Finanses

Ātro kredītu tirgus izaugsme šogad būs pērnā gada līmenī

Žanete Hāka, 09.01.2017

Jaunākais izdevums

Aizvadītais, 2016. gads alternatīvo finanšu pakalpojumu nozarei bija dinamisks sakarā ar izmaiņām nozares regulējumā, stāsta AS 4finance izpilddirektora p.i. Gvido Endlers.

«Esam gandarīti, ka uzlabojas kredītportfeļa kvalitāte, kas liecina par izglītotu patērētāju personīgo finanšu pakalpojumos, par atbildīgām kreditētāja un kredītņēmēja attiecībām,» viņš piebilst.

«Arī šo gadu plānojam ne mazāk interesantu. Prognozējam, ka tirgus izaugsme būs iepriekšējā gada līmenī - bez lieliem pārsteigumiem,.» piebilst G. Endlers.

«Mēs turpināsim strādāt pie mūsu klientu izglītošanas par personīgo finanšu plānošanas nozīmi un atbildīgu aizņemšanos, kā arī attīstīsim 4finance sniegtos pakalpojumus, lai tie ir droši, mūsdienīgi, ātri un tieši tādi, kādi ir nepieciešami mūsu klientiem. Sekojot līdzi finanšu pakalpojumu attīstībai visā pasaulē, klientu vajadzībām un mūsdienu tehnoloģiju iespējām, klientiem piedāvāsim pakalpojumus "citā līmenī. Redzam, ka mūsu klienti arvien vairāk nebanku īstermiņa aizdevumu vietā priekšroku dod ilgtermiņa aizdevumiem vai kredītlīnijām,» piebilst 4finance pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

4finance: Ātrais kredīts nevar būt šķērslis hipotekārā kredīta izsniegšanai

Dienas Bizness, 15.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas komercbankas atteikušās izsniegt hipotekāro kredītu iepriekš ņemtu ātro kredītu dēļ, portālam rus.db.lv žēlojusies kāda lasītāja.

Šāda banku rīcība viņu nepatīkami pārsteigusi: «Es pat nevarēju iedomāties, ka ātro kredītu dēļ man varētu atteikt hipotekāro kredītu. Jo vairāk tāpēc, ka visus kredītus esmu laicīgi atmaksājusi, turklāt tie tika ņemti uz īsu termiņu. Kāpēc gan bankām ir tāda attieksme, ja reiz ātro kredītu bizness Latvijā ir legāls,» neizpratnē ir lasītāja.

Kā portālam paskaidroja Swedbank un SEB bankā, tad ātro aizdevumu ņēmēji patiešām riskē nesaņemt hipotekāro kredītu, īpaši, ja šie aizdevumi ņemti regulāri. Swedbank Privātpersonu finansēšanas lēmumu centra vadītājs Latvijā Ainars Balcers skaidro, ka bankā ir bijuši gadījumi, kad hipotekārais kredīts atteikts tāpēc, ka kredītvēsturē figurē ātrie kredīti. Tiesa, ja pagātnē ir tikai viens ātrais aizdevums, tas, iespējams, neko neietekmēs – runa ir par regulāru ātro kredītu aizņemšanos. «Svarīgi ir ne tikai tas, cik bieži tiek ņemti ātrie kredīti, bet arī kādiem mērķiem. Ja redzam, ka šie aizdevumi ņemti bieži, iespējams, pat katru mēnesi, tad rodas jautājums – vai ienākumi un izdevumi vispār ir sabalansēti? Un ja tie ir ātrie kredīti, kas palīdz tos sabalansēt, tad kā aizņēmējs plāno apmaksāt hipotekāro kredītu,» vaicājoši norāda A.Balceris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banku kredīti tautsaimniecībai – kuras nozares dominē?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 11.12.2018

1. attēls. Banku kredītu īpatsvars nozaru komersantu kreditoru kopsummā (%)

Datu avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Reizniece-Ozola: Nebanku kreditēšanas jomā ir problēmas, bet to novēršanai risinājuma vēl nav

LETA, 05.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku kreditēšanas jomā ir problēmas, bet to novēršanai risinājuma vēl nav, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

22.augusta Ministru kabineta sēdē Ekonomikas ministrijai (EM) sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM) tika uzdots izvērtēt iespēju ieviest pasākumus nebanku aizdevēju patērētāju kreditētāju izsniegto aizdevumu pieauguma ierobežošanai. Minētais jautājums tika iekļauts izskatīšanai pagājušajā nedēļā, 29.augustā, notikušajā Ministru kabineta sēdē un šodien notikušajā sēdē, tomēr abas reizes tā izskatīšana tika atlikta.

EM aģentūrai LETA norādīja, ka tik īsā laika posmā nav iespējams sagatavot izsvērtu, vispusīgu un pamatotu izvērtējumu, tāpēc jautājuma izskatīšana valdībā tika atlikta.

«Pašlaik EM un FM speciālisti strādā pie valdības dotā uzdevuma izpildes, apkopojot nepieciešamo informāciju un nozares datus, lai sagatavotu izvērtējumu par iespējām ieviest kādus pasākumus nebanku aizdevēju patērētāju kreditētāju izsniegto aizdevumu pieauguma ierobežošanai,» informēja EM, piebilstot, ka sagatavoto izvērtējumu ministrija iesniegs Ministru kabinetam izskatīšanai tuvākajā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Vai iedzīvotāju izmaksu slogs par ātrajiem kredītiem mazinājies?

Pēteris Kloks, Latvijas Bankas Finanšu stabilitātes pārvaldes vecākais ekonomists, 20.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2016. gada 1. janvāra jebkuram iedzīvotājam, kurš aizņēmies no licencēta patērētāju kreditēšanas sniedzēja, nav jāatmaksā vairāk par to, ko Saeima uzskatīja par samērīgiem kopējo izmaksu griestiem. Ikdienā aizņēmēju tiesības jaunā regulējuma ietvaros aizstāv nebanku kreditēšanas uzraugs – Patērētāju tiesību aizsardzības centrs. Palūkojoties plašāk, mājsaimniecību izmaksu slogs ir svarīgs arī Latvijas finanšu sistēmas veselībai kopumā. Vai izmaksu slogs ir mazinājies?

Dažos gadījumos, iedzīvotāju ietaupījums ir vērā ņemams. Piemēram, 2015. gadā, aizņemoties 300 eiro uz 10 dienām no kāda ātro kredītu sniedzēja, aizdevuma termiņa beigās iedzīvotājam bija jāatmaksā 318 eiro. 2016. gada sākumā summa bija mazinājusies līdz 313 eiro – par «piecīti» mazāk.

Tomēr garāka termiņa aizdevumiem, kuri jāatmaksā vairākos maksājumos vairāku mēnešu garumā, ietaupījums pakāpeniski apsīkst. Tur procentu likmes vēsturiski ir zemākas nekā ieviestie procentu likmju griesti, un pakalpojuma cenu kā iepriekš, tā tagad nosaka brīvais tirgus. Dati liecina, ka aizdevuma likme ilgāka termiņa aizdevumiem pēdējo trīs gadu laikā nav samazinājusies nevienā no kredītu veidiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Intervija: Uz patērētāja sniegto informāciju ir jāpaļaujas

Sandris Točs, speciāli DB, 24.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neesam ieinteresēti izsniegt kredītus un pēc tam mēģināt naudu piedzīt, tā mākslīgi palielinot kredītu izsniegšanas apjomus, lai gan tā var secināt no PTAC politikas attiecībā pret nozari, intervijā DB saka AS 4finance operatīvās vadības direktors Gvido Endlers, paužot viedokli par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) jaunajām vadlīnijām nebanku kreditēšanas nozarei, nosakot pilnu maksātspējas vērtēšanas procesu kredītiem, sākot no 100 eiro.

Kā vērtējat šo priekšlikumu?

Vērtēju šīs izmaiņas kā ļoti sasteigtas. Nav neviena argumenta, kāpēc ir jāsamazina esošais apjoms no 425 eiro uz 100 eiro. Nav absolūti neviena pētījuma, nav veikta datu analīze. Mūsu esošais maksātspējas vērtēšanas modelis ir pat ļoti labs. Izsniedzam aizdevumu summas līdz 425 eiro SMScredit.lv un Ondo.lv produktos, nodrošinot mūsu izstrādātu maksātspējas vērtēšanas modeli, balstoties un informāciju, kas ir saņemta no patērētāja. Savukārt Vivus.lv produktam, kur maksimālā aizdevuma summa ir līdz 1500 eiro un maksimālais termiņš 24 mēneši, gadījumos, kad klienti vēlas aizņemties lielākas summas par 425 eiro, ir jāveic tā sauktais padziļinātais maksātspējas vērtēšanas process, kur klientiem tiek pieprasīti dažādi dokumenti – banku kontu izraksti, informācija no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vai Valsts ieņēmumu dienesta. Esam veikuši datu analīzi un salīdzinājumu un esam secinājuši, ka kredītu atmaksas kvalitāte produktos SMScredit.lv un Vivus.lv ir pilnīgi vienāda. Tātad tam, vai mēs prasām šos dokumentus vai neprasām, no kredīta apmaksas viedokļa nav nekādas atšķirības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstermiņa aizdevumi ir Latvijas kredītu nozares neatņemama daļa jau vairāk nekā desmit gadu, taču 2019. gads ātrajiem kreditoriem ir īstā robežšķirtne. Tieši šogad spēkā stājās vērienīgie nozares ierobežojumi, un izmaiņas likumdošanā ir radījušas lielas izmaiņas arī kredītu pakalpojumu tirgū. Lasi šajā rakstā par to, vai ātrie kredīti būs pieejami Latvijā arī turpmāk, un kā norisināsies aizņemšanās īstermiņā!

Ātrie kredīti Latvijā: kas mainās un kas paliek?

2019. gada sākumā nebanku nozares pārstāvji bija ļoti piesardzīgi, vērtējot turpmāko ātro kredītu likteni. Tika lēsts, ka klasiskā izpratnē aizņemšanās īstermiņā paliek pagātnē, taču, gadam tuvojoties noslēgumam, var secināt, ka:

- ātrie kredīti vēl joprojām ir pieejami aizņēmējiem ar atbilstošu maksātspēju;

- nebanku aizdevumi īstermiņa vajadzībām tāpat kā iepriekš ir pieejami tiešsaistē, un aizdevuma noformēšanai nav vajadzīga ne klienta personīgā klātbūtne, ne dokumenti papīra formātā;

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Nebanku tirgus dalībnieki varētu lūgt Valsts prezidentu neizsludināt likuma grozījumus

LETA, 04.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimai būtiski ierobežojot nebanku kredītu likmes, tirgus dalībnieki varētu lūgt Valsts prezidentu neizsludināt likuma grozījumus, ceturtdien intervijā Latvijas Radio atzina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

«Ir jāsagaida, kādi būs šie grozījumi [Patērētāju tiesību aizsardzības likumā]. Runāsim, diskutēsim. Nav izslēgts, ka būs jāvēršas pie Valsts prezidenta, jo šie grozījumi ir vairāk priekšvēlēšanu kampaņa. Nav bijusi kvalitatīvā diskusija, lai patiešām saprastu, ko ar šiem grozījumiem vēlas panākt,» teica Āboltiņš.

Viņš arī atzīmēja, ka gada procentu likmi var noteikt 20-30% apmērā, bet tādā gadījumā ir jāsaprot, ko tirgus dalībnieki par šādu aizdevuma likmi var piedāvāt, ko nevar. «Neviens nav sniedzis atbildi, kāda tad būs ietekme uz patērētāju kreditēšanas tirgu kā tādu, kādi pakalpojumi būs pieejami pie šādas vai tādas likmes. Skaidrs, ka pie noteiktas likmes nebūs iespējams sniegt 100 vai 200 eiro aizdevumus, un šādi aizdevumi no tirgus pazudīs. Vai tāds ir mērķis, ko vēlas sasniegt deputāti, nav sniegat atbilde,» pauda asociācijas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz šim izveidotais nebanku aizdevēju sektora regulējums jau ir stingrs, un līdz šim ieviestie nosacījumi ir ne tikai iegrožojuši nozari, bet radījuši aizvien neizdevīgāku piedāvājumu patērētājiem. Plānotie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL) lielai iedzīvotāju daļai var nogriezt pieeju aizdevumiem vispār, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Salīdzinot Latvijas nebanku kreditētāju piedāvājumu ar citām Baltijas valstīm, var secināt, ka likmes ir līdzīgas, tādēļ nav saprotama vēlme mūsu valstī tos ierobežot vēl vairāk.

Saskaņā ar Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) veikto analīzi var secināt, ka šobrīd spēkā esošās likmes trīs Baltijas valstīs ir līdzīgas, situāciju tirgū raksturo LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš. Piemēram, salīdzinot Baltijas valstīs noteiktās maksimālās kredītu izmaksas, kas izteiktas ar procentiem dienā, var secināt, ka aizdevumam ar termiņu ilgākam par 30 dienām Latvijā un Lietuvā tās praktiski ir vienādas, attiecīgi 0,25% dienā un 0,245% dienā, bet salīdzinot ar Igauniju (šobrīd spēkā 0,164%), Latvijā izmaksas ir par 0.086 procentpunktiem augstākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Dažiem ir atļauts reklamēties, bet citiem nav, tas nav loģiski. Diemžēl tā likumā ir uzrakstīts. Mūsu ieskatā aizliegtas nav komersantam paredzētās reklāmas,» grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas stājas spēkā 1. jūlijā un paredz būtiskus distances jeb ātro kredītu ierobežojumus un aizliedz kredītu reklamēšanu, komentē Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) direktore Baiba Vītoliņa.

B. Vītoliņa aicina kreditēšanas pakalpojumu sniedzējus neizmanot absurdo normu PTAL grozījumos, lai juridisko personu vietā pakalpojumu reklamētu patērētāju vidū. Aizliegums reklamēt kredītus ir viena no būtiskajām normām, kas ietekmēs gan patērētājus, gan reklāmas tirgu Latvijā, jo tas skar gan banku, gan nebanku sektoru.

B. Vītoliņa ieskicē situāciju, kas vēl varētu radīt domstarpības starp pakalpojuma sniedzējiem un uzraugošo iestādi - PTAC. Gandrīz katrs interneta veikals piedāvā iegādāties preces arī uz nomaksu. «Ja interneta veikals piedāvā savas preces kreditēt ar licenzēta komersanta starpniecību, ir atļauts informēt par iespēju saņemt kredītu. Absurdi ir tas, ka atļauts tas ir gadījumā, ja kredītu dos cits, nevis pats preču vai pakalpojuma pārdevējs. Piemēram, elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem, kas savus telefonus pārdod uz nomaksu, kredīta reklāma savās interneta vietnēs nav atļauta,» skaidro B. Vītoliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Nebanku aizdevēji: Jauna nodeva nedrīkst būt kā priekšlikums, lai papildinātu valsts budžetu

Zane Atlāce-Bistere, 05.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauna nodeva nedrīkst būt kā priekšlikums, lai papildinātu valsts budžetu vai sociālā kapitāla audzēšanai pirms Saeimas vēlēšanām nākamajā rudenī, tā izskanējušo informāciju par iespējamu jaunu nodevu nebanku aizdevējiem komentē Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Jau vēstīts, ka Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija pirms nedēļas nosūtīja lūgumu gan Finanšu ministrijai, gan Ekonomikas ministrijai, lūdzot iepazīstināt nozares uzņēmumus ar plānotajām izmaiņām. Šobrīd informācija par sagatavotajiem priekšlikumiem nav saņemta, līdz ar to grūti tos komentēt, norāda asociācija. Turklāt medijos izskan savstarpēji pretrunīgi priekšlikumi – nav skaidrs, vai plānots ierobežot nebanku kreditēšanas apjomu pieaugumu, tādējādi radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādiem finanšu tirgus dalībniekiem, vai plānots ieviest jaunu nodevu.

Vienlaikus svarīgi uzsvērt, ka nebanku kreditēšanas nozares uzņēmumi pēdējo gadu laikā ir piedzīvojuši neskaitāmas izmaiņas tiesiskajā regulējumā, līdz ar to nav skaidrs, kāpēc jau atkal tiek virzītas jaunas izmaiņas. Ja tiek plānots ieviest jaunu nodevu, tad ir jābūt skaidram mērķim, kāpēc to ievieš un kāds ir sagaidāmais rezultāts. Jauna nodeva nedrīkst būt kā priekšlikums, lai papildinātu valsts budžetu vai sociālā kapitāla audzēšanai pirms Saeimas vēlēšanām nākamajā rudenī, norāda G. Āboltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

EM: Nebanku kreditēšanas tirgū jānodrošina augsta patērētāju tiesību aizsardzība

Rūta Cinīte, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas mērķis nebanku kreditēšanas jomā ir panākt sabalansētu nozares attīstību un augstu patērētāju aizsardzības līmeni, informē ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa.

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Patērētāju aizsardzības centru (PTAC) turpina izvērtēt informāciju par esošo situāciju nebanku patērētāju aizdevēju tirgū, apkopojot datus par nebanku tirgus darbību kopš stingrāka regulējuma ieviešanas 2016. gada janvārī. Ministrija uzskata, ka divi gadi būtu optimāls laiks, lai pilnvērtīgi novērtētu ieviestā regulējuma efektivitāti un kopā ar nozari lemtu, vai nepieciešamas kādas izmaiņas. Vispusīgu nozares darbības un tirgus attīstības izvērtējumu ministrija plāno sniegt 2018. gada vidū.

PTAC kā uzraudzības iestādes apkopotā informācija liecina, ka nebanku kreditēšanas tirgus turpina pieaugt un joprojām aktuāls ir jautājums par patērētāju maksātspējas vērtēšanas kvalitāti. Visbiežāk tiek kavēta distances kredītu (t.s. ātro kredītu) atgriešana - 28,45% kredītu atmaksa tiek kavēta un 61% kredītu tiek pagarināti, kas liecina, ka kredīti tiek izsniegti, pilnībā nepārliecinoties par patērētāju spēju atmaksāt kredītu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zaudējot ABLV Bank, mēs zaudējam labākos

Sandris Točs, speciāli DB, 14.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādi naudas darījumi, tajā skaitā aizņemšanās un aizdevumi, jau gadsimtiem ilgi saistās ar vārdu “banka” – šī vārda izcelsme meklējama latīņu valodā, un tā sākotnējā nozīme bija “naudas mijēja galds”. Tomēr pēdējos gados tirgu iekarojuši arī nebanku aizdevēji, ne tikai konkurējot ar bankām, bet arī papildinot piedāvājumu klāstu.

Izvērtējot dažādus aizdevējus un meklējot atbilstošāko, ir būtiski saprast gan piedāvājumu, gan aizņemšanās procesu atšķirības. Lai atvieglotu pakalpojuma sniedzēju izpēti un taupītu klientu laiku, Ondo.lv kredītspeciālisti sagatavojuši nelielu pārskatu, kurā apkopota svarīgākā informācija, kas būtu jāņem vērā, izvēloties savu aizdevēju.

Populārākie aizdevumu veidi bankās

Bankas piedāvā dažādus aizdevumu veidus, taču jāatzīmē, ka galvenais uzsvars tiek likts uz samērā liela apjoma aizdevumiem un ilgtermiņa kredītiem. Lūk, biežāk piedāvāto aizdevumu veidi:

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopfinansējuma pakalpojumu vieta finanšu tirgū

Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asoc. prof. Vadims Danovičs, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji attīstoties finanšu tehnoloģijām, pieaug alternatīvo finanšu pakalpojumu klāsts. Viens no jaunajiem tirgus dalībniekiem ir platformas, kas sāk piedāvāt jaunas kapitāla piesaistes un brīvo finanšu līdzekļu izvietošanas iespējas, formāli neiekļaujoties tradicionālajā finanšu sektorā, tomēr palielinot konkurenci finanšu tirgū un veicinot tā izaugsmi.

Šobrīd, kad Latvijas bankās, līdzīgi kā pārējās Eiropas Savienības dalībvalstīs, depozītu likmes ir vēsturiski zemā līmenī (saskaņā ar Latvijas Bankas datiem, 2017. gada trešā ceturkšņa beigās uzņēmumu termiņnoguldījumiem, kas veikti EUR valūtā, tika piedāvāta vidējā svērta likme 0,04% gadā, bet privātpersonu termiņnoguldījumiem – 0,44% gadā), līdz ar to banku kredītpolitika ir izteikti konservatīva (2014. gadā banku kopējais kredītportfelis saruka par 12,2%, bet 2015. un 2016. gadā tika sasniegts minimāls pieaugums – attiecīgi 0,1% un 3,1%), gan personām, kuru rīcībā ir brīvi naudas līdzekļi, gan potenciālajiem aizņēmējiem pastāv liels stimuls meklēt papildu iespējas ārpus banku sektora. Atbilstoši esošajam pieprasījumam, Eiropas tirgū attīstās un aizvien plašāk tiek piedāvāti uz fintech inovācijām balstīti finanšu produkti. Neapšaubāmi, viens no aktuālajiem finanšu inovāciju tirgus attīstības virzieniem ES ir kolektīvās finansēšanas platformas (turpmāk tekstā – platformas), kuras aktīvi savu darbību izvērš arī Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Nākamnedēļ Saeimas komisija lems par patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumiem

LETA, 18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamnedēļ, 25.septembrī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lems par grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz noteikt patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumus, otrdien nolēma komisijas deputāti.

Uz komisijas sēdi otrdien likuma grozījumu trešajam lasījumam deputāti Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK), Ivars Zariņš (S) un Edvards Smiltēns (LRA) katrs bija iesnieguši pēc būtības līdzīgus priekšlikumus ierobežot patērētāju kreditēšanas reklāmu, tādēļ komisijas deputāti vienojās, ka uz nākamo komisijas sēdi 25.septembrī tiek sagatavota viena priekšlikuma redakcija, balstoties uz deputāta Zariņa iesniegto priekšlikumu.

Zariņa priekšlikums šā brīža redakcijā paredz aizliegt patērētāju kreditēšanas reklāmu televīzijā, radio, izglītības un ārstniecības iestādēs un uz šo iestāžu ēkām un būvēm, uz grāmatu, žurnālu, laikrakstu un to pielikumu ārējām lapām (vāka), uz sabiedriskā transporta līdzekļiem un tajos, kā arī vides reklāmās. Tāpat priekšlikums paredz aizliegt reklamēt kreditēšanas pakalpojumus bērnu izklaides un sporta pasākumos, izņemot pasākuma sponsora nosaukumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Rosina banku un nebanku kreditēšanai veidot vienotu politiku nozares datu analīzei

Anita Kantāne, 11.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija rosina pilnveidot metodoloģiju datu analīzei par nebanku patēriņa kreditēšanas tirgu, kā arī analizēt patēriņa kreditēšanas tirgu kopumā. Priekšlikumu iemesls – asociācija secinājusi, ka esošā uzskaite neatspoguļo patieso situāciju un kropļo priekšstatu par nozares datiem

Galvenais Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas (LAFPA) šī brīža vēstījums – nozares uzņēmumi ir gatavi sniegt plašāku informāciju un sadarboties ar uzraugošajām institūcijām un ministrijām, lai situāciju mainītu.

«Medijos daudz tiek ziņots par nebanku kreditēšanu, bet nav informācijas par patēriņa kredītu tirgū kopumā. Ja aplūko, kāda informācija tiek atspoguļota par nebanku kreditēšanas tirgu, it sevišķi par distances patēriņa kreditēšanu jeb «ātrajiem kredītiem», tad jāsecina, ka dati tiek interpretēti un atspoguļoti nekorekti. Domāju, ka būtu jārisina divas lietas. Pirmkārt, jāpilnveido metodoloģija, kā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) apkopo informāciju par nebanku patēriņa kredīta tirgu. Otrkārt, būtu jāvienādo informācija, kāda tiek sniegta par banku un nebanku izsniegtajiem patēriņa kredītiem, veidojot vienotu pārskatu par patēriņa kreditēšanas tirgu. Tādējādi Ekonomikas ministrijai kā patērētāju tiesību aizsardzības politikas veidotājai un citām ministrijām būtu pilnīga un korekta aina par situāciju šajā tirgus segmentā,» pauž LAFPA vadītājs Gints Āboltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrie aizdevēji centīsies ieņemt jaunas nišas

Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā nozīmīgas izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas nosaka maksimālās procentu likmes griestus, kā arī reklāmas ierobežojumi aizdevējiem. Mainoties likmēm, nozīmīgs skaits aizņēmēju, kas līdz šim kvalificējās aizdevumam, vairs to nevarēs saņemt, un līdzšinējo 30% vietā aizdevumam kvalificēsies tikai 7-10% no saņemtajiem pieteikumiem, intervijā min AS 4finance izpilddirektors Gvido Endlers, kurš paredz, ka, visticamāk, situācija tirgū pēc grozījumu stāšanās spēkā novedīs pie tā, ka bankas un nebanku aizdevēji piedāvās līdzīgus produktus un konkurence saasināsies.

Kā jaunie likumdošanas grozījumi ir ietekmējuši uzņēmuma darbību, un kā pakalpojums mainījies kopš gada sākuma?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas izaugsme, algu pieaugums un izmaiņas likumdošanā ir galvenie faktori, kas šogad sekmēs pieprasījumu pēc patēriņa aizdevumiem, uzskata Bigbank Latvija vadītājs Ģirts Kurmis.

Viens no pamata iemesliem pieprasījuma pieaugumam ir kopējā ekonomikas izaugsme, kas 2018. gadā ir uzrādījusi lielāko pieaugumu Eiropas savienībā 4,8% apmērā. Turklāt par ekonomikas izaugsmi liecina arī fakts, ka valsts budžets nodokļos un nodevās ieņem vairāk kā iztērē un 2019.gada janvārī konsolidētā budžeta pārpalikums bija 173 miljoni eiro. Tas viss veicina iedzīvotāju spēju un vēlmi vairāk aizņemties, tādējādi uzlabojot savus dzīves apstākļus.

«Vidējā bruto alga valstī šobrīd ir 1004 eiro, pirms trīs gadiem tā bija 818 eiro – algas ir lielākas un cilvēki jūtas drošāki, domājot par savas dzīves kvalitātes uzlabošanu, arī izmantojot patēriņa aizdevumu. Bet kopumā redzam, ka vairākās nozarēs uzņēmēji iznāk no pelēkās zonas un darbiniekiem sāk maksāt algas oficiāli. Tā kā bankas var kreditēt, tikai ņemot vērā pierādāmos ienākumus, tad tas ir otrais iemesls, kāpēc patēriņa kreditēšanas apjoms pieaug,» saka Kurmis. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka lielākais algas pieaugums pēdējā gada laikā ir bijis ēdināšanas un citu pakalpojumu jomās, ēdināšanas, lauksaimniecības, mežsaimniecības, transporta nozarēs – pat par 9-12%. Ja salīdzina, piemēram, ar finanšu sektoru, kas ir kontrolēta sfēra, šeit algu pieaugums 3,6% ir 2 – 4 reizes mazāks nekā augstākminētajās nozarēs, kurās vēsturiski ir pastāvējušas aplokšņu algas, kuras tagad tiek pakāpeniski izskaustas, kā rezultātā vidējā alga nozarē aug straujāk nekā sfērās, kurās aplokšņu algas nepastāv .

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik fiziskajām personām iespēju vienu reizi atbrīvoties no relatīvi nelielām parādsaistībām – 2000 līdz 5000 eiro – vēl nedos, taču pie šādas idejas, iespējams, varētu atgriezties nākotnē.

Saeimas vairākums noraidīja opozīcijā esošās ZZS iniciēto Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām likumprojekta tālāko virzīšanu parlamenta gaiteņos – nodošanu Saeimas Juridiskās komisijas aprūpē. DB jau vēstīja par šajā likumprojektā ietverto un aptaujāto secināto: piedāvāts pārāk zaļš projekts. Vienlaikus dažādu aptaujāto vidū vidū nav vienprātības, jo daļa uzskata, ka savas parādsaistības ir jāpilda, citi domā, ka dzīvē var būt situācijas, kad no tām drīkstētu atkāpties.

Cita kārtība

Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas priekšsēdētājs un maksātnespējas administrators Kaspars Novicāns uzskata, ka šāda likumprojekta virzīšana ir dabiskas sekas gan šobrīd pastāvošajam fizisko personu maksātnespējas procesa regulējumam, gan arī tirgus situācijai. «Jāņem vērā, ka esošais regulējums ir radīts situācijai, kurā tipiskā maksātnespējīgā fiziskā persona ir kredītņēmējs, kurš vairs nespēj atmaksāt sava mājokļa iegādei ņemto kredītu. Taču, notiekot straujām izmaiņām kreditēšanas nozarē, šobrīd ievērojami pieaudzis ir to kredītņēmēju skaits, kuri ir tās saucamo ātro kredītu upuri. Šādai grupai nereti ir raksturīgas saistības, kas pat nesasniedz šobrīd esošo minimālo slieksni, lai personai varētu tik ierosināts un pasludināts maksātnespējas process, pie tam šīm personām nav mantas, kura būtu realizējama bankrota procedūras ietvaros,» skaidro K. Novicāns. Līdz ar to, viņaprāt, būtu jārada procedūra, kura būtībā atšķiras no esošās kārtības, jo tajā nav jāpārdod parādnieka manta, bet tajā pat laikā jādod šai personai iespēja tikt atbrīvotai no parādiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Creamfinance Latvia: Politiķi ir atņēmuši cilvēkiem iespēju godīgi aizņemties

Creamfinance Latvia izpilddirektore Līga Treiliha, 05.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāv uzskats, ka līdz ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Patērētāju aizsardzības likumā ierobežot ātro kredītu, tiks pamatīgi izkropļota visa finanšu nozare, un tas tā nešaubīgi ir.

Taču vislielāko ļaunumu šie noteikti nodarīs nevis nebanku biznesam, kas pirmsvēlēšanu laikā padarīts par politiķu aģitācijas instrumentu, bet gan Latvijas iedzīvotājiem.

Šie noteikumi pasliktinās dzīves kvalitāti tiem cilvēkiem, kuriem tos vajag visvairāk, taču lielās komercbankas viņiem šādu iespēju nepiedāvā. Citiem vārdiem sakot, tik drastiski ierobežojot īstermiņa aizdevumu tirgu, politiķi būs izdarījuši iedzīvotājiem «lāča pakalpojumu», samazinot nelielu aizdevumu pieejamību un tādējādi piespiežot cilvēkus aizņemties krietni lielākas summas ar garākiem atmaksas termiņiem, kas, savukārt, izprovocēs nelegālu aizdevumu pieaugumu.

Līdztekus nopietnas sekas būs arī visā finanšu nozarē. Pārāk zema procentu likme var novest mazākos tirgus dalībniekus līdz bankrotam, jo viņi nespēs nosegt izdevumus par klientu apkalpošanu, kredītrisku novērtēšanu u.tml. Tādējādi darbu varēs turpināt tikai lielākie uzņēmumi, kuri spēs pārveidot savus pakalpojumus atbilstoši likumdošanai un darboties faktiski monopola apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru