Ātru peļņu nemeklē

2018. gada 14. decembris plkst. 7:00
Dalies ar šo rakstu

Izstrādā dīzeļlokomotīvju modernizācijas projektus; meklē jaunus noieta tirgus; vēlas ciešāku sadarbību ar Latvijas dzelzceļu.

Nevis nopelnīt šodien, bet attīstīties ilgtermiņā, ‒ tā Baltic Loco Group (BLG) pieeju biznesam sarunā ar Dienas Biznesu raksturo uzņēmuma tehniskais direktors Aleksandrs Vasiļjevs. Transporta mašīnbūves jomā Baltijas valstīs, kā arī Azerbaidžānā, Gruzijā un Ukrainā strādājošajā grupā ietilpst arī Latvijas uzņēmums BL Engineering un Lietuvas kompānija LL Engineering, kuras nodarbojas ar lokomotīvju modernizācijas projektu, lokomotīvju elekroiekārtu un jaunu tehnisko risinājumu izstrādi un ieviešanu. Projektu izpildē uzņēmums sadarbojas gan ar vietējiem ražotājiem un Baltijas Testēšanas centru, gan lietuviešu kompānijām, tostarp Lietuvas dzelzceļā ietilpstošo Viļņas Lokomotīvju remonta depo (VLRD). Grupas vai tajā strādājošo speciālistu īstenoto projektu sarakstā ir četru elektrovilcienu (20 vagoni) ER2T modernizācija un 15 dīzeļlokomotīvju TEM2 remonts Azerbaidžānas dzelzceļam. Tāpat iztrādāti projekti manevru lokomotīves ČME3/TEM2 modernizācijai, TGM4 un TGM6 padziļinātai modernizācijai, kā arī jaunām manevra dīzeļlokomotīvēm – četrasu SGE 500 un sešasu SGE 1000. Patlaban BLG īsteno projektu Lietuvā, mainot lokomotīvēm BLG inženiera konstruktora Aleksandra Aleksejeva izstrādātos vilces reduktorus. Latvijā un Lietuvā grupas uzņēmumos kopumā strādā 20 cilvēki.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Izpētot tirgu, saprasts, ka ļoti pieprasīta ir veco dīzeļlokomotīvju – kādas ir lielā skaitā bijušās PSRS teritorijas tirgū ‒ modernizācija, norāda A. Vasiļjevs. Pat Krievijā, kur ir divi vietējie ražotāji Transmashholding un Sinara, dzelzceļa pārvadājumu kompānijām daudz lētāk ir veikt modernizāciju, nevis pirkt jaunu ritošo sastāvu. Šīs kaimiņvalsts tirgū gan grūti un dārgi ieiet, tostarp sarežģītās sertifikācijas dēļ. Patlaban vienkāršāk ir strādāt Baltijas valstīs, Ukrainā, Gruzijā un Azerbaidžānā, kur BLG izveidojušies labi kontakti. Tāpat secināts, ka BLG manevra dīzeļlokomotīvju modernizācijas projektus Latvijas dzelzceļam (LDz) var piedāvāt par vienu miljonu eiro, kas ir par 20‒30% lētāk nekā tos šobrīd valsts kompānija īsteno sadarbībā ar čehiem. LDz pagaidām nekādu reālu interesi par sadarbību ar BLG ‒ konkrētu prototipu izstrādē ‒ nav izrādījis. Saņemt Eiropas Savienības līdz- finansējumu šādiem projektiem līdz šim nav izdevies, un arī Latvijas bankas neizrāda vēlmi tos kreditēt, vispirms prasot līgumus ar pasūtītājiem. BLG gan ir sadarbība ar LDz un koncernā ietilpstošajiem uzņēmumiem dzelzceļa platformu aprīkojuma izstrādē militārā transporta vajadzībām.

A. Vasiļjevs arī atzīmē, ka pretstatā čehu piedāvājumam BLG izmanto nevis gatavus standarta projektus, bet ņem vērā konkrētā klienta vajadzības. Turklāt – ja modernizāciju veiktu Latvijas uzņēmums, tad arī ritošā sastāva uzturēšana būtu lētāka, jo nebūtu visu laiku jāpiesaista ārvalstu eksperti. Vajadzības gadījumā BLG var veikt konstrukciju un mezglu teorētisku testēšanu (datorsimulācijas veidā, neieguldot līdzekļus ražošanā), kas ļauj precīzi noteikt, pēc cik ilga laika attiecīgā detaļa vai mezgls saplīsīs, norāda A. Aleksejevs.

Visu rakstu Ātru peļņu nemeklē lasiet piektdienas, 14.decembra laikrakstā Dienas Bizness! Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu