2007.gada 14.jūlijā Talsos darbību uzsāka ceturtais SIA PROFS Latvija franšīzes veikals PROFS, Db.lv informēja SIA PROFS Latvija valdes priekšsēdētājs Ģirts Vilciņš.

Veicot plānotos pasākumus darbības paplašināšanai, inženierkomunikāciju materiālu tirgotājs SIA PROFS Latvija noslēdzis jau četrus franšīzes līgumus par veikalu PROFS izveidi ārpus Rīgas. Pirmais franšīzes veikals tika atvērts pērn Aizkrauklē.

Jauno veikalu, saskaņā ar noslēgto franšīzes līgumu ar SIA PROFS Latvija, atklāja SIA CVS.

Ģirts Vilciņš, SIA PROFS Latvija valdes priekšsēdētājs: "SIA PROFS Latvija jau ir atvēris četrus no sešiem plānotajiem franšīzes veikaliem. Šo veikalu atvēršana liecina par sekmīgu veikalu tīkla attīstību Latvijas reģionos. Un kā loģisks turpinājums uzsāktajam darbam augustā Daugavpilī tiks atklāts pirmais uzņēmuma lielveikals ārpus Rīgas."

SIA "PROFS Latvija", lielākā inženierkomunikāciju materiālu tirgotāja Latvijā, apgrozījums šī gada pirmajā pusgadā sasniedza 14,8 milj. latus.

Ģirts Vilciņš, SIA "PROFS Latvija" valdes priekšsēdētājs: "Šogad pirmajā pusgadā uzņēmuma finanšu apgrozījums palielinājās par 9 %, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn. "PROFS Latvija" vēsturē tas ir lēnākais apgrozījuma kāpums. Tempu samazinājumu var skaidrot ar pērn iesākto "PROFS Latvija" pārstrukturizāciju, kad par atsevišķiem uzņēmumiem kļuva vairākas agrākās kompānijas struktūrvienības, piemēram, interjera salons "Moduls", SIA "PRACTIS" un citi."

Šogad starp "PROFS Latvija" nozīmīgākajiem projektiem var minēt elektromateriālu un apgaismes ķermeņu piegādi Iekšlietu ministrijas ēku kompleksam Gaujas ielā 15, jaunizbūvētajai biroja ēkai Hospitāļu ielā 55, dzīvojamo ēku kompleksam "Jaunbiķeri" Kaivas ielā, tirdzniecības centram "Spice" IV kārtas ietvaros, TEC-2 un Ārlietu ministrijas ēkai K.Valdemāra ielā 3.

SIA "PROFS Latvija", lielākā inženierkomunikāciju materiālu tirgotāja Latvijā, apgrozījums šī gada pirmajā pusgadā sasniedza 14,8 milj. latus.

Ģirts Vilciņš, SIA "PROFS Latvija" valdes priekšsēdētājs: "Šogad pirmajā pusgadā uzņēmuma finanšu apgrozījums palielinājās par 9 %, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn. "PROFS Latvija" vēsturē tas ir lēnākais apgrozījuma kāpums. Tempu samazinājumu var skaidrot ar pērn iesākto "PROFS Latvija" pārstrukturizāciju, kad par atsevišķiem uzņēmumiem kļuva vairākas agrākās kompānijas struktūrvienības, piemēram, interjera salons "Moduls", SIA "PRACTIS" un citi."

Šogad starp "PROFS Latvija" nozīmīgākajiem projektiem var minēt elektromateriālu un apgaismes ķermeņu piegādi Iekšlietu ministrijas ēku kompleksam Gaujas ielā 15, jaunizbūvētajai biroja ēkai Hospitāļu ielā 55, dzīvojamo ēku kompleksam "Jaunbiķeri" Kaivas ielā, tirdzniecības centram "Spice" IV kārtas ietvaros, TEC-2 un Ārlietu ministrijas ēkai K.Valdemāra ielā 3.

Š.g. 4. novembrī aprit gads kopš durvis vaļā vēra pirmais SIA PROFS Latvija franšīzes veikals Aizkrauklē. Lielākais Latvijas elektroinstalācijas materiālu tirgotājs gada laikā reģionos ir atvēris četrus franšīzes veikals un vienu lielveikalu PROFS, ieguldot vairāk kā 5 milj. eiro, Db.lv informēja SIA PROFS Latvija Valdes priekšsēdētājs Ģirts Vilciņš.

Ģirts Vilciņš, SIA PROFS Latvija valdes priekšsēdētājs: „Pēc rūpīgas tirgus analīzes pirms gada SIA PROFS Latvija pieņēma lēmumu par franšīzes veikalu attīstīšanu. Gada laikā uzņēmums ir atvēris jau četrus franšīzes veikalus un, kā liecina finanšu dati, šis lēmums ir sevi attaisnojis.

Franšīze ir izdevīga gan mums, franšīzes devējiem, gan franšīzes ņēmējiem. Mums tas dod iespēju palielināt tirgus daļu bez lielām investīcijām jaunu tirdzniecības vietu izveidē. Vietējiem uzņēmējiem ar atpazīstamu zīmolu ir vieglāk ieiet tirgū, izmantojot uzticības „bonusu”, ko nodrošina uzņēmuma reputācija.”

SIA PROFS Latvija ir atvēris četrus franšīzes veikalus Aizkrauklē, Talsos, Ventspilī un Kuldīgā, kā arī pirmo lielveikalu PROFS ārpus Rīgas, Daugavpilī. Pirmo franšīzes veikalu uzņēmums atvēra 2006. gada 4. novembrī Aizkrauklē, noslēdzot līgumu ar SIA Jards. Veikals ir specializējies elektromateriālu tirdzniecībā.

Profs Latvija plāns izvērsties reģionos izrādījies nesekmīgs - jau slēgts veikals Daugavpilī, bet par projektiem Liepājā un Valmierā nav skaidrības, šodien, 26.februārī, ziņo laikraksts Dienas bizness.

Kā Daugavpils veikala slēgšanas iemeslu SIA Profs Latvija rīkotājdirektors Juris Zinkevičs norādījis tā zemo rentabilitāti. Uzņēmums ēku un zemi nomāja no SIA Profs nekustamie īpašumi, kas zemes iegādē un veikalā būvniecībā investējis 5 milj. eiro. Savukārt par plānotajiem Profs projektiem Liepājā un Valmierā, ar kuru būvniecību arī nodarbojas SIA Profs nekustamie īpašumi, tas informāciju nevēlējās sniegt līdz marta sākumam, informē laikraksts.

"Prognozēto peļņu Daugavpilī nenesa mazumtirdzniecība. Lai uzņēmums neciestu zaudējumus, veikals tika slēgts. Redzam, ka arī pārējiem lielajiem sfēras tirgotājiem šeit neiet spoži tieši mazumtirdzniecības ziņā," tā Dienas biznesam stāstījis J. Zinkevičs.

Inženierkomunikāciju materiālu tirgotāja SIA PROFS Latvija apgrozījums šā gada pirmajā pusgadā bijis 14,8 milj. lati. SIA PROFS Latvija valdes priekšsēdētājs Ģirts Vilciņš, komentējot darbības rezultātus, sacīja: "Šogad pirmajā pusgadā uzņēmuma finanšu apgrozījums palielinājās par 9%, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn. PROFS Latvija vēsturē tas ir lēnākais apgrozījuma kāpums."

Tempu samazinājumu var skaidrot ar pērn iesākto PROFS Latvija pārstrukturizāciju, kad par atsevišķiem uzņēmumiem kļuva vairākas agrākās kompānijas struktūrvienības, piemēram, interjera salons Moduls, SIA PRACTIS un citi.

Šogad starp PROFS Latvija nozīmīgākajiem projektiem var minēt elektromateriālu un apgaismes ķermeņu piegādi Iekšlietu ministrijas ēku kompleksam Gaujas ielā 15, jaunizbūvētajai biroja ēkai Hospitāļu ielā 55, dzīvojamo ēku kompleksam Jaunbiķeri Kaivas ielā, tirdzniecības centram Spice IV kārtas ietvaros, TEC-2 un Ārlietu ministrijas ēkai K.Valdemāra ielā 3.

Straujākais būvmateriālu noieta pieaugums inženierkomunikāciju jomā šogad esot vērojams elektroinstalāciju kabeļiem. Tiem seko citi ar elektroinstalāciju saistīti materiāli.

Būvmateriālu preču tirgotāji būvniecības nozares atdzišanas dēļ spiesti slēgt veikalus, kā arī samazināt darbinieku skaitu uzņēmumos.

Db aptaujātie uzņēmēji - SIA Nelss un SIA ProfsLatvija atzina, ka būvmateriālu preču apgrozījuma krituma dēļ veikali kļūst nerentabli un tos ir izdevīgāk slēgt nekā gaidīt labākus laikus. Taču daļa tirgotāju - a/s Rautakesko un SIA Tapeks meklē risinājumus darba optimizācijai un efektivitātes paaugstināšanai, lai izdzīvotu.

Grūti laiki

"Pašlaik būvniecības un būvmateriālu tirgus sāk sakārtoties, radot labvēlīgus apstākļus ilgtermiņa tirgus spēlētājiem," atzīst Rautakesko valdes priekšsēdētājs Guntis Sokolovskis, piebilstot, ka neprofesionāliem uzņēmumiem var draudēt bankrots. "Tā tiešām ir, ka būvniecības apjomi ir kritušies un tāpēc arī pēc būvmateriāliem ir mazinājies pieprasījums. Taču tas būtiski ietekmē neprofesionālus uzņēmumus, kas ienāca tirgū, lai ātri nopelnītu, kā arī tos, kuri strādā gandrīz tikai celtniecības uzņēmumu apkalpošanai," teica G. Sokolovskis un norādīja, ka ļoti liels risks jāuzņemas, piedāvājot būvniecības uzņēmumiem atliktos maksājumus - viens pēc otra bankrotējot būvniecības uzņēmumi, līdz ar to risks pastāv arī būvmateriālu tirgotājiem. Arī Tapeks valdes priekšsēdētājs Vilnis Priedītis Db teica, ka pašreizējā būvniecības tirgus situācija ir ietekmējusi būvmateriālu tirgotāju pārdošanas apjomus un tie ir kritušies. "Taču arī krīzes situācijās ir savas metodes, kā strādāt, un tas nenozīmē, ka visi bankrotēs," viņš piebilda.

Apjomu samazinājums un tirgus pārbīdes, par ko Dienas Bizness jau iepriekš rakstījis, nav vienīgās problēmas, ar kādām nākas saskarties gaļas nozares dalībniekiem, īpaši – pārstrādātājiem Latvijā.

Dažs tirgotājs ar agresīvām metodēm izmanto savu ietekmi mazumtirdzniecības tirgū un izvirza pārstrādātājiem prasības, kuru izpilde ietekmē ne tikai viņu, bet arī pārējo ķēdes dalībnieku turpmāko darbību. Tā, piemēram, kāds citvalsts lielveikalu tīkls, kas darbojas arī Latvijā, pieprasa gaļas produktu ražotājiem 12% papildus atlaides līdztekus jau esošajām. Nav grūti aplēst, ka gaļas produktu ražotājiem šādā gadījumā maksātnespēja būtu tikai laika jautājums!

Latvijā šad un tad izskan neapmierinātība par pārtikas cenām lielveikalos. Tiek salīdzinātas līdzīgas pārtikas preču grupas šeit un citās valstīs, tiek pētīts, cik procentuāli lielu izdevumu daļu veido pārtika iedzīvotāju kopējā izdevumu struktūrā utt. Metodoloģijas ir dažādas, taču nereti tieši pārtikas ražotāji ir tie, kuri saņem lielu daļu kritikas, jo viņi nosakot preces bāzes cenu, savukārt lielveikalu ķēdes ir it kā tikai starpnieki starp ražotāju un patērētāju, kuri teorētiski nevarētu būt tie, kas veido būtisko pārtikas cenu sadārdzinājumu. Bet!..

Konkurences padome(KP) 2007.gada 4.septembrī pieņēmusi lēmumu atļaut apvienošanos, kas paredzēta Ahlsell AB iegūstot izšķirošu ietekmi SIA Profs Latvija, liecina padomes sniegtā informācija medijiem.

Izvērtējot situāciju, KP secinājusi, ka SIA Profs Latvija elektroinstalācijas materiālu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgū neatrodas dominējošā stāvoklī, kā arī uzņēmuma kopējā tirgus daļa gan vairumtirdzniecības tirgū, gan mazumtirdzniecības tirgū nepārsniedz 40%. Apvienošanās rezultātā nemainās tirgus dalībnieku skaits konkrētajos tirgos, bet mainās tikai viena tirgus dalībnieka īpašnieks un Ahlsell AB, iegūstot SIA Profs Latvija kapitāla daļas, neiegūst un nenostiprina dominējošo stāvokli konkrētajos tirgos.

KP uzskata, ka apvienošanās veicinās attīstību jaunu tirdzniecības centru izveidei Latvijā, sekmējot jaunu tirdzniecības centru izveidi citās pilsētās.

Konkurences padome(KP) 2007.gada 4.septembrī pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, kas paredzēta Ahlsell AB iegūstot izšķirošu ietekmi SIA "Profs Latvija".

Izvērtējot situāciju, KP secināja, ka SIA "Profs Latvija" elektroinstalācijas materiālu vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības tirgū neatrodas dominējošā stāvoklī, kā arī uzņēmuma kopējā tirgus daļa gan vairumtirdzniecības tirgū, gan mazumtirdzniecības tirgū nepārsniedz 40%. Apvienošanās rezultātā nemainās tirgus dalībnieku skaits konkrētajos tirgos, bet mainās tikai viena tirgus dalībnieka īpašnieks un Ahlsell AB, iegūstot SIA "Profs Latvija" kapitāla daļas, neiegūst un nenostiprina dominējošo stāvokli konkrētajos tirgos.

KP uzskata, ka apvienošanās veicinās attīstību jaunu tirdzniecības centru izveidei Latvijā, sekmējot jaunas tirdzniecības centru izveidi citās pilsētās.

Līdz martam iecerēts pabeigt SIA Profs Latvija likvidācijas procesu, un tajā laikā plānots arī rosināt parādnieku maksātnespējas, Db pavēstīja uzņēmuma pārstāvji.

Patreiz uzņēmums aktīvi strādā ar parādniekiem un tiek izsūtīti pirmstiesas brīdinājumi. Februāra vidū, iespējams, tiks ierosināti vairāki maksātnespējas procesi uzņēmumiem, kas nespēj norēķināties par PROFĀ iegādāto preci, pavēstīja SIA Profs Latvija likvidatore Tīna Lūse. Tie galvenokārt ir uzņēmumi, kas nodarbojas ar celtniecību un būvmateriālu tirdzniecību.Pašlaik veikalā notiek pēdējā izpārdošana pirms slēgšanas.

SIA Profs Latvija bija lielākais vairuma un mazumtirdzniecības uzņēmums, kas Latvijā tirgoja elektroinstalācijas, santehnikas, apgaismes un ventilācijas materiālus. SIA Profs Latvija tika izveidots 2001.gadā.

Kopš Profs Latvija likvidācijas sākuma tiesa pret uzņēmuma parādniekiem ierosinājusi jau 14 maksātnespējas lietas un divos gadījumos parādnieki pasludināti par maksātnespējīgiem.

Vēl aptuveni tikpat daudz lietas tiks nodotas tiesai tuvāko 2 nedēļu laikā, kas diemžēl liecina par to, ka daļa parādu var izrādīties neatgūstami, informēja Profs Latvija likvidatore Tīna Lūse.

Maksātnespējas procesa ierosināšanas mērķis gan nav parāda atgūšana, un tā tiek veikta vienīgi tad, ja parādnieks jau ilgstoši ir ignorējis brīdinājumus par parādu apmaksu, kas nepārprotami norāda uz maksātspējas problēmām. Tomēr bieži izrādās, ka attiecīgie parādnieki vienkārši ir vieglprātīgi izturējušies pret savām saistībām, neapzinoties, kādas sekas var būt parāda savlaicīgai nesamaksāšanai. Ja tiesa ir ierosinājusi lietu pret parādnieku, prasības iesniedzējs to vairs nevar atsaukt, šadā gadījumā parādniekam tiesā jāpierāda, ka tas nav maksātnespējīgs.

Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš ir nosūtījis atklātu vēstuli finanšu ministram un Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektorei ar jautājumiem par īstenotiem pārtikas lielveikalu tīklu nodokļu nomaksas kontroles pasākumiem, to transferta cenu politiku, izmaksātiem bonusiem un pelņas novirzīšanu uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Turpinājumā - atklātās vēstules pilns teksts:

Godātais finanšu ministr!

Godātā Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore!

Saeima nupat ir pieņēmusi Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu. Pēc vairāk nekā piecu gadu ilgām debatēm likumdevējs beidzot ir izlēmis sargāt ražotājus un piegādātājus no līdzšinējās negodīgās mazumtirdzniecības ķēžu - lielveikalu komercprakses.

Kā zināms, pēdējās desmitgades norises ir veicinājušas pārtikas apgādes ķēžu strukturālas pārmaiņas visā Eiropas Savienībā un palielinājušas lielveikalu ķēžu koncentrāciju, sadalot šo tirgu starp atsevišķiem dalībniekiem.

Tāpat prakse liecina, ka būtiski ir ierobežotas ražotāju tiesības panākt sev izdevīgus nosacījumus, lai rastu vietu kāda mazumtirdzniecības veikala plauktos. Tādējādi lielveikalu tīkli nu jau var diktēt, kuriem ražotājiem Latvijā būt un kuriem - bankrotēt. Turklāt arī tādas likumdošanas iniciatīvas kā, piemēram, pievienotās vērtības nodokļa samazināšana pārtikai kļūst neefektīvas tieši lielveikalu tīklu uzcenojuma politikas dēļ.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.

Lejupslīde būvniecības nozarē nav gājusi garām arī būvmateriālu tirgotājiem, un daļa no tiem šogad jau veikalus slēguši.

Db novēroja, ka slēgti ir visi uzņēmuma SIA Arana būvmateriālu veikali SIMS, kas bija neliels, taču viens no vecākajiem tirgotājiem. Uzņēmumā Db atzina, ka visi veikali ir slēgti, taču no plašākiem komentāriem atteicās. Savukārt ar uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Agri Upīti Db sazināties neizdevās. Arana ar būvmateriālu tirdzniecību nodarbojās jau kopš 1997. gada. Jāatzīmē, ka izmaiņas skārušas ne tikai mazākos būvmateriālu tirgotājus, bet arī lielākus tīklus, piemēram, Nelss, Profs Latvija, K-Rauta un Tapro (pieder SIA Tapeks). Nesen slēgts arī Nelss būvmateriālu veikals Deglava ielā, bet vēl iepriekš Nelss slēdza veikalu Jelgavā, kas bija nerentabls. Iepriekš (10.04.) Db aptaujātie uzņēmēji — SIA Nelss un SIA Profs Latvija atzina, ka būvmateriālu preču apgrozījuma krituma dēļ veikali kļūst nerentabli un tos ir izdevīgāk slēgt nekā gaidīt labākus laikus. Db jau ziņoja (26.02.), ka arī Profs Latvija zemās veikala rentabilitātes dēļ pēc dažu mēnešu darba slēdzis būvmateriālu veikalu Daugavpilī.

Pieprasījums pēc mājokļa iegādes reģionos ir nemainīgi augsts, liecina Swedbank dati.

Tā pērn 30% no visiem izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem bija mājokļu iegādei vai būvniecībai reģionos, kas ir par pieciem procentpunktiem vairāk, nekā 2022.gadā. Visvairāk kredītu izsniegti Jelgavas, Ogres, Liepājas un Valmieras novados, kamēr viszemākā aktivitāte vērojama Latgalē. Kopumā mājokļu iegādei reģionos pērn izsniegti 80 miljoni eiro, un vidējā aizdevuma summa sasniedz 65 tūkstošus eiro.

Lielākās aizdevumu summas vērojamas Vidzemē, kur tās sasniedz 79 tūkstošus eiro, kas ir pielīdzināma vidējai aizdevuma summai par dzīvokļa iegādi Rīgā. Tam seko Zemgale, kur vidējā aizdevuma summa mājokļa iegādei pērn bija 60 tūkstoši eiro, un Kurzeme ar 58 tūkstošiem eiro. Savukārt Latgalē mājokļa iegāde bijusi vislētākā – iedzīvotāji aizņēmušies vidēji 42 tūkstošus eiro.

Lielveikali svētdienās strādā, jo iedzīvotāji vēlas iepirkties, bet to slēgšana nedēļas pēdējā dienā radīs ievērojamas neērtības – garākas rindas pie kasēm darba dienu vakaros un sestdienās, uzskata lielveikalu pārstāvji.

Ar rosinājumu svētdienās noteikt lielveikalu darbības ierobežojumus, nācis klajā Saeimas deputāts Viktors Valainis. Sarunā ar Latvijas Radio viņš skaidroja, ka Latvijā par ģimenes vērtībām runā, taču nenodrošina iespējas tās vairot. Ļoti bieži ģimenes brīvo laiku pavada lielveikalos, tur tiek rīkoti pat koncerti. Neesot iespējamas arī ģimenes pasēdēšanas kopīgā gaisotnē, jo kādam no ģimenes locekļiem ir jāstrādā lielveikalā.

Maxima šādu ieceri vērtē krasi negatīvi, jo lielveikalu slēgšana svētdienās radītu ievērojamas neērtības iedzīvotājiem. «Varbūt kādam politiķim tas patiešām varētu būt pārsteigums, ka parastajiem cilvēkiem Latvijā darbadienās ir jāstrādā, turklāt cītīgi, tāpēc daudziem brīvdienas ir teju vienīgā iespēja nokļūt lielveikalā, lai nopirktu pārtiku un citu nepieciešamo,» Db.lv sacīja Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš. Tāpēc, ja politiķi liegs iespēju svētdienās doties uz lielveikalu, iedzīvotājiem tas neizbēgami nozīmēšot garākas rindas pie kasēm darbadienu vakaros un sestdienās, norādīja Maxima pārstāvis.

Lielveikali Latvijā gandrīz pilnībā ir iznīcinājuši mazos ģimenes veikaliņus un turpina nodarboties ar ražotāju diktātu. Viens no ražotājus iznīcinošiem faktoriem ir lielveikalu preču zīmju politika. Taču paši lielveikali noliedz savu vainu tirgus kropļošanā.

«Piemēram, jūs ražojat limonādi vai sulu ar savu preču zīmi un RIMI jums saka – jūsu sulu mēs ņemsim, bet jums viņa jāražo zem mūsu preču zīmes, bet pēc gada pasaka – man ir labāks, lētāks ražotājs Polijā un viņš tagad man ražos. Kā rezultātā tu esi ārā no veikala un pazaudējis savu preču zīmi,» sarunā ar Latvijas Radio 1 skaidro Latvijas pārtikas uzņēmēju federācijas padomes priekšsēdētājs Didzis Šmits.

Tā pat lielveikali nodarbojas ar dažādu papildus maksu iekasēšanu. «Par to kurā vietā veikalā [izvietota prece] - vai augšējā plauktā vai apakšējā plauktā, tuvāk vai tālāk, prasa papildus maksu. Jums var pieprasīt atlaidi attiecībā pret apgrozījumu. Ja jums ir labā prece un iet labāk – tad jums ir jāmaksā vairāk par to veikalam,» turpina D. Šmits.

Savs bizness daudziem šķiet vilinoša iespēja, kā pelnīt iztiku, vienlaikus esot noteicējam par savu laiku.

Netrūkst to, kuri izvēlas biznesu uzsākt lielās pilsētās, un tas ir saprotams – vieglāk sasniedzami klienti, lielāks apgrozījums utt. Uzņēmējdarbība reģionos nenoliedzami prasa gan misijas apziņu, gan patriotismu, jo līdz šim reģioni ir bijusi izaicinoša vide uzņēmējiem, kur tikai ar lielu entuziasmu apveltīti cilvēki ir gatavi īstenot savas idejas.

Lielākā daļa izvēlas vieglāko ceļu – pārcelties uz Rīgu un veidot uzņēmumu tur vai atstāt Latviju un sākt uzņēmējdarbību citā valstī. Taču reģionos biznesa potenciāls ir pietiekams, par ko liecina arī “Narvesen” franšīzes ņēmēju pieredze. Cits jautājums – vai ir pieejama atbilstoša infrastruktūra un vietējo pašvaldību atbalsts.

Šā gada jūnijā Vecrīgā, pie Doma laukuma tiks atvērta viesnīca Dome Hotel & SPA, kuras izveidē un ēkas rekonstrukcijā ieguldīti ap 2.5 milj. latu.

Tajā būs 15 eleganti luksusa numuri. Kopā ar viesnīcu tiks atvērts arī SPA centrs ar austrumu masāžām, frizētavu un tvaika pirti, saunu un terasi ēkas augšstāvā ar skatu uz Doma baznīcu.

Dome Hotel & SPA īpašnieks ir SIA Baltijas dizaina viesnīcas, kas dibināta 2004.gadā. Uzņēmums plāno izvērst viesnīcu biznesu Austrumeiropā, orientējoties galvenokārt uz t.s. boutique jeb salonviesnīcu nišu. Dome Hotel & SPA būs uzņēmuma pirmā viesnīca.

Ēkā ir saglabātas visas vēsturiski vērtīgās lietas – 18.gs. sienu gleznojumi, koka kāpnes, podiņu krāsnis, durvis un logi. Speciāli telpiski risinājumi nodrošina dienasgaismu visās viesu uzņemšanas telpās.

Daudzi Latvijas pārtikas ražotāji dzīvo ilūzijās par sadarbību ar lielveikalu ķēdēm, norāda graudu pārstrādes uzņēmuma Rīgas dzirnavnieks ģenerāldirektors Sandis Jansons.

«Ekonomiskā krīze piespieda lielveikalus nopietni domāt, kā noturēt pircējus, tāpēc tie samazināja savus izcenojumus un padarīja efektīvāku savu darbību. Pēdējā laikā aktīvi darbojusies arī Konkurences padome, tādējādi lielveikalu ķēdes zināmos rāmjos ielikušas arī valsts institūcijas. Es pašlaik nevēlos kādam mest acīs mēslus. Katram uzņēmumam tomēr ir savs bizness, un katrs uzņēmums rīkojas, kā uzskata par vajadzīgu. Labi, tas, piemēram, uzliek 30% uzcenojumu, bet, ja patērētājs šo produktu pērk, šāds uzcenojums var arī palikt,» pastāstīja Jansons.

Pēc viņa teiktā, daudziem piegādātājiem bieži vien lielākās problēmas rada kļūdas pieņēmumos un aprēķinos. «Daudzi joprojām dzīvo dīvainās ilūzijās – ja es šogad piegādāšu veikaliem preci, ciešot zaudējumus, es iekarošu tirgu, un veikalu ķēde tirgos tikai manu produkciju, jo būs pret mani lojāla. Tā nav. Ja vienu mēnesi veikals iepirks preci, kuru ražotājs pārdod zem pašizmaksas, tas lielveikalam nebūt netraucē nākamajā mēnesī atrast citu piegādātāju, kurš preci gatavs tirgot zem pašizmaksas. Tāpēc abām pusēm jāseko līdzi, lai sadarbība būtu abpusēji izdevīga,» norādīja uzņēmuma vadītājs.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

2009. gads iezīmēja lūzuma punktu pasaules ekonomiskajā attīstībā. Ja vēl gada sākumā vairums analītiķu un ekspertu paredzēja strauju izaugsmes samazināšanos un vispasaules finanšu sistēmas drīzu sabrukumu, tad jau gada otrajā pusē, par spīti prognozēm un pārsteigumu ekspertiem, parādījās pirmie ekonomiskās izaugsmes iedīgļi un finanšu tirgu noskaņojums tikpat strauji (un tikpat neracionāli kā iepriekš) mainījās uz pretējo pusi.

Kādi tad bijuši 2009. gada būtiskākie notikumi un ko mums sagaidīt 2010.gadā?

Būtiskāko notikumu TOP 5

1. Valdības iegulda miljardus pasaules ekonomikā

Svarīgākie darbi tika paveikti jau pašā gada sākumā, kad pasaules vadošo valstu valdības, mācoties no pagātnes kļūdām, spēja vienoties un operatīvi reaģēt, lai ieguldītu savu valstu tautsaimniecībā miljardiem lielus līdzekļus, glābjot ekonomikas no pilnīga sabrukuma. Lai arī tā rezultātā budžeta deficīti daudzās valstīs ir pārsnieguši 10%, šis solis ļāvis apstādināt pasaules ekonomikas brīvo kritienu un viennozīmīgi stiprinājis globālo finanšu sistēmu. Protams, ka, lielā mērā, šāda «glābšana» veikta uz nākotnes izaugsmes rēķina. Jau 2010., un vēl lielākā mērā 2011. gadā, un arī tālākajos gados, vairums attīstīto valstu valdībām nāksies «samaksāt» par krīzes sekām, samazinot valdību izdevumus un ceļot nodokļus, lai savestu valsts finanses kārtībā. Tas, savukārt nozīmē, ka pēc atkopšanās ekonomiskā izaugsme visticamāk būs vājāka kā piedzīvots iepriekšējos gados.