Latvijas sporta sistēma ir sarežģīts politiskās varas, administratīvo procesu, federāciju interešu un infrastruktūras uzturētāju tīkls. Reālā ietekme bieži slēpjas nevis skaļākajos amatos, bet spējā virzīt lēmumus - politiskus, finansiālus, stratēģiskus vai institucionālus.

Sporta Avīze apkopoja 2025. gada ietekmīgākos cilvēkus Latvijas sporta varas struktūrā, balstoties ietekmē, pieejā resursiem un spējā noteikt spēles noteikumus sporta nozarei.

1. vieta - Dāvis Mārtiņš Daugavietis

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs - faktiskais sporta politikas virzītājs

Daugavietis šobrīd ir Latvijas sporta politikas centrālā persona. Formāli atbildīgs par sporta nozari kā Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs, viņš ir tas, kurš vada darba grupas, koordinē federācijas, izstrādā jaunos finansēšanas modeļus un uztur dialogu starp nozari un valdību.Politikas lēmumi, sporta budžeta sadalījums, prioritāšu noteikšana - tas viss ikdienā iet caur viņu. Šī loma nav tikai “administratīva”. Tā ir gan politiska, gan stratēģiska, padarot Daugavieti par cilvēku, kurš reāli nosaka virzienu, kādā attīstās Latvijas sporta sistēma.Viņa rokās ir gan ietekme, gan mandāts to īstenot.

Baltijā modernākā medicīniskā laboratorija SIA “Centrālā laboratorija” pagājušajā gadā laboratorisko pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošanā ieguldījusi 2,13 miljonus eiro.

Kopumā 2024.gadā izveidotas 17 jaunas filiāles jeb paraugu ņemšanas punkti visā Latvijā, ieguldīts jaunas automatizētas laboratorijas attīstībā Rīgā un arī jaunos medicīnisko analīžu veidos vēl precīzākai diagnostikai.

“Medicīniskie laboratoriskie izmeklējumi ir efektīvas diagnostikas un ārstēšanas pamats. Tieši tāpēc mēs no savas puses turpinām ieguldīt, lai laboratoriskie izmeklējumi būtu iedzīvotājiem pieejami iespējami tuvāk to dzīvesvietai vai ārstu praksēm, atvieglojot pacientu pieredzes ceļu un padarot to iespējami ērtāku. Līdztekus pieejamībai par savu mērķi esam izvirzījuši arī kvalitāti un inovācijas, lai gan pacientiem, gan ārstniecības personālam būtu pieeja jaunākajiem analīžu veidiem, kas palīdz efektīvāk diagnosticēt un precīzāk ārstēt,” norāda “Centrālās laboratorijas” valdes priekšsēdētāja Zane Kaktiņa.

Ilgtspēja un risku pārvaldība vairs nav tikai teorētiski jēdzieni. Eiropas Savienības direktīvas arvien vairāk pieprasa, lai uzņēmumi atskaitītos par savām darbībām, resursu izmantošanu un ietekmi uz vidi. Tas nozīmē, ka ar skaistiem vārdiem un reklāmas saukļiem nepietiek. Nepieciešamas zināšanas, prasmes un pārdomāta stratēģija.

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Mūžizglītības centrs piedāvā divas jaunas profesionālās pilnveides programmas – “Ilgtspējīga uzņēmējdarbība un mārketings” un “Uzņēmējdarbības vadīšana augsta riska un nenoteiktības apstākļos”.

Abas programmas veidotas ar mērķi sniegt gan teorētisku pamatu, gan praktisku rīku kopumu speciālistiem, lai viņi spētu orientēties mūsdienu mainīgajā biznesa vidē.

Par to, kāpēc šīs tēmas kļuvušas tik aktuālas un ko jaunās programmas sniegs dalībniekiem, stāsta RSU asociētā profesore Santa Bormane.

“Kā jūs raksturotu programmas “Ilgtspējīga uzņēmējdarbība un mārketings” būtību?”

Santa : Programmas kodols ir ilgtspēja. Tā vairs nav modes tendence, bet stratēģiska nepieciešamība, turklāt Eiropas Savienības regulējumi uzliek skaidrus pienākumus uzņēmumiem sagatavot ilgtspējas ziņojumus. Atkarībā no uzņēmuma lieluma ir noteikts laika rāmis jeb pārskata gadi, par kuriem uzņēmumiem būs jāsniedz ziņas. Nākotnē prasības attieksies arī uz vidējiem un mazajiem uzņēmumiem, un to mērķis ir saistīts ar uzņēmumu mudināšanu uzlabot ilgtspējas rādītājus.

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) ir uzsākusi tai piederošā nekustamā īpašuma Palasta ielā 3, Rīgā, atsavināšanas procesu.

Īpašums tiek pārdots izsolē ar augšupejošu soli, un tā norisināsies elektroniski līdz 5.decembra plkst.13:00.

Nekustamais īpašums atrodas Vecrīgā, izcilā atrašanās vietā netālu no Doma laukuma, taču nav reģistrēts kā arhitektūras vai kultūras piemineklis, līdz ar to ēkai nav noteikti izmantošanas vai pārbūves ierobežojumi.

1037 m² lielais zemesgabals ir pilnībā apbūvēts — uz tā atrodas arhitekta Heinriha Kārļa Emkes projektēta četru stāvu ēka, kas celta 19. gadsimta sākumā. Tai ir vairāk nekā 3700 m² un tā ilgstoši kalpojusi kā izglītības iestāde. Nekustamā īpašuma pārdošana ir daļa no universitātes ilgtermiņa attīstības stratēģijas, kas paredz efektīvu resursu pārvaldību, kā arī mācību un pētniecības infrastruktūras modernizāciju.

Veiksmīgais Eiropas čempionāts varētu palīdzēt nākotnes pasākumu rīkotājiem.

Šīgada Eiropas basketbola čempionāta tiešā ietekme uz ekonomiku bija 82,99 miljonu eiro apmērā, bet netiešā – 51,45 miljoni eiro, teikts Elmāra Kehra izstrādātajā turnīra ekonomiskās ietekmes ziņojumā.

Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss atzīst, ka izlases izcīnītā 12. vieta Eiropā nav tas, kas tika cerēts sportiskajā ziņā, tomēr izlases spēlētāji atstāja laukumā visus spēkus un, tikai pateicoties viņiem, mums bija iespēja piedzīvot šos svētkus. Tikmēr amatpersonas otrdien Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē pauda vienotu viedokli, ka nepieciešams pieņemt noteikumus, lai nākotnē šādus liela mēroga pasākumus Latvijā būtu vieglāk organizēt.

Uzņēmumu grupa “APF Holdings” (kotēta Nasdaq Riga First North: EGG), uzsāk jaunu investoru lojalitātes programmu.

Tā izstrādāta ar mērķi stiprināt uzņēmuma un tā ieguldītāju ilgtermiņa sadarbību, sniedzot praktisku pievienoto vērtību - iespēju tuvāk iepazīt uzņēmuma premium klases veselīgā uztura un inovāciju zīmolu “Fiteg2”.

Jurijs Adamovičs, “APF Holdings” dibinātājs un valdes priekšsēdētājs: “Tieši 10. oktobrī - Starptautiskajā Olu dienā - pirms diviem gadiem “APF Holdings” sāka savu publisko ceļu, kotējot akcijas biržā Nasdaq Riga. Šodien, šajā simboliskajā datumā, speram nākamo soli pretī akcionāriem, ieviešot investoru lojalitātes programmu - mūsu pateicību par uzticību un ieguldījumu uzņēmuma attīstībā. Kā zināms - ilgtspējīga pārtikas ražošana un izpratne par olas nozīmi sabalansētā uzturā ir mūsu pārliecības kodols. Bet ar “Fiteg²” mēs apliecinām, ka ola ir ne tikai pilnvērtīgs dabas produkts, bet arī iedvesma moderniem, veselību stiprinošiem risinājumiem. Tāpēc esmu pārliecināts, ka investori novērtēs jaunās programmas sniegtās priekšrocības un iespēju vistiešākajā veidā izgaršot, ko nozīmē būt daļai no “APF Holdings”.”

Katrs eiro, kas ieguldīts sporta infrastruktūrā, atgriežas sabiedrībā - nodokļos, darbavietās, cilvēku veselībā un valsts reputācijā. Tas ir ieguldījums nākotnē, nevis izmaksas. To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs (LNSC) valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.

Viņš norāda, ka sporta infrastruktūras pieejamības uzlabošana palīdz ne tikai profesionāliem sportistiem, bet dod iespēju ikvienam - arī bērniem, jauniešiem un amatieriem - nodarboties ar sportu, veicinot sabiedrības veselību un aktīvu dzīvesveidu.

2022. gada 27. septembrī Uzņēmumu reģistrā tika reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību Latvijas Nacionālais sporta centrs, apvienojot četras valsts kapitālsabiedrības – kultūras un sporta centru Daugavas stadions, bobsleja un kamaniņu trasi Sigulda, tenisa centru Lielupe un sporta centru Mežaparks. Šobrīd tām pievienojušās arī jaunuzceltā Komandu sporta spēļu halle un sporta bāze Kleisti. Kāpēc bija nepieciešams apvienot būtībā tik dažādas sporta bāzes?

Latvijā ir otrs augstākais reģistrēto C hepatīta gadījumu skaits Eiropā. Vienlaikus Latvijā atšķirībā no Lietuvas nav valsts skrīninga programmas, tāpēc daudzi C hepatīta gadījumi joprojām paliek neatklāti, jo slimībai visbiežāk ir raksturīga hroniska norise, kas pārsvarā norit bez simptomiem.

Lai veicinātu agrīnu diagnostiku, šī gada 12.novembrī Gremošanas slimību biedrība sadarbībā ar SIA “Centrālā laboratorija” organizē sociālu kampaņu "Atklāj. Rīkojies!", kurā iedzīvotāji bez maksas visās “Centrālās laboratorijas” filiālēs varēs veikt C hepatīta antivielu testu (anti-HCV) un feritīna analīzi.

"C hepatītu nereti dēvē par snaudošo slimību. Cilvēki bieži pat nenojauš, ka ir inficējušies, un tādējādi turpina inficēt citus. Vienīgais veids, kā pamanīt un laikus diagnosticēt C hepatītu, ir veikt analīzes. Šī infekcijas slimība var izraisīt arī citas veselības problēmas, piemēram, 2. tipa cukura diabētu vai vairogdziedzera darbības traucējumus. Tādēļ viens tests var pasargāt no vairākām slimībām un pat glābt dzīvību,” norāda Gremošanas slimību biedrības valdes priekšsēdētājs, ārsts gastroenterologs un internists Aleksejs Derovs, piebilstot, ka līdz pat 85% inficēšanās gadījumu attīstās hroniska C hepatīta infekcija, kuru neārstējot iespējamas nopietnas komplikācijas: aknu ciroze, mazspēja vai pat vēzis.

Ar diskusiju par Latvijas veselības aprūpes sistēmas nākotni, valsts finansējuma prioritātēm, zāļu un diagnostikas pieejamību, kā arī pacienta lomu, norisināsies konference “Veselības aprūpe budžeta krustcelēs: politika, resursi, pacients”. Tā notiks 12.septembrī no plkst. 10:00 līdz 14:30 Rīgas Tehniskās universitātes auditoriju mājā “Domus Auditorialis”, Zunda krastmalā 8.

Konference apvienos lēmējvaru, medicīnas un farmācijas jomas profesionāļus, viedokļu līderus, pētniekus un pacientu pārstāvjus, lai meklētu atbildi uz jautājumu – vai veselības aprūpe ir prioritāte tikai vārdos, vai arī to pierāda konkrēti politiskie lēmumi un rīcības plāni?

Konferenci atklās veselības ministrs Hosams Abu Meri, iepazīstinot ar veselības aprūpes prioritātēm 2026.gadā. Savukārt Eiropas Veselības apgādes asociācijas (European Healthcare Distribution Association) ģenerāldirektors Kaspers Ernests (Kasper Ernest) sniegs prezentāciju par aktuālajiem izaicinājumiem un risinājumiem medikamentu pieejamībā un apgādē Eiropā.

Saeima šodien tiesībsarga amatā apstiprināja Rīgas Stradiņa universitātes profesori, advokāti Karinu Palkovu.

Par Palkovu nobalsoja 71 deputāts no koalīcijas partijām, "Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības. Pret viņu balsoja 15 deputāti un divi deputāti atturējās. Noraidoši bija "Latvija pirmajā vietā" un "Stabilitātei" deputāti.

Palkova bija vienīgā kandidāte, kas bija pieteikta šim amatam.

Palkova ir zvērināta advokāte, kura specializējas medicīnas tiesībās. Viņa ir arī RSU Sociālo zinātņu fakultātes dekāne un vadošā pētniece. Palkova strādā arī kā veselības ministra ārštata padomniece ārstu un pacientu tiesību jautājumos.

Viņa iepriekš ir bijusi Jūrmalas domes Sabiedriskās padomes vadītāja. Šīs padomes mērķis ir sekmēt nevalstiskā sektora un pilsoniskās līdzdalības attīstību pilsētā.

Kas ir vērtīgāk – pasaules čempiona tituls pludmales volejbolā vai pasaules vicečempiona gods sporta karalienes vieglatlētikas disciplīnā?

Šāds jautājums nomocīja lielu daļu no jubilejas 30. Sporta Avīzes 50 ekspertu aptaujas dalībniekiem. Tomēr galu galā viņi samērā pārliecinoši par labākajām Latvijas sportā 2025. gadā pasludināja pludmales volejbolistes Tīnu Graudiņu un Anastasiju Samoilovu, otrajā vietā atstājot šķēpmetēju Aneti Sietiņu.

Savukārt par aizvadītā gada Latvijas labāko jauno sportistu eksperti jau trešo reizi četru gadu laikā atzina pludmales volejbolistu Kristianu Fokerotu.Sporta Avīzes tradicionālajā aptaujā jau apaļas trīs desmitgades tiek aptaujāts plašs ekspertu loks – amatpersonas, federāciju vadītāji, Latvijas vadošie uzņēmēji, bijušie sportisti, žurnālisti un arī žurnāla lasītāji.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklējis SIA “Centrālā laboratorija” nesen atklāto Baltijā modernāko laboratoriju Rīgā, Grēdu ielā 4a, kur septembra pirmajā nedēļā tika izpildīts jau miljonais analīžu nosūtījums.

Vizītes laikā prezidents kopā ar uzņēmuma vadību un nozares ekspertiem iepazinās ar laboratorijas darbību, jaunākajām tehnoloģijām medicīnisko analīžu jomā un laboratorisko izmeklējumu lielo nozīmi kopējā veselības aprūpes sistēmā.

Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi arī par tendencēm veselības nozarē, uzņēmuma nākotnes mērķiem un ieguldījumu sabiedrības veselībā, kā arī valsts noturībā.

Jaunā “Centrālās laboratorijas” automatizētā laboratorija, kuras izveidē investēti 4,2 miljoni eiro, ir viens no apjomīgākajiem privātā sektora ieguldījumiem Latvijas veselības aprūpes sistēmā pēdējo gadu laikā. Šīs investīcijas ir īpaši nozīmīgas, ņemot vērā, ka aptuveni 70-75% medicīnisko diagnožu un ārstēšanas lēmumu ir tieši atkarīgi no laboratorijas testu rezultātiem.

Daļa sporta objektu Latvijā arī nākotnē prasīs valsts finansējumu, uzskata Latvijas Nacionālā sporta centra (LNSC) valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.

Fragments no intervijas

Vai LNCS nošķir sporta objektus, kuros ieguldījumi atgriežas sabiedrībai, no tiem, kurus valsts uztur galvenokārt stratēģisku vai pat politisku iemeslu dēļ?

Es teikšu, ka uz visiem objektiem var skatīties no abām pusēm. Es pieļauju, ka politiskais konteksts ir domāts par Siguldas bobsleja un kamaniņu trasi. Ir skaidrs, ka neviena šāda veida trase pasaulē nekad nestrādās ar plusiem. Piemēram, Lillehammeres trase Norvēģijā saņem lielāku dotāciju nekā viss LNSC kopā. Arī nekur citur pasaulē trases nedarbojas kā biznesa objekti. Savukārt šos mīnusus mazina, piemēram, to pašu izklaides braucienu organizēšana. Tāpat no trases ēkas 6.stāva ir iespēja ieraudzīt skaistāko skatu uz Siguldu, un tas ir iecienīts tūrisma galamērķis. Līdz ar to, ja mēs par Siguldas trasi runājam ne tikai kā par sporta, bet arī kā par izklaides un tūrisma objektu, tad trases ārzemju braucēji vidēji gadā Latvijā pavada 6500 naktis, kas, pieņemot, ka vidēji viena sportista izdevumi par vienu pavadīto nakti ir 200 eiro, kopā veido ap 1,3 miljonu eiro gadā tiešo ekonomisko ietekmi. Tas ir, neskaitot trenerus un citu pavadošo personālu. Šī ekonomiskā ietekme atsver LNSC gada dotāciju, kas nākamajā gadā būs nedaudz vairāk par vienu miljonu eiro..

Latvijā jau ilgus gadus notiek diskusijas par jauna un mūsdienīga Nacionālā futbola stadiona nepieciešamību. Futbols ir sporta veids ar visplašāko iesaisti pasaulē, un arī Latvijā to spēlē un atbalsta desmitiem tūkstošu bērnu, jauniešu un pieaugušo.

Tomēr šobrīd Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurai nav sava nacionālā futbola stadiona.Latvijas Futbola federācija pēc publiska konkursa uzticējusi Baltijā lielākajam arhitektūras birojam SEP uzsākt Latvijas Nacionālā futbola stadiona (LNFS) koncepcijas izstrādi. Projekta izstrādē SEP kā partneri pieaicinājis arī Populous – vienu no pasaules vadošajiem stadionu arhitektūras un attīstības birojiem, kura pieredzē ir vairāk nekā 1400 projekti visā pasaulē, tostarp Vemblija stadions Londonā, Tottenham Hotspur stadionu komplekss, Olimpiskie stadioni Sidnejā un Londonā, un tas ļaus LNFS koncepcijai arī izveidot globālu un modernu dimensiju.Pašlaik koncepcija un izpētes rezultāti vēl ir apkopošanas stadijā, taču jau tagad ir skaidra virkne iemeslu, kāpēc šāds stadions ir vitāli nepieciešams Rīgai un Latvijai. SEP ir apkopojis 5 šādus iemeslus.

Latvijas valdība atbalstījusi jaunā Nacionālā futbola stadiona projekta turpināšanu, apliecinot, ka šis projekts ir nozīmīgs solis Latvijas sporta, ekonomikas un infrastruktūras attīstībā - projekts, kas iemieso ilgtspējīgas būvniecības, dizaina un sabiedriskās atbildības principus.

Projekta izpētes un konceptuālās izstrādes darbus veica arhitektūras birojs SEP kopā ar starptautisko stadionu konsultantu Populous, nosakot optimālo stadiona ietilpību – vismaz 15 000 skatītāju – un mērķi radīt daudzfunkcionālu, energoefektīvu infrastruktūru, kas kalpos ne tikai sportam, bet visai sabiedrībai.

Jaunais stadions nav tikai futbola laukums – savā ziņā tas būs nacionālās identitātes simbols, kas veicinās ne tikai sporta pieejamību, jauniešu iesaisti un veselīga dzīvesveida popularizēšanu, bet arī būs biznesa katalizators Rīgā. Futbols jau šobrīd ir pieejamākais sporta veids Latvijā, un ar jaunu, mūsdienīgu infrastruktūru šis potenciāls tikai pieaugs.

“Gudras investīcijas un mērķēti laboratoriskie izmeklējumi būtiski uzlabos veselības aprūpes iznākumu,” Dienas Biznesa konferencē “Veselības aprūpe budžeta krustcelēs” noslēdzot savu prezentāciju, sacīja Roche Diagnostics Baltics vadītājs Tomass Hofers (Thomas Höfer), kas arī izvirza diagnostikas centrālo nozīmi nākotnes veselības aprūpes sitēmā kopumā un ambulatorajā aprūpē atsevišķi.

Ir saprotams, no kurienes sākas veselības aprūpes sistēmas izmeklējums, bet uz jautājumu, kāpēc par to jārunā, tajā pašā konferencē atbild Latvijas veselības ministrs Hosams Abu Meri: “Lielāko daļu no budžeta mēs tērējam ārstēšanai. Citiem vārdiem, Veselības ministrija kļūst par ārstēšanas ministriju. Patlaban skrīnings klibo.”

Globālā pārmaiņu elpa

Šveices kompānijas Roche Diagnostics Baltics vadītājs Tomass Hofers uzstājās ar priekšlasījumu par uzņēmuma centieniem un veselības aprūpes nākotnes redzējumu, kura nosaukums bija “Laboratorisko izmeklējumu nozīme veselības aprūpē”.

Stāsts fundamentāli pamato šo izmeklējumu atslēgas nozīmi nākotnes veselības aprūpē, tomēr attīstība nav gluži lineāra, jo nevienas valsts budžets ar to netiek galā. Uzņēmuma investīcijas pētniecībā un attīstībā veido 20% no gada apgrozījuma un pamatā ir divās šī uzņēmuma apakšnozarēs – diagnostikā un farmācijā. Kādēļ šāds uzsvars uz diagnostiku, laboratoriskām analīzēm bez kurām diagnostika iztikt nevar? Skaidrojums ir augošā pieprasījumā, turklāt ļoti konkrētās diagnožu grupās. “Pēc aptuveni 10 gadiem 50% no slimību sloga būs sirds un asinsvadu, vielmaiņas, onkoloģiskās un neiroloģiskās slimības. Vidējās veselības aprūpes izmaksas pēdējo 20 gadu laikā ir pieaugušas ātrāk nekā ir bijis IKP pieaugums. Šīs izmaksas veido aizvien lielāku daļu no IKP un ir redzams, ka tas turpmāk vairs nav ilgtspējīgi. Pārmaiņām ir jānāk,” saka Tomass Hofers, piebilstot, ka ambulatorās aprūpes sniegšana turpmākajos gados augs trīs reizes, turklāt ik gadu. “Tas ir absolūti neticami no veselības aprūpes viedokļa,” tā T. Hofers.

Jau trešo reizi notikusi “Centrālās laboratorijas”, “Veselības centru apvienības” un “Olphas” organizētā Dabaszinību skolotāju diena, kurā piedalījās teju 70 pedagogi no visas Latvijas.

Skolotājiem bija iespēja noklausīties vērtīgas lekcijas par veiksmīgas komunikācijas veidošanu ar skolēniem, mākslīgā intelekta integrāciju laboratoriju darbā, zinātnes un pētniecības darbu izstrādi, kā arī klātienē iepazīties ar Baltijā modernākās laboratorijas ikdienu.

“Dabaszinību skolotāji ir nākotnes zinātnes un medicīnas sasniegumu pamatlicēji, jo zinātkāre un vēlme izprast pasauli sākas jau skolā. Tieši pedagogi jauniešos rada interesi par atklājumiem, pētniecību un nākotnes profesiju. Kopā ar partneriem organizējot Dabaszinību skolotāju dienu, vēlamies pateikties skolotājiem par viņu darbu un sniegt arī praktiskas jaunas zināšanas un pieredzi, ko viņi var izmantot savā ikdienas darbā stundās. Šī ir arī unikāla iniciatīva, jo sniedzam iespēju arī pašiem skolotājiem iepazīties klātienē ar uzņēmumu darbu, kur zinātne un skolās, augstskolās apgūtais pārtop praktiskos risinājumos, kas palīdz uzlabot cilvēku dzīvi," norāda SIA “Centrālā laboratorija” valdes priekšsēdētāja Zane Kaktiņa.

Studentu komanda no Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) VitaEase novembra izskaņā pārstāvēja Latviju Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) organizētajā i-Days jeb inovāciju dienu Eiropas finālā, kur izcīnīja līdz šim augstāko novērtējumu – otro vietu 23 komandu konkurencē.

i-Days finālā VitaEase prezentēja ideju par sensoru, kas aprīkots ar mikroadatu un, savienojumā ar pacienta viedierīci, palīdzētu reāllaikā uzraudzīt sirdsdarbību un citus būtiskus rādītājus pēc sirds operācijām vai veselības sarežģījumiem. VitaEase komandā ir trīs RSU medicīnas studenti – Ešans Skidars (Eshaan Skidar), Kērtija Taniru (Keerthi Tanniru) un Hiba Agata Alhaja (Hiba Agata Alhaj).

Komanda savu inovāciju ceļu sāka EIT Health Latvijas i-Days hakatonā, kur vairāk nekā desmit komandu konkurencē uzvarēja, saņemot naudas balvu no hakatona atbalstītāja Roche un ceļazīmi uz i-Days finālu Parīzē. VitaEase uzsver, ka, lai gan tirgū jau ir pieejamas dažādas viedierīces veselības rādītāju uzraudzībai, šobrīd neviena nepiedāvā nepārtrauktu biomarķieru monitoringu asinīs.

Rīgas brīvostai ir pienākums ne tikai administrēt termināļus, bet arī aizsargāt valsts reputāciju un drošības intereses.

Šādu viedokli Dienai pauda Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols (NA), komentējot faktu, ka Rīgas ostā tiek apkalpoti Krievijas ēnu flotes kuģi, piemēram, Zircone. Eiroparlamentārietis norāda, ka ostai ir jābūt partnerim sankciju ieviešanā, nevis pasīvam novērotājam.

Valstij jābūt iespējai iejaukties

R. Kols arī apgalvo, ka būtu nepieciešamas nacionālas sankcijas termināļu operatoriem, kuri nodrošina bunkurēšanu kuģiem, kas saistīti ar ēnu floti. «Jā, šādam instrumentam noteikti ir jābūt. Ja uzņēmuma darbība konsekventi un paredzami kļūst par atbalsta mehānismu Krievijas paralēlajai naftas loģistikai, valstij jābūt iespējai iejaukties. Tas ir preventīvs signāls visam sektoram, ka Latvijā šādas shēmas netiks pieļautas. Vienlaikus šādām sankcijām jābūt juridiski noturīgām. Tas nozīmē skaidrus kritērijus, pierādījumos balstītu faktu fiksēšanu un ciešu koordināciju starp ārpolitikas, finanšu uzraudzības, muitas un tiesībsargājošajām institūcijām. Tikai tā var nodrošināt, ka pieņemtais lēmums ir gan efektīvs, gan pamatots Eiropas Savienības (ES) tiesiskajā telpā,» uzskata R. Kols.

Rīgas osta ir nozīmīgs Baltijas reģiona loģistikas centrs. Līdz ar to Rīgas ostas darbībai un reputācijai ir svarīga stratēģiska nozīme gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Rīgas ostā strādājošie komersanti piedāvā vairākus pakalpojumus, tajā skaitā velkoņu pakalpojumus un kuģu apgādi ar degvielu.

Lai šādus pakalpojumus ostā sniegtu, komersantam jāslēdz līgums ar Rīgas brīvostas pārvaldi par šādu pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas ostā.Ņemot vērā Rīgas ostas statusu un stratēģisko nozīmi, tajā skaitā no reputācijas viedokļa, arī komersantiem, kuri sniedz pakalpojumus Rīgas ostā, ir jāatbilst labas reputācijas standartiem, lai nemestu ēnu uz Rīgas ostas darbu.

TV3 raidījums Nekā personīga 2025. gada 26. oktobrī vēstīja, ka Krievijas nelegālo naftas eksportu palīdz uzturēt Latvijas uzņēmumi. Jaunākajās Eiropas Savienības noteiktajās sankcijās pret Krieviju ietilpst arī Krievijas ēnu flote, sankcionējot vairāk nekā 600 kuģu, kuri nogādā Krievijas naftu Indijā, Ķīnā un citur, tā nodrošinot ieņēmumus agresorvalsts budžetā. Baltijas jūrā tie jau vairākas reizes pārrāvuši gāzes un sakaru kabeļus, un likumsargi uzskata, ka tieši no šāda kuģa pacēlās droni, kas šī gada septembrī paralizēja aviosatiksmi Dānijā.

Xiaomi Arēnā 10. janvārī gaidāms viens no Latvijas vēsturē lielākajiem cīņas šoviem, kurā attiecības ringā gan Latvijas labākie cīkstoņi noskaidros savā starpā, gan tiksies ar prestižajā UFC organizācijā pabijušiem sportistiem. Par Bazara 0 Fight Club III cīņas šovu stāsta tā rīkotājs Danils Vesņenoks, kurš pats savulaik bija MMA cīkstonis.

Viņš uzsver, ka organizatori vēlas radīt apstākļus, lai katrs šī cīņas šova apmeklētājs no Xiaomi Arēnas iziet, ieguvis pozitīvu adrenalīnu un dopamīnu.

Šis būs lielākais pasākums Latvijā, kurā apvienoti dažādi cīņas sporta veidi, vismaz 15 gadu laikā. Kā nonācāt līdz vēlmei un gatavībai organizēt šādu šovu?

Savulaik es pats biju profesionāls cīkstonis un gribēju startēt lielās arēnās. Dažādu iemeslu dēļ mana profesionālā karjera pārtrūka, bet priecājos, ka mums ir radusies iespēja izveidot ko tik grandiozu. Pirmo Bazara 0 šovu 2023. gadā tikai uz entuziasma pamata sarīkojām saviem draugiem – tas bija slēgts pasākums, un nepazīstamos iekšā nelaidām, tomēr interneta tiešraidei bija liels skatījumu skaits. Turpinājumā mums pievienojās partneri, kuriem ir lielāka pieredze un saprašana. Ne tieši cīņas industrijā, bet biznesā un pasākumu organizēšanā. Mums nepatīk stāvēt uz vietas, gribam attīstīties. Otrais šovs jau bija augstākā līmenī par pirmo, bet tagad lecam vēl trīs galvas augstāk, un trešais jau notiks Xiaomi Arēnā. Tieši tāpēc pirms katra pasākuma ir milzīgs stress. Katrs nākamais šovs ir tik ļoti lielāks, jāiepazīst tik daudz jaunu detaļu, ka katra reize liekas gandrīz kā pirmā.

Inovatīva uztura uzņēmums ASNS Ingredient būvē zirņu proteīna ražotni Jelgavā, Latvijā, par kuras enerģiju gādās Adven nodrošinātais atjaunojamais tvaiks.

Adven šis ir pirmais rūpnieciskais projekts Latvijā un lielākais, ko uzņēmums ir īstenojis Baltijā. Kopējais ieguldījums rūpnīcā ir 130 miljoni eiro, kas ir lielākais privātais ieguldījums rūpniecībā Latvijā vairāk nekā desmit gadu laikā.

ASNS Ingredient ir kopuzņēmums, kas pieder LATRAPS, lielākajai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai Baltijā, un Pfeifer & Langen Group, vienam no Eiropas vadošajiem pārtikas ražotājiem, kas specializējas cukura un saistīto produktu ražošanā. Uzņēmuma nosaukums latviešu valodā “asns”, atspoguļo tā misiju atbalstīt vietējos lauksaimniekus, vienlaikus izstrādājot jaunus, ilgtspējīgus augu izcelsmes risinājumus.

Valdībā otrdien nolēma piešķirt Lauku atbalsta dienestam (LAD) 671 763 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, lai izmaksātu kompensāciju olu ražotājam AS "Balticovo" par zaudējumiem, ko radījusi ar salmonelozi inficētu putnu piespiedu likvidācija mājputnu novietnēs Bauskas novada Iecavas pagastā.

Uzņēmums iesniedza iesniegumu LAD par valsts uzraudzībā esošās dzīvnieku infekcijas slimības putnu salmonelozes apkarošanas laikā radušos zaudējumu kompensāciju pēc slimības uzliesmojuma novietnēs, kas piedalās pārtikas apritē. Tādējādi LAD 90 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas - līdz 2025.gada 23.oktobrim, ir jāizmaksā kompensācija.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu izdevumus, kas radušies pēc putnu salmonelozes uzliesmojuma, īstenojot tā apkarošanas pasākumus mājputnu novietnēs, līdzfinansē Eiropas Komisija (EK) kā ikgadējo un daudzgadējo valsts veterināro un fitosanitāro programmu īstenošanas pasākumus. Tomēr kompensācijas maksājumiem, kas pārskaitīti pēc 90 dienu perioda kopš putnu īpašnieka iesnieguma saņemšanas, EK ir tiesīga piemērot līdzfinansējuma samazinājumu.

Līdz 12. oktobrim jaunajiem un topošajiem ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotājiem ir iespēja pieteikties stipendijai programmā “Starp mums ir ķīmija!”.

Rudenī 3000 eiro saņems seši topošie skolotāji – divi ķīmijas, divi bioloģijas un divi matemātikas pedagogi. Latvijas zāļu ražotāja “Olpha”, “Centrālās laboratorijas” un “Veselības centru apvienības” stipendiju programmas mērķis ir ne tikai finansiāli atbalstīt jaunos skolotājus, bet arī sniegt jauniešiem sajūtu, ka viņu darbs ir novērtēts un nozīmīgs.

“Privātā sektora atbalsts skolotājiem ir ļoti nepieciešams, jo mūsu izglītības sistēmā ir trīs ļoti nopietnas problēmas. Pirmkārt, skolotāju trūkums. Arī šajā mācību gadā ir skolas, kurās ne visas štata vietas ir aizpildītas. Otrkārt, teju puse pedagogu ir vecumā virs 55 gadiem, kas nozīmē, ka mums ar steigu ir jādomā par pēctecību un nākotnes izaicinājumiem. Likumsakarīga ir trešā problēma – izcilnieku skaits Latvijā joprojām ir mazāks nekā citviet, piemēram, matemātikā tādi ir tikai seši procenti skolēnu, kamēr OECD valstīs – vidēji deviņi procenti. Mēs esam pārliecināti, ka tā ir visas sabiedrības problēma, tāpēc par skolotāju profesijas prestiža celšanu ir jādomā arī privātajam sektoram. Esmu gandarīts, ka programmas ietvaros esam varējuši atbalstīt jau 24 jaunos ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotājus,” stāsta AS “Olpha” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Šā gada 23. oktobrī seši jaunie ķīmijas, bioloģijas un matemātikas skolotāji katrs saņēma 3000 eiro stipendiju Latvijā vienīgajā un lielākajā privātās izglītības atbalsta programmā “Starp mums ir ķīmija!”.

Kopējais atbalsta apjoms triju gadu laikā sasniedzis 90 000 eiro, ko nodrošina iniciatīvas autori, Latvijas uzņēmumi “Olpha”, “Centrālā laboratorija” un “Veselības centru apvienība”. Līdz šim stipendijas saņēmuši jau 30 jaunie un topošie skolotāji.

Šajā rudenī stipendijas tika pasniegtas jau sesto reizi pēc kārtas, un tās saņēma Daugavpils Universitāte, Humanitāro un sociālo zinātņu fakultātes students un Krāslavas Varavīksnes vidusskolas ķīmijas skolotājs Artūrs Lukjanskis, Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu fakultātes (LU IZPF) studente un Āgenskalna Valsts ģimnāzijas ķīmijas skolotāja Paula Linda Liniņa, LU IZPF students un Rīgas 21.vidusskolas un privātās vidusskolas “Laisma” bioloģijas skolotājs Ņikita Mullers, Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes students un RTU Olaines Tehnoloģiju koledžas bioloģijas skolotājs Gabriels Grinblats, kā arī LU IZPF studente un Bauskas Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāja Amanda Tikuma un RTU Liepājas akadēmijas studiju programmas "Skolotājs" studente un Salaspils 1. vidusskolas matemātikas skolotāja Adiana Sanija Kreitenberga.