bet ar riskiem

Ikviens apzinās, cik būtiska ir bērnu tiesību aizsardzība, tādēļ uzņēmumi – arī “Tele2” – aktīvi pilnveido tehniskos risinājumus, lai efektīvāk konstatētu un ierobežotu piekļuvi tiešsaistes materiāliem, kas atspoguļo seksuālu vardarbību pret bērniem. Centieni ieviest vienotu regulējumu šādu materiālu ierobežošanai un atklāšanai ir solis pareizā virzienā bērnu aizsardzības nodrošināšanai.

Vietējie uzņēmēji Niks Jansons un Matīss Ansviesulis radījuši jaunu biznesa kanālu “BlackBox Latvija”, kur video formātā vēstīs par aktuālākajiem biznesa notikumiem Baltijā un Austrumeiropā, atklājot uzņēmējdarbības aizkulises.

Pieredzes apmaiņa, kā arī mācīšanās no citu uzņēmēju veiksmēm un neveiksmēm ir būtiska biznesa attīstības sastāvdaļa, uzskata “Sharpify,” radītājs un mārketinga eksperts Niks Jansons. “Mūsdienās lielākā daļa podkāstu un informācijas avotu vēsta par Amerikas Savienoto valstu uzņēmēju pieredzi, taču Eiropas tirgū ir savi izaicinājumi, kas nereti paliek ēnā. Mūsu kanāls būs bomba - ar augsta kalibra viesiem, kā arī padziļinātu analīzi par nozīmīgiem biznesa stāstiem tieši Latvijā, Baltijā un Austrumeiropā. Mums trūkst augstas kvalitātes satura, kas palīdzētu vietējiem uzņēmējiem izprast tirgus specifiku un gūt panākumus starptautiskajā biznesa arēnā, tāpēc mēs esam apņēmušies šādu saturu radīt,” teic N.Jansons.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) izsludinājusi pieteikšanos inovatīvo biznesa ideju konkursam "Ideju kauss 2024", kurā aicināts piedalīties ikviens 18 gadu vecumu sasniedzis Latvijas iedzīvotājs, informēja LIAA pārstāvji.

Konkursa dalībnieki ne tikai varēs papildināt savas zināšanas, bet arī pretendēt uz naudas balvām no 40 000 eiro lielā Ideju kausa balvu fonda.

Ikvienam biznesa idejas autoram būs iespēja apgūt uzņēmējdarbības pamatus, validēt savu ideju, izveidojot "LeanCanva", kā arī papildināt savas profesionālās iemaņas pieredzējušu ekspertu vadībā tādās jomās kā investīciju piesaiste, finanšu plānošana, komandas veidošana un digitālais mārketings. Tāpat būtisks ieguvums būs jauni kontakti uzņēmējdarbības vidē un saņemtie padomi no kompetentiem mentoriem sava biznesa tālākai attīstībai. Savukārt konkursa noslēgumā 20 finālisti sacentīsies par naudas balvām, tādējādi iegūstot pirmo kapitālu savas idejas realizācijai.

Atklājot jaunāko Dienas Biznesa speciālizdevumu TOP500+, kurā sadarbībā ar SIA Lursoft IT un AS Olpha apkopoti Latvijas lielāko uzņēmumu biznesa sasniegumi, tika pasniegtas arī īpašas Dienas Biznesa TOP500 godalgas deviņās nominācijās, kā arī Lursoft IT speciālbalva 2025. Turpmākajos izdevumos iepazīstināsim ar nominantiem tuvplānā un sākam ar titula Gada uzņēmējs 2025 ieguvēju – uzņēmuma Light Guide Optics International vadītāju Daumantu Pfafrodu - personību, kas apvieno inženieriju, vīziju un drosmi. Cilvēku, kurš savā nozarē nes Latvijas vārdu pasaulē.

Desmit gadu laikā uzņēmumam Light Guide Optics International izdevies sasniegt ievērojamu izaugsmi. Uzņēmuma peļņa pieaugusi gandrīz deviņas reizes, 2024. gadā sasniedzot 21,69 miljonus eiro, savukārt apgrozījums palielinājies vairāk nekā sešas reizes, 2024. gadā veidojot 57 miljonus eiro. Šo attīstības stāstu lielā mērā raksturo uzņēmuma vadītāja un īpašnieka Daumanta Pfafroda mērķtiecīgā pieeja, spēja domāt ilgtermiņā un drosme attīstīt augsto tehnoloģiju ražošanu globāli konkurētspējīgā nozarē. Daumanta Pfafroda vadībā Light Guide Optics International kļuvis par vienu no spilgtākajiem Latvijas ražošanas un eksporta veiksmes piemēriem, apliecinot ne tikai uzņēmuma finanšu rezultātus, bet arī stratēģisku līderību un ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā.

Biznesa ideju grantu konkursā “(ie)dvesma”, ko īsteno SEB banka kopā ar Jūrmalas valstspilsētu, Jelgavas, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Ropažu un Siguldas novadiem, šogad ir atbalstītas 12 biznesa idejas.

Grantu konkursa mērķis ir veicināt biznesa vides attīstību, tas notiek jau astoto gadu pēc kārtas. Biznesa ideju autoriem šogad kopumā piešķirti teju 96 tūkstoši eiro, viena granta maksimālais apmērs ir 12 tūkstoši eiro.

“Šogad grantu konkursā saņēmām rekordlielu pieteikumu skaitu – tika iesniegtas 117 biznesa idejas. Tāpēc kopējo grantu konkursa finansējumu palielinājām no 70 tūkstošiem eiro līdz 96 tūkstošiem eiro, bet vienam projektam pieejamais maksimālais grants tika palielināts no 10 tūkstošiem eiro līdz 12 tūkstošiem eiro. “(ie)dvesmas” konkursa mērķis ir veicināt uzņēmējdarbību, mudinot cilvēkus idejas pārvērst biznesā, jo cilvēku iesaiste uzņēmējdarbībā, jaunu uzņēmumu dibināšana un attīstīšana, ir pamata nosacījums valsts ekonomikas attīstībai un labklājības veicināšanai. Būtiski ir tas, ka šādi tiek pārkāpts psiholoģiskais slieksnis, kas daudzus attur no biznesa uzsākšanas. Saņemtais grants nav jāatmaksā, proti, uzņēmumam nerodas papildu saistību slogs. Tas, ka šo programmu realizējam kopā ar pašvaldībām, sniedz plašākas iespējas jauniem uzņēmējiem reģionos. Apsveicu šī gada grantu saņēmējus un novēlu veiksmi biznesa attīstīšanā,” saka SEB bankas Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšanas pārvaldes vadītājs Ģirts Priede.

Profesionālo pakalpojumu uzņēmuma EY jaunākais ilgtspējas un uzņēmējdarbības integrācijas pētījums The Future of Sustainability in Business atklāj, ka joprojām vairākumā jeb 55% gadījumu uzņēmumu ilgtspējas stratēģijas nav saistītas ar kopējo uzņēmuma biznesa stratēģiju, bet 19% uzņēmumu šāda integrācija ir veikta daļēji.

Tomēr 22% uzņēmumu vadītāju norāda, ka ilgtspējas stratēģijas jau ir lielā mērā integrētas ar biznesa stratēģiju un 5% atzīmē, ka šīm stratēģijas vairs nav nošķiramas – tās veido vienu kopēju biznesa redzējumu.

EY pētījums arī izgaismo vairākas ilgtspējīgai attīstībai satraucošas atziņas, proti, 57% uzņēmumu vadītāju atzīst, ka tad, kad nepieciešams samazināt izmaksas, ilgtspējas iniciatīvas tiek pārtrauktas vai ierobežotas vispirms – tikai pēc tam seko pamata biznesa iniciatīvu pārskatīšana. Tāpat 39% uzņēmēju uzskata, ka ilgtspēja ir un vienmēr ir bijusi zemākas nozīmes prioritāte nekā uzņēmuma komerciālā darbība. Un tikai 18% uzņēmēju ir pārliecināti, ka viņu ilgtspējas stratēģija risina ilgtermiņa izaicinājumus.

Valsts kontrole veikusi 2021. gada revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas pārbaudi par valsts uzraudzību pār Covid-19 laikā veikto ieguldījumu uzņēmumā airBaltic. Secinājums: nevienā no uzraudzības līmeņiem – Satiksmes ministrija, airBaltic padome, Ministru kabinets – nav veiktas pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu.

Ministru kabinets nav izveidojis īpašu kārtību ieguldījuma atgūšanas riska pārvaldībai, kā to 2021. gadā rosināja Valsts kontrole. Savukārt Satiksmes ministrija nav veikusi būtiskus uzlabojumus kapitālsabiedrības pārvaldībā. Valsts kontrole aicina Ministru kabinetu steidzami stiprināt valstij piederošo airBaltic kapitāldaļu uzraudzību, iespējams, to nododot citas ministrijas vai kompetentas institūcijas pārziņā, lai mazinātu riskus valsts budžetam.

Valsts kontrole secina: Satiksmes ministrija, airBaltic padome un Ministru kabinets neveica pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu. Tā rezultātā Valsts kontrole 2021. gada revīzijā sniegtos ieteikumus atzinusi par neieviestiem.

Vadītājam uzņēmuma veiksmes stāstā ir liela nozīme, taču vēl būtiskāka ir vadības komandas loma, uzskata Ilze Grase-Ķibilde, bijusī Møller Baltic Import izpilddirektore.

Cik spēcīga ir vadības komanda, tik spēcīgs ir arī uzņēmums, jo mēs nevaram likt visas kārtis uz vienu cilvēku. Svarīgi apzināties, ka neviens no mums nav supercilvēks - mēs visi pieņemam gan pareizus, gan kļūdainus lēmumus, tāpēc ir būtiski darbavietā radīt tādu vidi, kurā nevienam no mums nav jābaidās atzīt savas kļūdas vai palabot citam citu, domā I.Grase-Ķibilde. Tādā veidā tiek radīts spēcīgs komandas kodols, kurā mēs viens otru atbalstām un kopā dodamies nosprausto mērķu virzienā. Es pati esmu dalītās līderības piekritēja, kas nozīmē, ka es uzticos savai vadības komandai un man viņu viedoklis ir svarīgs, atzīst I.Grase-Ķibilde.

Augustā tapa zināms, ka pēc 12 gadu darba jūs esat nolēmusi atstāt Møller Baltic Import izpilddirektores amatu, lai turpinātu karjeru vienā no pasaules vadošajiem automobiļu ražotājiem Audi. Kas bijuši jūsu nozīmīgākie ieguvumi Møller Baltic Import, un kā tie ir palīdzējuši jūsu profesionālās karjeras veidošanā?

Lai gan tabula rāda pieaugumu, realitāte iezīmējas pavisam cita.

Vidējā mājsaimniecība Latvijā pēc iecerēto nodokļu izmaiņu apstiprināšanas tiks pie lieka simtnieka ģimenes budžetā, taču aplēses rāda, ka nodevas un inflācija to aprīs četrkārtīgi. Pirms pusgada sarēķinājām, cik vidējā mājsaimniecība samaksā nodokļos, un to izdarījām arī tagad, ievērojot, kādas nodokļu izmaiņas iecerētas, un iznāk, ka nodokļos būs jāsamaksā 102,38 eiro mazāk. Visos aprēķinos tiek izmantota tikai un vienīgi 2023. gada vidējā alga un vidējā pensija. Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kuri saņem vidējo algu pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kuri saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kuri tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – pievienotās vērtības nodokli (PVN), iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā.