Auto

Atrod lielceļu laupītāju, kurš 12 gadus slēpās Krievijas Federācijā ar mainītu identitāti

Lelde Petrāne, 08.11.2016

Jaunākais izdevums

Valsts policijas darbinieki nākuši uz pēdām kādam 1975.gadā dzimušam vīrietim, kurš pirms 12 gadiem Latvijā veicis vairākas bruņotas laupīšanas personu grupā un divpadsmit gadus slēpās Krievijas Federācijā ar mainītu identitāti. Šā gada oktobra sākumā Krievijas kolēģi, vadoties pēc Valsts policijas sniegtās informācijas, vīrieti aizturēja Krievijas Federācijā. Šobrīd tiek lemts jautājums par viņa izdošanu Latvijai.

1975.gadā dzimušais vīrietis noziedzīgās grupas sastāvā 2004.gada pavasarī un vasarā veica četras bruņotas laupīšanas uz Latvijas autoceļiem. Bruņotais grupējums, izliekoties par tiesībsargājošo instanču pārstāvjiem, pārvietojās automašīnā, kura aprīkota ar bākugunīm un, izmantojot policijas zizli, piespieda lielkravas automašīnu vadītājus apstāties. Tādā veidā personu grupa nolaupīja svešu kustamu mantu par kopējo summu vismaz 149 440 latu vērtībā.

Uz autoceļiem Rīga–Jelgava un Jelgava–Dobele–Annenieki noziedzīgā grupa nolaupīja divas lielkravas automašīnas ar pilnām benzīna cisternām. Pēc tam, kad grupējums benzīnu nodeva tālākai realizācijai, vienu no kravas automašīnām sadedzināja Ķekavas novadā, bet otru atstāja kādā pamesta ceļa malā. Savukārt abās sekojošajās laupīšanas reizēs noziedzīgais grupējums pievērsās tādām kravas automašīnām, kas aprīkotas ar refrižeratoru. Viena tāda laupīšana notika uz autoceļa Rīga – Ainaži, bet otra uz autoceļa Rīga – Veclaicene. Vienu no šīm automašīnām noziedznieki paspēja realizēt, pārdodot Krievijas Federācijā.

Izmeklējot notikušā apstākļus, Valsts policija noskaidroja, ka noziedznieki iebiedēja kravas automašīnu šoferus ar ieročiem un viņus sasienot, un pirms tam dezorientējot, vadītājus atstāja sasietus aptuveni uz trīs stundām meža masīvā netālu no ceļa. Šajā laikā bruņotais grupējums nozaga lielkravas automašīnu ar visu tajā esošo kravu un vadītāja personiskajām mantām. Pēc laupīšanas, guvums tika nogādāts glabāšanai kādā Vecumnieku novada zemnieku saimniecībā.

2004.gada 14.augustā, Valsts policijai realizējot operatīvo informāciju, Vecumnieku novadā tika atklāts noziedzīgās grupas slēpnis un grupējums tika aizturēts, pirms vēl pēdējais laupījums paspēts nodot realizācijai Krievijas Federācijā.

Saistībā ar notikušo Valsts policija uzsāka kriminālprocesu par laupīšanu, ja tā izdarīta, lietojot šaujamieročus vai ja tā saistīta ar miesas bojājumu nodarīšanu cietušajam. Par šādu noziegumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no pieciem līdz piecpadsmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

2007.gadā divi bruņotā grupējuma dalībnieki – 1977.gadā un 1972.gadā dzimuši vīrieši –tika notiesāti ar brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem. Savukārt pārējie divi dalībnieki izmeklēšanas laikā slēpās, izbraucot no valsts, tādēļ viņi tika izsludināti meklēšanā.

Trīs gadus vēlāk Krievijas Federācijā tika aizturēts 1977.gadā dzimušais vīrietis, kurš, izdots Latvijas Republikai, tika notiesāts uz sešiem gadiem. Savukārt ceturtais grupējuma dalībnieks – 1975.gadā dzimušais vīrietis – pēc 12 gadu ilgas slēpšanās Krievijas Federācijā ar mainītu identitāti, tika atrasts un aizturēts šā gada 4.oktobrī.

Ceturtā grupējuma dalībnieka meklēšanas pasākumus organizēja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes Personu meklēšanas nodaļa sadarbībā ar Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības biroju. Veicot šī vīrieša meklēšanas pasākumus, Valsts policijas darbinieki ieguva informāciju par to, ka meklējamais ir pieņēmis svešu identitāti un dzīvo Krievijas Federācijā. Tādēļ Krievijas Federācijas kolēģiem tika nodota informācija par meklējamo personu un tās iespējamo atrašanās vietu, pēc tam Krievijas Federācijā vīrieti izdevās arī aizturēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Krievijas ēna preču eksportā pamazām sarūk

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce, 10.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Intervija: Ieviešot Luminor zīmolu, diezgan bieži dzirdējām, ka neizskatāmies pēc bankas

Dienas Bizness, 04.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmola maiņa nav ne vienkāršs, ne īss process, tas reizē ir arī emocionāls process, jo izjauc lietu ierasto kārtību, intervijā db.lv stāsta Luminor grupas mārketinga un komunikācijas vadītāja Signe Lonerte.

Kad sākās Luminor zīmola maiņa?

Domāju, ka pirmais vērienīgais atskaites punkts zīmola maiņai bija jau pagājušā gada martā, kad paziņojām par plānoto apvienotās bankas nosaukumu un vizuālo identitāti - krietni pirms tika saņemts apstiprinājums atļaujai apvienot bankas. Apzināti izvēlējāmies komunicēt Luminor stāstu, skaidrot jaunās bankas nosaukumu, vērtības un identitāti vairāku iemeslu dēļ. Uz rebrendingu jeb zīmola maiņu nevar skatīties kā uz vienu atsevišķu aktivitāti, kas īstenota ārpus pārējā procesa. Tas notiek cieši roku rokā ar pilnīgi jaunas iekšējās kultūras veidošanu, ar visu kopējo procesu pārmaiņām. Zīmola maiņa nebeidzas ar ēku izkārtnēm un jaunām vizītkartēm. Mums bija svarīgi, ka vēl pirms banku apvienošanas gan mūsu klienti, gan darbinieki saprot, kas būs Luminor un ar ko mēs atšķirsimies no citiem. Pavisam praktisku iemeslu dēļ arī vēlējāmies būt pirmie, kas paziņo šīs izmaiņas, jo tika uzsākts preču zīmju reģistrācijas process. Būtiski arī tas, ka visi lēmumi attiecībā uz zīmolu balstījās biznesa lēmumos – nekas netika darīts atsevišķi no kopējā plāna. Tādējādi arī fizisko zīmola elementu nomaiņa – jaunas izkārtnes, bankomātu un maksājumu karšu un digitālo platformu dizains – bija pakāpenisks process, kas sekoja biznesa lēmumiem. Pasaules prakse un pozitīvie zīmola maiņas piemēri runā par «zīmola maiņu nakts laikā». Luminor gadījumā velējāmies būt pragmatiski un darīt to soli pa solim. Brīdī, kad tiek veikta sešu banku apvienošana ar mērķi izveidot vienu, spēcīgu Baltijas finanšu uzņēmumu, arī zīmola maiņas procesa plānošanai ir «savi griesti». No 1. aprīļa mūsu klienti mūs redz kā vienu Luminor visās Baltijas valstīs un viens svarīgs posms savā ziņā ir noslēdzies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Eksportspēja: Neripo pa lielceļu, bet bruģi

Linda Zalāne, 04.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskaidrība par Latvijas ceļu būves attīstību pēc tam, kad izsīks Eiropas Savienības naudas rene, mudina vietējos uzņēmējus aktīvāk meklēt darba iespējas ārvalstīs

«Latvijas ceļu būve pēdējos gados ir kā narkomāns sēdējusi uz ES fondu naudas adatas, kas 2019.-2020. gadā beigsies. Nodokļu reformā ceļi tika aizmirsti, tādēļ vietējie uzņēmumi meklē eksporta iespējas, jo pretējā gadījumā pēc diviem gadiem nozares apjoms, kas ir pilnībā atkarīgs no valsts un pašvaldību pasūtījumiem, samazināsies četras reizes, trīs ceturtdaļām uzņēmumu būs jābeidz darbība vai jāmaina savs darbības profils,» atzīst biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Latvijas nozares uzņēmumi periodiski piedalās dažādos iepirkumu konkursos ārzemēs. Tiesa, sekmes ir dažādas. Lietuvā līdz šim tiem ir izdevies veikt vairāk darbu; uzņēmumi ir būvējuši tiltus, lidostu, pārvadus, promenādi u.c. Igaunijā līdz šim pieredze nav bijusi tik rožaina. «Ļoti skaidri redzam, ka pat mūsu tuvākie kaimiņi mēģina nosargāt savu tirgu, lai gan teorētiski visas trīs Baltijas valstis ir ES sastāvā un formāli šķēršļiem nevajadzētu būt, bet realitātē tādi ir, piemēram, tiek prasītas konkrētās valsts valodu zināšanas,» stāsta A. Bērziņš. Taujāts, kādēļ līdz šim Latvijas ceļu būvniekiem labāk veicies tieši Lietuvā, nevis Igaunijā, viņš teic, ka viens no faktoriem ir tas, ka mūsējie uzņēmumi ir iekļāvuši lietuviešus savu uzņēmumu kapitāldaļās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Krievijas vēstnieka vērtējums: Latvijas un Krievijas ekonomiskajām attiecībām ir perspektīva

Jeļena Šaldajeva, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Vērtēs koučinga pienesumu Latvijai

Ilze Žaime, 14.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Koučinga Federācija (ICF) sadarbībā ar Rīgas Tehnisko Universitāti izstrādājusi pētījumu, kurā sadarbosies ar piecpadsmit uzņēmumiem, lai noskaidrotu, kāda ir koučinga investīciju atdeve Latvijā.

No uzņēmumiem tiks sagaidīts, ka to dalībnieki veiks sava uzņēmuma novērtējumu pirms koučinga uzsākšanas, atkārtos to arī uzreiz pēc koučinga un sešus mēnešus pēc tā. ICF Latvijas nodaļas prezidents Arturs Černikavs (Artur Chernikau) pauž, ka tā ir iespēja ne tikai ar izdevīgiem nosacījumiem apgūt šīs kompetences, bet gan kopumā investēt Latvijas ekonomikas ilgtermiņa izaugsmē, jo iegūto datu analīze varētu nākt talkā citiem uzņēmumiem un to produktivitātes veicināšanai.

Lai gan koučings Latvijā ienāca 2008.gadā, un par tā speciālistiem kļuvuši nu jau vairāk nekā tūkstotis interesantu, no kuriem šobrīd trīsdesmit pieci ir arī ICF sertificēti profesionāli kouči, vēl līdz šim nav veikti pētījumi vai analīze, kas liecinātu par tā rezultātiem vietējos uzņēmumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Fogelis: SOK lēmums attiecībā pret Krieviju ir izsvērts un taisnīgs

LETA, 06.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) izpildkomitejas lēmums attiecībā pret Krievijas komandas startu 2018.gada Phjončhanas Ziemas olimpiskajās spēlēs ir izsvērts un taisnīgs, uzskata Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) prezidents Einars Fogelis, kurš ir arī Starptautiskās Kamaniņu braukšanas federācijas (FIL) viceprezidents.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka SOK izpildkomiteja otrdien par antidopinga pārkāpumiem piemēroja diskvalifikāciju Krievijas Olimpiskajai komitejai, kas līdz ar to krievu atlētiem liegs februārī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs startēt zem šīs valsts karoga. Tiesa, Krievijas sportisti varēs startēt zem neitrāla karoga, bet uz viņu formastērpiem būs uzraksts «Olympic Athlete from Russia».

«Lēmums ir izsvērts un taisnīgs, jo īpaši attiecībā pret tiem sportistiem, kuri cīnās godīgā ceļā un lolo cerības par godīgu konkurenci,» sarunā ar aģentūru LETA sacīja Fogelis. «Tāpat būtiski, ka Krievijas sportisti individuāli varēs startēt Olimpiādē, jo ir skaidra kārtība, kā pie šādas iespējas varēs tikt. Tālāk tas jau būs paša sportista individuāls lēmums - braukt uz olimpiskajām spēlēm vai nebraukt».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Līdz 2020.gadam ražotņu modernizācijā investēs 1,2 miljardus eiro

Monta Glumane, 25.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera un sešas nozaru asociācijas šā gada 25. aprīlī parakstīja Memorandu par Latvijas rūpniecības attīstību ar mērķi tuvāko trīs gadu laikā transformēt rūpniecību uz augstāku pievienoto vērtību un sasniegt rūpniecības pieaugumu par 30%, informē Ekonomikas ministrija.

Memorands arī paredz rūpniecības eksporta apjomus audzēt līdz vienam miljardam eiro, pētniecībā ieguldīt 67 miljonus eiro, paaugstināt kvalifikāciju 8400 nodarbinātajiem, trīs gadu laikā transformēt rūpniecību uz augstāku pievienoto vērtību un sasniegt rūpniecības pieaugumu par 30%.

Memorandu parakstījušās Latvijas Kokrūpniecības federācija (LKF) apņemas trīs gados investēt 345 miljonus eiro, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF) - 301 miljonu eiro, Latvijas Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija (MASOC) - 280 miljonus eiro.

Tāpat Latvijas Būvmateriālu ražošanas asociācija (LBRA) apņemas investēt 146 miljonus eiro, Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociācija (LAĶĪFA) - 97 miljonus eiro, bet Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācija (LEERA) - 54 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

U-19 Eiropas telpu futbola čempionāta finālturnīra aplikāciju izstrādā FanApps

Anda Asere, 06.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

U-19 Eiropas telpu futbola čempionāta finālturnīra aplikāciju izstrādā "FanApps", informēja uzņēmuma pārstāvji.

«FanApps» izstrādā mobilās lietotnes sportistiem, klubiem, līgām, turnīriem un federācijām, lai tie varētu proaktīvi komunicēt ar faniem. Uzņēmuma jaunākais veikums ir Eiropas futbola pārvaldības organizācijas UEFA apstiprinātā mobilā lietotne Eiropas čempionāta finālturnīram telpu futbolā.

«FanApps» vadītājs Anrijs Brencāns ir gandarīts, ka Latvijas Futbola federācija ir novērtējusi tehnoloģiju nozīmi fanu iesaistei sacensībās. Līdz šim veiktā analīze ļāvusi secināt, ka vairāk nekā puse skatījumu federācijas mājas lapā ir veikti no mobilajiem tālruņiem. Līdz ar to loģisks ir lēmums, ka mobilā lietotne ir vide, ar kuras palīdzību komunicēt.

«Ļoti precīzi ir noteikta mērķa auditorija, uz ko vērst mārketinga aktivitātes. Ir izplānota programma, kādā veidā veicināt jaunās aplikācijas atpazīstamību un vēlmi to izmantot. Aplikācijas lietotāji saņems karstos jaunumus, video stāstus par notikumiem aiz laukuma un varēs viktorīnās iegūt federācijas dāvātās balvas,» viņš stāsta. Eiropas futbola pārvaldības organizācija UEFA akceptēja «FanApps» piedāvāto risinājumu, apstiprinot izvēlēto kursu inovatīva risinājuma izmantošanai komunikācijā ar faniem. Viņš piebilst, ka jaunā pieredze uzņēmumam dod iespēju piedāvāt visiem sporta veidiem mobilo aplikāciju kā mūsdienīgu risinājumu atsevišķu turnīru un notikumu atspoguļošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pašvaldība savā īpašuma atgūs zemi Kr.Barona ielā, uz kuras bija plānota futbola stadiona būvniecība

Lelde Petrāne, 22.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 22.augustā, Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē deputāti apstiprināja sagatavoto lēmumprojektu, ar kuru atceļ Rīgas domes lēmumu par pašvaldībai piederošā stadiona Krišjāņa Barona ielā 116 nodošanu bezatlīdzības lietošanā Latvijas Futbola federācijai.

Lēmums pieņemts, pamatojoties uz likuma Par pašvaldībām 21. panta pirmās daļas 27. punktu un ņemot vērā jūlija beigās saņemto biedrības Latvijas Futbola federācija vēstuli, kurā tā informē, ka ar biedrības rīcībā esošajiem resursiem nav iespējams saviem spēkiem pilnvērtīgi veikt sporta kompleksa projekta realizāciju un nodošanu ekspluatācijā iepriekš noteiktajā termiņā – 2017. gada jūnijā.

2012. gada 31. janvārī Rīgas dome pieņēma lēmumu pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 116A, Ērgļu ielā 2, Ērgļu ielā bez numura un Aleksandra Čaka ielā bez numura uz desmit gadiem nodot bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai – biedrībai Latvijas Futbola federācija. Bija paredzēts, ka līguma darbības laikā daļa uzbūvētās infrastruktūras tiks nodota bezatlīdzības lietošanā pašvaldībai publisko funkciju veikšanai - sporta, īpaši futbola, popularizēšanai, veselīga dzīvesveida un jaunatnes sporta aktivitāšu veicināšanai un sporta izglītības programmu īstenošanai Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā. Pēc sporta bāzes izbūves treniņu laukumus varētu izmantot arī tuvumā esošās izglītības iestādes un Rīgas Futbola skola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš informācijas tehnoloģiju jaunuzņēmuma "Lahdes" dokumentu parakstīšanas pakalpojuma publiskas ieviešanas novembrī, risinājumam jau ir vairāk nekā simt lietotāji.

"Pilnvērtīgi darbojamies tikai no novembra. Ir pagājis nepilns mēnesis un mums jau ir nedaudz vairāk kā simt lietotāji," saka Dmitrijs Dementjevs-Dedelis, SIA "Lahdes" dibinātājs. To izmanto arī trīs uzņēmumi, kā arī viena valsts kapitālsabiedrība. "Iestāde pēdējās nedēļās testē mūsu risinājumu un ir atzinusi to par labu esam. Tagad iestādes sadarbības partneri saņems paziņojumus ar "Lahdes" starpniecību," teic D. Dementjevs-Dedelis.

Db.lv jau rakstīja, ka informācijas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Lahdes" ar laiku cer apkalpot 1% Eiropas dokumentu aprites tirgus. Iepriekš D. Dementjevs-Dedelis skaidroja, ka uzņēmuma izstrādātais risinājums nav ne pasts, ne arī e-pasts - šis ir jauns pakalpojums, kas digitalizē ierakstītas vēstules un, apliecinot identitāti, ļauj nodot saņēmējam svarīgus dokumentus. Uzņēmumi parasti zina sava klienta personas kodu, tāpēc "Lahdes" izmanto šo elementu, lai sūtītu informāciju. Pat tad, ja cilvēks nekad nav zinājis par "Lahdes", viņš šajā vietnē var saņemt dokumentus un tie tur būs pieejami pat tad, ja viņš to nekad nav izmantojis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija pārņem prezidentūru Baltijas jūras valstu padomes Speciālajā grupā organizētās noziedzības apkarošanai

Žanete Hāka, 02.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 1. janvāra Latvija pārņem prezidentūru Baltijas jūras valstu padomes Speciālajā grupā organizētās noziedzības apkarošanai. Iekšlietu ministrijai ir vadošā loma Latvijas prezidentūras norises pārraudzībā, bet prezidentūras sekretariāta darbību nodrošinās Valsts policija, informē Iekšlietu ministrija.

Drošs reģions ir viena no Baltijas jūras valstu padomes noteiktajām ilgtermiņa prioritātēm. Atbalstu prioritātes īstenošanā sniedz vairāki ar Baltijas jūras valstu padomi saistīti sadarbības tīkli un struktūras, kuru ietvaros pārrobežu noziedzības apkarošanā sadarbojas arī tiesību aizsardzības iestādes. Viena no šādām iniciatīvām ir Baltijas jūras valstu padomes Speciālā grupa organizētās noziedzības apkarošanai (BSTF). BSTF dalībvalstis ir Dānija, Igaunija, Islande, Krievijas Federācija, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Polija, Somija, Vācija un Zviedrija.

BSTF stratēģiskā līmeņa lēmumus pieņem 11 dalībvalstu valdību vadītāju personiskie pārstāvji, savukārt to izpildi operatīvā līmenī nodrošina Operatīvās plānošanas un koordinācijas sanāksmju formāts, kurā piedalās policijas, muitas, robežsardzes, valstu iekšlietu ministriju un tieslietu ministriju augsta līmeņa pārstāvji, kā arī pastāvīgie novērotāji – Eiropas Komisijas, Interpol, Europol, Eurojust, Frontex pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV amatpersonas ir atklājušas shēmu, kas ļāva cilvēkiem krāpnieciskā veidā iegūt Ungārijas pases un ierasties ASV ar neīstu identitāti, un ASV tāpēc varētu izslēgt Ungārijas pilsoņus no vīzu režīma atcelšanas programmas (VWP), ceturtdien ziņoja ASV un Ungārijas mediji.

«Ievainojamība» Ungārijas pasu sistēmā ir novedusi pie «drošības pārkāpumiem», sacīja ASV amatpersonas, kuras tika citētas ASV laikraksta The Washington Post un Ungārijas vietnes Direkt36 kopīgā rakstā.

Saskaņā ar laikraksta iegūtu ASV Iekšzemes drošības ministrijas (DHS) dokumentu apmēram 700 cilvēku bija krāpnieciski ieguvuši autentiskas Ungārijas pases un pieņēmuši šo pasu sākotnējo īpašnieku identitāti.

«Ir acīmredzams risks, ka uz ASV dodas cilvēki, kuriem ir iemesls slēpt savu identitāti,» sacīja bijusī DHS amatpersona, kas citēta šajā rakstā.

DHS dokumentā teikts, ka vismaz 65 no šiem Ungārijas pasu ieguvējiem veiksmīgi iekļuvuši ASV. Neraugoties uz DHS mēģinājumiem atrast un izraidīt šos cilvēkus, pērnā gada oktobrī 30 no viņiem vēl nebija atrasti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Sprite ieguvis jaunu vizuālo identitāti

Monta Glumane, 16.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Citrona un laima garšas bezalkoholiskais dzēriens Sprite ieguvis jaunu vizuālo identitāti, informē uzņēmums Coca-Cola Company.

Kopš 1961.gada Sprite savu vizuālo identitāti ir mainījis gan stikla, gan plastmasas pudelēm.

2017. gadā «Sprite» kampaņas «Dzimis, lai atspirdzinātu» (Born to Refresh) ietvaros pirmo reizi Baltijas valstīs tika ieviestas termohromiskas bundžas. Savukārt, 2018. gadā ierastās «Sprite» zīmola bundžas mainīja savu izskatu no standarta uz modernizētu iepakojumu.

Jūlija sākumā tirgū parādījās arī jauns dzēriens «Sprite Zero Cucumber». Šobrīd šis produkts ir pieejams arī Polijā, Lietuvā un Igaunijā, taču pirms tam dzēriens uz ierobežotu laika periodu nonāca veikalu plauktos arī Krievijā un Apvienotajā Karalistē.

«Sprite» ar jauno vizuālo identitāti pieejams lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā dažādos iepakojumos: 250ml stikla pudelēs, 330ml bundžās, kā arī 0,5l, 1l, 1,5l un 2l plastmasas pudelēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiekoties ar ļoti zinošiem cilvēkiem, saņēmu jaunāko informāciju, kas liecina, ka, iespējams, vēl ātrāk par Jaunupu aiz restēm varētu nonākt Jurašs. Tas ir atminējums mīklai, kāpēc JKP tik ātri piekrita Jaunupa izgudrotajam «Kariņa variantam» un ar izmisumu cīnījās par to līdz pēdējam. Taču dziesma ir nodziedāta – Gobzems ir sitis Jaunupa kārti!

Bordāna kungs, atveriet taču acis! Jums jau laicīgi jāsāk gatavot runa gadījumam, ja Jurašs nonāktu uz apsūdzēto sola, nevis jāstāsta pekstiņi par viņu kā «labāko iekšlietu ministru». Beidziet būt «vilkaču uzplečos» «peška» – tikai bandinieks jumtotāju un shēmotāju spēlē! «Kriša» jeb «jumts» sāka ar «spirt, vodka, sigareti» piesegšanu. Līdz, tā izskatās, bija arī aizgājis līdz tramvajiem un trolejbusiem. Ir pienācis laiks pateikt – stop!

Jaunupa/Strīķes plāns acīmredzot bija ar Kaimiņa palīdzību Kariņa valdības konstrukcijā ievilkt KPV LV. Arī Kaimiņš tika nokautēts trīs stundas garajā KPV LV frakcijas sēdē. Jaunups varēja gribēt Gobzemu izmest kā izlietotu prezervatīvu. Taču par tādu pārvērtās aktieris, kurš Jaunupa lugā «pagūlās» zem Strīķes. Kaimiņa kungs, ierakstiet Juraša sarunu ar Strīķi! Varbūt jūsu atbalstītāji tad aizmirsīs šo nesmuko ainiņu, kurā «jaunais spēks» krīt cīņā par vecās Vienotības valdību!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu globalizētā un arvien lielākā mērā uz interneta tehnoloģijām bāzētā pasaule uzņēmumiem nepārprotami sniedz daudz iespēju. Dažādi procesi un cilvēki kā tādi šādā pasaulē var būt daudz sasniedzamāki no gandrīz jebkura planētas stūra.

Šajā pašā laikā notiekošais sev līdzi nes nozīmīgus jaunus riskus. Būtībā daži tehnoloģiju grandi gandrīz pilnībā kontrolē mūsdienu interneta vidi. Tas arī nozīmē, ka, gribot to vai negribot, apzinoties to vai neapzinoties, daudzi ir, iespējams, jau pārmērīgi kļuvuši atkarīgi no dažiem lielajiem šīs jomas līderiem. Attiecīgi no to labvēlības vai kaut vai vienkāršas nerīkošanās var būt atkarīga veselu uzņēmumu dzīve. Nav arī tā, ka šai atkarībai īsti būtu kāda daudzmaz reāla jēdzīga alternatīva. Faktiski mūsdienu pasaulē ir vien daži tehnoloģiju un interneta durvju sargi, kuru darbības tad attiecīgi arī nosaka to, kas vispār notiek šajā vidē. Tam tādējādi ir liela ietekme arī uz veselu kaudzi cilvēku un citu uzņēmumu dzīvi un informācijas telpu kā tādu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 8.jūlijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki veikuši procesuālas darbības «Skonto» grupas līdzīpašnieka Gunta Rāvja birojā un dzīvesvietā, apstiprināja «Skonto būves» pārstāve Elīna Dobulāne.

Viņa apgalvoja, ka Rāvim KNAB sāktajā kriminālprocesā nav piemērots nekāds statuss.

«Politiķi šobrīd sūta ļoti bīstamu signālu uzņēmējiem Latvijā, savstarpējo attiecību kārtošanā iesaistot tiesībsargājošās iestādes un uzņēmējus. Vēl tikai dažas dienas atpakaļ Baiba Broka bija Rīgas mēra amata kandidāte. Pēdējos gados man piederoši vai daļēji piederoši uzņēmumi ir ziedojuši vairākus miljonus eiro sporta, mākslas un izglītības veicināšanai Latvijā, turklāt par lielāko daļu no ziedojumiem man nav detalizēta informācija, jo lēmumus pieņem konkrēto uzņēmumu vadītāji. Politiķu savstarpējās intrigas šobrīd nodara kaitējumu gan man personīgi, gan arī uzņēmumiem, kas ir vieni no lielākajiem nodokļu maksātājiem un eksportētājiem valstī,» notikušo komentēja Rāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Intervija: Vincents bez Rītiņa strādās jaunā formātā

Natālija Poriete, 30.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāns Vincents pēc Mārtiņa Rītiņa aiziešanas būs unikālas profesionālas komandas apvienojums – vīnziņa tandēms ar šefpavāru, un Latvijā līdz šim nekas tāds nav bijis – parasti ir vai nu labs šefpavārs vai labs vīnzinis, nevis to kombinācija, intervijā DB norāda jaunais restorāna Vincents vadītājs Raimonds Tomsons.

Restorānā Vincents Tomsons strādāja 18 gadus, viņš sāka restorānā darbu kā praktikants, tad kļuva par viesmīli, pēc tam – par zāles vadītāju un tagad ir pārņēmis Mārtiņa Rītiņa pienākumus. Viņa kaislība ir uzzināt pēc iespējas vairāk par vīniem. Vēl pirms pāris mēnešiem viņš kala plānus sava zīmola un konsultāciju attīstībai, taču tagad viņš izvēlēts Vincenta direktora amatam.

Kādēļ šim amatam izvēlējās tieši Jūs?

Tas visdrīzāk ir jāvaicā tiem, kuri man to piedāvāja, taču es domāju, ka savu lomu nospēlēja tas, ka es Vincentā esmu sava veida veterāns – es šeit esmu strādājis 18 gadus, bijis blakus Mārtiņam un zinu visus pienākumus gan saistībā ar virtuvi, gan darbiniekiem. Droši vien mans lēmums pārņemt restorāna Vincents vadību ir loģisks un dabisks, jo es pusi savas dzīves esmu veltījis tam, ar ko man vislabāk patīk nodarboties. Tas viss ļauj izjust savu ieguldījumu restorāna attīstībā. Tāpat būtiski, ka mans vārds, pateicoties maniem pēdējiem sasniegumiem, kļuva pietiekami zināms. Protams, mani nepazīst tik labi kā Rītiņu, jo es neesmu šefpavārs, bet viņš mums visiem ir spilgts piemērs, kā ar smagām pūlēm var sasniegt šādu rezultātu. Man direktora amats ir liels gods un liels izaicinājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Koronavīrusa dēļ darbību Spānijā apturējuši 13% viesnīcu un restorānu

LETA--AFP, 22.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa pandēmijas negatīvās ietekmes dēļ Spānijā darbu pavisam pārtraukuši aptuveni 40 000 bāru, viesnīcu un restorānu jeb 13% šāda veida iestāžu, liecina Spānijas Viesnīcu federācijas apkopotā informācija.

Federācijas aplēses liecina, ka līdz gada beigām darbību pārtraukušu bāru, viesnīcu un restorānu skaits varētu pieaugt līdz 65 000 jeb 20%.

"Šie dati apstiprina mūsu sliktākās prognozes," norāda federācija. "Vasaras karstākajā laikā un mēnesi pēc tam, kad Eiropas valstis no jauna atvēra savas robežas, populārās tūrisma vietās nav tūristu. Tāda ir skarbā patiesība."

Tādā tūristu iecienītā galamērķī kā Baleāru salās darbību atsākusi mazāk nekā puse bāru un restorānu, skaidro federācija.

Tāpat uzņēmējdarbības apstākļi joprojām saglabājas vāji Spānijas lielākajās pilsētās, kurās cilvēki lielākoties strādā attālināti.

Federācija prognozē, ka viesnīcu un sabiedriskās ēdināšanas nozares apgrozījums šogad var nokristies pat par 50%, kā arī var tikt likvidēti aptuveni 900 000 līdz 1,1 miljons tiešo un netiešo darbavietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Kauņas vecpilsētā cels Lietuvas basketbola namu

LETA--BNS, 07.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kauņas pilsētas pašvaldība izsludinājusi konkursu jau gandrīz pirms diviem gadiem iecerētā Lietuvas basketbola nama pamatu izbūvei.

Ja konkurss būs veiksmīgs, darbi pie šā objekta Kauņas vecpilsētā varētu sākties pēc trim mēnešiem.

Kā ziņu aģentūrai BNS pastāstījis Kauņas pašvaldības administrācijas direktors Gintars Petrausks, būvdarbu sākumposmu finansēs pašvaldība, vēlāk darbu turpinās un pabeigs Lietuvas Basketbola federācija.

Kauņas pilsētas padome idejai par Lietuvas basketbola nama celtniecību piekrita jau 2015.gada jūlijā. Iecerēts, ka šai namā tiks iekārtots moderns Basketbola muzejs un turp pārcelsies arī pati Lietuvas Basketbola federācija. Kā tobrīd norādīja federācijas prezidents Arvīds Sabonis, «tā būs lieliska tūristu piesaistes vieta un iedvesmas avots jauniešiem».

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu infrastruktūrā izmaiņas būs lielas

Sandris Točs, speciāli DB, 16.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Kas jāzina tiem, kas plāno apmeklēt FIFA 2018. gada Pasaules kausu futbolā

Zane Atlāce - Bistere, 02.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpējoties par Latvijas valstspiederīgajiem, kuri plāno apmeklēt FIFA 2018. gada Pasaules kausu futbolā, Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments ir sagatavojis noderīgu informāciju un ieteikumus, kas jāņem vērā pirms došanās uz Krievijas Federāciju.

FIFA 2018. gada Pasaules kauss futbolā notiks no 14. jūnija līdz 15. jūlijam Maskavā, Sanktpēterburgā, Kaļiņingradā, Ņižņijnovgorodā, Kazaņā, Samārā, Saranskā, Rostovā pie Donas, Sočos, Jekaterinburgā un Volgogradā.

Ceļotājiem uz Krieviju ir nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa pase. Latvijas pilsoņiem ir nepieciešama vīza. Latvijas nepilsoņi var ieceļot un uzturēties Krievijas teritorijā bez vīzas līdz 90 dienām 180 dienu periodā. Pasei jābūt derīgai vēl vismaz 6 mēnešus pēc plānotā izceļošanas datuma no Krievijas.

Šķērsojot Krievijas robežu, ceļotājiem ir pienākums aizpildīt migrācijas karti. Izceļojot no Krievijas, migrācijas karte jānodod Krievijas robežkontroles punktā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Energoaudits ir ceļš uz peļņu, nevis formāla atskaite

Jānis Goldbergs, 30.09.2019

Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta profesore Andra Blumberga.

FOTO: Elīna Karaseva/RTU

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība izvirza aizvien jaunas energoefektivitātes prasības, un Latvijai ir Ministru kabineta noteikumi, kas uzņēmējiem prasa veikt energoauditus.

Uzņēmēji iesniedz atskaites, bet dažkārt tās ir formālas un energoefektivitātes panākumi ir niecīgi.Kāpēc tā? Kādi cēloņi? Kas jādara? Par to Dienas Bizness iztaujāja Rīgas Tehniskās universitātes Vides aizsardzības un siltumsistēmu institūta profesori Andru Blumbergu.

Fragments no intervijas

Kāpēc energoefektivitātes uzlabojumi uzņēmumos nenotiek vai arī notiek formāli? Kur ir sākums – tā ir likumdošanas vaina?

Problēma ir daudzslāņaina. Pirmais slānis parādījās līdz ar tiem Ministru kabineta noteikumiem, kas noteica, ka uzņēmumiem, kuru patēriņš ir virs 500 MWh gadā, ir vai nu jāveic energoaudits, vai jāievieš energopārvaldības sistēma. Abi šie pasākumi ir apļveida darbība, proti, novērtē, saproti, pilnveido un atkal novērtē. Sasniedzot viena gada mērķus, var nospraust nākamos un tā turpināt attīstīties, jo energopārvaldības sistēma to paredz. Ideja sākotnēji bija ļoti laba, bet problēma radās ieviešanā. Ir Ministru kabineta noteikumi, ir noteikts sods par to nepildīšanu, un galarezultātā process tiek uztverts formāli kā kārtējā atskaite Valsts ieņēmumu dienestam vai kādai citai institūcijai. Noteikumi par energoefektivitāti uzņēmējiem nokrita kā sniegs uz galvas!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka mobilā lietotne "Yandex.Taxi" un tīmekļvietne "taxi.yandex.lv" joprojām nav reģistrēta, bet turpina sniegt pakalpojumus, Autotransporta direkcija pieņēmusi lēmumu tās bloķēt.

No šā gada 22. janvāra tīmekļvietnes un mobilās lietotnes pakalpojumu sniedzējiem, ar kuras starpniecību var izsaukt un apmaksāt pārvadājumu pakalpojumus ar vieglo automobili, jābūt reģistrētiem Autotransporta direkcijā. Tie, kuri nav reģistrējušies, Latvijā savus pakalpojumus piedāvāt nedrīkst. Līdz šim reģistrējies ir tikai Igaunijas uzņēmums "BOLT TECHNOLOGY OÜ".

Autotransporta direkcija un kontrolējošās institūcijas ir fiksējušas, ka mobilā lietotne "Yandex.Taxi" un tīmekļvietne "taxi.yandex.lv" turpina sniegt pakalpojumus, neskatoties uz to, ka nav reģistrētas, tāpēc direkcija ir vērsusies pie visiem elektronisko sakaru komersantiem ar lūgumu tās bloķēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Lielbritānijas policija aizturējusi Džūljenu Asanžu

LETA--AFP/BBC/DPA, 11.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas policija ceturtdien aizturējusi vietnes «WikiLeaks» dibinātāju Džūljenu Asanžu, kurš pēdējos septiņus gadus pavadījis Ekvadoras vēstniecībā Londonā.

Kā pavēstīja Asanža advokāts, viņš aizturēts, pamatojoties uz ASV izdošanas lūgumu un par Lielbritānijas nosacījumu atbrīvošanai no ieslodzījuma pārkāpšanu.

Asanžs aizturēts pēc tam, kad Ekvadora atsaukusi viņam piešķirto politisko patvērumu.

Kā paziņoja Ekvadoras prezidents Lenins Moreno, Ekvadora atsaukusi patvērumu Asanžam tāpēc, ka viņš atkārtoti pārkāpis starptautiskās konvencijas.

«Džūljena Asanža rupjā un agresīvā uzvedība», kā arī vārdā neminētas organizācijas «naidīgie un draudīgie paziņojumi» attiecībā uz Ekvadoru, patvērumu Asanžam padarīja par neiespējamu, paziņoja Moreno. «Viņš īpaši pārkāpa normu par neiejaukšanos citu valstu iekšējās lietās.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Francijas futbola izlase otro reizi vēsturē kļūst par pasaules čempioniem

LETA, 16.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas futbola izlase svētdien Krievijā otro reizi vēsturēizcīnīja Pasaules kausu.

Turnīra finālmačā Francijas futbolisti «Lužņiku» stadionā Maskavā ar 4:2 (2:1) uzvarēja Horvātijas valstsvienību.

Šī mača rezultātu 18.minūtē atklāja Francijas izlase, jo pēc tās standartsituācijas bumbu ar galvu savos vārtos raidīja horvātu uzbrucējs Mario Mandzukičs. Savukārt desmit minūtes vēlāk Horvātija panāca neizšķirtu, kad izcēlās Ivans Perišičs, bet 38.minūtē Francijas labā 11 metru soda sitienu realizēja Antuāns Grīzmans, atkal vadībā izvirzīdams francūžus. Pirmais puslaiks noslēdzās ar 2:1 par labu francūžiem.

Otrajā puslaikā Francija pamanījās izvirzīties vadībā ar 4:1, kad pa vārtiem guva Pols Pogbā un talantīgais Kilians Mbapē, tomēr 69.minūtē Mandzukičs pēc rupjas franču vārtsarga Igo Lorī kļūdas vienus vārtus atguva. Rezultāts pēc tam gan vairs nemainījās.

Komentāri

Pievienot komentāru