Lauksaimniecība

Atsāks kompensēt zaudējumus par īpaši aizsargājamo dzīvnieku nodarītajiem postījumiem

Dienas Bizness, 10.09.2015

Jaunākais izdevums

Zemes īpašnieki atkal varēs saņemt kompensācijas par īpaši aizsargājamo nemedījamo un migrējošo sugu dzīvnieku izdarītajiem postījumiem. To paredz Saeimā ceturtdien, 10.septembrī, konceptuāli atbalstītie grozījumi Sugu un biotopu aizsardzības likumā. Deputāti šodien šo likumprojektu atzina par steidzamu, informē Saeimas Preses dienests.

Saskaņā ar spēkā esošo likumu šāda iespēja lauksaimniekiem tika liegta no 2009. līdz 2014.gadam. Taču pērnā gada martā Satversmes tiesa šādu normu atzina par neatbilstošu, norādot, ka tā noteic pamattiesību nesamērīgu ierobežojumu.

Grozījumi arī paredz, ka zemes īpašnieki vai lietotāji kompensāciju turpmāk varēs saņemt, ja pirms tam būs veiktas nepieciešamās aizsardzības prasības. Tās minimālā līmenī būs jānosaka valdībai. Pie šādām prasībām pieskaitīs tādus pasākumus kā, piemēram, potenciāli apdraudošās teritorijas norobežošana ar žogiem, ganāmpulku apsargāšana vai putnu atbaidīšana.

Līdz ar izmaiņām paredzēts mainīt likuma normu par izbāžņu izgatavošanu, to attiecinot tikai uz īpaši aizsargājamu sugu dzīvniekiem. Grozījumos norādīts, ka šādu dzīvnieku izbāžņus drīkstēs izgatavot tikai no likumīgā ceļā iegūtiem medījamiem vai nemedījamiem dzīvniekiem vai likumīgā ceļā iegūtām zivīm. Patlaban likums noteic, ka jebkurš beigts īpaši aizsargājamas sugas zīdītājs vai putns ir valsts īpašums un tas jānodod Dabas muzejam.

Lai grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie vēl jāizskata otrajā lasījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Bijušās Rīgas cirka ēkas īpašnieces panāk kompensāciju vairāk nekā miljona eiro apmērā

LETA, 31.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā rajona tiesa trešdien apmierinājusi bijušo Rīgas cirka ēkas īpašnieču Sarmītes Bīviņas un Birutas Kreiles prasību pret Kultūras ministriju (KM) par 1 015 549 eiro lielas kompensācijas izmaksu saistībā ar ēkas nacionalizāciju, aģentūra LETA uzzināja tiesā.

Lietā bija strīds par namīpašuma kompensācijas vērtības noteikšanas brīdi. Tiesa atzina, ka namīpašuma kompensācijas vērtība pārrēķināma pašreizējās cenās kā vērtības noteikšanas brīdi paredzot Ministru kabineta rīkojuma par kompensācijas izmaksu pieņemšanas brīdi, proti 2017.gada 9.augustu, nevis 1995.gada 4.novembri.

Spriedumā secināts, ka 1995.gada 4.novembris kā namīpašuma kompensācijas vērtības noteikšanas atskaites punkts nav pamatots, jo tad vēl nebija zināms konkrēts valsts nozīmes kultūras objekta Rīgas cirks sastāvs, kā arī tajā laikā vēl netika lemts par kompensācijas izmaksāšanu.

Līdz ar to kompensācijas vērtība pārrēķināma, ņemot vērā zelta cenu un ASV dolāra kursu 2017.gadā, nevis 1995.gadā, skaidroja tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rīgas cirka ēkas bijušajām īpašniecēm izmaksās teju 300 tūkstošu eiro kompensāciju

LETA, 08.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas cirka ēkas Merķeļa ielā 4 bijušajām īpašniecēm Sarmītei Bīviņai un Birutai Kreilei izmaksās 297 765 eiro kompensāciju no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, aģentūrai LETA sacīja Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule.

Viņa skaidroja, ka saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas 2015.gada 24.novembra spriedumu valstij KM personā tika atzītas īpašuma tiesības uz Rīgas cirka ēku, taču īpašnieka mantiniekiem jāizmaksā kompensācija par kuras apmēru šodien lēma valdība.

KM aprēķinājusi kompensāciju par Rīgas cirka ēku 297 765 eiro apmērā, ko Ministru kabinets (MK) lēmis piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

«Kompensācijas apmērs rēķināts pēc pastāvošās tiesu prakses - tas jāaprēķina, pamatojoties uz nekustamā īpašuma vērtību datumā, kad zaudētas īpašumtiesības. Attiecīgi, aprēķinot kompensācijas apjomu, KM vadījās pēc apsvēruma, ka īpašumtiesības bijušie īpašnieki zaudēja uz likuma pamata, ko atzinusi gan Apgabaltiesa, gan Augstākā tiesa savā spriedumā - brīdī, kad 1995.gada oktobrī tika pieņemts likums «Par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektiem un nacionālajām sporta bāzēm» , kas stājās spēkā 1995.gada 4.novembrī. Savukārt likumā «Par zemes reformu Latvijas pilsētās» Rīgas cirks norādīts kā viens no valsts nozīmes kultūras objektiem, uz kuru attiecīgi nebija atjaunojamas īpašumtiesības. Līdz ar to 1995.gada 4.novembris arī ir datums, ar kuru bijušie īpašnieki zaudēja īpašumtiesības un kompensācija aprēķināma atbilstoši šim datumam,» skaidroja KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Novembrī pieaug privatizācijas sertifikātu cena; īpašuma kompensācijas sertifikātu cena sarūk

LETA, 23.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad novembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi palielinājusies privatizācijas sertifikātu cena, savukārt īpašuma kompensācijas sertifikātu cena sarukusi, liecina Ekonomikas ministrijas apkopotā informācija.

Privatizācijas sertifikātu vidējā cena 2016.gada novembrī bija 29,07 eiro, kas ir par 1,43 eiro vairāk nekā oktobrī, bet īpašuma kompensācijas sertifikāti maksāja 28,67 eiro, kas ir par 2,24 eiro mazāk.

Kopumā novembrī darījumi notika ar 1870 privatizācijas sertifikātu, kas ir par 48% mazāk nekā mēnesi iepriekš, un 580 īpašuma kompensācijas sertifikātu, kas ir pieaugums 8,4 reizes.

Pēc ministrijas datiem, kapitālsabiedrību starpā novembrī veikti darījumi ar 500 tūkstošiem privatizācijas sertifikāriem par vidējo cenu 27,44 eiro, savukārt darījumi ar īpašuma kompensācijas sertifikātiem kapitālsabiedrību starpā pagājušajā mēnesī nav veikti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāpēc medikamenti, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā ir tik dārgi? Kā samazināt mājsaimniecību izdevumus par zālēm? Šie jautājumi arvien biežāk parādās masu mediju un sabiedrības uzmanības centrā un, cerams, būs vieni no pirmajiem, ko risinās jaunā valdība.

Starptautisko Inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) paziņojumu, ka «salīdzinot 50 medikamentu cenas» lieltirgotāju un aptieku zāļu cenu piecenojumi Latvijā gandrīz visos gadījumos ir augstāki nekā Igaunijā un Lietuvā varam uztvert kā nepārprotamu neuzticības izteikšanu valsts zāļu cenu veidošanas politikai.

Tomēr situācijā, kad, meklējam atbildi uz jautājumu, kāpēc medikamenti ir tik dārgi, gan nebūtu jāaizmirst, ka tas savā ziņā ir arī pašu ražotāju «nopelns». Tieši ražotāja noteiktā medikamenta realizācijas cena, ir bāzes lielums, kas apaugot ar piecenojumiem veido gala cenu aptiekā.

Skaidri zinu, ka ir daudz darba konkurences veicināšanā zāļu tirdzniecībā, un iespējas samazināt zāļu cenas ir gan atsevišķām aptiekām, gan zāļu vairumtirgotājiem, tomēr vairumtirgotāju un mazumtirgotāju peļņas samērīgumu, nosakot zāļu cenu piemaksas katrā to pārdošanas posmā, stingri regulē Ministru kabineta «Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem».

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Pašvaldības policijas kārtībniekiem ievērojami palielina uzturdevas kompensācijas - no 71 līdz 170 eiro

Lelde Petrāne, 18.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības policijas 2017.gada budžets, salīdzinot ar pagājušo gadu, palielināts par aptuveni vienu miljonu eiro, kas dod iespēju policistiem palielināt uzturdevas kompensācijas. Rūpējoties par jaunajiem darbiniekiem un cerot samazināt policistu iztrūkumu, vislielākais uzturdevas kompensāciju pieaugums 98,86 eiro apmērā būs kārtībniekiem, informēja Toms Sadovskis, Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis.

Ņemot vērā, ka Rīgas pašvaldības policijas (RPP) budžets 2017.gadā ir palielināts par aptuveni vienu miljonu eiro, un pamatojoties uz Rīgas domes lēmumu, RPP priekšnieks Juris Lūkass izdevis rīkojumu, kas paredz, ka no 2017.gada 1.janvāra RPP pamatfunkciju veicējiem tiek palielinātas uzturdevas kompensācijas. Līdz ar to no 1.februāra, kad tiks saņemtas algas par janvāri, ikmēneša ienākumu pieaugums RPP kārtībniekiem sasniegs pat 18%.

Uzturdevas kompensācijas iepriekš visiem RPP atestētajiem darbiniekiem bija 71,14 eiro, bet tagad kārtībniekiem un kārtībniekiem – glābējiem, tās būs 170 eiro. Nedaudz mazāks pieaugums būs inspektoriem, inspektoriem – glābējiem un vecākajiem inspektoriem, kuriem uzturdevas kompensācijas turpmāk būs 150 eiro, bet vismazākais pieaugums būs galvenajiem inspektoriem un galvenajiem speciālistiem, kuri turpmāk saņems 100 eiro lielas uzturdevas kompensācijas. Pārējiem RPP darbiniekiem uzturdevas kompensācijas paliks nemainīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saeima: Daļai lauksaimnieku plūdu dēļ pavasarī var nebūt finanšu resursu, ko ieguldīt ražošanā

LETA, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības piešķirtā atbalsta summa par plūdu postījumiem zemniekiem palīdzēs izdzīvot līdz pavasarim, un tad daļai Latvijas lauksaimnieku var nebūt finanšu resursu, ko ieguldīt ražošanā, aģentūrai LETA sacīja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

«Zaudējumus vai neiegūto peļņu kompensēt nevar, bet lauksaimniecība ir ilglaicīgs bizness. Svarīgi, lai šīs kompensācijas palīdzētu vismaz samaksāt tos parādus, kas šobrīd ir jāsamaksā, un izdzīvot līdz pavasarim. Uz pavasari mēs ceram, ka gan valdība, gan bankas, gan finanšu sektors kopumā izdomās labākus instrumentus nākamās sezonas finansēšanai. Lai nākamajā sezonā būtu raža, ir nepieciešami ieguldījumi, un daudziem lauksaimniekiem nebūs to resursu, ko pavasarī ieguldīt sēklās, mēslojumā, augu aizsardzībā un degvielas iegādē, lai varētu turpināt ražošanu. Ar kompensācijām varēs izdzīvot līdz pavasarim,» sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa arī atzina, ka Latvijas lauksaimnieki joprojām cer, ka Latvijai izdosies saņemt Eiropas Savienības (ES) atbalstu par plūdu nodarītajiem postījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākie plūdu kompensāciju saņēmēji – Latgales ražotāji – norāda: valsts subsīdijas tikai daļēji ļauj segt plūdu nodarīto skādi

Tomēr daļa zemnieku palikuši bez kompensācijām, jo savus iesniegumus atsauca un mēģināja laukus nokult. Cita daļa zemnieku pieteikumus kompensācijām vispār neiesniedza, jo uzskatīja, ka visi lauki nav zem ūdens. Jāatgādina, ka LTV raidījums De Facto ziņoja – radušās aizdomas, ka daļa Latgales zemnieku rīkojušies negodprātīgi, saņemot valsts kompensācijas par plūdos bojāgājušām platībām, lai gan laukus bijis iespējams nokult.

Lielākais valsts kompensācijas apjoms par plūdos bojāgājušajām platībām izmaksāts augkopības uzņēmumam z/s Kotiņi, liecina Lauku atbalsta dienesta (LAD) mājaslapā publiskotais kompensāciju saņēmēju saraksts. Viļakas novada z/s Kotiņi izmaksāti 268 tūkstoši eiro. «Tik smagi nekad nav bijis kā šogad. Mūsu saimniecība ir sēklkopības saimniecība un izmaksas ir no 600 līdz 1200 eiro/ha. Kompensācijās saņēmām 15–30% no tā, kas ir zaudēts,» stāsta Kotiņu saimnieks Aldis Ločmelis. Viņa saimniecībā nav izdevies nokult aptuveni 40% no sējplatībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eiropas lidsabiedrību pasažieriem neizmaksāto kompensāciju apjoms varētu būt ap 5-7 miljardiem eiro

LETA, 22.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas lidsabiedrību pasažieriem neizmaksāto kompensāciju apjoms varētu būt ap 5-7 miljardiem eiro, intervijā aģentūrai LETA norādīja Lietuvas uzņēmuma, kas nodarbojas ar aviopasažieru tiesību aizstāvību, Skycop izpilddirektors Marjus Stonkus.

Viņš atzīmēja, ka caur Eiropu ik gadu lido 900 miljoni cilvēku, taču tikai aptuveni 1% no viņiem ir tiesīgi uz kompensācijām atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai Nr. 261/2004, kas paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgstošu kavēšanos noteiktajam. «Pārvēršot to naudas izteiksmē, skaitļi ir iespaidīgi. Vidējā kompensācija ir 400 eiro, tātad ik gadu tas 3,6 miljardu eiro tirgus. Turklāt kompensācijas var pieprasīt arī par iepriekšējos gados nenotikušiem, kavētiem lidojumiem, attiecīgi kompensāciju tirgus ir krietni lielāks. Protams, to nevar noteikt precīzi, taču, aptuvenais neizmaksāto kompensāciju apjoms šobrīd varētu būt 5-7 miljardi eiro. Līdz ar to skaidrs, kāpēc aviokompānijas vilcinās maksāt kompensācijas, runa ir par ļoti lieliem naudas apjomiem,» sacīja Stonkus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vienus no lielākajiem pacientu izdevumiem par veselības aprūpes pakalpojumiem veido tieši maksa par zālēm

Lai spriestu, kā zāles padarīt pieejamākas pacientiem, DB uz apaļā galda diskusiju Kā veidojas cenas zālēm aicina farmācijas jomas pārstāvjus. Diskusijā piedalās Veselības ministrijas Farmācijas departamenta direktore Inese Kaupere, Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, Farma Balt aptieka valdes priekšsēdētājs Ilgvars Ķipēns, Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas valdes loceklis Imants Sinka, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene.

Starptautiskās organizācijas Health Action International 2014. gada pētījuma, kurā analizētas dažādu zāļu cenas astoņās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā, secinājums ir gana skarbs – Latvijā ģimene maksā desmit reizes dārgāk par ārstēšanu ar oriģinālām amoksicilīna zālem nekā ģimene Francijā un 20 reizes dārgāk nekā ģimene Vācijā. Mājsaimniecība Latvijā no saviem ikmēneša ienākumiem par medikamentiem tērē vairāk nekā mājsaimniecības citās ES valstīs. Kā jūs komentētu pētījuma secinājumus?

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

LAD četrām saimniecībām prasa atmaksāt 37,3 tūkstošus eiro nepamatoti saņemtās kompensācijas par plūdu zaudējumiem

LETA, 05.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauku atbalsta dienests (LAD) četrām saimniecībām prasa atmaksāt kopumā 37 300 eiro nepamatoti saņemtās kompensācijas par plūdiem, aģentūra LETA uzzināja LAD.

LAD informēja, ka dienests izlases veidā veica atkārtotas kontroles, lai pārbaudītu, vai pieteiktās platības, kas cieta plūdos un lietavās 2017.gadā augustā un septembrī, ir bijušas atbilstošas kompensācijas saņemšanai. LAD pēc riska atlases metodes atkārtoti apsekoja 6% no kompensētajām pieteiktajām platībām. 2017.gada nogalē LAD saņēma sūdzības par negodprātīgu rīcību astoņās saimniecībās un divos pagastos, piesakoties plūdu seku novēršanai paredzētajām kompensācijām.

Kopumā LAD atkāroti apsekoja 49 saimniecības (5475 hektāru platībā). Kontroļu rezultātā četrās saimniecībās (169 hektāros) tika konstatēts, ka pēc kompensāciju saņemšanas tomēr ir novākta raža, kas nebija ļauts. Šīm saimniecībām kompensācijās saņemtos finanšu līdzekļus - kopumā 37,3 tūkstošus eiro - LAD pieprasījis atmaksāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadus miljoniem zivju mazuļu tiek palaisti lielajā dzīvē jeb Latvijas ūdenstilpēs, lai nodrošinātu vērtīgo zivju resursu ilgtspējību un daudzveidību publiski izmantojamos ūdeņos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Zivju resursu mākslīgās atražošanas rīcības plāna nolūks ir arī mazināt antropogēnās ietekmes radītos zaudējumus un sekmēt ilgspējīgas zvejas un makšķerēšanas attīstības iespējas Latvijā. Nākošajā plāna izpildes termiņā no 2014. līdz 2016. gadam plānots papildināt Gaujas, Ventas un mazo upju baseinu zivju resursus, ielaižot 5,76 milj. zivju kāpuru, mazuļu un smoltu gadā. Tiks pilnveidota publisko ūdenstilpju ihtiofaunas struktūra un palielināta iekšējo ūdeņu zivsaimnieciskā produktivitāte, katru gadu ielaižot 30-46 milj. zivju kāpuru un mazuļu. No 2014. līdz 2016.gadam plānots nodrošināt Daugavas baseina zivju resursu pavairošanu, kompensējot HES kaskādes darbības izraisītos zaudējumus un papildinot zivju krājumus par 6,37 milj. kāpuru, mazuļu un smoltu gadā, tāpat tiks nodrošināts zivju resursu atražošanas efektivitātes zinātniskais novērtējums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likuma grozījumos mēs saskatām tendences, kas var radīt riskus sabiedrībai, nacionālā zāļu tirgus stabilitātei, zāļu kvalitātei un viltojumu ienākšanai valstī

Tā intervijā atzīst Zāļu valsts aģentūras direktore Inguna Adoviča.

Latvijas Ārstu biedrība un virkne asociāciju ir izteikušas asus iebildumus pret Veselības ministrijas virzīto zāļu regulējuma maiņas paketi, sakot, ka tā palielinās zāļu blakņu un viltojumu risku. Ko sabiedrībai dos Veselības ministrijas virzītie normatīvo aktu grozījumi?

Jūs man to jautājat?

Zāļu valsts aģentūras atbildības joma ir arī medikamentu kustība valstī un zāļu drošums.

Vispirms jāsaka, ka tā ir Veselības ministrijas sagatavota Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumu pakete. Mēs vairākkārt esam izteikuši ministrijai viedokli par šiem projektiem. Dažos soļos mēs pat neesam lūgti to darīt, bet vienalga esam bijuši pilsoniski aktīvi un esam to darījuši. Jāsaka, ka tikai ļoti neliela daļa no mūsu ieteikumiem –sīkas detaļas – ir ņemta vērā. Diemžēl aģentūra nav spējusi mainīt ministrijas viedokli un konceptuālo, politisko uzstādījumu šiem noteikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan ziemāji visā Latvijā izskatās cerīgi, problēmas rada gājputnu, īpaši gulbju un zosu bari, kas sējumus masveidā noēd un izbradā, līdz ar to šosezon gaidāms attiecīgo kompensāciju pieprasījuma pieaugums, atzina aptaujātie lauksaimnieki.

Biedrības Zemnieku federācija vadītāja Agita Hauka stāstīja, ka gulbju vai zosu bars nosēžas uz lauka un īsā laikā tur viss ir noēsts un pleznu izbradāts. Tik lielu postu nenodarot pat stirnas, jo tās uz lauka ierodas nelielos pulciņos, kamēr putnu skaits mērāms simtos.

«Var jau teikt, lai sējam tur, kur putni nemigrē, taču viņi sadīgušos laukus atrod, lai kur tie būtu,» piebilda Hauka.

Viņa atzina, ka patlaban pamatīgi tiekot postīti lauki Kurzemes pusē, kur ziemāji sacerojuši īpaši labi, turklāt drīzumā līdzīgas problēmas piemeklēs arī lauku pupu sējumus.

Jau pagājušajā sezonā zemnieki pieredzēja, ka izdīgušās pupas noēd putni, īpaši vārnas un krauķi, kas pamanās pupas izēst jau no vagām. Zaļināšanas prasību dēļ daudzi lauki tiks apsēti ar pupām, tāpēc tāda pati problēma esot gaidāma arī šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Biodrošība uz biznesa pašiniciatīvu

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 10.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biodrošības pasākumi putnkopībā, putnu gripu gaidot, pagaidām uzkrauti vienīgi uz lauku uzņēmēju pleciem

Šonedēļ DB rakstīja par draudošajām nepatikšanām saistībā ar siltumnīcas gāzu emisijām un topošo direktīvu, kas solās pamatīgi izpliķēt kā lauksaimniekus, tā mežsaimniekus. Sāpīgākais, ka Latvijai var nākties piekāpties importa piedāvājumam, kam mūsu ražotāju ierobežošana paver iespējas kā vērtējot vienas, tā otras tautsaimniecības lielās nozares nākotni. Tomēr tas nav vienīgais sitiens. Āfrikas cūku mēris, kas šo gadu sācis ar pamatīgām «dzīrēm», arī darbojas kā divi vienā – vienlaikus tukšo fermas un pamudina importētājus. Skat, Latvijas vietējie ražotāji cūkas nobeidz ar gāzi un sadedzina, tātad veikalu plauktos ir prāva šķirba. Apkarojot cūku mēri, visvairāk dabūjuši ciest mūsu cūkaudzētāji, nevis slimība, kas turpina savu gaitu, līdz ar mēra konstatēšanu Ancers fermā Salaspils novadā iztukšojot nu jau otro šī uzņēmuma lielfermu. Kamēr cūkkopji dzīvo trauksmes režīmā, gaidot, kas būs nākamā novietne, kur kā īlens no maisa izlīdīs kāda biodrošības nepilnība, nelaime skārusi arī mūsu putnkopjus. Tāpat kā iepriekš cūku mēris mazpamazām tukšojis sākumā nelielās, bet tagad arī lielās cūkkūtis, arī putnu gripas draudi, pašai slimībai nemaz neesot Latvijā, sola līdzīgu efektu. Pārtikas un veterinārā dienesta noteiktais trīs mēnešu aizliegums turēt mājputnus laukā ne tikai lielā mērā izskaudīs piemājas putnkopību, bet arī ievērojami iedragās bioloģiskās putnkopības attīstību, kas tieši šogad grasījās uzņemt apgriezienus (plašāk DB 16.01.2017.). Putnu kaitei attīstoties pēc cūku mēra scenārija, neomulīgi jūtas arī lielās putnu fermas, bet ne importa produkcijas ražotāji, kuriem Latvijas piesardzība tikai paver iespējas ienākt mūsu tirgū. Velkot analoģijas ar globālo populistu iecerēm, no šādām sērgām Latviju varētu pasargāt vienīgi augsts mūris pa valsts perimetru un kupols visam pāri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa otrdien ar blakuslēmumu Zolitūdes traģēdijas krimināllietā aicināja prokuratūru lemt par kriminālprocesa uzsākšanu pret sabrukušās ēkas kopņu ražotāja, nu jau likvidētā SIA "Vikom Industries" bijušajām amatpersonām un darbiniekiem.

Blakuslēmumu var pārsūdzēt tikai kopā ar pilno spriedumu.

Tiesa otrdien arī nolēma kaitējuma kompensācijās Zolitūdes traģēdijā cietušajiem un bojāgājušo radiniekiem no apsūdzētā būvinženiera Ivara Sergeta, kurš vienīgais šajā lietā atzīts par vainīgu, kopumā piedzīt vairāk nekā 5,47 miljonus eiro.

Tiesa otrdien nolasīja saīsināto spriedumu, kurā norādītās piedzenamās morālā kaitējuma kompensācijas, kas variē no 1000 eiro līdz 150 000 eiro.

Tiesa spriedumu ar pārtraukumiem lasīja teju sešas ar pusi stundas.

Savā spriedumā tiesa arī atstāja spēkā arestu Sergeta kustamajai mantai līdz brīdim, kad tiks nomaksātas visas kompensācijas. Tāpat tiesa Sergetam nosprieda uzdot segt kompleksās ekspertīzes izmaksas, kas sastādīja 244 469 eiro, kā arī lietisko pierādījumu glabāšanas izmaksas - 97 681 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Conexus Baltic Grid (Conexus), Elering un Gasum Oy šodien Somijā parakstījuši līgumu par starpoperatoru kompensācijas mehānisma jeb ITC (Inter transmission system operators compensation mechanism) ieviešanu, kas no 2020. gada sākuma ļaus izveidot vienotu gāzes tirgu ar vienotu pārvades tarifu zonu Somijai, Igaunijai un Latvijai.

ITC līguma parakstīšana ir vēsturisks solis, kas nākotnē būtiski mainīs līdzšinējo dabasgāzes tirgu, norāda Conexus valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne. «Šobrīd par pārvades sistēmu izmantošanu, šķērsojot ikvienas valsts teritoriju, ir jāmaksā katrā valstī apstiprināti tarifi. Jaunais starpoperatoru kompensācijas mehānisms mazinās administratīvo slogu darbībām vairumtirgū, nodrošinās lielāku un likvīdāku tirgu, kā arī novērsīs diskrimināciju attiecībā uz dabasgāzes piegādes ceļiem, veicinās tarifu caurspīdīgumu un paredzamību. Kopējo tirgu vēlamies veidot uz klientiem orientētu, kas nodrošinās digitālu un efektīvu tirgus komunikāciju. Paralēli kompensācijas mehānismam šobrīd strādājam arī pie vienotas IT platformas, kas atvieglos ikviena dabasgāzes tirgotāja darbību vienotajā tirgus zonā. Esmu gandarīta, ka Conexus piedalās šajā vēsturiskajā vienotā Baltijas un Somijas dabasgāzes tirgus veidošanas procesā, jo mēs šobrīd kaldinām reģiona gāzapgādes infrastruktūras nākotni, liekam pamatus tirgus stabilitātei un stiprinām enerģētisko neatkarību,» uzsver Z. Kotāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

No nākamā gada aprīļa kompensējamo medikamentu receptēs rakstīs tikai zāļu ķīmisko nosaukumu

Žanete Hāka, 16.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu racionālu zāļu lietošanu un mazinātu zāļu cenas, kā arī pacientu līdzmaksājumu apjomu, no 2020.gada 1.aprīļa kompensējamajiem medikamentiem receptē izrakstīs aktīvo vielu, informē Veselības ministrija.

Konkrētu zāļu nosaukumu varēs norādīt, ja tam būs ārstniecisks pamatojums pacienta veselībai. Savukārt aptiekām būs pienākums izsniegt zāles ar iespējami zemāko pacienta līdzmaksājumu. Rezultātā pacients nepārmaksās, pērkot dārgākus medikamentus, bet zāļu ražotāji būs vairāk ieinteresēti samazināt medikamenta cenu.

Šodien, 15.jūlijā, valdība apstiprināja Veselības ministrijas rosinātās izmaiņas Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas nosaka kompensējamo zāļu un medicīnas ierīču apmaksas kārtību.

Grozījumu mērķis ir mazināt zāļu cenas un pacientu līdzmaksājumu apjomu un uzlabot zāļu pieejamību, jo katru gadu pacienti pārmaksā par zālēm neiegādājoties tikpat efektīvus, bet zemākas cenas līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāles. Šobrīd zemākas cenas medikamentus lieto aptuveni 35 procenti pacientu. Statistikas dati liecina, ka 2017.gadā pacienti, iegādājoties nereferences medikamentus pārmaksājuši gandrīz 25 miljonus eiro. Lielu daļu no šīs summas viņi būtu varējuši ietaupīt, iegādājoties zemākas cenas līdzvērtīgas efektivitātes medikamentus. Līdz ar to izmaiņas sekmēs arī racionālu zāļu lietošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas pastam nākamos divos gados kompensācijās no valsts budžeta būs nepieciešami papildu 6,714 miljoni eiro, lai 2020.gadā nodrošinātu abonēto pasta izdevumu piegādi, liecina šodien Ministru kabinetā apstiprinātā atbildes vēstule Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai «Par atbalstu drukātajiem medijiem».

Ministru kabineta (MK) sēdē otrdien tika atbalstīts Satiksmes ministrijas (SM) iesniegtais likumprojekts «Grozījumi Pasta likumā», kas paredz uz gadu līdz 2020.gada 31.decembrim pagarināt «Latvijas pasta» saistības par universālā pasta pakalpojuma (UPP) nodrošināšanu Latvijā, pagarinot arī pašreiz piemērojamo regulējumu par abonēto pasta izdevumu piegādes nodrošināšanu un to radīto zaudējumu kompensēšanu.

Tāpat tika atbalstīta atbildes vēstule Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kurā norādīts, ka, pagarinot abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma finansēšanas modeli uz gadu, valsts budžetā jāierēķina papildu finansējums. SM bāzes izdevumos valsts budžeta programmā «Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi» 2020.gadā pašreiz zaudējumu segšanai par 2019.gada otro pusgadu paredzēti divi miljoni eiro, bet kopā nākamgad zaudējumu segšanai par šī gada otro pusgadu un nākamā gada pirmo pusgadu nepieciešami 5,763 miljoni eiro. Savukārt 2021.gadā vajadzīgi 2,952 miljoni eiro, lai segtu zaudējumus 2020.gada otrajā pusgadā. Kopā nākamos divos gados SM budžeta programmā «Kompensācijas par abonētās preses piegādi un saistību izpildi» vajadzīgi papildu 6,714 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Tiesā pret airBaltic prasa izmaksāt kompensācijas 385 pasažieriem

Lelde Petrāne, Žanete Hāka, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lidojumu kompensāciju pieprasījumu uzņēmums «Skycop», pamatojoties uz ES regulu 261/2004, pērn iesūdzēja tiesā aviokompāniju «airBaltic», pieprasot izmaksāt lidojumu kompensācijas 385 pasažieriem par kavētu, atceltu vai virspārdotu lidojumu.

«Pēc garas un smagas cīņas Lietuvas tiesā, panākta vienošanās, ka «airBaltic» izmaksās pieprasīto kompensāciju summu aptuveni 120 tūkstošu eiro apmērā,» teikts Skycop paziņojumā.

Tiesa gan, «airBaltic» atsevišķā paziņojumā šos apgalvojumus noraida, uzsverot, ka pašlaik uzņēmums uzsācis izlīguma sarunas, kuru ietvaros izlīgumi tiks slēgti katrā individuālajā gadījumā atsevišķi.

«Šajā procesā tiks vērtēts, vai kompensācija pasažieriem būtu jāizmaksā atbilstoši Regulai 261/2004, kā arī, vai Skycop procesa laikā iesniegs atbilstošus procesuālos dokumentus. Pirms tiesas kompensācijas Skycop klientiem netika izmaksātas gadījumos, kad Skycop prasītais kompensācijas apmērs nebija atbilstošs Regulas 261/2004 noteikumiem, vai arī Skycop nesniedza atbilstošus dokumentus, lai būtu iespējams pārliecināties par viņu pārstāvības tiesībām,» norāda «airBaltic».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Brexit dēļ palielinās risks lidojumu masveida atcelšanai

Marius Stonkus - lidojumu kompensāciju pieprasījumu uzņēmuma Skycop izpilddirektors, 21.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc aptuveni gada Lielbritānija būs izstājusies no Eiropas Savienības, taču joprojām nav skaidrības par to, kā gaidāmais Brexit ietekmēs avionozari un pasažierus.

Šobrīd joprojām ir spēkā ES regula 261/2004, kas aizsargā aviopasažierus pret atceltiem, aizkavētiem vai virspārdotiem lidojumiem, taču, līdz ar izstāšanos no Eiropas Savienības 2019. gada martā visas tiesības vairs nebūs piemērojamas ES iedzīvotājiem, kuri ceļo no un uz Lielbritāniju. Līdzīgi kā ar citiem ES noteikumiem, arī šis regulējums vairs nebūs spēkā, kā rezultātā Eiropas un tostarp Latvijas pasažieriem nebūs iespēja saņemt kompensācijas par Lielbritānijas aviokompāniju radītajiem zaudējumiem.

Ir pagājis gads kopš publiskajā telpā parādījās pirmā informācija par sekām, ar kurām var nākties saskarties ES aviopasažieriem, stājoties spēkā Brexit. Lai arī ir izskanējušas neskaitāmas spekulācijas par ļaunāko iespējamo scenāriju pēc 2019. gada marta, aviokompānijas joprojām nav saņēmušas alternatīvu risinājumu konkrētajai situācijai. Jaunākie dati liecina, ka Lielbritānijā šobrīd dzīvo un strādā aptuveni 100 000 latviešu, tādēļ Brexit iznākums nopietni ietekmēs vēl lielāku skaitu cilvēku gan Latvijā, gan Lielbritānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Apdrošināšanas prēmijas, nevis kompensācijas

Rūta Kesnere - DB Komentāru nodaļas vadītāja, 29.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes vadības padome ir lēmusi, ka saistībā ar sausumu lauksaimniecībā nav izsludināma ārkārtas situācija. Tā vietā to noteiks kā valsts mēroga dabas katastrofu. Šis lēmums ir atkal uzjundījis jau izsenis runāto, ka nepieciešams izveidot normālu risku apdrošināšanas sistēmu.

Skaidrs, ka lauksaimniekiem dabas apstākļi, kas nav prognozējami, ir vieni no biznesa riskiem. Taču šādi riski ir daudzās nozarēs, bet tikai lauksaimniekiem gana bieži no valsts budžeta (parasti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem) tiek izmaksātas kompensācijas. Tiesa, saistībā ar sausumu tās netiks maksātas. Pēdējās bija tā sauktās plūdu kompensācijas 2017. gadā, turklāt nebija skaidrības par to piešķiršanas kritērijiem. Zemnieki ir vienīgais bizness, kas, piepildoties riskiem, mēdz saņemt kompensācijas no valsts.

Piemēram, slēpošanas kalnu īpašnieki, kuriem, ja iegadās siltas ziemas, ir milzīgi zaudējumi un kuriem tāpat kā lauksaimniekiem ir kredīti, neviens neko nekompensē. Tāpat nav dzirdēts par kompensācijām uzņēmumiem, kuri savu produkciju eksportē un kuru eksporta tirgos ir iestājusies stagnācija vai lejupslīde. Tā teikt, tas ir biznesa risks, un uzņēmējam pašam jādomā, ko iesākt. Izņēmums ir lauksaimnieki, kuru biznesa riskus – klimatiskos apstākļos – nereti spiesti kompensēt nodokļu maksātāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas iedzīvotājiem piešķirti 112,38 miljoni privatizācijas sertifikātu

Žanete Hāka, 30.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šā gada 1.martam Latvijas iedzīvotājiem piešķirti 112,38 miljoni privatizācijas sertifikātu, liecina paziņojums oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

117,2 tūkstošiem iedzīvotāju piešķirti 8,01 miljons īpašuma kompensācijas sertifikātu. 2,4 miljoniem iedzīvotāju piešķirti 104,37 miljoni privatizācijas sertifikātu par Latvijā nodzīvoto laiku un par politiskām represijām, tajā skaitā 41,4 tūkst. politiski represēto personu piešķirti 794,7 tūkstoši privatizācijas sertifikātu.

Līdz 1.martam LAS Latvijas Krājbanka un VAS Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum 2,39 miljoni fizisko personu ir atvērušas privatizācijas sertifikātu kontus un tajos ieskaitījušas 110,74 miljonus privatizācijas sertifikātu, tajā skaitā, 7,61 miljonu īpašuma kompensācijas sertifikātu. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā noteikto 58,2 tūkstoši personu zaudējušas tiesības no 2007.gada 1.decembra ieskaitīt kontos 1,64 miljonus privatizācijas sertifikātu. Fizisko personu kontos atlikuši 2,257 miljoni privatizācijas sertifikātu, tajā skaitā, 0,105 miljoni īpašuma kompensācijas sertifikātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Rosina ieviest likuma grozījumus, lai aptiekā pacientam tiktu izsniegts lētākais medikaments

Žanete Hāka, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija uzsākusi darbu pie vērienīgas zāļu pieejamības uzlabošanas, tostarp samazinot pacientu līdzmaksājumus par tiem nepieciešamajiem medikamentiem, liecina šodien, 13.jūnijā, Valsts sekretāru sanāksmē pieteiktie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas nosaka kompensējamo zāļu un medicīnas ierīču apmaksas kārtību.

«Šis ir tikai pirmais solis, lai medikamentu tirgū tiktu ieviesta godīgāka konkurence. Mūsu mērķis ir palielināt ražotāju konkurenci un nodrošināt medikamentu pieejamību pacientiem. Konkrētie grozījumi attiecas uz ražotājiem, tikmēr paralēli strādājam pie citiem priekšlikumiem piecenojumu politikas pārskatīšanai arī aptiekām un lieltirgotavām. Ar tiem nāksim klajā jau drīzumā,» sacīja veselības ministre Ilze Viņķele. Grozījumi paredz, ka no 2020.gada 1.aprīļa ārsts, izrakstot pacientam medikamentus no kompensējamo zāļu saraksta, receptē norādīs zāļu starptautisko nepatentēto nosaukumu jeb INN un aptiekā pacientam tiks izsniegts references jeb lētākais līdzvērtīgas efektivitātes medikaments. Tāpat ārstam, ierakstot pamatojumu pacienta medicīniskajā kartē, būs tiesības norādīt arī konkrētā medikamenta nosaukumu, tomēr šādu recepšu skaitam gada ietvaros nevajadzētu pārsniegt 30% no ārsta izrakstītajām kompensējamo zāļu receptēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izmaksas par ĀCM skartās saimniecības Rukas cūku likvidēšanu varētu pārsniegt 800 000 eiro

LETA, 08.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaksas par zaudējumiem, kas radušies Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartās saimniecības Rukas cūku likvidēšanas un dzīvnieku līķu utilizācijas procesā, un kuras tiks izmaksātas no budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, varētu pārsniegt 800 000 eiro.

Kā aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā, rīkojuma projekts par faktiski iztērētajiem līdzekļiem, kas tiek virzīts skatīšanai valdības sēdē 14.februārī paredz, ka SIA "Grow Energy" par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanu plānots samaksāt 100 099 eiro.

PVD par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanu PVD Dienvidlatgales pārvaldes dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sadedzināšanas īpašajā iekārtā Hurican PRO 1000 plānots izmaksāt 5827 eiro. Savukārt par izdevumiem dzīvnieku nogalināšanai Krimuldas pagasta novietnē Rukas PVD varētu saņemt 21 977 eiro.

Tiek arī lēsts, ka saimniecības Rukas apsaimniekotājs SIA Ancers saistībā ar 5023 cūku likvidēšanu no valsts varētu saņemt kompensāciju 695 304 eiro apmērā, ko papildinās kompensācijas par iznīcināto lopbarību, fermas inventāru un dezinfekcijas līdzekļiem. Šīs summas apjoms vēl tiek aprēķināts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Par lidostas Rīga vajadzībām atsavinātu zemesgabalu tiesa piespriež 325 000 eiro kompensāciju

Dienas Bizness, 01.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta 30.jūnijā pasludināja saīsināto spriedumu prasības lietā pret Latvijas valsti LR Satiksmes ministrijas personā ar trešo personu VAS Starptautiskā lidosta Rīga par kompensācijas un procentu piedziņu par savulaik prasītājai lidostas Rīga vajadzībām atsavināto zemesgabalu, informē AT pārstāve Baiba Kataja.

Tiesa par labu prasītājai piedzina kompensāciju 158 268,20 eiro, likumiskos procentus par laiku no 1997.gada 1.marta līdz 2015.gada 1.jūnijam 158 268,20 eiro, tiesas izdevumus 3159,48 eiro, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 5326,79 eiro, bet pavisam kopā 325 022,67 eiro. Pārējā daļā prasība noraidīta. Pilns apelācijas instances tiesas spriedums tiks sagatavots 14.jūlijā un pēc pilna sprieduma sagatavošanas lietas dalībnieki to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Civillietu departamentā.

Izskatot lietu apelācijas kārtībā, divreiz tika apturēta tiesvedība. Vienreiz - lai vērstos ar pieteikumu Satversmes tiesā, un otrreiz, līdz spēkā stātos spriedums līdzīgā lietā par kompensācijas piedziņu, kurā kasācijas instances tiesa jau bija norādījusi, ka izskatot lietu, tiesai jāņem vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumā lietā Vistiņš un Perepjolkins pret Latviju paustās atziņas par taisnīgas atlīdzības apmēra un samērīguma vērtēšanas kritērijiem, kādi piemērojami līdzīga rakstura strīdos. Minētajā ECT Lielās palātas spriedumā sniegts izvērsts vērtējums par īpašuma un zemes reformu Latvijā un atsevišķām personām atjaunotām īpašuma tiesībām uz konkrētu zemesgabalu.

Komentāri

Pievienot komentāru