Līdz ar pirmā sniega uzsnigšanu un Ziemassvētku tuvošanos uzvaras gājienu piedzīvo karstie ziemas dzērieni – karstvīns, dažādi silto sulu dzērieni un kokteiļi, kā arī alus, kura garšas buķete liek domāt nevis par svelmīgu vasaras dienu, bet sniegotu ziemu.

Lai gan karstvīna dzeršanas tradīcijas pirmsākumi meklējami Vācijā, arī pie mums tā pēdējo gadu laikā sākusi iesakņoties. Teju katrā bārā, kafejnīcā vai restorānā ziemas mēnešos iespējams tikt pie kūpoša karstā dzēriena, jo bārmeņi aizvien izdomā jaunas receptes, kas ļauj apmeklētājiem izbaudīt jaunas garšas nianses. Arī ražotāji nesēž, rokas klēpī salikuši. Latvijā tiek darināts gan karstvīns, gan alus, kas īpaši piestāv ziemas sezonai. Veikalu plauktos atrodami arī vairāki bezalkoholiskie silto sulu dzērienu veidi. DB aptaujātie kafejnīcu pārstāvji atzīst, ka karsto dzērienu pieprasījuma palielinājums ir cieši saistīts ar pirmā sniega parādīšanos un, protams, gaidāmajiem ziemas saulgriežiem. Savukārt ražotājiem sezonālā produkta piedāvāšana ļauj palielināt apgrozījumu un nopelnīt arī laikā, kad pircējiem kāre pēc aukstajiem atspirdzinošajiem dzērieniem ir krietni samazinājusies.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijas iedzīvotāji savus ēdienus vairs nebaidās bagātināt ar dažādām garšvielām; to tirgus vērtējams kā augošs, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Garšvielu piedāvājumam ir tendence palielināties, cilvēki ar tām iepazīstas, tāpēc to klāsts arvien palielinās. Turklāt ir pieejamas arvien kvalitatīvākas garšvielas, un cilvēki māk tās pareizi uzglabāt, spriež pavārs Mārtiņš Sirmais, garšvielu līnijas Sirmais & Dreibants līdzautors. Viņa skatījumā, garšas ziņā cilvēki kļūst inteliģentāki.

Ceļojumu garšas

Garšvielas iedalās piecās lielās grupās – universālās (dārzeņu maisījumi ar sāli), pipari, garšvielu maisījumi, tīrās garšvielas (piemēram, kanēlis, ingvera un paprikas pulveris) un garšaugi (piemēram, kaltēts rozmarīns, oregano, timiāns), skaidro Inga Auziņa, Santa Maria mārketinga vadītāja Baltijas valstīs. Baltijā pēdējo desmit gadu laikā universālo garšvielu pārdošanas apjoms krītas. Piemēram, šobrīd Igaunijā šī tipa garšvielu maisījumu lieto 9%, Lietuvā 15%, bet Latvijā 27% cilvēku. Lai arī Latvijā to lieto visvairāk, pēdējos gados ir piedzīvots kritums – vēl 2005. gadā šīs garšvielas lietoja 45% iedzīvotāju. «Tas nozīmē, ka cilvēki kļūst drošāki, gatavi izmantot jaunas garšas un savu ikdienas garšvielu plauktiņu papildina ar citām,» spriež I. Auziņa. Pēdējos gados pieaug cilvēku interese par etniskajām virtuvēm, populāras ir garšvielas suši, kā arī Āzijas valstu un Meksikas ēdienu pagatavošanai. Šis garšvielu segments piedzīvo strauju izaugsmi. «Lielā mērā tas saistīts ar to, ka cilvēki arvien vairāk ceļo, nogaršo jaunus ēdienus un uzzina par jaunām garšām,» vērtē I. Auziņa. SIA Silantro valdes locekle un garšvielu veikala SpiceHouse īpašniece Sandra Valdmane piebilst, ka Latvijā joprojām populāras ir Indijas virtuvei raksturīgās garšvielas, kā arī Taizemes, Marokas, Meksikas virtuvēs lietotās garšvielas. Arī mums tuvāku Eiropas tautu virtuves, piemēram, itāļu virtuves garšvielas joprojām esot lielā cieņā. «Mūs īpaši priecē novērojums, ka Latvijas iedzīvotāji kļuvuši zinošāki, arī prasīgāki un prot novērtēt kvalitatīvus un veselīgus produktus. Daudzi cilvēki ceļojot guvuši lielisku pieredzi un iepazinuši jaunas garšas nianses, tāpēc viņi meklē to autentisko etnisko garšu buķeti un garšvielas arī Latvijā,» saka S. Valdmane.

Baltijā joprojām vairums izvēlas tradicionālās garšvielas, tomēr visstraujāk aug tieši eksotisko garšvielu grupa – par 20–30% gadā

Tā intervijā DB stāsta Rainers Tammets (Rainer Tammet), garšvielu ražotāja Santa Maria AS vadītājs Baltijā. Igaunijā kompānija darbu sāka 1993. gadā. «Somijas uzņēmums Paulig izveidoja ražotni, kur lielākā daļa bija veltīta kafijas ražošanai un samērā maza daļa – garšvielām – bija tikai divas līnijas. Tagad situācija ir mainījusies un kafija Igaunijā vairs netiek ražota, un visa fabrika orientēta uz garšvielu biznesu,» stāsta R. Tammets. Santa Maria īpašnieki ražotni izveidojusi pilnīgi no jauna, nevis privatizējot/nopērkot kādu vietējo ražotāju. Jau pašā sākumā kompānija piedāvājusi samērā plašu garšvielu sortimentu – aptuveni 80 dažādus produktus, taču tagad to ir divas reizes vairāk – 180. Produktu klāstā līdztekus beramajām garšvielām ir arī marinādes u.c.

Lietuvas Telšu rajonā ir visi vajadzīgie apstākļi pazemes gāzes krātuves ierīkošanai, taču šāds projekts tiktu īstenots vienīgi tad, ja tuvāko gadu laikā tam atrastos pienācīgs finansējums un ja Lietuvai neizdotos vienoties ar Latviju par iespējām izmantot Inčukalna krātuvi, raksta Vz.lt.

Trešdien Lietuvas valdība slēgtā apspriedē iepazīstināta ar piecus gadus ilgušo izpētes darbu rezultātiem, kas liecina, ka Telšu rajona Sīderjos šādu krātuvi ierīkot var.

Tomēr premjerministrs Aļģirds Butkevičs licis saprast, ka pagaidām nevar pateikt, vai Sīderju projekts tiks attīstīts. «Latvija joprojām nav īstenojusi Eiropas Savienības (ES) Enerģētikas direktīvas Trešās paketes prasības un nav izvirzījusi skaidrus un nediskriminējošus noteikumus attiecībā uz trešās valsts pielaidi pie Inčukalna gāzes krātuves, tādēļ Lietuva paralēli apsver alternatīvu iespēju - glabāt gāzi Sīderjos, nodrošinoties ar pienācīgu ES finansiālo atbalstu un reģionālo partneru līdzdalību šādā projektā,» viņš uzsvēris.

Sakarā ar Latvijas Republikas proklamēšanas 98. gadadienas svinību pasākumiem 18. novembrī pilsētā ieviesīs satiksmes ierobežojumus.

No 17. novembra plkst. 18.00 līdz 18. novembrim plkst. 23.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi 11. novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai. Daļēji satiksmes ierobežojumi 11. novembra krastmalā tiks ieviesti jau no 17. novembra rīta. Savukārt transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt minētajā šajā ielas posmā būs liegts no 16. novembra plkst. 20.00.

No 17.novembra plkst. 18.00 līdz 18.novembra plkst. 23.00 slēgs transportlīdzekļu satiksmi Poļu gātē un Bīskapa gātē, posmā no 11.novembra krastmalas līdz ielai, kas atrodas paralēli 11.novembra krastmalai.

18.novembrī no plkst. 18.00 līdz plkst. 19.15 slēgs transportlīdzekļu satiksmi:

Uz Indiju braucu apmēram divas reizes gadā, tur pārstāvu Latvijas, kā arī vietējos Indijas māksliniekus

Iesaka Ivonna Veiherte, Galerija 21 direktore

Biznesa attīstības iedīgļi Indijā ir senāki. Pirmo reizi uz Indiju aizbraucu 2007.gadā, kad ļāvos draugu aicinājumam doties uz šo valsti, pat nezinot, ko tur darīsim. Mani interesē joga, taču ne tādā mērā, lai šāda iemesla dēļ turp dotos, par biznesa iespējām šajā valstī nemaz nerunājot. Pavadījām trīs nedēļas, bet brīdī, kad bija jādodas mājup, es saplēsu avio biļeti un teicu, ka Indijā uzkavēšos vēl kādu laiku, tad jau redzēs, cik ilgi. Vēlējos tur pabūt viena, iepazīt vietējo vidi. Toreiz apmetos Rišikešā, kur nodzīvoju sešas nedēļas. Tas bija labs pārbaudījums, un pēc tam man radās iespēja Indijā sākt aktivitātes mākslas jomā. Indieši ir pieraduši pie eiropiešieiem, pratuši sadzīvot ar angļu kolonistiem. Viņi visi runā angliski un kopumā iebraucējiem ir atvērti. Sāku braukt uz mākslas mesēm un pārstāvēt latviešu māksliniekus Indijā, bet tad sapratu, ka būtu interesanti un pat vairāk vērts Indijā sadarboties ar viņu vietējiem māksliniekiem, jo katrā valstī jau vairāk turas pie savējiem. Sākotnēji, lai to darītu (un pat, iespējams, tādēļ, lai būtu iemesls doties profesionāli izaicinošā ceļojumā), viena pati divos mēnešos apmeklēju gandrīz vai visas Indijas pilsētas, kurās kaut kas notiek saistībā ar mūsdienu mākslu. Protams, man bija rekomendācijas un sagatavoti kontakti, lai tiktu tur uzņemta, bet neslinkoju atrast citus. Tas bija vērtīgi! Fiziski tas nebija viegli, jo katrā vietā iznāca uzkavēties ļoti neilgi. Kopumā papildināju priekšstatu par šo sfēru un tagad zinu gandrīz vai visus tirgus spēlētājus, Indijas laikmetīgās mākslas stiprās un vājās puses, jo mana pieredze mākslas jomā ļauj saskatīt arī reālās perspektīvas. Tagad vairākus gadus uz Indiju braucu caurmērā divas reizes gadā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Valmiermuižas alus saimnieks Aigars Ruņģis:

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Mana vectēva, tēva dzimtā puse ir Valmiera, tādēļ neredzu labāku vietu plašajā pasaulē, kur veidot saimniecību, kā savā dzimtajā pusē, kur sirds sitas visstraujāk un saknes spēku dod. Mūsu senčiem alum bija ierādīta goda vieta svinībās. Alus tiek daudzināts tautasdziesmās un latviešu ticējumos. Tādēļ vēlos šodien atgriezt alu uz latviešu svētku galda līdzās vīnam un konjakam.

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

StockPot turpina iepriecināt asu ēdienu cienītājus, neaizmirstot par veģetāriešiem un vegāniem; drīzumā cer piedāvāt savu garšvielu līniju.

Biznesu pirms divarpus gadiem Linda un Ričards Džonsoni sāka divatā. Toreiz Ričards DB uzsvēra, ka algos darbiniekus vien tad, kad varēs to finansiāli atļauties. Tagad uzņēmumā bez Ričarda un Lindas strādā vēl četri pilna laika darbinieki.

Uzņēmums savā komandā izvēlas neprofesionāļus. «Nevēlos algot kādu šefpavāru, gribu, lai darbinieki strādātu mūsu stilā, lai ēdiens garšotu tā, kā pie mums ierasts, nevis taptu pēc kāda cita recepšu grāmatas,» saka Ričards, vienlaikus atzīstot, ka šāda pieeja biznesam prasa daudz darba, lai cilvēkus apmācītu.

Būs garšvielas

Pusdienlaikā StockPot vienmēr ir rinda. Kāds ir noslēpums, ka te vienmēr ir cilvēki? Ričards nosmej, ka tas tik tiešām ir noslēpums. Viņš uzskata, ka liela nozīme ir pareizajai vietai– šis bistro atrodas pie vecās Ģertrūdes baznīcas, apkārt ir daudz biroju. «Mēs apskatījām daudzas vietas, līdz izvēlējāmies šo,» piebilst Linda. Viņas vīrs uzsver, ka kvalitātei jābūt noturīgai, tā nevar mainīties dienu no dienas, ēdienam vienmēr jābūt vienādi labam. Turklāt šajā biznesā ārkārtīgi liela nozīme ir higiēnai – rokas jāmazgā visu laiku – gan pēc viena produktu veida sagriešanas, gan pēc klienta šķīvja aiznešanas utt.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Salīdzinoši nesen publiskajā telpā izskanēja ziņa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir izsniegusi pirmo licenci elektroniskās naudas iestādes darbībai (1). Savukārt, pēc šīs ziņas publiskošanas sekoja asa sabiedrības reakcija digitālajos medijos komentāru sadaļā, uzsverot, ka šādām iestādēm uzticēties nedrīkst, jo ieguldītā nauda tiks pazaudēta. Tomēr norādāms, ka šādai reakcijai nav pamata, jo būtiski ir nošķirt elektronisko naudu no virtuālās naudas, kuras lietošanas sekas saistāmas ar dažādiem riskiem. Līdz ar to, izprotot atšķirību starp elektronisko naudu un virtuālo naudu, ir iespēja sevi pasargāt no reālu naudas līdzekļu pazaudēšanas.

Elektroniskās naudas statusu un tās emitentu darbību regulē Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums (turpmāk – Likums). Līdz ar to elektroniskās naudas emitenti ir pakļauti konkrētam normatīvajam regulējumam, kas nozīmē to, ka gadījumā, ja elektroniskās naudas emitents savā darbībā neievēro Likuma prasības un ir pārkāpis savu klientu tiesības, klientiem ir iespēja vērsties Likumā noteiktajā kārtībā vienā no divām valsts iestādēm savu tiesību un likumisko interešu aizsardzībai, proti, FKTK vai Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC), kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas ombudā.

Atbilstoši Likuma prasībām elektroniskajai naudai piemīt trīs pazīmes, ar kuru palīdzību iespējams identificēt un nošķirt elektronisko naudu no citiem norēķinu līdzekļiem:

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Jelgavnieki Gints un Ilze Kokoreviči savu ģimenes uzņēmumu «Vigare» nodibināja 2011. gadā, bet ar garšvielu ražošanu nodarbojas aptuveni trīs gadus, pavisam aktīvi – pēdējo pusotru gadu. Tagad viņi lepojas, ka piedāvājumā ir jau aptuveni 120 veidu garšvielu maisījumi, vēsta reģionālais laikraksts Zemgales Ziņas.

«Godīgi sakot, veikalos nav pārāk plašs garšvielu maisījumu piedāvājums, tāpēc arī nonācām pie idejas tādus ražot,» atzīst Gints, skaidrojot, ka viņu mērķis bijis radīt tādas ēdienu piedevas, kas būtu dabiskas – bez ķīmiskiem piejaukumiem, krāsvielām, konservantiem. Tas, ka lielie ražotāji mēdz garšvielu maisījumus papildināt ar visām iepriekš minētajām lietām, visticamāk, nevienam nav noslēpums, bet, izrādās, arī dabiski kaltētie augi nereti tiekot iekrāsoti, lai glabājoties saimnieču plauktos nekļūtu neapetelīgi un bezkrāsaini. Gints stāsta: «Dabisks garšaugu maisījums caurspīdīgā traukā, stāvot saulē, pāris mēnešu laikā izbalē, paliek gluži kā siens. Toties dažādu lielražotāju maisījumi krāsu saglabā.»

1887. gadā Viljama Granta dibinātā viskija kompānija vēl aizvien ir viņa ģimenes rokās un dzēriena popularizēšanai pasaulē par savu globālo vēstnieku tā ir nolīgusi ilggadējo nozares žurnāla Whisky Magazine redaktoru Robu Alansonu. Par vienu no savas misijas uzdevumiem viņš saka – «garšas izglītotājs».

Vai atceraties pirmo reizi, kad pagaršojāt viskiju?

Legāli vai nelegāli?

Pirmo.

Jā, atceros.

Es arī. Un mana reakcija bija – «‘dritvai micīt»!

Man bija līdzīgi. Neatceros, kas tas par viskiju bija, jo mans tētis ir skots, bet mamma – īriete, tāpēc mājās vienmēr ir bijis visādu veidu viskijs. Taču mans pirmais legāli dzertais viskijs 16 gadu vecumā bija četrpadsmitgadīgs Oban.

16 gados?

Tas Lielbritānijā ir legālais vecums, kad drīkst iedzert kopā ar vecākiem, ja tas notiek maltītes laikā. Mums ir savdabīgi likumi. Pats pirkt drīkst tikai no 18.

Latvijas iedzīvotāji ir konservatīvi un plašajā sulu klāstā visbiežāk roku stiepj pēc apelsīnu, ābolu vai tomātu sulas, tomēr tas nebaida ražotājus piedāvāt jaunas garšas un produktus.

Eiropā vidēji viens iedzīvotājs izdzer 19 litrus sulas gadā, Latvijā un Lietuvā - apmēram 14 litrus sulas, bet kaimiņvalstī Igaunijā – 25 litrus. Arī garšu ziņā ir manāmas atšķirības, piemēram, igauņiem labāk garšo dažādu ogu sulas, bet Latvijā pēdējos gados nav mainījies populārāko sulu tops un iecienītākās ir apelsīnu, tomātu, ābolu un multiaugļu sulas.

Saskaņā ar biedrības 5 dienā un GFK veikto aptauju, 60% iedzīvotāju savā ikdienas ēdienkartē par maz iekļauj augļus un dārzeņus. Tādēļ SIA Cido Grupa šogad uzsāka ražot jaunas dārzeņu un augļu sulas Veggie ar biešu vai ķirbju garšu, attīstot jaunu kategoriju sulu klāstā. Cido grupas pārstāve Inese Lielpinka uzsver, ka dārzeņu un augļu sulu kombinācija ir jauna niša Latvijas tirgum, bet ārvalstīs šis strauji augošais segments iemanto arvien lielāku popularitāti līdz ar izpratnes par veselīgu uzturu palielināšanos. «Jaunums ir arī sulu iepakojuma izmērs. Esam sākuši ražot sulas 0,5 litru iepakojumā, bet ūdeni sākuši pildīt 0,7 litru pudelēs. Šie izmēri ir kļuvuši iecienīti. Ik gadus investējam ražošanas attīstībā, pērn ieguldījām 1,1 milj. eiro un daļa no tā tika novirzīta jauno iepakojuma veidu īstenošanai,» stāsta Cido grupa pārstāve.

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas paredz mainīt aizsargjoslas platumu gar virszemes ūdensobjektiem, kur aizliegts lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, informē ZM.

Grozījumi paredz noteikt divus metrus platu joslu gar virszemes ūdensobjektiem un vienu metru platu joslu gar pašvaldību nozīmes koplietošanas, koplietošanas un viena īpašuma novadgrāvi, kuru nedrīkst apstrādāt un kurā nav atļauts audzēt lauksaimniecības kultūraugus un lietot mēslošanas līdzekļus un augu aizsardzības līdzekļus.

Šobrīd likumā noteikts, ka augu aizsardzības līdzekļi tiek lietoti, ievērojot marķējumā norādīto attālumu līdz virszemes ūdensobjektam. Ja marķējumā nav norādes par lietošanas attālumu līdz virszemes ūdensobjektiem, augu aizsardzības līdzekli nav atļauts lietot 10 metru platā joslā gar virszemes ūdensobjektu. Izmaiņas likumā paredz aizliegumu lietot jebkuru augu aizsardzības līdzekli neatkarīgi no marķējuma divu metru platā joslā gar virszemes ūdensobjektiem un vienu metru platā joslā gar novadgrāvjiem.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Lai sagatavotos valsts svētku pasākumiem, Rīgā šodien noteikti satiksmes ierobežojumi, informēja pašvaldībā.

Šovakar slēgs satiksmi 11.novembra krastmalas un Eksporta ielas posmā.

No plkst.16 līdz sestdienas, 18.novembra, plkst.18 transportlīdzekļu satiksmi slēgs 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, kā arī Eksporta ielas posmā no Elizabetes ielas līdz 11.novembra krastmalai.

Savukārt no plkst.21 līdz NBS vienību militārās parādes ģenerālmēģinājuma beigām nepieciešamības gadījumā transportlīdzekļu satiksmi slēgs Ģenerāla Radziņa krastmalā un Krasta ielas posmā no Jēzusbaznīcas ielas līdz apgriešanās vietai pie tirdzniecības centra "Mols".

Šodien no plkst.8 līdz 16 transportlīdzekļu satiksmi ierobežos un nepieciešamības gadījumā slēgs 11.novembra krastmalā, labajā malējā braukšanas joslā, 150 metru garā posmā no Miesnieku ielas virzienā uz Poļu gāti.

Iesaka Laila Vārtukapteine, Elvi Latvija komercdirektore: Gruzijā dzīvoju no 2006. līdz 2008. gadam, kad tur bijām iecerējuši attīstīt mazumtirdzniecības tīklu. Politiskās situācijas dēļ šajā valstī darbība tika pārtraukta. Kopš tā laika Gruzijā jau kā tūriste esmu atgriezusies divas reizes.

Pēdējos gados šī valsts attīstības ziņā ir spērusi milzīgus soļus uz priekšu; tūristiem tā ir kļuvusi saistošāka – pilsētās restaurētas ēkas un tilti, labiekārtoti parki, ir izbūvēti un atjaunoti ceļi, tostarp tie, kas ved kalnos. Tiesa, līdz ar šīm pārmaiņām Gruzija sākusi zaudēt autentiskumu, savu senatnes elpu, nedaudz sāk līdzināties rietumiem.

Kad turp braukt?

Vasarā Gruzijā ir liela svelme, tomēr augusts ir pateicīgs mēnesis, kad apmeklēt šo valsti, jo tad nobaudāms plašs augļu un dārzeņu klāsts, garšas ziņā tie krietni pārspēj mūsējos. Augustā ir arī vīnogu ražas laiks, tādēļ ir vērts doties uz Kahetiju, kur ir milzīgas vīnogulāju plantācijas. Vīnogu vākšana nav romantiska pastaiga pa lauku, tas ir fiziski smags darbs, turklāt plantācijā, kur vīnogulāji ir augstāki par cilvēka augumu, ir ļoti karsti – tur nevar sajust vēja pūsmu. Protams, to atsver gardo ogu nobaudīšana. Vīna darīšanai tiek audzētas speciālas vīnogu šķirnes, ogas ir ļoti saldas, šķiet pat pārcukurotas.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) faktiskajās cenās 2022. gadā bija 39.08 miljardi eiro. Tas raksturo Latvijas ekonomikas lielumu. Savukārt Latvijas ēnu ekonomikas lielums, saskaņā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā (SSE Riga) Ēnu ekonomikas indeksa pētījumu, pērn bija 26.5% no IKP. Pie tam, ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā turpina augt – 2016. gadā tas bija 20.7%.

Kā viens no biežāk minētiem ēnu ekonomikas cēloņiem Latvijā tiek minēts nedeklarētie skaidras naudas darījumi. Pie ēnu ekonomikas īpatsvara 26.5% apmērā, tas monetārā izteiksmē ir 10.36 miljardi eiro. Šī ir naudas masa, kas paliek ārpus Latvijas nodokļu sistēmas administrācijas uzraudzības. Tā rezultātā nesaņemtie nodokļu ieņēmumi valsts budžetā pie efektīvas nodokļu likmes 20% (IIN, UIN, kapitāla pieauguma nodoklis ir 20%, bet PVN – 21%) ik gadu sastāda vismaz ap diviem miljardiem eiro. Šī summa būtu svarīgs pienesums Latvijas kopbudžetam, lai varētu samazināt budžeta deficītu, Latvijas ārējo parādu un papildus iegūtu līdzekļus aizsardzības, veselības, izglītības un citu nozaru stiprināšanai.

Agrāk cilvēki dažos vārdos spēja raksturot to, kāda kafija viņiem garšo, bet šobrīd sabiedrība ir atvērusies jaunām garšām. Tā uzskata Andris Petkēvičs, Andrito kafijas grauzdētavas (SIA Andrito Coffee Roastery) vadītājs.

«Divarpus gadu laikā uzņēmums ir izaudzis, noteiktā lokā mūs pazīst. Domāju, to veicina tiešais kontakts, sadarbība, draudzēšanās. Mēs strādājam ļoti atklāti, bieži redzam mūsu klientus, stāstām par kafijas grauzdēšanu. Praktiski mums nav nekas tāds slēpjams un tas cilvēkiem vieš patīkamas emocijas un uzticamību, veicina pozitīvu un ilgstošu sadarbību,» viņš stāsta.

Uzņēmumam esot izdevies iekarot gan viesmīlības nozares profesionāļu, gan privātpersonu sirdis. Reizēm gan privātpersonas neesot īsti apmierinātas, ka kafiju nevar nopirkt tik daudzās tirdzniecības vietās, kā varētu vēlēties, taču tam ir būtisks iemesls. «Mēs no pašas pirmās dienas pieturamies pie principa, ka esam par svaigu kafiju, un joprojām tam sekojam. Kafija galvenokārt grauzdējam tikai pēc pasūtījuma un tad, kad ir nepieciešams kādam to likt galdā. Tāpēc joprojām mūsu kafiju mazumtirdzniecībā tik plaši pārstāvēta,» teic Andris.