Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā jūlija beigās ir izbeigusi izklaides un kultūras centra "Sapņu fabrika" tiesiskās aizsardzības procesu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Kā skaidro Sapņu fabrikas pārstāve Kristīne Neimane, tiesiskās aizsardzības plāna saskaņošanas termiņš bija beidzies un plāns netika saskaņots.

Tagad zvērināts tiesu izpildītājs Rolands Veinbergs 9.septembrī ir paredzējis pirmajā izsolē pārdot Sapņu fabrikai piederošo nekustamo īpašumu Lāčplēša ielā 101, Rīgā. Pirmās izsoles sākumcena ir 721 000 latu.

Kā norādīja Neimane, izsole tika nozīmēta, līdz ko tiesa izbeidza tiesiskās aizsardzības procesu. Tomēr viņa papildināja, ka Sapņu fabrikas īpašnieki par piedziņas atjaunošanu patlaban kontaktējas ar Rīgas domi, kuras interesēs piedziņa tiek veikta. Esot cerība piedziņu izbeigt, jo patlaban uzņēmumam notiek investīciju piesaiste.

Šodien izsolē ir pārdots nekustamais īpašums, kurā atrodas izklaides komplekss Sapņu fabrika, informēja tiesu izpildītāja Andra Spores birojā. Savukārt Sapņu fabrika izsoles likumību un rezultātus jau tuvākajā laikā apstrīdēs civilprocesa kārtībā.

Nosolīto cenu tiesu izpildītāji neatklāj, kā arī neatklāj, kas īpašumu ir iegādājies. Mēneša laikā izsoles uzvarētājam ir jānorēķinās par iegādāto objektu.

Sapņu fabrikas līdzīpašnieks Dainis Vītols acīja, ka izsolē piedalījās tikai viens solītājs - SIA Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra un Sapņu fabrika tika nosolīta par 600 500 latiem.

D. Vītols sacīja, ka jau tuvākajā laikā Sapņu fabrika civilprocesa kārtībā apstrīdēs notikušās izsoles likumību un rezultātus.

«Mūsuprāt, izsole ir nelikumīga vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, izsoles cena ir mākslīgi pazemināta, jo īpašumam bija divi vērtējumi. Viens, ko pasūtīja Rīgas domes nozīmēts tiesu izpildītājs, īpašuma vērtību noteica 824 000 latu apmērā. Otrs vērtējums, ko mūsu kreditora Latvijas Hipotēku un zemes bankas uzdevumā pasūtīja Spore, vērtību noteica 570 500 latu apmērā,» norādīja D. Vītols.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā ierosināta SIA Sapņu fabrika maksātnespējas procesa lieta, liecina informācija Maksātnespējas administrācijas mājaslapā.

Kā aģentūru LETA informēja tiesā, lieta ir ierosināta 11.jūlijā, savukārt sēde, kurā vērtēs uzņēmuma maksātnespēju, nozīmēta uz 24.jūliju. Ar pieteikumu tiesā vērsās Valsts ieņēmumu dienests.

Pagaidām maksātnespējas procesa administratora kandidāts ir Uldis Bērziņš.

Jau ziņots, ka Latgales priekšpilsētas tiesa pērn izbeidza Sapņu fabrikas tiesiskās aizsardzības procesu. Kā aģentūrai LETA toreiz paskaidroja Sapņu fabrikas pārstāve Kristīne Neimane, tiesiskās aizsardzības plāna saskaņošanas termiņš bija beidzies un plāns netika saskaņots.

Savukārt Rīgas apgabaltiesa pērn novembrī pilnībā noraidīja Sapņu fabrikas prasību pret Finanšu ministriju (FM) un VAS Valsts nekustamie īpašumi par nomas līgumu, ar kuru uzņēmumam iznomāts zemesgabals Rīgā, Lāčplēša ielā.

Privātmājas būvniecība «uz papīra» vienmēr izskatās lieliska ideja, taču realitātē mājas uzcelšana sagādā ne mazums raižu un problēmu. Nepārdomāti lēmumi, pieredzes trūkums un neiedziļināšanās procesa niansēs vēlāk var nesakrist ar gaidīto par sapņu mājas uzbūvēšanu un tās nodošanu ekspluatācijā. Tie ir tikai daži no riskiem, ar ko var saskarties ikviens, kas nolēmis sev uzbūvēt māju, stāsta Arco Real Estate valdes loceklis Aigars Šmits.

«Privātmājas būvniecības iecere visbiežāk sākas ar apbūves zemes meklēšanu konkrētā vietā. Kad prasībām atbilstošs zemes gabals atrasts, cilvēks izvērtē savu maksātspēju un secina, ka konkrētas zemes iegādei un sapņu mājas būvniecībai nepieciešams aizdevums bankā,» klasisku situāciju privātmāju būvniecības jomā raksturo Aigars Šmits.

Ja potenciālais hipotēkas ņēmējs atbilst kreditēšanas nosacījumiem un viņa ienākumu līmenis ir pietiekams, lai uzņemtos saistības, viņam mutiski tiek apstiprināta iespēja saņemt aizdevumu. Bet, lai to noformētu, klientam vispirms jāiegādājas zeme, uz kuras plānota dzīvojamās mājas celtniecība. Atsevišķos gadījumos banka zemes iegādei var piešķirt aizdevumu 50 % apmērā, taču tas pārsvarā notiek gadījumos, kad klients zemi pērk vietā, kur ir attīstīta infrastruktūra. Banka pirms aizdevuma piešķiršanas var noteikt mājas pamatu iebetonēšanu vai pat ēkas karkasa uzbūvēšanu un jumta seguma ieklāšanu. Šādas darbības kredītiestāde kvalificē kā pašfinansējumu. Pēc zemes iegādes ar arhitekta palīdzību jāsagatavo mājas projekts. Ņemot vērā, ka cilvēks būvē savu sapņu māju un pilnībā uzticas arhitektam, bieži vien mākslinieka idejas var apburt klienta prātu, kā rezultātā sapņu mājas skicēs tiek iekļauti sarežģīti būvniecības mezgli un neadekvāti liela platība. Būvējot savu sapņu māju, cilvēks biezi vien izvēlas dārgus būvniecības un apdares materiālus, kas ir viena no izplatītākajām problēmām un kas ievērojami kāpina būvniecības izmaksas. Pirms atkārtotas došanās uz banku tāpat jāsagatavo arī pilna būvniecības tāme mājas celtniecības pabeigšanai. Esošajos apstākļos kvalitatīvas mājas celtniecības izmaksas sasniedz 1000 – 1100 eiro par kvadrātmetru, norāda Arco Real Estate eksperts.

Izsolē trešdien pārdots izklaides un kultūras centrs Sapņu fabrika, informēja tās līdzīpašnieks Dainis Vītols.

Īpašumu iegādājusies SIA Hipotēku bankas nekustamā īpašuma aģentūra. Nekustamā īpašuma novērtējums ir 717 tūkstoši latu. Zemesgabala kopējā platība ir 5064 kvadrātmetri, un uz tā atrodas četras ēkas.

D. Vītols gan pauda neizpratni, kādēļ valstij piederošā kompānija piedalījusies izsolē, ja Sapņu fabrikas īpašnieki ir piedāvājuši savu risinājumu, kā atgūt naudu, iznomājot telpas muzejam, tomēr juridiski šķēršķi nepieļāva šādu iespēju.

D. Vītols norāda, ka izsoles rezultāti visdrīzāk tiks apstrīdēti. Uzņēmums jau ir iesniedzis sūdzību Ģenerālprokuratūrā par nelikumīgu rīcību, savukārt policijā izmeklē divus kriminālprocesus.

Pēc mēneša, 17.jūlijā, plānota nekustamā īpašuma, kurā atrodas izklaides komplekss "Sapņu fabrika", izsole.

Kā liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis, izsolē tiek piedāvāts objekts, kurā ietilpst 5064 kvadrātmetrus liels zemesgabals Lāčplēša ielā 101, kā arī četras ēkas. Izsoli rīko tiesu izpildītājs Andris Spore un sākumcena noteikta 570 500 latu apmērā, raksta laikraksts Bizness&Baltija.

Izsolē iegūtos līdzekļus plānots novirzīt Latvijas Hipotēku un zemes bankā izsniegtā kredīta dzēšanai.

Sapņu fabrikas līdzīpašnieks Dainis Vītols sarunā ar laikrakstu atzinis, ka vēl plānotas sarunas ar banku: «Ceram atrast kaut kādu risinājumu.»

Uzņēmējs skaidro, ka problēmas ar parādu atgriešanu saistītas ar vairākiem faktoriem, tostarp servitūtu, kas liedz Sapņu fabrikai izmantot 300 kvadrātmetrus kompleksa teritorijā. «Mums jau desmit gadus ir tiesvedība ar "Valsts nekustamajiem īpašumiem". Servitūts ir būtiski ierobežojis mūsu iespējas īstenot uzņēmējdarbību,» apgalvo Vītols.

Pērkot Latvijas mākslinieku darbus, stāvus bagāts neviens nav kļuvis. Ja kāds savus brīvos līdzekļus vēlas ieguldīt mākslas darbos, ir jāpievēršas starptautiskajiem ūdeņiem

Tā sarunā DB atzīst Latvijas azartspēļu biznesa smagsvars, fonda Mākslai vajag telpu valdes priekšsēdētājs un mākslas mecenāts Jānis Zuzāns, kurš tikko kā ir iegādājies Sapņu fabriku. Tuvākajos pāris gados šo ēku plānots pārveidot par laikmetīgās mākslas centru, kura kodolu veidos paša uzņēmēja ģimenes mākslas darbu kolekcija.

Fragments no intervijas:

Kā sākās jūsu apsēstība ar mākslas darbu kolekcionēšanu?

Tas sakņojas manā ģimenē. Manam tētim bija mākslas darbu kolekcija. Pirmo darbu ar mērķi veidot pašiem savu kolekciju mēs ar sievu Dinu iegādājāmies pagājušā gadsimta 90. gadu beigās. Rīgas komercbankā bija Induļa Zariņa izstāde, mēs nopirkām viņa darbu Mākslinieka darbnīcā un mērķtiecīgi sākām veidot savu kolekciju.

Balkons, lodžija vai terase – tos kā neatņemamu sastāvdaļu savam sapņu mājoklim ir norādījusi lielākā daļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neatkarīgi no dzīvesvietas. Taču tālāk DNB bankas veiktajā aptaujā iezīmējas nianses – Vidzemes un Zemgales iedzīvotājiem pie sapņu mājokļa būtisks ir dārzs, bet Latgalē un Kurzemē augstu tiek vērtēts mājoklis ar garāžu.

Kā vēlama sapņu mājokļa komponente tiek minēts arī ūdenstilpnes un meža vai parka tuvums.

Jautājot, kāda tipa mājoklī gribētu dzīvot, Zemgalē, Latgalē un Kurzemē pirmās divas izvēles ir privātmāja un dzīvoklis. Savukārt Vidzemē – privātmāja un viensēta.

Neatkarīgi no mājas tipa visos reģionos vairums cilvēku gribētu dzīvot divstāvu mājoklī. Visdedzīgākie divstāvu mājokļa piekritēji mīt Kurzemē, bet vienstāvu mājoklim visvairāk – katrs ceturtais – priekšroku dotu Zemgalē.

Visos reģionos aptaujātie Latvijas iedzīvotāji savam sapņu mājoklim visbiežāk vēlētos telpas 101 līdz 150 m2 platībā. Katrs piektais Latgales iedzīvotājs vēlētos vēl plašāku mājokli – 151 līdz 200 m2. Citos reģionos mājoklī ar šādu platību gribētu dzīvot aptuveni katrs ceturtais aptaujātais iedzīvotājs.

Dārzniecības foruma "Sapņu Dārzs" izveidotāja Linda Vorkule radījusi dārza dienasgrāmatu "Iestādi savus sapņus".

Dārza dienasgrāmatas tapšanā palīdzējuši "Sapņu Dārzs - dārznieku forums" grupas biedri, atļaujot publicēt attēlus no saviem dārziem, kā arī padaloties ar savām atziņām un ieteikumiem, veidojot dārza dienasgrāmatu personīgāku. Forumam ir vairāk nekā 35 tūkstoši dalībnieku un tieši iesūtīto foto attēlu apkopošana izrādījusies laikietilpīgākais plānotāja radīšanas posms, atklāj L.Vorkule.

Dienasgrāmatas "Iestādi savus sapņus" tapšana lielā mērā izdevusies, pateicoties paziņu atbalstam, pauž Linda Vorkule. "Maziem uzņēmējiem tieši tas visvairāk palīdz," viņa pauž. Pateicoties labai komunikācijai ar SIA "Jelgavas Tipogrāfiju" un kalendāru ražotāju SIA "BALTA eko", plānotāji tapuši vien četru nedēļu laikā.

Visu sapņu apmierināšanai mēnesī iedzīvotājiem nepieciešami vidēji 3378 eiro, liecina pētījumu aģentūras SKDS veiktās aptaujas dati.

Šogad jūlijā veiktajā aptaujā iedzīvotājiem tika lūgts vērtēt, cik viņiem vajadzētu pelnīt mēnesī, lai viņi varētu apmierināt visus savus sapņus. Šogad fiksētais rezultāts ir par 176 eiro zemāks nekā pērn, sasniedzot 3378 eiro.

Pagājušajā gadā, kad visu sapņu īstenošanai iedzīvotāji mēnesī vidēji vēlējās pelnīt 3554 eiro, tika sasniegts vēsturiski augstākais rādītājs. Pieticīgākās vēlmes viena mēneša ienākumiem iedzīvotāju vidū fiksētas 2000.gadā, kad visu sapņu piepildīšanai mēnesī bija nepieciešami vidēji 1164 eiro.

Turpmāk nepieciešamās summas apjoms kāpa, 2008.gadā sasniedzot 2434 eiro, tomēr līdz ar ekonomiskās krīzes iestāšanos sarukusi arī sapņu piepildīšanai vajadzīgā summa mēnesī, 2012.gadā sasniedzot 1930 eiro.

Plānotās izmaiņas nobremzēs lētākas zaļās enerģijas un energoneatkarības projektu īstenošanu Latvijā vēl vismaz par pusotru gadu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir sagatavojusi grozījumu priekšlikumus “Sistēmas pieslēguma noteikumiem elektroenerģijas ražotājiem”.

Konsultāciju dokuments ir tapis, balstoties uz šī gada jūlijā pieņemtajiem grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā un bez plašām konsultācijām ar nozares ekspertiem un uzņēmumiem. Tas paredz visiem enerģētikas projektiem ieviest jaunu maksājumu par sistēmas jaudas rezervēšanu.

Piemēram, projektiem, kuru jauda ir vismaz 50 MW, būs jārēķinās ar papildu 2,5 miljonu eiro izmaksām, bet 100 MW – ar 5 miljonu eiro papildu izmaksām. Neviens no Latvijas atjaunojamās enerģijas projektiem ar šādām pēkšņām papildu izmaksām nav rēķinājies, un tas visdrīzāk nozīmēs šo iesākto projektu apturēšanu. Pie tam, projektu attīstītāji riskē zaudēt iemaksāto rezervēšanas maksu, ja noteiktajā termiņā projekts netiek realizēts.

Uz jautājumu, cik lieliem cilvēkam ienākumiem jābūt, lai varētu normāli dzīvot, vidējā iedzīvotāju nosauktā summa ir aptuveni 665 lati mēnesī, kas ir par 72 latiem vairāk nekā pagājušā gada jūlijā, liecina jaunākā DNB Latvijas barometra pētījuma dati. Tikmēr sapņu piepildījumam vidējam latvietim nepieciešami 1 472 lati mēnesī.

Tiesa gan, pētnieki norāda, ka vasarā iedzīvotāji šai ziņā ir nedaudz pieticīgāki, jo apkures sezonas problēmas nav aktuālas. Tostarp gandrīz puse jeb 47% aptaujāto norādījuši, ka viņiem pietiktu ar summu līdz 500 latiem, bet tikai nedaudz mazāk – 43% - saukuši naudas summas robežās no 501 līdz 1000 latiem. To, ka normālai dzīvei vajadzētu saņemt algu, kas lielāka par 1000 latiem, minējuši vien 9% aptaujāto.

Savukārt, norādot, cik lieli ienākumi respondentiem būtu nepieciešami, lai varētu īstenot visus savus sapņus, gandrīz puse jeb 49% aptaujāto minējuši summu līdz 1000 latiem mēnesī, 27% šim nolūkam būtu nepieciešami ienākumi 1001-2000 latu robežās, bet vairāk nekā 2000 latu sapņu piepildījumam nepieciešams 19% aptaujāto.

Iespēja droši iegādāties mazlietotu vai jaunu auto no Vācijas, iemaksājot tikai 20%

Ja esat nobriedis mazlietota vai jauna auto iegādei, taču tā meklējumiem Latvijā nav laika un rezultātu, iespējams, esat viens no tiem, kam savus plānus nākas atlikt neatbilstošā piedāvājuma dēļ - ja ir modelis, nav vēlamās krāsas vai komplektācijas, vai visi papildinājumi jāgaida vairākus mēnešus. Saprotot, ka Latvijas auto tirgus piedāvājums Jūsu vēlmes neapmierina, varbūt esat apsvēris iespēju doties savam sapņu auto uz Vāciju vai citu Eiropas valsti pakaļ pats, taču, iespējams, labā nodoma īstenošanu kavē laika vai brīvu līdzekļu trūkums.

www.baltie.lv

2019. gads tuvojas izskaņai, un šajā laikā parasti atskatāmies uz paveikto, sasniegto, un iezīmējam jaunā gada aprises. Nekustamo īpašumu uzņēmums "Latio" apkopojis būtiskākās šā gada norises Latvijas nekustamā īpašuma tirgū un ielūkojies, kas sagaidāms nākamgad. Lai palīdzētu Ziemassvētku vecītim sarūpēt dāvanas, "Latio" nāca talkā un dāvanu maisam pievienoja savu artavu, jo par aizejošā gada norisēm ir nopelnītas gan dāvanas, gan arī žagari.

2019. gadā bijuši īpaši atzīmējami notikumi gan nekustamā īpašuma (NĪ) nozarē, gan arī politikā, kas to veido.

Šis gads atnesa ierobežojumus darījumos ar skaidru naudu. Kopš 2019. gada 1. maija nodokļu maksātāji, tajā skaitā – fiziskas personas, kuras neveic saimniecisko darbību, vairs nedrīkstēja veikt atsavināšanas darījumus ar nekustamo īpašumu skaidrā naudā neatkarīgi no darījuma summas. Likuma "Par nodokļiem un nodevām" pārejas noteikumi paredz, ka uz tādiem nekustamo īpašumu atsavināšanas darījumiem, kuri noslēgti pirms 2019. gada 1. maija un kuru darbība turpinās pēc šā datuma, un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta skaidras naudas norēķinu veidā, aizliegums norēķināties skaidrā naudā būs spēkā no 2020. gada 1. janvāra.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Vērienīgās metanola rūpnīcas Paldisku pievārtē idejas autors pērn sodīts par finanšu krāpniecību, bet tagad savu biznesa partneri bijušo Igaunijas reģionālo lietu ministru Toivo Asmeru apsūdzējis izspiešanā, vēsta laikraksts "Postimees", norādot, ka projekts var izrādīties sapņu pils.

Šā gada janvārī somu uzņēmējs Juha Mikonens policijā paziņojis, ka ir bezdarbnieks.

Pavasarī Mikonens un Asmers paziņoja par plāniem Paldiskos būvēt miljardu eiro vērtu metanola rūpnīcu. Tolaik tika ziņots, ka viens no lielākajiem ārvalstu investīciju projektiem Igaunijā gatavots vairākus gadus. Abi uzņēmēji pārstāvēja Šveices grupu "Larkwater", kurai, kā stāstīja Mikonens, esot astoņi biroji visā pasaulē un apgrozījums sasniedzot desmit miljardus eiro gadā.

Tomēr pusgadu vēlāk vērienīgais projekts sāk izskatīties pēc sapņu pils, norāda "Postimees".

"Eesti Ekspress" noskaidrojis, ka "Larkwater" ir Mikonenam piederoša kompānija, kurā strādā viens cilvēks, savukārt Igaunijas valsts iestādes sākušas interesēties, vai projekts nav naudas atmazgāšanas mēģinājums.

Īre ar izpirkuma tiesībām kā nekustamo īpašumu iegādes/pārdošanas veids Latvijā uzplauka krīzes gados. Tagad tās popularitāte ir mazinājusies, tomēr neliels pieprasījums pēc šādiem darījumiem saglabāsies arī nākotnē, biznesa portālam db.lv prognozēja nekustamo īpašumu jomas eksperti.

«Īre ar izpirkumu ir īre ar iespēju nākotnē noteiktā termiņā īpašumu nopirkt. Bieži vien šis darījuma veids tiek jaukts ar pirkumu uz nomaksu. Galvenā atšķirība ir tā, ka pirkums uz nomaksu ir darījums, kurā īpašumtiesības tiek reģistrētas uzreiz uz jauno īpašnieku, bet kopējā samaksa par īpašumu tiek veikta iepriekš atrunātajā termiņā.

Īres ar izpirkuma tiesībām gadījumā puses slēdz īres līgumu, kurā vienojas par mēneša īres maksu, kas parasti ir augstāka nekā tirgū esošās, un vienojas, ka veiktās īres maksas tiks iekļautas pirkuma cenā. Tāpat tiek fiksēts termiņš, kurā īpašums tiks nopirkts, kā arī pārdošanas cena. Mēdz būt arī priekšapmaksa, kas parasti ir robežās starp 10 – 20% no īpašuma cenas,» skaidroja ARCO REAL ESTATE valdes locekle, pārdošanas nodaļas vadītāja Ieva Jansone.

Ministru kabinets otrdien lēma pārdalīt Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējumu 499 miljonu eiro apmērā, to novirzot Covid-19 pandēmijas radītās krīzes seku likvidēšanai.

Finanšu ministrija piedāvāja valdībai lemt par Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda un Kohēzijas fonda finansējuma novirzīšanu Covid-19 krīzes seku mazināšanai veselības, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jomā. Pārdalītie līdzekļi piešķirti darbam pie ekonomikas atveseļošanas pasākumiem - ātri ieviešamiem projektiem, kas tiks īstenoti 2020.gada otrajā pusē un 2021.gadā.

No pārdalītajiem 499 miljoniem eiro vairāk nekā puse jeb 283 miljoni eiro novirzīti transporta jomas projektiem.

Saistībā ar Satiksmes ministrijas lēmumu pārtraukt 346,64 miljonus eiro vērto dzelzceļa elektrifikācijas projektu, valdība lēma pārdalīt projektam paredzētos līdzekļus citiem transporta nozares projektiem.

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas iesniegtos priekšlikumus Eiropas Savienības (ES) fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” grozījumiem, paredzot finansējuma pārdales COVID-19 krīzes seku mazināšanai veselības, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jomā.

“Eiropas Komisijas lēmums ir pozitīvs starta signāls nekavējoties ieguldīt ES fondu līdzekļus krīzes seku mazināšanai, pēc iespējas efektīvāk stiprinot Latvijas ekonomiku pēckrīzes periodā. Gandrīz 386 miljoni eiro ES fondu finansējuma tiks novirzīti infrastruktūras attīstībai, veselības sistēmas uzlabošanai, uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam un darbinieku pārkvalificēšanās iespējām”, skaidro finanšu ministrs Jānis Reirs.

EK apstiprināšanai tikai iesniegti grozījumi, kas atbilstoši valdības pieņemtajiem lēmumiem paredzēja atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai gandrīz 500 miljonu eiro apmērā. EK apstiprinātie grozījumi paredz 386 miljonus eiro ES fondu finansējuma novirzīt darbam pie ekonomikas atveseļošanas pasākumiem – ātri ieviešamiem projektiem.

Šis biznesā bijis izaicinājumiem bagātākais gads, sešu gadu jubilejas un jaunās kolekcijas prezentācijas priekšvakarā atzīst Soulstones zīmola radītāja Agnese Zeltiņa

Taču viņa nesūdzas, tā vietā meklējot aizvien jaunus risinājumus. Nākamo gadu plānots veltīt, lai uzlabotu savu darbu digitālajā platformā, kā arī piedāvātu jaunus produktus, neaprobežojoties tikai ar rotām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 31. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Kā populāra aktrise nonāca līdz idejai par savu rotu kolekciju?

Gluži tāpat, kā populāra aktrise 2011. gadā nonāca līdz lēmumam aizbraukt no Latvijas mācīties itāļu valodu. Ja runājam par visu pēc kārtas, jāsāk ar to, ka jau 2008., 2009. gadā kritiski izpaudās valsts krīzes laiks. Proti, iepriekš noslēgtie līgumi tika atcelti, jauni netika parakstīti. Darba kļuva arvien mazāk. Tikko biju atgriezusies no ASV pēc pasaules prezentācijas filmai Es gribu tavu meiču!.

Pēdējā laikā novērojam intereses pieaugumu tieši privāto automašīnu segmentā – ja iepriekš pārliecinošs līderis bija komercklients, tad tagad arvien lielāka interese par jaunu automašīnu iegādi ir privātpersonām, biznesa portālam db.lv stāsta auto tirgotāja Moller Auto (pārstāv Volkswagen un Audi) valdes loceklis Gundars Ruža. Volkswagen flagmanis Touareg šonedēļ uzsācis savu Baltijas tūri, mērķējot uz klientiem, kuri alkst pēc droša un jaudīga pārvietošanās līdzekļa, kas vienlaikus kalpo arī kā statusa apliecinājums.

Volkswagen pārstāve Aleksandra Kostjukoviča stāsta, ka saskaņā ar tirgus datiem SUV ir šā brīža pieprasītākais auto segments gan Latvijā, gan arī citās Baltijas valstīs. 2018. gada pirmajā pusgadā 44,5% no visām jaunajām reģistrētajām pasažieru automašīnām ir SUV segmenta auto. Otrā populārākā izvēle ir hečbeki (23%).

Sekojot līdzi šīm tirgus tendencēm, šogad Volkswagen fokusējas uz attīstību apvidus automobiļu segmentā. 2018. gads iesākās ar jauna pilsētas krosovera T-Roc nonākšanu tirgū strauju izaugsmi piedzīvojošajā A0 segmentā. Drīzumā tirgū būs pieejams Touareg. Līdz 2018. gada beigām tiks prezentēts arī SUV saimes mazākais modelis, kas klientiem Baltijas valstīs būs pieejams no 2019. gada sākuma. Tādējādi līdz 2018. gada beigām tiks piedāvāts visu laiku plašākais Volkswagen SUV produktu portfelis ar kopumā pieciem dažādiem automobiļiem.

Darba sludinājumos turpmāk būs jānorāda arī attiecīgā amata darba algas amplitūda; viedokļi par šādu kārtību dalās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Personāla atlases un konsultāciju uzņēmuma DarbaGuru vadītāja Inga Daliba piekrīt, ka darba sludinājumos jānorāda atalgojums vai vismaz tā robežas, kas atkarīgas no kandidāta iepriekšējās pieredzes, prasmēm, kompetencēm. «Sludinājums pēc būtības jāuztver kā reklāma, kur kandidāts ir pircēja lomā, bet darba devējs ir pārdevējs, kura uzdevums ir pietiekami korekti, aizraujoši, uzmanību piesaistoši izstāstīt stāstu – ko šobrīd meklē un kāpēc vajadzētu nākt šajā uzņēmumā strādāt. Skatoties uz nākotnes prognozēm par darbaspēka pieejamību Latvijā un Eiropā, cīņa par labiem kandidātiem kļūs arvien saspringtāka. Darba devēja gatavība atklātai un caurspīdīgai sarunai būs kritiski svarīga. Nozīmīgs aspekts darbinieku piesaistē būs ne tikai uzņēmuma zīmolam, bet arī tā vadītāja un personāla speciālista personīgajam zīmolam,» viņa spriež. Algas norādīšana sludinājumos ir atklātas un uzticamības pilnas komunikācijas sastāvdaļa, pauž I. Daliba. Tāpat tiks ietaupīti resursi – netiks tērēts nedz darba devēja, nedz kandidāta laiks un nauda neproduktīvām tikšanās reizēm, kurās finālā tiek noskaidrots, ka kandidāts nav gatavs strādāt par tādu atalgojumu, kādu uzņēmums nosauc.

Operas trešā kārta varētu tapt varbūt uz Latvijas 110 gadu jubileju. Tas būtu reāli, saka Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR). Viņš atzīst, ka ir vēl daudz sapņu par Rīgu, un Latvijā jāatrod nafta vai gāze, lai būtu daudz naudas un visiem pietiktu, pirmdien raksta laikraksts Diena.

«Mums ir daudz sapņu par Rīgu. Gribam skaistu koncertzāli, Laikmetīgās mākslas muzeju, savest kārtībā Daugavas stadionu un, bez šaubām, lai Daugava izskatās skaista. Ir tehniskais projekts, ko pēc Rīgas domes pasūtījuma izstrādāja arhitekts Mario Bota. Tas paredz arī pazemes autostāvvietu piecos stāvos. Jāatrod Latvijā nafta vai gāze, lai būtu daudz naudas un visiem pietiktu. Uz Latvijas simtgadi, visticamāk, taps koncertzāle, Laikmetīgās mākslas muzejs, VEF Kultūras pils varētu tikt rekonstruēta, pabeigsim Valsts mākslas muzeju. Operas trešā kārta varētu tapt varbūt uz Latvijas 110 gadu jubileju. Tas būtu reāli,» Dienai atzīst A.Ameriks.

Auto asociācijas eksperti DB izdotajam Auto žurnālam atzīst, ka autovadītājus ir nepieciešams uzraudzīt. Paši viņi nav disciplinēti, turklāt Latvijas autoparks jau tā ir vecs un bīstams un pārmērīga ātruma režīmā tas kļūst vēl bīstamāks. Līdz ar to fotoradari ir labs veids, kā uzraudzīt satiksmi.

(Žurnāls Auto nopērkams: https://www.dbhub.lv/auto-2018 )

Šobrīd izteikti ir novērojams, ka transportlīdzekļu vadītāji, tuvojoties fotoradaram, piebremzē, taču uzreiz aiz tā atkal palielina ātrumu. Lai mazinātu šādu tendenci, paredzēts ieviest jauninājumu, mērot konkrētās automašīnas vidējo braukšanas ātrumu starp diviem fotoradariem – gan pirmais, gan otrais radars fiksē brīdi, kad transportlīdzeklis pabrauc tam garām, un, ņemot vērā attālumu starp šiem radariem, tiek aprēķināts vidējais ātrums, ar kādu tas ir pārvietojies šajā maršrutā.

CSDD pārstāve pieļauj, ka, visticamāk, pirmās šāda veida ierīces Latvijā būs jau pieejamas šogad – patlaban norit starpinstitūciju tehniskās sarunas, kurās tiek lemts, kas šīs iekārtas uzstādīs, par kādiem līdzekļiem tās tiks finansētas, kā arī apsvērti citi tehniski jautājumi.