Jaunākais izdevums

Rīgas Centrāltirgū Gaiziņa ielā 5, k. 1, atklāts jaunais Zemnieku diennakts tirgus. Tirgus vajadzībām 1300 kvadrātmetru plašā teritorijā izbūvēti 27 jauni kioski/noliktavas.

Salīdzinājumā ar līdzšinējām tirdzniecības vietām, kur iespējams tirgoties no plkst. 19.00 līdz 8.00, paplašinātajā tirdzniecības teritorijā būs iespējama diennakts tirdzniecība. Tas sniegs lielākas iespējas Rīgas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem iegādāties lauksaimnieku produkciju bez starpniekiem, kā arī lauksaimniekiem no dažādiem Latvijas novadiem piemērotā laikā piedāvāt savu produkciju gala patērētājiem.

Līdz šim «nakts» tirgus darbojās Gaiziņa un Pūpolu ielā. Pēc paplašināšanās pircēji varēs iepirkties arī rūpniecības preču tirgus pārbūvētajā daļā Gaiziņa ielā 5, kas atvēlēta zemnieku diennakts tirgus vajadzībām.

Savulaik nakts tirgus bija izvietots Maskavas ielā 8. To nācās pārcelt, jo tika sākta Spīķeru kvartāla rekonstrukcija. Tirdzniecība Zemnieku diennakts tirgū sāksies no pirmdienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šobrīd notiek jauno nomnieku pakāpeniska iekārtošanās jaunajā vietā un gatavošanās rudens ražas sezonai.» Tā, vaicāts par aktivitāti jaunajā zemnieku diennakts tirgū Rīgas Centrāltirgū Gaiziņa ielā 5, k.1, biznesa portālam db.lv stāstīja Rīgas pašvaldības AS Rīgas Centrāltirgus mārketinga un komunikāciju vadītājs Ivars Jakovels.

Tādējādi viņš noliedz sociālajos medijos izskanējušās bažas, ka jaunatklātais tirgus, kura izveidē tika ieguldīti 90 tūkstoši latu, no tirgotāju puses nav pieprasīts.

«Jaunā zemnieku diennakts tirgus vajadzībām 1300m2 plašā teritorijā izveidoti 27 jauni kioski/noliktavas, no kuriem 20 kioski/noliktavas ir iznomātas, sākot ar šā gada 20. augustu. Vidējā vienas tirdzniecības vietas ar noliktavu nomas maksa mēnesī ir 220 LVL,» stāstīja I. Jakovels.

«Nekādu pamatu uztraukumam neredzam, jo jebkuras jaunas tirgošanās teritorijas apgūšana notiek pakāpeniski. Rīgas Centrāltirgus ir sniedzis iespēju tirgotājiem jaunajā teritorijā tirgoties visu diennakti. Līdz ar to nomniekiem, kuri noslēguši līgumus, tas uzliek papildu pienākumus - reģistrēt struktūrvienību, saņemt Valsts ieņēmumu dienesta atļauju kases aparātam, kā arī pieņemt darbā pārdevējus. Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem Rīgas Centrāltirgum jau samaksāti pirmie 4400 LVL bez PVN. Līgumos iekļauta klauzula par tirgotāju pienākumu uzsākt tirdzniecību,» skaidroja Rīgas Centrāltirgus pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Atklās jauno Zemnieku diennakts tirgu

Lelde Petrāne, 15.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Centrāltirgū Gaiziņa ielā 5, k.1 16. augustā tiks atklāts jaunais Zemnieku diennakts tirgus.

Zemnieku diennakts tirgus vajadzībām 1300m2 plašā teritorijā izbūvēti 27 jauni kioski/noliktavas. Salīdzinājumā ar līdzšinējām tirdzniecības vietām, kur iespējams tirgoties no plkst.19.00 – 8.00 paplašinātajā tirdzniecības teritorijā būs iespējama diennakts tirdzniecība, sniedzot lielākas iespējas rīdziniekiem un pilsētas viesiem iegādāties lauksaimnieku produkciju bez starpniekiem, kā arī lauksaimniekiem no dažādiem Latvijas novadiem piemērotā laikā piedāvāt savu produkciju gala patērētājiem.

Līdz šim Nakts tirgus darbojās Gaiziņa un Pūpolu ielā, bet pēc paplašināšanas pircēji varēs iepirkties arī rūpniecības preču tirgus pārbūvētajā daļā Gaiziņa ielā 5, kas atvēlēta zemnieku diennakts tirgus vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Risinot diennakts aptieku trūkumu Rīgā un ņemot vērā iedzīvotāju pieaugošo pieprasījumu pēc aptieku darbības arī nakts stundās, "Euroaptieka" atver savu pirmo diennakts aptieku.

No šīs nedēļas viena no lielākajām "Euroaptiekām" Pļavniekos, Andreja Saharova ielā, kļuvusi par diennakts aptieku, tādējādi esot pieejamākai iedzīvotājiem, kas saskaras ar nepieciešamību bezrecepšu un recepšu medikamentus iegādāties ārpus standarta darba laika.

Aptieka atrodas blakus medicīnas centram "Vesels cilvēks", kas medicīnisko palīdzību nodrošina visu diennakti. Līdz ar to teju vienuviet jebkurā diennakts stundā rīdziniekiem turpat Pļavniekos ir iespēja saņemt medicīnisko palīdzību un iegādāties nepieciešamos medikamentus.

"Liela daļa iedzīvotāju ir saskārušies ar situācijām, kad steidzama medicīniska palīdzība ir nepieciešama tieši tad, kad tā ir vismazāk pieejama, piemēram, nakts stundās - pēkšņi parādās izteikti augsta temperatūra, neciešamas sāpes vai citas akūtas veselības problēmas, taču mājās nav atbilstošu medikamentu. Priecājamies, ka no šīs nedēļas varam piedāvāt ērtu, operatīvu un vienkāršu palīdzības sniegšanu teju vienuviet. Medicīnas centrā "Vesels cilvēks" ikviens varēs saņemt nepieciešamo diagnostiku un konsultatīvo palīdzību, savukārt mūsu aptiekā iegādāties medikamentus arī nakts stundās," saka "Euroaptiekas" aptieku tīkla kvalitātes vadītāja, farmaceite Zane Melberga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasarā, ražas laikā Rīgā darbojas Zemnieku jeb tā dēvētais nakts tirgus, kur sezonas dārzeņus, augļus un ogas iespējams iegādāties par zemākām cenām. Kā pārliecinājās Db.lv, šādu iespēju aktīvi izmanto gan iedzīvotāji, gan arī pārpircēji, kas nakts tirgū iegādātās preces nākamajā dienā andelē tālāk jau ar uzcenojumu.

Ap pulksten 22, kad Rīgas kņada šķietami norimusi un liekas, ka vienīgā rosība notiek vēl tikai Vecrīgas āra kafejnīcās, Spīķeru teritorijā tirdzniecība tikai uzņem apgriezienus. Latvijas zemnieku izaudzēto produkciju piedāvā vairāki desmiti tirdzniecības vietu. Prece nāk teju no visas Latvijas – ogas, dārzeņi un sēnes bija savestas gan no Smiltenes, gan Bebrenes, gan no Iecavas, Tukuma u.c. Arī ļaužu te netrūkst - vēlā vakara stundā pircēju vidū ir pat ģimenes ar maziem bērniem. Pircēji atzīst, ka šeit iepērkas zemāku cenu dēļ, kā arī tāpēc, ka atmosfēra šķietot mierīgāka nekā tirgū dienas laikā, un arī prece liekoties svaigāka, kā tikko no dārza.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrāltirgus vadības plānos ir šim tirgum piesaistīt aizvien jaunākus pircējus, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Anatolijs Abramovs. Savukārt, runājot par krāmu tirgu Latgalīte, viņš akcentēja, ka tur plānots novērst valdošo haosu, bet tirdzniecība turpināsies.

Pētījumi liecinot, ka pašlaik Centrāltirgus klients ir vecumā no 50 līdz 69 gadiem. Nākotnē tirgus vadība esot iecerējusi vairāk orientēties uz iedzīvotājiem vecumā no 20 līdz 40 gadiem, īpaši koncentrējoties uz jauniešiem.

Vaicāts par krāmu tirgu Latgalīte Abramovs akcentēja, ka pašreizējais tā izskats esot nepieņemams, tādēļ plānots mainīt tirgus organizāciju, vizuālo izskatu. Tur būšot tas pats tirgus, kas pašlaik, tikai tikšot novērsts valdošais haoss, uzlabotas tirdziecības vietas.

Kā norādīja Abramovs, tirgus nozīme visos laikos saglabājas, atšķirībā no lielveikalu ķēdēm tirgū esot latviskais, tur sastopams zemnieks, ir lielāks preču klāsts un Centrāltirgus paviljoni ir kultūrvēsturiskais mantojums. Vienlaikus tirgus vadītājs atzina, ka Centrāltirgum esot ļoti daudz konkurentu, kas pārvilina pircējus, tādēļ esot jāizdomā jauni soļi, kā pircēju dabūt pie sevis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Sociālā uzņēmējdarbība kā risinājums

Svetlana Saksonova, Aina Joppe, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte, 01.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēkam ir jājūtas stabili un droši savā zemē, un sociālā drošība ir viena no nacionālās drošības būtiskām sastāvdaļām, tāpēc palīdzības sniegšana slimiem, nespējīgiem un trūcīgiem cilvēkiem ir katras valsts uzdevums. 2017. gada janvārī trūcīgo cilvēku skaits Latvijā bija aptuveni 45 tūkstoši, kas ir 2,3% no kopējā iedzīvotāju skaita. Daļa no tiem izmanto nakts patversmes pakalpojumus – tie ir Latvijas iedzīvotāji, kas dažādu iemeslu dēļ ir palikuši bez pajumtes – gan iebraucēji no citiem Latvijas reģioniem, gan rīdzinieki.

Pagājušā nedēļā masu medijos parādījās informācija, ka šādām vajadzībām domāts sociālā atbalsta tīkls tiek paplašināts – ir izveidota jauna Rīgas nakts patversme ar 1000 vietām. Rodas neskaitāmi jautājumi. Vai mēs dzīvojam kara apstākļos?! Daļa no patversmes iemītniekiem ir jauni un spēcīgi cilvēki, kuru rokas noderētu, piemēram, sabiedriskajos darbos. Protams, par to kādam ir jāmaksā. Tiesa, ka daudzi no viņiem neizjūt vajadzību pēc darba un nevēlas iesaistīties sabiedriskajā dzīvē. Tomēr izpētes vērts ir jautājums, ko šie cilvēki dara dienas laikā un kā ietekmē kriminogēno situāciju valstī. Bet ir arī zināms, ka daži no viņiem cenšas neoficiāli nopelnīt sev kaut minimālo iztiku, jo bijuši speciālisti dažādās jomās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

No nākamā gada sākuma visiem galalietotājiem elektrības sadales pakalpojuma tarifs samazināsies

Žanete Hāka, 28.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 27.novembrī, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) apstiprināja AS “Sadales tīkls” elektrības sadales sistēmas pakalpojumu tarifu projektu.

Tas paredz, ka no nākamā gada sākuma visiem galalietotājiem elektrības sadales pakalpojuma tarifs samazināsies.

“Pateicoties regulatora panāktajam kapitāla atdeves likmes samazinājumam un veiktajām metodikas izmaiņām, kā arī AS “Sadales tīkls” efektivizācijas programmas īstenošanai, kopīgi esam panākuši labāko iespējamo risinājumu visiem elektrības galalietotājiem. Turklāt tas paveikts laikā, kad inflācija svārstās ap trīs procentiem,” norāda SPRK priekšsēdētājs Rolands Irklis, atzīmējot, ka Latvijā šis ir vēsturiski pirmais elektrības sadales tarifa vispārējs samazinājums.

Kopumā gala tarifu elektroenerģijas lietotājiem, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošajiem tarifiem, izdevies samazināt, pateicoties trīs būtiskām pozīcijām – SPRK kapitāla atdeves samazinājumam par 26 milj. eiro, ekspluatācijas izmaksu samazinājumam par 13,5 milj. eiro un 7 milj. eiro no nākotnē plānotajiem efektivitātes pasākumiem. Mazāku iespaidu uz gala lietotāju tarifa samazinājumu atstāj papildu ieņēmumi no elektroenerģijas ražotājiem 0,6 milj. eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

VID pētīs, vai ārvalstu dārzeņus un augļus neuzdod par vietējā tirgū audzētiem

Žanete Hāka, 15.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras periodā Latvijas tirgos gan ārvalstu tirgotāji cenšas realizēt ievērojamu daudzumu augļu un dārzeņu, gan arī Latvijas tirgotāji tirgo no kaimiņvalstīm ievestu preci, taču maldīgi uzdod to par pašu izaudzētu.

Tas rada nevienlīdzīgu konkurenci pašmāju zemniekiem un lauksaimniecības produkcijas tirgotājiem, kuri realizē pašu izaudzēto lauksaimniecības produkciju, kā arī norāda uz to, ka ievesto dārzeņu un augļu tirgotāji veic nereģistrētu saimniecisko darbību, neuzrāda ieņēmumus un nemaksā nodokļus. Tādēļ Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) arī šogad pievērsīs pastiprinātu uzmanību situācijai Latvijas tirgos un nakts tirdzniecības vietās.

VID informē, ka tās fiziskās personas, kuras tirgo pašaudzētu produkciju - piemājas saimniecībā audzētus dārzeņus, augļus un ogas, un kuru ienākumi no to pārdošanas nepārsniedz 3000 eiro gadā, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji un tām nav jāizmanto kases aparāts. Saimniecisko darbību var nereģistrēt un kases aparāts nav jāizmanto arī tām fiziskajām personām, kuras gūst ienākumus no savvaļas velšu vākšanas (sēņošana, ogošana, savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšana, no 2015.gada 3.jūnija – arī parka vīngliemežu ieguve), ja tie nepārsniedz 3000 eiro gadā. Tomēr šīm personām ir jāspēj pēc pircēja pieprasījuma izsniegt stingrās uzskaites kvīti, kā arī jāveic uzskaite par gūtajiem ienākumiem. Tas nepieciešams, jo gadījumā, kad kopējie ienākumi no minētajām darbībām pārsniedz 3000 eiro gadā, personai piecu darba dienu laikā jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējai un turpmāk jāiesniedz Gada ienākumu deklarācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tūrisma sezona Liepājā plūks pirmos augļus Muzeju naktī

Vēsma Lēvalde, 07.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar amatnieku un kultūras festivālu Līvas ciems un muzeju nakts akciju Akti naktī 18.maijā Liepājā sāksies aktīvā tūrisma sezona.

Oficiālā tūrisma sezonas atklāšana gan paredzēta 11.maijā, kad Liepājā notiks velobrauciens ar devīzi Tērpies tvīdā, brauc uz kino!, tomēr tradicionāli lielāka tūristu plūsma pilsētā manāma ar Līvas ciema norisi.

18. un 19. maijā jau 11. reizi Liepājas ostas promenādē norisināsies amatniecības un tradicionālās kultūras festivāls Līvas ciems, kurā apvienota amatniecība, folklora, radošums, vēsture un mūsdienīga tās interpretācija. Tajā piedalīsies vairāk nekā 200 amatnieku, kuri gan tirgosies ar saviem darinājumiem, gan demonstrēs amata prasmes, iesaistot apmeklētājus.

Līvas ciema tirgū šogad izcelta kokamatniecība. Dažādās kokapstrādes meistardarbnīcās būs iespējams izmēģināt roku koka grebšanā, virpošanā un gravēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Bauskas novada dārzeņu audzētāja: TV sižetus par izmestiem kabačiem var nofilmēt katru gadu

Dienas Bizness, 28.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mūspuses dārzeņu audzētāji un pārstrādātāji par Krievijas un Ukrainas militārā konflikta dēļ noteikto ekonomisko sankciju ietekmi nav tik satraukti, kā tas izskanējis no citu novadu zemniekiem nacionālajos medijos,» vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Bauskas novada Brunavas pagasta «Sprīdīšu» saimniece Iveta Ļekūne apstiprinājusi, ka sankcijas tā īsti uz savas ādas nav jutusi, bet turpina pārdot izaudzēto Rīgā zemnieku nakts tirgū un vairumtirdzniecībā. «TV sižetus ar ainām par izmestiem kabačiem var nofilmēt katru gadu, jo kādas divas nedēļas augustā tos nevāc zemās cenas dēļ . Ziedkāposti nakts tirgū nupat bija tikai ļoti maziņi par pusotru eiro kilogramā – tā ir laba cena, jo piedāvājums nav liels,» vērtējusi pieredzējusī audzētāja.

I. Ļekūne pieļauj, ka lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām aina ir pilnīgāka, tomēr pagaidām neesot piepildījušās bažas par Polijas lēto dārzeņu masveida ieplūšanu tāpēc, ka tiem slēgts Krievijas tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi vēsturē Latvijā novērota negatīva vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Šā gada 6. jūlijā laikā no 5.00-6.00 rītā elektroenerģijas cena Nord Pool biržā Latvijas cenu zonā bija -0,09 EUR/MWh. Šāda netipiska situācija ir novērota pirmo reizi.

Sākot jau no 6. jūlija pusnakts tika novērots pakāpenisks elektroenerģijas cenu samazinājums. Naktī plkst. 3.00 - 4.00 elektroenerģijas cena bija 0 EUR/MWh, sasniedzot tās rekordzemo līmeni plkst. 5.00 rītā.

"Tiem lietotājiem, kuri izvēlējušies mainīgas biržas cenas līgumus, nulles cena un negatīva elektroenerģijas cena biržā sniedz būtiskus ieguvumus. Nulles cenas gadījumā minētie lietotāji nemaksā par elektroenerģijas ražošanu. Tomēr šī cena biržā neatstāj iespaidu uz tirdzniecības uzcenojumu un sistēmas pakalpojumu izmaksām. Tas nozīmē, ka lietotājam par šiem minētajiem pakalpojumiem joprojām ir jānorēķinās. Vislielāko ieguvumu lietotājs jūt, ja cena biržā ir negatīva. Ražotājiem, kompensējot elektroenerģijas patēriņu, lietotāji to izjūt kā sistēmas pakalpojumu izmaksu kompensāciju, vēl jo vairāk samazinot lietotāju elektroenerģijas rēķinu," skaidro SPRK Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Negribs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eiropas divkosība nakts aizsegā. Zaļās maskas tiek noņemtas un protekcionisma karogi uzvilkti

Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar naktī Briselē, risinoties mokošajam un protekcionisma motivētam transporta mobilitātes pakotnes trialogam (jā, teiksmainie trialogi, kuros patiesībā tiek panāktas Eiropas likumdevēju vienošanās, šeit apzināti notiek naktīs), Austrumeiropas interesēm tika brutāli pārbraukts ar Emanuela Makrona idejas veidoto ceļa rulli pāri.

Taču šoreiz, sasniedzot divkosības un necaurredzamības kalngalu tikai dažas stundas pēc tam, kad jaunā Eiropas Komisija Parlamentā pompozi prezentēja tās Zaļo kursu, nakts aizsegā – slepus un, pazemojot jauno Eiropas Komisiju, Rietumeiropas zaļie, kreisie un daļa liberāļu kopā ar Somijas prezidentūru sapakoja šo vienošanos.

Kliedzošākais fakts - visiem auto kravu pārvadātājiem būs jādzenā savi auto furgoni ik pēc 8 nedēļām atpakaļ uz savām reģistrācijas valstīm kaut vai 3000 km un kaut vai bez kravas. Zaļie un viņu jūsmīgie domubiedri, kuri tikai dažas stundas pirms tam kaismīgi aplaudēja fon der Leijenas Zaļajam kursam, dienasgaismai izdziestot, piespieda tik būtiski palielināt CO2 izmešus, bezjēdzīgi dzenājot desmitiem tūkstošu kravas automašīnu ar vienu mērķi - jūs nelieniet mūsu, Rietumeiropiešu, bagātajos tirgos!

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Intervija: Ieviešot Luminor zīmolu, diezgan bieži dzirdējām, ka neizskatāmies pēc bankas

Dienas Bizness, 04.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola maiņa nav ne vienkāršs, ne īss process, tas reizē ir arī emocionāls process, jo izjauc lietu ierasto kārtību, intervijā db.lv stāsta Luminor grupas mārketinga un komunikācijas vadītāja Signe Lonerte.

Kad sākās Luminor zīmola maiņa?

Domāju, ka pirmais vērienīgais atskaites punkts zīmola maiņai bija jau pagājušā gada martā, kad paziņojām par plānoto apvienotās bankas nosaukumu un vizuālo identitāti - krietni pirms tika saņemts apstiprinājums atļaujai apvienot bankas. Apzināti izvēlējāmies komunicēt Luminor stāstu, skaidrot jaunās bankas nosaukumu, vērtības un identitāti vairāku iemeslu dēļ. Uz rebrendingu jeb zīmola maiņu nevar skatīties kā uz vienu atsevišķu aktivitāti, kas īstenota ārpus pārējā procesa. Tas notiek cieši roku rokā ar pilnīgi jaunas iekšējās kultūras veidošanu, ar visu kopējo procesu pārmaiņām. Zīmola maiņa nebeidzas ar ēku izkārtnēm un jaunām vizītkartēm. Mums bija svarīgi, ka vēl pirms banku apvienošanas gan mūsu klienti, gan darbinieki saprot, kas būs Luminor un ar ko mēs atšķirsimies no citiem. Pavisam praktisku iemeslu dēļ arī vēlējāmies būt pirmie, kas paziņo šīs izmaiņas, jo tika uzsākts preču zīmju reģistrācijas process. Būtiski arī tas, ka visi lēmumi attiecībā uz zīmolu balstījās biznesa lēmumos – nekas netika darīts atsevišķi no kopējā plāna. Tādējādi arī fizisko zīmola elementu nomaiņa – jaunas izkārtnes, bankomātu un maksājumu karšu un digitālo platformu dizains – bija pakāpenisks process, kas sekoja biznesa lēmumiem. Pasaules prakse un pozitīvie zīmola maiņas piemēri runā par «zīmola maiņu nakts laikā». Luminor gadījumā velējāmies būt pragmatiski un darīt to soli pa solim. Brīdī, kad tiek veikta sešu banku apvienošana ar mērķi izveidot vienu, spēcīgu Baltijas finanšu uzņēmumu, arī zīmola maiņas procesa plānošanai ir «savi griesti». No 1. aprīļa mūsu klienti mūs redz kā vienu Luminor visās Baltijas valstīs un viens svarīgs posms savā ziņā ir noslēdzies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Swedbank» rīcībā nonākusi informācija, ka trešdienas vakarā sākta «mērķtiecīga baumu izplatīšana» par tās stabilitāti, tādēļ pie bankomātiem izveidojušās rindas un atsevišķos bankomātos īslaicīgi beigusies izmaksājamā nauda. Nakts laikā «Swedbank» klientu vēlme izņemt skaidru naudu norimusi, sacīja bankas mediju attiecību vadītājs Janis Krops.

«Nakts laikā ažiotāža ir rimusies. Bankomātu monitoringa sistēma apliecina, ka Daugavpils iedzīvotāji ir devušies pie miera. Visticamāk, arī Daugavpils medijos situācijas skaidrošana ir devusi rezultātus,» teica Krops.

Tāpat viņš atzina, ka bankas klientu vēlme izņemt skaidru naudu bankomātos trešdienas, 23.oktobra, vakarā bija vērojama tikai Daugavpilī. «Citviet Latvijā viss mierīgi. Šis fenomens bija tikai Daugavpilī,» sacīja bankas pārstāvis.

Jautāts, cik būtiski pieauga pieprasījums pēc skaidras naudas izmaksām Daugavpilī, Krops atbildēja, ka izmaksas bija nebūtiskas uz kopējā bankomātu tīklā esošo līdzekļu apmēra fona.

Viņš arī sacīja, ka informācija par baumu izplatīšanu attiecībā uz «Swedbank» stabilitāti ir nodota atbildīgajām iestādēm, kuras pārbaudīs bankai radušās aizdomas, «jo šobrīd izskatās, ka baumas tiešām tika izplatītas apzinoties kādas sekas tās var radīt».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai novērstu likumpārkāpumu tirdzniecībā un vasaras periodā pašmāju zemniekiem un lauksaimniecības produkcijas tirgotājiem nerastos nevienlīdzīga konkurence, Valsts ieņēmumu dienests (VID) veic kontroles pasākumus Latvijas tirgos un ielu tirdzniecības vietās.

Vasaras periodā gan Latvijas, gan ārvalstu tirgotāji cenšas Latvijas tirgos realizēt ievērojamu daudzumu augļu un dārzeņu. Nereti Latvijas tirgotāji pārdod no kaimiņvalstīm ievestu preci, uzdodot to par pašu izaudzētu - tirgojas ar iepirkto produkciju un produkciju, kam ir nezināma izcelsme. Tas maldina pircējus un rada nevienlīdzīgu konkurenci pašmāju zemniekiem un lauksaimniecības produkcijas audzētājiem. Tas var norādīt arī, ka dārzeņu un augļu tirgotāji veic nereģistrētu saimniecisko darbību, neuzrāda ieņēmumus un nemaksā nodokļus.

Šī gada jūlijā VID veica 72 kontroles pārbaudes – 47 kontroles pasākumus dažādos Rīgas pilsētas tirgos, 10 pārbaudes Rīgā nakts tirgū un 15 pārbaudes citās Latvijas pilsētās un to tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Daugavpilī nakts laikā Swedbank klientu vēlme izņemt skaidru naudu norimusi

LETA, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpilī nakts laikā «Swedbank» klientu vēlme izņemt skaidru naudu norimusi, sacīja bankas mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

«Nakts laikā ažiotāža ir rimusies. Bankomātu monitoringa sistēma apliecina, ka Daugavpils iedzīvotāji ir devušies pie miera. Visticamāk, arī Daugavpils medijos situācijas skaidrošana ir devusi rezultātus,» teica Krops.

Tāpat viņš atzina, ka bankas klientu vēlme izņemt skaidru naudu bankomātos trešdienas, 23.oktobra, vakarā bija vērojama tikai Daugavpilī. «Citviet Latvijā viss mierīgi. Šis fenomens bija tikai Daugavpilī,» sacīja bankas pārstāvis.

Jautāts, cik būtiski pieauga pieprasījums pēc skaidras naudas izmaksām Daugavpilī, Krops atbildēja, ka izmaksas bija nebūtiskas uz kopējā bankomātu tīklā esošo līdzekļu apmēra fona.

Viņš arī sacīja, ka informācija par baumu izplatīšanu attiecībā uz «Swedbank» stabilitāti ir nodota atbildīgajām iestādēm, kuras pārbaudīs bankai radušās aizdomas, «jo šobrīd izskatās, ka baumas tiešām tika izplatītas apzinoties kādas sekas tās var radīt».

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoefektivitāte ir svarīga ikvienam

Sandris Točs, speciāli DB, 29.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prakse pierāda, ka nereti klienti, plānojot jaunu pieslēgumu, aprēķina nepieciešamo jaudu ar zināmu rezervi

Tā rezultātā tiek pieteikta divas vai līdz pat trīs reizes lielāka jauda, nekā tas nepieciešams, intervijā DB saka a/s Sadales tīkls (ST) klientu vadības direktors Imants Krūmiņš.

Uzņēmumam ir savs attīstības skatījums, taču kā jūs noskaidrojat to, ko no jums sagaida klienti?

Lai noskaidrotu klientu viedokli par ST sniegtajiem pakalpojumiem, apmierinātību un iespējamām vajadzībām nākotnē, jau trešo gadu pēc kārtas mēs veicam padziļinātu klientu apmierinātības indeksa pētījumu. Arī agrāk esam veikuši kvalitātes kontroles aptaujas. Pētījuma ietvaros uzdodam klientam jautājumus par viņam svarīgākajiem aspektiem, lai saprastu, kāda ir šī brīža apmierinātība un kas mums nākotnē ir jāuzlabo, pie kā jāpiestrādā. Tāpat ikdienā, nodrošinot individuālu korporatīvo klientu apkalpošanu, klientu vadītāji izzina klientu vēlmes un vajadzības, risina problēmas un konsultē par energoapgādes jautājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

OnePlus jaunākajā flagmanī 7 Pro iestrādājis šobrīd tik aktuālo izbīdāmās kameras risinājumu, taču aizmirsis par bezvadu uzlādi

Ķīnas zīmols OnePlus jau krietnu laiku mērķtiecīgi veido elitāru tēlu un uzaudzējis paprāvu fanu pulciņu. Ar jauno flagmani 7 Pro tas cierē uz plašāku atzinību. Šajā lielajā tālrunī apvienotas faktiski visas šodienas labākajiem viedtelefoniem piemītošās īpašības, izņemot bezvadu uzlādi.

Dizains

Kamēr citi ražotāji cenšas savus labākos viedtelefonus iedabūt pēc iespējas kompaktākā un slaidākā korpusā, OnePlus nebaidās piedāvāt masīvāku risinājumu. 7 Pro gluži nekrīt acīs ar milzu izmēru, tomēr ar 206 gramu svaru un 8,8 milimetru biezumu tas plaukstā ir labi jūtams.

Ražotājs arī piešķīris telefonam dažas citas atšķirības zīmes, kas palīdz izcelties ļoti līdzīgo ierīču lērumā. Redzamākā ir savdabīgais toņmaiņas krāsojums. Tas gan nav unikāls, jo Huawei jau pirms pusotra gada ar līdzīgu sāka izdaiļot P20. Mūsu rīcībā pabija zilas krāsas ierīce ar gaišāku apakšu un tumšāku augšu, kas gaismā maina toni uz gaišāku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Āgenskalna tirgus varētu kļūt par platformu jaunuzņēmumiem

Kristīne Stepiņa, 08.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot studentus un īstenojot dažādas radošas iniciatīvas, Āgenskalna tirgus varētu būt ne tikai tirgošanās placis, bet arī pieredzes apmaiņas un ideju pārneses vieta, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ārvalstu konsultanti, kas piesaistīti Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis 2020 Marijas Sklodovskas-Kirī programmas Ilgtspējīgu vietu veidošana (SUSPLACE) ietvaros, izstrādājuši rekomendācijas par iespējamajiem finansējuma piesaistes modeļiem, attīstot jaunas privātās publiskās partnerības formas un sekmējot kultūrvēsturiski nozīmīgās vietas reputāciju un atpazīstamību. Šobrīd Āgenskalna tirgus attīstītāji SIA Kalnciema iela, kas ir ieguvusi tiesības to apsaimniekot 30 gadus, meklē optimālos tirgus attīstības scenārijus, ieklausoties konsultantu ieteikumos.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: cik viegli ārzemniekam uzsākt biznesu Latvijā

Anda Asare, 31.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai ārzemnieks sāktu biznesu Latvijā, ir nepieciešama ideja, neliels sākumkapitāls, grāmatvedis un tulks. Tā uzņēmējdarbību mūsu zemē sāka pasākumu un tūrisma kompānijas SIA Eat Latvia vadītājs Džeimss Eldridžs (James Eldridge).

Akcentē alternatīvas

Uzņēmums nepiedāvā tipisko, tradicionālo tūrismu, kur cilvēkiem parāda baznīcu, nosauc virkni gadskaitļu un izklāsta vienu no versijām par vēsturi. «Mūsu tūres ir interaktīvas, personalizētas. Kad mēs satiekam klientus, mēs diskutējam par to, ko viņi vēlas redzēt, un mēģinām padarīt viņu apmeklējumu unikālu. Mēs esam ieinteresēti parādīt Pārdaugavu, Grīziņkalnu, Brāļu kapus – vietas, kas ietver tikpat daudz vēstures un ir tikpat interesantas kā vecpilsēta,» viņš stāsta.

Jaunākais projekts, kur Džeimss iesaistījies, ir radošā kafejnīca 371 (SIA Degustē) Centrāltirgū. Tās nosaukumā ietverts Latvijas telefonsarunu starptautiskais kods. «Tā nav mana ideja, tā nāk no Amerikas, kur kafejnīcas, bāri un restorāni izmanto vietējo kodu, kas prezentē vietu, no kurienes viņi ir. Latvija ir diezgan maza valsts, mums ir tikai viens kods, ko visi pazīst,» viņš saka. Nereti, izvēloties nosaukumu vietējā valodā, ārzemnieki to nesaprot, bet, nosaucot to kādā starptautiskā vārdā, vietējie ir neapmierināti, ka netiek izmantota valsts valoda. Risinājums ir cipari – neviens nevar iebilst, ka šāds nosaukums būtu nesaprotams. «Ja kāds jautā, ko tas nozīmē, to var veiksmīgi izmantot mārketingā,» uzskata Džeimss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoresursu piegāžu drošību Latvijā var stiprināt investīcijas un reģionālā sadarbība

Dienas Bizness, 25.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot Latvijas enerģētikas sektora investīciju vidi un tirgus struktūru, Starptautiskā Enerģētikas Harta atzinīgi novērtējusi Latvijas līdz šim īstenotās reformas enerģētikas sektorā, vienlaikus norādot, ka investīciju palielināšana un reģionālā sadarbība varētu sekmēt energoresursu piegāžu drošību, informē Ekonomikas ministrijā.

Inovatīvas uzņēmējdarbības konferences ietvaros, prezentējot Starptautiskās Enerģētikas Hartas pārskatu par enerģētikas sektora investīciju vidi un tirgus struktūru Latvijā, Starptautiskās Enerģētikas Hartas ģenerālsekretārs, vēstnieks Urbans Rusnaks uzsvēra, ka labvēlīgs un pārskatāms investīciju klimats Latvijā piesaistīs jaunus investorus un sadarbības partnerus enerģētikas sektorā.

Pārskata rekomendācijās Latvijas valdībai uzsvērts, ka ilgtermiņa enerģētikas sektora plānošanas dokuments nodrošinās stratēģisku orientieri nozarei un sekmēs jaunu investīciju pieplūdumu. Tāpat uzsvērts, ka ES kopīgu elektrības un gāzes savienojumu projektu ieviešana palielinās piegāžu drošību Latvijai un reģionam kopumā. Latvijai ieteikts iesaistīties un izmantot dažādus ES atbalsta instrumentus reģionālās infrastruktūras un enerģijas starpsavienojumu izveidei Baltijas reģionā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas uzņēmums AB Plasta pārstrādā polietilēnu, no kā ražo granulas, no kurām savukārt izgatavo atkritumu maisus – kopumā aptuveni miljardu gadā

AB Plasta gadā saražo aptuveni 25 tūkstošus tonnu produkcijas. «Pārstrādājam elastīgo iepakojumu, mums ir liela zināšanu bagāža šajā jomā. Izvēlējāmies izgatavot atkritumu maisus, attīstām mūsu pašu tehnoloģijas. Un tas nav tāpēc, ka mums vajag lielāku peļņu no tā, bet lai stabilizētu mūsu noietu. Izejmateriālu tirgū ir lielas cenu svārstības, tās var notikt vienas nakts laikā. Tajā pašā laikā atkritumu maisu tirgus ir ļoti stabils, jo īpaši krīzes laikā. Es strādāju Plasta 2008., 2009. un arī 2010. gadā un redzēju, cik ļoti cietām no krīzes. Tolaik visu eksportējām, strādājām tikai ar trim klientiem – lieliem izplatītājiem, kuri darbojas viesmīlības sektorā. Finanšu krīzes laikā cilvēki mazāk ceļo. Tas nozīmē mazāku viesnīcu, restorānu un lidostu apmeklējumu un arī mazāku atkritumu daudzumu tajās, tāpēc tas ir ļoti nestabils tirgus. Tāpēc diversificējam mūsu izplatīšanas ķēdi. Tagad pārdodam savu produkciju viscaur Eiropā, ne tālāk kā 2500 km attālumā no ražotnes, – tālāk ir pārāk augstas transportēšanas izmaksas,» stāsta Vīts Poderis (Vytas Poderis), AB Plasta līdzīpašnieks un vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgus nerakstītie likumi nereti atstāj aiz borta vietējo zemnieku, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Situāciju ar ēnu ekonomiku tirgū labi ilustrē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jūlijā veiktās pārbaudes tirgos, akcentē dārzeņu audzētāju kooperatīva Baltijas dārzeņi izpilddirektors Jānis Bušs. 92% pārbaudīto gadījumu konstatēti dažādi tirdzniecības pārkāpumi, bieži tirgotāji kaimiņvalstu produkciju uzdod par pašu audzētu. Tikmēr pašmāju zemniekiem jau otro gadu jārēķinās ar zemākām dārzeņu cenām ne tikai pelēkās produkcijas nerimstošā ieplūduma dēļ.

Prasa mainīt vadību

VID 72 pārbaužu laikā 38 tirdzniecības vietās Rīgas Centrāltirgū, desmit tirdzniecības vietās nakts tirgū un trīs tirdzniecības vietās Daugavpils tirgū netika uzrādīti preču izcelsmes dokumenti. VID secināja, ka tirgotāji pārdod no kaimiņvalstīm ievestu preci, uzdodot to par pašu izaudzētu, tātad tirgojas ar iepirkto un nezināmas izcelsmes produkciju, maldinot pircējus un radot nevienlīdzīgas konkurences apstākļus pašmāju zemniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinoties, ka autostāvvietu jautājums Rīgas Centrāltirgū ir sarežģīts, jau jūnija beigās pircējiem būs pieejama plaša stāvvieta tirgus teritorijā, informē AS Rīgas Centrāltirgus.

Tikpat kā neizmantotās ielas starp Spīķeriem (Nakts tirgus teritorijā) dienas laikā turpmāk tiks atvēlētas autostāvvietām.

Tāpat norit pēdējie sagatavošanās darbi pirms Informācijas centra atvēršanas, kas atradīsies pašā tirgus centrā, Nēģu laukumā uz Prāgas ielas – starp administrācijas ēku un Gaļas paviljonu. Informācijas centrā tiks sniegtas atbildes uz tirgus apmeklētāju interesējošajiem jautājumiem, kā arī tajā varēs rezervēt ekskursijas un iegādāties kādu suvenīru par Rīgas Centrāltirgus tematiku.

Nākamais lielais projekts ir saistībā ar Zivju paviljona rekonstrukciju – tā nomnieku pārcelšana rekonstrukcijas laikā uz Piena paviljonu. Šobrīd ir noslēdzies konkurss Zivju paviljona projekta izstrādei. Projektēšana aizņems aptuveni 7–9 mēnešus. Rekonstrukcijas darbi aizņems vismaz gadu. Iecerēts, ka jaunais Zivju paviljons būs modernākais Ziemeļeiropā. Paralēli tiek īstenoti arī jau iesākti mazāki projekti, piemēram, vitrīnu nomainīšanu Gaļas paviljonā.

Komentāri

Pievienot komentāru