Lielbritānijas muitas dienests trešdien noraidīja Eiropas Savienības (ES) krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) prasību Lielbritānijai iemaksāt ES budžetā 1,987 miljardus eiro kā muitas nodevas, ko ES zaudējusi Lielbritānijas pieļautas ķīniešu krāpnieku darbības dēļ.

OLAF trešdien bija paziņojis, ka Lielbritānija ignorējusi lielu daudzumu viltotu rēķinu un muitas deklarāciju par valstī ievestām Ķīnas precēm, galvenokārt tekstilizstrādājumiem un apaviem, kā rezultātā ES muitas nodevās zaudējusi 1,987 miljardus eiro.

OLAF izmeklēšanā esot noskaidrots, ka laikā no 2013.gada līdz 2016.gadam krāpnieki izvairījušies no muitas nodevu maksāšanas, izmantojot viltotus rēķinus un nepareizas muitas vērtības deklarācijas Lielbritānijā ievestajām precēm.

Neskatoties uz atkārtotiem centieniem un pretēji vairāku citu dalībvalstu spertajiem soļiem, cīnoties pret šiem krāpniekiem," šī krāpniecība Lielbritānijā tikai pastiprinājusies, norādīja OLAF.

Eiropas Savienības (ES) Pretkorupcijas birojs (OLAF) atklājis plaša mēroga importa krāpšanas shēmu, kurā izkrāpti 107 miljoni eiro.

Krāpšana bija saistīta ar preču importu no Ķīnas un skāra 11 ES dalībvalstis.

Iespējamie zaudējumi Eiropas nodokļu maksātājam ietver 93 miljonus eiro nesamaksātos PVN, kā arī 14 miljonus eiro nesamaksātās muitas nodevās, aplēsis OLAF.

OLAF rekomendējis Ungārijas ģenerālprokuroram sākt izmeklēšanu pret aizdomās turamajiem, kas identificēti Ungārijā.

Birojs arī sniedzis finanšu rekomendācijas 11 ES valstīm, kuras skārusi krāpšana, tostarp Slovākijai un Slovēnijai, lai tās varētu atgūt zaudētos ieņēmumus.

OLAF ģenerāldirektors Ville Itele sacīja, ka nelegālā preču pārdošana par viszemākajām cenām sagrozījusi ES vienoto tirgu, kaitējot uzņēmumiem un ES nodokļu maksātājiem.

Lielbritānijai Eiropas Savienības (ES) budžetā būs jāiemaksā divi miljardi eiro, jo Londona ir pieļāvusi plaša mēroga ķīniešu krāpnieku darbību, ievedot Lielbritānijā Ķīnas preces, trešdien paziņojis ES krāpšanas apkarošanas birojs (OLAF).

«Mēs rekomendējām, lai Eiropas Komisija (EK) atgūst naudu no Apvienotās Karalistes,» OLAF pavēstīja aģentūrai AFP.

Birojs vaino Lielbritāniju, jo tā esot ignorējusi lielu daudzumu viltotu rēķinu un muitas deklarāciju, kā rezultātā ES muitas nodevās ir zaudējusi 1,99 miljardus eiro.

OLAF izmeklēšanā noskaidrots, ka laikā no 2013.gada līdz 2016.gadam krāpnieki izvairījušies no muitas nodevu maksāšanas, izmantojot viltotus rēķinus un nepareizas muitas vērtības deklarācijas Lielbritānijā ievestajām precēm.

«Neskatoties uz atkārtotiem centieniem un pretēji vairāku citu dalībvalstu spertajiem soļiem, cīnoties pret šiem krāpniekiem,» šī krāpniecība Lielbritānijā tikai pastiprinājusies, norādīja OLAF.

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 20.janvārī apturēja tiesvedību lietā, kas ierosināta pēc SIA Veloserviss pieteikuma atcelt Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, ar kuru pieteicējai uzlikts pienākums maksāt muitas nodokli un nokavējuma naudu un pievienotās vērtības nodokli un nokavējuma naudu, informē AT.

Uzdodot Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus, Augstākā tiesa vēlas noskaidrot, kā vispārīgi konkretizējams Eiropas Padomes regulas par Kopienas Muitas kodeksa izveidi minētais importētāja pienākums rīkoties labā ticībā, ja Eiropas Komisijas Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) ziņojums satur iegūtas ziņas, kas liecina gan par eksportētāja sniegtām nepatiesām ziņām eksportētājas valsts muitas iestādēm, gan ziņas, kas liecina, ka eksportētājas valsts muitas iestāde ir kļūdījusies, izsniedzot A sertifikātu.

Tāpat būtu noskaidrojams, kāda tiesiska nozīme būtu piešķirama OLAF un Eiropas Komisijas attiecīgajā lēmumā izdarītajam faktu un tiesību vērtējumam nacionālā tiesvedības procesā, kurā faktiskā situācija ir tikai daļēji salīdzināma. Lietā ir apturēta tiesvedība, līdz stāsies spēkā spriedums Eiropas Savienības Tiesā.

No Eiropas Savienības (ES) fondiem pagājušajā gadā izkrāpts 371 miljons eiro, teikts ES Pretkorupcijas biroja (OLAF) ikgadējā ziņojumā. Birojs norādījis, ka ES būtu jācenšas atgūt šos līdzekļus. OLAF izmeklē krāpšanos ar ES fondiem tādās jomās kā pētniecība, subsīdijas lauksaimniekiem un atbalsts trūcīgajiem reģioniem. "Mūsu darbs rada izmaiņas. Mēs aizsargājam ne tikai ES finanšu intereses, bet arī eiropiešu veselību un labklājību," norādīja OLAFvadītājs Ville Itala. OLAF identificējis vairākas tendences līdzekļu ļaunprātīgā izmantošanā, tostarp viltus uzņēmumu izmantošanu, krāpšanos ar atbalstu lauksaimniecībai, novadot ES līdzekļus ārpus bloka, un starptautiskas noziedzības shēmas, lai izvairītos no muitas nodevām. Kā piemēru birojs minēja gadījumu Itālijā, kad organizētās noziedzības grupējums izkrāpis līdzekļus, kas bija paredzēti bēgļu centriem Itālijā. Izmeklēšanā atklājās, ka projekta organizatori sniedza nepatiesu informāciju par pārtikas izlietojumu bēgļu centros, kur migranti bieži atstāti badā vai ēdināti ar apšaubāmas kvalitātes pārtiku. 2017.gadā OLAF konstatēja, ka no ES fondiem izkrāpti trīs miljardi eiro, krāpniekiem izvairoties no muitas nodevu un nodokļu maksāšanas, izmantojot nepareizas muitas vērtības deklarācijas.

.Saeima 21.janvārī trešajā lasījumā pieņēma jaunu likumu "Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai sniedzamā atbalsta likums".

Tas izstrādāts, lai nodrošinātu efektīvu atbalstu Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) tā veiktajās administratīvajās izmeklēšanās ar mērķi aizsargāt Eiropas Savienības (ES) finanšu intereses pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām.

"ES finanšu interešu aizsardzība un cīņa ar krāpšanu un korupciju pēc būtības ir jebkura Eiropas pilsoņa un viņa naudas aizsardzība. Tāpat tā ir arī Latvijas ekonomikas un demokrātiskās sistēmas aizsardzība. Ir svarīgi stiprināt cīņu ar organizēto noziedzību, kas ik gadu no ES budžeta izkrāpj nodokļu maksātāju naudu," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

OLAF misija ir atklāt, izmeklēt un novērst krāpšanu, kas saistīta ar ES līdzekļiem. Jaunajā likumā tiek definētas arī Finanšu ministrijas tiesības, kas kā kompetentā iestāde sniedz atbalstu OLAF izmeklēšanā

Ministru kabineta sēdē otrdien, 10. janvārī tika apstiprināta Finanšu ministrijas (FM) Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesta (AFCOS) darbības stratēģija, kas paredz valsts pārvaldes iestādēm vienoti cīnīties ar krāpšanos Eiropas Savienības (ES) fondu jomā, informē Finanšu minstrijā.

«Būtiski apzināties, ka it visas iestādes, kuras nodrošina ES finanšu interešu aizsardzību, ir kā zobrati, kas kopā veido vienotu mehānismu. Sekmīgas savstarpējas sadarbības rezultātā, varam sekmēt «nulles tolerances» principa ieviešanu pret jebkādiem mēģinājumiem krāpties ar Latvijas tautsaimniecībā investētajiem līdzekļiem,» norāda AFCOS vadītāja Nata Lasmane.

AFCOS darbības stratēģijas mērķis ir definēt kopējos sadarbības pamatvirzienus, mērķus un uzdevumus starp kompetentajām iestādēm krāpšanas novēršanai un apkarošanai, kā arī izveidot sadarbības modeli ES finanšu interešu aizsardzībai, lai stiprinātu un noteiktu skaidru procedūru sadarbībai starp Latvijas kompetentajām iestādēm un Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanā (OLAF). Stratēģijā identificētie rīcības virzieni aptver visus krāpšanas apkarošanas ciklus: krāpšanas novēršana jeb prevencija, atklāšana, izmeklēšana un kriminālvajāšana jeb sankcijas.

Vairāk nekā 2,2 miljardi eiro Eiropas Savienības (ES) valstīs nozagti no fondu naudas, konstatējuši Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) eksperti, pārbaudot astoņas bloka valstis.

Pārbaudēm tikušas izvēlētas Francija, Ungārija, Itālija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Rumānija un Spānija, vēsta Euobserver. Pētījums prezentēts Eiropas Parlamenta konferencē par korupciju.

«Pārbaudēs atklāti konkrēti skaitļi, kas apliecina mūsu uzskatus [par korupciju kā] apdraudējumu valsts finansēm un apstiprina, ka tiklīdz kā korupcija skar iepirkumu, ievērojami pieaug sabiedrības zaudējumi,» skaidroja ES krāpšanas apkarošanas komisārs Aļģirds Semeta.

OLAF ekspertu pētījumā arī secināts, ka korupcijas aptuvenās izmaksas sasniedz 3 līdz 4 procentus no kopējā iepirkumu budžeta ES. Pirms diviem gadiem Eiropas Komisija šīs izmaksas bija aplēsusi viena procenta apmērā. ES krāpšanas apkarošanas komisārs arī informēja, ka komisija izstrādā pētījumu par korupciju ES, kas lielu uzmanību pievērsīs iepirkumu jomai un tiks publiskots novembrī.

Jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums ir par ļoti aktuālu tēmu, proti, Eiropas Savienības (ES) fondi Latvijā. Īpaši vērtīgs ir vērtējums par situāciju pēc esošā ES fondu perioda beigām. Pozitīvi noskaņoti izskatās vien 13% no aptaujātajiem, un tikai katrs 33. uzskata, ka valstij ir skaidrs plāns, kā rīkoties pēc 2020. gada.

Tikmēr šis gads ir parādījis Latvijas ekonomikas atkarību no ES fondiem, par kuru pieejamību nākotnē nav skaidrības.

Eiropas Savienības (ES) budžeta plānošanas periods šobrīd ilgst 7 gadus (no 2014. līdz 2020. gadam). Lielākie finanšu instrumenti, kuru ietvaros Latvija saņem palīdzību, ir ES struktūrfondi (4.4 miljardi eiro) - Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds un Kohēzijas fonds –, kā arī Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fondi (kopā 1.2 miljardi). Tātad tie sildīs Latvijas ekonomiku vismaz līdz 2022. gadam, jo iesāktos projektus var turpināt īstenot vēl 2 gadus pēc kārtējā fondu apguves perioda beigām, dažkārt ilgāk.

Ja e-muitas otrajai kārtai netiks piešķirts finansējums nedaudz vairāk par 12 miljoniem eiro, tad no 2025. gada Latvijā nebūs iespējams tranzīts, eksports, imports. Iespējamais risinājums ir nākamā Eiropas Savienības plānošanas perioda struktūrfondi.

Šāda aina pavērās Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, skatot jautājumu par e- muitu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls atzina, ka e-muitas pirmsākumi ir meklējami 2003. gadā, kad izskanēja Eiropas Komisijas priekšlikums par bezpapīru muitas un tirdzniecības vidi, kam 2008. gadā sekoja e-muitas lēmums (nosakot e-muitas sistēmu galvenās komponentes un dalībvalstu uzdevumus IT projektu izstrādei un ieviešanai). Savukārt 2013.gadā tika izdota regula, ar kuru izveido ES Muitas kodeksu, kurš tiek piemērots no 2016. gada 1. maija. Minētā regula paredz datu apmaiņu starp muitas dienestiem un uzņēmējiem. Izmaiņas ir veicamas pārejas periodā, katrai sistēmai paredzot noteiktu datumu laika posmā no 2016.gada līdz pat 2025.gadam.

9. maijā – Eiropas dienā – Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka uzsver, ka Eiropas Savienība nodrošina mieru un augstāko dzīves kvalitāti pasaulē

EK 2. maijā nāca klajā ar priekšlikumu jaunam daudzgadu budžetam. Par to jau satraukušies lauksaimnieki. Vai varat ieskicēt, kādas pārmaiņas Latvijai sola jaunais priekšlikums? Vai lauksaimniekiem ir pamats satraukumam? Daudzi sašutuši, ka finanšu ministre piekritusi maksāt lielākas iemaksas ES budžetā.

Eiropas Komisijas piedāvātais jaunais ES daudzgadu budžeta projekts atspoguļo šodienas politisko realitāti. Bez tradicionālajām prioritātēm klāt nākušas jaunas – migrācija, cīņa ar terorismu, drošības apdraudējumi. Šīs prioritātes prasa līdzekļus, bet liela neto maksātāja – Lielbritānija – ir ceļā uz izstāšanos no ES. Tāpēc gluži pragmatiski radusies nepieciešamība ES budžetu modernizēt un padarīt efektīvāku. Nācis klāt priekšlikums par veidu, kā daļēji kompensēt Lielbritānijas izstāšanās rezultātā zaudētos ieņēmumus – tie ir jauni nodokļi par vides piesārņojumu, plastikāta atkritumiem un naudas emisiju. Latvija ir paudusi apņēmību palielināt savas iemaksas ES budžetā, un tas ir apsveicami, jo tā ir atbildīga un solidāra rīcība. Budžeta projekts ir labas ziņas Latvijas lauksaimniekiem, jo, saskaņā ar lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Fila Hogana teikto, EK priekšlikumā Baltijas zemniekiem paredzēts tiešmaksājumu pieaugums par vidēji 13%, kamēr 16 citām valstīm, ieskaitot, piemēram, Bulgāriju, maksājumi samazināsies par vidēji 4%. Baltijas zemnieki būs ieguvēji no šīs līdzekļu pārdales.

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Pašvaldībām būs pieejami Eiropas Savienības (ES) struktūrfondi aizsargbūvju sakārtošanai, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" 18.janvārī sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Viņš akcentēja, ka pašvaldībās aizsargbūves ir jāsakārto tā, lai pilsēta neciestu pat lielos plūdos. Latvijā no plūdiem parasti cieš vienas un tās pašas pašvaldības, kuras jau ir zināmas, piebilda politiķis.

Runājot par plūdu postījumiem privātajos īpašumos, šajā gadījumā Jēkabpilī, Sprindžuks atzina, ka ne pašvaldība, ne valsts nevar segt zaudējumus privātiem īpašumiem.

Vaicāts par pašvaldību būvvalžu atbildību, izsniedzot būvatļaujas applūstošās teritorijās, Sprindžuks uzsvēra, ka saskaņā ar likumu drīkst būvēt privātās dzīvojamās mājas zonās, kur plūdu iespēja ir 1%. Tomēr ir jāizstrādā jauni hidro modeļi, jo plūdi ir biežāk nekā reizi 100 gados.

Pēc vasaras sākumā pieteiktā Hercule III programmas projekta apstiprināšanas, ir parakstīts līgums starp Eiropas Komisiju (EK) un Finanšu ministriju (FM) kā atbildīgo iestādi par krāpšanas gadījumu koordinēšanu sadarbībā ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), informē FM.

Projekta ietvaros paredzēts veikt apmācības iestāžu darbiniekiem, kuri nodrošina Eiropas Savienības (ES) fondu finanšu interešu aizsardzību.

Pirmo reizi iespēju īstenot EK atbalstītu projektu ir saņēmis AFCOS. Tā mērķis ir nodrošināt dažādus kapacitātes stiprināšanas pasākumus iestādēm, kuras ikdienā iesaistītas nacionālajā krāpšanas apkarošanas tīklā, piemēram, Valsts policijai, Ģenerālprokuratūrai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Valsts ieņēmumu dienestam (VID), nozaru ministrijām un citām iestādēm, kuras sekmē ES fondu investīciju godīgu un atbildīgu ieguldīšanu Latvijas tautsaimniecībā.

Tuvāko gadu laikā būs jāīsteno pasākumi, jo īpaši uzņēmējdarbības veicināšanā, kas ļautu valsts budžetam 2020. gadā iztikt bez ES finanšu palīdzības un budžeta deficīta pieauguma, neceļot nodokļus, būtiski nesamazinot tēriņus

To intervijā DB atzīst Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone. Viņa saka, ka situācija Latvijā dinamiski mainās, priecīgās ziņas par ekonomikas augšupeju vienlaikus aptumšo iedzīvotāju skaita sarukums, ēnu ekonomikas pieaugums, kā arī paredzamais ES struktūrfondu samazinājums. Par šo aspektu gan līdz šim nav daudz runāts, tomēr jāsaprot, ka Latvijai jau tuvākajā laikā no ES attīstāmās jaunās dalībvalsts jākļūst par palīgu un atbalstu citām attīstāmajām valstīm, kas savukārt nozīmē fondu līdzekļu pārdali par labu tām. Lai šos negatīvos faktorus neitralizētu un Latvijas nodokļu maksātājiem nenāktos maksāt vēl lielākus nodokļus, ir vajadzīga jauna nodokļu politikas stratēģija 2015. – 2018. gadam, pie kuras LDDK strādā, organizējot diskusijas ar uzņēmējiem, ekspertiem un publiskā sektora pārstāvjiem, un kura būtu jāievēro valdībai, kas tiks izveidota pēc vēlēšanām. Ar jauno stratēģiju darba devēju skatījumā varēs iepazīties 19. septembrī Saeimā notiekošajā nodokļu politikas jautājumiem veltītajā konferencē.

Jaunbūvējamā Latvijas Universitātes (LU) Zinātņu māja nodrošinās darbu 430 zinātniekiem un mācībspēkiem, svinīgajā pamatakmens ielikšanas pasākumā uzsvēra LU pārstāvji.

Zinātņu māja ir otrā no kopumā trim paredzētajām LU Akadēmiskā centra ēkām un tās būvniecību plānots noslēgt 2018.gada rudenī. Savukārt trešo - LU Rakstu māju plānots uzbūvēt līdz 2020.gada beigām

LU Zinātņu māju būvēs septiņos stāvos, kuros būs izvietots lāzercentrs, medicīnas muzejs, kā arī seši institūti - Astronomijas, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas, Fizikas, Atomfizikas un spektroskopijas, Materiālu mehānikas, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūti.

Vēl ēkā atradīsies Fizikas un matemātikas fakultāte, Medicīnas fakultāte un 78 zinātniskās un mācību laboratorijas, kā arī 23 auditorijas un semināru telpas. Kopumā ēkā varēs uzņemt 2000 studentu.Zinātņu mājas būvniecības kopējās izmaksas ir 38 miljoni eiro. 79% apmērā projektu līdzfinansē Eiropas Savienības struktūrfondi. Savukārt 14% atvēlētā finansējuma sedz valsts, bet 7% - universitāte.

Šis politiķiem ir īstais brīdis atteikties no nereāliem brīnumplāniem un ar skubu sākt pārskatīt izdevumus

Vēlēšanas ir pagājušas, un no politiķiem tagad varētu sagaidīt realitātei tuvākus izteikumus. Tomēr pagaidām nekas neliecina par to, ka ministri neatkarīgi no tā, vai viņi būs vai nebūs nākamajā valdībā, būtu gatavi beigt runāt Napoleona plānu kategorijās. Tā Finanšu ministrija, iespējams, iespaidodamās no slavas lauriem, ka Latvija ar ne pārāk dižo šī gada 2,9% IKP pieaugumu tomēr ir starp Eiropas Savienības (ES) izaugsmes līderiem, nesen lepni paziņoja, ka nākamajos četros gados Latvijas IKP pieaugs nedaudz vairāk kā par 4 mljrd. eiro jeb aptuveni par 1 mljrd. eiro gadā. Turklāt uz jebkādiem skeptiķiem, kas atļaujas apšaubīt šo paradīzes ainiņu, Finanšu ministrija reaģē ar noraidošu dzēlīgumu. Piemēram, Liepājas mērs Uldis Sesks, kurš, kā ziņo aģentūra LETA, atļāvies norādīt, ka nākamā gada valsts budžets izskatās sliktāks par šī gada budžetu un var būt nepieciešama konsolidācija, no Finanšu ministrijas jau izpelnījies pārmetumus par baumošanu un panikas celšanu.

#Kučinska valdības darbības laikā Latvijas ekonomika sasniedza pirmskrīzes līmeni, kas ir pozitīvi, lai arī tas notika diemžēl daudz vēlāk nekā tuvākās Baltijas jūras reģiona valstīs.

Šajās dienās aprit divi gadi, kopš Latvijā strādā Māra Kučinska valdība. Šīs valdības darbam bijuši vairāki izaicinājumi, taču kopumā darba devējiem ar šo valdību ir bijis veiksmīgs dialogs un kvalitatīvs konsultāciju process divu gadu periodā.

Šajā laikā regulāri ir notikušas Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) – kopumā 12 – sēdes divu gadu laikā. Savukārt vienošanās norādīja kopīgos virsmērķus, sasniedzamos indikatorus, kā arī reformu virzienus ekonomiskā izrāviena veicināšanai. Šādu sadarbības apliecinājumu 2016. gada 9. augustā M. Kučinskis valdības vārdā parakstīja ar LDDK, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Zinātņu akadēmiju.

Nākamajā Eiropas Savienības struktūrfondu periodā granti ražošanas iekārtu iegādei praktiski nav paredzēti, tomēr vismaz viens praktisks instruments ražotāju atbalstam ir palicis. 2011. gadā tika atjaunota uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk – UIN) atlaide lielo investīciju projektiem. Kaut arī nodokļa atlaide atpaliek no grantu programmām gan atbalsta intensitātes, gan naudas plūsmas ziņā, lielie Latvijas ražotāji to atzinuši par pietiekami pievilcīgu, lai īstenotu vērienīgus attīstības projektus.

Ekonomikas ministrijas veiktie aprēķini* liecina, ka nodokļu atlaide tiek atgūta ar uzviju, tomēr Finanšu ministrija joprojām cenšas šo faktu ignorēt. No sākotnēji iesniegto 9 projektu biznesa plāniem izriet, ka laika posmā no 2011.-2019. gadam kopējais projektus īstenojošo uzņēmumu apgrozījums būs par 529 mlj. EUR lielāks, eksports par 417 mlj. EUR lielāks, kā arī tiks radītas 315 jaunas darba vietas. Ražotājiem piešķirtā UIN atlaide 31,6 mlj. EUR apmērā vēl pirms tās izmantošanas tiks segta ar papildus darbaspēka nodokļiem 28,0 mlj. EUR apmērā. Jāpiebilst, ka aprēķinos būtu jāņem vērā arī papildus gūtā peļņa (tātad lielāka ar UIN apliekamā bāze), kā arī papildus nodokļu maksājumi piegādātāju ķēdē.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Aizdevumi kļuvuši pieejamāki, līdz ar to ES finansējuma sarukums būtiski neiedragās uzņēmēju spēju aizņemties.

Pērn uzņēmumiem no jauna izsniegti aizdevumi aptuveni 600 miljonu latu apmērā, no kuriem daļa saņemta, pateicoties Eiropas Savienības līdzfinansējumam. Ņemot vērā, ka šajā gadā šis finansējums mazinās, daļa uzņēmēju varētu palikt bez aizdevuma.

Runājot par kreditēšanas prioritātēm šajā gadā, banku pārstāvji norāda, ka uzmanība tiks pievērsta tādām nozarēm kā lauksaimniecība, rūpniecība, tirdzniecība un enerģētika, savukārt uz nekustamo īpašumu nozari pagaidām bankas skatās piesardzīgi.

Līdz pagājušā gada novembrim uzņēmumiem no jauna izsniegti aizdevumi vairāk nekā 583 miljonu latu apmērā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati, turklāt viens no svarīgiem faktoriem jaunajā uzņēmumu finansējumā bija Eiropas struktūrfondi, kas tika piesaistīti gan privātajā ražošanas sektorā, gan arī valsts un pašvaldību infrastruktūrām, atzīst Swedbank valdes loceklis un Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Daniils Ruļovs.

Otrdien Ministru kabinets izskatījis Valsts kancelejas vadītās darba grupas izstrādāto instrukciju, kas paredz nodrošināt valsts interešu aizsardzību, slēdzot civiltiesiskos līgumus Eiropas Savienības (ES) fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu vidē.

Kā skaidro Valsts kanceleja, vienotu pamatnosacījumu trūkums līgumu izstrādes procesā valsts pārvaldes iestādēs līdz šim radījis vairāku desmitu miljonu lielus zaudējumus.

Valsts kancelejas Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta vadītāja Solvita Gulbe uzsver, ka izstrādātās instrukcijas mērķis ir novērst valsts interesēm nelabvēlīgu civiltiesisku līgumu slēgšanu un neplānotu finanšu saistību uzlikšanu valsts budžetam, ja neatbilstoša civiltiesiska līguma rezultātā netiek piešķirts ES fondu vai cita ārvalstu finanšu instrumenta finansējums. Tāpat mērķis ir arī paaugstināt nodevumu kvalitāti un tās kontroli.

Depozītsistēmu dzērienu iepakojumam varētu ieviest no 2015. gada 1. janvāra.

To paredz koncepcijas projekts par depozītsistēmas ieviešanu, ko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iesniegs izskatīšanai valdībā. VARAM atkārtoti izvērtējusi un precizējusi iepriekš izstrādāto koncepcijas projektu. Sākotnēji sistēmu bija plānots ieviest šo jau no 2014. gada, taču VARAM uzskata, ka jādod laiks sagatavoties visām iesaistītajām pusēm, tāpēc termiņš uz gadu atlikts. Ražotāji neatbalsta sistēmas ieviešanu, jo neredz ekonomisko pamatojumu.

VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere norāda, ka koncepcija paredz četrus variantus – vienu - depozītsistēmu piemērot tikai atkārtoti lietojamam dzērienu iepakojumam no stikla, otru – to piemērot vienreiz lietojamam un atkārtoti lietojamam iepakojumam pakāpeniski, ar gada starpību, trešais variants – to ieviest vienlaicīgi abiem iepakojumu veidiem un ceturtais – atlikt ieviešanu un atgriezties pie tās izvērtēšanas pēc gada vai diviem, vienlaikus mainot izlietotā iepakojuma reģenerācijas normas.

Liepājas pašvaldības būvvalde pieņēmusi ekspluatācijā Liepājas reģionālās slimnīcas rekonstrukcijas otrās kārtas būvdarbus, kuros ieguldīti vairāk nekā trīs miljoni latu.

Uz jaunām telpām varēs pārcelties Reanimācijas nodaļa, Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļa, Angiogrāfijas nodaļa un Radioloģijas nodaļa. Ir izbūvētas arī dzemdību zāles, kas ir daļa no topošās jaunās Dzemdību nodaļas.

Otrās kārtas būvdarbi norisinājās no 2012. gada jūlija. To laikā ir rekonstruēti trīs slimnīcas stāvi un pagrabs – pārveidoto telpu kopējā platība ir 5200 kvadrātmetri.

Otrās kārtas būvdarbu zonā ir pabeigta visu slimnīcai nepieciešamo komunikāciju izbūve (ūdens apgādes, kanalizācijas, ventilācijas sistēmas, uguns aizsardzības iekārtas utt.), uzstādīta santehnika un veikti telpu apdares un daudzi citi darbi, informē būvvalde.

Kredītu izsniegšanas bums Latvijā nav gaidāms, tomēr bankas finansiāli nav ieinteresētas turēt naudu, jaunu kredītu izsniegšanai svarīgākais ir uzticība un valsts spēja nodrošināt krāpnieku sodīšanu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas Tautsaimniecības kreditēšanas komitejas vadītājs un a/s SEB banka valdes loceklis un finanšu direktors Kārlis Danēvičs. Viņš nenoliedz, ka sabiedrība un bizness vēlas, lai bankas vairāk kreditē, taču kreditēt tikai tādēļ, lai stimulētu piedāvājumu iekšējā Latvijas tirgū, kur sarūk iedzīvotāju skaits, ekonomiski ir neefektīvs instruments, jo, bārstot naudu no helikoptera, nekas nemainīsies. Tāpēc labākais risinājums ir tad, ja uzņēmēji dodas uz bankām pēc kredītiem, jo ir idejas, kā ražot ekonomiski efektīvāk, sākt ražot jaunus izstrādājumus utt. ES struktūrfondi bija veiksmīgs piemērs, kurš veicināja pieprasījumu pēc kredītiem jaunu ideju īstenošanai.