Būve

Atrasti Latgales ceļu segas atjaunotāji

Gunta Kursiša, 12.07.2013

Jaunākais izdevums

Valsts a/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) noslēguši konkursu, kurā tika meklēti uzņēmumi, kas veiks valsts autoceļu segumu atjaunošanas darbus Latgalē, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Pie būvdarbiem, kuru apjoms ir vairāk nekā 209 tūkstoši latu, tikusi SIA 8 CBR un SIA Būvfirma Ceļi un Tilti, kas savā piedāvājumā norādīja zemāko cenu.

Autoceļa P57 Malta – Sloboda 5,2 – 10,25 kilometra posma atjaunošanas darbus par 48,9 tūkst. Ls veiks SIA 8 CBR. Tāpat uzņēmums ieguvis tiesības par 113,5 tūkst. Ls veikt autoceļa P58 Viļāni – Preiļi – Špoģi 42,0 – 53,3 km segas atjaunošanu.

Savukārt 46,8 tūkst. Ls vērtos būvdarbus uz autoceļa P49 Krāslava – Ludza – Ezernieki 43,6 – 44,9 km posma veiks SIA Būvfirma Ceļi un Tilti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate vadība saņēmusi vairākus dažādā laikā klāto jauno ceļu segumu paraugu izpētes rezultātus no VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC), kas apliecina, ka būvnieka darbs bijis atbilstošs normām.

SIA Ceļu būvniecības sabiedrība Igate valdes loceklis Madars Radželis aģentūru LETA informēja, ka uzņēmums apkopojis visus LVC testus un tajos secināts, ka ceļu būvnieka veiktais darbs atbilst ceļu specifikāciju prasībām, tāpat Igates darbu nevienā objektā neesot apšaubījis būvuzraugs un LVC pārstāvis, un tas visur īstenots saskaņā ar pasūtījumu un tā tehnisko projektu.

Radželis pauda, ka attiecībā uz ceļu posmu rekonstrukcijas objektiem Dobeles šosejā Jelgavā un Jelgavas šosejā pie Rīgas medijos iepriekš īstenotā Igates darba apšaubīšana vairāk atgādinot nomelnošanas kampaņu, par ko esot izbrīnīti daudzi. Daudzu komentētāju apgalvojumi bijuši vai nu nepamatoti, vai arī, iespējams, izrauti no citāda konteksta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinoties ceļu būvdarbu izmaksām, valsts iecerējusi papildus atjaunot segumu vēl uz vairāk nekā 30 kilometriem ceļu; diskutabls ir jautājums par kvalitāti.

Tā kā ceļu būves kompānijas va/s Latvijas Valsts ceļi konkursos piedāvā darbus veikt par būtiski zemākām cenām, nekā pasūtītājs iepriekš prognozējis, par ietaupītajiem līdzekļiem šobrīd paredzēts papildus atjaunot segumu deviņos km valsts galveno autoceļu, 20,5 km reģionālajos autoceļos un vienā kilometrā vietējo autoceļu. Ar ietaupīto uz valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem veiks arī papildu segumu virsmu apstrādi kopumā vairāk nekā 36 km garumā, liecina va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) DB sniegtā informācija.

Valsts galveno autoceļu programmā papildu līdzekļi paredzēti Rīgas – Ventspils šosejas seguma atjaunošanai no 136,5. līdz 145,5. km, savukārt uz valsts reģionālajiem ceļiem Ulbroka – Ogre, Rīga (Jaunciems) – Carnikava – Ādaži, Kandava – Saldus, Valmiera – Rūjiena – Igaunijas robeža tiks saremontēti posmi četru līdz sešu km garumā. LVC pārstāvji gan norāda - ņemot vērā, ka iepirkumi vēl notiek, prognozējams, ka šis saraksts papildināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daļa ceļu, kam finansējums no jaunā Eiropas plānošanas perioda iezīmēts jau šogad, faktiski varētu tikt rekonstruēti nākamgad

No 24 objektiem, kam šogad ieplānoti Eiropas līdzekļi, līgumi noslēgti par vienpadsmit, izriet no va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) informācijas. Divi no tiem attiecas uz projektiem, kas tiek īstenoti ar jaunā plānošanas perioda 2014. – 2020. gadam līdzfinansējumu. Kā zināms, ceļu nozare ir vienīgā, kam jaunā ES plānošanas perioda naudu ļauts sākt apgūt jau šogad. Šogad no šī avota pieejami ap 40 milj. eiro, LVC ieplānojuši 14 projektus, kas varētu tikt līdzfinansēti no šiem līdzekļiem.

Jūlija sākumā tika noslēgts pirmais līgums par valsts galvenā autoceļa A9 Rīga (Skulte) – Liepāja posma 22,5 km garumā rekonstrukciju ar piegādātāju apvienību ACBR78. Kopējās būvdarbu izmaksas ir 9,3 milj. eiro (ieskaitot PVN).Darbi šobrīd notiek, un tiek paredzēts, ka tie tiks pabeigti līdz 2015. gada rudenim. Kā līguma parakstīšanas brīdī norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss, tas ir arī viens no pirmajiem projektiem visā Eiropā, kas tiek finansēts no 2014. - 2020. gada ES fondiem, jo tobrīd bija pagājušas vien divas nedēļas kopš brīža, kad Latvija parakstīja partnerības līgumu ar Eiropas Komisiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinas šosejas jaunā asfalta seguma paraugi atbilst visām kvalitātes prasībām, liecina VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Ceļu laboratorijas veiktās pārbaudes.

Asfaltbetona kārtas biezums ir lielāks, nekā paredzēts projektā. Riteņa sliežu veidošanās ātrums ir mazāks jeb labāks, nekā tas ir pieļaujams, un arī ar gaisu pildīto poru saturs paraugos atbilst prasībām, secināts laboratorijā veiktajās pārbaudēs.

Šā gada 26. jūnijā LVC Autoceļu kompetences centra Ceļu laboratorijas darbinieki veica kvalitātes kontroles pārbaudi autoceļa A1 Rīga (Baltezers)-Igaunijas robeža (Ainaži) 13,5.kilometrā, kur SIA Binders veic posma 13,2.-21.kilometrs seguma virskārtas atjaunošanas darbus autoceļa periodiskās uzturēšanas darbu ietvaros. Tika paņemti paraugi uzklātās asfaltbetona kārtas biezuma un sablīvējuma noteikšanai, kā arī riteņu sliežu testa veikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

LVC aizdomas par viltotiem iepirkuma dokumentiem Rīgas-Liepājas šosejas posma rekonstrukcijas konkursā

Dienas Bizness, 23.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) ir vērsusies Valsts policijā ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu par iespējamu dokumento viltošanu Rīgas-Liepājas šosejas rekonstrukcijas konkursā, informē LVC Komunikācijas daļā.

Iespējams, viltoti dokumenti ir iesniegti LVC organizētā publiskā iepirkuma Valsts galvenā autoceļa A9 Rīga (Skulte)–Liepāja posma 24,40.-38,18. km segas rekonstrukcija ietvaros.

Iepirkums tika izsludināts 2014. gada 13. augustā. Iepirkuma ietvaros pretendentiem bija jāiesniedz apliecinājumu par būvmateriālu atbilstību un nepieciešamā apjoma pieejamību minētā projekta realizācijai.

Viens no pretendentiem, AS KAYA MADENCLICK TAAHHUT SANAJ I VE TOCARET ANONIM, kas reģistrēta Turcijā, iesniegusi attiecīgo apliecinājumu. Lai pārliecinātos par informācijas patiesumu, LVC vērsās pie apliecinājumā norādītā būvmateriālu piegādātāja ar lūgumu apstiprināt, ka apliecinājumu ir izdevis konkrētais būvmateriālu piegādātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Tallinas šosejas virsējās kārtas atjaunošana ļaušot ceļa posmam labi kalpot vēl vismaz desmit gadus

NOZARE.LV, 26.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autoceļa virskārtas jeb dilumkārtas atjaunošana, kas norisinās uz Tallinas šosejas pie Ādažiem uz autoceļa A1 Rīga (Baltezers)-Igaunijas robeža (Ainaži) nodrošinās, ka posms būs labā kvalitātē vēl vismaz desmit gadus un kalpos bez periodiskās uzturēšanas darbiem, norāda VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Šis posms pilnībā tika rekonstruēts 2005.gadā, piesaistot Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansējumu. Ir pagājuši deviņi gadi un ir sasniegts termiņš, pēc kura saskaņā ar normatīviem jāveic ceļa virskārtas atjaunošana. Šis termiņš var būt no sešiem līdz 12 gadiem, atkarībā no satiksmes intensitātes un izmantotās tehnoloģijas. Uz šī ceļa posma ir konstatētas 0,6-1,0 centimetrus dziļas rises, kas samazina satiksmes drošību lietus laikā un ziemā, segumā ir parādījušās arī mikroplaisas.

«Šādi darbi ir nepieciešami ne tikai tāpēc, ka Eiropas Komisija (EK) vai kāds cits to prasa. Tā rīkojas labs saimnieks, kurš auto ved uz tehnisko apkopi tad, kad tam pienāk laiks, nevis tad, kad tas izjūk. Tieši tas pats attiecas uz autoceļu. Ja tas tiek regulāri apkopts, tas kalpo ilgi. Tad neveidojas plaisas un nav jālāpa bedrītes. Mums ir jābūt labiem saimniekiem saviem ceļiem un regulāri jāveic to periodiskā uzturēšana, lai būtu droši, ka ceļi kalpos ilgi,» apsekojot būvdarbus uz Tallinas šosejas, norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties jaunajam mācību gadam, VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Latvijas vispārizglītojošo skolu skolēniem piedāvā iespēju doties bezmaksas ekskursijā uz Ceļu laboratoriju, informē LVC.

Laboratorijā skolēniem tiek demonstrētas dažādas iekārtas, ar kurām tiek pārbaudīti ceļu būves materiāli: smilts, šķembas, grants, bitumens, u.c.

Ceļu laboratorijas speciālisti katru dienu uzņem ekskursantus no visas Latvijas. Ja ekskursanti ierodas ar savu transportu, tad viņiem ir iespēja arī izbraukt uz konkrētu objektu, iepazīstoties ar kvalitātes pārbaudēm uz ceļa, mērot ceļa līdzenumu, raupjumu, nestspēju.

Ekskursijas LVC Ceļu laboratorijā varēs notikt līdz novembra beigām. 2016. gadā ekskursijas atsāksies maijā.

LVC Ceļu laboratorija atrodas Rīgā, M.Rencēnu ielā 1a.

Ceļu laboratorija ir VAS Latvijas Valsts ceļi struktūrvienība, kas veic autoceļu uzturēšanas, rekonstrukcijas un būvniecības darbu kvalitātes atbilstības novērtēšanu, kā arī veic pētnieciskos darbus. Ceļu laboratorijas speciālisti dodas veikt pārbaudes uz asfaltbetona rūpnīcām, uz ceļu posmiem, kur tiek veikts remonts, kā arī pārbauda šķembas, bitumenu un citus izejmateriālus, no kuriem top ceļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) paplašina savu sadarbību ar reāllaika pūļpakalpojuma navigācijas lietotni Waze. Turpmāk aplikācijas lietotāji Latvijā saņems savos tālruņos informāciju par braukšanas apstākļu pasliktināšanos un par citām aktualitātēm, informē LVC.

Waze lietotājus LVC brīdinās gadījumos, ja ziemas laikā stipri pasliktinās braukšanas apstākļi, piemēram, ir bīstami apledojuši ceļi vai to atsevišķi posmi. Tāpat LVC atgādinās autobraucējiem, kas lieto Waze, par sezonālajām aktualitātēm, piemēram, nepieciešamību aprīkot automašīnas ar ziemas riepām un citām.

«Waze sniedz iespēju uzrunāt un informēt tieši mūsu galveno mērķauditoriju - autoceļu lietotājus, autobraucējus. Ar šo paziņojumu palīdzību Latvijas Valsts ceļi informēs autobraucējus tajos gadījumos, kad uz ceļiem notiek kas ārkārtējs, piemēram, krasi pasliktinājušies braukšanas apstakļi, vai arī tad, ja nepieciešams atgādināt par periodiskajām aktualitātēm - ziemas riepu maiņu, maksimāli pieļaujamā ātruma izmaiņām uz galvenajiem autoceļiem un citām. Mēs nekādā gadījumā nevēlamies piesārņot aplikāciju ar lieku informāciju un apgrūtināt tās lietotājus, tāpēc ziņojumu skaits būs ierobežots,» stāsta LVC valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Linkaits: SM lems par KNAB aizturētā Stroda atbrīvošanu no amata

LETA, 01.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija kā VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC) kapitāldaļu turētājs lems par otrdien Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturētā LVC valdes locekļa Edgara Stroda atbrīvošanu no amata, teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

«Kā jau iepriekš esmu teicis, Satiksmes ministrijai ir nulles tolerance pret jebkādām ar korupciju vai nesaimnieciskumu saistītām darbībām, tāpēc ministrija kā kapitāldaļu turētājs lems par Stroda atbrīvošanu no amata. Ministrija veiks pārbaudes gan LVC iepirkumu procedūrās, gan citos ar lēmumu pieņemšanu saistītos procesos, lai pārliecinātos vai šis ir bijis individuāls, vienas amatpersonas darbības veids, vai tā ir sistemātiska rīcība uzņēmumā,» pauda ministrs.

Jautāts, vai varētu pārskatīt LVC valdes darbu, Linkaits teica, ka atkarībā no pārbaužu rezultātiem, Satiksmes ministrija lems par kompānijas pārējiem valdes locekļiem.

Uz jautājumu, vai uzņēmumā ministrija jau iepriekš ir veikusi kādas pārbaudes, satiksmes ministrs skaidroja, ka šis atgadījums ir noticis tikko, tāpēc auditi vēl tiks veikti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija kā VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC) kapitāldaļu turētājs nolēmusi atbrīvot no amata Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aizturēto LVC valdes locekli Edgaru Strodu, informēja ministrijā.

Lēmums pieņemts otrdien ārkārtas akcionāru sapulcē stājas spēkā ar tā pieņemšanu.

Kā skaidroja ministrijā, neuzticība Strodam izteikta, ņemot vērā KNAB veiktās darbības. SM ieskatā, KNAB norādītās aizdomas ir pārāk nopietnas un nav pieļaujama amata pienākumu turpmāka izpilde, kas apdraud uzņēmuma reputāciju un kaitē sabiedrības interesēm.

Vienlaicīgi ārkārtas akcionāru sapulcē ir pieņemts lēmums nekavējoties, piesaistot neatkarīgu auditoru, veikt padziļinātu pārbaudi gan LVC iepirkumu procedūrās, gan citos ar iepirkumiem saistītos procesos.

LVC darbu turpinās nodrošināt tās priekšsēdētājs Jānis Lange un valdes loceklis Mārtiņš Lazdovskis.

Satiksmes ministrija jau tuvākajā laikā izsludinās konkursu uz vakanto LVC valdes locekļa amata vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju iecelts uzņēmuma līdzšinējais valdes loceklis Jānis Lange, informē Satiksmes ministrija.

Izmaiņas LVC vadībā veiktas, jo uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže pieņēmis piedāvājumu uzsākt darbu SIA Ritošā sastāva serviss valdē un tāpēc atstāj valdes priekšsēdētāja amatu LVC. Ņemot vērā I.Pāžes pieredzi un kompetenci, LVC valde ir viņu aicinājusi turpināt darbu LVC valdes padomnieka amatā.

Satiksmes ministrija notikušajā akcionāru sapulcē iecēlusi arī jaunu LVC valdes locekli - Edgaru Strodu. E. Strods līdz šim ieņēma SIA Rīgas ūdens valdes locekļa amatu, bet pirms tam strādāja Rīgas domes Satiksmes departamenta vadībā.

Savukārt J.Lange LVC valdē strādā kopš 2008.gada, bijis uzņēmuma Finanšu un administratīvās pārvaldes direktors. Pirms tam viņš vadījis LVC Jelgavas nodaļu, strādājis būvniecības, kā arī investīciju piesaistes uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētāju Jāni Langi

Lelde Petrāne, 18.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārvalda visu Latvijas valsts autoceļu tīklu, kas ir 20 000 kilometrus garš. LVC nodrošina valsts autoceļu ikdienas uzraudzību, administrē tam piešķirto finansējumu, plāno un vada valsts autoceļu tīkla uzturēšanu un attīstību.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Autoceļi ir valsts vizītkarte, no tiem bieži rodas pirmais un galvenais iespaids par valsti kā tādu. Turklāt ceļinieka darbs ir ļoti pateicīgs tādā ziņā, ka šī darba rezultātus var ieraudzīt un aptaustīt tūlīt, tiklīdz tie ir beigušies. Protams, es vairāk esmu ceļinieks – finansists, administrators. Mans uzdevums ir ierobežota finansējuma apstākļos «izspiest» maksimālu rezultātu – katra gada ietvaros saremontēto ceļu kilometru skaitu. Pirms kļuvu par LVC vadītāju, strādāju par LVC Jelgavas nodaļas vadītāju, pārzinu šo darbu un uzņēmuma specifiku. Uzņēmuma vadītāja amats ir loģiska izaugsme, jaunas iespējas un jauni izaicinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves uzņēmuma SIA Matthai Latvija vadītājs Jovits Gurčus intervijā laikrakstā Diena.

Problēma ir milzīgā, pārspīlētā birokrātija

Jūsuprāt, valstij vajadzētu vairāk finansējuma atvēlēt galvenās nozīmes autoceļu pilnveidošanai vai arī nomaļāko ceļu, kas ir ļoti bēdīgā stāvoklī, sakārtošanai?

Situācija ir tāda, ka ir jāizvēlas pēc prioritātēm - pēc satiksmes intensitātes un drošības. Drošu apstākļu kritērijam noteikti neatbildīs ļoti sliktā stāvoklī esošais nomaļais ceļš, bet noslodze šādam ceļam ir niecīga, un pa to brauc pat par daudziem tūkstošiem mazāks skaits auto nekā pa valsts galvenajiem autoceļiem. Pirms dažiem gadiem Latvijā tiešām visa uzmanība bija fokusēta tikai uz A klases ceļiem, bet vairs tā nav, arī B klases jeb reģionālas nozīmes autoceļi ļoti intensīvi tiek uzlaboti, top jauni projekti, tiek izsludināti konkursi. Pieļauju, ka par nozari atbildīgās amatpersonas domā arī par citiem ceļiem, ne tikai A klasi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Cemex uzbūvējis pirmo betona ceļu Latvijā un vēlas sadarboties ar ceļu būvniekiem

LETA, 16.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cementa ražotāja SIA Cemex realizējusi pilotprojektu, kaļķakmens karjerā Kūmas uzbūvējot 500 metrus garu ceļa posmu no valčbetona, un ir gatava sadarboties ar ceļu būves uzņēmumiem un VAS Latvijas Valsts ceļi šādu ceļu būvniecībā Latvijā.

Cemex valdes loceklis Ēriks Maikls Trusevics stāstīja, ka betona ceļu izmaksas ir par aptuveni 20% lētākas nekā asfalta ceļu izmaksas, piemēram, šī eksperimentālā ceļa izmaksas bija 45 eiro par kvadrātmetru.

«Betona ceļiem ir arī daudz mazākas uzturēšanas izmaksas. Piemēram, ja asfalta ceļam remonts ir jāveic septiņus līdz desmit gadus pēc uzbūvēšanas, betona ceļš bez remonta var nokalpot līdz pat 20 gadiem. Tāpat betona ceļam var izmantot vietējās Latvijas izejvielas, un nav jāimportē bitumens un granīts. Betona ceļa būvniecībai nav nepieciešama speciāla tehnika, to var veikt ar esošo ceļu būves tehniku,» sacīja Trusevics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maģistrāles A-7 remonts posmā no Ķekavas līdz Iecavai vēl nav pabeigts. Tādēļ transporta līdzekļu vadītājiem šeit jāievēro braukšanas ātruma ierobežojums, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

«Braukt pa jaunu asfaltu uz septiņdesmit, tas šķiet absurds. Ir arī sazīmēti visi horizontālie apzīmējumi – līnijas ceļa vidū, malās. Reti, kurš vadītājs ievēro ātruma ierobežojumus. Taču policistiem šis posms ir īstais «medību lauks»,» neizpratni par ierobežojumiem uz ceļa izteicis kāds šoferis, kurš publiski savu vārdu izpaust nevēlējās.

Autoceļa uzturētājs, valsts akciju sabiedrība «Latvijas valsts ceļi» (LVC) skaidro, ka remonts tomēr pilnībā nav pabeigts un ātruma ierobežojumi ir tikai un vienīgi rūpēs par satiksmes dalībnieku drošību. LVC speciālists Voldemārs Šķēle Bauskas Dzīvei stāsta, ka jauna, nesen ieklāta asfaltbetona virskārta nenodrošina pietiekamu riepu un seguma virsmas saķeri. Šādam segumam ir paaugstinātas slīdamības risks. Strauji bremzējot, automobilim ir garāks bremzēšanas ceļš, kā arī iespēja izslīdēt ceļa līkumā. Jaunai virskārtai nepieciešams aptuveni mēnesis, lai satiksme no tās nodeldētu bitumena plēvīti, kas ir iemesls nepietiekamai saķerei. LVC Kvalitātes kompetences centra Ceļu laboratorija saķeres koeficienta mērījumus veic aptuveni mēnesi pēc virskārtas ieklāšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

WAZE lietotājiem ir iespēja likt aplikācijā brīdinājumu, gadījumos, kad viņi sastopas ar apledojumu uz ceļiem, informē Latvijas autoceļu pārvaldītāja VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Komunikāciju daļā.

Sadaļā Hazard ir iespējams izvēlēties attiecīgo brīdinājuma veidu un brīdināt arī citus autobraucējus par sarežģītiem braukšanas apstākļiem. Jo vairāk autovadītāju izmantos šo iespēju, jo precīzāk un savlaicīgāk informēti par ceļu stāvokli konkrētajā laikā būs pārējie aplikācijas lietotāji.

LVC skaidro, ka tieši autovadītāji ir tie, kas pirmie saskaras ar visām aktualitātēm uz ceļa, arī autoceļu apledojumu visbiežāk viņi konstatē pirmie.

Ņemot vērā to, ka Latvijā ir otrais lielākais WAZE lietotāju skaits, šīs aplikācijas dati ir visai precīzi, jo līdzdarbojas pietiekoši liels cilvēku skaits, kas sniedz informāciju. Vairāk nekā 100 tūkstoši autovadītāju ikdienā izmanto šo aplikāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Bēdīgi slavenais autoceļš Liepāja - Lietuvas robeža piedzīvos pārmaiņas

Dienas Bizness, 02.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pārmaiņas sāks piedzīvot bēdīgi slavenais autoceļš Liepāja – Lietuvas robeža. Iedzīvotāji vairāku gadu garumā centās pievērst uzmanību šim ceļa posmam, kur bedres bija kļuvušas bīstamas transporta līdzekļiem. Latvijas valsts ceļi (LVC) sola, ka šogad sāksies šī autoceļa remonts vairāk nekā 20 kilometru garumā. Turpināsies darbi arī uz Rīga – Liepāja šosejas, vēsta Latvijas Radio.

Autoceļš, kas ved no Liepājas līdz pat Lietuvai jau gadiem ilgi atradies sliktā tehniskā stāvoklī un daudzviet sabrucis, tāpēc arī rucavnieki sāka rīkot improvizētas talkas un paši lāpīja bedres uz ceļiem. Rucavā sievas pat apdziedāja bedraino ceļu pie Lietuvas robežas.

2015.gadā uz autoceļa sāksies rekonstrukcijas darbi, kas notiks no 22. līdz 45.kilometram.

«Šobrīd jau ir atvērti būvdarbu konkursa piedāvājumi un notiek vērtēšana. Tiklīdz tā tiks pabeigta un būs pienācīgi laika apstākļi, respektīvi, temperatūra vairs nebūs zem nulles, tad varēs uzsākt būvdarbus,» Latvijas Radio pastāstīja LVC sabiedrisko attiecību speciāliste Anna Kononova.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sola neplānotas ceļu kvalitātes pārbaudes

NOZARE.LV, 06.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Valsts ceļi (LVC) turpmāk vairāk uzmanības pievērsīs neplānotām ceļu kvalitātes pārbaudēm, kā arī kvalitatīvākai projektu izstrādei jau sākumstadijā, jo neesot prātīgi mēģināt izķert kļūdas pēc tam būvniecības procesā, norāda LVC vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Lange.

Viņš skaidro - ja patlaban uz kilometru LVC veic divas pārbaudes, tad nākotnē plānots to palielināt, neinformējot ne būvnieku, ne būvuzraugu. «Tā ir mūsu kā pasūtītāja iniciatīva, kuru turpmāk realizēsim lielākos apjomos,» skaidroja uzņēmuma vadītājs. Ar neplānotajām pārbaudēm varot izķert arī cilvēcisko kļūdu faktoru, kas var gadīties būvniecības procesā.

Līdz šim laboratorijas pārbaudes tika veiktas noteiktā kārtībā pēc projekta vadītāja vai būvuzrauga pieprasījuma.

Neplānotās pārbaudes tiks veiktas teju nepārtraukti - tik, cik to atļauj laboratorijas kapacitāte, gan pēc Ceļu laboratorijas iniciatīvas, gan saņemot ārējos signālus, piemēram sabiedrības sniegtā informācija, tostarp arī anonīmas sūdzības, gan iepriekšējās pārbaudēs konstatēto risku un nepilnību gadījumā, skaidro Lange.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latgales lietavu izskaloto ceļu sakārtošana varētu izmaksāt apmēram miljonu eiro

LETA, 28.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latgales lietavu izskaloto vietējo un reģionālo ceļu sakārtošana varētu izmaksāt apmēram miljonu eiro, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma sacīja VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Viņš sacīja, ka šorīt Latgalē joprojām ir slēgts reģionālā autoceļa Viļaka-Kārsava posms, kā arī seši valsts vietējās nozīmes ceļi. Ceļu atjaunošanu varēs uzsākt tad, kad kritīsies ūdenslīmenis, kas vietām joprojām ir augsts.

Lange informēja, ka līdz šim plūdu skarto ceļu atjaunošana ir izmaksājusi 73 tūkstošus eiro. LVC aplēses liecina, ka kopumā Latgales lietavu skarto ceļu sakārtošana izmaksās apmēram miljonu eiro. Pagaidām vēl nav iespējams pateikt, vai LVC līdzekļus prasīs no valdības, jo, iespējams, tos varēs rast jau esošo ceļu uzturēšanas finansējuma ietvaros, sacīja LVC vadītājs.

Jau vēstīts, ka lietavu radīto postījumu dēļ šorīt Latgalē joprojām ir slēgts reģionālā autoceļa Viļaka-Kārsava (P45) posms, kā arī vairāki valsts vietējās nozīmes ceļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

LVC iesaka septiņos gados atjaunot un pārbūvēt 266 tiltus par 101,8 miljoniem eiro

Nozare.lv, 27.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. - 2016. gada apstiprinātās budžeta iespējas paredz šogad savest kārtībā četrus tiltus par 2,44 miljoniem eiro, nākamgad - 20 tiltus par 7,79 miljoniem eiro un 2016.gadā - 10 tiltus par 11,3 miljoniem eiro, liecina Latvijas Valsts ceļu (LVC) sagatavotā informācija.

Kā uzsver uzņēmumā, patlaban «no vēlamās programmas trīs gados atpaliekam tiltu skaita ziņā par 15 tiltiem, kas nozīmē, ka plānošanā lietota optimistiski lēta viena kubikmetra atjaunošanas/pārbūves izmaksa. Faktiskās izmaksas noteikšot prioritizēto tiltu bojājumu pakāpe, projekta risinājumi un konkursu rezultāti.»

LVC priekšlikumi paredz šim gadam un nākamajam tādas pašas finanses kā apstiprinātās budžeta iespējas, taču nākamajos gados ieteikts strauji palielināt tiltiem piešķiramos līdzekļus. Piemēram, LVC iesaka 2016.gadā 25 tiltiem piešķirt 11,3 miljonus eiro, bet 2017.gadā 36 tiltiem - 13,3 miljonus eiro, 2018.gadā 60 tiltiem - 22,2 miljonus eiro un 2020.gadā 74 tiltiem - 27,4 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Optiskā kabeļa guldīšanai jārok zeme labības laukā

Dienas Bizness, 22.07.2014

Arnolda Jātnieka labības laukā marķēta trase rakšanas darbiem un optiskā kabeļa ieguldīšanai.

Foto: Ivars Bogdanovs, Bauskas Dzīve

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) šomēnes gatavojas guldīt zemē optisko kabeli ceļa Bauska–Aizkraukle malā. Rakšanas darbos varētu tikt izpostīta ceļmalā iesētā labība, vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

Bauskas novada Codes pagasta zemnieku saimniecības «Vaidelotes» īpašnieks Arnolds Jātnieks piektdien, 18. jūlijā, ziņojis par mērniekiem, kas iepriekšējā dienā labības laukā mērīja kabeļa vietu. «Vakar izdevās mērniekus no labības lauka aizraidīt, bet šodien viņi atkal ir klāt, bradā sējumus un nosprauž kabeļa vietu,» stāstījis zemnieks.

Optisko kabeli paredzēts guldīt zemē ceļa aizsargzonā, kas ir 13,5 metrus no brauktuves ass līnijas. Šī zemes strēmele gar ceļu ir valsts akciju sabiedrības «Latvijas Valsts ceļi» (LVC) īpašums. A. Jātnieks skaidrojis, ka līdz šim LVC nekad nav iebildis, ka zemnieki laukus apstrādā līdz ceļa malai. Tādējādi zeme neaizaug ar nezālēm un ieguvējs ir gan zemes īpašnieks, gan zemnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Latgalē slēgti deviņi vietējās nozīmes ceļi, divi reģionālie un šoseja Kārsava-Rēzekne

Rūta Cinīte, 25.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīgo lietavu dēļ piektdien Latgalē satiksmei ir slēgti deviņi valsts vietējās nozīmes autoceļi, divi valsts reģionālie autoceļi, kā arī valsts galvenais autoceļš posmā no Kārsavas līdz Rēzeknei, informē VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC).

Slēgta satiksme ir valsts galvenā autoceļa Krievijas robeža (Grebņeva)–Rēzekne–Daugavpils–Lietuvas robeža (Medumi) (A13) posmā no Kārsavas līdz Rēzeknei. LVC informē, ka satiksme novirzīta pa reģionālo autoceļu Kārsava – Ludza – Ezernieki (P49) un šoseju Jēkabpils – Rēzekne – Ludza – Krievijas robeža (A12). Izmantojot šo apbraucamo ceļu, autovadītājiem ir jārēķinās, ka starp Rēzekni un Ludzu notiek remontdarbi un satiksmi tur regulē astoņi luksofori. Naktī uz piektdienu uz autoceļa Kārsava – Ludza – Ezernieki (P49) bija iebrukusi caurteka un satiksme bija īslaicīgi slēgta, taču stundas laikā jau tika atjaunota.

LVC informē, ka šodien inženieri vērtēs, vai ir iespējams uzsākt šosejas Kārsava – Rēzekne posma atjaunošanu, vai arī būs nepieciešams vēl gaidīt, kamēr samazinās ūdens līmenis un ceļš apžūs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Kā tapa pilnībā no jauna uzbūvētais tilts pār Mazo Juglu Suntažos

Dienas Bizness, 27.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nobeigumam tuvojas tilta pār Mazo Juglu pārbūve 47,7. km uz autoceļa Inciems–Sigulda–Ķegums (P8) Suntažos - tilts ir uzbūvēts pilnībā no jauna jaunā vietā un 900 m garā posmā ir iztaisnota arī autoceļa trase, liecina Latvijas Valsts ceļu (LVC) sagatavotā informācija.

Atjaunots arī vecais tilts un turpmāk tas būs paredzēts tikai gājējiem.

Fotogrāfijas ar tilta tapšanas gaitu skatāmas raksta galerijā!

LVC atgādina, ka vecais tilts iepriekš bija sliktā tehniskajā stāvoklī un ar ierobežotiem gabarītiem, tas būvēts 1959. gadā. No jauna uzbūvētais ir vienlaiduma saspriegtā dzelzsbetona tilts. Būvdarbus 897 tūkstošu eiro apmērā, kas tiek finansēti no valsts budžeta līdzekļiem, veica SIA Viadukts.

Tikmēr Kurzemē vairākiem tiltiem tiek veikti atjaunošanas remontdarbi. Konstruktīvie elementi jau atjaunoti tiltam pār Bārtu 1,4. km uz autoceļa Nīca–Otaņķi–Grobiņa (V1222) un tiltam pār Elkšķeni 9,7. km uz autoceļa Pope–Elkšķene–Tārgale (V1329). Remonts sāksies diviem tiltiem pār Užavu – 9,6. km uz autoceļa Ventspils (Leči)–Grobiņa (P111) un 30,3. km uz autoceļa Kuldīga–Alsunga–Jūrkalne (P119). Darbi Kurzemes pusē noslēgsies ar Paksītes caurtekas atjaunošanu 119,3. km uz autoceļa Rīga(Skulte)–Liepāja (A9).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Būvkompānija 8CBR labos defektus uz reģionālā autoceļa pie Gulbenes

LETA, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija SIA «8CBR» labos defektus uz reģionālā autoceļa Gulbene-Balvi-Viļaka-Krievijas robeža (Vientuļi) (P35) posmā no Gulbenes Litenes virzienā, informēja VAS «Latvijas valsts ceļi» (LVC).

Kompānijā skaidroja, ka autoceļa 11.kilometrā ieklātajā asfalta apakškārtā konstatēti defekti un deformācijas.

LVC pārstāvji norādīja, ka pirms nedēļas puskilometra garā posmā vienā joslā tika ieklāta asfalta apakškārta. «Nākamajā rītā pēc asfalta ieklāšanas šis posms tika atvērts autosatiksmei un dienas beigās lokālās vietās šī posma brauktuvē sāka parādīties defekti asfaltbetona kārtā (plaisu tīkls), kas nākamajās dienās progresēja,» klāstīja kompānijā.

Apsekojot būvdarbu vietu, konstatēts, ka deformācijas, visticamāk, radušās tādēļ, ka asfalts ieklāts uz pārmitrinātajām šķembām. Paaugstināta mitruma apstākļos pamatu materiālu nestspēja samazinās, tāpēc dažās vietās tā nav pietiekama. Ņemot vērā, ka ir rudens un laika apstākļu uzlabošanās netiek prognozēta, nolemts, ka bojājumu vietās tiks veikts remonts - defektu posmos tiks veikta asfaltbetona demontāža un ieklāts asfalts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

FOTO: Pārbaudot Daugavpils šosejas remontdarbu kvalitāti, pārkāpumus neatrod

Dienas Bizness, 21.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) Ceļu laboratorijas speciālisti šoruden veica noslēguma pārbaudes ceļa rekonstrukcijas posmā uz Daugavpils šosejas (A6) pie Klidziņas. Pārbaužu rezultātā atkāpes no kvalitātes prasībām netika konstatētas, informē LVC.

Asfaltbetons izremontētajā posmā ir līdzens. Iegūtās mērījumu vērtības ir zem 2 mm/m, un jo zemāka mērījuma vērtība, jo līdzenāks asfalts. Riepu saķeres koeficienta mērījumi uzrādīja vērtību virs 0,54, kas atbilst līguma prasībām. Jo lielāka koeficientu vērtība, jo labāka ir riepu saķere ar asfaltbetona segumu.

Asfaltbetona kārtu biezuma mērījumi atbilst noteiktajām prasībām (4 cm ± 5 mm apakškārtai un 3,5cm±5 mm virskārtai). Prasībām atbilst arī poru saturs un izturība pret paliekošajām deformācijām (cik noturīga asfalta sega ir pret laika apstākļiem un transporta slodzēm).

Šogad seguma rekonstrukcija notika uz autoceļa Rīga – Daugavpils – Krāslava – Baltkrievijas robeža (Pātarnieki) (A6) no Ziedugravas līdz Klidziņai (76,6. − 77,87. km) un no krustojuma ar valsts vietējas nozīmes ceļu Zemkopības institūts – Skrīveri (V918) līdz Aizkraukles Luterāņu baznīcai (80,28. − 81,76. km.). Pirms tam remonts šajos posmos tika veikts 2003. gadā, un vecais asfalta segums bija jau nolietojies – uz tā bija izveidojušās plaisas, rises, asfalts bija nodilis.

Komentāri

Pievienot komentāru