Jaunākais izdevums

Pēdējā laikā cena atkal atsākusi kāpt rūpniecībā visplašāk izmantotajiem metāliem.

Ekonomikas uzrāviens liek sagaidīt arvien lielāku pieprasījumu pēc visdažādākajām lietām, kam savukārt vajadzētu nākt komplektā ar lielāku dažādu metālu patēriņu. Turklāt daudzos gadījumos pietiekami neskaidrs izskatās šo metālu piedāvājums.

Piemēram, vara cena šā mēneša sākumā atkal sākusi tuvoties apaļajai 10 tūkst. ASV dolāru atzīmei par tonnu. Jāpiebilst, ka vara cenas skrējiens pauzīti bija paņēmis aptuveni kopš maija pirmās puses, kas izejvielu cenu pieauguma bildi vismaz daļēji padarīja mazāk stāvu.

Lai nu kā – vara cena Londonas metālu biržā kopš pagājušā gada marta vidus tāpat ir palēkusies vairāk nekā par 100%. Līdzīgs vara cenas pieaugums vērojams arī piecu gadu skatījumā. Nupat pasaules lielākajā vara raktuvē Čīlē, kas ir atbildīga par 5% no globālajām šī metāla piegādēm, darbinieki nobalsojuši par streiku. Ja tas piepildīsies, pasaule vara deficīta apstākļos var iekrist straujāk un dziļāk.

Jāpiebilst, ka līdzīgi pie savām nesenajām virsotnēm preču biržā atgriezusies arī niķeļa un cinka cena. Savukārt alumīnija, alvas un svina cena tā īsti nemaz nav pārstājusi kāpt. Alumīnijs šogad kļuvis par 30% dārgāks, svina cena pieaugusi par 20% un alvas – par veseliem 70% līdz 34,88 tūkst dolāru atzīmei par tonnu. Alvas cena sasniegusi visu laiku augstāko atzīmi, ko līdzīgi, kā tas ir ar citiem metāliem, nosaka šī metāla deficītu gaidīšana.

Jānorāda, ka tā pati alva nepieciešama dažādu elektronisko iekārtu ražošanā, un pandēmijas apstākļos pēc šādām precēm ievērojami audzis pieprasījums. Savukārt metālu piedāvājuma pusē ne vienmēr bijušās pietiekamas investīcijas, un ir vērojamas piegāžu problēmas. Bieži vien arī šos metālus iegūst attīstības valstīs, kur cīņa ar to pašu Covid-19 vīrusu var būt krietni ilgāka.

Tāpat milzīgi metālu kalni nepieciešami daudzviet izsludinātajam ekonomiku zaļināšanas procesam. Būtībā kā viens no zaļās revolūcijas apdraudošajiem faktoriem izkristalizējusies pieejamība šādiem resursiem. Tas arī nozīmē, ka šādai revolūcijai pašai par sevi var būt zaļuma problēmas, jo notiekošajam pēc idejas būtu jānozīmē tas, ka milzīgas investīcijas tiek plūdinātas šo izejvielu atradnēs, kas ne vienmēr ir tas pats zaļākais pasākums. Tas savukārt darīts netiek.

Arī sabiedrība Rietumu pasaulē pārsvarā par zaļo revolūciju ir noskaņota ļoti pozitīvi, lai gan daudz mazākā mērā šāds pozitīvisms ir par jaunām raktuvēm un to industrijas daļu, kas šim procesam arī būtu vajadzīga. Reuters izceļ situāciju – Rietumu pasaulē kādas jaunas, piemēram, metālu raktuves atklāšana esot ļoti grūts un ilgs pasākums. Turklāt arvien lielākā mērā tas esot raksturīgs arī attīstības valstīm. Rezultātā dažādas lietas, kas nepieciešamas zaļajai transformācijai, visiem var nepietikt.

Jāpiebilst, ka labi šie laiki solās būt arvien dārkāko izejvielu ieguvējiem. Piemēram, iShares MSCI Global Metals & Mining Producers biržā tirgotā fonda (tas līdzekļus virza kalnrūpniecības uzņēmumu akciju virzienā) cena šogad palēkusies teju par 30%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmums SIA "EMJ Metāls" uzsāk izgatavot pirmā pasūtījuma detaļas Somijas uzņēmuma "Patria" 6x6 militārajiem transportlīdzekļiem, informē uzņēmumā.

Pirmā pasūtījuma ietvaros tiks izgatavotas 6x6 bruņutransportiera tērauda motortelpas sienas detaļas, izmantojot 2mX6m izklājuma 10 kW lāzergriešanas iekārtu un vienu no Baltijā lielākajām locīšanas presēm, kas var salocīt detaļas līdz 7m garumā.

SIA "EMJ Metāls" valdes priekšsēdētāja Ērika Altroka ieskatā šis ir vēsturisks brīdis gan uzņēmuma attīstībā, gan arī Latvijas apstrādājošajai rūpniecībai kopumā. Ražošanas uzsākšanai uzņēmums veicis virkni sagatavošanās pasākumu, kas ir bijuši laikietilpīgi un prasījuši nozīmīgas investīcijas. Ir saņemta speciālā atļauja, ko izsniedz Aizsardzības ministrija komercdarbībai ar Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētajām precēm. Iegādāts un uzstādīts jauns metālapstrādes aprīkojums, sasniedzot kopējo investīciju apjomu pamatlīdzekļos vairāk nekā 1,5 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, trešdien, 30. jūnijā Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas valdes sēdē izskatīs pirmpirkuma tiesības uz "Liepājas metalurga" nekustamās mantas - zeme un ēkas iegādi Liepājas SEZ vajadzībām.

Principā tas nozīmē darījuma starp valsti un turku investoriem izgāšanu, jo pārdošanas darījums noslēgts gan par kustamo, gan nekustamo mantu.

Darījuma fons

Šā gada 30. aprīlī SIA "FeLM", kas procesā pārstāv Latvijas valsts intereses, noslēdza līgumu par bijušā "Liepājas metalurga" elektrotēraudkausēšanas kompleksa kustamās un nekustamās mantas iegādi un izteica gatavību uzsākt darbību teritorijā, iepriekš pauda Turcijas uzņēmuma "Aslanli Metalurji" pārstāvji. Ir pilnībā izpildītas finanšu saistības atbilstoši līgumam. Proti, ir iemaksāta nauda un izteikta gatavība investēt 200 miljonus piecu gadu laikā. Investori pavasarī bija noslēguši rūpnīcas inventarizāciju kopīgi ar SIA "FeLM" un īpašums ir gatavs nodošanai. Tik tālu viss ir skaisti, atliek vien Liepājas SEZ pirmpirkuma tiesības uz zemi, kuras var izmantot un viss liecina, ka tās tiks izmantotas. Plašāk par darījumu db.lv rakstīja iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedēļu ilgajā bruņumašīnu Patria 6X6 demonstrāciju sērijā, 18 pārstāvji no Patria militārās rūpniecības klastera uzņēmumiem Lanos, Steelprofi, Vairog EU, SFM, Metaro, Belss, EMJ Metāls, kā arī Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas un Metālapstrādes un mašīnbūves asociācijas tikās, lai pārrunātu turpmāko sadarbību, iepazītos ar transportlīdzekli un veiktu testa braucienus.

Atgādinām, ka uz Somijas uzņēmuma "Patria" ražotā 6x6 transportlīdzekļa prototipa pamata plānots izstrādāt Latvijai paredzēto bruņu transportlīdzekli starpvalstu projektā ar Somiju.

Saskaņā ar klastera dalībnieku sniegto informāciju, iesaistīšanās projektā jau ir radījusi vismaz deviņas jaunas darba vietas, un ir sagaidāms, ka līdz ar ražošanas sākšanu palielināsies jaunu nodarbinātības iespēju skaits. Uzņēmumi veic aktīvus sagatavošanās darbus, lai izpildītu prasības dalībai militārajā ražošanā. Līdz šim veiktie ieguldījumi ir tuvu diviem miljoniem eiro.

Kā norāda EMJ Metāls mārketinga direktors Agris Punculs, šis uzņēmums vien jau ir ieguldījis 1,5 miljonus eiro un radījis jaunas darba vietas. Lai arī ražošana jau ir uzsākta citiem esošajiem Patria ražošanas procesiem, uzņēmums cer, ka lēmums par Latvijas iepirkumu tiks pieņemts, lai ievērojami palielinātu ražošanas apjomus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvija kā izņēmums Eiropā

Māris Ķirsons, 25.03.2021

Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums ne tikai Baltijā vai Ziemeļeiropā, bet faktiski visā Eiropā, kur no šī dabīgā materiāla būvē gan daudzstāvu ēkas, gan ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Zviedrijas uzņēmuma Mitek Industries AB filiāles Mitek Baltic vadītājs Intars Dīcmanis. Viņš atzīst, ka koka izmantošanā būvniecībā Latvija krietni atpaliek no pārējās Eiropas un bez valsts politikas savu pozīciju tikai ar privāto pasūtītāju pūlēm un aktivitātēm mainīt nespēs. Par to diskutēja arī tiešsaistes konferencē Koka būvniecība Latvijā – attīstības iespējas un izaicinājumi, ko rīkoja Dienas Bizness sadarbībā ar Mitek Baltic un Viedo pilsētu klasteri. Tiešraide notika no Exupery Starptautiskās skolas jaunās koledžas ēkas, kas, tostarp, ir laureātu vidū konkursā Latvijas Būvniecības Gada balva 2020 kategorijā Koka būve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī maija pirmajā pusē turpinās daudzu pasaulē visvairāk izmantoto izejvielu cenu pieaugums.

Piemēram, Ķīnai piegādājamās 62% dzelzs rūdas vērtība, kas ir šī tirgus etalons, maijā vien ir palēkusies par piekto daļu un sasniegusi 215 ASV dolārus par tonnu, kas ir jauns rekords. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma dzelzs rūdas vērtība ir palēkusies jau par 135%, liecina pieejamie dati.

Visi apcer pasaules ekonomikas atveseļošanos pēc pandēmijas, kas sev komplektā jau nes un, visticamāk, turpinās nest milzīgu dažādu izejvielu patēriņu. Lai kaut ko saražotu, parasti nepieciešami metāli – straujāka pasaules ekonomika un, piemēram, infrastruktūras atjaunošana nozīmētu papildu pieprasījumu pēc tērauda, kam savukārt nepieciešama dzelzs rūda. Liela loma vispārējā cenu pieaugumā ir arī valdību un centrālo banku bezprecedenta stimulēšanās pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Ar ekskluzīvām tapetēm mērķē uz pasaules tirgiem

Monta Šķupele, 11.02.2021

Zīmols Wallonpaper maina izpratni par tapetēm, uzskata uzņēmuma dibinātāji Ivo Sietiņš (no kreisās), Armands Doķis un Edgars Puķītis.

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecu gadu eksperimentu posms zīmola Wallonpaper veidotājiem ir noslēdzies ar mākslas tapešu radīšanu. Uzņēmums plāno fokusēties uz eksportu, jo Latvija šāda veida produktam vēl nav gatava.

Pēdējais pusgads zīmolam ir aktīvs – nodibināts uzņēmums, procesā ir tirdzniecības markas reģistrācija un plašākai auditorijai tiek parādītas unikālas, Latvijā ražotas tapetes. Arī pirmais nopietnais projekts realizēts pērn decembrī, kad zīmolam bija iespēja piedalīties restorāna Vincents renovācijā. Šobrīd uzņēmums iesaistās restorāna Vairāk Saules pārtapšanā. Tur būs Wallonpaper radītās dekoratīvās lietas, piemēram, lampas. Paralēli tapešu radīšanai zīmols veido arī interjera elementus, taču pārsvarā koncentrējas uz tapešu radīšanu. “Latvijā ir jādara daudzas lietas, lai darītu to, ko gribas,” stāsta zīmola Wallonpaper līdzdibinātājs Armands Doķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā un Latvijā tuvākajos 10 gados koka izmantošana būvniecībā, it īpaši publiskajās koka ēkās infrastruktūras objektos, pieaugs, un pašmāju ražotājiem pavērsies lielākas iespējas.

Dienas Biznesam stāsta lielizmēra līmēto koka konstrukciju ražošanas SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns. Viņš norāda, ka cenas ziņā koka ēku piedāvājums kļūs arvien pievilcīgāks, jo konkurentmateriāliem – betonam, blokiem, metālam – būs jārēķinās ar to ražošanā patērēto CO2 daudzumu, par kuru būs jāmaksā nodeva.

Fragments no intervijas

Vai koronavīrusa pandēmija ir ietekmējusi koka objektu ražošanu un būvniecību?

Pavisam drīz – martā – būs gads, kopš Covid-19 izplatības noteiktie ierobežojumi mainīja daudzas sfēras ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē. Lai arī pirmajās nedēļās bija liela neskaidrība par to, kas un kā būs, pakāpeniski visi gan Latvijā, gan ārzemēs atskārta, ko un kā darīt šajos apstākļos. Ja raugāmies uz Eiropu, tad pieprasījums pēc dažādām koka būvēm – dzīvojamām ģimeņu mājām, daudzstāvu dzīvojamām ēkām, biroju ēkām, arī bibliotēkām, skolām, bērnudārziem, koncertzālēm, sporta būvēm, tiltiem, degvielas uzpildes stacijām un pat elektroauto uzlādes punktiem – nav sarucis, bet tas pat ir pieaudzis. Ļoti lielas iespējas kokam būvniecībā paver arī ES Zaļais kurss. Būvniecībā līmētais koks turpina vēl plašāku uzvaras gājienu Kanādā, Austrijā, Vācijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Lielbritānijā, kā arī tik tālās zemēs kā, piemēram, Singapūra, Filipīnas, Malaizija. Pēdējā laikā ļoti strauji pieprasījums pēc koka būvniecībā aug ASV. Savukārt Latvijā koka ēku būvniecībā 2020. gadā turpinājās lēna evolūcija. Proti, publisko koka ēku projektēšanā un būvniecībā Latvijā pēdējos gados ir novērota pozitīva tendence, un tādējādi Salaspilī top jauna pirmsskolas bērnu iestāde, bet Salaspilī – publiskā bibliotēka. Būtībā tās ir pirmās Latvijā un sava veida izņēmums, kaut ārzemēs šāda tipa koka konstrukciju publisko ēku projektu īstenošana ir ikdienišķs pasākums. Lai arī par savdabīgu lūzuma punktu tiek minēts 2017. gada 1. maijs, kad spēkā stājās normatīvo aktu izmaiņas, kas Latvijā ļauj būvēt koka konstrukciju ēkas līdz pat sešu stāvu jeb 18 metru augstumam, tomēr pagaidām šādu ēku būvniecība vēl nav uzsākta. Pozitīvs signāls ir ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga ierosinājums noteikt koka īpatsvaru 20% apmērā publisko ēku projektos. Ceru, ka tam sekos konkrēti darbi – lēmumi. 20% Latvijas apstākļos ir daudz, bet, piemēram, Francijā no 2022. gada paredzēts ieviest prasību, ka publisko ēku būvniecībā koka īpatsvars nedrīkst būt mazāks par 50%. Bez tam bērnudārza un bibliotēkas, kas iecerētas no koka, būvnieku izvēle notika nevis tik daudz pēc to rīcībā piesaistīto speciālistu, bet gan pēc zemākās cenas kritērija. Tomēr IKTK koka konstrukciju ražošanas un montāžas pieredze liecina, ka zemākā cena var atspēlēties uz kvalitāti. Tāpat Viršu degvielas uzpildes staciju tīkls ir papildinājies ar vairākām jaunām stacijām, kuras radītas no koka konstrukcijām. Arī SIA IKTK jaunais birojs būvēts tikai un vienīgi no koka konstrukcijām. Nenoliedzami, ka Latvijā pandēmijas dēļ privātpersonu interese un arīdzan aktivitāte saistībā ar koka ēku būvniecību ir samazinājusies, taču juridisko personu interese par tām nebūt nav sarukusi. Proti, Eiropas Savienība ir pasludinājusi Zaļo kursu, kas nozīmē klimata neitralitātes sasniegšanu un CO2 izmešu samazināšanu, un kokam kā materiālam tā ir lieliska iespēja pret tādiem konkurentiem kā metāls, betons, kuru ieguves procesā nav iespējams iztikt bez CO2 emisijām, kamēr augošs koks ir tas, kurš piesaista CO2 un izdala skābekli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

UPB grupas uzņēmums Transportbetons MB investējis vairāk nekā 500 000 eiro pārvietojamā transportbetona ražotnē.

Tā paredzēta operatīvai uzstādīšanai būvobjekta teritorijā un paplašina betona piegādes iespējas visā Latvijas teritorijā, papildinot esošo 11 ražotņu tīklu.

Mobilā ražotne ļauj betonu saražot tieši būvobjektā uz vietas, kas ir īpaši svarīgi apjomīgos un intensīvos projektos, lai lielu produkta daudzumu piegādātu precīzi un augstā kvalitātē.

“Transportbetona kvalitāte ir atkarīga no attāluma starp ražotni un objektu, tāpēc tagad varēsim apkalpot arī vietas, kur stacionārās ražotnes betona piegādei ir par tālu,” skaidro Transportbetons MB valdes priekšsēdētājs Jānis Mētra.

Pirmais apkalpotais objekts ir topošā MB Betons dzelzsbetona ražotne Liepājā, kur mobilā rūpnīca darbojas kā atbalsts blakus esošajai stacionārajai transportbetona ražotnei, lai īsā laika periodā saražotu nepieciešamo būvmateriālu apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības uzņēmums "UPB" sācis pirmās kārtas būvniecības darbus Preses Nama kvartālā, kur atbilstoši projekta iecerei līdz 2023.gada vasarai plānots attīstīt gan modernu biznesa centru, gan multifunkcionālu centru ar unikālu futbola laukumu uz ēkas jumta.

Projekta attīstītājs "Lords LB Special Fund V", saņemot no Rīgas pilsētas būvvaldes apstiprinājumu par būvniecības nosacījumu izpildi "Preses Nama Kvartāla" pirmā posma attīstībai, ir sagatavojis un nodevis būvlaukumu kompānijai "UPB".

"Projekts paredz Pārdaugavā dabīgi plaukstošo "Zināšanu jūdzi" - jaunos talantus un prātus - savienot ar nākotnes uzņēmējdarbības un attīstības mezglu, par kādu kļūs Preses Nama kvartāls. Saskaņā ar mūsu vīziju Preses Nama kvartāls ir sava veida metapilsēta, kas apvieno telpas komercdarbībai, birojiem ar infrastruktūru atpūtai, sportam un kultūrai. Šādas vīzijas sinerģiju ar Rīgas attīstību ilgtermiņā un īpaši Daugavas kreisā krasta attīstību pierāda arī operatīvā dokumentācijas izskatīšana un saskaņošana no atbildīgo iestāžu puses," būvvaldes jaunās pieejas nozīmi akcentē projekta attīstītāja "Lords LB Special Fund V" pārstāvis Giedrjus Bernots.

Komentāri

Pievienot komentāru