Atkritumu apsaimniekošana

Atkritumu pārtapšana par resursiem pieņemas spēkā

Māris Ķirsons, 02.02.2024

Jaunākais izdevums

Covid-19 pandēmijas laikā aizsākušies pārmaiņu laiki turpinājās arī 2023. gadā, un tie nekur nepazudīs arī 2024. gadā, tomēr tas ir laiks, kurā, sekmīgi darbojoties, var sasniegt tādus rezultātus, kādus būtu grūti panākt mierīgākos laikos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs. Viņš atzīst, ka būtībā visi jau ir pieraduši pie nemitīgo pārmaiņu laika, kad lēmumu pieņemšanai nav iespējams atvēlēt mēnešiem garu diskusiju un analīzes laiku.

Kāds bija 2023. gads?

Interesants, pārmaiņām bagāts laiks, kaut arī nemitīgu izmaiņu apstākļos būtībā visi dzīvo jau kopš 2020. gada marta, kad ieradās Covid-19 pandēmija un visus mierīgās dzīves plānus izjauca, jo visiem nācās pārkārtoties, piemēroties. Pēc straujajiem cenu pieauguma lēcieniem 2022. gadā pērnais gads vairāk iezīmējās ar recesiju, jo īpaši ekonomiski spēcīgāko, bet vecāko ES dalībvalstu tirgos. To izjuta arī Eco Baltia, realizējot otrreizējās polimēru izejvielas. Proti, ja 2022. gadā šīs izejvielas pircēji burtiski rāva ārā no rokām, tad 2023. gadā ir sarucis pieprasījums un potenciālie pircēji — plēves un būvmateriālu ražotāji — nemitīgi meklē iespējami lētākos risinājumus. Bez tam pēc Krievijas invāzijas Ukrainā ir noteiktas sankcijas šīs valsts naftai un tās produktiem realizācijai ES, tomēr ir vairākas pazīmes, kuras liecina, ka šie produkti, tomēr nonāk Eiropas tirgū.

Proti, Krievijas nafta ceļo uz Āzijas valstīm, kur tā tiek pārstrādāta polimēros, un savukārt tie kā lēts materiāls tiek importēti Eiropā un pārstrādāti gatavos izstrādājumos. Kā tas var būt? Ļoti vienkārši importētie polimēru materiāli tiek uzdoti kā otrreiz pārstrādāti, taču to fizikāli ķīmiskās īpašības ir daudz augstākā līmenī, nekā varētu būt otrreiz pārstrādātajai plastmasai, un atbilst naftas pirmās pārstrādes produkcijas līmenim. Protams, ir paradoksāli, ka no Āzijas importēto otrreiz pārstrādāto polimēru cena bija būtiski zemāka, un tādēļ rezultātā nācās samazināt ražošanas jaudas daudziem otrreizējo polimēru ražotājiem. Vēl viens būtisks aspekts, kurš ietekmēja pieprasījumu, ir fakts, ka Covid-19 pandēmija bija nojaukusi piegāžu ķēdes, tāpēc ražotāji bija spiesti pāriet uz salīdzinoši lieliem izejvielu noliktavu krājumiem, bet, sarūkot pieprasījumam pēc gatavās produkcijas, tika samazināts to iepirkums un vienlaicīgi samazināti noliktavu krājumu apmēri. Nenoliedzami šo procesu ietekmēja arī pieaugušās aizdevu procentlikmes, jo apgrozāmo līdzekļu kredīti kļuva daudz dārgāki.

Ko uzņēmums darīja šādā situācijā?

Situācija tirgū nebija patīkama un iepriecinoša, taču tā bija tieši tāda, lai īstenotu sen iecerētu pārcelšanos uz jaunu PET pārstrādes kompleksu Olainē. Vispirms tika veikta spēku konsolidācija — pārvesti ekstrūderi uz attiecīgās ražošanas padeves līnijas, uzstādīts papildu jauns ekstrūders (kas ir lielākais reģionā) ar kopējo jaudu, kura iepriekšējo pārsniedz trīs reizes. Pilnīga PET pārstrādes pārcelšanās zem viena jumta – plānota šogad. Tas nebūtu iespējams situācijā, kad ir liels pieprasījums un augsta realizācijas cena. Rezultātā varēsim ražot vairāk un efektīvāk, tātad būsim konkurētspējīgāki tirgū. Sava nozīme būs arī tam, ka 2025. gadā Polijā sāks strādāt tukšās taras depozīta sistēma, kur tādas līdz šim nebija. Tas nozīmē, ka varēsim iegūt papildu resursus PET pudeļu pārstrādes rūpnīcai, kurai līdz šim izejvielas piegādāja no Latvijas, kā arī ārvalstīm. Pašlaik 2024. gada sākumā polimēru izejvielu cenas atkal ir sākušas pieaugt un situācija tirgū sāk atdzīvoties.

Kopumā 2023. gada finanšu rezultāti vēl nav apkopoti, bet deviņos mēnešos neto apgrozījums sasniedza 161 milj. eiro, kas bija par 4% vairāk nekā 2022. gadā šajā pašā periodā, tam pamatā ir jaunu uzņēmumu (pilsētas ielu uzturēšanas SIA Pilsētas eko serviss) iegādes, kā arī atkritumu savākšanas un šķirošanas efekts. Ļoti nozīmīgs bija Eco Baltia kopā ar savu lielāko īpašnieku INVL Baltic Sea Growth Fund darījums, iegādājoties 70% Polijas lielākā PVC logu un durvju profilu pārstrādātāja Metal-Plast akciju.Tādas pārstrādes rūpnīcas nav nedz Latvijā, nedz Lietuvā, bet pirms 20 - 30 gadiem ražotie pirmie plastmasas logi savu mūžu ir nokalpojuši, un tie tiek mainīti pret jauniem, bet tas nozīmē, ka vecie jāpārstrādā. Iecerēts, ka pašreizējo ražošanas apjomu no 29 000 t gadā palielināsim līdz 45 000 t gadā, tādējādi sniedzot savu ieguldījumu CO2 emisiju samazināšanā. Nākotnē, visticamāk, plastmasas logu un durvju ražošanai būs jāizmanto otrreizējais materiāls. Protams, lai sekmīgi īstenotu ieceres, bija nepieciešams finansējums, kas arī tika piesaistīts ar privātu obligāciju emisiju. To, ka investori uzticas, apliecināja rezultāts, jo piedāvājums 1,7 reizes pārsniedza summu, kas bija nepieciešama.

Kādi ir 2024. gada attīstības plāni?

Pats nozīmīgākais ir 11,7 milj. eiro vērtas dzelteno atkritumu šķirošanas rūpnīcas Aconē iedarbināšana. Protams, 11,7 milj. eiro ir aprēķinātā nauda, taču kādas būs tās reālās izmaksas, rādīs laiks, jo pēdējos gados ir pieredzētas ļoti krasas metāla cenu svārstības un arī citiem materiāliem cenu staigāšana uz augšu un leju nav nekas pārsteidzošs. Atkritumu šķirošanas rūpnīcas būvniecību plānots sākt 2024. gada rudenī. Plānotais šķirošanas apjoms ir 45 000 t gadā, tādējādi palielinot to atkritumu daudzumu, kurus novirzīt otrreizējai izmantošanai. Jāņem vērā, ka Eiropas Komisija Latviju ir ierindojusi to valstu kategorijā, kuras 2025. gadā nespēs sasniegt izvirzīto mērķi, lai 55% sadzīves atkritumu tiek sagatavoti atkalizmantošanai un reciklēšanai.

Vēl viens būtisks aspekts jaunajā šķirošanas rūpnīcā būs ievērojami labāki darba apstākļi un lielāka automatizācija, kas samazinās kadru mainību. To labi pērn pierādīja Nordic Plast ražotne, kur 2,8 milj. eiro investīcijas ļāva par 30% palielināt pārstrādes jaudu un samazināt nodarbināto skaitu vienā maiņā no astoņiem līdz diviem cilvēkiem. Rezultātā 50% kadru mainība saruka uz 25%. Minēto iemeslu dēļ arī ir akcents tieši uz investīcijām tehnoloģijās, kur smagos darbus darīs iekārtas. Vēl jo vairāk, ja Latvijā ir katastrofāla situācija ar darbaspēku, jo ik gadu to pamet vidēji par 10 000 vairāk cilvēku, nekā tajā ienāk. Tā pamatā ir demogrāfija, jo pērn, šķiet, piedzima teju trīs reizes mazāk bērnu nekā pirms gadiem 35-37. Ja tā turpināsim, tad Latvija kā valsts nespēs pastāvēt, tāpēc valdošajiem politiķiem jāmaina attieksme pret jaunpienācējiem darba tirgū.

Latvijā daudzus gadus runā par nepārstrādājamo plastmasas atkritumu kā energoresursu izmantošanu. Vai redzat kādas iespējas šajā segmentā?

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028. gadam šādas stacijas, kuras atkritumus izmanto kā kurināmo, ir paredzētas. Daudzus gadus runājam, bet progresa ir salīdzinoši maz, jo pašlaik dalīti savākto atkritumu pāršķirošanas ietekmē no pārstrādei nederīgajiem materiāliem tiek iegūts kurināmais jeb RDF, kura daļu sadedzina Schwenk Brocēnu cementa rūpnīcā. Lietuvā jau darbojas četras atkritumu dedzināšanas rūpnīcas, kuras, sadedzinot visu, ko nevaram pārstrādāt, piemēram, nepārstrādājamu plastmasu, tādējādi samazina poligonos apglabājamo atkritumu apjomu un vēl ražo siltumu un elektroenerģiju. Igaunijā arī ir šāda rūpnīca Tallinā, bet Latvijā vienīgajai visā Eiropas Savienībā nav nevienas. Vai tiešām šā brīža ģeopolitiskajā situācijā mēs gribam riskēt ar energoresursu cenu kāpumu tā vietā, lai iegūtu enerģētisko neatkarību – ļoti būtisku mūsu platuma grādos – un samazinātu atkritumu kalnus poligonos?

Austrijas galvaspilsētā Vīnē, piemēram, šāda tipa rūpnīca atrodas pilsētas pašā centrā, nodrošinot iedzīvotājus ar vajadzīgo siltumu. Tas ir milzīgs energoresurss, ko neizmantojam. Vienlaikus, attīstoties atkritumu pārstrādei, aktuāls jautājums bija un būs par izmaksu starpību starp ķīmisko pārstrādi (sadalīšanu molekulās un to izmantošanu jaunu produktu ražošanā) un vienkāršu sadedzināšanu siltuma un elektroenerģijas ražošanai. Eiropas spiediens ir vērsts uz to, lai visi atkritumi būtu izejviela citiem produktiem, lai atkritumi tiktu pārstrādāti un būtībā atkritumu poligoni zaudētu savu jēgu, jo tajos neko neapglabātu. Līdz tam gan vēl ir salīdzinoši tāls ceļš.

Kā vērtējat ieceri Latvijā ar milzīgu dabas resursu nodokli aplikt mitrās salvetes?

Diemžēl mitrās salvetes būs pagātne. Par to, ka ar šo cilvēkiem patīkamo produktu, kurš ir kaitīgs apkārtējai videi, ir kaut kas jādara, tiek runāts jau daudzus gadus. Tagad arī beidzot Latvijā to ļoti plaša izplatība līdz ar patiešām ļoti augsto nodokli praktiski tiks pārtraukta. Kāpēc? Tāpēc, ka mitrajās salvetēs ir mikroplastmasa un tā no šīm salvetēm nokļūst visur — kanalizācijā, notekūdeņos, arī upēs, ezeros, jūrās un okeānos, kur tās nepārstrādājas, un to apjomi jau ir kļuvuši par biedu daudzām dzīvajām būtnēm. Cilvēkiem nāksies mainīt savus paradumus.

Visu rakstu lasiet žurnāla Dienas Bizness 30.janvāra numurā!

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Meklē arī lielākajās preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa "Eco Baltia" no šodienas piedāvās parakstīties uz obligācijām līdz desmit miljonu eiro apmērā, informēja kompānijas pārstāvji.

Parakstīties obligācijām varēs līdz piektdienai, 27.oktobrim.

Obligācijas plānots emitēt 2023.gada 2.novembrī, bet to dzēšanas termiņš ir 2026.gada 2.novembris. Vienlaikus "Eco Baltia" būs tiesības dzēst obligācijas pēc diviem gadiem. Obligāciju fiksētā likme ir 9%.

Obligācijām varēs parakstīties privātie un kvalificētie investori, kuri kopumā varēs iegādāties līdz 10 000 obligāciju ar vienas obligācijas nominālvērtību 1000 eiro. Minimālā parakstīšanās summa vienam investoram ir 100 obligāciju jeb 100 000 eiro.

Obligāciju emisijā iegūtos līdzekļus paredzēts izmantot vispārējiem korporatīviem mērķiem, tostarp gaidāmo investīciju projektu un uzņēmumu iegāžu finansēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa "Eco Baltia" emitējusi obligācijas līdz desmit miljonu eiro apmērā, informēja uzņēmumā.

Arī šoreiz obligāciju piedāvājumus, kas īstenots slēgtā piedāvājuma veidā, guva investoru ievērojamu interesi, kopējam pieprasījumam 1,7 reizes pārsniedzot emisijas apjomu.

Obligāciju iegādes rīkojumi saņemti no vairāk nekā 100 institucionālajiem un privātajiem investoriem Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

“Arī pēc “Eco Baltia” obligāciju otrā piedāvājuma redzam, ka investoru aktivitāte ir augsta. Tas apliecina ieguldītāju ilgtermiņa redzējumu uzņēmuma un kopējā vides resursu apsaimniekošanas segmenta attīstībā, kur mēs paplašinām savu starptautisko klātbūtni. Veiktās investīcijas mums palīdzēs spert nākamos soļus turpmākā uzņēmumu grupas izaugsmē, sniedzot ieguldījumu aprites ekonomikas veicināšanā, kas atbilstoši Eiropas Savienības vides politikas principiem kļūst nozīmīgāka visā pasaulē,” uzsver Māris Simanovičs, “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākā vides resursu apsaimniekošanas uzņēmumu grupa AS “Eco Baltia” 2023.gada pirmo pusgadu noslēgusi ar 112 miljonu eiro konsolidēto apgrozījumu, kas, salīdzinot ar pagājušā gada pirmajiem sešiem mēnešiem, palielinājies par 13% (2022.gada pirmajā pusgadā – 98,7 miljoni eiro).

Grupas konsolidētā EBITDA, kas aprēķināta pirms nemateriālās vērtības samazinājuma atzīšanas, sasniedza 16,7 miljonus eiro salīdzinājumā ar 14,6 miljoniem tajā pašā periodā pērn, savukārt peļņa bijusi 2,9 miljoni eiro. Kāpumu galvenokārt ietekmējusi jaunu uzņēmumu iegāde, kā arī stabilais sniegums vides apsaimniekošanas sektorā un mērķtiecīgais darbs pie procesu efektivizācijas un automatizācijas.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Kāpinot uzņēmuma rādītājus, izdevies pierādīt, ka arī svārstīgā ekonomiskā situācija valstī un starptautiskajos tirgos var būt gana labs posms biznesa attīstībai. Pēdējos gados esam paplašinājušies Latvijā, Lietuvā un Čehijā, arī šogad turpinot palielināt “Eco Baltia” kopējo uzņēmumu un pakalpojumu portfeli. Vienlaikus grupas stratēģiskajā attīstībā liels ieguvums ir mūsu lielāko akcionāru, “INVL Baltic Sea Growth Fund”, pienesums un profesionālais redzējums uzņēmuma izaugsmē, kas palīdzējis stiprināt “Eco Baltia” pozīcijas gan Baltijā, gan starptautiskajos tirgos.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK prezidenta amatā pārvēlēts Aigars Rostovskis, ievēlēta jauna padome

Db.lv, 22.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) biedru sapulcē 22.martā LTRK prezidenta amatā uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem pārliecinoši tika pārvēlēts Aigars Rostovskis un ievēlēta jauna padome.

LTRK biedru sapulcē prezidenta amatam bija viens kandidāts – esošais LTRK prezidents Aigars Rostovskis. Sapulcē kopumā piedalījās 293 uzņēmumu, kurā, atbalstot A. Rostovska pārvēlēšanu, tika atdotas 281 balsis, līdz ar to A. Rostovskis ar pārliecinošu biedru balsu vairākumu Prezidenta amatā pārvēlēts uz ceturto termiņu nākamajiem trim gadiem.

Uzrunājot biedrus, Aigars Rostovskis pauda: “Pirmkārt, vēlos izteikt pateicību visiem LTRK biedriem par atbalstu un iespēju vadīt Latvijas lielāko uzņēmumu organizāciju nākamos trīs gadus. Lai gan ārējie apstākļi nav viegli, ar ģeopolitisko neskaidrību, Ukrainas karu un ekonomikas sabremzēšanos, mums ir jāpieliek visas pūles, lai stiprinātu LTRK. Mēs atbalstīsim biedrus eksporta darbībās un fokusēsimies uz privātā kapitāla interešu aizstāvību, kā arī uz LTRK pakalpojumu klāsta paplašināšanu un uzlabošanu, tāpat arī uz starptautiskajām aktivitātēm. Valstiskā līmenī mūsu galvenais uzdevums ir būtiski samazināt birokrātiju, kas neprasa naudu, bet gan politisko gribu.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” PET iepakojuma pārstrādes uzņēmuma AS “PET Baltija” vadības komandai pievienojusies Jūlija Zandersone, informē uzņēmums.

J.Zandersone turpmāk uzņēmumā pildīs valdes priekšsēdētājas amata pienākumus, kā arī ieņems AS “Eco Baltia” grupas pārstrādes sektora vadītājas pozīciju.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Pēdējā pusotra gada laikā AS “PET Baltija” ir piedzīvojusi gan izaicinājumus, gan vērā ņemamu attīstību. Neskatoties uz pārstrādes sektoram ne īpaši labvēlīgo situāciju starptautiskajos tirgos, uzņēmums turpina augt, paplašinoties un nostiprinot savas pozīcijas Baltijā un Ziemeļeiropā. Pērn sasniegti vēsturiski “PET Baltija” labākie apgrozījuma rādītāji, kā arī uzsākta jaunas ražotnes būvniecība tepat Latvijā, Olainē. Īstenojot “Eco Baltia” grupas tālāku attīstību, tiks turpinātas investīcijas arī “PET Baltija” darbības pilnveidē. Tomēr tā prasa arī plašāku redzējumu kopējā nozares attīstībā, un, mūsuprāt, valdes papildinājums ar profesionāliem vadības pārstāvjiem ir iespēja “PET Baltija” izaugsmi plānot ar vēl lielāku jaudu.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #45

DB, 07.11.2023

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu laikā notikušās kataklizmas un krīzes ir bijušas kā sava veida dopings digitalizācijas uzrāvienam visās sfērās, tādējādi uzkarsējot IKT produktu un pakalpojumu izstrādnes, kā arī apkalpošanas segmentu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta programmēšanas SIA ZZ Dats izpilddirektors Edžus Žeiris.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7.novembra žurnālā lasiet:

* Statistika

ECB beidz likmju celšanu, pagaidām

* Intervija

Krīzes kā dopings informācijas tehnoloģiju sfērai. SIA ZZ Dats izpilddirektors Edžus Žeiris

* Tēma

Pašvaldības šogad kompensēja valsts izdevumu samazinājumu sociālajai aizsardzībai

* Uzņēmējdarbība

Recesija — labākais izrāviena brīdis Latvijai. AS Eco Baltia valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs

* Inovācijas

LIAA inovāciju prioritātes sola panākumus

* Inovācijas

Palīdz saprast nepieciešamo inovāciju

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Uzņēmēji un eksperti diskutēs par darbinieku apmācību izmaksām un to nozīmi uzņēmumu attīstībā

Sadarbības materiāls, 17.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina LinkedIn 2023. gada darba vides apmācību analīzes dati[1]*, organizāciju darbinieki norāda, ka viens no iemesliem jauna darba meklējumiem ir nepieciešamība mācīties un attīstīt aizvien jaunas prasmes, tomēr tikai 26% aptaujāto atzīst, ka esošajā darba vietā ir motivēti mācīties. Lai noskaidrotu uzņēmēju un apmācību ekspertu redzējumu par darbinieku apmācību nozīmi uzņēmuma attīstībā, mākslīgā intelekta atbalstītas ekspertu atlases platforma Motiveer.eu 17. janvārī plkst. 17:30 organizē tiešsaistes diskusiju “Apmācību izmaksu samazināšana pretstatā ieguldījumam darbinieku izaugsmē un attīstībā”.

Pārmaiņas darba tirgū un mākslīgā intelekta pieaugošā ietekme, uzņēmumu darbiniekiem pieprasa aizvien jaunas prasmes un zināšanas. LinkedIn pētījuma dati apliecina, ka 25% profesionālās prasmes, ko darba devēji iepriekš sagaidījuši no saviem darba devējiem konkrētam amatam, pēdējo 8 gadu laikā ir mainījušās, turklāt paredzams, ka līdz 2027. gadam šis skaits pat dubultosies.

Kā skaidro platformas Motiveer.eu dibinātāja Karīna Kūska (Karin Kuusk), uzņēmuma konkurētspēja un panākumi ir cieši saistīti ar darbiniekiem un viņu prasmēm: “Panākumi uzņēmējdarbībā šodien un nākotnē ir saistīti ar spēju pielāgoties pārmaiņām. Ekonomiskie apstākļi var likt komandām attīstīt jaunas prasmes, lai spētu pielāgoties ārējās vides radītām pārmaiņām uzņēmējdarbībā, tāpēc ir īpaši svarīgi pastāvīgi nodrošināt sava uzņēmuma komandu ar atbilstošām apmācībām, kas ļaus ne tikai palielināt uzņēmuma konkurētspēju, bet arī veidos motivētu un mūsdienīgi kvalificētu komandu šī brīža izaicinājumiem. Turklāt, ja uzņēmumā jau ir cilvēks, kurš iekļaujas komandā un organizācijas kultūrā, finansiāli efektīvāk ir investēt jau esoša darbinieka izaugsmē nekā jauna darbinieka pieņemšanā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 17. janvārī, portālā Db.lv notiks tiešraide motiveer.eu organizētajai paneļdiskusijai “Apmācību izmaksu samazināšana pretstatā ieguldījumam darbinieku izaugsmē un attīstībā”.

Diskusijā šī brīža TOP vadītāji un jomas eksperti dalīsies ar savu viedokli, redzējumu un pārdomām par tēmu, kas šobrīd ir aktuāla lielākajā daļā organizāciju - apmācību izmaksu samazinājums.

Diskusijas dalībnieki:

  • Ieva Tetere, AS “SEB banka” vadītāja;
  • Māris Simanovičs, AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs;
  • Katrīna Ošleja, vadības koučs PCC, līderības trenere KBT, supervizors;
  • Zigmunds Vīķis, biznesa izaugsmes treneris.

Diskusijas moderatore: Anita Kalniņa, FranklinCovey līderības trenere un Eleving Group personāla vadītāja

Diskusijas sākums 17:30

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākās vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupas AS “Eco Baltia” Lietuvā bāzētais vides apsaimniekošanas uzņēmums UAB “Ecoservice” ieguldīs 18 miljonus eiro pērn uguns nelaimē skartā atkritumu šķirošanas centra Viļņā atjaunošanā.

Tāpat investīcijas tiks novirzītas šķirošanas centra infrastruktūras uzlabojumos, kā arī modernizācijā, tādējādi sniedzot lielāku pienesumu aprites ekonomikā. Paredzamais projekta pabeigšanas termiņš ir šā gada beigas.

"Mēs esam pieņēmuši lēmumus, kas bija nepieciešami, lai turpinātu straujāk virzīties uz turpmākajiem uzņēmuma izaugsmes mērķiem. Pēc pagājušā gada augustā notikušā ugunsgrēka mēs nekavējoties veicām pasākumus, kas palīdzēja turpināt darbību bez pārtraukumiem, tādējādi izpildot visas saistības pret klientiem un partneriem. Tagad pienācis laiks spert nākamos soļus, proti, ne tikai atjaunot ugunsgrēkā cietušo, bet arī strādāt efektīvāk, ieviešot jaunākās tehnoloģijas un uzlabojot ugunsdrošību," sacīja Jurgita Nacevičiene, Ecoservice izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paplašinot uzņēmuma darbību un vides pakalpojumu klāstu, Baltijā lielākais vides resursu apsaimniekošanas un pārstrādes uzņēmums AS “Eco Baltia” šogad plāno iegādāties Latvijas vadošo videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmumu SIA “Eko Osta”.

Pušu noslēgtais pirkuma līgums, kura izpildei nepieciešama Latvijas Konkurences padomes (KP) apvienošanās atļauja, paredz 100% SIA “Eko Osta” kapitāla daļu iegādi.

Līdz ar darījuma noslēgšanu, SIA “Eko Osta” kļūs par vienu no “Eco Baltia” grupas vides apsaimniekošanas sektora uzņēmumiem, kas specializējas bīstamo un videi kaitīgo atkritumu apsaimniekošanā. Vienlaikus jāuzsver, ka abu pušu klientiem, partneriem un darbiniekiem esošajos sadarbības līgumos un iestrādnēs izmaiņas nav plānotas.

AS “Eco Baltia” valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs: “Pēdējo gadu laikā esam būtiski paplašinājuši “Eco Baltia” darbības sfēras, nostiprinot savas tirgus pozīcijas starptautiskā mērogā kā pilna cikla vides resursu apsaimniekotājs. Videi kaitīgo un bīstamo atkritumu savākšanas un pārstrādes uzņēmuma iekļaušana “Eco Baltia” grupā ir būtisks solis ceļā mūsu attīstības stratēģijas realizācijai, soli pa solim aptverot to atkritumu plūsmu, ko iespējams pārstrādāt. Šis darījums nodrošinās veiksmīgāku atkritumu savākšanu un apriti segmentos, kur valstī noteikto normu izpilde līdz šim bijusi apgrūtināta. Tas būs ieguvums gan grupas uzņēmuma SIA “Latvijas Zaļais punkts” klientiem attiecībā uz videi kaitīgo atkritumu savākšana apjomu izpildi, gan valstij kopumā, nodrošinot atkritumu pārstrādes mērķu izpildi.”

Komentāri

Pievienot komentāru