The Pearl būvniecība Mazā Baltezera krastā pākāpj Aizsargjoslu likumu, nav nekādas garantijas, ka attīstītājs rīkosies saskaņā ar saviem solījumiem, un paredzētais projekts nav īpaši unikāls, uzskata biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu vadītājs Artūrs Priede, pēc kura iesnieguma projekta būvniecība ir apstājusies.

A. Priede Db.lv uzsvēra, ka ir pārkāpts Aizsargjoslu likums, kas noteic, ka Mazā Baltezera gadījumā nedrīkst veikt būvniecību 50 metrus joslā gar krastu. «Es neredzu problēmu, ja attīstītājs būvē dzīvokļus 51. metrā no krasta. Nesen arī netālu dzīvojošais Latvijas Dzelzceļa šefs Uģis Magonis saņēmis tiesas spriedumu par sava atpūtas nama nojaukšanu tieši tā iemesla dēļ, ka būvniecība tika veikta vides aizsargjoslā,» sacīja A. Priede.

Viņš vērsa uzmanību, ka pretēji attīstītāju apgalvojumiem par ikvienam garantētu pieeju pie ezera, detālplānojums neparedzot jaunizbūvējamās ielas nodošanu pašvaldībai, līdz ar to privātīpašnieki varēs jebkurā brīdī uzlikt barjeru un apsardzes posteni.

Kompleksa The Pearl kanalizācija netiks novadīta Mazā Baltezera aizsargjoslā, bet par nepatiesu, un nepamatotu uzskatāma informācija, ka ir ticis pārkāpts Aizsargjoslu likums, uzsver projekta attīstītājs New Europe.

«Zemesgabals, uz kura paredzēta projekta Pērle būvniecība, atrodas Ādažu novada teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās. Zemesgabala teritorija nav applūstoša,» uzsver attīstītājs New Europe.

Attīstītājs skaidro, ka saskaņā ar Aizsargjoslu likumu aizsargjosla šādā gadījumā nosakāma teritorijas plānojumā, taču tā nedrīkst būt mazāka par 10 metriem. Šajā 10 metru aizsargjoslā būvniecība neesot pieļaujama, un tā vienlaikus sakrīt ar tauvas joslas platumu, kurā arīdzan ir aizliegta apbūve.

Ādažu novada teritorijas plānojumā Mazā Baltezera aizsargjosla noteika 50 metru platā joslā, paredzot, ka būvniecību šajā aizsargjoslā ir iespējams veikt, tikai ievērojot iedibināto būvlaidi – detālplānojumā zemesgabalam noteikto līniju, kas norāda robežu, kurā pieļaujama apbūve, skaidro Pērles attīstītājs. New Europe uzsver, ka zemesgabalā, uz kura paredzēta projekta Pērle būvniecība, vairākās publiskajās apspriešanās apspriestais detālplānojums ir iedibinājis būvlaidi, un tā ir ne tuvāk par 10 metriem no Mazā Baltezera krasta.

Pasaules Bankas projekta Doing Business būvniecības reitingā, kurā Latvija krietni atpaliek no tādām valstīm kā Ruanda un Gvatemala, esam novērtēti divas reizes zemāk par patieso situāciju. Tas noticis, Latvijas pusei iesniedzot nepatiesu informāciju par vispārīgiem būvnoteikumiem Latvijā, norāda vides aktīvists un biedrības «Par brīvu Lielā Baltezera krastu» vadītājs Artūrs Priede.

A. Priede norāda, ka, padziļināti izpētot reitinga metodoloģiju, atklājās, ka reitingā ilgstoši izmantota nepatiesa informācija, kā rezultātā Latvijai būvniecības saskaņošanas process nepamatoti paildzināts par trim mēnešiem.

Pasaules Bankas projekta Doing business reitingā Latvija būvniecības procesa efektivitātē ierindota 113. vietā, kaut gan Igaunija un Lietuva attiecīgi atrodas 35. un 48. vietā.

«Man ir ilgstoša nekustamo īpašumu attīstītāja pieredze visās trīs Baltijas valstīs, tāpēc man radās aizdomas un es izlēmu padziļināti izpētīt Pasaules Bankas sniegto informāciju,» skaidro A. Priede. Viņš norāda, ka izpētes rezultāti viņu pārsteiguši - «piemēram, Latvijas Vispārīgos būvnoteikumos ir noteikts, ka būvvaldei 14 dienu laikā jāiesniedz plānošanas noteikumi. Turpretī Pasaules Bankas reitingā parādās, ka šim procesam Latvijā noteiktas 45 kalendārās dienas,» skaidro A. Priede.

Nekustamā īpašuma projekt Pērle attīstītājs SIA New Europe Estate aicinājis biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu biedrus viņiem pieņemamā laikā tikties un saņemt abildes uz visiem interesējošiem jautājumiem.

Attīstītājs norāda, ka pirms pusotra mēneša saņemot informāciju par biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu pretenzijām pret projektu Pērle SIA New Europe Real Estate nosūtījusi vēstuli biedrībai un tās vadītājam Artūram Priedem.

«Vēstulē tika uzsvērts, ka savas darbības laikā esam stingri ievērojuši likumus un ka arhitektoniski augstvērtīgā projekta mērķis ir sakārtot teritoriju, kas pašlaik nav ne pievilcīga, ne atpūtniekiem droša. Tāpat tika pausta gatavība biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu vadībai un aktīvistiem pieņemamā laikā un vietā uzklausīt iebildes un argumentus, sniegt atbildes uz neskaidrajiem jautājumiem, lai rezultātā atrastu visiem ieinteresētajiem pieņemamus risinājumus,» uzsver Pērles attīstītājs.

Noslēdzoties būvniecības kompāniju tenderim, ir izvēlēts ģenerāluzņēmējs apartamentu kompleksa Pērle celtniecībai Mazā Baltezera krastā, kā arī uzsākta būvniecība. Par uzvaru konkursā atzīta kompānija LNK Industries, informē projekta attīstītāji.

LNK Industries pēdējo divdesmit gadu laikā realizējusi vairākus dzīvokļu un ofisu ēku apbūves projektus Latvijā un ārvalstīs. «Ģenerāluzņēmēja izvēlē liela nozīme bija būvnieka pieredzei līdzīgas klases objektu attīstībā, kā arī nevainojamai reputācijai par darbu kvalitatīvu izpildi un ilgtspējīgas būvniecības principu ievērošanu,» skaidro projekta attīstītāji. Paredzams, ka kompleksa būvdarbi tiks pabeigti 2013. gada septembrī.

Pērles attīstītāji vēsta, ka projektā jau ir aktīvi uzsākta dzīvokļu rezervācija, un, lai arī būvdarbi ir tikko sākušies, projektā jau rezervēti 15% dzīvokļu. Projektā Pērle apartamentus Latvijā pārdod trīs mākleru aģentūras - Baltic Sotheby’s International Realty, Arco Real Estate un Oberhaus.

Ar nozīmīgām arhitektūras balvām un pamatīgu izspiešanas skandālu atpazīstamību guvušais Baltezera Pērles projekts iedzīvojies jaunās nepatikšanās, raksta laikraksts Neatkarīgā.

Pēc tam, kad projekta attīstītājs New Europe ar pirmo izspiedēju Artūru Priedi panācis mierizlīgumu, viņam uzradies nākamais sekotājs – jau citas organizācijas aizsegā, bet shēma tā pati, balstīta melīgos zaļos saukļos par Baltezera bojāeju, vēsta laikraksts.

Tas norāda, ka jaundibinātā Baltezera aizsardzības biedrība apsūdzību sagudrošanā esot vēl radošāka, nekā tās priekštece Par brīvu Lielā Baltezera krastu. Nule tā nākusi klajā ar skandalozu paziņojumu, ka miljoniem vērto apartamentu īpašnieku vajadzībām tiek būvēta gandrīz vai sausā ateja, bet Ādažu pašvaldība piesedzot projekta Pērle kanalizācijas novadīšanu Mazā Baltezera applūstošā teritorijā.

Aizdomās par smalki izplānotu izspiešanu 50 tūkst. eiro apmērā, Rīgas policija aizturējusi kādu vīrieti, kurš dibinājis biedrību. Viņa shēma bijusi vienkārša - izmantojot it kā sabiedrības intereses, paralizēt uzņēmuma darbību, radīt zaudējumus un pēc tam piedāvāt «atrisinājumu» – pārtraukt nomelnošanas kampaņu apmaiņā pret 50 tūkst. eiro.

Policija norāda, ka šāda veida izspiešana, kurā visai smagnējā birokrātiskā sistēma un tās vājās vietas tiek izmantotas savtīgās interesēs, policijas redzeslokā vēl nebija nonākusi. Policijai ir aizdomas, ka līdzīgā veidā cietuši arī citi uzņēmēji.

Savukārt projekta Pērle attīstītājs SIA New Europe izplatītā paziņojumā norāda, ka aizturētais ir biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu vadītāju Artūrs Priede. Viņš mēģinājis izspiest naudas summu apmaiņā pret savu sūdzību atsaukšanu.

New Europe pauž nožēlu, ka tādā veidā vides aizstāvju organizācijas vadītājs, izliekoties, ka rūpējas par vides saglabāšanu, patiesībā vēlējies piepildīt tikai savas kabatas. SIA New Europe norāda, ka A.Priede tika aicināts uz diskusiju, lai uzzinātu viņa iebildumu būtību, cerot, ka tas ļautu uzlabot projekta kvalitāti, taču izrādījās, ka šī cilvēka mērķis bijis izspiest naudu.

Uzskatot, ka ir pārkāpti normatīvi, izstrādājot Garkalnes novada Attīstības programmas un Teritorijas plānojumu, biedrība Par brīvu Lielā Baltezera krastu prasa Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam to apturēt.

Garkalnes novada dome 2011.gada 29.novembrī pieņēma lēmumu sākt jaunu teritorijas plānošanas izstrādes procesu, taču aizmirsusi informēt iedzīvotājus par iespēju iesniegt priekšlikumus līdz šā gada 31.janvārim. Vienīgā publiskā informācija esot atrodama paslēpta pašvaldības mājas lapā internetā zem sadaļas par būvvaldes lēmumiem.

«Ir pienācis laiks iejaukties ministrijai, savādāk pašvaldības pieņemtajiem saistošiem noteikumiem nebūs likumīga spēka,» uzskata biedrības Par brīvu Lielā Baltezera krastu vadītājs Artūrs Priede.

Sabiedrība par atklātību – Delna, iepazīstoties ar situāciju, atzīst, ka Garkalnes novada dome ir pārkāpusi virkni normatīvo aktu, kas saistīti ar iedzīvotāju līdzdalību un plānošanas procesa atklātību. «Uzskatot sabiedrības iesaistīšanu par formālu pienākumu, pašvaldība plānošanas rezultātu padara par prettiesisku,» izteikusies Delnas Interešu aizstāvības un juridiskā atbalsta centra direktore Aiga Grišāne.

Reklāma ir viens no svarīgākajiem kanāliem, ar kuru palīdzību mūsdienās jebkuras nozares uzņēmums var veiksmīgi konkurēt piesātinātajā piedāvājumu tirgū. Tādēļ klienti kļūst aizvien prasīgāki pret reklāmu izgudrotājiem un ražotājiem – katrs vēlas būt īpašāks, unikālāks un kvalitatīvāks.

Tieši tādēļ arī reklāmas nozares uzņēmumiem šodien svarīgākie faktori ir jaunas idejas, netradicionāla (tajā skaitā nestandarta) pieeja un augsta kvalitāte savienojumā ar operatīviem darbu izpildes termiņiem. Šīs nianses nav svešas arī reklāmas izejmateriālu un dažādu drukas un citu reklāmas industrijai nepieciešamo iekārtu tirgotājam uzņēmumam «InSpe», kas savu darbību sāka pirms 20 gadiem ar dažādu vizuālo reklāmu izstrādi, tādējādi gūstot milzīgu pieredzi šajā jomā. Tomēr pirms vairākiem gadiem uzņēmuma īpašnieki pieņēma lēmumu mainīt biznesa virzienu un vairs pašiem nenodarboties ar reklāmu radīšanu, bet, izmantojot savu gadiem uzkrāto pieredzi, pievērsties tikai izejmateriālu un iekārtu tirdzniecībai. Pēc veiksmīgi uzsākta un nostabilizēta biznesa Lietuvā uzņēmums savu darbību paplašina jau Baltijas mērogā un pirms četriem mēnešiem sāka iekarot arī savu vietu Latvjas reklāmas tirgū, stāsta «InSpe Latvia» pārdošanas direktors Raivis Priede.

Rīgas biroju telpu tirgu tuvākajos divos gados papildinās gandrīz 200 000 kvadrātmetru jaunu biroju telpu, trešdien konferencē "Ko sagaidīt Baltijas nekustamo īpašumu frontē? "Newsec" Property Outlook, Autumn 2023" sacīja nekustamā īpašuma konsultāciju kompānijas "Newsec" biroju tirgus speciāliste Dace Priede.

2025.gadā A klases biroju telpu īpatsvars sasniegs 33% no kopējās biroju telpu platības. Salīdzinājumam 2019.gadā A klases biroju telpu īpatsvars bija 15%, bet šogad - 27% no kopējās platības.

Kopējā biroju telpu platība Rīgā 2025.gadā sasniegs vienu miljonu kvadrātmetru, kas būs līdzīgs apjoms kā Viļņā un Tallinā, teica Priede.

Šogad ekspluatācijā paredzēts nodot kopumā 107 404 kvadrātmetrus jaunu biroju telpu, 2024.gadā - 12 670 kvadrātmetru, bet 2025.gadā - aptuveni 78 000 kvadrātmetru. Priede sacīja, ka, iespējams, jauno telpu 2025.gadā būs vēl vairāk, jo daži attīstītāji vēl neatklāj visu informāciju par saviem plāniem.

Šogad ir nodoti ekspluatācijā 43 000 kvadrātmetru jaunu biroju telpu, informēja Priede.

Lielākā daļa Baltijas viesnīcu un kūrortu vēl nav atkopušies no iepriekš radītajiem Covid-19 pandēmijas zaudējumiem, jaunie ierobežojumi situāciju tikai pasliktina.

Iepriekš izskanējuši minējumi, ka tūrisma nozare pirms pandēmijas līmenī varētu atgriezties trīs līdz piecu gadu laikā, norāda Radisson Blu Latvija Conference&Spa Hotel un Radisson Blu Elizabete Hotel pārdošanas direktors Jānis Priede.

Viņš uzskata, ka, lai tas notiktu, ir globāli straujāk jāvirzās uz priekšu ar vienotiem, saprotamiem un vienkāršiem nosacījumiem ceļošanai un citiem pakalpojumiem, turklāt ne tikai valsts un Eiropas Savienības, bet arī pasaules līmenī.

Bieds tūristiem

Šobrīd ir skaidrs, ka esošā situācija mūs ļoti ietekmēs kā minimums līdz gada beigām, teic J. Priede.

“Ir atcelti visi pasākumi, un mēs turpinām saņemt istabu anulācijas arī no individuālajiem viesiem, kam bija plānots apmeklēt Rīgu. Latvijas vārds izskan ārzemju medijos, kā rezultātā rodas pavisam vienkāršs jautājums – vai jūs ceļotu uz valsti ar tik augstu saslimstību un ārkārtas stāvokli? Tas ir ļoti bēdīgi, ka joprojām netiekam galā ar vīrusa problēmu. Šī iemesla dēļ mums pašlaik kārtējo reizi ir jāpielāgo viesnīca ārkārtas stāvoklim, vienīgā atšķirība, ka šoreiz šis process mums jau ir zināms,” atklāj J. Priede, uzsverot, ka šogad viesnīcas pilnvērtīgu darbu varēja atsākt vien vasarā.

Zaļais skandālists Artūrs Priede un viņa diskreditētā projekta Pērle attīstītāji noslēguši mierizlīgumu, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Tā detaļas netiek atklātas, taču noprotams, ka A. Priede vairs neimitēs sabiedrības sašutumu par daudzdzīvokļu nama būvniecību pamesta industriāla objekta vietā Baltezera krastā.

Savukārt firma New Europe no viņa nemēģinās piedzīt kompensāciju par tiesāšanās radīto dīkstāvi.

Šī vienošanās vismaz pagaidām nekādi neietekmējot izmeklētāju darbu. A. Priede joprojām tiekot turēts aizdomās par novatoriskas izspiešanas shēmas ieviešanu Latvijas nekustamā īpašuma biznesā. Kā pavēstījis Valsts policijas pārstāvis Toms Sadovskis, kukuļa izspiešana ir sevišķi smags noziegums. Mierizlīgums neapturēs kriminālprocesu, kā, iespējams, cer aizdomās turamais.

Nu jau teju četrus gadus veikalu plauktos pieejami produkti un preces ar hokeja kluba Dinamo Rīga zīmolu, nodrošinot komandai gan ieņēmumus, gan reklāmu, raksta laikraksts Latvijas Avīze.

Dinamo savu produktu līniju atvēra 2009. gadā pēc pirmās aizvadītās sezonas Kontinentālajā hokeja līgā (KHL).

«Projektu vērtējam kā veiksmīgu un turpinām pie tā strādāt. Daudziem sporta zīmoliem nav līdzīgu produktu līniju, tagad citu KHL klubu mārketinga darbinieki uzsākuši darbu šajā virzienā. Interese ir arī no citiem klubiem Eiropā,» laikrakstam teicis a/s Dinamo Rīga valdes loceklis Zigmārs Priede.

Pašreiz Dinamo Rīga zīmolu izmanto seši pārtikas preču ražotāji, atribūtikas ražotājs WTG (piedāvā 400 dažādas preces) un seši rūpniecības preču ražotāji.

Par katru pārdoto pārtikas produktu vienību Dinamo saņem vienu santīmu, bet ar pārējiem ražotājiem ir citi sadarbības nosacījumi – fiksēta maksa vai fiksēta maksa plus procenti no apgrozījuma. 2012. gadā pārdoti 1,6 miljoni vienību Dinamo produktu. Matemātiski rēķinot, ieņemti 16 tūkstoši latu, taču faktiski kluba budžetā, kas ir ap 15 miljoniem ASV dolāru, iebirst daudz vairāk naudas, skaidro Latvijas Avīze.

Latvijā ir labas mēbeļu ražošanas tradīcijas; bērniem paredzēto priekšmetu izgatavošana ir ar lielām eksporta iespējām

Tā secināms pēc nozares uzņēmēju teiktā. «Bērnu mēbeles ražojam jau aptuveni desmit gadus un šobrīd esam vieni no tirgus līderiem Latvijā šajā segmentā,» saka Andris Jansons, SIA Daiļrade Koks valdes priekšsēdētājs. Uzņēmumam ir piecas ražotnes, tajās strādā aptuveni 570 darbinieki. Konsolidētais uzņēmuma apgrozījums 2014. gadā sasniedza 19,8 miljonus eiro, no kuriem bērnu mēbeļu ražošana nodrošina aptuveni sešus līdz septiņus miljonus eiro, tostarp gan pašu zīmola, gan citiem uzņēmumiem ražotas mēbeles. Pamatā SIA Daiļrade Koks visu saražoto eksportē, bet aptuveni 10% paliek Latvijā.

Vienā no lielākajām Skandināvijas dizaina izstādēm Stockholm Furniture & Light Fair 2012 izpirkta visa Latvjas bērnu mēbeļu zīmola KuKuu, kas pārstāvēja Latviju nacionālajā stendā, ekspozīcija.

«Tā bija lieliska iespēja dzīvē pārliecināties par to, ko skandināvi domā par mūsu mēbelēm. Domāju, ka izpirktā ekspozīcija ir apliecinājums, ka tikām novērtēti,» par panākumiem izstādē stāsta KuKuu īpašnieku uzņēmuma Myplace valdes locekle Aija Priede-Sietiņa, piebilstot, ka lielākais ieguvums no izstādes ir jauniegūtais kontaktu loks, no kuriem daži jau paspējuši sazināties ar Latvijas uzņēmumu.

«Šāda izstāžu pieredze ir ļoti būtiska, it īpaši jaunam zīmolam, kura virzīšanai tirgū bieži vien nepieciešami lieli līdzekļi. Tādēļ ļoti novērtējam līdzšinējo sadarbību ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un JIC biznesa inkubatoru,» dalības izstādē priekšrocības ieskicē A. Priede-Sietiņa.

Konkurences padome (KP) nolēmusi sodīt 11 uzņēmumus, kas ar vienu vai vairākiem konkurentiem bija saskaņojuši savus piedāvājumus AS Latvijas valsts meži kokmateriālu sagatavošanas iepirkumam.

Uzņēmumiem kopumā piemērots naudas sods 70 tūkstošu eiro eiro apmērā.

Izmeklēšanas ietvaros KP konstatēja, ka 2014.gadā AS Latvijas valsts meži izsludinātajā iepirkumā par kokmateriālu sagatavošanu un pievešanu līdz ceļam bojātu koku cirtēs piedalījās arī 11 uzņēmumi, kas savus piedāvājumus bija saskaņojuši ar vienu vai vairākiem konkurentiem, tādējādi veidojot četras kartelizētu piedāvājumu grupas. Ar informāciju par savu dalību iepirkumā bija apmainījušies šādi uzņēmumi: SIA Amils ar SIA Oga G; SIA RT Kadiķi ar SIA AN Priede; SIA Eko burkāns ar SIA Davos, SIA Riveros un SIA Consultation Office; SIA Roluks ar SIA LK Forest un IK LUUX.

Kauguros pieprasītas ir mājas ar zemi, bet tādas iegādāties ir gandrīz neiespējami. Nekustamā īpašuma tirgus piedāvā «monstrus» jeb padomju laika ēkas vai graustus. Investoriem Jūrmalas «pelēkais zirdziņš» Kauguri nav interesanti, stāsta nozares eksperti.

Kauguros ir pieprasītas mājas ar zemi. «Ļoti pieprasītas ir mājas no 100 līdz 150 kvadrātmetriem ainaviskā vietā ar nelielu zemes gabalu, bet to piedāvājumā nav. Vienīgais, ko nekustamā īpašuma tirgus piedāvā, ir padomju laika «monstri» vai grausti. Kauguros pārdošanā ir tikai sērijveida dzīvokļi, ir daži jaunie projekti, bet šie dzīvokļi reti nonāk kopējā tirgū,» saka Inga Freija, SIA «Arco Real Estate» konsultante.

Savrupmājas, kuras ir no 150 līdz 200 kvadrātmetru platībā, Kauguru centrā ap izglītības iestādēm ir cenu diapozonā no 165 līdz 200 tūkstošiem eiro. Savukārt, līča pusē īpašumu cenas ir no 230 līdz pat 370 tūkstošiem eiro. Zemes cenas ļoti atkarīgas no vietas un pieejamām komunikācijām. «Jūrmala ir specifiska - jo tuvāk jūrai, jo zemes cenas ir augstākas. Visumā pircēji varētu būt gatavi pirkt zemesgabalus privātmājas apbūvei cenu robežās no 15 000 līdz 30 000 eiro,» stāsta Lauris Ceplītis, SIA «City Real Estate» konsultants.

Ādažu novadā, Mazā Baltezera krastā topošais arhitektūras projekts The Pearl būšot tāds, ar kuru varēs lepoties visa Latvija. Attīstītājs norāda, ka ir ievērotas visas likuma normas un notikušas sabiedriskās apspriešanas, kurās nevienam neesot bijuši iebildumi. Taču pašlaik izsniegtā būvatļauja apturēta, un attīstītājs to saista ar politiskā kapitāla veidošanu.

Nekustamajā īpašumā projekta saskaņošana tika uzsākta jau 2004. gadā, bet 2006. gadā tika apstiprināts Ādažu novada teritorijas plānojums, kas šajā īpašumā paredzēja jauktu darījumu iestāžu un dzīvojamo ēku apbūvi. «Teritorijai tika izstrādāts detālplānojums, un pēc pirmās sabiedriskās apspriešanas to 2007. gadā iegādājās pašreizējais New Europe,» stāsta The Pearl attīstītāja New Europe direktors Jānis Stakens

Projektam tikušas organizētas septiņas sabiedriskās apspriešanas, un iedzīvotājiem iebildumu nav bijis, taču vēlāk uz sūdzības pamata būvatļauja tikusi apturēta. «Kad bija publiskā apspriešana – viss bija kārtībā, bet tad, kad tika uzsākta būvniecība, tika iesniegta sūdzība. Projekta attīstītājiem nav saprotams, kāpēc pēkšņi uzrodas cilvēks, kurš, izplatot nepatiesu informāciju, panāk būvniecības apturēšanu uz nenoteiktu laiku,» norādīja New Europe direktors.

Viesnīcas Latvijā liek lielas cerības uz vienotā Eiropas Savienības Covid-19 digitālā sertifikāta darbību no 1.jūlija, tomēr pagaidām neizjūt lielu rezervāciju skaita pieaugumu no ārvalstu viesiem, atzina aptaujāto viesnīcu pārstāvji.

Vairāku "Wellton Hotels", "Rixwell Hotels" un "Rija Hotels" viesnīcu apsaimniekotāja SIA "Mogotel" valdes priekšsēdētāja un izpilddirektore Jeļena Stirna atzina, ka uzņēmums liek lielas cerības uz sertifikātu, bet diemžēl pašreiz rezervāciju logs joprojām ir ļoti īss - viesi rezervē numuriņus vidēji septiņas dienas pirms ierašanās.

"Pavisam nenozīmīga kustība ir jūtama uz jūliju un augustu, bet tā ir niecīga. Piemēram, pirms krīzes uz jūliju šobrīd būtu norezervēti jau apmēram 45-50% istabu, bet šobrīd ir rezervēts līdz 15% istabu, un no tām daļa ir sen veiktās rezervācijas, kuras lielākoties tiek atceltas. Īsi izsakoties, kustība ir ļoti minimāla," teica Stirna.

Otrajā Zaļo tehnoloģiju inkubatora pieteikumu konkursā iesniegtas 76 idejas, informē Rīgas Tehniskās universitātes pārstāvis projektā Oskars Priede.

Novembrī paredzēts izsludināt nākamo pieteikšanos un, iespējams, līdz gada beigām būs vēl viens konkurss, stāsta Matīss Neimanis, Latvijas Universitātes Inovāciju centra vadītājs un LU pārstāvis šajā projektā.

Laikraksts Dienas Bizness šonedēļ rakstīja, ka pirmajā Zaļo tehnoloģiju inkubatora pieteikumu konkursā iesniegtas 164 idejas, no kurām pirmsinkubācijā uzņemta 21.

Kopumā pirmsinkubācijā tiks uzņemtas 70, savukārt inkubācijā – ap 15 komandu. M. Neimanis gan teic, ka atbalstīto uzņēmumu skaits ir atkarīgs no tā, cik liels finansējums katram no tiem būs nepieciešams. «Ierobežojošais faktors ir finansējums. Ja kādam no projektiem vajag nevis maksimāli noteikto granta apjomu – 140 tūkstošus eiro, bet, piemēram, pusi no šīs summas, LIAA var atbalstīt vairākas biznesa idejas,» skaidro O. Priede.

Saikne starp zinātniekiem un uzņēmējiem beidzamajos gados ir uzlabojusies, tomēr platforma, kur abas puses var satikties, vēl nav pietiekami stabila.

Latvijā komercializācija nesokas tik labi, cik varētu, uzskata daudzi nozares pārstāvji.

Lai izgudrojums tiktu komercializēts, tas ir jāiepako komersantam saprotamā un pievilcīgā veidā, norāda speciālisti. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, nesen notikušajā konferencē par inovācijām un intelektuālo īpašumu norādīja, ka vājākie posmi šajā sistēmā ir spēja absorbēt idejas, inovāciju radīšana izglītības sistēmā, pieprasījums pēc inovācijām un atdeve no inovācijām.

Viņš uzsvēra, ka daudz kas no inovāciju rezultātiem netiek komercializēts un ka sadarbība starp biznesu un zinātniekiem ir jāuzlabo. Pašlaik tā notiekot galvenokārt ar kompetences centru un tehnoloģiju pārneses punktu starpniecību.

Turpat vai pēc vairāk nekā gadu ilgušiem restaurācijas darbiem un 117 gadus kopš pašas ēkas uzcelšanas brīža savu sākotnējo vēsturisko izskatu atguvusi VEF fasāde. Šajā 1899. gadā celtajā eklektikas stila ēkā, kas atrodas Brīvības gatvē 214, izdarīti liela apjoma fasādes atjaunošanas darbi, kuru veikšana tika uzticēta AS Būvuzņēmums Restaurators.

AS Būvuzņēmums Restaurators restaurācijas darbu vadītājs Dāvis Priede stāsta, ka uzņēmuma speciālistiem vispirms bija jāveic nesaderīgu celtņu un konstrukciju demontāžu. Tam sekoja restaurācijas darbi.

Fasādes atjaunošanas procesā tika pārmūrētas nestspēju zaudējušās būvkonstrukcijas un atbilstoši oriģinālajam izskatam savestas kārtībā arī sienas.

«Visvairāk bija cietusi Ūnijas ielas fasāde, kura pēc ugunsgrēka padomju okupācijas pēdējos gados tika pārmūrēta ar nekvalitatīviem, sala neizturīgiem ķieģeļiem. Vairāki pilastri pie vārtiem bija gandrīz pilnībā zaudējuši noturību un draudēja sabrukt. Šajās vietās arhitekti izstrādāja speciālus pastiprināšanas risinājumus. Visas fasādes mūrējuma šuvju vietas tika renovētas, izmantojot gludi izvilkto šuvju tehniku. Tāpat tika atjaunotas oriģinālās jumta dzegas,» skaidro AS Būvuzņēmums Restaurators restaurācijas darbu vadītājs Dāvis Priede.

Topošais Zaļo tehnoloģiju inkubators apkopo inovatīvas idejas, kuru komercializēšanai jau šā gada rudenī būs pieejams finansiāls un zinātnisks atbalsts .

Zaļo tehnoloģiju inkubators (ZTI) ir daļa no Zaļās ražošanas attīstības programmas, kas tiek īstenota Nacionālā industrializācijas plāna ietvaros. Kopējais finansējums līdz 2016.gada aprīļa beigām ir 2,2 miljoni eiro (1,58 milj. Ls). Vienam uzņēmumam būs pieejams grants no 10 tūkst. eiro līdz 170 tūkst. eiro ar nosacījumu, ka pirmajā darbības gadā nepieciešami 20% pašu finansējuma, otrajā – 45%. «Fokuss ir uz īstām inovācijām, tehnoloģiski un zinātniski ietilpīgām, kuras inkubatorā tiks pārvērstas gatavā produktā,» skaidro Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pārstāvis projektā, RTU Biznesa atbalsta un attīstības centra direktora vietnieks Oskars Priede.

Valdība 14.jūlijā izveidoja komisijas Rīgas un Ventspils brīvostu pārvalžu likvidācijas procesa nodrošināšanai.

Ostu likums nosaka, ka abu ostu pārvaldīšanas funkcijas turpmāk veiks jaundibinātas valsts kapitālsabiedrības, kas saskaņā ar Ostu likuma pārejas noteikumiem jānodibina līdz 2022.gada 1.septembrim. Tās būs likumiskas likvidējamo ostu pārvalžu saistību, finanšu līdzekļu, kustamās un nekustamās mantas un lietvedības pārņēmējas.

Rīgas brīvostas pārvaldes likvidācijas komisijas vadītāja būs Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretāres vietniece Ligita Austrupe, bet komisijas vadītājas vietniece - Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Budžeta un finanšu departamenta direktore Irēna Koteļņikova.

Komisijas sastāvā iekļauts Valsts kases (VK) Finanšu risku vadības departamenta direktors Jānis Rozenbergs, Pārresoru koordinācijas centra (PKC) Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas konsultante Kristīne Priede, Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks juridiskajos un administratīvajos jautājumos Mārtiņš Ziemanis un Ekonomikas ministrijas (EM) deleģēta pārstāve, Rīgas brīvostas pārvaldnieka palīdze.

Biznesa mentora uzdevums nav rast atbildes jaunā uzņēmēja vietā, bet gan ievirzīt viņu uz pareizā ceļa, skaidro Rīgas Tehniskās universitātes, kura nodrošina biznesa ideju sacensību Firmas noslēpums dalībnieku mentoru pakalpojumus, rektora vietnieks Modris Ozoliņš. Daudzas lietas, kas šķiet vienkāršas cilvēkam, kas biznesa vidē darbojas jau vairākus gadus, var ilgu laiku nodarbināt konkursantu prātus.

Biznesa ideju sacensību Firmas noslēpuma otrās kārtas dalībniekiem mentoru un ekspertu palīdzību norošina Rīgas Tehniskās universitātes Biznesa atbalsta un attīstības centrs. Pārsvarā mentori, kas palīdz Firmas noslēpuma dalībniekiem, paši darbojas gan biznesā un/vai akadēmiskajā vidē. Kopumā RTU sacensību dalībniekiem piedāvā septiņu ekspertu palīdzību, un konkursanti var izvēlēties to, kura padoms, viņuprāt, ir visnoderīgākais, skaidro Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) rektora vietnieks biznesa attiecību un attīstības jautājumos Modris Ozoliņš.

Mentoru darbs ir virzīt dalībniekus uz pareizā ceļa, norādīt uz iespējamajiem riskiem un prezentēt savu biznesa ideju konkursa žūrijai pārliecinošā veidā, Db.lv stāsta M. Ozoliņš. «Mentora nozīme ir drīzāk atbalstoša, stimulējoša un iedrošinoša. Mentors sacensību dalībniekam sniedz savu skatījumu kā eksperts, un mentors norāda, ja saredz konkrētajai biznesa idejai riskus. Tomēr sacensību dalībnieku mentori nedrīkst mainīt biznesa ideju, jo tad tā vairs nebūs konkrētā dalībnieka ideja par savu biznesu,» skaidro RTU rektora vietnieks.