Austrijā pirmdien sākusies mājsēde tiem, kas nav potējušies pret Covid-19 vai to pārslimojuši.

Mājsēde, kas jāievēro diviem miljoniem no gandrīz deviņiem miljoniem valsts iedzīvotāju, noteikta uz desmit dienām, taču tiks izvērtēts, vai to pagarināt.

Cilvēkiem no 12 gadu vecuma, kas nav vakcinēti pret Covid-19 vai to pārslimojuši, atļauts pamest dzīvesvietu tikai, lai iegādātos pirmās nepieciešamības preces, saņemtu medicīnisko palīdzību, pastaigātos vai pavingrotu.

Lai kontrolētu, kā nevakcinētie ievēro mājsēdi, pastiprinātas policijas patruļas, bet pārkāpējiem draud 500 eiro naudassods.

Mājsēde noteikta ar valdības lēmumu, un sagaidāms, ka to apstiprinās parlaments.

Inficēšanās ar koronavīrusu Austrijā sasniegusi rekordaugstu līmeni. Svētdien tika ziņots par 11 552 jauniem inficēšanās gadījumiem iepriekšējā diennaktī salīdzinājumā ar 8554 gadījumiem nedēļu iepriekš.

Valdība par komandantstundas turpināšanu spriedīs ceturtdien, 11.februārī, pēc valdības sēdes mediju pārstāvjiem atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Vaicāts, vai Ministru kabineta un Krīzes vadības padomes kopsēdē tika skatīts arī jautājums par komandantstundas turpināšanu ārkārtējās situācijas laikā, Kariņš preses konferences virtuālās telpas sarakstē mediju pārstāvjus informēja, ka ceturtdien valdībā plānots uzklausīt gaidām iekšlietu ministra Sanda Ģirģena (KPV LV) ziņojumu un redzējumu.

LETA jau vēstīja, ka pagājušajā nedēļā valdība lēma pagarināt ārkārtējo situāciju līdz 6.aprīlim, bet lemšanu par komandantstundas turpināšanu atlika līdz šai nedēļai.

Pirmdien koalīcijā vēl nebija vienprātības par nepieciešamību turpināt mājsēdi jeb komandantstundu, raizējoties par Valsts policijas resursiem un to efektivitāti Covid-19 saslimstības mazināšanā.

Pēc primārajām aplēsēm oktobra sākumā, viens "lokdauna" mēnesis varētu izmaksāt ap 200 miljoniem eiro, otrdien parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis ("Republika") lūdza ministru skaidrot, cik budžetam papildus izmaksās viens "lokdauna" jeb mājsēdes mēnesis, uz ko Reirs norādīja, ka precīzus skaitļus nevar nosaukt, tomēr indikatīvi tie varētu būt 200 miljoni eiro.

Viņš skaidroja, ka šis jautājums jāsasaista ar to, kāda situācija ir valstī un kas notiek slimnīcās. Vakar esot vērtēts veselības ekspertu ziņojums par to, cik valstij izmaksātu, ja tiktu pārpildītas slimnīcu gultas. Izmaksas varētu būt 250-300 miljoni eiro, nerunājot par zaudētām dzīvībām un liegumu saņemt pakalpojumus, akcentēja Reirs.

Oktobra sākumā, kad tika veidoti aprēķini, secināts, ka šāda veida "lokdauns" varētu izmaksāt ap 200 miljoniem eiro. "Ar to mēs esam rēķinājušies, bet tas atkarīgs no tā, cik veiksmīgs uzņēmējiem bijis oktobra sākums, un cik veiksmīga būs novembra otra puse," teica politiķis, piebilstot, ka mājsēde iekrīt divas nedēļas vienā un divas nedēļas otrā mēnesī.

Kaut arī Covid-19 uzliesmojuma dēļ esam nonākuši kārtējā stingrajā mājsēdē, kas, daudzuprāt, atņems jebkādas krāsas jau tā pelēcīgajam rudenim, var gadīties, ka gada beigās teiksim – šis gads ir kā apzeltīts.

Proti, jau tuvākajā nākotnē jutīsim pamatīga dabas resursu cenu pieauguma sekas, kas veicinās pakalpojumu sadārdzinājumu gan nozarēs, ko gaidāmais cenu kāpums ietekmēs tieši, piemēram, elektroenerģijas jomā, gan tajās, kas iespaidu jutīs pastarpināti. Tā notiks ar transporta un loģistikas izmaksām, visa veida ražošanu, pasta un citu pakalpojumu tarifiem u. c. Ekonomikas atgūšanās pēc pandēmijas radītā krituma būs ļoti strauja, taču nenāks par labu iedzīvotāju maciņiem.

Ja skatāmies uz ekonomiku kopumā, tā turpina atkopties no pandēmijas radītā satricinājuma, turklāt negaidīti strauji un vienlīdz dinamiski gandrīz visā pasaulē. Latvijā iekšzemes kopprodukta rādītāji ir atgriezušies pirmspandēmijas līmenī, reģistrētais bezdarbs ir tuvu tam – zem 6%. Jā, satricinājumi bija būtiski, un atkopšanās notiek uz valsts atbalsta, budžeta deficīta un valsts parāda pieauguma rēķina. Vienlaikus patēriņa cenu inflācija ir straujākā, kādu esam piedzīvojuši kopš 2008. gada, tuvojoties 5% robežai. Ražošanas izmaksu kāpums ir vēl apjomīgāks un jau pārsniedz 20%.

Lielākā daļa Eiropas Savienības (ES) uzņēmumu atsakās pieņemt iepriekš pasūtītas kravas no Krievijas, savukārt no ES uz Krieviju vairs nav ko vest, pastāstīja kravu pārvadātāju asociācijas "Latvijas auto" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pociluiko.

Pēc viņa teiktā, ka Latvijas kravu pārvadājumu nozarē situācija ir ļoti slikta. Saistībā ar ES noteiktajām sankcijām ir produktu saraksts, kurus no ES uz Krieviju nevar vest, savukārt lielākā daļa Eiropas uzņēmumu atsakās pieņemt kravas, kas nāk no Krievijas.

Pociluiko skaidroja, ka liela daļa pārvadātāju ir situācijā, kad krava ir noformēta un jau atvesta no Krievijas uz Eiropu, bet te to atsakās pieņemt pretī.

"Tad [pārvadātāji] meklē risinājumu, kurš par preci atbildēs, kur to izkraut. Pārvadātājiem ir vissliktākā situācija - ja kaut kur nepieņem kravu, tad brīdī, kad krava ir pie pārvadātāja, par to atbild viņš. Un tad ir jādomā, ko ar to darīt tālāk," teica "Latvijas auto" vadītājs.

Mūsdienās priekšlīguma slēgšana ir visai izplatīta parādība. Kā piemēru var minēt dzīvokļa pirkuma priekšlīguma parakstīšanu pirms daudzdzīvokļu mājas uzbūvēšanas, nomas priekšlīgumu, kad komersants vēlas rezervēt tiesības lietot telpas vēl neuzceltajā biroju ēkā, priekšlīgumu, ar kuru puses grib rakstiski nostiprināt panākto vienošanos par topošā kapitāla daļu pirkuma būtiskiem noteikumiem un atrunāt iepriekš veicamās sagatavošanās darbības.

Runājot ar klientiem par priekšlīgumu, daudzos gadījumos atklājas, ka viņiem ir nepareiza izpratne par šī darījuma būtību un tā radītām tiesiskām sekām. Bieži vien cilvēki kļūdaini uzskata, ka priekšlīgumam nav tāds pats saistošs spēks kā citiem darījumiem (piemēram, pirkumam vai nomai), proti, puse var atteikties no priekšlīguma izpildes (t.i., tajā norādītā līguma noslēgšanas) un vainīgajai pusei būs vienīgi jāatlīdzina ar priekšlīguma sagatavošanu saistītie izdevumi (piemēram, jurista, finanšu konsultanta vai tulka pakalpojumi). Tātad otra puse nevarēs prasīt priekšlīguma piespiedu izpildi un pilnu savu zaudējumu atlīdzināšanu (ieskaitot atrauto peļņu). Jāsaka, ka šādam aplamam viedoklim vēl pirms nesena laika bija zināms pamats, jo tas atbilda juridiskajā literatūrā izteiktajām atziņām un pat dažiem Augstākās tiesas spriedumiem.

Lai arī daudzos tirdzniecības centros ēdināšanas iestādes strādā un ir piebildes par to, ka ēdienu piegādā arī mājās, kas veido lielu daļu no ēdinātāju apgrozījuma, paralēli ir arī pavisam vienkārša matemātika.

“Kāds bizness? Ēdienu piegādes mājās ir vien cilvēku nodarbināšanas jautājums, nevis peļņa. 25% atdodam izvadātājiem no katra pasūtījuma, no atlikušā var tikai saglabāt biznesu, nevis attīstīties,” Dienas Biznesam atklāja restorānu tīkla Vairāk Saules īpašnieks un šefpavārs Endijs Bērziņš.

Kopumā, ja nejautā tirdzniecības centru īpašniekiem, bet pašiem komersantiem, riska apetīte uzsākt biznesu tirdzniecības centros nomātās telpās ir krietni sarukusi, salīdzinot ar 2020. gada sākumu, ko aptaujā izvēlējāmies par atskaites punktu. “Es pārtraucu sadarbību ar frizētavu tirdzniecības centrā. Vienkāršāk ir strādāt no mājām vai braukt pie klientiem. Pēdējā mājsēdē pateica, ka kompensēs zaudējumus, bet tie bija 30% no mūsu izpeļņas. Ar tādu naudu nevarēju par dzīvokli samaksāt,” savu stāstu Dienas Biznesam anonīmi atklāja pašnodarbinātā friziere Svetlana. Arī frizētavu un TC, kurā viņa strādājusi, nenorādām, jo pati frizētava vēl nav slēgta un, iespējams, turpinās pastāvēt.

Pēdējo divu gadu laikā, kopš pasauli pāršalca pandēmija, darba tirgus ir piedzīvojis ievērojamas pārmaiņas. Tās ir tieši skārušas ne tikai atalgojuma griestus, iedzīvotāju labklājības līmeni un pieprasījumu pēc darba spēka konkrētās profesijās, bet arī vidi, kurā norit darba procesi.

Vēl salīdzinoši nesen attālinātais darbs bija apzīmējums, ko varēja novērot vien atsevišķās digitālo pakalpojumu nozarēs kā finanšu vai IT sektorā. Tāpat nereti valdīja arī vispārpieņemts uzskats, ka biroja telpas, to iekārtojums un atrašanās vieta ir izšķiroši svarīgi nosacījumi produktivitātei, iekšējās kultūras iedzīvināšanai un uzvarai cīņā par talantiem, taču, neskatoties uz to, šobrīd attālinātais darbs ir kļuvis par ikdienas realitāti jau vairāk nekā piektajai daļai Latvijas iedzīvotāju, kuri savus tiešos pienākumus lielākoties veic, atrodoties mājās vai citā darba apstākļiem atbilstošā vietā.

Tomēr, ja vēl 2020. gadā tas šķita kā īslaicīgs pagaidu risinājums savstarpējo kontaktu samazināšanai, tad šodien jau ir kļuvis diezgan skaidrs, ka attālinātais darbs ir pavisam reāla mūsu sabiedrības nākotne lielā daļā nozaru, ar ko saskarsimies arī turpmāk, kad pandēmijas izraisītā ārkārtas situācija, jācer, būs norimusi pavisam.

Valdība otrdien konceptuāli ir vienojusies, ka Jaungada svētku un pareizticīgo Ziemassvētku laikā varētu ierobežot iedzīvotāju pārvietošanās iespējas un noteikt komandantstundu. Gala lēmums tiks pieņemts trešdien, 30.decembrī.

Ministru kabinets konceptuāli vienojās līdz 7.februārim pagarināt ārkārtējo situāciju, iekļaujot papildu nosacījumu par komandantstundu, ko valdība sauc par "brīvdienu mājsēdi".

Visiem Latvijas iedzīvotājiem laikā no 30.decembra līdz 4.janvārim, kā arī 8. un 9.janvārī no plkst.22 līdz 5 būs jāuzturas savā dzīvesvietā, aģentūru LETA informēja Valsts kancelejā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien preses konferencē informēja, ka minētajos datumos veikali varēs strādāt līdz plkst.21, lai ne tikai pircēji, bet arī veikalu darbinieki varētu līdz plkst.22 nokļūt mājās.

Premjers arī atzina, ka "brīvdienu mājsēde" tiks ieviesta ar mērķi, lai vēl vairāk samazinātu cilvēku iespējas kontaktēties. Viņš skaidroja, ka atšķirībā no apzīmējuma "komandantstunda" ar "mājsēdi" tiek saprasta situācija, kad iedzīvotāji atrodas mājās, nedodas ciemos un nerīko svinības.

Dažādu Covid-19 ierobežojumu dēļ ēdinātāji jau vairākus mēnešus cieš ievērojamus zaudējumus, pieprasījums pēc pārtikas līdzņemšanai ir liels, taču šī pakalpojuma sniegšana nav finansiāli izdevīga.

No 21. oktobra līdz 14. novembrim visā Latvijā tika ieviests visaptverošs lokdauns jeb mājsēde, kuras laikā kafejnīcas un restorāni nevarēja uzņemt klientus, bet tikai izsniegt ēdienu līdzņemšanai. No 15. novembra ierobežojumi mīkstināti un ēdināšanas iestādes var strādāt zaļajā režīmā, nodrošinot apmeklētājiem distanci un ievērojot citus noteikumus. Nozares pārstāvji atzīst – šādos apstākļos nav iespējams noturēt ne apgrozījumu, ne gūt peļņu.

Jāmaina attieksme

Šobrīd pastāvošie ierobežojumi ēdināšanas nozarē ir pilnīgi nesaprotami un nepamatoti, uzskata Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents, restorāna 36. līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs. “Nav skaidrs, kāpēc vispār nepieciešams ierobežot ēdinātāju darbību, ja mēs strādājam tikai zaļajā režīmā. Es uzskatu, ka valstij ir jāmaina sava attieksme pret nozari, jo līdz šim pastāvošie noteikumi, kas paredzēja, piemēram, būtisku darba laika ierobežojumu, bija vienkārši absurdi. Kāpēc uzreiz nevarēja ļaut strādāt līdz 23? Kāpēc šim lēmumam bija nepieciešamas trīs nedēļas? Restorānam šīs papildu divas stundas dienā sniedz iespēju būtiski palielināt ieņēmumus, kas visu šo laiku mums bija liegts. Tāpat nav saprotams, kāpēc līdz šim tika diskriminētas daudzbērnu ģimenes, kas nevarēja sēdēt kopā, jo ierobežojumi paredzēja, ka pie viena galda var atrasties ne vairāk kā četras personas. Noteikumi visu laiku mainās, un tādēļ ticība valdībai zūd. Mums solīja, ka varēsim strādāt zaļajā režīmā bez ierobežojumiem. Iegādājāmies stikla sienas, papildu iekārtas un līdzekļus, lai pilnvērtīgi varētu apkalpot klientus un organizēt banketus, kā arī motivējām visus darbiniekus vakcinēties. Pretim saņēmām tikai kārtējos aizliegumus. Tika arī solīts, ka lokdauna laikā mums būs pieejami atbalsta mehānismi, bet līdz šim vēl neesam saņēmuši subsīdijas par oktobra algām. Labākajā gadījumā šādos apstākļos varam strādāt bez zaudējumiem, par peļņu vispār nevar būt pat runas,” atzīst L. Aleksejevs.

Ministru kabinets trešdien lēma jau šovakar Latvijā ieviest komandantstundu, kas būs spēkā Jaungada svētku laikā.

No valdības lemtā izriet, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem laikā jau no šī vakara līdz 4.janvārim, kā arī 8.janvārī un 9.janvārī no plkst.22 līdz plkst.5 būs jāuzturas savā dzīvesvietā.

Valsts kancelejā informēja, ka dzīvesvietas atstāšana šajā laikā pieļaujama tikai īpaši neatliekamos gadījumos. Atstājot dzīvesvietu, līdzi jābūt pašapliecinājumam, kurā norāda personas datus, dzīvesvietas adresi, pārvietošanās iemeslu, un pārvietošanās galamērķi. Ikvienam iedzīvotājam ir pienākums ņemt līdzi arī pasi vai ID karti.

Pārvietošanās ierobežojumi noteiktajās nakts stundās neattieksies uz personām, kuras dodas uz darba vai dienesta vietu vai no tās vai veic darba vai dienesta pienākumus. Tāpat šī prasība neattieksies uz pārvietošanos, kas nepieciešama ārstniecības pakalpojumu saņemšanai vai dzīvnieku veterinārmedicīniskajai aprūpei, vai diennakts aptiekas apmeklējumam.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) šodien sasauktajā Krīzes vadības padomē rosinās noteikt Latvijā stingrus drošības pasākumus, kuri nekavējoties samazina kontaktu skaitu sabiedrībā par vismaz 40%, informēja ministra komunikācijas padomniece Lāsma Bindere.

Saskaņā ar analīzi, kuru aizvadītajās dienās veikuši Veselības ministrija un speciālisti, kontaktu skaits sabiedrībā ir samazinājies tikai par 5% līdz 10%. Līdz ar to infekcija aizvien izplatās nekontrolēti, turklāt slimnīcās ir jau vairāk nekā 1100 Covid-19 pacientu.

Zinātnieku modelētās prognozes liecinot, ka pie nemainīgas attīstības slimnīcu pārslodze, plānveida pakalpojumu apturēšana ilgs trīs mēnešus, kuru laikā Covid-19 "prasīs tūkstošiem cilvēku veselību un dzīvību".

Veselības ministrs rosinās ieviest drošības pasākumu kopumu ārkārtējās situācijas ietvaros, pamatojoties uz tā dēvēto "D+ konceptu", kas pēc ministrijas iniciatīvas tika izstrādāts Krīzes vadības padomes sekretariātā jau šā gada martā alfa koronavīrusa paveida uzliesmojuma gadījumam. "Nekavējoties jānosaka stingrs "lokdauns". Mums jāsakopo visi spēki un uz brīdi jāapstājas, lai apstādinātu vīrusu," tviterī vēsta D.Pavļuts.

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā top 69 miljonus eiro vērts 20 stāvu biznesa centrs Artery, kuru projektējis pasaulē atzītais arhitekts Daniels Lībeskinds.

Iecerēts, ka jaunais biroja ēku komplekss piedāvās jaunu skatījumu uz modernu darba vietu, ar netradicionālu un novatorisku pieeju darbam pēc pandēmijas izraisītajām attālinātā darba tendencēm. Būvniecību plānots pabeigt 2023. gada vasarā.

Jaunā biznesa centra Artery arhitekti ir pārliecināti, ka tas kļūs par jaunu Viļņas atpazīstamības zīmi un galveno biznesa artēriju pilsētā. Celtne harmoniski iekļausies apkārtējā vidē un savienos galvaspilsētas centrālo biznesa rajonu ar Neres upi un vecpilsētu.

“Viļņa ir izcils piemērs pilsētai, kas attīstījās dabiski, radot daudzveidīgu un harmonisku pilsētas ainavu. Piedāvātā dizaina mērķis ir izveidot mūsdienīgu arhitektūras ikonu, kas var piešķirt nākotnes vēsmas Viļņas vecpilsētas būtībai. Artery modernā arhitektūra bagātinās “urbānā kalna” kompozīciju un atspoguļos pilsētas vēlmi ieviest 21. gadsimta jauninājumus, vienlaikus saglabājot ciešas saites ar vēsturiskās arhitektūras skaistumu,” stāsta Studio Libeskind dibinātājs arhitekts Daniels Lībeskinds.

No 21.oktobra četras nedēļas valstī tiks izsludināta mājsēde, tā pirmdien pēc Krīzes vadības padomes sēdes, kurā piedalījušies vairāk nekā 60 cilvēki, informēja premjers Krišjānis Kariņš.

Viņš izteicās, ka pēc 15.novembra vakcinētie cilvēki varēšot atgriezties ierastajā dzīvē, bet nevakcinētajiem cilvēkiem būšot lielāki ierobežojumi.

"Lokdauna" jeb "mājsēdes" laikā ciet būs teju visi veikali, izklaides iespējas un citi pakalpojumi. Ietekmētajiem uzņēmumiem būšot atbalsts, plānots atjaunot dīkstāves pabalstus un citus atbalsta mehānismus. Ražojošie un eksportējošie uzņēmumi netikšot skarti.

Šāds lēmums pieņemts, jo Latvijā ir pārāk neliels vakcinācijas aptveres rādītājs.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts informēja, ka mājsēdi plānots noteikt laikā no plkst.20:00 līdz 5:00.

Ko paredz plānotais "lokdauna" scenārijs? 

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) šodien sasauktajā Krīzes vadības padomē rosinās noteikt...

Skolēnu brīvlaiks tiek pagarināts par nedēļu, pēc tam 1.-3.klases atgriezīsies skolās mācībām klātienē, pārējās klases mācīsies attālināti līdz 15.novembrim.

Latvija ir pirmajā vietā pasaulē saslimstības ar Covid-19 tempā. Pēdējā nedēļā jaunatklāto Covid-19 gadījumu skaits palielinājies par 49%, salīdzinot ar saslimstību nedēļu iepriekš. Divu nedēļu Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju sasniedzis 1266,4, kas ir divas reizes lielāks nekā otrā viļņa maksimums.

Gala lēmumu valdība plāno pieņemt ārkārtas sēdē trešdien, 20.oktobrī.

Patlaban vēl nav zināmi precīzi nosacījumi, kas tiks piemēroti tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteikto īpaši stingro ierobežojumu jeb "lokdauna" laikā, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).

EM norādīja, ka atbildes par konkrētām detaļām par veikalu un pakalpojumu sniedzēju darbu šajā laikā varēs sniegt tikai tad, kad būs sagatavoti dokumenti izskatīšanai Ministru kabinetā. "Visticamāk, tas būs rīt," atzina ministrijā, skaidrojot, ka otrdien vēl notiek dokumentu sagatavošana atbilstoši pirmdien Krīzes vadības padomē lemtajam.

Mājsēde ilgs četras nedēļas 

No 21.oktobra četras nedēļas valstī tiks izsludināta mājsēde, tā pirmdien pēc Krīzes...

Kā ziņot, plānots, ka no ceturtdienas, 21.oktobra, uz četrām nedēļām jeb līdz 15.novembrim Latvijā spēkā stāsies īpaši stingri Covid-19 ierobežojumi jeb stingrais "lokdauns".

Kā pēc Krīzes vadības padomes sēdes pirmdien informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP), šajā laika periodā visi veikali, izņemot pirmās nepieciešamības, nestrādās un būs pieejami tikai paši nepieciešamākie pakalpojumi. Tāpat paredzēts ieviest mājsēdi no plkst.20 līdz plkst.5.

Jaunie, īpaši stingrie drošības pasākumi rīkojumā par ārkārtējo situāciju vēl jāapstiprina valdībā, kuras ārkārtas sēde paredzēta trešdien, 20.oktobrī.

Covid-19 pandēmija, visticamāk, ieies vēsturē kā viens no izšķirošiem 21. gadsimta notikumiem, kas ir devis grūdienu daudzām jaunām tendencēm un iedzīvotāju ieradumu izmaiņām.

Līdzīgi arī Latvijā šobrīd jau varam runāt par vairākām ieradumu tendencēm, ko izraisīja vai arī paātrināja pandēmijas dēļ ieviestie socializācijas, pārvietošanās un iepirkšanās ierobežojumi. Šajā gadījumā aicinu paraudzīties uz notiekošo caur lombarda prizmu, kas visos laikos ir bijis visai spilgts dažādu sabiedrībā notiekošu aktuālo procesu atspoguļotājs.

Vai šī lieta man patiešām ir nepieciešama?

Pandēmijas laikā cilvēki bija spiesti daudz vairāk uzturēties mājās – strādāt un mācīties attālināti vai atrasties piespiedu dīkstāvē. Tas savukārt veicināja mājās esošo mantu pārcilāšanu – ārā no skapjiem tika vilktas sen aizmirstas un iepriekš reti izmantotas lietas. Kopumā varam patiešām būt pārsteigti par to, cik daudz dažādu labu, kvalitatīvu un pilnībā darbspējīgu mantu neizmantotas glabājas līdzcilvēku skapjos un noliktavās. Normālos apstākļos liela daļa šo mantu turpinātu bezjēdzīgi uzkrāt putekļu kārtiņu mājas bēniņos vai dziļākajā skapja nostūrī, bet vēl pēc kāda laika visdrīzāk tiktu vienkārši izmestas, kļūstot par izšķērdīgas resursu izmantošanas kārtējo apliecinājumu.

Pasaules ekonomikas atveseļošanās procesa gaitā, ko daļēji noteikusi sabiedrību vakcinēšanās pret Covid-19 vīrusu un dažādu ierobežojumu mazināšana, investoru nauda lielā mērā plūdusi tieši ASV aktīvu virzienā.

Pieejamie Refinitiv Lipper dati liecina, ka investori visā pasaulē šā gada pirmajā pusē ASV vērtspapīru fondos un biržā tirgotajos fondos ieplūdinājuši līdzekļus 900 miljardu ASV dolāru apmērā, kas ir jauns rekords. Turklāt tas ir vairāk nekā investori naudu izvietojuši visā pārējā pasaulē kopā, kur neto ieplūdes rezultāts fondos bijis 840 miljardu eiro apmērā, ziņo The Wall Street Journal.

Piemēram, visā pagājušajā gadā kopā ASV fondos ieplūda par 800 miljardiem vairāk naudas, nekā noplūda. Pārējai pasaulei šī neto summa bija 1,2 triljonu ASV dolāru apmērā. Var spriest, ka šādi dati liecina par to, ka investori mēģina uzticēties tieši ASV ekonomikas atveseļošanās stāstam, kurš, iespējams, izskatās labāk nekā tas ir pārējais pasaulei.

Nekustamo īpašumu attīstītājs Pillar Capital, AS jūlijā uzsāka A klases biroju ēkas būvniecību Rīgā, Mihaila Tāla ielā, un šonedēļ ēkas pamatos tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm, tādējādi jauno biroju ēku simboliski nododot nākamajā būvniecības fāzē.

Ēkas būvniecība ir New Hanza teritorijas nākamais attīstības posms. Biroja ēkas attīstībā plānots ieguldīt vairāk kā 26 miljonus eiro, piesaistot ap 30 apakšuzņēmēju un celtniecības darbu veikšanai nodarbinot vismaz 150 cilvēku.

Pillar grupas speciālisti veltījuši īpašu uzmanību tam, lai biroju ēka būtu ne vien funkcionāli pārdomāta un mūsdienīga, bet arī atbilstu ilgtspējīgas celtnes principiem — to apliecinās BREEAM Excellent sertifikāts.

“Kapsulas iemūrēšana ir ne tikai biroja ēkas būvniecības sākums, tas ir viens no nākamajiem posmiem pilsētvides attīstībā nākamajām paaudzēm. Ar šīs biroju ēkas attīstību pilsēta iegūst vēl vienu mūsdienu ilgtspējas prasībām atbilstošu vietu. Mājsēde un pandēmija reiz beigsies, un cilvēki labprāt atgriezīsies birojos. Protams, tie vairs nekad nebūs tādi, kā pirms pandēmijas, jo prasības ir mainījušās, tomēr ērti, pārdomāti un kvalitatīvi biroji būs nepieciešami vienmēr. Ja New Hanza teritorija kādreiz ir tikusi uzskatīta par degradētu vidi, tad tagad šajā vietā notiek būtiska attīstība par privātiem līdzekļiem sakopjot teritoriju, izbūvējot inženierkomunikācijas, jaunas ielas, uzbūvēta kultūrvieta Hanzas Perons. Attīstot katru jaunu projektu, dzimst individuāli spēcīga, pamatīga un ar savu zīmolu — New Hanza — veidota vieta. Vietai kurai jau tagad ir un kurai būs arvien lielāka nozīme Rīgas teritorijā” uzsvēra Pillar Capital, AS izpilddirektors Edgars Miļūns.

Šā gada 11 mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 1,03 miljardi eiro jeb par 490,5 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Valsts kases publicētie dati.

Deficīta apmērs valsts budžetā, ņemot vērā valdības apstiprinātā atbalsta Covid-19 seku mazināšanai izmaksas, sasniedz 1,08 miljardus eiro, kamēr pašvaldību budžetā bijis 43,3 miljonu eiro pārpalikums, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad 11 mēnešos, salīdzinot ar 2020.gadu, palielinājās par 1,2 miljardiem eiro jeb 12% un veido 11,5 miljardus eiro, bet izdevumi pieauguši straujāk - par 1,7 miljardiem eiro jeb 16% - un sasniedza 12,5 miljardus eiro.

Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā janvārī-novembrī, ieskaitot vienotā nodokļu konta nesadalīto atlikumu 256,5 miljonu eiro apmērā, veido 9,1 miljardu eiro, kas bija par 888 miljoniem eiro jeb 10,9% vairāk nekā pērn 11 mēnešos.

Noslēgusies tradicionālā žurnāla Sporta Avīze 50 ekspertu aptauja, kurā jau 26. reizi tika noskaidrots gada labākais Latvijas sportā.

2021. gadā pirmās trīs vietas aizņēma Tokijas olimpisko spēļu veiksminieki, pārliecinošu uzvaru gūstot mūsu 3x3 basketbola zelta puišiem.

Sporta Avīzes aptaujā vienoti tiek balsots par vīriem, dāmām, individuālajām komandām, sporta spēļu komandām un nacionālajām izlasēm, bet starp 50 ekspertiem atrodami sporta politikas veidotāji, valsts augstākās amatpersonas, federāciju vadītāji, bijušās sporta zvaigznes, treneri, žurnālisti, Sporta Avīzes lasītāji, un šogad pirmoreiz savu viedokli izteica arī atbalstītāja Optibet darbinieki.

Eksperti bija gandrīz vienbalsīgi, mūsu olimpiskajiem čempioniem pirmo vietu atvēlot 47 no 50 anketām.

Pēc "lokdauna" beigām jeb pēc 15.novembra darbam klātienē plānots saglabāt līdzīgas prasības kā pašlaik, Ministru kabineta sēdē pauda veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) padomnieks Kaspars Bērziņš.

Viņš norādīja, ka tādējādi plānots maksimāli turpināt nodrošināt attālinātā darba iespējas, lietot sejas maskas un lieki nepulcēties.

Tāpat spēkā paliks prasība, ka no 15.novembra obligāti Covid-19 sertifikātam jābūt publiskā sektora darbiniekiem, valsts un sociālās aprūpes darbiniekiem, kā arī tiem, kuri ir tiešā saskarsmē ar klientiem, lielu cilvēku skaitu.

Savukārt no 15.decembra Covid-19 sertifikātiem jābūt visiem klātienē strādājošajiem.

Vienlaikus no jauna varētu pakāpeniski ieviest skrīninga programma ar paštestiem darba vietās, tostarp vakcinētām personām, sākot ar izglītības un publiskā sektora augsta riska jomās.

Pēc 15.novembra, beidzoties valstī noteiktajai "mājsēdei", iecerēts, ka aizvien spēkā paliks virkne ierobežojumu, tāpat kā pamatā visi pakalpojumi un pasākumi notiks tikai "zaļajā režīmā", pavēstīja K.Bērziņš.

Vācijā uz Lieldienām tiks ieviesta mājsēde no 1. līdz 5.aprīlim, lai apturētu straujo inficēšanoas ar jauno koronavīrusu, otrdien paziņoja kanclere Angela Merkele pēc sarunām ar federālo zemju premjerministriem.

Sarunās tika nolemts cīņā ar Covid-19 ieviestos ierobežojumus pagarināt līdz 18.aprīlim, kā arī noteikt stingrākus ierobežojumus aprīļa pirmajās piecās dienās.

Šo piecu dienu laikā būs slēgti gandrīz visi veikali, bet Lieldienu dievkalpojumi būs pārcelti uz tiešsaisti. Sestdien, 3.aprīlī, drīkstēs darboties tikai pārtikas veikali.

"Situācija ir nopietna. [Inficēšanās] gadījumu skaits pieaug eksponenciāli, un intensīvās aprūpes gultasvietas [slimnīcās] atkal aizpildās," sacīja Merkele, pēc 12 stundas ilgajām sarunām mēģinot attaisnot stingrākos ierobežojumus.

Sarunu dalībnieki vienojās "steidzami aicināt visus pilsoņus atturēties no nebūtiskiem ceļojumiem pa valsti un uz ārzemēm, arī gaidāmajās Lieldienu brīvdienās".

Viens no efektīvākajiem veidiem, kā jaunam uzņēmumam audzēt atpazīstamību, ir sadarbība ar influenceriem, jo izmērīt dārgu reklāmas kampaņu patieso atdevi ir ļoti sarežģīti.

To intervijā DB norāda viena no apakšveļas zīmola lovin’ dibinātājām Daina Novikova. Viņas un Baibas Šauriņas radītā uzņēmuma interneta veikals savas virtuālās durvis klientiem vaļā vēra pērnā gada martā – laikā, kad valstī bija izsludināts visaptverošs lokdauns jeb mājsēde. D. Novikova atzīst – sākt tirdzniecību brīdī, kad fiziski nevari satikties ar klientiem, jaunam uzņēmumam ir gana izaicinoši, taču nedrīkst aizmirst, ka internets mūsdienās ir spēcīgs instruments.

Fragments no intervijas

Kāpēc radās ideja par savu uzņēmumu, turklāt pandēmijas laikā, kas daudziem biznesiem bija gana izaicinošs?

Iepriekš mēs ar kolēģi Baibu kopā strādājām citā Latvijas apģērbu zīmolā, tā sagadījās, ka īsi pirms pandēmijas palikām bez darba, tāpēc bija skaidrs, ka nepieciešams kaut ko darīt. Diezgan ātri sapratām, ka darba tirgus vairs nav tik rožains un jaunu darbavietu atrast nemaz nav viegli, tāpēc sākām domāt par iespējām radīt savu uzņēmumu. Šī ideja jau kādu laiku bija sēdējusi mūsu galvās, taču līdz šim nebijām saņēmušās to īstenot, tāpēc nolēmām – tagad vai nekad! Principā mēs nonācām izvēles priekšā – sēdēt bez darba vai mēģināt. Mēs pamēģinājām!

Lai gan sabiedrībā plaši tiek diskutēts par strauju cenu pieaugumu dažādām preču grupām, hiperinflācija nav gaidāma.

Plānotais cenu kāpums būs 2% līdz 3% robežās, kas ir likumsakarīgi pēc pandēmijas perioda deflācijas. Turklāt, izteiktāks kāpums būs augstākās kvalitātes precēm, piemēram, pārtikas produktiem ar pievienoto vērtību – bioloģiskajiem un ekoloģiskajiem produktiem.

Milzīgs cenu kāpums nav gaidāms.

Visas ekspertu prognozes liecina, ka trekno gadu “uzrāviens” neatkārtoties. 2020. un 2021. gadā vērojama izteikta deflācija, ko radījusi pandēmija, un sabiedrība lielā mērā ir pieradusi pie šī cenu līmeņa, tomēr 2022. gadā gaidāma ekonomikas augšupeja, kas ietekmēs arī cenas. Eksperti lēš, ka, iespējams, piedzīvosim lielāko IKP izaugsmi pēckrīzes periodā.

Disbalanss finanšu tirgos nebūs un cenu pieaugums dažādām pārtikas precēm būs samērā mērens, robežās no 2% līdz 3,5%, tomēr patērētāji to, protams, izjutīs.

Pēdējo gadu laikā uzņēmums Pillar Contractor ir pastāvīgi attīstījies, un tuvākie gadi plānoti tikpat dinamiski, atklāj Jānis Lāčaunieks, Pillar Contractor izpilddirektors.

2024.gads iesācies uzņēmumam labvēlīgi, un esošais līgumu portfelis jau tagad ļauj teikt, ka šis gads būs kārtējais izaugsmes gads, teic J.Lāčaunieks. Viņš atzīmē, ka Pillar Contractor mērķis ir kļūt par Latvijas Top 10 lielāko būvniecības nozares uzņēmumu, izvērtējot iespējas arī konkurēt eksporta tirgos. Mērķi ir augsti, taču, ja viss notiks tā, kā iecerēts, mēs tos varētu sasniegt salīdzinoši drīz, domā J.Lāčaunieks. Ceram, ka topā mēs varētu iekļūt ap 2025. gadu, bet jaunu eksporta tirgu apgūšana būs mūsu nākamās piecgades izaicinājums, teic Pillar Contractor izpilddirektors.

Pēdējos gados izaicinājumu nav trūcis - pandēmija, karš, inflācija. Kas visbūtiskāk skāra Pillar Contractor?