Jaunākais izdevums

Kriminālvajāšana pret biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu vadītāju Artūru Priedi par neatļautu labumu prasīšanu no būvuzņēmuma ir atjaunota, un izmeklēšanas turpināšanai tā nosūtīta Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai.

Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokurors, realizējot amatā augstāka prokurora pilnvaras, vakar, 12. jūlijā, kā nelikumīgu un nepamatotu atcēla Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurores 2.jūlijā pieņemto lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, A. Priedi nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, kā arī atjaunoja pirmstiesas kriminālprocesu un A. Priedes kriminālvajāšanu, informēja prokuratūras preses pārstāve Aiga Šēnberga.

Jau rakstīts, ka 25. jūnijā Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā tika sākta kriminālvajāšana pret Priedi par neatļautu labumu prasīšanu no būvuzņēmuma, jau pēc dažām dienām lieta tika izbeigta.

Prokuratūras pārstāvji iepriekš skaidroja, ka lieta izbeigta, jo A. Priede iepriekš nav bijis sodīts un atzinis savu vainu, izspiestā nauda ir atdota cietušajiem, turklāt daudzi cilvēki par A. Priedi izteikušies ļoti pozitīvi. A. Priedem uz gadu tika noteikts pārbaudes laiks.

Pats A. Priede gan savu vainu atzīst ne īpaši naski, skaidrojot, ka sodam piekritis, jo ir praktisks cilvēks - labāk, lai lieta šādi ātri tiek izbeigta.

Kā jūnija beigās norā'dija prokuratūras preses sekretāre Laura Pakalne, apsūdzība A. Priedem tika uzrādīta pēc Krimināllikuma (KL) 198. panta 2. daļas - par materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, to piedāvājuma prettiesisku pieņemšanu, ko pats vai ar starpnieku izdarījis uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) vai organizācijas darbinieks vai persona, kas uz likuma vai tiesiska darījuma pamata pilnvarota vest citas personas lietas, par kādas darbības izdarīšanu vai neizdarīšanu labuma devēja vai jebkuras citas personas interesēs, izmantojot savas pilnvaras, neatkarīgi no tā, vai pieņemtās materiālās vērtības, mantiska vai citāda rakstura labumi domāti šai personai vai jebkurai citai personai, ja šīs darbības veiktas lielā apmērā.

Saskaņā ar minēto likuma pantu vainīgā persona var tikt sodīta ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem ar mantas konfiskāciju, ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu līdz 100 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības veikt zināma veida uzņēmējdarbību vai nodarbošanos uz laiku līdz diviem gadiem vai bez tā.

Arī Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš (SC) nosūtījis iesniegumu Ģenerālprokuratūrai, kurā lūdz sniegt vērtējumu par krimināllietas izbeigšanu pret biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu vadītāju Artūru Priedi par neatļautu labumu prasīšanu no būvuzņēmuma, iepriekš informēja apvienībā Saskaņas centrs.

Savā iesniegumā ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram Elksniņš norāda, ka sabiedrībā aktualizētais jautājums par Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā pieņemto lēmumu izbeigt kriminālprocesu un nosacīti atbrīvot no kriminālatbildības Priedi, rada zināmas bažas.

Tāpēc saskaņā ar Kriminālprocesa likumu Elksniņš lūdz Kalnmeieru, kā amatā augstāku prokuroru izvērtēt lēmuma tiesiskumu un to atcelt, ja ģenerālprokurora skatījumā tas neatbilst Kriminālprocesa likuma un Krimināllikuma normām.

LETA jau ziņoja, ka sākotnēji Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldē (RRP) kriminālprocess tika sākts par 50 tūkst. eiro (35 tūkst. latu) izspiešanu no kāda būvniecības uzņēmuma, taču tas tika pārkvalificēts uz citu KL pantu - par neatļautu labumu pieņemšanu.

A.Priedi aizdomās par «smalki» izplānotu izspiešanu Rīgas policisti aizturēja 4. aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Aktīvists: Pērles projekts tehniskā ziņā pielīdzināms jebkurai dzīvokļu ēkai Pļavniekos vai Ziepniekkalnā

Jānis Rancāns, 22.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

The Pearl būvniecība Mazā Baltezera krastā pākāpj Aizsargjoslu likumu, nav nekādas garantijas, ka attīstītājs rīkosies saskaņā ar saviem solījumiem, un paredzētais projekts nav īpaši unikāls, uzskata biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu vadītājs Artūrs Priede, pēc kura iesnieguma projekta būvniecība ir apstājusies.

A. Priede Db.lv uzsvēra, ka ir pārkāpts Aizsargjoslu likums, kas noteic, ka Mazā Baltezera gadījumā nedrīkst veikt būvniecību 50 metrus joslā gar krastu. «Es neredzu problēmu, ja attīstītājs būvē dzīvokļus 51. metrā no krasta. Nesen arī netālu dzīvojošais Latvijas Dzelzceļa šefs Uģis Magonis saņēmis tiesas spriedumu par sava atpūtas nama nojaukšanu tieši tā iemesla dēļ, ka būvniecība tika veikta vides aizsargjoslā,» sacīja A. Priede.

Viņš vērsa uzmanību, ka pretēji attīstītāju apgalvojumiem par ikvienam garantētu pieeju pie ezera, detālplānojums neparedzot jaunizbūvējamās ielas nodošanu pašvaldībai, līdz ar to privātīpašnieki varēs jebkurā brīdī uzlikt barjeru un apsardzes posteni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Attīstītājs: Pērles kanalizācija netiks novadīta Mazā Baltezera aizsargjoslā

Jānis Rancāns, 23.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompleksa The Pearl kanalizācija netiks novadīta Mazā Baltezera aizsargjoslā, bet par nepatiesu, un nepamatotu uzskatāma informācija, ka ir ticis pārkāpts Aizsargjoslu likums, uzsver projekta attīstītājs New Europe.

«Zemesgabals, uz kura paredzēta projekta Pērle būvniecība, atrodas Ādažu novada teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās. Zemesgabala teritorija nav applūstoša,» uzsver attīstītājs New Europe.

Attīstītājs skaidro, ka saskaņā ar Aizsargjoslu likumu aizsargjosla šādā gadījumā nosakāma teritorijas plānojumā, taču tā nedrīkst būt mazāka par 10 metriem. Šajā 10 metru aizsargjoslā būvniecība neesot pieļaujama, un tā vienlaikus sakrīt ar tauvas joslas platumu, kurā arīdzan ir aizliegta apbūve.

Ādažu novada teritorijas plānojumā Mazā Baltezera aizsargjosla noteika 50 metru platā joslā, paredzot, ka būvniecību šajā aizsargjoslā ir iespējams veikt, tikai ievērojot iedibināto būvlaidi – detālplānojumā zemesgabalam noteikto līniju, kas norāda robežu, kurā pieļaujama apbūve, skaidro Pērles attīstītājs. New Europe uzsver, ka zemesgabalā, uz kura paredzēta projekta Pērle būvniecība, vairākās publiskajās apspriešanās apspriestais detālplānojums ir iedibinājis būvlaidi, un tā ir ne tuvāk par 10 metriem no Mazā Baltezera krasta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Aktīvists: Doing Business reitingam sniegta melīga informācija par būvniecības procesiem Latvijā

Gunta Kursiša, 19.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Bankas projekta Doing Business būvniecības reitingā, kurā Latvija krietni atpaliek no tādām valstīm kā Ruanda un Gvatemala, esam novērtēti divas reizes zemāk par patieso situāciju. Tas noticis, Latvijas pusei iesniedzot nepatiesu informāciju par vispārīgiem būvnoteikumiem Latvijā, norāda vides aktīvists un biedrības «Par brīvu Lielā Baltezera krastu» vadītājs Artūrs Priede.

A. Priede norāda, ka, padziļināti izpētot reitinga metodoloģiju, atklājās, ka reitingā ilgstoši izmantota nepatiesa informācija, kā rezultātā Latvijai būvniecības saskaņošanas process nepamatoti paildzināts par trim mēnešiem.

Pasaules Bankas projekta Doing business reitingā Latvija būvniecības procesa efektivitātē ierindota 113. vietā, kaut gan Igaunija un Lietuva attiecīgi atrodas 35. un 48. vietā.

«Man ir ilgstoša nekustamo īpašumu attīstītāja pieredze visās trīs Baltijas valstīs, tāpēc man radās aizdomas un es izlēmu padziļināti izpētīt Pasaules Bankas sniegto informāciju,» skaidro A. Priede. Viņš norāda, ka izpētes rezultāti viņu pārsteiguši - «piemēram, Latvijas Vispārīgos būvnoteikumos ir noteikts, ka būvvaldei 14 dienu laikā jāiesniedz plānošanas noteikumi. Turpretī Pasaules Bankas reitingā parādās, ka šim procesam Latvijā noteiktas 45 kalendārās dienas,» skaidro A. Priede.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma projekt Pērle attīstītājs SIA New Europe Estate aicinājis biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu biedrus viņiem pieņemamā laikā tikties un saņemt abildes uz visiem interesējošiem jautājumiem.

Attīstītājs norāda, ka pirms pusotra mēneša saņemot informāciju par biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu pretenzijām pret projektu Pērle SIA New Europe Real Estate nosūtījusi vēstuli biedrībai un tās vadītājam Artūram Priedem.

«Vēstulē tika uzsvērts, ka savas darbības laikā esam stingri ievērojuši likumus un ka arhitektoniski augstvērtīgā projekta mērķis ir sakārtot teritoriju, kas pašlaik nav ne pievilcīga, ne atpūtniekiem droša. Tāpat tika pausta gatavība biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu vadībai un aktīvistiem pieņemamā laikā un vietā uzklausīt iebildes un argumentus, sniegt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem, lai rezultātā atrastu visiem ieinteresētajiem pieņemamus risinājumus,» uzsver Pērles attīstītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties būvniecības kompāniju tenderim, ir izvēlēts ģenerāluzņēmējs apartamentu kompleksa Pērle celtniecībai Mazā Baltezera krastā, kā arī uzsākta būvniecība. Par uzvaru konkursā atzīta kompānija LNK Industries, informē projekta attīstītāji.

LNK Industries pēdējo divdesmit gadu laikā realizējusi vairākus dzīvokļu un ofisu ēku apbūves projektus Latvijā un ārvalstīs. «Ģenerāluzņēmēja izvēlē liela nozīme bija būvnieka pieredzei līdzīgas klases objektu attīstībā, kā arī nevainojamai reputācijai par darbu kvalitatīvu izpildi un ilgtspējīgas būvniecības principu ievērošanu,» skaidro projekta attīstītāji. Paredzams, ka kompleksa būvdarbi tiks pabeigti 2013. gada septembrī.

Pērles attīstītāji vēsta, ka projektā jau ir aktīvi uzsākta dzīvokļu rezervācija, un, lai arī būvdarbi ir tikko sākušies, projektā jau rezervēti 15% dzīvokļu. Projektā Pērle apartamentus Latvijā pārdod trīs mākleru aģentūras - Baltic Sotheby’s International Realty, Arco Real Estate un Oberhaus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar nozīmīgām arhitektūras balvām un pamatīgu izspiešanas skandālu atpazīstamību guvušais Baltezera Pērles projekts iedzīvojies jaunās nepatikšanās, raksta laikraksts Neatkarīgā.

Pēc tam, kad projekta attīstītājs New Europe ar pirmo izspiedēju Artūru Priedi panācis mierizlīgumu, viņam uzradies nākamais sekotājs – jau citas organizācijas aizsegā, bet shēma tā pati, balstīta melīgos zaļos saukļos par Baltezera bojāeju, vēsta laikraksts.

Tas norāda, ka jaundibinātā Baltezera aizsardzības biedrība apsūdzību sagudrošanā esot vēl radošāka, nekā tās priekštece Par brīvu Lielā Baltezera krastu. Nule tā nākusi klajā ar skandalozu paziņojumu, ka miljoniem vērto apartamentu īpašnieku vajadzībām tiek būvēta gandrīz vai sausā ateja, bet Ādažu pašvaldība piesedzot projekta Pērle kanalizācijas novadīšanu Mazā Baltezera applūstošā teritorijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dabas mīlestības aizsegā mēģina «izspiest» 50 tūkstošus eiro

Elīna Pankovska, 05.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdomās par smalki izplānotu izspiešanu 50 tūkst. eiro apmērā, Rīgas policija aizturējusi kādu vīrieti, kurš dibinājis biedrību. Viņa shēma bijusi vienkārša - izmantojot it kā sabiedrības intereses, paralizēt uzņēmuma darbību, radīt zaudējumus un pēc tam piedāvāt «atrisinājumu» – pārtraukt nomelnošanas kampaņu apmaiņā pret 50 tūkst. eiro.

Policija norāda, ka šāda veida izspiešana, kurā visai smagnējā birokrātiskā sistēma un tās vājās vietas tiek izmantotas savtīgās interesēs, policijas redzeslokā vēl nebija nonākusi. Policijai ir aizdomas, ka līdzīgā veidā cietuši arī citi uzņēmēji.

Savukārt projekta Pērle attīstītājs SIA New Europe izplatītā paziņojumā norāda, ka aizturētais ir biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu vadītāju Artūrs Priede. Viņš mēģinājis izspiest naudas summu apmaiņā pret savu sūdzību atsaukšanu.

New Europe pauž nožēlu, ka tādā veidā vides aizstāvju organizācijas vadītājs, izliekoties, ka rūpējas par vides saglabāšanu, patiesībā vēlējies piepildīt tikai savas kabatas. SIA New Europe norāda, ka A.Priede tika aicināts uz diskusiju, lai uzzinātu viņa iebildumu būtību, cerot, ka tas ļautu uzlabot projekta kvalitāti, taču izrādījās, ka šī cilvēka mērķis bijis izspiest naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Briest jandāliņš par Garkalnes novada attīstības plānu

Ingrīda Drazdovska, 23.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzskatot, ka ir pārkāpti normatīvi, izstrādājot Garkalnes novada Attīstības programmas un Teritorijas plānojumu, biedrība Par brīvu Lielā Baltezera krastu prasa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam to apturēt.

Garkalnes novada dome 2011.gada 29.novembrī pieņēma lēmumu sākt jaunu teritorijas plānošanas izstrādes procesu, taču aizmirsusi informēt iedzīvotājus par iespēju iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 31.janvārim. Vienīgā publiskā informācija esot atrodama paslēpta pašvaldības mājas lapā internetā zem sadaļas par būvvaldes lēmumiem.

«Ir pienācis laiks iejaukties ministrijai, savādāk pašvaldības pieņemtajiem saistošiem noteikumiem nebūs likumīga spēka,» uzskata biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu vadītājs Artūrs Priede.

Sabiedrība par atklātību – Delna, iepazīstoties ar situāciju, atzīst, ka Garkalnes novada dome ir pārkāpusi virkni normatīvo aktu, kas saistīti ar iedzīvotāju līdzdalību un plānošanas procesa atklātību. «Uzskatot sabiedrības iesaistīšanu par formālu pienākumu, pašvaldība plānošanas rezultātu padara par prettiesisku,» izteikusies Delnas Interešu aizstāvības un juridiskā atbalsta centra direktore Aiga Grišāne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reklāma ir viens no svarīgākajiem kanāliem, ar kuru palīdzību mūsdienās jebkuras nozares uzņēmums var veiksmīgi konkurēt piesātinātajā piedāvājumu tirgū. Tādēļ klienti kļūst aizvien prasīgāki pret reklāmu izgudrotājiem un ražotājiem – katrs vēlas būt īpašāks, unikālāks un kvalitatīvāks.

Tieši tādēļ arī reklāmas nozares uzņēmumiem šodien svarīgākie faktori ir jaunas idejas, netradicionāla (tajā skaitā nestandarta) pieeja un augsta kvalitāte savienojumā ar operatīviem darbu izpildes termiņiem. Šīs nianses nav svešas arī reklāmas izejmateriālu un dažādu drukas un citu reklāmas industrijai nepieciešamo iekārtu tirgotājam uzņēmumam «InSpe», kas savu darbību sāka pirms 20 gadiem ar dažādu vizuālo reklāmu izstrādi, tādējādi gūstot milzīgu pieredzi šajā jomā. Tomēr pirms vairākiem gadiem uzņēmuma īpašnieki pieņēma lēmumu mainīt biznesa virzienu un vairs pašiem nenodarboties ar reklāmu radīšanu, bet, izmantojot savu gadiem uzkrāto pieredzi, pievērsties tikai izejmateriālu un iekārtu tirdzniecībai. Pēc veiksmīgi uzsākta un nostabilizēta biznesa Lietuvā uzņēmums savu darbību paplašina jau Baltijas mērogā un pirms četriem mēnešiem sāka iekarot arī savu vietu Latvjas reklāmas tirgū, stāsta «InSpe Latvia» pārdošanas direktors Raivis Priede.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa Baltijas viesnīcu un kūrortu vēl nav atkopušies no iepriekš radītajiem Covid-19 pandēmijas zaudējumiem, jaunie ierobežojumi situāciju tikai pasliktina.

Iepriekš izskanējuši minējumi, ka tūrisma nozare pirms pandēmijas līmenī varētu atgriezties trīs līdz piecu gadu laikā, norāda Radisson Blu Latvija Conference&Spa Hotel un Radisson Blu Elizabete Hotel pārdošanas direktors Jānis Priede.

Viņš uzskata, ka, lai tas notiktu, ir globāli straujāk jāvirzās uz priekšu ar vienotiem, saprotamiem un vienkāršiem nosacījumiem ceļošanai un citiem pakalpojumiem, turklāt ne tikai valsts un Eiropas Savienības, bet arī pasaules līmenī.

Bieds tūristiem

Šobrīd ir skaidrs, ka esošā situācija mūs ļoti ietekmēs kā minimums līdz gada beigām, teic J. Priede.

“Ir atcelti visi pasākumi, un mēs turpinām saņemt istabu anulācijas arī no individuālajiem viesiem, kam bija plānots apmeklēt Rīgu. Latvijas vārds izskan ārzemju medijos, kā rezultātā rodas pavisam vienkāršs jautājums – vai jūs ceļotu uz valsti ar tik augstu saslimstību un ārkārtas stāvokli? Tas ir ļoti bēdīgi, ka joprojām netiekam galā ar vīrusa problēmu. Šī iemesla dēļ mums pašlaik kārtējo reizi ir jāpielāgo viesnīca ārkārtas stāvoklim, vienīgā atšķirība, ka šoreiz šis process mums jau ir zināms,” atklāj J. Priede, uzsverot, ka šogad viesnīcas pilnvērtīgu darbu varēja atsākt vien vasarā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Baltezera atmaskotājs atpērkas ar mierizlīgumu

Lelde Petrāne, 07.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zaļais skandālists Artūrs Priede un viņa diskreditētā projekta Pērle attīstītāji noslēguši mierizlīgumu, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Tā detaļas netiek atklātas, taču noprotams, ka A. Priede vairs neimitēs sabiedrības sašutumu par daudzdzīvokļu nama būvniecību pamesta industriāla objekta vietā Baltezera krastā.

Savukārt firma New Europe no viņa nemēģinās piedzīt kompensāciju par tiesāšanās radīto dīkstāvi.

Šī vienošanās vismaz pagaidām nekādi neietekmējot izmeklētāju darbu. A. Priede joprojām tiekot turēts aizdomās par novatoriskas izspiešanas shēmas ieviešanu Latvijas nekustamā īpašuma biznesā. Kā pavēstījis Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis, kukuļa izspiešana ir sevišķi smags noziegums. Mierizlīgums neapturēs kriminālprocesu, kā, iespējams, cer aizdomās turamais.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

11 mežizstrādes uzņēmumi par vienošanos iepirkumā saņem 70 tūkstošu eiro sodu

Žanete Hāka, 31.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) nolēmusi sodīt 11 uzņēmumus, kas ar vienu vai vairākiem konkurentiem bija saskaņojuši savus piedāvājumus AS Latvijas valsts meži kokmateriālu sagatavošanas iepirkumam.

Uzņēmumiem kopumā piemērots naudas sods 70 tūkstošu eiro eiro apmērā.

Izmeklēšanas ietvaros KP konstatēja, ka 2014.gadā AS Latvijas valsts meži izsludinātajā iepirkumā par kokmateriālu sagatavošanu un pievešanu līdz ceļam bojātu koku cirtēs piedalījās arī 11 uzņēmumi, kas savus piedāvājumus bija saskaņojuši ar vienu vai vairākiem konkurentiem, tādējādi veidojot četras kartelizētu piedāvājumu grupas. Ar informāciju par savu dalību iepirkumā bija apmainījušies šādi uzņēmumi: SIA Amils ar SIA Oga G; SIA RT Kadiķi ar SIA AN Priede; SIA Eko burkāns ar SIA Davos, SIA Riveros un SIA Consultation Office; SIA Roluks ar SIA LK Forest un IK LUUX.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Kauguru nekustamā īpašuma tirgū - galvenokārt «monstri» un grausti

Laura Mazbērziņa, 13.09.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Kauguros! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Kauguros, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kauguros pieprasītas ir mājas ar zemi, bet tādas iegādāties ir gandrīz neiespējami. Nekustamā īpašuma tirgus piedāvā «monstrus» jeb padomju laika ēkas vai graustus. Investoriem Jūrmalas «pelēkais zirdziņš» Kauguri nav interesanti, stāsta nozares eksperti.

Kauguros ir pieprasītas mājas ar zemi. «Ļoti pieprasītas ir mājas no 100 līdz 150 kvadrātmetriem ainaviskā vietā ar nelielu zemes gabalu, bet to piedāvājumā nav. Vienīgais, ko nekustamā īpašuma tirgus piedāvā, ir padomju laika «monstri» vai grausti. Kauguros pārdošanā ir tikai sērijveida dzīvokļi, ir daži jaunie projekti, bet šie dzīvokļi reti nonāk kopējā tirgū,» saka Inga Freija, SIA «Arco Real Estate» konsultante.

Savrupmājas, kuras ir no 150 līdz 200 kvadrātmetru platībā, Kauguru centrā ap izglītības iestādēm ir cenu diapozonā no 165 līdz 200 tūkstošiem eiro. Savukārt, līča pusē īpašumu cenas ir no 230 līdz pat 370 tūkstošiem eiro. Zemes cenas ļoti atkarīgas no vietas un pieejamām komunikācijām. «Jūrmala ir specifiska - jo tuvāk jūrai, jo zemes cenas ir augstākas. Visumā pircēji varētu būt gatavi pirkt zemesgabalus privātmājas apbūvei cenu robežās no 15 000 līdz 30 000 eiro,» stāsta Lauris Ceplītis, SIA «City Real Estate» konsultants.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nu jau teju četrus gadus veikalu plauktos pieejami produkti un preces ar hokeja kluba Dinamo Rīga zīmolu, nodrošinot komandai gan ieņēmumus, gan reklāmu, raksta laikraksts Latvijas Avīze.

Dinamo savu produktu līniju atvēra 2009. gadā pēc pirmās aizvadītās sezonas Kontinentālajā hokeja līgā (KHL).

«Projektu vērtējam kā veiksmīgu un turpinām pie tā strādāt. Daudziem sporta zīmoliem nav līdzīgu produktu līniju, tagad citu KHL klubu mārketinga darbinieki uzsākuši darbu šajā virzienā. Interese ir arī no citiem klubiem Eiropā,» laikrakstam teicis a/s Dinamo Rīga valdes loceklis Zigmārs Priede.

Pašreiz Dinamo Rīga zīmolu izmanto seši pārtikas preču ražotāji, atribūtikas ražotājs WTG (piedāvā 400 dažādas preces) un seši rūpniecības preču ražotāji.

Par katru pārdoto pārtikas produktu vienību Dinamo saņem vienu santīmu, bet ar pārējiem ražotājiem ir citi sadarbības nosacījumi – fiksēta maksa vai fiksēta maksa plus procenti no apgrozījuma. 2012. gadā pārdoti 1,6 miljoni vienību Dinamo produktu. Matemātiski rēķinot, ieņemti 16 tūkstoši latu, taču faktiski kluba budžetā, kas ir ap 15 miljoniem ASV dolāru, iebirst daudz vairāk naudas, skaidro Latvijas Avīze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bērnu mēbeles – niša ar potenciālu

Anda Asere, 23.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir labas mēbeļu ražošanas tradīcijas; bērniem paredzēto priekšmetu izgatavošana ir ar lielām eksporta iespējām

Tā secināms pēc nozares uzņēmēju teiktā. «Bērnu mēbeles ražojam jau aptuveni desmit gadus un šobrīd esam vieni no tirgus līderiem Latvijā šajā segmentā,» saka Andris Jansons, SIA Daiļrade Koks valdes priekšsēdētājs. Uzņēmumam ir piecas ražotnes, tajās strādā aptuveni 570 darbinieki. Konsolidētais uzņēmuma apgrozījums 2014. gadā sasniedza 19,8 miljonus eiro, no kuriem bērnu mēbeļu ražošana nodrošina aptuveni sešus līdz septiņus miljonus eiro, tostarp gan pašu zīmola, gan citiem uzņēmumiem ražotas mēbeles. Pamatā SIA Daiļrade Koks visu saražoto eksportē, bet aptuveni 10% paliek Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienā no lielākajām Skandināvijas dizaina izstādēm Stockholm Furniture & Light Fair 2012 izpirkta visa Latvjas bērnu mēbeļu zīmola KuKuu, kas pārstāvēja Latviju nacionālajā stendā, ekspozīcija.

«Tā bija lieliska iespēja dzīvē pārliecināties par to, ko skandināvi domā par mūsu mēbelēm. Domāju, ka izpirktā ekspozīcija ir apliecinājums, ka tikām novērtēti,» par panākumiem izstādē stāsta KuKuu īpašnieku uzņēmuma Myplace valdes locekle Aija Priede-Sietiņa, piebilstot, ka lielākais ieguvums no izstādes ir jauniegūtais kontaktu loks, no kuriem daži jau paspējuši sazināties ar Latvijas uzņēmumu.

«Šāda izstāžu pieredze ir ļoti būtiska, it īpaši jaunam zīmolam, kura virzīšanai tirgū bieži vien nepieciešami lieli līdzekļi. Tādēļ ļoti novērtējam līdzšinējo sadarbību ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un JIC biznesa inkubatoru,» dalības izstādē priekšrocības ieskicē A. Priede-Sietiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Mazā Baltezera Pērle plāno kļūt par visas Latvijas lepnumu

Jānis Rancāns, 21.03.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ādažu novadā, Mazā Baltezera krastā topošais arhitektūras projekts The Pearl būšot tāds, ar kuru varēs lepoties visa Latvija. Attīstītājs norāda, ka ir ievērotas visas likuma normas un notikušas sabiedriskās apspriešanas, kurās nevienam neesot bijuši iebildumi. Taču pašlaik izsniegtā būvatļauja apturēta, un attīstītājs to saista ar politiskā kapitāla veidošanu.

Nekustamajā īpašumā projekta saskaņošana tika uzsākta jau 2004. gadā, bet 2006. gadā tika apstiprināts Ādažu novada teritorijas plānojums, kas šajā īpašumā paredzēja jauktu darījumu iestāžu un dzīvojamo ēku apbūvi. «Teritorijai tika izstrādāts detālplānojums, un pēc pirmās sabiedriskās apspriešanas to 2007. gadā iegādājās pašreizējais New Europe,» stāsta The Pearl attīstītāja New Europe direktors Jānis Stakens

Projektam tikušas organizētas septiņas sabiedriskās apspriešanas, un iedzīvotājiem iebildumu nav bijis, taču vēlāk uz sūdzības pamata būvatļauja tikusi apturēta. «Kad bija publiskā apspriešana – viss bija kārtībā, bet tad, kad tika uzsākta būvniecība, tika iesniegta sūdzība. Projekta attīstītājiem nav saprotams, kāpēc pēkšņi uzrodas cilvēks, kurš, izplatot nepatiesu informāciju, panāk būvniecības apturēšanu uz nenoteiktu laiku,» norādīja New Europe direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan viesnīcu segmenta rezultāti 2022. gada vasarā bija apmierinoši, tirgu, visticamāk, sagaida lejupslīde, prognozē Ieva Vitaitite (Ieva Vitaityte), CBRE Baltics analītiķe.

Izaicinājumus gaidāmajā ziemā varētu radīt gan jaunas Covid-19 mutācijas, kā rezultātā atkal varētu tikt ierobežota vai apturēta ceļošana, gan arvien pieaugošās produktu un pakalpojumu cenas, spriež I.Vitaitite. Viņa atzīmē, ka viesnīcu sektors ir viens no pirmajiem, kas izjūt ekonomikas lejupslīdes ietekmi, jo, samazinot kopējos tēriņus, izklaides braucieni ir tas, no kā patērētāji atsakās vispirms. Šis aspekts būtisku iespaidu varētu atstāt arī uz restorānu un kafejnīcu biznesu, domā CBRE Baltics analītiķe, uzsverot, ka ekonomiskā lejupslīde visizteiktāk Baltijas reģionā varētu būt jūtama 2023. gadā.

Viesnīcas pielāgojas

Pandēmijas laikā tika novērotas dažādas viesnīcu transformācijas tendences, kā rezultātā šis segments Baltijas valstīs ievērojami mainījās teic I.Vitaitite. “Laikā, kad pārrobežu ceļošana bija ierobežota, lielāku uzmanību uzņēmēji pievērsa vietējiem tūristiem. Pieprasījums gan nebija pietiekams, lai sasniegtu pirmspandēmijas noslogojumu, un viesnīcu darbība aktīvāk sāka atjaunoties vien šovasar, kad ar pandēmiju saistītie ierobežojumi tika pilnībā atcelti. Tajā pašā laikā jāatzīmē, ka šovasar potenciālo ārvalstu ieceļotāju skaitu Baltijas valstīs, ietekmēja arī kara darbība Ukrainā, tāpēc daļa viesnīcu joprojām strādāja ar samazinātu noslogojumu. Mūsu novērojumi liecina, ka pandēmijas laikā dažas viesnīcas Baltijā tika pielāgotas biroju un īres dzīvokļu vajadzībām. Šobrīd lielākā daļa īpašumu atgriezušies iepriekšējā statusā, taču citi jauno koncepciju saglabājuši,” stāsta I.Vitaitite, piebilstot, ka pandēmijas ierobežojumi Baltijas valstīs ievērojami skāra arī biznesa klases viesnīcas, jo samazinājās arī darījumu braucienu skaits.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No Šlokenbekas ezera izceltas jau četras tonnas beigtu zivju; plāno izsludināt ārkārtas situāciju

LETA, 10.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar piesārņojumu Tukuma novada Šlokenbekas Dzirnavu ezerā, no kura izceltas jau četras tonnas beigtu zivju, pašvaldība šovakar plāno izsludināt ārkārtas situāciju, informēja Tukuma novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Aiga Priede.

Tā šodien nolemts pašvaldībā notikušajā sanāksmē, kurā piedalījās SIA Tukuma ūdens, uzņēmumi, kas ir notekūdeņu apsaimniekotāja klienti, domes pārstāvji un Valsts vides dienesta (VVD) Ventspils vides pārvaldes vadība.

Patlaban tiek sasaukta Tukuma novada domes ārkārtas sēde, kas notiks šovakar plkst.19, un šajā sēdē plānots novadā izsludināt ārkārtas situāciju, kas paredz attiecīgu rīcību un uzdevumus dažādiem dienestiem un speciālistiem, skaidroja pašvaldības pārstāve.

VVD pārstāve Jūlija Ņikitina skaidroja, ka ārkārtas situācija šajā gadījumā paredzēs no uzņēmēju puses uz desmit dienām samazināt notekūdeņu apjomu par 30%, kā arī samazināt piesārņojuma līmeni. Ārkārtas situācijas izsludināšanas mērķis ir samazināt slodzi attīrīšanas iekārtās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zaļo tehnoloģiju inkubatora pieteikumu konkursa otrajā kārtā iesniegtas 76 idejas

Dienas Bizness, 18.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrajā Zaļo tehnoloģiju inkubatora pieteikumu konkursā iesniegtas 76 idejas, informē Rīgas Tehniskās universitātes pārstāvis projektā Oskars Priede.

Novembrī paredzēts izsludināt nākamo pieteikšanos un, iespējams, līdz gada beigām būs vēl viens konkurss, stāsta Matīss Neimanis, Latvijas Universitātes Inovāciju centra vadītājs un LU pārstāvis šajā projektā.

Laikraksts Dienas Bizness šonedēļ rakstīja, ka pirmajā Zaļo tehnoloģiju inkubatora pieteikumu konkursā iesniegtas 164 idejas, no kurām pirmsinkubācijā uzņemta 21.

Kopumā pirmsinkubācijā tiks uzņemtas 70, savukārt inkubācijā – ap 15 komandu. M. Neimanis gan teic, ka atbalstīto uzņēmumu skaits ir atkarīgs no tā, cik liels finansējums katram no tiem būs nepieciešams. «Ierobežojošais faktors ir finansējums. Ja kādam no projektiem vajag nevis maksimāli noteikto granta apjomu – 140 tūkstošus eiro, bet, piemēram, pusi no šīs summas, LIAA var atbalstīt vairākas biznesa idejas,» skaidro O. Priede.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesnīcas Latvijā liek lielas cerības uz vienotā Eiropas Savienības Covid-19 digitālā sertifikāta darbību no 1.jūlija, tomēr pagaidām neizjūt lielu rezervāciju skaita pieaugumu no ārvalstu viesiem, atzina aptaujāto viesnīcu pārstāvji.

Vairāku "Wellton Hotels", "Rixwell Hotels" un "Rija Hotels" viesnīcu apsaimniekotāja SIA "Mogotel" valdes priekšsēdētāja un izpilddirektore Jeļena Stirna atzina, ka uzņēmums liek lielas cerības uz sertifikātu, bet diemžēl pašreiz rezervāciju logs joprojām ir ļoti īss - viesi rezervē numuriņus vidēji septiņas dienas pirms ierašanās.

"Pavisam nenozīmīga kustība ir jūtama uz jūliju un augustu, bet tā ir niecīga. Piemēram, pirms krīzes uz jūliju šobrīd būtu norezervēti jau apmēram 45-50% istabu, bet šobrīd ir rezervēts līdz 15% istabu, un no tām daļa ir sen veiktās rezervācijas, kuras lielākoties tiek atceltas. Īsi izsakoties, kustība ir ļoti minimāla," teica Stirna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Jāveido zinātnieku un uzņēmēju satikšanās platforma

Signe Knipše, 05.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saikne starp zinātniekiem un uzņēmējiem beidzamajos gados ir uzlabojusies, tomēr platforma, kur abas puses var satikties, vēl nav pietiekami stabila.

Latvijā komercializācija nesokas tik labi, cik varētu, uzskata daudzi nozares pārstāvji.

Lai izgudrojums tiktu komercializēts, tas ir jāiepako komersantam saprotamā un pievilcīgā veidā, norāda speciālisti. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, nesen notikušajā konferencē par inovācijām un intelektuālo īpašumu norādīja, ka vājākie posmi šajā sistēmā ir spēja absorbēt idejas, inovāciju radīšana izglītības sistēmā, pieprasījums pēc inovācijām un atdeve no inovācijām.

Viņš uzsvēra, ka daudz kas no inovāciju rezultātiem netiek komercializēts un ka sadarbība starp biznesu un zinātniekiem ir jāuzlabo. Pašlaik tā notiekot galvenokārt ar kompetences centru un tehnoloģiju pārneses punktu starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Atjaunota vēsturiskā VEF fasāde

Lelde Petrāne, 05.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpat vai pēc vairāk nekā gadu ilgušiem restaurācijas darbiem un 117 gadus kopš pašas ēkas uzcelšanas brīža savu sākotnējo vēsturisko izskatu atguvusi VEF fasāde. Šajā 1899. gadā celtajā eklektikas stila ēkā, kas atrodas Brīvības gatvē 214, izdarīti liela apjoma fasādes atjaunošanas darbi, kuru veikšana tika uzticēta AS Būvuzņēmums Restaurators.

AS Būvuzņēmums Restaurators restaurācijas darbu vadītājs Dāvis Priede stāsta, ka uzņēmuma speciālistiem vispirms bija jāveic nesaderīgu celtņu un konstrukciju demontāžu. Tam sekoja restaurācijas darbi.

Fasādes atjaunošanas procesā tika pārmūrētas nestspēju zaudējušās būvkonstrukcijas un atbilstoši oriģinālajam izskatam savestas kārtībā arī sienas.

«Visvairāk bija cietusi Ūnijas ielas fasāde, kura pēc ugunsgrēka padomju okupācijas pēdējos gados tika pārmūrēta ar nekvalitatīviem, sala neizturīgiem ķieģeļiem. Vairāki pilastri pie vārtiem bija gandrīz pilnībā zaudējuši noturību un draudēja sabrukt. Šajās vietās arhitekti izstrādāja speciālus pastiprināšanas risinājumus. Visas fasādes mūrējuma šuvju vietas tika renovētas, izmantojot gludi izvilkto šuvju tehniku. Tāpat tika atjaunotas oriģinālās jumta dzegas,» skaidro AS Būvuzņēmums Restaurators restaurācijas darbu vadītājs Dāvis Priede.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finansēs zinātnisku 
ideju pārtapšanu biznesā


Vēsma Lēvalde, 05.04.2013

Latvijas Universitātes pārstāvis projektā, inovāciju centra vadītājs Matīss Neimanis un Rīgas Tehniskās universitātes pārstāvis projektā, RTU Biznesa atbalsta un attīstības centra direktora vietnieks Oskars Priede. 


Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Topošais Zaļo tehnoloģiju inkubators apkopo inovatīvas idejas, kuru komercializēšanai jau šā gada rudenī būs pieejams finansiāls un zinātnisks atbalsts .

Zaļo tehnoloģiju inkubators (ZTI) ir daļa no Zaļās ražošanas attīstības programmas, kas tiek īstenota Nacionālā industrializācijas plāna ietvaros. Kopējais finansējums līdz 2016.gada aprīļa beigām ir 2,2 miljoni eiro (1,58 milj. Ls). Vienam uzņēmumam būs pieejams grants no 10 tūkst. eiro līdz 170 tūkst. eiro ar nosacījumu, ka pirmajā darbības gadā nepieciešami 20% pašu finansējuma, otrajā – 45%. «Fokuss ir uz īstām inovācijām, tehnoloģiski un zinātniski ietilpīgām, kuras inkubatorā tiks pārvērstas gatavā produktā,» skaidro Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pārstāvis projektā, RTU Biznesa atbalsta un attīstības centra direktora vietnieks Oskars Priede.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 14.jūlijā izveidoja komisijas Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu likvidācijas procesa nodrošināšanai.

Ostu likums nosaka, ka abu ostu pārvaldīšanas funkcijas turpmāk veiks jaundibinātas valsts kapitālsabiedrības, kas saskaņā ar Ostu likuma pārejas noteikumiem jānodibina līdz 2022.gada 1.septembrim. Tās būs likumiskas likvidējamo ostu pārvalžu saistību, finanšu līdzekļu, kustamās un nekustamās mantas un lietvedības pārņēmējas.

Rīgas brīvostas pārvaldes likvidācijas komisijas vadītāja būs Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāres vietniece Ligita Austrupe, bet komisijas vadītājas vietniece - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Budžeta un finanšu departamenta direktore Irēna Koteļņikova.

Komisijas sastāvā iekļauts Valsts kases (VK) Finanšu risku vadības departamenta direktors Jānis Rozenbergs, Pārresoru koordinācijas centra (PKC) Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas konsultante Kristīne Priede, Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks juridiskajos un administratīvajos jautājumos Mārtiņš Ziemanis un Ekonomikas ministrijas (EM) deleģēta pārstāve, Rīgas brīvostas pārvaldnieka palīdze.

Komentāri

Pievienot komentāru