Ministru kabinets otrdien atlika jautājumu par Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu.
Jautājums bija iekļauts valdības sēdes darba kārtībā, tomēr lēmuma projektam noteikts ierobežotas pieejamības statuss, tādēļ informācija par iespējamo palielinājuma apmēru pašlaik nav zināma.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc valdības sēdes mediju pārstāvjiem neatklāja iemeslus, kāpēc minētais jautājums otrdien tika atlikts. "Valdībai ir savas procedūras. Tiklīdz būs kāds lēmums, tas kļūs zināms," sacīja Kariņš.
Kompānijas publiskotajā pagājušā gada finanšu pārskatā teikts, ka "airBaltic" Covid-19 pandēmijas ietekmes dēļ šogad no valsts potenciāli varētu lūgt papildu finansējumu 50 līdz 100 miljonu eiro apmērā.
Iepriekš biržas "Nasdaq Baltic" rīkotajā pasākumā par "airBaltic" 2020.gada finanšu rezultātiem kompānijas izpilddirektors Martins Gauss skaidroja, ka tas, vai uzņēmumam būs nepieciešams papildu finansējums, kļūs skaidrs vasarā līdz ar Covid-19 izplatības situāciju gan Latvijā, gan citās Eiropas valstīs.
Eiropas Komisija pēc vairāku mēnešu izvērtēšanas 2020.gada jūlija sākumā atbalstīja Latvijas valdības lēmumu "airBaltic" pamatkapitālā ieguldīt 250 miljonus eiro, lai sniegtu atbalstu Covid-19 krīzes pārvarēšanai. Pērn 4.augustā finansējums tika ieguldīts, un "airBaltic" pamatkapitāls sasniedza 506 472 824 eiro.
"airBaltic" koncerns pērn strādāja ar 142,6 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 72% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas zaudējumi pieauga 29 reizes un sasniedza 264,6 miljonus eiro.
Latvijas valstij pieder 96,14% balsstiesību "airBaltic" kapitālā, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 3,86%